Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Iesniegtie priekšlikumi (9)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Likums „Par aviāciju”

Grozījumi likumā „Par aviāciju”

Grozījumi likumā “Par aviāciju”

Izdarīt likumā "Par aviāciju" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 22. nr.; 1997, 13., 23. nr.; 1998, 15., 23. nr.; 1999, 23. nr.; 2002, 12. nr.; 2003, 15. nr.; 2004, 7., 10., 20. nr.; 2005, 10., 15. nr.; 2006, 1., 12., 24. nr.; 2007, 10., 14. nr.; 2008, 9. nr.; 2009, 6., 17. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196. nr.; 2010, 166. nr.; 2011, 99. nr.; 2013, 69. nr.; 2014, 70. nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par aviāciju” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 22.nr.; 1997, 13., 23.nr.; 1998, 15., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2002, 12.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 7., 10., 20.nr.; 2005, 10., 15.nr.; 2006, 1., 12., 24.nr.; 2007, 10., 14.nr.; 2008, 9.nr.; 2009, 6., 17.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196.nr.; 2010, 166.nr.; 2011, 99.nr.; 2013, 69.nr.; 2014, 70.nr.) šādus grozījumus:

Likumā lietotie termini

..........

Militārās aviācijas gaisa kuģis — Latvijas Republikas militārās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrēts gaisa kuģis, kuru Latvijas Nacionālie bruņotie spēki izmanto valsts aizsardzības funkciju veikšanai.

Militārais lidlauks — militārais objekts, kas ietver noteiktu zemes teritoriju vai ūdens akvatoriju, kā arī ēkas, objektus un iekārtas, kuras paredzētas, lai organizētu militāro gaisa kuģu pienākšanu un atiešanu, un kas tiek uzturēts un izmantots valsts aizsardzībai.

Muitas un Valsts robežsardzes dienestu gaisa kuģi — gaisa kuģi, kurus izmanto muitas vai Valsts robežsardzes dienesti.

Nelikumīga iejaukšanās civilās aviācijas darbībā — darbības, kas apdraud vai var apdraudēt civilās aviācijas drošību (personu nesankcionēta iekļūšana lidlauku kontrolējamās zonās vai gaisa kuģī, bīstamas kravas, ieroču un sprāgstvielu pārvadāšana bez attiecīgas atļaujas, ieroču lietošana pret gaisa kuģa apkalpi vai pasažieriem, gaisa kuģa nolaupīšana u. c.).

...........

1. Papildināt sadaļu "Likumā lietotie termini" pēc termina "Militārās aviācijas gaisa kuģis" ar terminu šādā redakcijā:

"Militārās aviācijas poligons – militārais objekts, kas ietver noteiktu zemes teritoriju vai zemes teritoriju un ūdens akvatoriju, kā arī gaisa telpu virs šīs teritorijas un ir izveidots, lai organizētu militārās mācības, veicot militārās aviācijas gaisa kuģu lidojumus vai šaušanas darbības ar mācību vai kaujas munīciju."

1. Papildināt sadaļu “Likumā lietotie termini” pēc termina “Militārās aviācijas gaisa kuģis” ar terminu šādā redakcijā:

“Militārās aviācijas poligons — militārais objekts, kas ietver noteiktu zemes teritoriju vai zemes teritoriju un ūdens akvatoriju, kā arī gaisa telpu virs šīs teritorijas un ir izveidots, lai organizētu militārās mācības, veicot militārās aviācijas gaisa kuģu lidojumus vai šaušanas darbības ar mācību vai kaujas munīciju.”

3. pants. Likuma darbības joma

Šajā likumā noteiktās prasības attiecas uz:

1) civilo un militāro aviāciju Latvijas Republikas teritorijā;

2) Latvijas Republikas civilās un militārās aviācijas gaisa kuģiem, kuri atrodas ārpus Latvijas Republikas teritorijas, ja tās valsts likumdošanas aktos, kuras teritorijā atrodas gaisa kuģis, nav noteikts citādi;

3) Latvijas Republikas muitas un Valsts robežsardzes dienestu aviāciju.

Šā likuma 13., 14., 28. un 29.panta, 40.panta pirmās, otrās un ceturtās daļas, 41. un 42.panta, 44.panta otrās, trešās un ceturtās daļas, 45., 47.panta, 49.panta otrās daļas, 56., 61., 63., 97., 113., 114., 115., 116. un 117.panta noteikumi attiecas uz Latvijas Republikas militāro aviāciju un ārvalstu militārās aviācijas gaisa kuģiem, kurus Latvijas Nacionālie bruņotie spēki izmanto valsts aizsardzības un drošības interesēs.

