Spēkā esošā redakcija

1.lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Priekšlikumi 2.lasījumam

(6)

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 2.lasījumam

1

2

3

4

5

6

Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus:

Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus:

5.pants. Kriminālsodu izpildes institūcijas

Kriminālsodus, kas piespriesti kā pamatsodi, izpilda:

1) [..]

2) valsts policijas iestādes - arestu;

3) [..]

[..]

Ja tiesa piespriedusi sodu nosacīti vai nosacīti pirms termiņa atbrīvojusi no brīvības atņemšanas soda vai aresta izciešanas, šāda tiesas nolēmuma izpildi kontrolē un notiesātos uzrauga Valsts probācijas dienests.

1.  5.pantā:

izslēgt pirmās daļas 2.punktu;

izslēgt trešajā daļā vārdus "vai aresta".

1.  5.pantā:

izslēgt pirmās daļas 2.punktu;

izslēgt trešajā daļā vārdus “vai aresta”.

15.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto nosūtīšana soda izciešanai

Personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu, nosūta soda izciešanai ne vēlāk kā desmit darba dienu laikā no dienas, kad spriedums stājies likumīgā spēkā, vai no dienas, kad spriedums nodots izpildīšanai.

Tiklīdz notiesātais uzsāk soda izciešanu, brīvības atņemšanas iestādes administrācija nodrošina viņam iespēju nekavējoties informēt radiniekus par soda izciešanas vietu.

Katram ar brīvības atņemšanu notiesātajam iekārto personīgo lietu. Katram ar brīvības atņemšanu notiesātajam sagatavo personas un tās sevišķo pazīmju fotoattēlus, kā arī personas kriminālistisko raksturojumu.

Notiesātos brīvības atņemšanas iestādēs pieņem administrācija brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumos paredzētajā kārtībā.

Ziņas par personām, kuras notiesātas ar brīvības atņemšanu, šo personu un to sevišķo pazīmju fotoattēlus, kā arī šo personu kriminālistiskos raksturojumus reģistrē Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā. Iegūstamos fotoattēlus un tiem izvirzītās obligātās tehniskās prasības, kā arī Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, iekļaušanas un dzēšanas kārtību, glabāšanas termiņus un institūcijas, kurām piešķirama piekļuve minētajā informācijas sistēmā iekļautajām ziņām, nosaka Ministru kabinets.

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija 21 dienas laikā pēc tam, kad tā saņēmusi tiesneša rīkojumu par sprieduma izpildi, informē Latvijā notiesāto ārvalsts pilsoni vai personu, kuras pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, par tās tiesībām izteikt vēlēšanos izciest sodu savas pilsonības vai pastāvīgās dzīvesvietas valstī. Notiesātajam izskaidro personas nodošanas soda izciešanai juridiskās sekas atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajam.

2.  15.pantā:

papildināt pantu ar jaunu otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"Ieslodzījuma vietu pārvalde triju darba dienu laikā no dienas, kad saņemts tiesas rīkojums par sprieduma izpildi un sprieduma kopija, nosūta ierakstītu vēstuli personai, kas notiesāta ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vēstulē norādot brīvības atņemšanas iestādi un laiku, kad personai jāierodas īslaicīgās brīvības atņemšanas soda izciešanai, kā arī informējot personu par Krimināllikumā noteikto atbildību par izvairīšanos no soda izciešanas. Laikposms starp vēstules nosūtīšanas dienu un soda izciešanas uzsākšanas dienu nedrīkst būt mazāks par 10 darba dienām.

Ja ar īslaicīgo brīvības atņemšanu notiesātais noteiktajā laikā neierodas īslaicīgās brīvības atņemšanas izciešanai, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nosūta Valsts policijai iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu.";

uzskatīt līdzšinējo panta otro, trešo un ceturto daļu attiecīgi par panta ceturto, piekto un sesto daļu.

1

Tieslietu ministrs G.Bērziņš:

Izteikt likumprojekta 2.pantu šādā redakcijā:

„2. 15.pantā:

papildināt pantu ar jaunu otro un trešo daļu šādā redakcijā:

„Ieslodzījuma vietu pārvalde triju darba dienu laikā no dienas, kad saņemts tiesas rīkojums par sprieduma izpildi un sprieduma kopija, nosūta ierakstītu vēstuli personai, kas notiesāta ar īslaicīgu brīvības atņemšanu un sprieduma spēkā vai nodošanas izpildei brīdī neatrodas apcietinājumā, vēstulē norādot brīvības atņemšanas iestādi un laiku, kad personai jāierodas īslaicīgās brīvības atņemšanas soda izciešanai, kā arī informējot personu par Krimināllikumā noteikto atbildību par izvairīšanos no soda izciešanas. Laikposms starp vēstules nosūtīšanas dienu un soda izciešanas uzsākšanas dienu nedrīkst būt mazāks par 10 darba dienām.

Ja ar īslaicīgo brīvības atņemšanu notiesātais noteiktajā laikā neierodas īslaicīgās brīvības atņemšanas izciešanai, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nosūta Valsts policijai iesniegumu jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu.”;

uzskatīt līdzšinējo panta otro, trešo, ceturto, piekto un sesto daļu attiecīgi par panta ceturto, piekto, sesto, septīto un astoto daļu.””.

Atbalstīts

2. 15.pantā:

papildināt pantu ar jaunu otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“Ieslodzījuma vietu pārvalde triju darba dienu laikā no dienas, kad saņemts tiesas rīkojums par sprieduma izpildi un sprieduma kopija, nosūta ierakstītu vēstuli personai, kas notiesāta ar īslaicīgu brīvības atņemšanu un kas brīdī, kad spriedums stājies spēkā vai nodots izpildīšanai, neatrodas apcietinājumā, vēstulē norādot brīvības atņemšanas iestādi un laiku, kad personai jāierodas īslaicīgas brīvības atņemšanas soda izciešanai, kā arī informējot personu par Krimināllikumā noteikto atbildību par izvairīšanos no soda izciešanas. Laikposms starp vēstules nosūtīšanas dienu un soda izciešanas uzsākšanas dienu nedrīkst būt mazāks par desmit darba dienām.

