Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr. p.k.

Priekšlikumi

(0)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valsts valodas

speciālistu labojumiem)

Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums

Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā

Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā

Izdarīt Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2010, 183., 205. nr.; 2013, 243. nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2010, 183., 205.nr.; 2013, 243.nr.) šādus grozījumus:

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) ekosistēmas pieeja — visaptveroša, zinātniski pamatota, integrēta pieeja cilvēka darbības pārvaldībai, lai identificētu jūras ekosistēmai nelabvēlīgas ietekmes un veiktu efektīvus pasākumus šādu ietekmju mazināšanai, saglabājot ekosistēmas integritāti un ilgtspēju;

2) jūras ekosistēma — jūras augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopienu un to dzīves vides dinamisks komplekss jūrā, kurš mijiedarbojas kā funkcionāla vienība;

3) Latvijas jūras ūdeņi, kā arī jūras dabas resursi, jūras dibena virsma un dzīles (turpmāk arī — jūra) — Baltijas jūras ūdeņi, jūras dabas resursi, jūras dibena virsma un dzīles teritorijā, kura saskaņā ar nacionālajiem un starptautiskajiem tiesību aktiem ir Latvijas jurisdikcijā, tas ir, Latvijas iekšējie jūras ūdeņi, teritoriālā jūra un ekskluzīvā ekonomiskā zona;

4) jūras telpiskā plānošana — ilgtermiņa attīstības plānošanas process, kas vērsts uz jūras vides aizsardzību, jūras racionālu izmantošanu un integrētu pārvaldību, kā arī sabiedrības labklājības un ekonomikas attīstības līdzsvarošanu ar vides aizsardzības prasībām;

5) jūras izmantošana — jūras izmantošana publisku personu un privātpersonu vajadzībām, arī saimnieciskajā darbībā, tai skaitā veicot piesārņojošas darbības, kas var ietekmēt jūras vides stāvokli;

6) jūras vides stāvoklis — vispārējs jūras vides stāvoklis, ko nosaka, ņemot vērā jūras ekosistēmas struktūru, funkcijas un jūrā vai ārpus tās notiekošos procesus, dabiskos fizioģeogrāfiskos, bioloģiskos, ģeoloģiskos un klimata faktorus, kā arī fizikālos, akustiskos un ķīmiskos apstākļus, tai skaitā apstākļus, kas radušies cilvēka darbības rezultātā.

1. Papildināt 1. pantu ar 7. punktu šādā redakcijā:

"7) jūras piesārņojums – cilvēka darbības rezultātā radies tāds tiešs vai netiešs piesārņojums ar vielām vai enerģiju, tostarp cilvēka radītu zemūdens troksni jūrā, kas nonāk jūras vidē un kam ir vai var būt kaitīga ietekme, arī uz dzīvajiem resursiem un jūras ekosistēmām, tai skaitā, zaudējot bioloģisko daudzveidību, var apdraudēt cilvēku veselību, traucēt jūras nozaru darbību, tostarp zvejniecību un tūrismu, atpūtu un citus likumīgus jūras izmantošanas veidus, kā arī mazināt jūras ūdeņu izmantojuma kvalitāti un rekreatīvo vērtību vai kavēt jūras ilgtspējīgu izmantošanu."

1. Papildināt 1.pantu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) jūras piesārņojums — cilvēka darbības rezultātā radies tāds tiešs vai netiešs piesārņojums ar vielām vai enerģiju, arī cilvēka radīts zemūdens troksnis jūrā, kas nonāk jūras vidē un kam ir vai var būt kaitīga ietekme uz dzīvajiem resursiem un jūras ekosistēmām, kura rezultātā var tikt zaudēta bioloģiskā daudzveidība, apdraudēta cilvēku veselība, traucēta jūras nozaru darbība, tostarp zvejniecība un tūrisms, atpūta un citi likumīgi jūras izmantošanas veidi, kā arī mazināta jūras ūdeņu izmantošanas kvalitāte un rekreatīvā vērtība vai kavēta jūras ilgtspējīga izmantošana.”