2. Izteikt 3. panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"Šā likuma 13., 14., 28. un 29. panta, 39. panta, 40. panta, 41., 41.¹ un 42. panta, 44. panta trešās un ceturtās daļas, 45., 48. panta, 49. panta otrās daļas, 49.¹, 56., 61., 63., 97., 112.¹, 113., 113.¹, 113.², 113.³, 114., 115., 116. un 117. panta noteikumi attiecas uz Latvijas Republikas militāro aviāciju un ārvalstu militārās aviācijas gaisa kuģiem, kurus Latvijas Nacionālie bruņotie spēki izmanto valsts aizsardzības un drošības interesēs.

Redakcionāli precizēts

2. Izteikt 3.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“Šā likuma 13., 14., 28., 29., 39., 40., 41., 41.¹ un 42.panta, 44.panta trešās un ceturtās daļas, 45. un 48.panta, 49.panta otrās daļas, 49.¹, 56., 61., 63., 97., 112.¹, 113., 113.¹, 113.², 113.³, 114., 115., 116. un 117.panta noteikumi attiecas uz Latvijas Republikas militāro aviāciju un ārvalstu militārās aviācijas gaisa kuģiem, kurus Latvijas Nacionālie bruņotie spēki izmanto valsts aizsardzības un drošības interesēs.

Šā likuma 40. un 41.panta noteikumi attiecas uz personām, kas veic šā likuma 40.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā un otrajā daļā paredzēto darbību vai šā likuma 41.pantā norādīto potenciāli bīstamu objektu būvniecību, ierīkošanu, izvietošanu un apzīmēšanu.

Atkāpšanās no šā panta pirmās daļas 3. punkta un otrās daļas noteikumiem, ja tas nepieciešams, lai pildītu šo dienestu ārkārtējās funkcijas, pieļaujama ar Latvijas Republikas Ministru kabineta lēmumu.4

Šā likuma 40., 41., 113. ² un 113.³ panta noteikumi attiecas uz personām, kas veic šā likuma 40. panta pirmās daļas 2., 3. un 4. punktā un otrajā daļā paredzēto darbību, šā likuma 41. pantā norādīto potenciāli bīstamu objektu būvniecību, ierīkošanu, izvietošanu un apzīmēšanu, šā likuma 113.² pantā norādīto militārā lidlauka darbības drošībai potenciāli bīstamu objektu būvniecību, ierīkošanu, izvietošanu un apzīmēšanu vai šā likuma 113.³ pantā norādīto militārās aviācijas poligona darbības drošībai potenciāli bīstamu objektu būvniecību, ierīkošanu, izvietošanu un apzīmēšanu."

Redakcionāli precizēts

Šā likuma 40., 41., 113.² un 113.³ panta noteikumi attiecas uz personām, kas veic šā likuma 40.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā un otrajā daļā paredzēto darbību, šā likuma 41.pantā norādīto potenciāli bīstamu objektu būvniecību, ierīkošanu, izvietošanu un apzīmēšanu, šā likuma 113.² pantā norādīto militārā lidlauka darbības drošībai potenciāli bīstamu objektu būvniecību, ierīkošanu, izvietošanu un apzīmēšanu un šā likuma 113.³ pantā norādīto militārās aviācijas poligona darbības drošībai potenciāli bīstamu objektu būvniecību, ierīkošanu, izvietošanu un apzīmēšanu.”

Astotā nodaļa
AVIĀCIJAS GLĀBŠANAS DARBI UN AVIĀCIJAS
NELAIMES GADĪJUMU IZMEKLĒŠANA

61. pants. Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienests

Latvijas Republikā tiek izveidots Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienests, kas veic nelaimes gadījumā cietušo gaisa kuģu glābšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī ārpus tās, ja tas paredzēts starptautiskajos līgumos, kuru dalībniece ir Latvijas Republika. Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienests darbojas Civilās aviācijas aģentūras uzraudzībā un savā darbībā balstās uz šā likuma, citu uz tā pamata izdoto normatīvo aktu noteikumiem un attiecīgo starptautisko līgumu normām.

Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienests uztur pastāvīgus sakarus ar Latvijas Republikas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Latvijas Republikas Civilās aizsardzības sistēmas ātrās reaģēšanas spēkiem, Valsts policiju, Latvijas jūras avāriju un glābšanas dienestu un citiem glābšanas dienestiem, kā arī ar Ugunsdzēsības un glābšanas departamenta struktūrvienībām un veselības aizsardzības institūcijām, saskaņo ar šīm institūcijām kopīgas sadarbības iespējas un koordinē to darbību nelaimes gadījumā cietušā gaisa kuģa glābšanas laikā.

1

Likumprojekts „Grozījumi likumā ”Par aviāciju”” Nr.1208/Lp11, Dok. Nr.4131

Izteikt 61. un 62. pantu šādā redakcijā:

"61. pants. Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs

Civilās aviācijas nelaimes gadījumā cietušo gaisa kuģu un cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus, kā arī aviācijas nelaimes gadījumu seku likvidēšanu koordinē Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (starptautiskais saīsinājums – ARCC) (turpmāk – Koordinācijas centrs). Koordinācijas centrs darbojas nepārtrauktā režīmā 24 stundas diennaktī, un tā darbību nodrošina Valsts robežsardze.

