Likuma attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

2.lasījumā nobalsotā redakcija

N.p.

k.

3.lasījumam iesniegtie priekšlikumi

(3)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valsts valodas speciālistu labojumiem)

Izdarīt Epidemioloģiskās drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 3.nr.; 2000, 10.nr.; 2004, 5., 10.nr.; 2006, 10.nr.; 2007, 14., 21.nr.; 2008, 11.nr.; 2009, 24.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200.nr.; 2010, 105.nr.; 2012, 166.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Epidemioloģiskās drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 3.nr.; 2000, 10.nr.; 2004, 5., 10.nr.; 2006, 10.nr.; 2007, 14., 21.nr.; 2008, 11.nr.; 2009, 24.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200.nr.; 2010, 105.nr.; 2012, 166.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

……………………….

32) paaugstināta riska objekts — komersants, biedrība, nodibinājums, iestāde (arī izglītības iestāde), atvasināta publiska persona, pašnodarbinātais vai uzņēmums, kura darbības veids ir pakalpojumu sniegšana patērētājiem un kura darbības dēļ vai izmantojamo iekārtu darbības dēļ var plaši izplatīties infekcijas slimības, ja tiek pieļauta infekcijas slimību perēkļa rašanās;

1.  1.pantā:

izteikt 32.punktu šādā redakcijā:

“32) paaugstināta riska subjekts — tiesību subjekts, kura darbības veids ir pakalpojumu sniegšana patērētājiem un kura darbības vai izmantojamo iekārtu darbības dēļ var plaši izplatīties infekcijas slimības vai kura darbība ir saistīta ar veselību ietekmējošo faktoru kaitīgo iedarbību un kurš ir pakļauts epidemioloģisko drošību regulējošo normatīvo aktu prasībām;”;

1.  1.pantā:

izteikt 32.punktu šādā redakcijā:

“32) paaugstināta riska subjekts — tiesību subjekts, kura darbības veids ir pakalpojumu sniegšana patērētājiem un kura darbības vai izmantojamo iekārtu darbības dēļ var plaši izplatīties infekcijas slimības vai kura darbība ir saistīta ar veselību ietekmējošo faktoru kaitīgo iedarbību un kurš ir pakļauts epidemioloģisko drošību regulējošo normatīvo aktu prasībām;”;

36) epidemioloģiskās kontroles objekts — telpa, ēka, tās daļa, būve, inženierkomunikācijas, kā arī iekārtas un iekārtu sistēmas, kuras ir pakļautas epidemioloģisko drošību regulējošu normatīvo aktu prasībām;

izslēgt 36.punktu.

izslēgt 36.punktu.

5.pants. Veselības ministrijas kompetence

(1) Veselības ministrija:

1)       izstrādā un realizē valsts politiku infekcijas slimību profilaksē un apkarošanā, nodrošina darba koordināciju un vienotību šajā jomā;

2) izstrādā normatīvo aktu projektus par infekcijas slimību profilaksi un pretepidēmijas pasākumu veikšanu;

3) (izslēgts ar 22.04.2004. likumu);

4) koordinē infekcijas slimību apkarošanas un likvidācijas valsts un reģionālo programmu izstrādāšanu;

5) ārkārtējas situācijas vai katastrofas vai to draudu gadījumā iesniedz Ministru kabinetam priekšlikumus epidēmijas vai pandēmijas izcelšanās draudu novēršanai vai esošās epidēmijas apkarošanai;

6) kopīgi ar Izglītības un zinātnes ministriju koordinē iedzīvotāju izglītošanu infekcijas slimību profilakses jomā;

7) koordinē infekcijas slimību profilakses un pretepidēmijas pasākumos iesaistīto dienestu un institūciju darbību;

8) ar pakļauto institūciju starpniecību kontrolē ārstniecības, profilakses un pretepidēmijas pasākumu kvalitāti valstī;

9) izdod instrukcijas un ieteikumus atsevišķu infekcijas slimību, to sindromu vai infekcijas slimību grupu epidemioloģiskajai uzraudzībai un profilaksei;

10) sagatavo priekšlikumus par pilnvarojuma piešķiršanu references laboratorijām epidemioloģiskās drošības jomā.

2.  5.pantā:

izslēgt pirmās daļas 10.punktu;

2.  5.pantā:

izslēgt pirmās daļas 10.punktu;

(2) Veselības ministrija var atsevišķu tās kompetencē esošu jautājumu veikšanu daļēji vai pilnīgi nodot ministrijas pārraudzībā un pakļautībā esošajām institūcijām.

(3) Veselības ministrija un tās pārraudzībā un pakļautībā esošās institūcijas sadarbojas ar ārvalstu un starptautiskajām veselības organizācijām epidemioloģiskās informācijas apmaiņas jomā.

(4)….

