Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr. p.k.

Priekšlikumi

( 0 )

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valsts valodas speciālistu labojumiem)

Veterinārmedicīnas likums

Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā

Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā

Izdarīt Veterinārmedicīnas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 11. nr.; 2002, 2. nr.; 2003, 4., 6., 15. nr.; 2004, 9., 18., 23. nr.; 2006, 9. nr.; 2009, 3., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196. nr.; 2010, 99. nr.; 2011, 112. nr.; 2012, 50. nr.; 2013, 80. nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Veterinārmedicīnas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 11.nr.; 2002, 2.nr.; 2003, 4., 6., 15.nr.; 2004, 9., 18., 23.nr.; 2006, 9.nr.; 2009, 3., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196.nr.; 2010, 99.nr.; 2011, 112.nr.; 2012, 50.nr.; 2013, 80.nr.) šādus grozījumus:

II nodaļa
Pārtikas un veterinārais dienests

8.pants. Pārtikas un veterinārā dienesta valsts vecāko inspektoru un valsts inspektoru tiesības atbilstoši viņu kompetencei ir šādas:

1) bez iepriekšēja brīdinājuma apmeklēt valsts veterinārās uzraudzības objektus, pieprasīt dokumentus un informāciju, ņemt paraugus laboratoriskai izmeklēšanai saskaņā ar valsts uzraudzības programmām vai gadījumos, kad ir aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām un aizdomas vai sūdzības par normatīvo aktu pārkāpumiem;

2) apturēt valsts veterinārās uzraudzības objektu darbību, apturēt vai aizliegt dzīvnieku pārvietošanu, tirdzniecību ar dzīvniekiem, rīkot dzīvnieku sacensības, izsoles, izstādes un citus pasākumus ar dzīvnieku piedalīšanos, ja ir aizdomas par dzīvnieku iespējamu saslimšanu ar infekcijas slimību vai pastāv draudi cilvēku vai dzīvnieku veselībai, kā arī gadījumos, ja ir pārkāptas normatīvajos aktos par dzīvnieku veselību, labturību, pārtikas aprites drošumu un higiēnu un blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, apriti noteiktās prasības;

3) pārkāpumu gadījumos administratīvi sodīt personas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

4) ja nepieciešams, pieaicināt policiju un citu tiesībaizsardzības institūciju darbiniekus, lai nodrošinātu savu uzdevumu izpildi;

5) apturēt dzīvnieku izcelsmes produktu izplatīšanu vai izņemt tos no apgrozības, ja radušās pamatotas aizdomas par to kaitīgumu cilvēku veselībai vai dzīvībai, dzīvnieku veselībai vai dzīvībai, kā arī pieņemt lēmumu par attiecīgo produktu iznīcināšanu un kontrolēt tā izpildi;

6) kontrolēt mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību ievērošanu, ja ir aizdomas vai sūdzības par normatīvo aktu pārkāpumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.04.2004., 18.12.2008. un 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

1. Papildināt 8. pantu ar 7. punktu šādā redakcijā:

"7) pārbaudīt mājas (istabas) dzīvniekus, kurus nekomerciālos nolūkos ieved Latvijas teritorijā no citas Eiropas Savienības dalībvalsts, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regulu (EK) Nr. 576/2013 par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu un par Regulas (EK) Nr. 998/2003 atcelšanu (turpmāk – Parlamenta un Padomes regula Nr. 576/2013)."

1. Papildināt 8.pantu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) pārbaudīt mājas (istabas) dzīvniekus, kurus nekomerciālos nolūkos ieved Latvijas teritorijā no citas Eiropas Savienības dalībvalsts, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 12.jūnija regulu (EK) Nr.576/2013 par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu un par regulas (EK) Nr.998/2003 atcelšanu (turpmāk — Parlamenta un Padomes regula Nr.576/2013).”

11.pants. (1) Valsts zinātniskais institūts “Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts”:

2.  11. pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"(1) Valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"":";

2.  11.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts zinātniskais institūts “Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR””:”;

1) veic laboratoriskos un diagnostiskos izmeklējumus (tajā skaitā references funkcijas normatīvajos aktos noteiktās jomās) šā likuma 4.panta pirmajā daļā minētajās Pārtikas un veterinārā dienesta kompetencē esošajās valsts uzraudzības un kontroles jomās;

2) organizē starplaboratoriju salīdzinošo testēšanu Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā esošo komersantu paškontroles laboratorijās.

papildināt pirmo daļu ar trešo punktu šādā redakcijā:

"3) veic riska novērtēšanu dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības jomā."

papildināt pirmo daļu ar trešo punktu šādā redakcijā:

“3) veic riska novērtēšanu dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības jomā.”