Koordinācijas centrs aviācijas nelaimes gadījumā cietušo gaisa kuģu un cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus koordinē Latvijas Republikas meklēšanas un glābšanas atbildības rajonā, kā arī ārpus tā, ja tas paredzēts starptautiskajos līgumos, kuru dalībniece ir Latvijas Republika.

Atbalstīts

Redakcionāli precizēts

3. Izteikt 61. un 62.pantu šādā redakcijā:

“61.pants. Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs

Civilās aviācijas nelaimes gadījumā cietušo gaisa kuģu un cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus, kā arī aviācijas nelaimes gadījumu seku likvidēšanu koordinē Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (starptautiskais saīsinājums — ARCC; turpmāk — Koordinācijas centrs). Koordinācijas centrs darbojas nepārtrauktā režīmā 24 stundas diennaktī, un tā darbību nodrošina Valsts robežsardze.

Koordinācijas centrs civilās aviācijas nelaimes gadījumā cietušo gaisa kuģu un cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus koordinē Latvijas Republikas meklēšanas un glābšanas atbildības rajonā, kā arī ārpus tā, ja tas paredzēts starptautiskajos līgumos, kuru dalībniece ir Latvijas Republika.

Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienestu Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var iesaistīt iedzīvotāju, jūras un upju kuģu glābšanas operācijās un stihisku nelaimju seku likvidēšanā, ja netiek traucēta tā pamatfunkciju veikšana.

Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienests ar ārvalstu glābšanas dienestiem sadarbojas uz līguma pamata.79

62. pants. Lidlauka personāla sagatavotība nelaimes gadījumā cietušā gaisa kuģa glābšanai

Lidlauka personālam ir jābūt speciāli sagatavotam un organizētam, lidlaukā ir jāatrodas nepieciešamajam inventāram un iekārtām, lai patstāvīgi veiktu lidlauka teritorijā nelaimes gadījumā cietušā gaisa kuģa glābšanu līdz brīdim, kad glābšanas darbus uzsāk un koordinē Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienests.

(Otrā daļa izslēgta ar 15.12.2005. likumu.)80

Koordinācijas centrs darbojas saskaņā ar Valsts robežsardzes apstiprināto Koordinācijas centra nolikumu un operatīvās rīcības plānu, kā arī ievērojot Civilās aviācijas aģentūras norādījumus.

62. pants. Lidlauka personāla sagatavotība nelaimes gadījumā cietušā gaisa kuģa un cilvēku glābšanai

Lidlauka ekspluatants nodrošina, ka lidlauka personāls tiek speciāli sagatavots un organizēts un lidlaukā atrodas nepieciešamais inventārs un iekārtas, lai lidlauka personāls varētu patstāvīgi veikt lidlauka teritorijā nelaimes gadījumā cietušā gaisa kuģa un cilvēku glābšanu un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu līdz brīdim, kad glābšanas darbus uzsāk iesaistītās valsts institūcijas, kuru darbību koordinē Koordinācijas centrs."

Redakcionāli precizēts

Koordinācijas centrs darbojas saskaņā ar Valsts robežsardzes apstiprināto Koordinācijas centra nolikumu un operatīvās rīcības plānu, kā arī ievērojot Civilās aviācijas aģentūras norādījumus.

62.pants. Lidlauka personāla sagatavotība nelaimes gadījumā cietušā gaisa kuģa un cilvēku glābšanai

Lidlauka ekspluatants nodrošina, ka lidlauka personāls tiek speciāli sagatavots un organizēts un lidlaukā atrodas nepieciešamais inventārs un iekārtas, lai lidlauka personāls varētu patstāvīgi glābt lidlauka teritorijā nelaimes gadījumā cietušo gaisa kuģi un cilvēkus un sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību līdz brīdim, kad glābšanas darbus uzsāk iesaistītās valsts institūcijas, kuru darbību koordinē Koordinācijas centrs.”

63. pants. Briesmu signāli

No gaisa kuģa, kam draud briesmas vai kas ir briesmās, vai kas cietis nelaimes gadījumā, jānoraida (jādod) īpaši šiem gadījumiem paredzētie briesmu signāli.

Gaisa satiksmes vadības dispečeram, kas uztvēris (pamanījis) briesmu signālu, jāveic visi iespējamie pasākumi, lai sniegtu palīdzību gaisa kuģim, kam draud briesmas vai kas ir briesmās, vai kas cietis nelaimes gadījumā, un jāziņo Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienestam.

Ja gaisa kuģa apkalpe uztvērusi briesmu signālu no gaisa kuģa, kam draud briesmas vai kas ir briesmās, vai kas cietis nelaimes gadījumā, gaisa kuģa kapteinis rīkojas saskaņā ar šā likuma 37. panta 3. punkta noteikumiem.81

2

Likumprojekts „Grozījumi likumā ”Par aviāciju”” Nr.1208/Lp11, Dok. Nr.4131

Aizstāt 63. pantā vārdus "Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienestam" ar vārdiem "Koordinācijas centram".

