Rīgā 2014. gada 1. oktobrī

Nr.9/3 – 2-170-11/14

 

 

SAEIMAS PREZIDIJAM

 

Juridiskā komisija lūdz grozīt Saeimas 2014. gada 2. oktobra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā „Par tiesu varu””.

Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un izskatīt to Saeimas šā gada 2. oktobra sēdē.

Juridiskā komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

 

 

Pielikumā:     1) Likumprojekts “Grozījumi likumā „Par tiesu varu” uz 2 lpp.;

    2) Likumprojekta anotācija uz 7 lpp.

 

 

Ar cieņu

Komisijas priekšsēdētāja                                              I.Čepāne

Likumprojekts

 

 

Grozījumi likumā “Par tiesu varu”

 

 

Izdarīt likumā “Par tiesu varu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 8., 20.nr.; 2006, 7., 24.nr.; 2007, 24.nr.; 2008, 10., 24.nr.; 2009, 2., 12., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 199.nr.; 2010, 99., 206.nr.; 2011, 99., 120.nr.; 2013, 128., 201.nr.) šādus grozījumus:

 

1. 29.panta pirmās daļas 3.punktā:

izslēgt “c” apakšpunktu;

izslēgt “j” apakšpunktu.

 

2. Papildināt pārejas noteikumus ar 75. — 85.punktu šādā redakcijā:

“75. Saeima pēc motivēta Tieslietu padomes priekšlikuma lemj par Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas tiesneša, kurš līdz 2014.gada 31.decembrim nav iecelts Augstākās tiesas departamenta tiesneša amatā, un par Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesneša, kurš līdz 2016.gada 31.decembrim nav iecelts Augstākās tiesas departamenta tiesneša amatā, pārcelšanu darbā citā tiesā līdz ar Augstākās tiesas tiesu palātu darbības izbeigšanu. Tieslietu padome līdz 2014.gada 1.decembrim nosaka kārtību, kādā tiek sagatavots un Tieslietu padomes sēdē izskatīts attiecīgais priekšlikums.

76. Grozījumi šā likuma 29.pantā stājas spēkā 2015.gada 1.martā.

77. Tieslietu padome līdz 2015.gada 1.februārim nosaka tiesnešu skaitu rajonu (pilsētu) tiesās no 2015.gada 1.marta.

78. Tieslietu padome pēc tieslietu ministra priekšlikuma lemj par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša vai Siguldas tiesas tiesneša pārcelšanu darbā citā tiesā sakarā ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas un Siguldas tiesas pievienošanu citai tiesai. Tieslietu padome līdz 2014.gada 1.decembrim nosaka kārtību, kādā tiek sagatavots un Tieslietu padomes sēdē izskatīts attiecīgais priekšlikums.

79. Tiesnešu, kuri iecelti Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas un Siguldas tiesas priekšsēdētāja amatā līdz brīdim, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 29.panta pirmās daļas 3.punktā, tiesas priekšsēdētāja pilnvaras izbeidzas līdz ar minēto grozījumu spēkā stāšanos.

80. Lietas, kuras atrodas Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesvedībā un kuru izskatīšana pēc būtības ir uzsākta līdz 2015.gada 28.februārim, pēc tiesneša pārcelšanas darbā citā tiesā turpina izskatīt tas pats tiesnesis.

81. Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā izskatītās lietas, kurās pēc 2015.gada 1.marta apelācijas vai kasācijas instance ir atcēlusi nolēmumu, nodod jaunai izskatīšanai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai.

82. Ja pēc 2015.gada 1.marta lietā, kas izskatīta Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, ir izlemjami ar nolēmuma izpildi saistīti jautājumi, tos nosūta izlemšanai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai.

83. Lietas, kuras atrodas Siguldas tiesas tiesvedībā un kuru izskatīšana pēc būtības ir uzsākta līdz 2015.gada 28.februārim, pēc tiesneša pārcelšanas darbā citā tiesā turpina izskatīt tas pats tiesnesis.

