Likuma attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

1.lasījumā nobalsotā redakcija

N.p.k.

2.lasījumam iesniegtie priekšlikumi

(6)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valsts valodas speciālistu labojumiem)

Izdarīt likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 4. nr.; 1998, 15. nr.; 2001, 1. nr.; 2002, 22. nr.; 2003, 2., 23. nr.; 2004, 5. nr.; 2005, 2. nr.; 2007, 24. nr.; 2009, 2., 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200. nr.; 2010, 201. nr.; 2011, 99., 202. nr.; 2012, 192. nr.; 2013, 191., 228. nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 4.nr.; 1998, 15.nr.; 2001, 1.nr.; 2002, 22.nr.; 2003, 2., 23.nr.; 2004, 5.nr.; 2005, 2.nr.; 2007, 24.nr.; 2009, 2., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200.nr.; 2010, 201.nr.; 2011, 99., 202.nr.; 2012, 192.nr.; 2013, 191., 228.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apdrošināšanas gadījums — sociālā riska gadījums, kas saistīts ar sociāli apdrošinātās personas darbspēju zudumu vai bērna kopšanu, ja tā rezultātā šī persona zaudē ienākumus (…), kā arī gadījums, kad personai rodas izdevumi sakarā ar ģimenes locekļa nāvi vai sociāli apdrošinātās personas nāvi, turklāt saskaņā ar šā likuma normām minētie gadījumi ir atzīti par tādiem, kas rada tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu;

1. Papildināt 1. panta 1. punktu pēc vārdiem "persona zaudē ienākumus" ar vārdiem "vai, ja tā gūst ienākumus, bet pieprasa vecāku pabalstu".

1. Papildināt 1.panta 1.punktu pēc vārdiem “persona zaudē ienākumus” ar vārdiem “vai, ja tā gūst ienākumus, bet pieprasa vecāku pabalstu”.

9.pants. Maternitātes pabalsta piešķiršanas pamats

Maternitātes pabalsta piešķiršanas pamats ir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegta darba nespējas lapa, darba devēja apstiprinājums par darba ņēmēja neierašanos darbā vai pašnodarbinātā apstiprinājums par nespēju strādāt darba nespējas periodā. Šā likuma 8.pantā noteiktajā gadījumā — tikai darba nespējas lapa.

2.  9. pantā:

aizstāt pirmajā teikumā vārdus "darba nespējas lapa, darba devēja apstiprinājums par darba ņēmēja neierašanos darbā vai pašnodarbinātā apstiprinājums par nespēju strādāt darba nespējas periodā" ar vārdiem "darbnespējas lapa";

izslēgt otro teikumu.

2.  9.pantā:

aizstāt pirmajā teikumā vārdus “darba nespējas lapa, darba devēja apstiprinājums par darba ņēmēja neierašanos darbā vai pašnodarbinātā apstiprinājums par nespēju strādāt darba nespējas periodā” ar vārdiem “darbnespējas lapa”;

izslēgt otro teikumu.

10.pants. Maternitātes pabalsta apmērs

Maternitātes pabalstu piešķir 80 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

1.

Saeimas deputāte

Irina Cvetkova

Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

„Maternitātes pabalstu piešķir 100 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.”

Neatbalstīts

10.³ Paternitātes pabalsta apmērs

Paternitātes pabalstu piešķir 80 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

2.

Saeimas deputāte

Irina Cvetkova

Izteikt 10³.pantu šādā redakcijā:

„Paternitātes pabalstu piešķir 100 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.”

Neatbalstīts

10.⁴ pants. Vecāku pabalsta piešķiršanas gadījumi un vecāku pabalsta izmaksas periods

(1) Vecāku pabalstu piešķir un izmaksā sociāli apdrošinātai personai, kura kopj bērnu vai vairākus vienās dzemdībās dzimušus bērnus vecumā līdz vienam gadam (vienam no bērna vecākiem, vienam no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns, audžuģimenes loceklim, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina), ja šī persona ir nodarbināta pabalsta piešķiršanas dienā (ir uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”) un:

1) kā viens no bērna vecākiem, kurš pieprasījis vecāku pabalstu, atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā;

2) kā viens no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns, kā audžuģimenes loceklis, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, kā aizbildnis vai cita persona, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina, atrodas atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu;

3) kā pašnodarbinātais bērna kopšanas dēļ negūst ienākumus.