Atbalstīts

4. Aizstāt 63.panta otrajā daļā vārdus “Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienestam” ar vārdiem “Koordinācijas centram”.

64. pants. Ziņošana par aviācijas nelaimes gadījumiem

Personām par visiem tām zināmajiem aviācijas nelaimes gadījumiem nekavējoties jāziņo pašvaldības institūcijai vai Valsts policijai, Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienestam, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam vai tuvākajam aviācijas komersantam (piemēram, lidostai). Personas par visiem tām zināmajiem atgadījumiem civilajā aviācijā nekavējoties ziņo Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam.

Pašvaldības institūcijai vai Valsts policijai par visiem zināmajiem aviācijas nelaimes gadījumiem nekavējoties jāziņo Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienestam un Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam.

Lai ziņotu par aviācijas nelaimes gadījumiem, var izmantot jebkuras personas sakaru līdzekļus, bet Latvijas Republikas sakaru iestādēm jānodrošina steidzamu telegrammu nosūtīšana vai steidzamas telefonsarunas bez maksas.82

3

Likumprojekts „Grozījumi likumā ”Par aviāciju”” Nr.1208/Lp11, Dok. Nr.4131

64. pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"Personas par visiem tām zināmajiem aviācijas nelaimes gadījumiem nekavējoties ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts policijai vai Koordinācijas centram.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Valsts policija par visiem zināmajiem aviācijas nelaimes gadījumiem nekavējoties ziņo Koordinācijas centram un Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam.";

izslēgt trešo daļu.

Atbalstīts

5. 64.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“Personas par visiem tām zināmajiem aviācijas nelaimes gadījumiem nekavējoties ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts policijai vai Koordinācijas centram.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Valsts policija par visiem zināmajiem aviācijas nelaimes gadījumiem nekavējoties ziņo Koordinācijas centram un Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam.”;

izslēgt trešo daļu.

Par tādu atgadījumu civilajā aviācijā, kurš skar gaisa kuģa lidojumu drošumu, ziņo Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

66. pants. Gaisa kuģa glābšana

Ja saņemta informācija par to, ka gaisa kuģim draud briesmas vai tas ir briesmās, vai tas cietis nelaimes gadījumā, Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienests analizē šo informāciju un atkarībā no situācijas, kādā ir gaisa kuģis, izziņo paaugstinātu gatavību glābšanas darbu veikšanai vai nekavējoties uzsāk gaisa kuģa meklēšanu, ja nav zināma tā atrašanās vieta, vai veic glābšanas darbus.

Lidlauka teritorijā līdz brīdim, kad glābšanas darbus uzsāk un koordinē Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienests, nelaimes gadījumā cietušā gaisa kuģa glābšanu veic lidlauka personāls patstāvīgi.

Ja nepieciešams, Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienests ir tiesīgs glābšanas darbos iesaistīt jebkuru juridisko personu, kuras darbības rajonā gaisa kuģis ir cietis nelaimes gadījumā, kā arī juridisko un fizisko personu rīcībā esošos tehniskos līdzekļus.

4

Likumprojekts „Grozījumi likumā ”Par aviāciju”” Nr.1208/Lp11, Dok. Nr.4131

Izteikt 66. pantu šādā redakcijā:

"66. pants. Aviācijas nelaimes gadījumu seku likvidēšana

Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā notiek aviācijas nelaimes gadījumā cietušo civilās aviācijas gaisa kuģu un cilvēku meklēšanas un glābšanas darbi, kā arī civilās aviācijas nelaimes gadījumu seku likvidēšanas kārtību un institūciju sadarbības kārtību.

Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā notiek aviācijas nelaimes gadījumā cietušo militārās aviācijas gaisa kuģu un cilvēku meklēšanas un glābšanas darbi, kā arī militārās aviācijas nelaimes gadījumu seku likvidēšanas kārtību un institūciju sadarbības kārtību."

Atbalstīts

Redakcionāli precizēts

6. Izteikt 66.pantu šādā redakcijā:

“66.pants. Aviācijas nelaimes gadījumu seku likvidēšana

Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā notiek aviācijas nelaimes gadījumos cietušo civilās aviācijas gaisa kuģu un cilvēku meklēšanas un glābšanas darbi, kā arī civilās aviācijas nelaimes gadījumu seku likvidēšanas kārtību un institūciju sadarbības kārtību.

Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā notiek aviācijas nelaimes gadījumos cietušo militārās aviācijas gaisa kuģu un cilvēku meklēšanas un glābšanas darbi, kā arī militārās aviācijas nelaimes gadījumu seku likvidēšanas kārtību un institūciju sadarbības kārtību.”