(2) Normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos personas sedz izdevumus par Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta veiktajiem laboratoriskajiem un diagnostiskajiem izmeklējumiem.

(3) Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros veikto darbību cenrādi apstiprina Ministru kabinets.

(01.12.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2010.)

III nodaļa
Dzīvnieku infekcijas slimības un to profilakse

21.pants. (1) (Izslēgta ar 18.12.2008. likumu)

(2) Dzīvnieku reģistru dzīvnieku reģistrācijas kārtību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izveido un uztur valsts aģentūra “Lauksaimniecības datu centrs”.

(3) (Izslēgta ar 03.06.2010. likumu)

(4) Mājas (istabas) dzīvnieku apzīmēšanu, pasu un vakcinācijas apliecību izsniegšanu veic praktizējošs veterinārārsts.

(01.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004., 18.12.2008. un 03.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2010.)

3. Papildināt 21. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Praktizējošs veterinārārsts veic Parlamenta un Padomes regulā Nr. 576/2013 pilnvarotajam veterinārārstam noteiktās darbības."

3. Papildināt 21.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Praktizējošs veterinārārsts veic Parlamenta un Padomes regulā Nr.576/2013 pilnvarotajam veterinārārstam noteiktās darbības.”

25.pants. Ministru kabinets nosaka:

1) veterinārās prasības attiecībā uz dzīvnieku, dzīvnieku spermas, olšūnu, embriju un dzīvnieku izcelsmes produktu apriti;

2) (izslēgts ar 28.10.2004. likumu);

3) dzīvnieku kapsētu iekārtošanas, uzturēšanas, darbības izbeigšanas un likvidēšanas kārtību;

4) kārtību, kādā valstī veic to infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki;

5) dzīvnieku, dzīvnieku spermas, olšūnu, embriju un dzīvnieku izcelsmes produktu kontroles un uzraudzības kārtību tirdzniecībā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm

6) dzīvnieku reģistrācijas kārtību;

7) kārtību, kādā izsniedz dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu veterināros (veselības) sertifikātus;

8) kārtību, kādā veic salmonelozes un citu ar pārtikas produktiem pārnēsājamu infekcijas slimību kontroli mājputnu ganāmpulkos, kas paredzēti pārtikas produktu iegūšanai nelielā apjomā un tiešajai piegādei galapatērētājam;

9) kārtību, kādā veic uzraudzību un informācijas apmaiņu par infekcijas slimībām, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki, par šo slimību ierosinātājiem, kā arī par šo ierosinātāju antimikrobo rezistenci;

10) veterinārās prasības attiecībā uz akvakultūras dzīvniekiem un no tiem iegūtajiem produktiem, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu;

11) valsts veterinārās uzraudzības objektu reģistrācijas kārtību;

12) prasības veterinārmedicīnas un dzīvnieku izcelsmes pārtikas nekaitīguma jomā atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem;

13) (izslēgts ar 03.06.2010. likumu);

14) govju, cūku, aitu un kazu mākslīgās apsēklošanas pakalpojumu sniedzēja minimālo aprīkojumu;

15) (izslēgts ar 03.06.2010. likumu);

16) reģistrēto dzīvnieku datubāzēs esošās informācijas izmantošanas kārtību;

17) valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības, kontroles un apkarošanas kārtību;

18) ziņojamo, reģistrējamo un valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību sarakstu un kārtību, kādā dzīvnieku īpašnieks vai turētājs, juridiskā persona, kuras uzņēmumā tiek veikti laboratoriskie izmeklējumi, vai tās pilnvarota persona, praktizējošs veterinārārsts vai jebkura cita persona, kuras rīcībā ir attiecīga informācija, ziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam par ziņojamām, reģistrējamām un valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām;

19) dzīvnieku sugas, kategorijas un populācijas, attiecībā uz kurām nepieciešams izstrādāt biodrošības pasākumu kopumu, kā arī prasības biodrošības pasākumu izstrādei dzīvnieku turēšanas vietās un kārtību, kādā šīs prasības saskaņojamas ar Pārtikas un veterināro dienestu.

4. Svītrot 25. panta 19. punktā vārdus "un kārtību, kādā šīs prasības saskaņojamas ar Pārtikas un veterināro dienestu".

4. Izslēgt 25.panta 19.punktā vārdus “un kārtību, kādā šīs prasības saskaņojamas ar Pārtikas un veterināro dienestu”.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2001., 12.06.2003., 01.04.2004., 28.10.2004., 30.03.2006., 18.12.2008., 03.06.2010., 01.07.2011. un 04.04.2013. likumu, kas stājas spēkā 09.05.2013.)