Ja ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātais noteiktajā laikā neierodas īslaicīgas brīvības atņemšanas soda izciešanai, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nosūta Valsts policijai iesniegumu jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu.”;

uzskatīt līdzšinējo panta otro, trešo, ceturto, piekto un sesto daļu attiecīgi par ceturto, piekto, sesto, septīto un astoto daļu.

18.pants. Notiesāto šķirta turēšana brīvības atņemšanas iestādēs

Brīvības atņemšanas iestādēs šķirti tur vīriešus un sievietes, kā arī nepilngadīgos un pieaugušos. Šķirti tur arī tos notiesātos, kuru personiskās īpašības un kriminālā pieredze negatīvi iespaido citus notiesātos vai arī kuri apspiež un izmanto pārējos.

Personas, kam piemērots drošības līdzeklis — apcietinājums —, turamas atsevišķi no notiesātajiem, izņemot gadījumus, kad tās piekrīt kopīgai izvietošanai vai iesaistīšanai kopīgos pasākumos un tam piekrīt izmeklēšanas iestāde, prokuratūra vai tiesa, kuras rīcībā ir apcietinātais.

Šajā pantā noteiktās prasības par notiesāto šķirtu turēšanu neattiecas uz brīvības atņemšanas iestāžu slimnīcām. Personas, kuras ārstējas šādā slimnīcā, tur tāda veida režīma apstākļos, kāds šīm personām noteikts.

3. Papildināt 18.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:    

"Personas, kas notiesātas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, turamas atsevišķi no pārējiem notiesātajiem, ievērojot šā panta pirmās daļas pirmajā teikumā noteikto, tomēr ir atļauts viņas iesaistīt garīgās aprūpes un resocializācijas pasākumos kopā ar pārējiem notiesātajiem."

3. Papildināt 18.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:    

“Personas, kas notiesātas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, turamas atsevišķi no pārējiem notiesātajiem, ievērojot šā panta pirmās daļas pirmajā teikumā noteikto, tomēr ir atļauts tās iesaistīt garīgās aprūpes un resocializācijas pasākumos kopā ar pārējiem notiesātajiem.”

45.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto satikšanās ar radiniekiem un citām personām

Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem šajā kodeksā noteiktajā kārtībā un apjomā ir iespējas satikties ar radiniekiem un citām personām bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes: īslaicīgi — uz laiku no vienas stundas līdz divām stundām, lai veicinātu sociāli lietderīgu saikņu saglabāšanu un atjaunošanu; ilglaicīgi — uz laiku no sešām līdz četrdesmit astoņām stundām, lai veicinātu radniecisko un ģimenes sakaru saglabāšanu.

Ilglaicīgo satikšanos laikā notiesātajam atļauts uzturēties kopā ar radiniekiem — vecākiem, bērniem, adoptētājiem, brāļiem un māsām, vectēvu, vecomāti, mazbērniem vai laulāto. Ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas lēmumu var tikt atļautas ilglaicīgās satikšanās arī ar citu personu, ja līdz soda izciešanas sākumam notiesātajam ar šo personu ir bijusi kopēja saimniecība vai kopīgs bērns.

Notiesātajiem, reģistrējot laulību, ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas atļauju papildus var piešķirt ilgstošu satikšanos līdz 48 stundām.

Notiesātajiem nav atļautas satikšanās ar apcietinātām personām un personām, kuras izcieš sodu citās brīvības atņemšanas iestādēs. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ar lēmumu var aizliegt notiesātajam tikties ar konkrētu personu drošības apsvērumu dēļ, un šo lēmumu var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Pēc notiesātā rakstveida iesnieguma un ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgās, kā arī ilgstošās satikšanās var aizstāt ar telefonsarunām par notiesātā vai to personu līdzekļiem, ar kurām sarunas notiek.

Satikšanās kārtību un to aizstāšanu ar telefonsarunām reglamentē brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izņēmuma kārtā, individuāli izvērtējot katru gadījumu, var pieņemt pamatotu lēmumu par šā panta pirmajā daļā minētās īslaicīgās satikšanās norisi brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē, ja tas nepieciešams drošības apsvērumu vai kriminālprocesa interešu dēļ vai to lūdz apmeklētājs. Šo lēmumu var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas lēmums nav pārsūdzams.

4. 45.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem" ar vārdiem "izņemot ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātos";

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

"Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajiem šajā kodeksā noteiktajā kārtībā un apjomā ir iespējas satikties ar radiniekiem un citām personām bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes īslaicīgi – uz laiku no vienas līdz divām stundām, lai veicinātu sociāli lietderīgu saikņu saglabāšanu un atjaunošanu.";

uzskatīt līdzšinējo panta otro, trešo, ceturto, piekto, sesto un septīto daļu attiecīgi par panta trešo, ceturto, piekto, sesto, septīto un astoto daļu.

4. 45.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem” ar vārdiem “izņemot ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātos”;

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajiem šajā kodeksā noteiktajā kārtībā un apjomā ir iespējas satikties ar radiniekiem un citām personām bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes
īslaicīgi — uz laiku no vienas līdz divām stundām, lai veicinātu sociāli lietderīgu saikņu saglabāšanu un atjaunošanu.”;

uzskatīt līdzšinējo panta otro, trešo, ceturto, piekto, sesto un septīto daļu attiecīgi par trešo, ceturto, piekto, sesto, septīto un astoto daļu.

47.pants. Notiesāto tiesības saņemt sūtījumus un pienesumus

[..]

Notiesātajiem ir atļauts saņemt 12 sūtījumus vai pienesumus gadā.

[..]