(2) Vecāku pabalstu nepiešķir par bērnu, sakarā ar kura piedzimšanu vai kopšanu ir piešķirts maternitātes pabalsts vai bērna kopšanas pabalsts par to pašu laikposmu.

(3) Tiesības uz vecāku pabalstu saglabājas arī gadījumā, ja darba devējs saskaņā ar darba koplīgumā vai darba līgumā noteikto personai bērna kopšanas atvaļinājuma laikā vai atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, laikā ir izmaksājis piemaksas vai prēmijas par darba izpildi pirms atvaļinājuma piešķiršanas vai pabalstus un cita veida atlīdzību, kas nav tieši saistīta ar darba izpildi.

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Sociāli apdrošinātajai personai vienā apdrošināšanas gadījumā ir tiesības izvēlēties vecāku pabalstu uz vienu no šādiem periodiem:

1) bērna kopšanai līdz viena gada vecumam;

2) bērna kopšanai līdz pusotra gada vecumam.

(5) Vienā apdrošināšanas gadījumā un par vienu un to pašu bērnu izraudzīto izmaksas periodu pabalsta saņēmējam nav tiesību mainīt.".[1]

3.  10.⁴ pantā:

aizstāt ceturtās daļas ievaddaļā vārdus "Sociāli apdrošinātajai personai vienā apdrošināšanas gadījumā" ar vārdiem "Par vienu un to pašu bērnu";

izslēgt piektajā daļā vārdus "Vienā apdrošināšanas gadījumā un".

3.  10.⁴ pantā:

aizstāt ceturtās daļas ievaddaļā vārdus “Sociāli apdrošinātajai personai vienā apdrošināšanas gadījumā” ar vārdiem “Par vienu un to pašu bērnu”;

izslēgt piektajā daļā vārdus “Vienā apdrošināšanas gadījumā un”.

12.pants. Slimības pabalsta piešķiršanas pamats

Slimības pabalsta piešķiršanas pamats ir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegta darba nespējas lapa, darba devēja apstiprinājums par darba ņēmēja neierašanos darbā darba nespējas periodā vai pašnodarbinātā apstiprinājums par nespēju strādāt. Šā likuma 15.panta pirmajā daļā noteiktajā gadījumā — tikai darba nespējas lapa.

4.  12. pantā:

aizstāt pirmajā teikumā vārdus "darba nespējas lapa, darba devēja apstiprinājums par darba ņēmēja neierašanos darbā darba nespējas periodā vai pašnodarbinātā apstiprinājums par nespēju strādāt" ar vārdiem "darbnespējas lapa";

izslēgt otro teikumu.

4.  12.pantā:

aizstāt pirmajā teikumā vārdus “darba nespējas lapa, darba devēja apstiprinājums par darba ņēmēja neierašanos darbā darba nespējas periodā vai pašnodarbinātā apstiprinājums par nespēju strādāt” ar vārdiem “darbnespējas lapa”;

izslēgt otro teikumu.

16.pants. Slimības pabalsta piešķiršana personām, kurām darba nespēja iestājusies ikgadējā atvaļinājuma laikā vai laikā, kad tās bijušas atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas

(1) Ja darba nespēja iestājusies ikgadējā atvaļinājuma laikā sakarā ar slima bērna kopšanu, pabalstu piešķir ar darba nespējas dienu, kad personai bija jāierodas darbā pēc atvaļinājuma beigām.

(2) Ja darba nespēja iestājusies laikā, kad persona bijusi atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, slimības pabalstu piešķir ar darba nespējas 11.dienu, taču ne ātrāk par dienu, kad personai bija jāierodas darbā pēc šā atvaļinājuma beigām

5.  16. pantā:

izslēgt nosaukumā vārdus "ikgadējā atvaļinājuma laikā vai";

izslēgt pirmo daļu.

5.  16.pantā:

izslēgt panta nosaukumā vārdus “ikgadējā atvaļinājuma laikā vai”;

izslēgt pirmo daļu.