IV nodaļa
Epizootijas uzliesmojumu likvidēšana un draudu novēršana

35.pants. (1) Epizootijas uzliesmojuma gadījumā dzīvnieku īpašniekam, ja viņš izpildījis attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos reglamentētās prasības, ir tiesības saņemt kompensāciju par:

5.  35. pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"(1) Epizootijas uzliesmojuma gadījumā dzīvnieku īpašniekam, ja viņš izpildījis dzīvnieku veselības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, ir tiesības saņemt zaudējumu kompensāciju par:";

5.  35.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(1) Epizootijas uzliesmojuma gadījumā dzīvnieku īpašniekam, ja viņš izpildījis dzīvnieku veselības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās prasības, ir tiesības saņemt zaudējumu kompensāciju par:”;

1) slimības apkarošanas dēļ nokautajiem vai nogalinātajiem dzīvniekiem;

2) iznīcinātajiem kautķermeņiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem;

3) iznīcināto dzīvnieku barību un inventāru;

4) zaudējumiem, kas radušies, dezinficējot dzīvnieku novietnes;

5) zaudējumiem, kas radušies saimnieciskās darbības ierobežošanas un produkcijas realizācijas aizlieguma dēļ;

6) dzīvnieku piespiedu vakcinācijas izmaksām.

(2) Kārtību, kādā epizootijas uzliesmojuma gadījumā piešķir un saņem kompensāciju, nosaka Ministru kabinets.

papildināt otro daļu pēc vārda "kompensāciju" ar vārdiem "kā arī kritērijus zaudējuma kompensācijas samazināšanai".

papildināt otro daļu pēc vārda “kompensāciju” ar vārdiem “kā arī kritērijus zaudējumu kompensācijas samazināšanai”.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2001., 30.03.2006. un 18.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2009.)

V nodaļa
Valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku
infekcijas slimību (izņemot epizootijas) apkarošana

38.pants. (1) Dzīvnieku īpašniekam ir tiesības saņemt zaudējumu kompensāciju par:

6.  38. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja dzīvnieku īpašnieks ir izpildījis dzīvnieku veselības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, viņam ir tiesības saņemt zaudējumu kompensāciju par:

6.  38.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja dzīvnieku īpašnieks ir izpildījis dzīvnieku veselības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās prasības, viņam ir tiesības saņemt zaudējumu kompensāciju par:

1) govju tuberkulozes, govju, aitu un kazu brucelozes apkarošanas laikā radītajiem zaudējumiem, kā arī par dzīvniekiem, kurus, pastāvot aizdomām par saslimšanu, nokauj diagnozes noskaidrošanai, — līdz 50 procentiem no kautproduktu vidējās vērtības;

1) govju tuberkulozes, govju, aitu un kazu brucelozes un govju enzootiskās leikozes apkarošanas laikā radītajiem zaudējumiem, kā arī par dzīvniekiem, kurus, pastāvot aizdomām par saslimšanu, nokauj diagnozes noskaidrošanai, – līdz 50 procentiem no kautproduktu vidējās vērtības;

1) govju tuberkulozes, govju, aitu un kazu brucelozes un govju enzootiskās leikozes apkarošanas laikā radītajiem zaudējumiem, kā arī par dzīvniekiem, kurus, pastāvot aizdomām par saslimšanu, nokauj diagnozes noskaidrošanai, — līdz 50 procentiem no kautproduktu vidējās vērtības;

2) transmisīvo sūkļveida encefalopātiju uzliesmojuma apkarošanas laikā nokautajiem vai nogalinātajiem dzīvniekiem, kā arī dzīvniekiem, kuri, pastāvot aizdomām par saslimšanu, tiek nogalināti diagnozes noskaidrošanai, iznīcinātajiem kautķermeņiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem, embrijiem un olšūnām;

2) transmisīvo sūkļveida encefalopātiju uzliesmojuma laikā radītajiem zaudējumiem, kā arī par dzīvniekiem, kurus, pastāvot aizdomām par saslimšanu, nokauj diagnozes noskaidrošanai, iznīcinātajiem kautķermeņiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem, embrijiem un olšūnām;

2) transmisīvo sūkļveida encefalopātiju apkarošanas laikā radītajiem zaudējumiem, kā arī par dzīvniekiem, kurus, pastāvot aizdomām par saslimšanu, nokauj diagnozes noskaidrošanai, iznīcinātajiem kautķermeņiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem, embrijiem un olšūnām;

3) salmonelozes uzliesmojuma apkarošanas laikā iznīcinātajiem cāļiem, jaunputniem vai pieaugušajiem putniem, iznīcinātajām olām, kas paredzētas patēriņam cilvēku uzturā un inkubēšanai, produktiem, kas paredzēti patēriņam cilvēku uzturā, kā arī par dzīvnieku barību;