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā tiek piešķirts nacionālās references laboratorijas epidemioloģiskās drošības jomā statuss;

2) nacionālās references laboratorijas epidemioloģiskās drošības jomā pienākumus un tiesības;

3) nacionālās references laboratorijas epidemioloģiskās drošības jomā statusa anulēšanas un darbības apturēšanas kārtību.”

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā tiek piešķirts nacionālās references laboratorijas epidemioloģiskās drošības jomā statuss;

2) nacionālās references laboratorijas epidemioloģiskās drošības jomā pienākumus un tiesības;

3) nacionālās references laboratorijas epidemioloģiskās drošības jomā statusa anulēšanas un darbības apturēšanas kārtību.”

6.pants. Veselības inspekcijas kompetence

(1) Veselības inspekcija ir Veselības ministrijas padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu.

(2) Veselības inspekcija epidemioloģiskās drošības jomā kontrolē normatīvajos aktos noteikto profilakses un pretepidēmijas prasību izpildi jebkurā objektā Latvijas Republikas teritorijā.

(3) Veselības inspekcijas amatpersonām ir tiesības:

1) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no fiziskajām un juridiskajām personām pieprasīt savu uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju Veselības inspekcijas kompetencē esošajos jautājumos;

2) pildot dienesta pienākumus, apmeklēt jebkuru objektu Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no tā piederības un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veikt attiecīgā objekta vai atsevišķu priekšmetu apskati, ja ir pamatotas aizdomas, ka tas var saturēt vai pārnest infekcijas slimību izraisītājus (…);

3.  6.panta trešajā daļā:

papildināt 2.punktu ar vārdiem “vai ir saistīts ar veselību ietekmējošo faktoru kaitīgo iedarbību”;

3.  6.panta trešajā daļā:

papildināt 2.punktu ar vārdiem “vai ir saistīts ar veselību ietekmējošo faktoru kaitīgo iedarbību”;

3) pieņemt lēmumus par epidemioloģiskās kontroles objekta darbības apturēšanu;

aizstāt 3.punktā vārdus “epidemioloģiskās kontroles objekta” ar vārdiem “paaugstināta riska subjekta”.

aizstāt 3.punktā vārdus “epidemioloģiskās kontroles objekta” ar vārdiem “paaugstināta riska subjekta”.

4) administratīvi sodīt vainīgās personas par normatīvo aktu pārkāpšanu.

(4) Veselības inspekcija novērtē vides faktoru ietekmi uz cilvēka veselību, sniedz priekšlikumus cilvēka veselībai nekaitīgas vides nodrošināšanai un pēc pieprasījuma novērtē higiēnas prasību izpildi, kā arī informē institūcijas un iedzīvotājus par peldūdens kvalitāti.

(5) Ministru kabinets nosaka apmēru un kārtību, kādā maksājama valsts nodeva par šādiem Veselības inspekcijas sniegtajiem pakalpojumiem:

1) par atzinuma par aizsargjoslas saskaņošanu ap ūdens ņemšanas vietām sagatavošanu;

2) (izslēgts ar 04.10.2012. likumu);

3) par atzinuma par ūdens apgādes sistēmā konstatēto apdraudējumu cilvēka veselībai un veiktajiem korektīvajiem pasākumiem sagatavošanu.

14.pants. Ārstniecības personu tiesības un pienākumi infekcijas slimību gadījumos

(1) Ja ārstniecības persona konstatējusi, ka pacientam ir infekcijas slimība, vai pastāv pamatotas aizdomas par viņa inficēšanos, ārstniecības personas pienākums ir:

1) nekavējoties organizēt pacientam medicīnisko pārbaudi un ārstēšanu;

2) organizēt nepieciešamās laboratoriskās pārbaudes diagnozes precizēšanai;

3) pieprasīt no pacienta ziņas, kas nepieciešamas pretepidēmijas pasākumu organizēšanai, arī ziņas par kontaktpersonām un iespējamiem infekcijas slimības avotiem;

4) reģistrēt infekcijas slimības gadījumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

5) veikt Ministru kabineta noteiktos pretepidēmijas pasākumus.

(2) Ārstniecības persona nav tiesīga, izņemot citos normatīvajos aktos paredzētos gadījumus, atteikties veikt pacienta primāro medicīnisko pārbaudi un ņemt materiālu laboratoriskai pārbaudei, ja tai ir radušās profesionāli pamatotas aizdomas, ka pacients inficējies ar infekcijas slimību un var to izplatīt.

(3) Ārstniecības personas pienākums ir sniegt pacientam neatliekamo medicīnisko palīdzību, līdz infekcionists vai cita atbilstoši apmācīta ārstniecības persona pārņem pacienta ārstēšanu.

(4) Ar bīstamām infekcijas slimībām saslimušās personas drīkst ārstēt infekcionisti vai citas ārstniecības personas atbilstoši savai specializācijai, ja nepieciešams — pieaicinot par konsultantiem citus speciālistus.