5. Papildināt 47.panta trešo daļu ar vārdiem "bet ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajiem ir atļauts saņemt vienu sūtījumu vai pienesumu mēnesī (vismaz vienu sūtījumu vai pienesumu soda izpildes laikā, ja tas īsāks par mēnesi)".

2

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta 5.pantu šādā redakcijā:

„5. Papildināt 47.panta trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajiem ir atļauts saņemt vienu sūtījumu vai pienesumu mēnesī vai vienu sūtījumu vai pienesumu soda izpildes laikā, ja tas īsāks par mēnesi.””

Atbalstīts

5. Papildināt 47.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajiem ir atļauts saņemt vienu sūtījumu vai pienesumu mēnesī vai vienu sūtījumu vai pienesumu soda izpildes laikā, ja tas īsāks par mēnesi.”

50.¹ pants. Soda progresīvā izpilde

[..]

Soda progresīvās izpildes sistēmai ir pakļauti visi notiesātie slēgtajos cietumos un daļēji slēgtajos cietumos neatkarīgi no piespriestā soda ilguma; soda izciešanu uzsāk ar soda izciešanas režīma zemāko pakāpi.

6.  50.¹ pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"Soda progresīvās izpildes sistēmai ir pakļauti visi notiesātie slēgtajos cietumos un daļēji slēgtajos cietumos, izņemot ar īslaicīgo brīvības atņemšanu notiesātos.";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"Soda izciešanu notiesātie uzsāk ar soda izciešanas režīma zemāko pakāpi, izņemot ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātos un notiesātos, kam tiesa neizciesto sodu – piespiedu darbu vai naudas sodu – aizstājusi ar brīvības atņemšanu, kuri sodu izcieš tikai daļēji slēgtā cietuma augstākajā pakāpē."

3

Tieslietu ministrs G.Bērziņš:

Izteikt likumprojekta 6.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„Soda progresīvās izpildes sistēmai ir pakļauti visi notiesātie, izņemot ar īslaicīgo brīvības atņemšanu notiesātos.””

Atbalstīts

6.  50.¹ pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“Soda progresīvās izpildes sistēmai ir pakļauti visi notiesātie, izņemot ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātos.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Soda izciešanu notiesātie uzsāk soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, izņemot ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātos un notiesātos, kuriem tiesa neizciesto sodu — piespiedu darbu vai naudas sodu — aizstājusi ar brīvības atņemšanu un kuri sodu izcieš tikai daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē.”

50.³ pants. Soda izpildes režīma noteikšana

Notiesātie slēgtajos cietumos sodu izcieš trijās režīma pakāpēs — zemākajā, vidējā un augstākajā, bet daļēji slēgtajos cietumos — divās režīma pakāpēs — zemākajā un augstākajā. Notiesātajiem nepilngadīgajiem atklātajos cietumos un audzināšanas iestādēs soda izpildes režīma pakāpes nenosaka.

Soda izpildes režīmu slēgtajos cietumos un daļēji slēgtajos cietumos nosaka šis kodekss, kas paredz soda izpildes režīma:

1) pakāpenisku mīkstināšanu, lai sagatavotu notiesāto atbrīvošanai un veicinātu viņa iekļaušanos dzīvē pēc soda izciešanas;

2) pastiprināšanu, lai nodrošinātu likuma prasībām atbilstošu notiesātā uzvedību.

Notiesāto var pārvietot no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi, bet no daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes — uz atklāto cietumu, ja:

1) notiesātais ir sasniedzis pozitīvi vērtējamus resocializācijas rezultātus;

2)  attiecīgā pārvietošana veicinās viņa iekļaušanos sabiedrībā pēc atbrīvošanas;

3) ir pagājis viens gads pēc soda — ievietošana soda vai disciplinārajā izolatorā — piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu vai pagājuši seši mēneši pēc cita šajā kodeksā noteiktā soda piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu vai notiesātajam ir piemērots šā kodeksa 68.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktais pamudinājums un notiesātais atzīstams par administratīvi nesodītu.

Notiesāto par atsevišķu rupju soda izciešanas režīma pārkāpumu vai sistemātiskiem pārkāpumiem ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no atklātā cietuma uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi, bet no daļēji slēgtā cietuma — uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi.

7. Papildināt 50.³ pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"Šajā pantā noteiktais par soda izciešanas režīma pakāpenisku mīksti­nāšanu, pastiprināšanu vai pārvietošanu neattiecas uz notiesātajiem, kas notiesāti ar īslaicīgu brīvības atņemšanu."

7. Papildināt 50.³ pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“Šajā pantā noteiktais par soda izciešanas režīma pakāpenisku mīkstināšanu, pastiprināšanu vai notiesātā pārvietošanu neattiecas uz notiesātajiem, kas notiesāti ar īslaicīgu brīvības atņemšanu.”

50.⁵ pants. Soda izpildes režīms daļēji slēgtajos cietumos

Daļēji slēgtajā cietumā sodu izcieš:

1) sievietes par tīša nozieguma izdarīšanu;

2) vīrieši par tīša mazāk smaga nozieguma izdarīšanu;

3) notiesātie par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma aiz neuzmanības izdarīšanu, ja viņi agrāk izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādē, par kuru sodāmība nav noņemta vai dzēsta;

4) notiesātie par mazāk smaga nozieguma aiz neuzmanības izdarīšanu, ja piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem;

5) vīrieši par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, ja viņi līdz nozieguma izdarīšanai nebija sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu;

6) personas, kurām naudas sods aizstāts ar brīvības atņemšanu;

7) (izslēgts ar 21.07.2011. likumu);

7¹) personas, kurām neizciestais papildsods — probācijas uzraudzība — aizstāts ar brīvības atņemšanu;

8) notiesātie, kas pārvietoti no slēgtajiem cietumiem sakarā ar priekšzīmīgu uzvedību;

9) notiesātie, kas pārvietoti no atklātajiem cietumiem sakarā ar rupjiem vai sistemātiskiem disciplīnas pārkāpumiem;

10) notiesātie, kas pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem pēc pilngadības sasniegšanas, ja viņi sodīti par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.