25.pants. Pabalsta pieprasīšanas termiņi

(1) Pabalstu pieprasa 12 mēnešu laikā no apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas.

(2) Aprēķinātās pabalsta summas, ko pabalsta saņēmējs nav laikā saņēmis, izmaksā par pagājušo laiku, bet ne ilgāku par 12 mēnešiem no nesaņemtā pabalsta pieprasīšanas dienas.

6. Aizstāt 25. panta pirmajā daļā skaitli "12" ar vārdu "sešu".

6. Aizstāt 25.panta pirmajā daļā skaitli “12” ar vārdu “sešu”.

30.pants. Sakarā ar pabalsta saņēmēja nāvi nesaņemto pabalstu izmaksa

(1) Pabalstu summas, kuras piešķirtas vai kuras pienākas, bet nav izmaksātas, pabalsta saņēmēja nāves gadījumā ir tiesības saņemt pabalsta saņēmēja laulātajam un pirmās un otrās pakāpes radiniekiem.

(2) Ja neizmaksāto pabalstu pieprasa vairākas personas, pabalstu izmaksā vienādās daļās visiem tā pieprasītājiem, kuriem saskaņā ar šā panta pirmo daļu ir uz to tiesības.

 (3) Persona, kurai sakarā ar pabalsta saņēmēja nāvi ir tiesības uz nesaņemto pabalstu, to var pieprasīt gada laikā pēc pabalsta saņēmēja nāves. Neizmaksāto pabalstu izmaksā 10 dienu laikā pēc tā pieprasīšanas.

7. Aizstāt 30. panta trešajā daļā vārdu "gada" ar vārdiem "sešu mēnešu".

7. Aizstāt 30.panta trešajā daļā vārdu “gada” ar vārdiem “sešu mēnešu”.

31.pants. Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšana valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta aprēķināšanai

(1) Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta aprēķināšanai nosaka no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas par 12 kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums, izņemot šā likuma 32.pantā noteiktos gadījumus.

 (2) Ja apdrošinātajai personai:

1) šā panta pirmajā daļā un šā likuma 32.pantā paredzētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodā apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi sakarā ar to, ka persona nav bijusi reģistrēta kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja (…), tad, aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu (izņemot maternitātes pabalstu un paternitātes pabalstu), vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par minēto periodu nosaka 40 procentu apmērā no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Aprēķinot maternitātes pabalstu vai paternitātes pabalstu, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par šo periodu, kā arī par periodu, kad personai apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas dēļ, izņemot atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, nosaka 70 procentu apmērā no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas;

2) šā panta pirmajā daļā un šā likuma 32.pantā paredzētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodā apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, bērna kopšanas atvaļinājuma, atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, atvaļinājuma bērna tēvam vai pārejošas darba nespējas dēļ, tad, aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka par iepriekšējo šā panta pirmajā daļā un šā likuma 32.pantā paredzēto 12 mēnešu periodu, paredzot iespēju vidējo apdrošināšanas iemaksu algu noteikt darba ņēmējam attiecīgi par 12 mēnešu periodu 32 kalendāra mēnešu laikā pirms mēneša, kad iestājies apdrošināšanas gadījums, un pašnodarbinātajam attiecīgi par 12 mēnešu periodu 39 kalendāra mēnešu laikā pirms gada ceturkšņa, kad iestājies apdrošināšanas gadījums. Šādā gadījumā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga nedrīkst būt mazāka par saskaņā ar šā panta otrās daļas 1.punktā noteikto;

3) šīs daļas 2.punktā paredzētajā 32 vai 39 kalendāra mēnešu periodā apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi, tad, aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu (izņemot maternitātes pabalstu un paternitātes pabalstu), vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par šā panta pirmajā daļā un šā likuma 32.pantā paredzēto vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodu nosaka 40 procentu apmērā no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Aprēķinot maternitātes pabalstu vai paternitātes pabalstu, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par minēto periodu nosaka 70 procentu apmērā no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

(3) Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķināšanai nosaka Ministru kabinets.