(5) Ārstniecības personai nekavējoties jāziņo Slimību profilakses un kontroles centram, ja pacients vai medicīniski novērojamā persona nepilda ārstniecības personas norādījumus, patvaļīgi pārtrauc ārstēšanos, tādējādi radot bīstamas infekcijas slimības izplatīšanās draudus.

4. Izslēgt 14.panta piekto daļu.

4. Izslēgt 14.panta piekto daļu.

16.pants. Pretepidēmijas pasākumu organizēšana

(1) Ja tiek konstatēti šā likuma 15.pantā minētie nosacījumi, epidemiologa pienākums ir organizēt, vadīt un koordinēt pretepidēmijas pasākumus tik ilgi, kamēr pastāv epidēmijas perēklis vai infekcijas izplatīšanās draudi, arī noteikt un kontrolēt laboratorisko pārbaužu apjomu un termiņus, materiāla ņemšanas kārtību, medicīniskās novērošanas ilgumu attiecībā uz kontaktpersonām un personām, par kurām ir radušās profesionāli pamatotas aizdomas, ka tās inficējušās ar infekcijas slimībām.

5. Izteikt 16.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Epidemiologa iesaistīšanās pretepidēmijas pasākumu organizēšanā ir obligāta, ja tiek konstatēti šā likuma 15.pantā minētie nosacījumi un ir saņemta informācija par:

1) infekcijas slimību izraisīto sabiedrības veselības ārkārtas situāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par katastrofu medicīnas sistēmas organizēšanu;

2) vismaz diviem infekcijas slimību gadījumiem, ja pastāv profesionāli pamatotas aizdomas, ka šie gadījumi ir savstarpēji saistīti un to cēlonis ir pārtika, dzeramais ūdens vai peldūdens, un inficēšanās notikusi vai ir saistīta ar konkrēto paaugstināta riska subjektu, pakalpojumu sniegšanu pārtikas apritē vai piedalīšanos publiskā pasākumā;

3) vismaz diviem infekcijas slimību gadījumiem, kas izplatās ar asinīm, ja pastāv profesionāli pamatotas aizdomas, ka šie gadījumi ir savstarpēji saistīti un inficēšanās notikusi pakalpojuma sniegšanas laikā (izņemot prostitūciju jeb seksuālo pakalpojumu sniegšanu par maksu);

4) gadījumu vai situāciju, kad saskaņā ar epidemioloģisko jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem ir nepieciešama epidemiologa rīcība infekcijas slimību perēklī;

5) situāciju, ka pastāv profesionāli pamatotas aizdomas par nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu (strauja un grūti kontrolējama reģistrējamās infekcijas izplatīšanās).”

5. Izteikt 16.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Epidemiologa iesaistīšanās pretepidēmijas pasākumu organizēšanā ir obligāta, ja tiek konstatēti šā likuma 15.pantā minētie nosacījumi un ir saņemta informācija par:

1) infekcijas slimību izraisīto sabiedrības veselības ārkārtējo situāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par katastrofu medicīnas sistēmas organizēšanu;

2) vismaz diviem infekcijas slimību gadījumiem, ja pastāv profesionāli pamatotas aizdomas, ka šie gadījumi ir savstarpēji saistīti un to cēlonis ir pārtika, dzeramais ūdens vai peldūdens un inficēšanās notikusi vai ir saistīta ar konkrēto paaugstināta riska subjektu, pakalpojumu sniegšanu pārtikas apritē vai piedalīšanos publiskā pasākumā;

3) vismaz diviem infekcijas slimību gadījumiem, kas izplatās ar asinīm, ja pastāv profesionāli pamatotas aizdomas, ka šie gadījumi ir savstarpēji saistīti un inficēšanās notikusi pakalpojuma sniegšanas laikā (izņemot prostitūciju jeb seksuālo pakalpojumu sniegšanu par maksu);

4) gadījumu vai situāciju, kad saskaņā ar epidemioloģisko jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem ir nepieciešama epidemiologa rīcība infekcijas slimību perēklī;

5) situāciju, ka pastāv profesionāli pamatotas aizdomas par nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu (strauja un grūti kontrolējama reģistrējamās infekcijas izplatīšanās).”

(3) Pirms epidemiologa iesaistīšanās pretepidēmijas pasākumu organizēšanā, kā arī tad, ja šī iesaistīšanās nav obligāta, ārstniecības personas pienākums ir organizēt neatliekamos pretepidēmijas pasākumus un pēc epidemiologa vai Veselības inspekcijas inspektora pieprasījuma sniegt tiem informāciju par šiem pasākumiem un citu epidemioloģiskās uzraudzības nodrošināšanai nepieciešamo informāciju.

(4) Veselības inspekcijas inspektoram ir tiesības grozīt, atcelt vai papildināt ārstniecības personas vai epidemiologa norādījumus attiecībā uz pretepidēmijas pasākumiem.