III nodaļa
Jūras stratēģijas izstrādes un īstenošanas vispārīgie noteikumi

11.pants. Jūras vides monitoringa programma

(1) Pamatojoties uz jūras novērtējumu un saskaņā ar šā likuma 10.pantu noteiktajiem jūras vides mērķiem, kā arī ņemot vērā pārrobežu ietekmi, Latvijas Hidroekoloģijas institūts izstrādā un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs apstiprina jūras vides monitoringa programmu. Monitoringa programma izstrādājama un īstenojama atbilstoši Vides aizsardzības likuma prasībām.

2. Papildināt 11. panta pirmās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem "ņemot vērā" ar vārdiem un skaitli "šā likuma 9. panta otrajā daļā minēto jūras vides stāvokli raksturojošo iezīmju, slodžu un ietekmju indikatīvo sarakstu un".

2. Papildināt 11.panta pirmās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem “ņemot vērā” ar vārdiem un skaitli “šā likuma 9.panta otrajā daļā minēto jūras vides stāvokli raksturojošo iezīmju, slodžu un ietekmju indikatīvo sarakstu un”.

(2) Jūras vides monitoringa programmu izstrādā, lai nodrošinātu visaptverošas informācijas iegūšanu, uzkrāšanu un analīzi, kā arī lai:

1) regulāri novērtētu jūras vides stāvokli un šā stāvokļa, kā arī to raksturojošo iezīmju izmaiņu tendences;

2) pārskatot šā likuma 10.pantā minētos jūras vides mērķus, noteiktu tiem piemērotus rādītājus;

3) noteiktu būtiskas jūras vides stāvokļa pārmaiņas un potenciālas pārmaiņas, to cēloņus un iespējamos uzlabošanas pasākumus laba jūras vides stāvokļa panākšanai vai atjaunošanai;

4) novērtētu īstenoto uzlabošanas pasākumu un Pasākumu programmas efektivitāti, kā arī sociālekonomisko ietekmi;

5) iegūtu informāciju par rūpnieciskās zvejas rajonos iegūtajās un pārtikā izmantojamās zivīs esošajām piesārņojošām vielām.

(3) Izstrādājot jūras vides monitoringa programmu, ņem vērā Ūdens apsaimniekošanas likumu, normatīvos aktus par dabas un tās resursu aizsardzību, kā arī Eiropas Savienības tiesību normas un Latvijai saistošu starptautisko tiesību normas jūras vides aizsardzības, jūras dabas resursu saglabāšanas un jūrlietu jomā.

(4) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ne retāk kā reizi sešos gados pārskata jūras vides monitoringa programmu, sadarbojoties ar kompetentajām Baltijas jūras reģiona valstu institūcijām, un, ja nepieciešams, to atjauno.

(5) Jūras vides monitoringa programmas īstenošanu koordinē un organizē Latvijas Hidroekoloģijas institūts sadarbībā ar attiecīgās nozares kompetentajām institūcijām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

IV nodaļa
Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai

13.pants. Prasības attiecībā uz Pasākumu programmu

(1) Pasākumu programmā iekļauj pasākumus, kas tiks veikti, lai izpildītu Eiropas Savienības un Latvijas tiesību aktu vai starptautisko līgumu prasības par:

1) komunālo notekūdeņu, bīstamo un prioritāro vielu radītā virszemes ūdeņu piesārņojuma samazināšanu un ūdens apsaimniekošanu;

2) piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli;

3) prioritāro zivju ūdeņu un peldūdeņu piesārņojuma samazināšanu un to kvalitātes nodrošināšanu;

4) plūdu riska novērtēšanu un pārvaldību;

5) ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem;

6) īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, sugu un biotopu aizsardzību;

7) zivju resursu aizsardzību un saglabāšanu;

8) klimata pārmaiņu ietekmes samazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām;

9) gaisu piesārņojošo vielu emisijas samazināšanu;

10) jūras vides aizsardzību jūrniecības un kuģošanas drošības jomā;

11) nejauša jūras piesārņojuma (arī avāriju) ietekmes novēršanu un negadījumu rezultātā jūras ekosistēmai nodarīto kaitējumu samazināšanu.