(4) Kalendārās dienas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga pabalstu aprēķināšanai nedrīkst pārsniegt 1/365 no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta gada maksimālā apmēra, kas bija spēkā apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā.

(5) Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valstī pārskata periodā aprēķina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem datiem par sociāli apdrošināto personu apdrošināšanas iemaksu algu summu pārskata periodā, no kuras veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas, un to mēnešu skaitu šajā periodā, par kuriem sociāli apdrošinātajām personām veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas.

(6) Ja šā panta pirmajā daļā un šā likuma 32.pantā paredzētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas perioda daļā apdrošinātā persona nav bijusi reģistrēta kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja (…), tad, aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu (izņemot maternitātes pabalstu un paternitātes pabalstu), vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par šo perioda daļu nosaka 40 procentu apmērā no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Aprēķinot maternitātes pabalstu vai paternitātes pabalstu, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par šo perioda daļu, kā arī par perioda daļu, kad personai apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas dēļ, izņemot atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, nosaka 70 procentu apmērā no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

3.

Labklājības ministrs

Uldis Augulis

Papildināt likumprojektu ar pantu šādā redakcijā:

„31.pantā:

papildināt otrās daļas 1.punkta pirmo teikumu pēc vārdiem ”valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja” ar vārdiem „vai bijusi atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas”;

papildināt sestās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem „valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja” ar vārdiem „vai bijusi atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas”.

Atbalstīts

8. 31.pantā:

papildināt otrās daļas 1.punkta pirmo teikumu pēc vārdiem “valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja” ar vārdiem “vai bijusi atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas”;

papildināt sestās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem “valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja” ar vārdiem “vai bijusi atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas”.

(7) Ja šā panta pirmajā daļā un šā likuma 32.pantā paredzētā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas perioda daļā apdrošinātajai personai apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi pārejošas darba nespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma bērna tēvam, atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka, vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodā neieskaitot pārejošas darba nespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma bērna tēvam, atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai bērna kopšanas atvaļinājuma dienas.

(8) Visos gadījumos, kad saskaņā ar šo likumu vidējā apdrošināšanas iemaksu alga un valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta apmērs ir jānosaka no mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī, to nosaka no mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī, kas noteikta par kalendāra gada 12 mēnešu periodu, šo periodu beidzot vienu kalendāra gadu pirms gada, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.

(9) Mikrouzņēmuma darbiniekam vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta aprēķināšanai nosaka no attiecīgo mēnešu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta, kas aprēķināts atbilstoši Mikrouzņēmuma nodokļa likuma 9.panta otrajai daļai.

36.pants. Darba devēja pienākumi

(1) Darba devēja pienākums ir darba ņēmējiem, kuriem darba periodā iestājusies ar Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegtu darba nespējas lapu apliecināta pārejoša darba nespēja (izņemot darba nespēju, kas saistīta ar grūtniecību un dzemdībām un slima bērna kopšanu), izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu ne mazāk kā 75 procentu apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo pārejošas darba nespējas dienu un ne mazāk kā 80 procentu apmērā — par laiku no ceturtās darba nespējas dienas, taču ne ilgāku par 10 kalendāra dienām. Slimības naudu aprēķina par darbne­spējas dienām, kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā, un izmaksā atbilstoši noteikumiem, kādi Darba likumā paredzēti darba samaksas izmaksai.

8. Aizstāt 36. panta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus "darba nespējas lapu" ar vārdiem "darbnespējas lapu".

9. Aizstāt 36.panta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus “darba nespējas lapu” ar vārdiem “darbnespējas lapu”.

(2) Darba devēja pienākums ir pēc darba ņēmēja pieprasījuma vai pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pieprasījuma izdot apstiprinājumu par darba ņēmēja neierašanos darbā vai arī citu ar darba līguma apstākļiem saistītu informāciju, kas nepieciešama, lai izlemtu jautājumu par darba ņēmēja tiesībām uz valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu un noteiktu tā apmēru

Pārejas noteikumi

1. …..

