Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr. p.k.

Priekšlikumi

(0)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Ģeotelpiskās informācijas likums

Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā

Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā

Izdarīt Ģeotelpiskās informācijas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2009, 205. nr.; 2010, 205. nr.; 2013, 106. nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Ģeotelpiskās informācijas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2009, 205.nr.; 2010, 205.nr.; 2013, 106.nr.) šādus grozījumus:

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) ģeodēzija — zinātnes un ražošanas nozare, kas pēta Zemes formu un lielumu, kā arī nosaka dabas elementu un cilvēku radītu objektu savstarpējo stāvokli uz Zemes virsmas kādā ar Zemi saistītā koordinātu sistēmā. Ģeodēzijā izmanto Zemes gravitācijas lauka, magnētiskā lauka un citus ģeofizikālos mērījumus;

2) ģeodēziskais punkts — apvidū nostiprināta zīme, kurai ir pastāvīgs centrs un kurai tiek nodrošināta uzturēšana, kā arī ir noteikts vismaz viens no šādiem raksturlielumiem: koordinātas, augstums, Zemes gravimetriskā lauka vērtība vai Zemes ģeomagnētiskā lauka vērtība;

3) ģeodēziskais tīkls — ģeodēzisko punktu kopums ar viena veida raksturlielumiem;

1.  1.pantā:

izteikt 2. punktu šādā redakcijā:

"2) ģeodēziskais punkts – apvidū nostiprināta ģeodēziskā zīme, kurai ir pastāvīgs centrs un ir noteikts vismaz viens no šādiem raksturlielumiem: koordinātas, augstums, Zemes gravimetriskā lauka vērtība vai Zemes ģeomagnētiskā lauka vērtība. Punktiem, kas nostiprināti ar grunts zīmēm, var būt virszemes konstrukcija – kupica, norādītājstabs, ģeodēziskais signāls, nožogojums;";

1.  1.pantā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2) ģeodēziskais punkts — apvidū nostiprināta ģeodēziskā zīme, kurai ir pastāvīgs centrs un ir noteikts vismaz viens no šādiem raksturlielumiem: koordinātas, augstums, Zemes gravimetriskā lauka vērtība vai Zemes ģeomagnētiskā lauka vērtība. Punktiem, kas nostiprināti ar grunts zīmēm, var būt virszemes konstrukcija — kupica, norādītājstabs, ģeodēziskais signāls, nožogojums;”;

4) ģeodēziskā atskaites sistēma — teorētisks, tehnoloģisks un administratīvs ietvars ģeodēzisko darbību veikšanai;

izteikt 4. punktu šādā redakcijā:

"4) ģeodēziskā atskaites sistēma – teorētisks pamatojums koordinātu, augstumu, magnetometriskai un gravimetriskai atskaitei, ko izmanto ģeodēziskajā un kartogrāfiskajā darbībā;";

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

“4) ģeodēziskā atskaites sistēma — teorētisks pamatojums koordinātu, augstumu, magnetometriskai un gravimetriskai atskaitei, ko izmanto ģeodēziskajā un kartogrāfiskajā darbībā;”;

5) ģeotelpiskā informācija — jebkura informācija, kas tieši vai netieši norāda uz konkrētu atrašanās vietu vai ģeogrāfisko apgabalu, kurā atrodas ģeotelpiskais objekts;

6) ģeotelpiskās informācijas aprite — ģeotelpiskās informācijas iegūšana, sagatavošana, apstrāde, uzturēšana, piegāde lietotājiem un izmantošana;

7) ģeotelpiskās informācijas atkalizmantošana — iestādes rīcībā esošās ģeotelpiskās informācijas izmantošana, ko veic fiziskās vai juridiskās personas komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem, kas nav izmantošanas sākotnējs mērķis, kuram ģeotelpiskā informācija tika iegūta un sagatavota, pildot iestādes uzdevumus. Ģeotelpiskās informācijas apmaiņa starp iestādēm, īstenojot to pārvaldes funkcijas un uzdevumus, nav ģeotelpiskās informācijas atkalizmantošana;