18.pants. Personu tiesības

(1) Personām, kurām ir infekcijas slimības pazīmes vai kurām ir radušās aizdomas par inficēšanos, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir tiesības uz:

1) medicīnisko pārbaudi, konsultācijām infekcijas slimības diagnozes noteikšanai, arī uz anonīmām medicīniskām un laboratoriskām pārbaudēm, ja sabiedrības veselību neapdraud šīs infekcijas slimības uzliesmojums vai epidēmija;

2) konfidenciālu laboratorisko pārbaudi, ārstēšanu, konsultācijām veselības jautājumos;

3) nepieciešamo pretepidēmijas pasākumu veikšanu šo personu dzīvesvietā, darba vai uzturēšanās vietā.

(2) Personām ir tiesības pieprasīt un saņemt no ārstniecības personas, epidemiologa izziņu, kurā norādīti:

1) ārstniecības un pretepidēmijas pasākumi, kas veikti attiecībā uz tām;

2) pretepidēmijas pasākumi, kas veikti attiecībā uz šo personu īpašumu, valdījumu;

3) minēto pasākumu veikšanas iemesli, lietotās metodes un paņēmieni.

6. Izslēgt 18.panta otro daļu.

6. Izslēgt 18.panta otro daļu.

21.pants. Nosacījumi izolēšanai ārstniecības iestādē

(1) Personu, kura inficējusies ar infekcijas slimību vai par kuras inficēšanos ir radušās profesionāli pamatotas aizdomas, var izolēt ārstniecības iestādē tikai tad, ja:

1) šī infekcijas slimība ir iekļauta šā likuma 20.panta pirmajā daļā minētajā sarakstā;

2) izolēšana ir nepieciešama, lai novērstu cilvēku inficēšanos ar infekcijas slimību, un citi pretepidēmijas pasākumi nevar apturēt šīs slimības izplatīšanos, jo:

a) persona nepakļaujas ārstniecības personas vai epidemiologa norādījumiem attiecībā uz ārstēšanu un noteiktā režīma ievērošanu,

b) persona nav spējīga izpildīt ārstniecības personas vai epidemiologa norādījumus pilnā apjomā un noteiktā laikā,

c) personas dzīvesvietā nav iespējams ārstēšanas laikā nodrošināt nepieciešamos apstākļus, lai nepieļautu citu personu inficēšanos.

7.  21.pantā:

izslēgt pirmās daļas 2.punkta “a” un “b” apakšpunktā vārdus “vai epidemiologa”;

7.  21.pantā:

izslēgt pirmās daļas 2.punkta “a” un “b” apakšpunktā vārdus “vai epidemiologa”;

(2) Izolēšana ārstniecības iestādē ir jāpārtrauc, ja persona ievēro noteikto režīmu un pilda ārstniecības personas un epidemiologa norādījumus, kā arī tad, ja vairs nepastāv citi šajā pantā minētie apstākļi.

izslēgt otrajā daļā vārdus “un epidemiologa”.

izslēgt otrajā daļā vārdus “un epidemiologa”.

(3) Slimnieks tiek izolēts uz laiku, līdz izdalās infekcijas slimības izraisītāji, izņemot gadījumus, kad ārstniecības persona nosaka citādi.

(4) Personu, kura inficējusies ar kādu no šā likuma 20.panta pirmajā daļā minētajām infekcijas slimībām vai par kuras inficēšanos ir radušās profesionāli pamatotas aizdomas, saskaņā ar šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem drīkst izolēt medicīniskās un laboratoriskās pārbaudes veikšanai uz laiku, kas nepieciešams šo pārbaužu veikšanai. Izolēšana šajos gadījumos jāizbeidz, tiklīdz tiek saņemti laboratoriskās pārbaudes rezultāti, kas apliecina, ka izolētā persona nav infekcioza

22.pants. Piespiedu izolēšana ārstniecības iestādē, medicīniskā un laboratoriskā pārbaude

(1) Ja ir šā likuma 21.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi, taču infekciozā persona izvairās no izolēšanas, tā izolējama piespiedu kārtā.

(2) Lēmumu par personas piespiedu izolēšanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pieņem Veselības inspekcijas vadītājs vai viņa vietnieki pēc ārstniecības personas vai epidemiologa pieprasījuma. Šā lēmuma izpildi kontrolē valsts sanitārie inspektori.

8.  22.pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus “vai epidemiologa”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “valsts sanitārie” ar vārdiem “Veselības inspekcijas”;

8.  22.pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus “vai epidemiologa”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “valsts sanitārie” ar vārdiem “Veselības inspekcijas”;

(3) Veselības inspekcijas inspektori ir tiesīgi izdot rīkojumu par šā likuma 19.panta pirmajā daļā minēto personu obligāto medicīnisko un laboratorisko pārbaudi.