84. Siguldas tiesā izskatītās lietas, kurās pēc 2015.gada 1.marta apelācijas vai kasācijas instance ir atcēlusi nolēmumu, nodod jaunai izskatīšanai Rīgas rajona tiesai.

85. Ja pēc 2015.gada 1.marta lietā, kas izskatīta Siguldas tiesā, ir izlemjami ar nolēmuma izpildi saistīti jautājumi, tos nosūta izlemšanai Rīgas rajona tiesai.”

 

 

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

ANOTĀCIJA

likumprojektam „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””

 

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

2013.gada 1.septembrī stājās spēkā grozījumi likumā „Par tiesu varu” (turpmāk – Grozījumi), cita starpā paredzot pakāpenisku Augstākas tiesas reformu, likvidējot tiesu palātas. Grozījumu pārejas noteikumu 57. punkts paredz, ka Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta darbojas līdz 2014.gada 31.decembrim, savukārt Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta darbojas līdz 2016.gada 31.decembrim. Lai risinātu jautājumu par Augstākās tiesas tiesu palātu tiesnešu turpmāko karjeru, nepieciešams paredzēt regulējumu, kas noteiktu, ka Saeima pēc motivēta Tieslietu padomes priekšlikuma lemj par Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesneša un Augstākās tiesas Civillietu tiesas palātas tiesneša, kurš līdz 2017.gada 1.janvārim nav iecelts Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesneša amatā, pārcelšanu darbā citā tiesā. Kārtību, kādā tiek sagatavots un izskatīts attiecīgais priekšlikums, līdz 2014.gada 1.decembrim nosaka Tieslietu padome.

Kā izriet no Augstākās tiesas sniegtās informācijas, tad šobrīd Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta sastāvā ir priekšsēdētājs un 5 tiesneši. Savukārt Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas sastāvā ir priekšsēdētājs un 6 tiesneši, no kuriem 1 ir apgabaltiesas tiesnesis, kas pārcelts uz Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātu uz tiesneša vakances laiku.

Atbilstoši likuma „Par tiesu varu” 44. panta pirmajai daļai Augstākās tiesas tiesnešu kopskaitu nosaka Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. Tiesnešu kopskaitu departamentos nosaka Tieslietu padome pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma. Tieslietu padome lēmumu par tiesnešu kopskaitu departamentos un palātā ir pieņēmusi 2014. gada 28.aprīļa sēdē, apstiprinot, ka ar 2015. gada 1. janvāri Augstākajā tiesā ir 35 departamentu tiesneši (t.sk. Augstākās tiesas priekšsēdētājs): Administratīvo lietu departamentā - 9, Civillietu departamentā - 15, Krimināllietu departamentā – 10, kā arī 13 tiesneši Civillietu tiesu palātā. Atbilstoši Tieslietu padomes priekšlikumam par tiesnešu kopskaitu Augstākajā tiesā, Saeima 2014. gada 12. jūnija sēdē noteikusi, ka ar 2015. gada 1. janvāri Latvijas Republikas Augstākajā tiesā ir 48 tiesneši.

Tātad pirmā tiesas reorganizācijas posma rezultātā kopējais Augstākās tiesas tiesnešu skaits būs samazināts no 53 tiesnešiem uz 48, vienlaikus, likvidējot Krimināllietu tiesu palātu, plānots stiprināt Krimināllietu departamenta kapacitāti, palielinot tiesnešu skaitu departamentā no sešām uz desmit vietām, Civillietu departamentā no 14 uz 15 vietām.

Uzsverams, ka Augstākās tiesas reforma un tās noteiktās tiesnešu skaita izmaiņas Augstākajā tiesā nav pamats tiesneša atbrīvošanai no amata. Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 84. pantam tiesnešus apstiprina Saeima, un viņi ir neatceļami. Tiesnesi pret viņa gribu atcelt no amata Saeima var vienīgi likumā paredzētos gadījumos, pamatojoties uz tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu vai tiesas spriedumu krimināllietā. Ar likumu var noteikt vecumu, ar kura sasniegšanu tiesneši atstāj savu amatu.

