SAEIMAS PREZIDIJAM

Juridiskā komisija lūdz grozīt Saeimas 2014. gada 2. oktobra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un izskatīt to Saeimas šā gada 2. oktobra sēdē.

Juridiskā komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Pielikumā: 1) Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” uz _.lpp.;

2) Likumprojekta anotācija uz _.lpp.

Ar cieņu

Komisijas priekšsēdētāja I.Čepāne

Likumprojekts

Grozījumi Civilprocesa likumā

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 6., 10., 14., 20.nr.; 2005, 7., 14.nr.; 2006, 1., 13., 20., 24.nr.; 2007, 3., 24.nr.; 2008, 13.nr.; 2009, 2., 6., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 205.nr.; 2010, 166., 183., 206.nr.; 2011, 16., 95., 132., 148.nr.; 2012, 50., 100., 190., 197.nr.; 2013, 87., 112., 188.nr.; 2014, 2., 41., 63.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 541.panta 3.¹ daļu šādā redakcijā:

“(3¹) Šā likuma 539.panta otrās daļas 4.punktā minētajā gadījumā izpildu rakstu izsniedz piedzinējam uz viņa rakstveida lūguma pamata Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa.”

2. 644.⁷ pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Lietas par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz ārvalsti vai aizturēšanu ārvalstī, ja bērna dzīvesvieta ir Latvijā, tiek izskatītas Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.”;

izslēgt 2.¹ daļu.

3. Izteikt 644.¹² panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Tieslietu ministrija, saņemot šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus, tos nosūta Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesai, informējot attiecīgo bāriņtiesu par ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes lēmumu.”

4. 644.¹⁴ pantā:

izteikt panta tekstu šādā redakcijā:

“Lietas par bērnu prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz Latviju vai aizturēšanu Latvijā, ja bērna dzīvesvieta ir citā valstī, tiek izskatītas Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.”;

izslēgt otro daļu.

5. Papildināt pārejas noteikumus ar 82. un 83.punktu šādā redakcijā:

“82. Šā likuma 77.¹ un 77.² nodaļā noteiktajā kārtībā izskatāmos pieteikumus, kas iesniegti rajona (pilsētas) tiesā līdz 2015.gada 30.aprīlim, bet lietu izskatīšana pēc būtības nav uzsākta, nodod izskatīšanai Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesai. Šā likuma 77.¹ un 77.² nodaļā noteiktajā kārtībā izskatāmos pieteikumus, kas iesniegti rajona (pilsētas) tiesai līdz 2015.gada 30.aprīlim un lietu izskatīšana pēc būtības ir uzsākta, pabeidz izskatīt tiesa, kurā pieteikums iesniegts.

83. Ja pēc 2015.gada 1.marta lietā par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz ārvalsti vai aizturēšanu ārvalstī, ja bērna dzīvesvieta ir Latvijā, un prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz Latviju vai aizturēšanu Latvijā, ja bērna dzīvesvieta ir citā valstī, ir izlemjami ar nolēmuma izpildi saistīti jautājumi, tos izskata Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa.”

Likums stājas spēkā 2015.gada 1.martā.

ANOTĀCIJA

likumprojektam „Grozījumi Civilprocesa likumā”

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu” paredz, ka Siguldas tiesu reorganizē, to pievienojot Rīgas rajona tiesai. Savukārt Rīgas pilsētas Centra rajona tiesu reorganizē, pārceļot Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnešus darbā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā un citās noslogotākajās Rīgas pilsētas tiesās, izvērtējot šo tiesu kapacitāti. Šāda nepieciešamība saskatīta, lai risinātu tādus ar tiesu efektivitātes paaugstināšanu saistītos problēmjautājumus kā nevienmērīga tiesu noslodze, attiecīgi atšķirīgi tiesvedības ilgumi viena veida lietās, tai skaitā pārāk gari tiesvedības termiņi, mazā tiesnešu skaita tiesā dēļ apgrūtināta vai neiespējama specializāciju izveide un lietu sadales nejaušības nodrošināšana.

Šobrīd Civilprocesa likuma 541.panta 3¹ daļa nosaka, ka šā likuma 539.panta otrās daļas 4.punktā minētajā gadījumā izpildu rakstu izsniedz piedzinējam uz viņa rakstveida lūguma pamata Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa. Ievērojot to, ka ir izstrādāts likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””, kas nosaka, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa juridiski tiek pievienota Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, tad nepieciešams Civilprocesa likumā noteikt, ka turpmāk Civilprocesa likuma 539.panta otrās daļas 4.punktā minētajā gadījumā izpildu rakstu izsniedz piedzinējam uz viņa rakstveida lūguma pamata Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa.

Eiropas Savienības un Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences ietvaros Hāgas 1980.gada 25.oktobra konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem un Padomes 2003.gada 27.novembra Regulas (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr.1347/2000 atcelšanu dalībvalstīm kā labā prakse tiek rekomendēts koncentrēt jurisdikciju bērnu pārrobežu prettiesiskas aizvešanas vai aizturēšanas civiltiesisko aspektu lietu kategorijās.