Personām, kuru darbības rajonā gaisa kuģis cietis nelaimes gadījumā, pirms Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienesta ierašanās savu iespēju robežās jāveic neatliekami pasākumi, lai glābtu cilvēkus, sniegtu viņiem medicīnisko un citu nepieciešamo palīdzību, kā arī lai apsargātu gaisa kuģi un dokumentāciju, ierīces un mantu, kas tajā atrodas.

67. pants. Citu valstu institūciju un gaisa kuģu īpašnieku piedalīšanās gaisa kuģu glābšanas pasākumos

Gaisa kuģa reģistrētājvalsts institūcijām un gaisa kuģa īpašniekam ir tiesības Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienesta vadībā piedalīties vai sniegt nepieciešamo palīdzību nelaimes gadījumā cietušā gaisa kuģa glābšanā.

5

Likumprojekts „Grozījumi likumā ”Par aviāciju”” Nr.1208/Lp11, Dok. Nr.4131

Aizstāt 67. un 68. pantā vārdus "Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienesta" ar vārdiem "Koordinācijas centra".

Atbalstīts

7. Aizstāt 67. un 68.pantā vārdus “Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienesta” ar vārdiem “Koordinācijas centra”.

68. pants. Gaisa kuģa evakuācija

Gaisa kuģa un tā atlūzu evakuāciju no nelaimes gadījuma vietas veic gaisa kuģa ekspluatants vai citas organizācijas uz gaisa kuģa ekspluatanta rēķina.

Ja gaisa kuģa vai tā atlūzu evakuācija nav iespējama, kartē jāatzīmē šā gaisa kuģa vai tā atlūzu koordinātes, lai novērstu maldināšanu, veicot citu nelaimes gadījumā cietušo gaisa kuģu meklēšanu.

Ja aviācijas nelaimes gadījumā cietušais gaisa kuģis vai tā atlūzas traucē dzelzceļa, ūdens, gaisa transporta vai autotransporta kustību, Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienesta vadītājs pēc gaisa kuģa tehniskā stāvokļa, kā arī gaisa kuģa un tā atlūzu izvietojuma fiksēšanas un saskaņošanas ar Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja vadītāju veic pasākumus to evakuēšanai, lai atjaunotu transporta kustību.

Ja, veicot nelaimes gadījumā cietušā gaisa kuģa glābšanas neatliekamus pasākumus, ir nepieciešams mainīt gaisa kuģa vai tā atlūzu izvietojumu, kā arī tad, ja nelaimes gadījumā cietušais gaisa kuģis vai tā atlūzas apdraud cilvēku dzīvību vai var sagādāt lielus materiālus zaudējumus un to evakuēšana jāveic nekavējoties — pirms Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja ierašanās, pēc iespējas ir jāfiksē to sākotnējais stāvoklis.86

69. pants. Gaisa kuģa meklēšanas pārtraukšana

Ja nelaimes gadījumā cietušā gaisa kuģa meklēšanai nav rezultātu, pēc attiecīgās Satiksmes ministrijas amatpersonas priekšlikuma satiksmes ministrs var pieņemt lēmumu par gaisa kuģa meklēšanas pārtraukšanu.87

6

Likumprojekts „Grozījumi likumā ”Par aviāciju”” Nr.1208/Lp11, Dok. Nr.4131

Izteikt 69. pantu šādā redakcijā:

"69. pants. Gaisa kuģa meklēšanas pārtraukšana

Ja nelaimes gadījumā cietušā gaisa kuģa meklēšanai nav rezultātu, pēc Civilās aviācijas aģentūras priekšlikuma satiksmes ministrs var pieņemt lēmumu par gaisa kuģa meklēšanas pārtraukšanu. Civilās aviācijas aģentūra minēto priekšlikumu izstrādā, pamatojoties uz Koordinācijas centra iesniegto informāciju par gaisa kuģa meklēšanas rezultātiem."

Atbalstīts

8. Izteikt 69.pantu šādā redakcijā:

“69.pants. Gaisa kuģa meklēšanas pārtraukšana

Ja nelaimes gadījumā cietušā gaisa kuģa meklēšanai nav rezultātu, pēc Civilās aviācijas aģentūras priekšlikuma satiksmes ministrs var pieņemt lēmumu par gaisa kuģa meklēšanas pārtraukšanu. Civilās aviācijas aģentūra minēto priekšlikumu izstrādā, pamatojoties uz Koordinācijas centra iesniegto informāciju par gaisa kuģa meklēšanas rezultātiem.”

113.pants. Militārie lidlauki

Militāros lidlaukus izveido un izmanto saskaņā ar aizsardzības ministra izdotajos iekšējos normatīvajos aktos noteikto kārtību. Aizsardzības ministrija uzrauga militāro lidlauku ekspluatāciju.