Likuma „Par tiesu varu” 80¹.pants noteic, ka tiesneša pilnvaras izbeidzas dienā, kad beidzas termiņš, uz kādu tiesnesis iecelts amatā, kā arī līdz ar šajā likumā noteiktā amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu vai tiesneša nāvi.

Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 82. pantu tiesnesi atbrīvo no amata:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) sakarā ar ievēlēšanu vai iecelšanu citā amatā;

3) veselības stāvokļa dēļ, ja tas neļauj turpināt tiesneša darbu;

4) ja viņš atkārotā tiesneša profesionālās darbības novērtēšanā saņēmis negatīvu atzinumu.

Atbilstoši minētā likuma 83. pantam tiesneša atcelšana no amata pieļaujama divos gadījumos:

1) ja tiesnesis notiesāts un tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā;

2) pamatojoties uz tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu.

Ievērojot minēto, risinot jautājumu par Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu turpmāko karjeru, iespējami šādi jau šobrīd likumā „Par tiesu varu” paredzēti risinājumi:

1)                       Krimināllietu palātas tiesneša pāriešana darbā citā Augstākās tiesas struktūrvienībā (piemēram, Krimināllietu departamentā);

2)                       tiesneša ar viņa piekrišanu pārcelšana uz vakanto tiesneša amatu apgabaltiesā vai rajona (pilsētas) tiesā (likuma „Par tiesu varu” 73.¹ panta 2.¹ daļa);

3)                       tiesneša ar viņa piekrišanu norīkošana darbā citā tiesā uz laiku no 3 mēnešiem līdz 3 gadiem (likuma „Par tiesu varu” 86.¹ pants);

Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 6.¹ panta trešo daļu tiesnesis, kuru normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pārceļ zemāka līmeņa tiesneša amatā vai kurš aizstāj zemāka līmeņa tiesnesi vai pāriet zemāka līmeņa tiesneša amatā, saņem mēnešalgu un izdienas piemaksu, kas viņam noteikta pirms pārcelšanas, zemāka līmeņa tiesneša aizstāšanas vai pāriešanas zemāka līmeņa tiesneša amatā. Minētā panta piektā daļa noteic, ka tiesnesis, kas ar viņa piekrišanu un tiesas priekšsēdētāja atļauju uz noteiktu laiku norīkots darbā citā tiesā, saņem tiesneša mēnešalgu un izdienas piemaksu, ja vien institūcija, uz kuru tiesnesis norīkots, nav pārņēmusi saistības maksāt viņam atlīdzību. No minētā izriet, ka gan tiesneša pārcelšanas, gan norīkošanas gadījumā normatīvie akti paredz, ka tiesnesim ir saglabājama atlīdzība vismaz iepriekšējā līmenī.

Tiesneša neatceļamība ir ne tikai konstitucionāli nostiprināts princips nacionāli, bet arī starptautiski atzīts princips. Piemēram, Tiesu neatkarības pamatprincipu 12. pants noteic, ka tiesnešiem, vai nu ieceltiem vai ievēlētiem, tiks garantēta atrašanās amatā līdz pensijas vecuma sasniegšanai, vai beidzoties amatā atrašanās termiņam. Savukārt, Eiropas hartas par tiesneša statusu 3.4.pants noteic, ka tiesnesi, kas iecelts amatā, nedrīkst iecelt citā amatā vai pārcelt citur, pat ne ar amata paaugstināšanu, ja viņš tam nepiekrīt.

Tomēr vienlaikus tiek paredzēti arī noteikti gadījumi, kad pieļaujamas atkāpes un tiesnesis var tikt pārcelts vai norīkots, neskatoties uz to, ka nav paudis savu piekrišanu. Piemēram, Eiropas harta par tiesneša statusu noteic, ka izņēmuma gadījumi šim principam ir pieļaujami gadījumos, ja pārcelšana ir atļauta saskaņā ar noteikumiem par tiesnešu disciplināro atbildību, kā arī gadījumos, ja tiesa tiek likumīgi reorganizēta, kā arī ja pārcelšana ir īslaicīga un nepieciešama, lai sniegtu palīdzību kaimiņu tiesai.