(4) Ja persona atsakās pildīt Veselības inspekcijas vadītāja vai viņa vietnieku lēmumu par tās izolēšanu ārstniecības iestādē, medicīniskās un laboratoriskās pārbaudes veikšanu, šo personu minētajā iestādē piespiedu kārtā nogādā policijas darbinieks ārstniecības personas, epidemiologa vai valsts sanitārā inspektora klātbūtnē. Ja nepieciešams, policija izolēšanas vietā nodrošina apsardzi. Policijas darbiniekiem jāievēro nepieciešamās individuālās epidemioloģiskās aizsardzības prasības, kuras nosaka ārstniecības persona, epidemiologs vai Veselības inspekcijas inspektors

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “epidemiologa vai valsts sanitārā” ar vārdiem “vai Veselības inspekcijas”.

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “epidemiologa vai valsts sanitārā” ar vārdiem “vai Veselības inspekcijas”.

VIII¹ nodaļa

Epidemioloģiskās kontroles objekta darbības apturēšana

9. Izteikt VIII¹ nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“VIII¹ nodaļa

Paaugstināta riska subjekta darbības vai tā sniegtā pakalpojuma apturēšana”.

9. Izteikt VIII¹ nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“VIII¹ nodaļa

Paaugstināta riska subjekta darbības vai tā sniegtā pakalpojuma apturēšana”.

37.¹ pants. Darbības apturēšanas subjekti

Lēmumu par epidemioloģiskās kontroles objekta darbības apturēšanu, ja ir pārkāpti epidemioloģiskās drošības jomu regulējošie normatīvie akti, pieņem Veselības inspekcijas vadītājs un viņa vietnieki, kā arī Veselības inspekcijas teritoriālo nodaļu vadītāji un viņu vietnieki.

10. Izteikt 37.¹ pantu šādā redakcijā:

“37.¹ pants. Darbības apturēšanas subjekti

Lēmumu par paaugstināta riska subjekta darbības vai tā sniegtā pakalpojuma apturēšanu, ja ir pārkāpti epidemioloģiskās drošības jomu regulējošie normatīvie akti, pieņem Veselības inspekcijas vadītājs un viņa vietnieki, kā arī Veselības inspekcijas kontroles nodaļu vadītāji un viņu vietnieki.”

10. Izteikt 37.¹ pantu šādā redakcijā:

“37.¹ pants. Darbības apturēšanas subjekti

Lēmumu par paaugstināta riska subjekta darbības vai tā sniegtā pakalpojuma apturēšanu, ja ir pārkāpti epidemioloģiskās drošības jomu regulējošie normatīvie akti, pieņem Veselības inspekcijas vadītājs un viņa vietnieki, kā arī Veselības inspekcijas kontroles nodaļu vadītāji un viņu vietnieki.”

37.² pants. Darbības apturēšana

(1) Ja Veselības inspekcijas inspektors ir konstatējis epidemioloģiskās drošības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, viņš izsaka rakstveida brīdinājumu epidemioloģiskās kontroles objekta īpašniekam vai īpašnieka pilnvarotai personai, ja tāda ir. Brīdinājumā norāda visus konstatētos epidemioloģiskās drošības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumus, dod rekomendācijas un nosaka termiņu pārkāpumu novēršanai.

11.  37.² pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “epidemioloģiskās kontroles objekta īpašniekam vai īpašnieka pilnvarotai personai, ja tāda ir” ar vārdiem “attiecīgajam paaugstināta riska subjektam”;

11.  37.² pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “epidemioloģiskās kontroles objekta īpašniekam vai īpašnieka pilnvarotai personai, ja tāda ir” ar vārdiem “attiecīgajam paaugstināta riska subjektam”;

(2) Ņemot vērā pārkāpuma faktiskās novēršanas iespējas, brīdinājumā ietverto pārkāpumu novēršanas termiņu nosaka ne īsāku par:

1) diviem gadiem, ja pārkāpuma novēršanai nepieciešama kapitālā celtniecība;

2) sešiem mēnešiem, ja pārkāpuma novēršanai nepieciešama ēku daļēja pārbūve vai iekārtu kapitālremonts.

(3) Pārējos gadījumos, kas nav minēti šā panta otrajā daļā, Veselības inspekcijas inspektors, ņemot vērā pārkāpuma faktiskās novēršanas iespējas, nosaka pārkāpuma novēršanas termiņu no viena līdz trim mēnešiem

(4) Ja brīdinājumā norādītie pārkāpumi noteiktajā termiņā netiek novērsti, šā likuma 37.1pantā minētās amatpersonas pieņem lēmumu par epidemioloģiskās kontroles objekta darbības apturēšanu.

(5) Epidemioloģiskās kontroles objekta darbības apturēšanu nodrošina tā īpašnieks vai īpašnieka pilnvarota persona, ja tāda ir, piedaloties amatpersonai, kura pieņēmusi lēmumu par darbības apturēšanu, vai tās pilnvarotai amatpersonai.