(2) Izstrādājot Pasākumu programmu, novērtē paredzēto pasākumu ietekmi uz sociālekonomisko vidi un papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem pasākumiem ietver vēl vismaz šādus ar jūras izmantošanu saistītus pārvaldības pasākumus:

1) jūras izmantošanas pārraudzības pasākumus, tai skaitā:

a) jūras telpisko plānošanu un citus pasākumus, lai regulētu cilvēka darbību un ietekmi laikā un telpā noteiktā jūras ekosistēmas daļā,

b) šā likuma un citu normatīvo aktu prasību izpildes kontroles pasākumus,

c) pasākumus, kas nodrošina koordinētu un saskaņotu jūras izmantošanu;

2) pasākumus, kas veicina ekonomisko ieinteresētību laba jūras vides stāvokļa sasniegšanā;

3) pasākumus, kas nepieciešami, lai apzinātu jūras piesārņojuma izmaiņu tendences;

4) riska mazināšanas un jūras ekosistēmas atveseļošanas pasākumus;

5) sabiedrības līdzdalības un informēšanas pasākumus.

(3) Izstrādājot Pasākumu programmu, ņem vērā Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas (HELCOM) Baltijas jūras rīcības plānu, kā arī citus Baltijas jūras reģiona valstu kopīgi izstrādātos rīcības plānus un pasākumu programmas.

(4) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izvērtē Pasākumu programmā paredzēto pasākumu efektivitāti, arī veicot izmaksu un ieguvumu analīzi, lai nodrošinātu to, ka plānotie pasākumi ir ekonomiski pamatoti un tehniski iespējami.

3. Papildināt 13. panta ceturto daļu ar pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Pasākumu programmā norāda, kā pasākumi tiks īstenoti un kā tie veicinās šā likuma 10. pantā noteikto jūras vides mērķu sasniegšanu."

3. Papildināt 13.panta ceturto daļu ar jaunu pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Pasākumu programmā norāda, kā pasākumi tiks īstenoti un kā tie veicinās šā likuma 10.pantā noteikto jūras vides mērķu sasniegšanu.”

(5) Lai novērtētu iespējamā pārrobežu piesārņojuma un apdraudējuma risku un nodrošinātu Pasākumu programmas labvēlīgu ietekmi uz Baltijas jūras reģiona ūdeņiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija veic to pasākumu pārrobežu ietekmes novērtējumu, kurus paredzēts ietvert Pasākumu programmā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

15.pants. Pasākumu programmas apstiprināšana un ieviešana

(1) Pasākumu programmu apstiprina Ministru kabinets, un tās īstenošana ir uzsākama ne vēlāk kā gadu pēc apstiprināšanas.

(2) Pasākumu programmu ievieš, piemērojot ekosistēmas pieeju, izmantojot zinātnes un tehnoloģiju attīstības sasniegumus, kā arī adaptīvas pārvaldības metodes, lai pieņemtu tādus lēmumus, kas visefektīvāk nodrošinātu laba jūras vides stāvokļa panākšanu.

4. Papildināt 15. pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Ja saskaņā ar jūras novērtējumu jūras stāvoklis ir tik kritisks, ka nepieciešama steidzama rīcība tā uzlabošanai, Latvija, sadarbojoties ar citām Baltijas jūras reģiona valstīm un ievērojot šajā likumā minētos reģionālās sadarbības noteikumus, šā likuma 7. panta otrajā daļā minēto jūras stratēģiju var izstrādāt, paredzot iespējami drīzāku Pasākumu programmas uzsākšanu, kā arī stingrākus aizsardzības pasākumus ar nosacījumu, ka tas nekavē laba jūras vides stāvokļa panākšanu vai saglabāšanu ārpus Baltijas jūras reģiona."

4. Papildināt 15.pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Ja saskaņā ar jūras novērtējumu jūras stāvoklis ir tik kritisks, ka nepieciešama steidzama rīcība tā uzlabošanai, Latvija, sadarbojoties ar citām Baltijas jūras reģiona valstīm un ievērojot šajā likumā minētos reģionālās sadarbības noteikumus, šā likuma 7.panta otrajā daļā minēto jūras stratēģiju var izstrādāt, paredzot iespējami drīzāku Pasākumu programmas uzsākšanu, kā arī stingrākus aizsardzības pasākumus, ievērojot nosacījumu, ka tas nekavē laba jūras vides stāvokļa panākšanu vai saglabāšanu ārpus Baltijas jūras reģiona.”

(3) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ne retāk kā reizi sešos gados pārskata Pasākumu programmu un, ja nepieciešams, to atjauno.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)