Savukārt, Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendāciju CM/Rec(2010)12 Par tiesnešu neatkarību, efektivitāti un atbildību 49.punkts paredz, ka tiesneša neatceļamība ir viens no tiesneša neatkarības pamatelementiem. Savukārt 52.punkts noteic, ka tiesnesi bez viņa piekrišanas nevar pārcelt darbā citā tiesā, izņemot ja pārcelšana ir saistīta ar disciplinārprocesa vai tiesu sistēmas organizācijas reformu. Arī Eiropas Komisijas par demokrātiju caur tiesībām (Venēcijas komisija) savā 2010. gada 16. maija ziņojumā par tiesu varas neatkarību uzsver, ka Venēcijas komisija konsekventi atbalsta neatceļamības principu konstitūcijās. Pārcelšana pret tiesneša gribu ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos (ziņojuma 43.punkts).

No minētā nepārprotami izriet strikti ierobežojumi tiesneša, kas apstiprināts amatā uz mūžu, atcelšanai un atbrīvošanai no tiesneša amata un tiesas reforma nav konstitucionāli leģitīms pamats tiesneša atbrīvošanai no amata, bet var būt pamats tiesneša pārcelšanai citā tiesā arī, ja tiesnesis tam nav piekritis.

Visi Augstākās tiesas tiesneši konkrētās tiesas tiesneša amatā ir apstiprināti uz mūžu ar Saeimas lēmumu. Struktūrvienības likvidācija pati par sevi neatņem tiesneša statusu. Ievērojot minēto apsverama tādu papildu instrumentu izstrāde, kas būtu pieļaujami, ņemot vērā tiesneša amata īpašo statusu, bet kuru izmantošana nebūtu atkarīga tikai no tiesneša piekrišanas vai iniciatīvas. Ievērojot starptautiskajās rekomendācijās nostiprinātos pieļaujamās rīcības ietvarus, par atbilstošu papildu risinājumu varētu tikt atzīta arī tiesneša pārcelšana vai norīkošana citā tiesā arī bez viņa piekrišanas, ja tam piekritusi Tieslietu padome, un saglabājot viņam iepriekš noteikto mēnešalgu un izdienas piemaksu.

Tiesības uz valsts dienesta pildīšanu negarantē personas tiesības uz konkrētu amatu valsts dienestā. Satversmes 101. panta pirmā daļa vispārīgi paredz personas tiesības turpināt valsts dienestu, ja vien nepastāv saprātīgs un objektīvs pamats atbrīvošanai no valsts dienesta. Taču tiesības turpināt valsts dienestu ir īstenojamas likumā noteiktajā kārtībā. Visupirms likumdevējs ir tas, kas nosaka šo tiesību īstenošanas un ierobežošanas līdzsvaru. (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-03-01 secinājumu daļas 14. punktu).

Ņemot vērā, ka būtisks normas tiesiskuma priekšnosacījums ir skaidrs un taisnīgs tās piemērošanas process, likumā vienlaikus ir ietverts uzdevums Tieslietu padomei noteikt kārtību, kādā attiecīgais jautājums tiek izskatīts Tieslietu padomes sēdē un sagatavots priekšlikums Saeimai. Izpildot šo uzdevumu, Tieslietu padomei būtu jānosaka, piemēram, kārtību, kādā tiek piedāvātas amata vakances, kārtību, kādā tiek izraudzīts kandidāts, ja pretendenti uz vienu vakanci ir vairāki u.c. Tāpat, lai priekšlikums būtu pamatots un tiktu nodrošināts procesuālais taisnīgums, ir svarīgi uzklausīt arī paša tiesneša viedokli, kā arī izvērtēt citus apstākļus, kam var būt nozīme lēmuma pieņemšanā – tai skaitā, piemēram, tiesneša dzīvesvieta vai tās maiņas iespējas.