3) putnu salmonelozes (S. eneteritidis, S. pullorum, S. gallinarum, S. typhimurium, S. virchow, S. infantis, S. hadar) uzliesmojuma apkarošanas laikā iznīcinātajiem cāļiem, jaunputniem vai pieaugušiem putniem, iznīcinātajām olām, kas paredzētas patēriņam cilvēku uzturā un inkubēšanai, produktiem, kas paredzēti patēriņam cilvēku uzturā, kā arī par dzīvnieku barību;

3) putnu salmonelozes (S. eneteritidis, S. pullorum, S. gallinarum, S. typhimurium, S. virchow, S. infantis, S. hadar) apkarošanas laikā iznīcinātajiem cāļiem, jaunputniem vai pieaugušiem putniem, iznīcinātajām olām, kas paredzētas patēriņam cilvēku uzturā un inkubēšanai, produktiem, kas paredzēti patēriņam cilvēku uzturā, kā arī par dzīvnieku barību;

4) akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas laikā veikto akvakultūras dzīvnieku iznīcināšanu, infekcijas slimību apkarošanas procesā radītajiem zaudējumiem akvakultūras dzīvnieku audzētavas materiāltehniskajā aprīkojumā, kā arī akvakultūras dzīvnieku audzētavā veiktās dezinfekcijas izmaksām.

4) akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību – epizootiskās hemato­poētiskās nekrozes, epizootiskā čūlu sindroma, bonamiozes, perkinsozes, mikrocitozes, Taura sindroma, dzeltenās galvas slimības – apkarošanas laikā veikto akvakultūras dzīvnieku iznīcināšanu, infekcijas slimību laikā radītajiem zaudējumiem akvakultūras dzīvnieku audzētavas materiāltehniskajā aprīkojumā, kā arī par akvakultūras dzīvnieku audzētavā veiktās dezinfekcijas izmaksām;

4) akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību — epizootiskās hematopoētiskās nekrozes, epizootiskā čūlu sindroma, bonamiozes, perkinsozes, mikrocitozes, Taura sindroma, dzeltenās galvas slimības — apkarošanas laikā veikto akvakultūras dzīvnieku iznīcināšanu, infekcijas slimību apkarošanas laikā radītajiem zaudējumiem akvakultūras dzīvnieku audzētavas materiāltehniskajā aprīkojumā, kā arī par akvakultūras dzīvnieku audzētavā veiktās dezinfekcijas izmaksām;

5) Amerikas peru puves apkarošanas laikā iznīcinātajām bišu saimēm – 50 procentu apmērā no bišu saimes vērtības.";

5) Amerikas peru puves apkarošanas laikā iznīcinātajām bišu saimēm — 50 procentu apmērā no bišu saimes vērtības.”;

(2) Ministru kabinets nosaka dzīvnieku infekcijas slimības, kuru gadījumā tiek izmaksāta šā panta pirmajā daļā paredzētā kompensācija, un kārtību, kādā šo kompensāciju piešķir un saņem.

aizstāt otrajā daļā vārdus "dzīvnieku infekcijas slimības, kuru gadījumā tiek izmaksāta šā panta pirmajā daļā paredzētā kompensācija, un kārtību, kādā šo kompensāciju piešķir un saņem" ar vārdiem "kārtību, kādā piešķir un dzīvnieku īpašnieks saņem šā panta pirmajā daļā paredzēto zaudējumu kompensāciju, kā arī kritērijus zaudējuma kompensācijas samazināšanai".

aizstāt otrajā daļā vārdus “dzīvnieku infekcijas slimības, kuru gadījumā tiek izmaksāta šā panta pirmajā daļā paredzētā kompensācija, un kārtību, kādā šo kompensāciju piešķir un saņem” ar vārdiem “kārtību, kādā piešķir un dzīvnieku īpašnieks saņem šā panta pirmajā daļā paredzēto zaudējumu kompensāciju, kā arī kritērijus zaudējumu kompensācijas samazināšanai”.

(3) (Izslēgta ar 18.12.2008. likumu.)

(4) (Izslēgta ar 18.12.2008. likumu.)

(01.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.2006., 18.12.2008., 01.07.2011. un 04.04.2013. likumu, kas stājas spēkā 09.05.2013.)

VIII nodaļa
Veterinārā kontrole uz valsts robežas un muitas noliktavās

52.pants. (1) Veterināro kontroli uz valsts robežas, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās veic Pārtikas un veterinārais dienests.

