2014.gada 1.oktobrī
Nr. 9/5 –
Saeimas Prezidijam
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šā gada 1.oktobra sēdē izskatīja deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr.1220/Lp11) pirmajam lasījumam.
Komisija nolēma minēto likumprojektu neatbalstīt un iesniegt izskatīšanai Saeimas sēdē Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz iekļaut Saeimas šā gada 9.oktobra sēdes darba kārtībā deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr.1220/Lp11) un komisijas alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā.
Pielikumā:
1) alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” uz ____ lp.
2) alternatīvā likumprojekta anotācija uz ____ lp.
Ar cieņu
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas
priekšsēdētāja
Dana Reizniece – Ozola
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Likumprojekts
Grozījumi Izglītības likumā
Izdarīt Izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 24.nr.; 1999, 17., 24.nr.; 2000, 12.nr.; 2001, 12., 16., 21.nr.,; 2004, 5.nr.; 2007, 3.nr.; 2009, 1., 2., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196.nr.; 2010, 47., 205.nr.; 2011, 202.nr.; 2012, 54., 108., 190.nr.; 2013, 142.nr.) šādus grozījumus:
Papildināt likuma 14.pantu ar 38., 39. un 40.punktu šādā redakcijā:
„38) nosaka izglītojamo audzināšanas, tajā skaitā valstiskās audzināšanas, vadlīnijas izglītības iestādēs, izņemot augstskolas;
39) nosaka Latvijas valsts simbolu – valsts karoga, valsts himnas un valsts ģerboņa – lietošanas noteikumus izglītības iestādē un tās rīkotajos pasākumos neatkarīgi no izglītības iestādes juridiskā statusa, ņemot vērā normatīvo aktu prasības. Izglītības iestāde drīkst lietot lielo valsts ģerboni valstiskās audzināšanas ietvaros;
40) nosaka pasākumus, kādi rīkojami valsts svētku atzīmēšanai izglītības iestādēs, izņemot augstskolas.”
Likumprojekta
“Grozījumi Izglītības likumā”
anotācija
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Izglītības likuma 2.pants nosaka: “Izglītības likuma mērķis ir nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu, lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību, demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības locekli.” Lai īstenotu likumā noteikto mērķi, būtisks izglītības procesa komponents ir sistemātisks valstiskās audzināšanas darbs.
2013.gada aprīlī Izglītības kvalitātes valsts dienesta publiskotās analītiskās izpētes Kultūras un audzināšanas pasākumi vispārējās izglītības iestādēs un izglītojamo un vecāku iesaiste vispārējās izglītības iestādes pārvaldīšanā rezultāti liecina, ka normatīvajos aktos nav noteiktas vienotas obligātas prasības audzināšanas darba īstenošanai izglītības iestādē, tostarp klases audzināšanai un klases audzinātāja darbam. Līdz ar to praksē dažādās izglītības iestādēs valstiskā audzināšana ir atkarīga no konkrētās izglītības iestādes tradīcijām, direktora vai pedagoga individuālās iniciatīvas. Vienlaikus tikai puse izglītojamo vecāku atzīst, ka audzināšanas process izglītības iestādē veicina viņa bērna veidošanos par atbildīgu un sabiedriski aktīvu indivīdu, savas valsts un Dzimtenes patriotu.
Minētā pētījuma izglītības iestāžu vadības un pedagogu interviju rezultāti liecina, ka pašreiz izglītības iestādēs audzināšanas stundās tiek runāts par uzvedību, atzīmēm, drošību un citiem ikdienas jautājumiem, bieži vien audzināšanas stundā risinot organizatoriska rakstura jautājumus, bet nepietiekama uzmanība pievērsta valstiskajai audzināšanai. Iestādēs trūkst vienotas pieejas valstiskās audzināšanas īstenošanai, piemēram, tematu saraksts, kas obligāti jāapskata klases stundās, un vienoti norādījumi valstiski nozīmīgu pasākumu un svētku rīkošanai.
2014.gada aprīlī pēc portāla “Delfi” pasūtījuma pētījumu centrs SKDS veica aptauju, kuras rezultāti parādīja: ja rastos nopietns militārs apdraudējums, Latviju atstātu 14% rīdzinieku. Vidzemē šādu atbildi sniedza 17%, Kurzemē – 18%, bet Zemgalē – 16% aptaujāto, savukārt, Latgalē tie būtu 31%. Valstī kopumā 18,2% atbildēja, ka pamestu valsti, bet 26,4% atzina, ka nezina, kā rīkotos.
Par valsts atstāšanu kara draudu gadījumā pārliecinātākie ir jaunieši vecuma grupā no 18 līdz 25 gadiem – 32% no viņiem uzskata, ka rīkotos šādi. Savukārt no tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas ir vecāki par 55 gadiem, tikai 7% atbildēja, ka pamestu valsti. Ja jaunākajā aptaujāto grupā pārliecināti par palikšanu ir 38%, tad vecākajā – 70% aptaujāto.
Šī pētījuma rezultāti liecina, ka patriotisma stiprināšanas jautājums ir īpaši nozīmīgs tieši jauniešu vidū.
Likuma grozījumi nepieciešami, lai Ministru kabinets noteiktu izglītības iestāžu, izņemot augstskolas, izglītojamo audzināšanas, tajā skaitā valstiskās audzināšanas vadlīnijas, tādējādi sekmējot izglītojamo piederības sajūtu Latvijas valstij un tās pamatvērtībām, veicinot izpratni par demokrātiju un pilsoniskās līdzdalības iespējām, attīstot atbildības sajūtu pret sabiedrību un apkārtējo vidi un stiprinot izglītojamā nacionālo pašapziņu.
2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Likumprojektam ir netieša pozitīva ietekme uz tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā. Tiktu stiprināta skolēnu saikne ar Latviju, tai skaitā mazināta iedzīvotāju izbraukšana no Latvijas. Valstiski domājoši pilsoņi ir vairāk motivēti rīkoties atbildīgi pret sabiedrību, maksāt nodokļus, izvēlēties vietējā ražojuma preces, saudzēt sabiedrības kopīpašumu.
3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Likums neprasa papildus valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus.
4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Ministru kabinetam jānosaka izglītības iestādē (izņemot augstskolu) audzināšanas (tajā skaitā valstiskās audzināšanas) vadlīnijas, Latvijas valsts simbolu lietošanas noteikumi izglītības iestādē un kādi pasākumi rīkojami valsts svētku atzīmēšanai izglītības iestādēs.
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Projekts šo jomu neskar.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Konsultācijas notikušas ar Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Izglītības kvalitātes valsts dienestu, Valsts izglītības satura centru, Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību un Saeimas Juridisko biroju.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta esošo institūciju līdzšinējo funkciju ietvaros.