Daļēji slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto apsardze un pastāvīga uzraudzība. Notiesātie soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē sodu izcieš slēgtās kamerās.

Pēc ievietošanas cietumā notiesātajam ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda laika jāizcieš soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē. Ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē.

Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis vienu ceturtdaļu no piespriestā soda un atbilst šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi.

Notiesāto no soda izciešanas režīma augstākās pakāpes ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz atklāto cietumu, ja notiesātais atbilst šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem, vai atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā, ja viņš atbilst šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajiem nosacījumiem.

Sievietes, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums), soda izciešanu uzsāk soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņām šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā septiņi gadi. Ja notiesātā pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietusi vismaz septiņus gadus no piespriestā soda un atbilst šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi. No soda izciešanas režīma augstākās pakāpes notiesāto var atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā, ja viņa atbilst šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajiem nosacījumiem.

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā astoņas ilglaicīgas satikšanās — no divdesmit četrām līdz četrdesmit astoņām stundām un astoņas īslaicīgas satikšanās — no pusotras stundas līdz divām stundām;

2) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu vienas Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā;

3) izmantot sešas telefonsarunas mēnesī;

4) izmantot tiesības, kas paredzētas šā kodeksa 50.⁴ panta septītās daļas 5., 6., 7., 8., 9. un 10.punktā;

5) ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju līdz septiņām diennaktīm gadā vai līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud slimā dzīvību. Ārpus cietuma pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā.

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā piecas ilglaicīgas satikšanās — no divpadsmit līdz divdesmit četrām stundām un četras īslaicīgas satikšanās — no pusotras stundas līdz divām stundām;

2) dienas kārtībā paredzētajā laikā iepirkties cietuma veikalā par naudas summu, kas nepārsniedz trīs ceturtdaļas no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas;

3) izmantot divas telefonsarunas mēnesī;

4) izmantot tiesības, kas paredzētas šā kodeksa 50.⁴ panta devītās daļas 5., 6., 7., 8. un 9.punktā.

Šajā pantā minētās tiesības ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju neattiecas uz personām, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums), un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu.

8.  50.⁵ pantā:

papildināt pirmo daļu ar 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

"11) notiesātie, kas notiesāti ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, izņemot nepilngadīgos;

12) notiesātie, kam tiesa neizciesto sodu – piespiedu darbu vai naudas sodu – aizstājusi ar brīvības atņemšanu.";

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

"Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajiem ir tiesības:

1) izmantot vismaz stundu ilgu īslaicīgo satikšanos ne retāk kā reizi mēnesī, bet ne mazāk kā vienu īslaicīgo satikšanos soda izpildes laikā, ja tas īsāks par mēnesi;

2) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu vienas Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā;

3) izmantot sešas telefonsarunas mēnesī;

4) izmantot tiesības, kas paredzētas šā kodeksa 50.⁴ panta septītās daļas 5., 6., 7., 8., 9. un 10.punktā."

8.  50.⁵ pantā:

papildināt pirmo daļu ar 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

“11) notiesātie, kas notiesāti ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, izņemot nepilngadīgos;

12) notiesātie, kam tiesa neizciesto sodu — piespiedu darbu vai naudas sodu — aizstājusi ar brīvības atņemšanu.”;

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

“Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajiem ir tiesības:

1) izmantot vismaz stundu ilgu īslaicīgo satikšanos ne retāk kā reizi mēnesī, bet ne mazāk kā vienu īslaicīgo satikšanos soda izpildes laikā, ja tas īsāks par mēnesi;

2) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu vienas Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā;

3) izmantot sešas telefonsarunas mēnesī;

4) izmantot tiesības, kas paredzētas šā kodeksa 50.⁴ panta septītās daļas 5., 6., 7., 8., 9. un 10.punktā.”

50.⁷ pants. Soda izpildes režīms audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem

Audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem brīvības atņemšanas soda izciešanu uzsāk vīriešu dzimuma nepilngadīgie notiesātie. Sieviešu dzimuma nepilngadīgās personas soda izciešanu uzsāk sieviešu cietuma atsevišķās nodaļās, kas iekārtotas atbilstoši prasībām, kādas izvirzītas audzināšanas iestādēm nepilngadīgajiem. Uz šīm personām attiecas visi šajā pantā paredzētie noteikumi.

Notiesātos nepilngadīgos, kas sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz brīvības atņemšanas iestādēm pilngadīgajiem notiesātajiem, ja notiesātā uzvedība izslēdz iespēju atstāt viņu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem vai pirms termiņa atbrīvot no soda izciešanas. Šādā gadījumā notiesāto pārvieto uz daļēji slēgtā cietuma augstāko pakāpi.

Lai nostiprinātu resocializācijas rezultātus un dotu iespēju iegūt vispārējo izglītību vai profesionālo sagatavotību, notiesātos, kas sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var atstāt audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām vai soda termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz divdesmit viena gada vecuma sasniegšanai. Izņēmuma gadījumā ar administratīvās komisijas lēmumu notiesāto, kas sasniedzis divdesmit viena gada vecumu, var atstāt audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām.

Uz notiesātajiem, kuri sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu un saskaņā ar šī panta trešo daļu atstāti audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, attiecas notiesātajiem nepilngadīgajiem noteiktais režīms, darba noteikumi, pārtikas, materiālo un sadzīves apstākļu normas. Notiesātajiem nepilngadīgajiem un notiesātajām nepilngadīgajām soda izpildes režīma pakāpes nenosaka.