3. Papildināt likumu ar 113.¹, 113.² un 113.³ pantu šādā redakcijā:

"113.¹ pants. Militārās aviācijas poligons

Militārās aviācijas poligonu izmanto saskaņā ar aizsardzības ministra izdotajos iekšējos normatīvajos aktos noteikto kārtību.

Militārās aviācijas poligonu var izveidot teritorijā, virs kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem par gaisa telpas pārvaldību, struktūru un tās mainīšanas kārtību var tikt izveidots militārās aviācijas poligonā plānotajām aktivitātēm nepieciešamais gaisa telpas struktūras elements.

Gaisa telpu virs militārās aviācijas poligona izmanto, ievērojot normatīvos aktus, kas nosaka gaisa telpas pārvaldību, struktūru un tās mainīšanas kārtību un militārās aviācijas gaisa kuģu lidojumu veikšanas kārtību.

Redakcionāli precizēts

9. Papildināt likumu ar 113.¹, 113.² un 113.³ pantu šādā redakcijā:

“113.¹ pants. Militārās aviācijas poligons

Militārās aviācijas poligonu izmanto saskaņā ar aizsardzības ministra izdotajos iekšējos normatīvajos aktos noteikto kārtību.

Militārās aviācijas poligonu var izveidot teritorijā, virs kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem par gaisa telpas pārvaldību, struktūru un tās mainīšanas kārtību var tikt izveidots militārās aviācijas poligonā plānotajām aktivitātēm nepieciešamais gaisa telpas struktūras elements.

Gaisa telpu virs militārās aviācijas poligona izmanto, ievērojot normatīvos aktus par gaisa telpas pārvaldību, struktūru un tās mainīšanas kārtību un militārās aviācijas gaisa kuģu lidojumu veikšanas kārtību.

113.² pants. Militārā lidlauka darbības drošībai potenciāli bīstamu objektu būvniecības, ierīkošanas, izvietošanas un apzīmēšanas kārtība

Papildus citu normatīvo aktu prasību izpildei jāsaņem Aizsardzības ministrijas atļauja būvēt, ierīkot un izvietot tādus militārā lidlauka darbības drošībai potenciāli bīstamus objektus:

1) kuri ir sprādzienbīstami un kuri ir redzamo lāzerstaru izstarotāji, – piecu kilometru attālumā no skrejceļa tuvākā sliekšņa;

2) kuri var radīt traucējumus militārā lidlauka darbības nodrošināšanai nepieciešamo radiotehnisko līdzekļu darbā, – piecu kilometru attālumā no skrejceļa tuvākā sliekšņa;

3) kuru absolūtais augstums par 30 metriem un vairāk pārsniedz lidlauka kontrolpunkta absolūto augstumu, – piecu kilometru rādiusā no tā – vai kuri sasniedz vai pārsniedz jebkuru lidlauka šķēršļu ierobežošanas virsmu;

Redakcionāli precizēts

113.² pants. Militārā lidlauka darbības drošībai potenciāli bīstamu objektu būvniecības, ierīkošanas, izvietošanas un apzīmēšanas kārtība

Papildus citu normatīvo aktu prasību izpildei saņemama Aizsardzības ministrijas atļauja būvēt, ierīkot un izvietot tādus militārā lidlauka darbības drošībai potenciāli bīstamus objektus:

1) kuri ir sprādzienbīstami un kuri ir redzamo lāzerstaru izstarotāji, — piecu kilometru attālumā no skrejceļa tuvākā sliekšņa;

2) kuri var radīt traucējumus militārā lidlauka darbības nodrošināšanai nepieciešamo radiotehnisko līdzekļu darbā, — piecu kilometru attālumā no skrejceļa tuvākā sliekšņa;

3) kuru absolūtais augstums par 30 metriem un vairāk pārsniedz militārā lidlauka kontrolpunkta absolūto augstumu, — piecu kilometru rādiusā no tā — vai kuri sasniedz vai pārsniedz jebkuru lidlauka šķēršļu ierobežošanas virsmu;

4) kuri neatkarīgi no to augstuma atradīsies militāro gaisa kuģu pacelšanās vai nosēšanās sektorā, – divu kilometru attālumā no skrejceļa tuvākā sliekšņa (atļauja jāsaņem arī tad, ja šajās vietās stāda kokus);

 5) kuri samazina vai var samazināt redzamību militāro gaisa kuģu pacelšanās vai nosēšanās sektorā;

6) jebkuru gaismas avotu, kurš netiek izmantots aeronavigācijai, ja tas atradīsies militāro gaisa kuģu pacelšanās vai nosēšanās sektorā un var apdraudēt militāro gaisa kuģu lidojumu drošumu, – piecu kilometru attālumā no skrejceļa tuvākā sliekšņa;

7) kuri veicina vai var veicināt putnu masveidīgu pulcēšanos (pastāvīgs barības avots un ligzdošanas vietas), – 15 kilometru rādiusā no militārā lidlauka kontrolpunkta.