(2) Personu bagāžu un privātus sūtījumus, kas satur dzīvnieku izcelsmes produktus, saskaņā ar Komisijas 2009.gada 5.marta regulu (EK) Nr. 206/2009 par dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Kopienā personīgam patēriņam un regulas (EK) Nr. 136/2004 grozīšanu (Dokuments attiecas uz EEZ) kontrolē:

1) robežšķērsošanas vietās, kurās veic muitas kontroli, — Valsts ieņēmumu dienests;

2) robežšķērsošanas vietās, kurās muitas kontrole nav paredzēta, — Valsts robežsardze.

(3) Labprātīgi nodotos un izņemtos dzīvnieku izcelsmes produktus, kurus saskaņā ar normatīvajiem aktiem aizliegts ievest Latvijā, iestādes uzglabā un nodod Pārtikas un veterinārajam dienestam iznīcināšanai atbilstoši Parlamenta un Padomes regulai Nr. 1069/2009.

(4) Robežšķērsošanas vietās, kurās veic muitas kontroli, mājas (istabas) dzīvniekus saskaņā ar Parlamenta un Padomes (EK) 2003.gada 26.maija regulu Nr. 998/2003 par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas mājas (istabas) dzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, un ar kuru groza Padomes direktīvu 92/65/EEK, kontrolē Valsts ieņēmumu dienests.

7.  52. pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Robežšķēršošanas vietās, kurās veic muitas kontroli, mājas (istabas) dzīvniekus saskaņā ar Parlamenta un Padomes regulu Nr. 576/2013 kontrolē Valsts ieņēmumu dienests."

7.  52.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Robežšķēršošanas vietās, kurās veic muitas kontroli, mājas (istabas) dzīvniekus saskaņā ar Parlamenta un Padomes regulu Nr.576/2013 kontrolē Valsts ieņēmumu dienests.”

(5) Robežšķērsošanas vietās, kurās muitas kontrole nav paredzēta, mājas (istabas) dzīvnieku nekomerciāla ievešana no trešajām valstīm ir aizliegta. Valsts robežsardzes amatpersona atsaka ieceļošanu personai, kas ieved mājas (istabas) dzīvnieku, informējot par tuvāko robežšķērsošanas vietu, kurā paredzēta muitas kontrole.

(30.03.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009., 01.07.2011. un 08.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2012.)

X nodaļa
Praktizējoša veterinārārsta tiesības un pienākumi

56.pants. Praktizējošam veterinārārstam ir pienākums:

1) pirms prakses uzsākšanas rakstveidā informē Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgās teritoriālās struktūrvienības vadītāju;

2) (izslēgts ar 01.07.2011. likumu);

3) nekavējoties ziņot Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgās teritoriālās struktūrvienības vadītājam par valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību uzliesmojumiem vai aizdomām par tiem un rīkoties saskaņā ar dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas programmām līdz turpmākajiem valsts vecākā inspektora veterinārajā jomā rīkojumiem;

4) piedalīties valsts uzraudzībā esošo epizootiju apkarošanā pēc Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgās teritoriālās struktūrvienības vadītāja uzaicinājuma un saņemt par to samaksu;

5) rakstveidā informēt dzīvnieku īpašnieku par ierobežojumiem dzīvnieku, kā arī dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu izmantošanā pēc šo dzīvnieku medikamentozas ārstēšanas;

6) veikt veterinārā darba uzskaiti un iesniegt Pārtikas un veterinārajam dienestam tā noteiktos pārskatus;

7) ievērot veterinārmedicīniskās prakses standartus un profesionālo ētiku;

8) paaugstināt profesionālo kvalifikāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2001., 01.04.2004., 12.06.2009. un 01.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 03.08.2011.)

8. Papildināt 56. pantu ar devīto punktu šādā redakcijā:

"9) par veikto vakcināciju pret trakumsērgu izdarīt attiecīgu ierakstu Eiropas Savienības mājas (istabas) dzīvnieka pasē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 576/2013 prasībām vai vakcinācijas apliecībā, ievērojot dzīvnieku veselības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību."

8. Papildināt 56.pantu ar devīto punktu šādā redakcijā:

“9) par veikto vakcināciju pret trakumsērgu izdarīt attiecīgu ierakstu Eiropas Savienības mājas (istabas) dzīvnieka pasē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.576/2013 prasībām vai vakcinācijas apliecībā, ievērojot dzīvnieku veselības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto kārtību.”

XI nodaļa
Dzīvnieku īpašnieku vai turētāju tiesības un pienākumi

(Nodaļas nosaukums 18.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.2009.)