 

Plānošanas dokumentā „Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.–2015.gadam”^[1] ir noteikts tiesu iekārtas politikas mērķis – nodrošināt tiesisku, efektīvu, kvalitatīvu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu tiesu iekārtas darbību, sekmējot no taisnīgas tiesas jēdziena izrietošu tiesu varas pamatvērtību īstenošanu – neatkarīga, pieejama tiesa un efektīva tiesas procesa norise iespējami īsākā termiņā.

Lai risinātu tādus ar tiesu efektivitātes paaugstināšanu saistītos problēmjautājumus kā nevienmērīga tiesu noslodze, attiecīgi atšķirīgi tiesvedības ilgumi viena veida lietās, tai skaitā pārāk gari tiesvedības termiņi, mazā tiesnešu skaita tiesā dēļ apgrūtināta vai neiespējama specializāciju izveide un lietu sadales nejaušības nodrošināšana, tika izstrādāts  un ar Tieslietu padomes 2014.gada 16.jūnija lēmumu Nr.38 „Par informatīvo ziņojumu „Par tiesu darbības teritoriju izmaiņām” tika nolemts atbalstīt minētā ziņojuma tālāku virzība Ministru kabinetā un kas atbalstīts Ministru kabinetā ar 2014.gada 5.augusta sēdes protokolu Nr.42 35.§. Kā izriet no pieņemtajiem lēmumiem, gan Tieslietu padome, gan arī Ministru kabinets atbalstījis tādu tiesu politikas rīcības virzienu, kas paredz, ka apgabaltiesu darbības teritorijā esošo rajonu (pilsētu) tiesu apvienošana paredzama pakāpeniski, sākotnēji reformu ieviešot Rīgas tiesu apgabalā.

Siguldas tiesa un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa pieskaitāmas pie mazām tiesām. Siguldas tiesā apstiprinātas ir piecas tiesnešu (reāli tiesā strādā trīs tiesneši) un 18 darbinieku vietas, savukārt Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā apstiprinātas ir 10 tiesnešu (reāli tiesā strādā deviņi tiesneši) un 33 darbinieku vietas. Salīdzinājumam, piemēram, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ir apstiprinātas 20 tiesnešu (reāli strādā 19 tiesneši) un 60 darbinieku vietas un Rīgas rajona tiesā apstiprinātas ir 16 tiesnešu (reāli strādā 13 tiesneši) un 53 darbinieku vietas.

Šāds neliels tiesnešu skaits Siguldas tiesā un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā apgrūtina lietu uzkrājumu likvidēšanu, jo nav iespējams nodrošināt lietu izskatīšanas nepārtrauktību un lietu sadales nejaušību tiesā. Vienlaikus norādāms, ka šogad Tieslietu ministrijā tika saņemtas vairākas vēstules no Siguldas tiesas priekšsēdētājas p.i., kurās tika norādīts, ka, sakarā ar tiesnešu atvaļinājumu un tiesneša darba nespēju, Siguldas tiesā nav iespējams organizēt tiesas darbu. Minētais, norāda uz vērā ņemamām Siguldas tiesas problēmām nodrošināt efektīvu tiesas darbu.

Tāpat tiesās ar nelielu tiesnešu skaitu nevar nodrošināt vienlaicīgi tiesnešu specializāciju un nejaušības principa ievērošanu lietu sadalē. Lai nodrošinātu minēto principu vienlaicīgu ievērošanu, ir nepieciešams, lai attiecīgā tiesību nozarē vai tiesību jautājumā specializētos ne mazāk kā četri tiesneši. Šādā gadījumā ir iespējams nodrošināt gan nejaušības principa un specializācijas principu ievērošanu lietu sadalē, augstāku tiesas spriešanas kvalitāti, gan novērst nevēlamu korporatīvu saišu veidošanos. Tiesas ar nelielu tiesnešu skaitu arī rada paaugstinātu interešu konflikta risku.