Nepilngadīgajam notiesātajam atļauts:

1) izmantot gadā 15 ilgstošās satikšanās ar tuviem radiniekiem no 36 līdz 48 stundām;

2) izmantot gadā 12 īslaicīgās satikšanās no pusotras stundas līdz divām stundām;

3) iepirkties iestādes veikalā bez naudas summas ierobežojuma;

4) izmantot astoņas telefonsarunas mēnesī;

5) ar audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem priekšnieka atļauju atstāt iestādes teritoriju līdz desmit diennaktīm gadā, kā arī atstāt iestādi līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud viņa dzīvību. Ārpus iestādes pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā.

Mācību process audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem tuvināts vispārējās izglītības iestādes prasībām, un to regulē tieslietu ministra apstiprināta instrukcija, kas saskaņota ar izglītības un zinātnes ministru.

Audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem priekšnieks var atļaut nepilngadīgam notiesātajam atstāt iestādes teritoriju uz laiku, kas nepieciešams eksāmenu kārtošanai vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē. Šajā laikā audzināšanas iestāde nodrošina nepilngadīgā notiesātā uzraudzību.

Nepilngadīgajam notiesātajam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām, tiek nodrošināta iespēja saņemt palīdzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par palīdzību bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām.

9.  50.⁷ pantā:

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

"Audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem īslaicīgo brīvības atņemšanu izcieš vīriešu dzimuma nepilngadīgie notiesātie, savukārt sieviešu dzimuma nepilngadīgās personas šo sodu izcieš sieviešu cietuma atsevišķās nodaļās, kas iekārtotas atbilstoši prasībām, kādas izvirzītas audzināšanas iestādēm nepiln­gadīgajiem. Uz šīm personām attiecas šā panta piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā paredzētie noteikumi.";

uzskatīt līdzšinējo panta otro, trešo, ceturto, piekto, sesto, septīto un astoto daļu attiecīgi par panta trešo, ceturto, piekto, sesto, septīto, astoto un devīto daļu.

9.  50.⁷ pantā:

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“Audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem īslaicīgu brīvības atņemšanu izcieš vīriešu dzimuma nepilngadīgie notiesātie, savukārt sieviešu dzimuma nepilngadīgās personas šo sodu izcieš sieviešu cietuma atsevišķās nodaļās, kas iekārtotas atbilstoši prasībām, kādas izvirzītas audzināšanas iestādēm nepilngadīgajiem. Uz šīm personām attiecas šā panta piektās, sestās, septītās un astotās daļas noteikumi.”;

uzskatīt līdzšinējo panta otro, trešo, ceturto, piekto, sesto, septīto un astoto daļu attiecīgi par trešo, ceturto, piekto, sesto, septīto, astoto un devīto daļu.

56.⁵ pants. Vispārīgie noteikumi ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbināšanai par samaksu

[..]

Notiesātos, kas sodu izcieš slēgtā un daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju, kas saskaņota ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, var nodarbināt ārpus cietuma teritorijas bez apsardzes, nodrošinot viņu uzraudzību.

[..]

10. Papildināt 56.⁵ panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātie strādā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā."

10. Papildināt 56.⁵ panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātie strādā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā.”

61.⁵ pants. Resocializācijas darba norise

Divu mēnešu laikā pēc notiesātā ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē soda izciešanas uzsākšanai iestādes priekšnieks nodrošina notiesātā risku un vajadzību izvērtēšanu, nosakot:

1) notiesātā resocializācijas vajadzības, antisociālas uzvedības un atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riska pakāpi brīvības atņemšanas iestādē;

2) piemērotākos sociālās uzvedības korekcijas vai sociālās rehabilitācijas līdzekļus un citus pasākumus, kas īstenojami soda izpildes laikā un iekļaujami notiesātā resocializācijas plānā.

Atkārtots notiesātā risku un vajadzību izvērtējums tiek veikts ne retāk kā reizi gadā visā soda izciešanas laikā. Atbilstoši risku un vajadzību izvērtējuma rezultātiem tiek izdarīti grozījumi notiesātā resocializācijas plānā.

Notiesāto resocializācijas īstenošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Notiesāto resocializāciju organizē brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, un tās īstenošanā piedalās visi brīvības atņemšanas iestādes darbinieki un normatīvajos aktos noteiktie citu institūciju pārstāvji.

11. Papildināt 61.⁵ pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātā riski un vajadzības tiek apzinātas divu nedēļu laikā pēc notiesātā ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē soda izciešanas uzsākšanai."

11. Papildināt 61.⁵ pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātā riski un vajadzības tiek apzinātas divu nedēļu laikā pēc notiesātā ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē soda izciešanas uzsākšanai.”

61.⁶ pants. Ar brīvības atņemšanu notiesātā resocializācijas plāns

Notiesātā resocializācijas plānā tiek paredzēta notiesātā resocializācijas gaita un atspoguļoti notiesātā resocializācijas rezultāti. Resocializācijas plānu veido kā notiesātā personas lietas sadaļu.

12. Papildināt 61.⁶ pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"Šā panta pirmajā daļā noteiktais neattiecas uz notiesāto, kas notiesāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, bet informācija par viņa līdzdalību resocializācijas pasākumos ierakstāma notiesātā personas lietā."

4

Saeimas Juridiskais birojs:

Papildināt likumprojekta 12.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par panta pirmo daļu.”

Atbalstīts

12. 61.⁶ pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Šā panta pirmajā daļā noteiktais neattiecas uz notiesāto, kas notiesāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, bet informācija par viņa līdzdalību resocializācijas pasākumos ierakstāma notiesātā personas lietā.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

Desmitā nodaļa
Ar brīvības atņemšanu notiesāto vispārējā, profesionāli tehniskā
izglītība un profesionālā apmācība
(Nodaļas nosaukums 14.10.1998. likuma redakcijā)

62.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto vispārējā izglītība

Brīvības atņemšanas iestādē resocializācijas ietvaros tiek nodrošinātas mācības, lai notiesātie jaunieši varētu iegūt vispārējo izglītību.