59.pants. Dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem ir pienākums:

1) sadarbībā ar praktizējošiem veterinārārstiem organizēt dzīvnieku infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu, izņemot valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu;

9.  59. pantā:

izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

"1) nodrošināt dzīvnieku infekcijas slimību profilaksi un sadarbībā ar Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonām un praktizējošiem veterinār­ārstiem organizēt valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību (izņemot epizootiju) apkarošanu saskaņā ar dzīvnieku veselības jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas program­mām;";

9.  59.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1) nodrošināt dzīvnieku infekcijas slimību profilaksi un sadarbībā ar Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonām un praktizējošiem veterinārārstiem organizēt valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību (izņemot epizootijas) apkarošanu saskaņā ar dzīvnieku veselības jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas programmām;”;

2) nodrošināt dzīvnieku labturībai nepieciešamos apstākļus, bet saslimušajiem dzīvniekiem — savlaicīgu veterinārmedicīnisko aprūpi, kā arī nodrošināt praktizējošam veterinārārstam nepieciešamos darba apstākļus un dzīvnieku fiksēšanu veterinārmedicīnisko procedūru laikā;

3) pārvadājot dzīvniekus, ievērot normatīvajos aktos noteikto kārtību;

4) uzrādīt un nodot nākamajam dzīvnieku īpašniekam dokumentus par dzīvnieku identifikāciju, reģistrāciju, veselības stāvokli un veiktajiem dzīvnieku infekcijas slimību profilaktiskajiem pasākumiem (piemēram, dzīvnieka pasi, dzīvnieka pārvietošanas deklarāciju, vakcinācijas apliecību, veterināro apliecību);

5) nodrošināt dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

6) ierobežot nepiederošu personu saskarsmi ar dzīvniekiem;

7) nodrošināt ar valsts uzraudzībā esošajām dzīvnieku infekcijas slimībām saistīto profilaktisko pasākumu izpildi noteiktajos termiņos;

8) nekavējoties ziņot:

a) praktizējošam veterinārārstam par dzīvnieka nobeigšanos, abortiem, vairāku dzīvnieku vienlaicīgas saslimšanas gadījumiem un jebkuru gadījumu, kas rada aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar infekcijas slimību;

b) komersantiem, kuri nodarbojas ar blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, savākšanu, par dzīvnieku nobeigšanās gadījumiem;

9) nokaut dzīvniekus kautuvēs saskaņā ar prasībām, kas noteiktas regulā (EK) Nr. 853/2004;

10) nodrošināt dzīvnieku līķu savākšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

11) valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas gadījumos pēc Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas vai praktizējoša veterinārārsta pieprasījuma:

a) uzrādīt dzīvniekus, kā arī dzīvnieku mītnes un veterināro dokumentāciju (diagnostisko izmeklējumu un vakcinācijas aktus, diagnostiski izmeklēto un vakcinēto dzīvnieku sarakstus, laboratorisko izmeklējumu rezultātus),

b) pakļaut dzīvniekus infekcijas slimību diagnosticēšanai, ārstēšanai un profilakses pasākumiem,

c) nodrošināt dzīvnieku mītņu un iekārtu dezinfekciju,

d) nodrošināt dzīvnieku karantinēšanu un ārstēšanu, kā arī dzīvnieku likvidāciju;

12) ievērot ierobežojumus dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu izmantošanā pēc dzīvnieku medikamentozas ārstēšanas, ja tādi paredzēti apstiprinātā lietošanas pamācībā vai tos nosaka praktizējošs veterinārārsts;

aizstāt 12. punktā vārdu "pamācībā" ar vārdu "instrukcijā";

aizstāt 12.punktā vārdu “pamācībā” ar vārdu “instrukcijā”;

13) ievērot ierobežojumus dzīvnieku barības izēdināšanā, glabāšanā un pārvadāšanā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

14) nodrošināt suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku vakcināciju pret trakumsērgu. Vakcināciju pret trakumsērgu praktizējošs veterinārārsts izdara saskaņā ar vakcīnas ražotāja veterināro zāļu lietošanas instrukcijā noteikto kārtību un izsniedz Eiropas Savienības mājas (istabas) dzīvnieka pasi vai vakcinācijas apliecību;

izteikt 14. punktu šādā redakcijā:

"14) nodrošināt suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku profilaktisko vakcināciju pret trakumsērgu dzīvnieka triju mēnešu vecumā, izņemot gadījumus, ja praktizējošs veterinārārsts, ņemot vērā konkrētā dzīvnieka veselības stāvokli, nosaka citu vakcinācijas laiku. Nodrošināt atkārtotu vakcināciju (revakcināciju) saskaņā ar veterināro zāļu lietošanas instrukcijā noteikto kārtību;".

izteikt 14.punktu šādā redakcijā:

“14) nodrošināt suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku profilaktisko vakcināciju pret trakumsērgu dzīvnieka triju mēnešu vecumā, izņemot gadījumus, kad praktizējošs veterinārārsts, ņemot vērā konkrētā dzīvnieka veselības stāvokli, nosaka citu vakcinācijas laiku, kā arī nodrošināt atkārtotu vakcināciju (revakcināciju) saskaņā ar veterināro zāļu lietošanas instrukcijā noteikto kārtību;”.