Kārtību, kādā pieprasa un saņem Aizsardzības ministrijas atļauju būvēt, ierīkot, izvietot konkrētu militāro lidlauku darbības drošībai potenciāli bīstamus objektus, nosaka Ministru kabinets.

Redakcionāli precizēts

4) kuri neatkarīgi no to augstuma atradīsies militāro gaisa kuģu pacelšanās vai nosēšanās sektorā, — divu kilometru attālumā no skrejceļa tuvākā sliekšņa (atļauja saņemama arī tad, ja šajās vietās stāda kokus);

5) kuri samazina vai var samazināt redzamību militāro gaisa kuģu pacelšanās vai nosēšanās sektorā;

6) kuri ir jebkādi gaismas avoti, kas netiks izmantoti aeronavigācijai, bet atradīsies militāro gaisa kuģu pacelšanās vai nosēšanās sektorā un var apdraudēt militāro gaisa kuģu lidojumu drošumu, — piecu kilometru attālumā no skrejceļa tuvākā sliekšņa;

7) kuri veicina vai var veicināt putnu masveidīgu pulcēšanos (pastāvīgs barības avots un ligzdošanas vietas), — 15 kilometru rādiusā no militārā lidlauka kontrolpunkta.

Kārtību, kādā pieprasa un saņem Aizsardzības ministrijas atļauju būvēt, ierīkot un izvietot konkrētu militāro lidlauku darbības drošībai potenciāli bīstamus objektus, nosaka Ministru kabinets.  

Kārtību, kādā tiek veikta militārā lidlauka darbības drošībai potenciāli bīstamu objektu uzskaite, nosaka Ministru kabinets.

Objektu īpašnieki un valdītāji Ministru kabineta noteiktajā kārtībā marķē un aprīko ar aizsarggaismām šā panta pirmās daļas 3. un 4. punktā minētos objektus.

Militārā lidlauka tuvumā aizliegts izvietot jebkādas zīmes, kas ir līdzīgas aviācijas marķēšanas zīmēm un ierīcēm un var maldināt gaisa kuģa apkalpi lidojuma laikā.

7

Juridiskais birojs

Izteikt 1.lasījumā atbalstīto 113.² panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„Objektu īpašnieki un valdītāji marķē un aprīko ar aizsarggaismām šā panta pirmās daļas 3. un 4. punktā minētos objektus atbilstoši kārtībai, kuru nosaka Ministru kabinets.” 

Atbalstīts

Redakcionāli precizēts

Kārtību, kādā tiek veikta militārā lidlauka darbības drošībai potenciāli bīstamu objektu uzskaite, nosaka Ministru kabinets.

 Šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minēto objektu īpašnieki un valdītāji tos marķē un aprīko ar aizsarggaismām atbilstoši kārtībai, kuru nosaka Ministru kabinets.

Militārā lidlauka tuvumā aizliegts izvietot jebkādas zīmes, kas ir līdzīgas aviācijas marķēšanas zīmēm un ierīcēm un var maldināt gaisa kuģa apkalpi lidojuma laikā.

113.³ Militārās aviācijas poligona darbības drošībai potenciāli bīsta­mu objektu būvniecības, ierīkošanas, izvietošanas un apzīmēšanas kārtība

Papildus citu normatīvo aktu prasību izpildei saņemama Aizsardzības ministrijas atļauja būvēt, ierīkot un izvietot šādus militārās aviācijas poligona darbības drošībai potenciāli bīstamus objektus:

1) kuri ir sprādzienbīstami un kuri ir redzamo lāzerstaru izstarotāji, – piecu kilometru attālumā no aviācijas poligona ārējās malas;

2) kuri var radīt traucējumus militārās aviācijas poligona darbības nodrošināšanai nepieciešamo radiotehnisko līdzekļu darbā, – piecu kilometru attālumā no militārās aviācijas poligona ārējās malas;

Redakcionāli precizēts

113.³ pants. Militārās aviācijas poligona darbības drošībai potenciāli bīstamu objektu būvniecības, ierīkošanas, izvietošanas un apzīmēšanas kārtība

Papildus citu normatīvo aktu prasību izpildei saņemama Aizsardzības ministrijas atļauja būvēt, ierīkot un izvietot tādus militārās aviācijas poligona darbības drošībai potenciāli bīstamus objektus:

1) kuri ir sprādzienbīstami un kuri ir redzamo lāzerstaru izstarotāji, — piecu kilometru attālumā no militārās aviācijas poligona ārējās malas;

2) kuri var radīt traucējumus militārās aviācijas poligona darbības nodrošināšanai nepieciešamo radiotehnisko līdzekļu darbā, — piecu kilometru attālumā no militārās aviācijas poligona ārējās malas;

3) kuru absolūtais augstums par 75 metriem un vairāk pārsniedz militārās aviācijas poligona augstāko vietu (zemes virsmu) poligona ģeogrāfiskajā reljefā, – 15 kilometru attālumā no militārās aviācijas poligona ārējās malas;

4) jebkuru gaismas avotu, kurš vērsts augstāk par 45 grādiem virs horizonta un netiek izmantots aeronavigācijai, – divu kilometru attālumā no militārās aviācijas poligona ārējās malas;

5) kuri veicina vai var veicināt putnu masveidīgu pulcēšanos (pastāvīgs barības avots un ligzdošanas vietas), – ne vairāk kā piecu kilometru attālumā no militārās aviācijas poligona ārējās malas.