Ar brīvības atņemšanu notiesāto vispārizglītojošās mācības veicināmas un ņemamas vērā, nosakot viņu resocializācijas pakāpi.

(Panta teksts 14.07.2011. likuma redakcijā)

63.pants. (Izslēgts ar 19.07.1986. dekrētu)

64.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto profesionālā izglītība

Brīvības atņemšanas iestādē resocializācijas ietvaros tiek organizēta profesionālās pamatizglītības apguve, lai notiesātie varētu strādāt, atrodoties brīvības atņemšanas iestādē un pēc atbrīvošanas no soda izciešanas.

Notiesātos, kuri ir pirmās un otrās grupas invalīdi, profesionālās izglītības iegūšanā iesaista pēc viņu vēlēšanās.

(11.11.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011. likumu)

65.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto profesionālās kvalifikācijas celšana

Brīvības atņemšanas iestādē resocializācijas ietvaros var organizēt ar brīvības atņemšanu notiesāto profesionālās kvalifikācijas celšanu un iesaistīšanu jaunu specialitāšu apguvē, kas var būt noderīgas pēc soda izciešanas.

Ar brīvības atņemšanu notiesāto profesionālā apmācība vai profesionālās kvalifikācijas celšana veicināma un ņemama vērā, nosakot viņu resocializācijas pakāpi.

(14.07.2011. likuma redakcijā)

66.pants. Notiesāto atbrīvošana no darba brīvības atņemšanas iestādēs sakarā ar gatavošanos eksāmeniem un to kārtošanu

Notiesātos atbrīvo no darba brīvības atņemšanas iestādēs eksāmenu kārtošanai uz laiku, kāds paredzēts darba likumdošanas aktos.

Darba algu viņiem par šo laiku neaprēķina, uzturu izsniedz bez maksas.

Notiesātajiem, kuri atrodas atklātajā cietumā, eksāmenu kārtošanas nolūkā ir atļauts izbraukt no brīvības atņemšanas iestādes.

(14.10.1998. likuma redakcijā)

67.pants. Kārtība, kādā notiesātajiem organizējamas mācības vispārējās un profesionālās izglītības iegūšanai

Notiesātajiem mācības vispārējās un profesionālās izglītības iegūšanai organizē vispārējās un profesionālās izglītības iegūšanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

13. Papildināt desmito nodaļu ar 67.¹ pantu šādā redakcijā:

"67.¹ pants. Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesāto iesaiste izglītības apguvē un sociālās uzvedības korekcijas pasākumos

Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesāto neiesaista vispārējās vai profesionālās izglītības apguvē, bet tiem iespēju robežās organizē interešu izglītības pasākumus un iesaistīšanu sociālās uzvedības korekcijas programmās. Nepilngadīgajiem nodrošina obligātās izglītības apguvi."

13. Papildināt desmito nodaļu ar 67.¹ pantu šādā redakcijā:

“67.¹ pants. Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesāto iesaiste izglītības apguvē un sociālās uzvedības korekcijas pasākumos

Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātos neiesaista vispārējās vai profesionālās izglītības apguvē, bet viņiem iespēju robežās organizē interešu izglītības pasākumus un iesaistīšanu sociālās uzvedības korekcijas programmās. Nepilngadīgajiem nodrošina obligātās izglītības apguvi.”

Sestā sadaļa
Arests
(Sadaļa 14.10.1998. likuma redakcijā)

Divdesmit trešā nodaļa
Aresta izpildes kārtība

127.pants. Aresta izpildes vietas, notiesāto šķirta turēšana

Ar arestu notiesātie tiek turēti kopieslodzījumā valsts policijas iestādēs arestam iekārtotās izolētās un apsargājamās telpās. Pamatojoties uz notiesātā lūgumu, ja ir brīvas telpas, notiesāto var turēt vienieslodzījumā.

Personas, kuras notiesātas ar arestu, tur šķirti no citu kategoriju ieslodzītajiem. Šķirti izvietojami vīrieši, sievietes, nepilngadīgie, kā arī personas, kuras agrāk izcietušas brīvības atņemšanas sodu.

Ar arestu notiesātās militārpersonas tiek turētas virssardzē. Šķirti izvietojami virsnieki, instruktori un kareivji, kā arī ar arestu notiesātie - atsevišķi no disciplināri sodītām militārpersonām.

128.pants. Ar arestu notiesātā tiesiskais stāvoklis, nosūtīšana uz soda izpildes iestādi un uzņemšana tajā

Ar arestu notiesātajam ir šā kodeksa 9.pantā noteiktais notiesātā tiesiskais stāvoklis ar šajā sadaļā paredzētajiem izņēmumiem un papildinājumiem.

Nosūtot uz soda izpildes iestādi ar arestu notiesāto, jāievēro šā kodeksa 15.pantā paredzētie noteikumi.

Uzņemot ar arestu notiesāto soda izpildes iestādē, viņu reģistrē, atzīmē soda izciešanas sākuma un beigu termiņu, iekārto personas lietu, ja notiesātais nav atradies izmeklēšanas cietumā un personas lietas nav, un iepazīstina ar šā soda izpildes iestāžu iekšējās kārtības noteikumiem, kurus apstiprina Ministru kabinets.

129.pants. Ar arestu notiesāto tiesības un tiesību ierobežojumi

Ar arestu notiesātajam ir tiesības:

1) iesniegt lūgumus vai sūdzības;

2) neierobežotā skaitā nosūtīt un saņemt vēstules un telegrammas, kas pakļautas pārbaudei;

3) satikties ar advokātu, kā arī, ja ar arestu notiesātais ir ārvalstnieks, - ar savas valsts diplomātiskā vai konsulārā dienesta amatpersonu;

4) izmantot pastaigas svaigā gaisā vai piedalīties sporta spēlēs - pilngadīgajiem ne mazāk par pusotru stundu, nepilngadīgajiem - ne mazāk par divām stundām dienā.