24. Pabalsta saņēmējam, kuram vecāku pabalsts 70 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas piešķirts līdz 2014.gada 30.septembrim, par bērna kopšanas periodu, kas turpinās no 2014.gada 1.oktobra, šā pabalsta izmaksu noteiktajā apmērā un kārtībā turpina līdz bērna viena gada vecumam, bet no viena gada līdz pusotram gadam piešķir naudas pabalstu 100 euro mēnesī, izmaksu nodrošinot saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam no valsts pamatbudžeta dotācijas, kura tiek ieskaitīta invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā. (…)

9. Pārejas noteikumos:

papildināt 24. punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Ja tā pabalsta izmaksa, kas piešķirts līdz 2014. gada 30. septembrim, ir pārtraukta un pabalsts no jauna tiek piešķirts pēc minētā datuma par bērnu, kurš nav sasniedzis viena gada vecumu, pabalstu piešķir, ievērojot šajā punktā noteikto pabalsta piešķiršanas kārtību, apmēru un saņemšanas ilgumu.";

10. Pārejas noteikumos:

papildināt 24.punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja tā pabalsta izmaksa, kas piešķirts līdz 2014.gada 30.septembrim, ir pārtraukta un pabalsts no jauna tiek piešķirts pēc minētā datuma par bērnu, kurš nav sasniedzis viena gada vecumu, pabalstu piešķir, ievērojot šajā punktā noteikto pabalsta piešķiršanas kārtību, apmēru un saņemšanas ilgumu.”;

26. …

27. …

papildināt pārejas noteikumus ar 26., 27. un 28. punktu šādā redakcijā:

"26. Grozījumi šā likuma 9. un 12. pantā un 36. panta pirmajā daļā par atteikšanos no darba devēja un pašnodarbinātā apstiprinājuma darbnespējas lapā stājas spēkā 2015. gada 1. jūlijā. Ja darbnespējas lapa ir izsniegta līdz 2015. gada 30. jūnijam un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā tiek iesniegta pēc 2015. gada 30. jūnija, tajā ir nepieciešams darba devēja apstiprinājums par darba ņēmēja neierašanos darbā vai pašnodarbinātā apstiprinājums par nespēju strādāt darba nespējas periodā.

27. Grozījumi šā likuma 25. pantā attiecībā uz skaitļa "12" aizstāšanu ar vārdu "sešu" un 30. pantā attiecībā uz vārda "gada" aizstāšanu ar vārdiem "sešu mēnešu" stājas spēkā 2016. gada 1. janvārī.

28. Grozījumi šā likuma 10.⁴ panta ceturtajā daļā un grozījumi šā likuma 10.⁴ panta piektajā daļā, kas paredz izslēgt vārdus "Vienā apdrošināšanas gadījumā un", stājas spēkā 2014. gada 2. oktobrī."

4.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt pārejas noteikumu 28. punktu (likumprojekta 9.pants).

Atbalstīts

papildināt pārejas noteikumus ar 26. un 27.punktu šādā redakcijā:

“26. Grozījumi šā likuma 9. un 12.pantā un 36.panta pirmajā daļā par atteikšanos no darba devēja un pašnodarbinātā apstiprinājuma darbnespējas lapā stājas spēkā 2015.gada 1.jūlijā. Ja darbnespējas lapa ir izsniegta līdz 2015.gada 30.jūnijam un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai tiek iesniegta pēc 2015.gada 30.jūnija, tajā ir nepieciešams darba devēja apstiprinājums par darba ņēmēja neierašanos darbā vai pašnodarbinātā apstiprinājums par nespēju strādāt darba nespējas periodā.

27. Grozījumi šā likuma 25.pantā attiecībā uz skaitļa “12” aizstāšanu ar vārdu “sešu” un 30.pantā attiecībā uz vārda “gada” aizstāšanu ar vārdiem “sešu mēnešu” stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī.

5.

Saeimas deputāte

Irina Cvetkova

Papildināt pārejas noteikumus ar 29. punktu šādā redakcijā:

“Grozījumi 10. un 10³ pantā stājās spēkā 2015.gada 1.janvārī”.

Neatbalstīts

Likums stājas spēkā 2014. gada 1. oktobrī.

6.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt noteikumu par likuma spēkā stāšanos.

Atbalstīts