15) nodrošināt novietnē un akvakultūras dzīvnieku audzētavā esošo dzīvnieku pārvietošanu uz citām novietnēm un akvakultūras dzīvnieku audzētavām atbilstoši piešķirtajam veselības statusam un saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzību, kontroli, profilaksi un apkarošanu;

16) trīs gadus glabāt testēšanas pārskatus par laboratoriskajiem izmeklējumiem attiecībā uz ziņojamām, reģistrējamām un valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.01.2003., 01.04.2004., 28.10.2004., 30.03.2006., 18.12.2008., 12.06.2009., 01.07.2011. un 04.04.2013. likumu, kas stājas spēkā 09.05.2013.)

Pārejas noteikumi

1. Veterinārmedicīniskās prakses licences, kas izsniegtas pirms šā likuma spēkā stāšanās, paliek spēkā līdz licencē noteiktajam termiņam.

2. Veterinārfeldšeri, kuri ieguvuši vidējo speciālo izglītību līdz 1992.gadam un kuriem ir veterinārmedicīniskās prakses licence, pēc Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektora priekšlikuma teritorijās, kur nav pietiekams praktizējošu veterinārārstu skaits, var pildīt praktizējoša veterinārārsta funkcijas pēc tam, kad ir saņēmuši tiesības nodarboties ar veterinārmedicīnisko praksi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

3. (Izslēgts ar 13.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

4. (Izslēgts ar 30.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2006.)

5. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) 1997.gada 27.marta noteikumi nr.109 "Dzīvnieku kaušanas noteikumi";

2) (izslēgts ar 01.04.2004. likumu);

3) 1998.gada 14.jūlija noteikumi nr.251 "Noteikumi par akvakultūras dzīvnieku audzētavu reģistrāciju, upju baseina zonu apstiprināšanu, akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību kontroli audzētavās un upju baseina zonās un prasībām, kas piemērojamas akvakultūras dzīvnieku piedāvājumam tirgū";

4) 1998.gada 25.augusta noteikumi nr.320 "Kārtība, kādā Latvijā ievedams piens un piena produkti";

5) 1998.gada 25.augusta noteikumi nr.323 "Dzīvnieku lipīgo slimību saraksts";

6) (izslēgts ar 01.04.2004. likumu);

7) 1999.gada 11.maija noteikumi nr.174 "Kārtība, kādā Latvijā ievedama gaļa".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

6. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par veterinārmedicīnu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 29./31.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 4.nr.; 1995, 3.nr.; 1996, 24.nr.; 1997, 16.nr.).

7. Šā likuma 3.panta otrā daļa attiecībā uz sanitāro robežinspekciju un 52.pants stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

8. Līdz šā likuma 54.panta ceturtajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai Latvijas Veterinārārstu biedrība izsniedz un anulē veterinārmedicīniskās prakses licences.

9. Noteikt, ka Pārtikas un veterinārais dienests ir Valsts veterinārā dienesta tiesību un saistību pārņēmējs.

10. Šā likuma 52.pants un 53.panta 4.punkts attiecībā uz valsts uzraudzību un kontroli brīvajās noliktavās stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

(13.12.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

11. Līdz 2004.gada 1.maijam Ministru kabinets izdod noteikumus, kas nosaka prasības dzīvnieku veterinārmedicīniskās aprūpes uzņēmumiem.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

12. Grozījumi likuma 20.panta trešajā daļā attiecībā uz veterinārā (veselības) sertifikāta nepieciešamību dzīvnieku, dzīvnieku spermas, olšūnu un embriju ievešanai un tā formas noteikšanu ar Eiropas Komisijas lēmumu un šā panta sestā un septītā daļa, likuma 25.panta 5.punkts, grozījumi likuma 41.panta otrajā daļā attiecībā uz veterinārā (veselības) sertifikāta nepieciešamību dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanai un tā formas noteikšanu ar Eiropas Komisijas lēmumu un šā panta ceturtā daļa, kā arī likuma 53.panta otrā daļa stājas spēkā ar īpašu likumu.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

13. Šā likuma 21.panta otrā daļa stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

(01.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

14. Šā likuma 20.panta otrajā daļā un 25.panta 3.punktā paredzētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2004.gada 1.jūlijam.