Ar arestu notiesātajam nepilngadīgajam reizi mēnesī atļauta satikšanās uz laiku līdz pusotrai stundai ar vecākiem vai personām, kuras viņus aizstāj.

Ar arestu notiesātajai pilngadīgajai personai soda izciešanas laikā nav atļauta satikšanās ar radiniekiem vai citām personām, izņemot šā panta pirmās daļas 3.punktā minētās personas.

Telefonsaruna tiek atļauta tikai ārkārtējas nepieciešamības un izņēmuma gadījumā.

Ar arestu notiesātajiem nav atļauts iegādāties pārtikas produktus, saņemt pienesumus, naudas pārvedumus, pasta sūtījumus (pakas un sīkpakas), izņemot personīgās higiēnas priekšmetus, tabakas izstrādājumus, medikamentus, kurus ieteicis ārsts, un sezonai atbilstošu apģērbu, ko var saņemt viena sūtījuma vai pienesuma veidā vienu reizi mēnesī vai iegādāties ar pārskaitījumu, izmantojot administrācijai nodotos naudas līdzekļus, ja tādi ir notiesātā personiskajā kontā.

Sūtījumu un pienesumu saturs tiek pārbaudīts.

Ar arestu notiesātajiem ir atļauts lasīt grāmatas, laikrakstus, klausīties radio, bet vispārizglītojošās vai profesionālās apmācības pasākumi nav paredzēti.

Naudu un vērtslietas ar arestu notiesātais pie sevis nedrīkst uzglabāt. Soda izpildes iestādes administrācija nodrošina izņemto mantu un naudas līdzekļu uzglabāšanu.

130.pants. Sadzīves apstākļu un medicīniskās palīdzības nodrošināšana

Ar arestu notiesātajiem atbilstošus sadzīves apstākļus, uzturu un valsts garantēto medicīnisko palīdzību nodrošina soda izpildes iestāde atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām normām un kārtībai.

Soda izpildes iestāde apgādā šādus notiesātos ar sezonai atbilstošu apģērbu un veļu, bet pēc savas vēlēšanās viņi var lietot arī personisko apģērbu.

Katram ar arestu notiesātajam tiek iekārtota atsevišķa gulta ar gultas piederumiem.

131.pants. Ar arestu notiesāto iesaistīšana darbā

Soda izpildes iestādei ir tiesības ar arestu notiesātos iesaistīt bez atalgojuma to telpu un komunālo objektu uzturēšanas un uzkopšanas darbos, kuri nodoti viņu lietošanā.

Ar arestu notiesātos citos darbos parasti neiesaista, bet, ja viņi tiek iesaistīti citos darbos, par to maksājama alga Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

132.pants. Ar arestu notiesātajiem piemērojamie pamudinājumi un disciplinārsodi

Notiesātajam aresta izciešanas laikā par labu uzvedību var piemērot šādus pamudinājumus:

1) noņemt agrāk uzlikto disciplinārsodu;

2) izteikt pateicību;

3) atļaut vienu telefonsarunu mēnesī.

Par soda izciešanas noteikumu pārkāpumiem ar arestu notiesātajam var izteikt brīdinājumu vai rājienu vai ievietot viņu soda izolatorā uz šā kodeksa 70.panta pirmās daļas 6. un 7.punktā norādīto laiku un ievērojot minētā panta otrās daļas nosacījumus.

14. Izslēgt sesto sadaļu.

14. Izslēgt sesto sadaļu.

133.pants. Notiesātā pienākums pieteikties piespiedu darba izpildes institūcijā soda izciešanai

[..]

Ja notiesātais, lai izvairītos no soda izciešanas, noteiktā termiņā nepiesakās piespiedu darba izpildes institūcijā, viņu rakstveidā brīdina par piespiedu darba aizstāšanu ar arestu.

[..]

15. Aizstāt 133.panta otrajā daļā vārdu "arestu" ar vārdiem "īslaicīgu brīvības atņemšanu".

15. Aizstāt 133.panta otrajā daļā vārdu “arestu” ar vārdiem “īslaicīgu brīvības atņemšanu”.

134.pants. Piespiedu darba izpildes organizēšana

[..]

Piespiedu darba izpildes institūcijai pēc rīkojuma par sprieduma izpildi un sprieduma noraksta (kopijas) saņemšanas ir pienākums:

1) [..]

8) ja notiesātais izvairās no soda izciešanas, sagatavot un iesniegt rajona (pilsētas) tiesai iesniegumu par nepieciešamību aizstāt notiesātajam piemēroto sodu - piespiedu darbu - ar arestu.

9) [..]

[..]

16. Aizstāt 134.panta otrās daļas 8.punktā vārdu "arestu" ar vārdiem "īslaicīgu brīvības atņemšanu".

16. Aizstāt 134.panta otrās daļas 8.punktā vārdu “arestu” ar vārdiem “īslaicīgu brīvības atņemšanu”.

138.pants. Ar piespiedu darbu notiesāto atbildība

Ja notiesātais soda izciešanas laikā bez attaisnojuma neievēro soda izciešanas nosacījumus un kārtību, ar kuru viņš tika iepazīstināts, piespiedu darba izpildes institūcija pēc šādas rīcības iemeslu noskaidrošanas rakstveidā brīdina notiesāto par iespējamām sekām un par piespiedu darba aizstāšanu ar arestu saskaņā ar Krimināllikumu.

Ja notiesātais neņem vērā izteikto brīdinājumu un atkārtoti bez attaisnojuma pārkāpj soda izciešanas nosacījumus un kārtību, šāda rīcība uzskatāma par ļaunprātīgu izvairīšanos no soda izciešanas, un piespiedu darba izpildes institūcija iesniedz rajona (pilsētas) tiesā iesniegumu par šā soda aizstāšanu ar arestu saskaņā ar Krimināllikumu. Piespiedu darba izpilde līdz lietas izskatīšanai tiesā tiek apturēta.

[..]