No Eiropas Savienības valstīm koncentrēta jurisdikcija šajās lietās nepastāv tikai – Dānijā, Igaunijā, Maltā, Slovēnijā, Spānijā un Latvijā. Ievērojot minēto, līdz ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas darbības izbeigšanu un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā noteikto tiesnešu amata vietu pārdali, saskatīta iespēja izstrādāt grozījumus Civilprocesa likumā, lai lietas par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz ārvalsti vai Latviju vai aizturēšanu ārvalstī vai Latvijā, ja bērna dzīvesvieta ir citā valstī tiktu skatītas vienā konkrētā Rīgas tiesā, proti, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Jāatzīmē, ka, piemēram, 2013.gadā no kopumā divpadsmit lietām trīs lietas (36 %) bijušas Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā, divas lietas Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā (24 %), bet pa vienai lietai (5,7 %) Daugavpils, Liepājas, Jelgavas, Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, Rīgas rajona tiesā, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā. Ievērojot minēto, plānots, ka lietas par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz ārvalsti vai Latviju vai aizturēšanu ārvalstī vai Latvijā, ja bērna dzīvesvieta ir citā valstī turpmāk skatīs Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā un plānots, ka grozījumi spēkā stāsies no 2015.gada 1.marta.

Tāpat jāatzīmē, ka viens tiesnesis no Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas kā pārstāvis no Latvijas ir nozīmēts dalībai Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences (turpmāk - HCCH) tiesnešu tīklā. Minētais tiesnešu tīkls apvieno ap 100 tiesnešus no 60 pasaules valstīm. Tā dalībnieku uzdevums ir kalpot par saikni starp viņa kolēģiem nacionālajā līmenī un citiem HCCH tiesnešu tīkla tiesnešiem starptautiskā līmenī. Sadarbību HCCH tiesnešu tīkla ietvaros var iedalīt divās daļās – vispārējā tiesiskā sadarbība un tiešā sadarbība konkrētās lietās.

Šo lietu koncentrēšana Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā nodrošinās tiesnešu specializāciju un vienotus tiesas spriešanas standartus, kā arī tiks panākta augstāka tiesas spriešanas un nolēmumu kvalitāte, tādējādi gan vairojot tiesas autoritāti un uzticību tiesu varai, gan arī samazinot iespējamo pārsūdzību skaitu, atslogojot Rīgas apgabaltiesu.

Jāatzīmē, ka nav saskatāms pamats, ka jurisdikcijas koncentrēšana šajās lietās radītu korupcijas riskus. Jāņem vērā, ka korupcijas riskus palielina specializācijas noteikšana tieši mazā tiesā. Savukārt, jo lielāka tiesa, jo pilnvērtīgi iespējams nodrošināt nejaušības principa ievērošanu, kas mazina korupcijas un nevēlamu korporatīvo saišu rašanās risku. Lietu sadales nejaušības principa nozīmība atzīta arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izstrādātajā pamatnostādņu projektā „Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam” (VSS-314), kurā norādīts, ka lietu nejaušas sadales principa ievērošana ir būtisks jautājums aizdomu par korupcijas vai interešu konflikta risku novēršanā un iepriekšējās Programmas darbības periodā 2009.-2013.gadā ir veikti zināmi uzlabojumi lietu sadalē.

Attiecībā uz tiesnešu apmācībām, jānorāda, ka apmācības par atsevišķiem ar bērnu tiesību aizsardzību saistītiem jautājumiem tiek nodrošinātas Latvijas Tiesnešu mācību centra ikgadējā tiesnešu un tiesu darbinieku apmācību programmas ietvaros. Tā piemēram 2014./2013.gadā, cita starpā tika nodrošinātas tādas mācības kā aktualitātes starptautiskajās bērnu nolaupīšanas lietās un pārrobežu ģimenes tiesību piemērošanas jautājumi vecāku aizbildnības lietās. Jāatzīmē, ka Latvijas Tiesnešu mācību centrs atbilstoši aktualitātēm tieslietu jomā nodrošina apmācības tiesnešiem un tiesu darbiniekiem. Savukārt, Latvijas Tiesnešu mācību centra katru gadu izstrādā mācību programmu, kurā apmācības tiek plānotas atbilstoši aktualitātēm pamatojoties uz tiesnešu un tiesu darbinieku, Tieslietu ministrijas u.c. pārstāvju mācību vajadzībām. Izstrādājot mācību programmu, katru gadu tiek izvērtētas mācību aktualitātes, analizējot būtiskākās problēmas, ar ko būs saskārušies tiesneši. Jāatzīmē, ka arvien biežāk tiek norādīts un atzīts par nepieciešamību apmācības formu dažādot un paralēli apmācībām lekciju veidā, organizēt apmācības tieši praktisko nodarbību un kāzusu risināšanas veidā.

2. Kāda var būt ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts attiecas uz lietu par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz ārvalsti vai Latviju vai aizturēšanu ārvalstī vai Latvijā, ja bērna dzīvesvieta ir citā valstī piekritības noteikšanu Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesai. Likumprojektā ietvertais regulējums varētu ietekmēt arī ārvalstniekus, kas varētu būt iesaistīti bērnu pārrobežu prettiesiskas aizvešanas un aizturēšanas lietās. Minētās sabiedrības grupas aptuvenais skaitliskais lielums nav nosakāms, jo nav iespējams precīzi prognozēt.

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts nerada ietekmi uz valsts vai pašvaldību budžetu.

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” virzāms kopā ar likumprojektiem „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” un „Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”.

5. Kādām Latvijas starptautiskām saistībām atbilst likumprojekts?

Nav attiecināms.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Likumprojekta izstrādes gaitā konsultācijas ir notikušas ar Tieslietu ministriju un Tieslietu padomi.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likumprojekta izpildi atbilstoši kompetencei nodrošinās likumprojektā minētās institūcijas.