Arī Eiropas Padomes Komisija tiesu efektivitātei (The European Commission for the Efficiency of Justice – angļu val.) atzīst, ka mazai tiesai var būt nepietiekams ražīgums, jo procesu plūsma ir pārāk lēna, lai pilnībā izmantotu tiesas tiesnešu kapacitāti. Savukārt mazs tiesnešu skaits pret to procesu tematu dažādību, kāda sastopama lielās tiesās, varētu izraisīt specializācijas trūkumu, kas novestu ne tikai pie zemākas lietderības (koncentrējoties uz izmaksām), bet arī pie zemākas efektivitātes (koncentrējoties uz kvalitāti).^[2]

Ievērojot minētos apsvērumus, saskatīta iespēja un nepieciešamība īstenot Siguldas tiesas un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas reorganizāciju. Atbilstoši plānotajam paredzēts, ka Siguldas tiesu reorganizē, to pievienojot Rīgas rajona tiesai. Savukārt Rīgas pilsētas Centra rajona tiesu reorganizē, pārceļot Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnešus darbā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā un citās noslogotākajās Rīgas pilsētas tiesās, izvērtējot šo tiesu kapacitāti.

No Siguldas tiesas un Rīgas rajona tiesas statistikas datiem izriet, ka 2013.gadā saņemto krimināllietu, civillietu un administratīvo pārkāpumu lietu skaits uz Siguldas tiesā reāli strādājošiem trīs tiesnešiem ir 1110 lietas, jeb vienam tiesnesim 370 lietas. Savukārt Rīgas rajona tiesā saņemto krimināllietu, civillietu un administratīvo pārkāpumu lietu skaits uz tiesā reāli strādājošiem 13 tiesnešiem ir 3496 lietas, jeb vienam tiesnesim 268.92 lietas. Salīdzinot minētos datus secināms, ka Siguldas tiesā viens tiesnesis gadā saņem par 101.08 lietu vairāk nekā Rīgas rajona tiesā.

Savukārt 2013.gadā pabeigto krimināllietu, civillietu un administratīvo pārkāpumu lietu skaits uz Siguldas tiesā reāli strādājošiem 3 tiesnešiem ir 1258 lietas, jeb 419.3 lietas vienam tiesnesim. Rīgas rajona tiesā pabeigto krimināllietu, civillietu un administratīvo pārkāpumu lietu skaits uz tiesā reāli strādājošiem 13 tiesnešiem ir 3957 lietas, jeb 304.38 lietas vienam tiesnesim. No minētā izriet, ka Siguldas tiesā viens tiesnesis gadā izskata par 114.92 lietām vairāk, nekā Rīgas rajona tiesā. Minētais norāda uz pašreiz izveidojušos situāciju, kad Siguldas tiesā (saistībā ar nepietiekamo tiesnešu skaitu) ir būtiski lielāka tiesnešu noslodze, nekā Rīgas rajona tiesā. Savukārt juridiski pievienojot Siguldas tiesu Rīgas rajona tiesai, būtiski tiktu samazināta Siguldas tiesas tiesnešu noslodze.

Būtiski, ka jautājums par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā noteikto tiesnešu amata vietu pārdali tiek pieņemts, izvērtējot tiesnešu skaita palielināšanas nepieciešamību Rīgas tiesu apgabalā esošajās rajona (pilsētas) tiesās, kurās šobrīd ir lielākie noslodzes rādītāji un uzkrājumā esošo neizskatīto lietu skaits.

Jāatzīmē, ka tiesnešu pārcelšana darbā citā tiesā, būtu veicama, pirmkārt, ņemot vērā tiesneša viedokli un intereses, kas saistītas, piemēram, ar dzīvesvietu, kā arī tiesas vajadzības, piemēram, attiecībā uz tiesneša specializāciju. Būtu paredzams, ka Tieslietu padome pēc tieslietu ministra priekšlikuma lemj par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša vai Siguldas tiesas tiesneša pārcelšanu darbā citā tiesā, sakarā ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas un Siguldas tiesas pievienošanu citai tiesai, pirms tam nosakot kārtību, kādā tiek sagatavots un izskatīts Tieslietu padomes sēdē attiecīgais priekšlikums.