17. Aizstāt 138.panta pirmajā un otrajā daļā vārdu "arestu" ar vārdiem "īslaicīgu brīvības atņemšanu".

17. Aizstāt 138.panta pirmajā un otrajā daļā vārdu “arestu” ar vārdiem “īslaicīgu brīvības atņemšanu”.

147.pants. Kārtība, kādā izpildāms spriedums par izraidīšanu no Latvijas Republikas

Ja saskaņā ar tiesas spriedumu krimināllietā notiesātais pēc pamatsoda izciešanas ir izraidāms no Latvijas Republikas, kriminālsoda izpildes institūcija paziņojumu par to, ka tiesas piespriestais pamatsods, izņemot brīvības atņemšanu, ir izpildīts, nekavējoties nosūta Valsts robežsardzei un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

Ja saskaņā ar tiesas spriedumu krimināllietā notiesātais pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas ir izraidāms no Latvijas Republikas, brīvības atņemšanas iestādes administrācija ne vēlāk kā 30 dienas pirms notiesātā atbrīvošanas informē Valsts robežsardzi un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi par to, ka notiesātajam piespriesta izraidīšana no Latvijas Republikas, kā arī norāda konkrētu datumu, kad notiesātais tiks atbrīvots no brīvības atņemšanas iestādes.

Gadījumā, kad saņemts iesniegums par notiesātā atbrīvošanu no soda izciešanas pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā un notiesātajam ir piemērots papildsods — izraidīšana no Latvijas Republikas, tiesa savlaicīgi pirms tiesas sēdes, kurā tiks izskatīts iesniegums par notiesātā atbrīvošanu no soda izciešanas pirms termiņa, informē par to Valsts robežsardzi. Ja tiesas sēdē tiesa nolemj notiesāto atbrīvot no soda izciešanas pirms termiņa, tā lēmuma norakstu nekavējoties izsniedz Valsts robežsardzes amatpersonai un nosūta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

Notiesātais tiek izraidīts Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

18.  147.pantā:

papildināt pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

"Ja nosacītas notiesāšanas gadījumā notiesātais pēc sprieduma stāšanās spēkā ir izraidāms no Latvijas Republikas, tiesa sprieduma norakstu nekavē­joties nosūta Valsts robežsardzei un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.";

uzskatīt līdzšinējo panta ceturto daļu par panta piekto daļu.

18.  147.pantā:

papildināt pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“Ja nosacītas notiesāšanas gadījumā notiesātais pēc sprieduma stāšanās spēkā ir izraidāms no Latvijas Republikas, tiesa sprieduma norakstu nekavējoties nosūta Valsts robežsardzei un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.”;

uzskatīt līdzšinējo panta ceturto daļu par piekto daļu.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets nodrošina, lai:

1) [..]

2) līdz 2010.gada 1.martam tiek izveidoti un darbu uzsāk attiecīgi dienesti Valsts policijas iestādēs, kas nodrošina soda veida - aresta - izpildi.

2. Līdz 2010.gada 1.martam apstākļus, kādos tiek turēta persona, kurai tiesa neizciesto sodu — piespiedu darbu vai naudas sodu — aizstāj ar arestu, pielīdzina to notiesāto turēšanas apstākļiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietumā soda izciešanas režīma vidējā pakāpē.

3. [..]

17. No dienas, kad stājas spēkā šā kodeksa 50.³, 50.⁴, 50.⁵, 50.⁷ un 50.¹¹ panta grozījumi, kas paredz pāreju uz divām soda izciešanas režīma pakāpēm daļēji slēgtajā cietumā, līdz 2015.gada 1.janvārim apstākļus, kādos tiek turēta persona, kurai tiesa neizciesto sodu — piespiedu darbs vai naudas sods — aizstāj ar arestu, pielīdzina to notiesāto turēšanas apstākļiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietumā soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē.

18. [..]

19. Izslēgt pārejas noteikumu 1.punkta 2.apakšpunktu.

20. Izslēgt pārejas noteikumu 2.punktu.

21. Izslēgt pārejas noteikumu 17.punktu.

5

6

Tieslietu ministrs G.Bērziņš:

Izteikt likumprojekta 19.pantu šādā redakcijā:

„19. Pārejas noteikumos:

izslēgt 2.punktu;

izteikt 17.punktu šādā redakcijā:

„Personas, kurām tiesa neizciesto sodu – piespiedu darbs vai naudas sods – aizstājusi ar arestu, pēc likuma „Grozījumi Krimināllikumā” spēkā stāšanās 2013.gad 1.janvārī arestu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē.”;

papildināt ar 26.punktu šādā redakcijā:

„Brīvības atņemšanas iestāde mēneša laikā no likuma „Grozījumi Krimināllikumā” spēkā stāšanās 2013.gada 1.janvārī saskaņā ar minētā likuma pārejas noteikumiem, iesniedz tiesai iesniegumu par personas atbrīvošanu no soda izciešanas vai par sprieduma grozīšanu.””

Tieslietu ministrs G.Bērziņš:

Izslēgt likumprojekta 20. Un 21.pantu.

Atbalstīts

Atbalstīts

19. Pārejas noteikumos:

izslēgt 2.punktu;

izteikt 17.punktu šādā redakcijā:

“Personas, kurām tiesa neizciesto sodu — piespiedu darbs vai naudas sods — aizstājusi ar arestu, pēc likuma “Grozījumi Krimināllikumā” spēkā stāšanās 2013.gada 1.janvārī arestu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē.”;

papildināt pārejas noteikumus ar 26.punktu šādā redakcijā:

“Brīvības atņemšanas iestāde mēneša laikā no likuma “Grozījumi Krimināllikumā” spēkā stāšanās 2013.gada 1.janvārī saskaņā ar tā pārejas noteikumiem iesniedz tiesai iesniegumu par personas atbrīvošanu no soda izciešanas vai par sprieduma grozīšanu.”

Likums stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

Likums stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.