8) ģeotelpiskās informācijas infrastruktūra — normatīvajos aktos noteiktas ģeotelpisko datu kopas, to metadati, ģeotelpiskās informācijas kopīgas izmantošanas un atkalizmantošanas nosacījumi, ģeotelpiskās informācijas pakalpojumi, informācijas un telekomunikācijas tehnoloģijas, ar kurām nodrošina ģeotelpiskās informācijas apriti un ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu sniegšanu, un kārtība, kādā tiek koordinēta un uzraudzīta iesaistīto institūciju darbība;

9) ģeotelpiskās informācijas kopīga izmantošana — ģeotelpiskās informācijas aprite starp iestādēm, īstenojot to pārvaldes funkcijas un uzdevumus;

10) ģeotelpiskās informācijas pakalpojumi — ģeotelpiskās informācijas tehniska apstrāde un citas darbības šīs informācijas aprites nodrošināšanai;

11) ģeotelpiskās informācijas portāls (turpmāk — ģeoportāls) —tīmekļa vietne vai tai pielīdzināms līdzeklis, kas nodrošina pieeju ģeotelpisko datu kopām, pakalpojumiem un metadatiem;

12) ģeotelpiskās informācijas turētājs — fiziskā vai juridiskā persona, kura ir attiecīgās ģeotelpiskās informācijas veidotājs, pasūtītājs vai kuras rīcībā ir iestādei noteikto funkciju nodrošinājumam nepieciešamā ģeotelpiskā informācija, kas var būt sakārtota datubāzē, tai skaitā ģeotelpisko datu kopas turētājs;

13) ģeotelpisko datu kopa — ar noteiktu izmantošanas mērķi izveidota identificējama ģeotelpiskās informācijas datubāze, kurai ir noteikts turētājs un kura ietver atsevišķas nozares ģeotelpiskās informācijas pamatdatus;

14) ģeotelpisko datu kopas turētājs — normatīvajos aktos noteikta atbildīgā institūcija ģeotelpisko datu kopas izveidošanai un uzturēšanai;

15) ģeotelpisko datu kopu un pakalpojumu sadarbspēja — spēja apvienot ģeotelpisko datu kopas un, nelietojot atkārtotu manuālu iejaukšanos, nodrošināt ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu mijiedarbību tādā veidā, ka tiek panākts saskanīgs rezultāts un paaugstināta ģeotelpisko datu kopu un pakalpojumu pievienotā vērtība;

16) ģeotelpisks objekts — abstrakts reālās pasaules atspoguļojums, kas saistīts ar konkrētu atrašanās vietu vai ģeogrāfisko apgabalu;

17) kartogrāfija — zinātnes un ražošanas nozare par ģeotelpiskās informācijas iegūšanu un apstrādi ar kartēšanas metodēm, kā arī par karšu un plānu sastādīšanu, izdošanu un lietošanu;

18) metadati — strukturēta informācija, kas raksturo ģeotelpisko datu kopas un ģeotelpiskās informācijas pakalpojumus;

19) nozare — tautsaimniecības nozare, kuras praktiskās darbības nodrošināšanai nepieciešama ģeotelpiskās informācijas iegūšana, sagatavošana, atjaunināšana un izmantošana;

20) ortofoto — Zemes virsmas fotogrāfisks attēls, kas pēc apstrādes ar fotogrammetrijas metodēm ieguvis atbilstību kartes vai plāna projekcijas ģeometriskajām īpašībām;

21) pamatdati — tāds ģeotelpiskās informācijas kopums, kurš sagatavots pēc vienotas specifikācijas un kura sagatavošana un pastāvīga atjaunināšana dod valsts tautsaimniecībai ekonomisku efektu un funkcionāli nodrošina:

a) citu ģeotelpisko objektu nepārprotamu atrašanās vietas piesaistīšanu,

b) konteksta veidošanu citu ģeotelpisko datu vizualizēšanai un analīzei,

c) topogrāfisko un tematisko karšu izgatavošanu;

22) pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēma “Latvijas Pozicionēšanas sistēma” — valsts ģeodēziskās atbalsta sistēmas sastāvdaļa, kura nodrošina augstas precizitātes koordinātu noteikšanu apvidus objektiem, izmantojot Zemes mākslīgos pavadoņus;

izteikt 22. punktu šādā redakcijā:

"22) pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēma "Latvijas Pozicionēšanas sistēma" – valsts ģeodēziskā tīkla sastāvdaļa, kura nodrošina augstas precizitātes koordinātu noteikšanu apvidus objektiem, izmantojot Zemes mākslīgos pavadoņus;".

izteikt 22.punktu šādā redakcijā:

“22) pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēma “Latvijas Pozicionēšanas sistēma” — valsts ģeodēziskā tīkla sastāvdaļa, kura nodrošina augstas precizitātes koordinātu noteikšanu apvidus objektiem, izmantojot Zemes mākslīgos pavadoņus;”.

23) tematiskā karte — karte, kuras saturs, mērogs, projekcija un noformējums veidots atbilstoši tikai noteiktas nozares (piemēram, ģeoloģijas, tūrisma, nekustamo īpašumu kadastra, transporta) vai konkrēta mērķa (piemēram, aeronavigācijas, jūras navigācijas, teritorijas plānošanas) attēlošanas prasībām;

24) topogrāfiskā karte — ģeotelpiskās informācijas attēlojums plaknē ar noteikta veida apzīmējumiem vizuāli uztveramā formā, kurā atbilstoši attēlojuma mērogam ņemta vērā Zemes virsmas liekuma ietekme;

25) topogrāfiskais plāns — lokāla ģeogrāfiskā apgabala ģeotelpiskās informācijas attēlojums plaknē ar noteikta veida apzīmējumiem vizuāli uztveramā formā;

26) vietvārdu (toponīmu) informācija — šā likuma izpratnē: vietvārdi jeb ģeogrāfiskie nosaukumi kopā ar informāciju, kas raksturo vai paskaidro tos, kā arī norāda uz attiecīgo vietvārdu ģeogrāfisko piesaisti konkrētiem objektiem.

II nodaļa
Kompetence valsts pārvaldē ģeotelpiskās informācijas jomā

4.pants. Ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas pārvaldes institūcijas un to darbības koordinācija

(1) Aizsardzības ministrija organizē un koordinē valsts politikas īstenošanu ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā:

1) izstrādā valsts politiku un attīstības stratēģiju, koordinē ģeotelpiskās informācijas apriti valstī ģeodēzijas un kartogrāfijas jomā, izņemot jūras navigācijas karšu sastādīšanu un publicēšanu, ko nosaka Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums;

2) nodrošina reglamentējošu normatīvo aktu projektu izstrādi atbilstoši Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un citu starptautisko organizāciju tiesību aktiem;

3) plāno un uzrauga Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras ģeodēzisko un kartogrāfisko pamatdatu iegūšanas, sagatavošanas un atjaunināšanas, kā arī ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu sniegšanas izpildi ikgadējā valsts budžeta finansējuma ietvaros;

4) izveido Ģeotelpiskās informācijas ekspertu padomi un nodrošina tās darbību;

2. Izteikt 4. panta pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

"4) nodrošina Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padomes darbību;".

2. Izteikt 4.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) nodrošina Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padomes darbību;”.

5) nosaka kārtību, kādā nodrošināms ģeotelpiskās informācijas atbalsts Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu izpildei un dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijā;

6) sadarbībā ar nozaru ministrijām nodrošina standartu izstrādi un/vai starptautisko standartu adaptēšanu ģeotelpiskās informācijas jomā;

7) koordinē starptautisko līgumu slēgšanu par ģeotelpiskās informācijas, kas iegūta ar tālizpētes metodi, izmantošanu visu ieinteresēto ministriju funkciju un uzdevumu izpildei.