(6) Epidemioloģiskās kontroles objekta darbības apturēšanu veic tā, lai:

1) varētu netraucēti novērst konstatētos pārkāpumus;

2) iespējami samazinātu epidemioloģiskās kontroles objekta bojāšanos meteoroloģisko apstākļu vai korozijas ietekmē;

3) iespējami mazāk tiktu traucēta citu inženierkomunikāciju, iekārtu un iekārtu sistēmu darbība.

(7) Darbības apturēšanas kontroli nodrošina amatpersona, kura pieņēmusi lēmumu par darbības apturēšanu, vai tās pilnvarota amatpersona.

(8) Epidemioloģiskās kontroles objekta darbību var apturēt bez iepriekšēja brīdinājuma, ja epidemioloģiskās drošības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpuma dēļ produkcijā vai vidē var nonākt bīstamas vielas vai slimību izraisītāji vai tiek apdraudēta cilvēku un dzīvnieku veselība vai dzīvība.

(9) Amatpersona, kurai ir tiesības pieņemt šā panta astotajā daļā minēto lēmumu par darbības apturēšanu, šo lēmumu pieņem ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc tam, kad tai kļuvis zināms par šā panta astotajā daļā minētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem, un to izpilda nekavējoties. Citu konstatēto epidemioloģiskās drošības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu novēršanai nosaka termiņu saskaņā ar šā panta otro un trešo daļu.

izteikt ceturto, piekto, sesto, septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja brīdinājumā norādītie pārkāpumi noteiktajā termiņā netiek novērsti, šā likuma 37.¹ pantā minētās amatpersonas pieņem lēmumu par paaugstināta riska subjekta darbības vai tā sniegtā pakalpojuma apturēšanu.

(5) Paaugstināta riska subjekta darbības apturēšanu nodrošina tā īpašnieks vai īpašnieka pilnvarota persona, ja tāda ir, piedaloties amatpersonai, kura pieņēmusi lēmumu par darbības apturēšanu, vai tās pilnvarotai amatpersonai. Paaugstināta riska subjekta sniegtā pakalpojuma apturēšanu nodrošina īpašnieks.

(6) Paaugstināta riska subjekta darbības vai tā sniegtā pakalpojuma apturēšanu veic tā, lai:

1) varētu netraucēti novērst konstatētos pārkāpumus;

2) iespējami samazinātu ēku, telpu un iekārtu bojāšanos meteoroloģisko apstākļu vai korozijas dēļ;

3) iespējami mazāk tiktu traucēta citu inženierkomunikāciju, iekārtu un iekārtu sistēmu darbība.

(7) Darbības vai sniegtā pakalpojuma apturēšanas kontroli nodrošina amatpersona, kura pieņēmusi lēmumu par darbības vai pakalpojuma apturēšanu, vai tās pilnvarota amatpersona.

(8) Paaugstināta riska subjekta darbību vai tā sniegto pakalpojumu var apturēt bez iepriekšēja brīdinājuma, ja epidemioloģiskās drošības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu dēļ produkcijā vai vidē var nonākt bīstamas vielas vai slimību izraisītāji vai tiek apdraudēta cilvēku un dzīvnieku veselība vai dzīvība.

            (9) Amatpersona, kurai ir tiesības pieņemt šā panta astotajā daļā minēto lēmumu par paaugstināta riska subjekta darbības vai tā sniegtā pakalpojuma apturēšanu, šo lēmumu pieņem triju darbdienu laikā pēc tam, kad tai kļuvis zināms par šā panta astotajā daļā minētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem, un to izpilda nekavējoties. Citu konstatēto epidemioloģiskās drošības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu novēršanai nosaka termiņu saskaņā ar šā panta otro un trešo daļu.”

izteikt ceturto, piekto, sesto, septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja brīdinājumā norādītie pārkāpumi noteiktajā termiņā netiek novērsti, šā likuma 37.¹ pantā minētās amatpersonas pieņem lēmumu par paaugstināta riska subjekta darbības vai tā sniegtā pakalpojuma apturēšanu.

(5) Paaugstināta riska subjekta darbības apturēšanu nodrošina tā īpašnieks vai īpašnieka pilnvarota persona, ja tāda ir, piedaloties amatpersonai, kura pieņēmusi lēmumu par darbības apturēšanu, vai tās pilnvarotai amatpersonai. Paaugstināta riska subjekta sniegtā pakalpojuma apturēšanu nodrošina īpašnieks.

(6) Paaugstināta riska subjekta darbības vai tā sniegtā pakalpojuma apturēšanu veic tā, lai:

1) varētu netraucēti novērst konstatētos pārkāpumus;

2) iespējami samazinātu ēku, telpu un iekārtu bojāšanos meteoroloģisko apstākļu vai korozijas dēļ;

3) iespējami mazāk tiktu traucēta citu inženierkomunikāciju, iekārtu un iekārtu sistēmu darbība.