Kārtību, kādā pieprasa un saņem Aizsardzības ministrijas atļauju būvēt, ierīkot, izvietot konkrētu militārās aviācijas poligonu darbības drošībai potenciāli bīstamus objektus, nosaka Ministru kabinets.

Kārtību, kādā tiek veikta militārās aviācijas poligona darbības drošībai potenciāli bīstamu objektu uzskaite, nosaka Ministru kabinets.

Redakcionāli precizēts

3) kuru absolūtais augstums par 75 metriem un vairāk pārsniedz militārās aviācijas poligona augstāko vietu (zemes virsmu) poligona ģeogrāfiskajā reljefā, — 15 kilometru attālumā no militārās aviācijas poligona ārējās malas;

4) kuri ir jebkādi gaismas avoti, kas vērsti augstāk par 45 grādiem virs horizonta un netiks izmantoti aeronavigācijai, — divu kilometru attālumā no militārās aviācijas poligona ārējās malas;

5) kuri veicina vai var veicināt putnu masveidīgu pulcēšanos (pastāvīgs barības avots un ligzdošanas vietas), — ne vairāk kā piecu kilometru attālumā no militārās aviācijas poligona ārējās malas.

Kārtību, kādā pieprasa un saņem Aizsardzības ministrijas atļauju būvēt, ierīkot un izvietot konkrētu militārās aviācijas poligonu darbības drošībai potenciāli bīstamus objektus, nosaka Ministru kabinets.

Kārtību, kādā tiek veikta militārās aviācijas poligona darbības drošībai potenciāli bīstamu objektu uzskaite, nosaka Ministru kabinets.

Objektu īpašnieki un valdītāji Ministru kabineta noteiktajā kārtībā marķē un aprīko ar aizsarggaismām šā panta pirmās daļas 3. punktā minētos objektos.

Militārās aviācijas poligona tuvumā aizliegts izvietot jebkādas zīmes, kas ir līdzīgas aviācijas marķēšanas zīmēm un ierīcēm un var maldināt gaisa kuģa apkalpi lidojuma laikā."

8

Juridiskais birojs

Izteikt 1.lasījumā atbalstīto 113.³ panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„Objektu īpašnieki un valdītāji marķē un aprīko ar aizsarggaismām šā panta pirmās daļas 3. punktā minētos objektus atbilstoši kārtībai, kuru nosaka Ministru kabinets.” 

Atbalstīts

Redakcionāli precizēts

Šā panta pirmās daļas 3.punktā minēto objektu īpašnieki un valdītāji tos marķē un aprīko ar aizsarggaismām atbilstoši kārtībai, kuru nosaka Ministru kabinets.

Militārās aviācijas poligona tuvumā aizliegts izvietot jebkādas zīmes, kas ir līdzīgas aviācijas marķēšanas zīmēm un ierīcēm un var maldināt gaisa kuģa apkalpi lidojuma laikā.”

Pārejas noteikumi

.........

30. Ministru kabinets līdz 2013.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 82.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.

173

(21.03.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.04.2013.)

4. Papildināt pārejas noteikumus ar 31. punktu šādā redakcijā:

"31. Šā likuma 113.² panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā un 113.³ panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktie aprobežojumi neattiecas uz tādu ēku un būvju būvniecību, par kurām līdz 2014. gada 31. oktobrim ir izsniegta būvatļauja."

Redakcionāli precizēts

10. Papildināt pārejas noteikumus ar 31. un 32.punktu šādā redakcijā:

“31. Šā likuma 113.² panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā un 113.³ panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktie aprobežojumi neattiecas uz tādu ēku un būvju būvniecību, attiecībā uz kurām līdz 2014.gada 31.oktobrim ir izsniegta būvatļauja.

9

Likumprojekts „Grozījumi likumā ”Par aviāciju”” Nr.1208/Lp11, Dok. Nr.4131

Papildināt pārejas noteikumus ar 31. punktu šādā redakcijā:

"31. Ministru kabinets līdz 2015. gada 30. martam izdod šā likuma 66. panta pirmajā un otrajā daļā minētos noteikumus."

Atbalstīts

32. Ministru kabinets līdz 2015.gada 30.martam izdod šā likuma 66.panta pirmajā un otrajā daļā minētos noteikumus.”

Likums stājas spēkā 2014. gada 1. novembrī.

Likums stājas spēkā 2014.gada 1.novembrī.