Likumprojekts paredz regulējumu, kas ļauj tiesnesim Siguldas tiesas Un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesim pabeigt tādu lietu izskatīšanu, kuras uzsāktas pēc būtības. Minētai regulējums paredzēts ar mērķi aizsargāt personu tiesības uz taisnīgu tiesu saprātīgā termiņā. Norādāms, ka gadījumā, ja lieta, kuras izskatīšana ir bijusi uzsākta pēc būtības, tiek nodota citam tiesnesim (tiesas sastāvam), tās izskatīšana atsākama no jauna. Ņemot vērā, ka šajā gadījumā lietas izskatīšana no jauna būtu uzsākama nevis no tiesneša atkarīgu objektīvu iemeslu dēļ, bet gan sakarā ar valsts īstenotu tiesu reformu, tad uzskatāms, ka tā nevarētu atstāt negatīvas sekas uz personu pamattiesību ievērošanu, tajā skaitā uz lietu izskatīšanas termiņiem.

Attiecībā uz Siguldas tiesas un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas personālu, tad pievienojot Siguldas tiesu Rīgas rajona tiesai, priekšsēdētāja pienākumus turpinātu pildīt Rīgas rajona tiesas priekšsēdētājs. Savukārt pievienojot Rīgas pilsētas Centra rajona tiesu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, priekšsēdētāja pienākumus turpinātu pildīt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājs. Tiesneša, kurš iecelts Siguldas tiesas vai Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas priekšsēdētāja amatā līdz brīdim, kad stājas spēkā grozījumi likumā „Par tiesu varu”, tiesas priekšsēdētāja pilnvaras izbeigtos līdz ar minēto grozījumu spēkā stāšanos.

Attiecībā uz Siguldas tiesas un Rīgas rajona tiesas darbības teritoriju norādāms, ka šobrīd saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 13.decembra noteikumu Nr.951 „Noteikumi par tiesu un tiesu namu darbības teritoriju” 2.punktu Rīgas rajona tiesai piekritīgs ir Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu un Stopiņu novads. Savukārt Siguldas tiesai piekritīgs ir Inčukalna, Krimuldas, Mālpils, Sējas un Siguldas novads. No minētā secināms, ka Siguldas tiesas un Rīgas rajona tiesas darbības teritorijās šobrīd atrodas viena otrai blakus un aptver Rīgas rajonu. Savukārt attiecībā uz zemesgrāmatu nodaļām, jau šobrīd, saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 13.decembra noteikumu Nr.951 „Noteikumi par tiesu un tiesu namu darbības teritoriju” 5.punktu Rīgas rajona tiesas sastāvā ir zemesgrāmatu nodaļa, kuras darbības teritorijai atbilst Rīgas rajona tiesas un Siguldas tiesas darbības teritorijai. Līdz ar to nepastāv šķēršļi, lai veiksmīgi apvienotu Siguldas tiesas un Rīgas rajona tiesas darbības teritorijas.

Līdzīgi ir ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas darbības teritorijām. Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 13.decembra noteikumu Nr.951 „Noteikumi par tiesu un tiesu namu darbības teritoriju” 2.punktu Rīgas pilsētas tiesu darbības teritorija atbilst Rīgas pilsētas teritoriālajam iedalījumam. Ievērojot, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesai piekritīgs ir Rīgas centra rajons un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai piekritīga ir Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsēta, tad šobrīd abas teritorijas atrodas viena otrai blakus un aptver daļu Rīgas pilsētas teritorijas. Tāpat šobrīd Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa fiziski ir izvietotas vienā ēkā Abrenes ielā 3.

 

2. Kāda var būt ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts attiecas uz tiesnešiem.

 

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts nerada ietekmi uz valsts vai pašvaldību budžetu.

 

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” virzāms kopā ar likumprojektiem „Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” un „Grozījumi Civilprocesa likumā”.

 

5. Kādām Latvijas starptautiskām saistībām atbilst likumprojekts?

Nav attiecināms.

 

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Likumprojekta izstrādes gaitā konsultācijas ir notikušas ar Tieslietu ministriju, Augstāko tiesu un Tieslietu padomi.

 

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likumprojekta izpildi atbilstoši kompetencei nodrošinās likumprojektā minētās institūcijas.