(7) Darbības vai sniegtā pakalpojuma apturēšanas kontroli nodrošina amatpersona, kura pieņēmusi lēmumu par darbības vai pakalpojuma apturēšanu, vai tās pilnvarota amatpersona.

(8) Paaugstināta riska subjekta darbību vai tā sniegto pakalpojumu var apturēt bez iepriekšēja brīdinājuma, ja epidemioloģiskās drošības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu dēļ produkcijā vai vidē var nonākt bīstamas vielas vai slimību izraisītāji vai tiek apdraudēta cilvēku un dzīvnieku veselība vai dzīvība.

(9) Amatpersona, kurai ir tiesības pieņemt šā panta astotajā daļā minēto lēmumu par paaugstināta riska subjekta darbības vai tā sniegtā pakalpojuma apturēšanu, šo lēmumu pieņem triju darbdienu laikā pēc tam, kad tai kļuvis zināms par šā panta astotajā daļā minētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem, un to izpilda nekavējoties. Citu konstatēto epidemioloģiskās drošības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu novēršanai nosaka termiņu saskaņā ar šā panta otro un trešo daļu.”

37.³ pants. Darbības atjaunošana

(1) Par normatīvo aktu pārkāpumu novēršanu epidemioloģiskās kontroles objekta īpašnieks vai īpašnieka pilnvarota persona, ja tāda ir, rakstveidā ziņo amatpersonai, kas pieņēmusi lēmumu par darbības apturēšanu. Šī amatpersona piecu darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas pārbauda, vai pārkāpumi ir novērsti.

(2) Ja visi brīdinājumā vai lēmumā par darbības apturēšanu minētie pārkāpumi ir novērsti, attiecīgā amatpersona triju darbdienu laikā pēc pārbaudes veikšanas dod rakstveida atļauju darbības atjaunošanai.

(3) Ja visi rakstveida brīdinājumā vai lēmumā par darbības apturēšanu minētie pārkāpumi nav novērsti, attiecīgā amatpersona atsaka darbības atjaunošanu.

12. Izteikt 37.³ pantu šādā redakcijā:

“37.³ pants. Darbības atjaunošana

(1) Par normatīvo aktu pārkāpumu novēršanu paaugstināta riska subjekts rakstveidā ziņo amatpersonai, kas pieņēmusi lēmumu par darbības vai sniegtā pakalpojuma apturēšanu. Šī amatpersona piecu darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas pārbauda, vai pārkāpumi ir novērsti.

(2) Ja visi brīdinājumā vai lēmumā par darbības vai sniegtā pakalpojuma apturēšanu minētie pārkāpumi ir novērsti, attiecīgā amatpersona triju darbdienu laikā pēc pārbaudes veikšanas izsniedz rakstveida atļauju darbības vai sniegtā pakalpojuma atjaunošanai.

(3) Ja visi rakstveida brīdinājumā vai lēmumā par darbības vai sniegtā pakalpojuma apturēšanu minētie pārkāpumi nav novērsti, attiecīgā amatpersona atsaka darbības vai sniegtā pakalpojuma atjaunošanu.”

12. Izteikt 37.³ pantu šādā redakcijā:

“37.³ pants. Darbības atjaunošana

(1) Par normatīvo aktu pārkāpumu novēršanu paaugstināta riska subjekts rakstveidā ziņo amatpersonai, kas pieņēmusi lēmumu par darbības vai sniegtā pakalpojuma apturēšanu. Šī amatpersona piecu darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas pārbauda, vai pārkāpumi ir novērsti.

(2) Ja visi brīdinājumā vai lēmumā par darbības vai sniegtā pakalpojuma apturēšanu minētie pārkāpumi ir novērsti, attiecīgā amatpersona triju darbdienu laikā pēc pārbaudes veikšanas izsniedz rakstveida atļauju darbības vai sniegtā pakalpojuma atjaunošanai.

(3) Ja visi rakstveida brīdinājumā vai lēmumā par darbības vai sniegtā pakalpojuma apturēšanu minētie pārkāpumi nav novērsti, attiecīgā amatpersona atsaka darbības vai sniegtā pakalpojuma atjaunošanu.”

37.⁴ pants. Lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana

(1) Iesniegumu, kurā tiek apstrīdēts lēmums par darbības apturēšanu bez iepriekšēja brīdinājuma izteikšanas, izskata un lēmumu pieņem 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

13. Izteikt 37.⁴ panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Iesniegumu, kurā tiek apstrīdēts lēmums par darbības vai sniegtā pakalpojuma apturēšanu bez iepriekšēja brīdinājuma izteikšanas, izskata un lēmumu pieņem 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.”