(01.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

15. Šā likuma normas, kurās lietots termins "komersants", piemērojamas arī attiecībā uz individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kā arī citiem uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām).

(01.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

16. Šā likuma 21.panta trešajā daļā paredzētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2006.gada 1.janvārim.

(28.10.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

17. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.janvārim izdod šā likuma 11.¹ pantā, 42.panta 2.punktā un 53.panta pirmās daļas 7.punktā paredzētos noteikumus.

(30.03.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.05.2006.)

18. Šā likuma 25.panta 9.punktā paredzētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2006.gada 1.jūlijam.

(30.03.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.05.2006.)

19. Šā likuma 25.panta 8., 10., 11. un 12.punktā paredzētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2008.gada 1.janvārim.

(30.03.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.05.2006.)

20. Ministru kabinets līdz 2009.gada 31.decembrim izdod šā likuma 25.panta 3.punktā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 31.decembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2004.gada 27.jūlija noteikumi Nr.632 “Dzīvnieku kapsētu iekārtošanas un uzturēšanas kārtība”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(18.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.2009.)

21. Ministru kabinets līdz 2010.gada 31.decembrim izdod šā likuma 54.panta septītajā daļā, 54.² un 54.⁷ pantā minētos noteikumus.

(03.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.07.2010.)

22. Līdz šā likuma 54.panta septītajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 31.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 2.septembra noteikumi Nr.493 “Kārtība, kādā izsniedz un anulē veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu.

(03.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.07.2010.)

23. Ministru kabinets līdz 2011.gada 31.decembrim izdod šā likuma 25.panta 17. un 18.punktā, 42.¹ panta pirmajā un otrajā daļā un 57.panta trešajā daļā minētos noteikumus.

(01.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.08.2011.)

24. Ministru kabinets līdz 2013.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 57.panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2013.gada 30.jūnijam piemērojami Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumi Nr.599 "Prasības dzīvnieku veterinārmedicīniskās aprūpes prakses darba vietām".

(04.04.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.05.2013.)

10. Papildināt pārejas noteikumus ar 25., 26. un 27. punktu šādā redakcijā:

"25. Likuma 21. panta piektā daļa stājas spēkā 2014. gada 29. decembrī. Līdz 2014. gada 28. decembrim praktizējošs veterinārārsts veic Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regulā (EK) Nr. 998/2003 par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, un ar kuru groza Padomes Direktīvu 92/65/EK, pilnvarotajam veterinārārstam noteiktās darbības.

10. Papildināt pārejas noteikumus ar 25., 26. un 27.punktu šādā redakcijā:

“25. Šā likuma 21.panta piektā daļa stājas spēkā 2014.gada 29.decembrī. Līdz 2014.gada 28.decembrim praktizējošs veterinārārsts veic Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.maija regulā (EK) Nr.998/2003 par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, un ar kuru groza Padomes direktīvu 92/65/EK, pilnvarotajam veterinārārstam noteiktās darbības.

26. Likuma 8. panta 7. punkts, 56. panta 9. punkts un grozījumi 52. panta ceturtajā daļā attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku kontroli saskaņā ar Parlamenta un Padomes regulu Nr. 576/2013 stājas spēkā 2014. gada 29. decembrī.

26. Šā likuma 8.panta 7.punkts, 56.panta 9.punkts un grozījumi 52.panta ceturtajā daļā attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku kontroli saskaņā ar Parlamenta un Padomes regulu Nr.576/2013 stājas spēkā 2014.gada 29.decembrī.

27. Ministru kabinets līdz 2014. gada 1. augustam izdara grozījumus šādos Ministru kabineta noteikumos:

1) Ministru kabineta 2005. gada 15. marta noteikumos Nr. 177 "Kārtība, kādā piešķir un dzīvnieku īpašnieks saņem kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā";

2) Ministru kabineta 2013. gada 20. augusta noteikumos Nr. 621 "Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām";

3) Ministru kabineta 2010. gada 27. jūlija noteikumos Nr. 704 "Noteikumi par robežšķērsošanas vietām un tajās veicamajām pārbaudēm"."

27. Ministru kabinets līdz 2014.gada 1.augustam izdara grozījumus šādos Ministru kabineta noteikumos:

1) 2005.gada 15.marta noteikumos Nr.177 “Kārtība, kādā piešķir un dzīvnieku īpašnieks saņem kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā”;

2) 2013.gada 20.augusta noteikumos Nr.621 “Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām”;

3) 2010.gada 27.jūlija noteikumos Nr.704 “Noteikumi par robežšķērsošanas vietām un tajās veicamajām pārbaudēm”.”