13. Izteikt 37.⁴ panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Iesniegumu, kurā tiek apstrīdēts lēmums par darbības vai sniegtā pakalpojuma apturēšanu bez iepriekšēja brīdinājuma izteikšanas, izskata un lēmumu pieņem 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.”

(2) Šajā nodaļā minēto Veselības inspekcijas lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību.

38.¹ pants. Higiēnas prasības

Infekcijas slimību profilakses nodrošināšanai Ministru kabinets nosaka higiēnas prasības paaugstināta riska objektiem, kā arī peldvietām. Attiecīgo peldvietu sarakstu nosaka Ministru kabinets.

14. 38.¹pantā

izslēgt pirmajā teikumā vārdus „Infekcijas slimību profilakses nodrošināšanai;

aizstāt pirmajā teikumā vārdu „objektiem” ar vārdu „subjektiem”

papildināt ar otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Pirms tādas saimnieciskās darbības uzsākšanas, kas saistīta ar skaistumkopšanas (izmantojot fiziskās, fizikālās un ķīmiskās metodes), mākslīgā iedeguma, manikīra, pedikīra, friziera (…) (turpmāk – skaistumkopšanas) un tetovēšanas, skarifikācijas, permanentā grima, mikropigmentācijas, pīrsinga (turpmāk - tetovēšanas), pakalpojumu sniegšanu un kuriem Ministru kabinets noteicis higiēnas prasības, šo pakalpojumu sniedzējs paziņo par darbības uzsākšanu Veselības inspekcijai. Kārtību, kādā pakalpojumu sniedzējs pirms tādas saimnieciskās darbības, kas saistīta ar skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniegšanu, uzsākšanas ziņo Veselības inspekcijai, nosaka Ministru kabinets.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.”

1.

Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs

Renārs Putniņš

Papildināt likumprojekta 14.pantu (likuma 38.¹ panta otro daļu) aiz vārda „friziera” ar vārdiem „publiskas lietošanas pirts, publiskas lietošanas peldbaseinu”

Atbalstīts

14. 38.¹ pantā

izslēgt pirmajā teikumā vārdus “Infekcijas slimību profilakses nodrošināšanai”;

aizstāt pirmajā teikumā vārdu “objektiem” ar vārdu “subjektiem”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pirms tādas saimnieciskās darbības uzsākšanas, kura saistīta ar skaistumkopšanas (izmantojot fiziskās, fizikālās un ķīmiskās metodes), mākslīgā iedeguma, manikīra, pedikīra, friziera, publiskas lietošanas pirts, publiskas lietošanas peldbaseinu (turpmāk — skaistumkopšanas) un tetovēšanas, skarifikācijas, permanentā grima, mikropigmentācijas, pīrsinga (turpmāk — tetovēšanas) pakalpojumu sniegšanu un kurai Ministru kabinets noteicis higiēnas prasības, šo pakalpojumu sniedzējs paziņo par darbības uzsākšanu Veselības inspekcijai. Kārtību, kādā pakalpojumu sniedzējs pirms tādas saimnieciskās darbības uzsākšanas, kura saistīta ar skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniegšanu, ziņo Veselības inspekcijai, nosaka Ministru kabinets.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

Pārejas noteikumi

1……..

9…..

10….

2.

3.

Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs

Renārs Putniņš

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„15. Papildināt Pārejas noteikumus ar 9. un 10. punktu šādā redakcijā:

„9. Ministru kabinets līdz 2015.gada 1.decembrim izdod šā likuma 5.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.

10. Šā likuma 38.¹panta otrā daļa stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī. Pakalpojumu sniedzēji, kuri saimniecisko darbību, kas saistīta ar skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniegšanu, uzsākuši pirms 2016.gada 1.janvāra, paziņo par to Veselības inspekcijai līdz 2016.gada 1.martam šā likuma 38.¹panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.””

Sociālo un darba lietu komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„15. Papildināt pārejas noteikumus ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

“9. Ministru kabinets līdz 2015.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 5.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.

10. Šā likuma 38.¹ panta otrā daļa stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī. Pakalpojumu sniedzēji, kas saimniecisko darbību, kura saistīta ar skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniegšanu, uzsākuši pirms 2016.gada 1.janvāra, paziņo par to Veselības inspekcijai līdz 2016.gada 1.martam šā likuma 38.¹ panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.””

Daļēji atbalstīts

Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.3

Atbalstīts

15. Papildināt pārejas noteikumus ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

“9. Ministru kabinets līdz 2015.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 5.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.

10. Šā likuma 38.¹ panta otrā daļa stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī. Pakalpojumu sniedzēji, kas saimniecisko darbību, kura saistīta ar skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniegšanu, uzsākuši pirms 2016.gada 1.janvāra, paziņo par to Veselības inspekcijai līdz 2016.gada 1.martam šā likuma 38.¹ panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.”