(2) Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra ir Aizsardzības ministrijas pārraudzībā esoša vadošā iestāde valsts politikas īstenošanā ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā. Tā iegūst, sagatavo un atjaunina šā likuma 12.panta piektajā daļā, 17.panta trešajā daļā un 18.panta otrajā daļā minētos ģeodēziskos un kartogrāfiskos pamatdatus civilajām un militārajām vajadzībām, sniedz ģeotelpiskās informācijas pakalpojumus un veic citus šajā likumā un citu nozaru speciālajos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

(3) Šā likuma 12.panta piektajā un sestajā daļā, 17.panta trešajā daļā, 18.panta otrajā daļā un 31.panta otrajā daļā noteikto uzdevumu izpildei Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra var slēgt līgumus par attiecīgu pakalpojumu veikšanu.

(4) Atsevišķas funkcijas ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas politikas īstenošanā atbilstoši savai kompetencei pilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija, Tieslietu ministrija, Satiksmes ministrija, Ekonomikas ministrija, Iekšlietu ministrija, Veselības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija un vietējās pašvaldības, kā arī biedrības un nodibinājumi, kuru darbība attiecīgajā jomā ir reģistrēta.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētās ministrijas atbilstoši savām valsts pārvaldes funkcijām, uzdevumiem un kompetencei, to aptvertajām nozarēm vai nozaru grupām un Latvijas Republikai saistošām starptautiskajām tiesību normām:

1) iekļauj nozares politikas plānošanas dokumentos pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgās nozares politikas izstrādāšanai un īstenošanai nepieciešamās ģeotelpiskās informācijas iegūšanu, sagatavošanu, atjaunināšanu un attiecīgu ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu sniegšanu;

2) nozares politikas plānošanas dokumentos par šīs daļas 1.punktā minētajiem pasākumiem sniedz šādu informāciju:

a) konkrētas ģeotelpisko datu kopas un pakalpojumi, ko plānots nodrošināt ar attiecīgajiem pasākumiem,

b) termiņi pasākumu īstenošanai,

c) pasākumu izpildei piešķirtais un papildus nepieciešamais finansējums,

d) par pasākumu īstenošanu atbildīgās institūcijas,

e) kārtība, kādā sniedzams pārskats par pasākumu izpildi;

3) nodrošina attiecīgās nozares ģeotelpisko datu kopu un to metadatu iegūšanu, sagatavošanu, atjaunināšanu un pieejamību valsts vienotajā ģeoportālā, ievērojot šīs daļas 1.punktā minētos pasākumus un šajā likumā noteiktās prasības ģeotelpiskās informācijas apritei.

(6) Šā panta ceturtajā daļā minētās ministrijas sagatavo un sniedz Aizsardzības ministrijai ziņas par attiecīgās nozares ģeotelpisko informāciju, pakalpojumiem un pasākumiem, lai nodrošinātu efektīvu ģeotelpiskās informācijas iegūšanu, sagatavošanu, atjaunināšanu un attiecīgu ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu sniegšanu valstī un šā likuma 8.panta otrajā un trešajā daļā noteikto uzdevumu izpildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. un 23.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2013.)

3. Papildināt likumu ar 5.¹ pantu šādā redakcijā:

"5.¹ pants. Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padome

Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padome ir Ministru kabineta izveidota koleģiāla un koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir nodrošināt starpinstitūciju sadarbību ģeotelpiskās informācijas jomas plānošanā un politikas īstenošanā."

3. Papildināt likumu ar 5.¹ pantu šādā redakcijā:

“5.¹ pants. Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padome

Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padome ir Ministru kabineta izveidota koleģiāla un koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir nodrošināt starpinstitūciju sadarbību ģeotelpiskās informācijas jomas plānošanā un politikas īstenošanā.”

III nodaļa
Ģeotelpiskās informācijas iegūšana, sagatavošana, apstrāde un uzturēšana

10.pants. Ģeodēziskās un kartogrāfiskās darbības veikšana

(1) Ģeodēziskā un kartogrāfiskā darbība ir pamats ģeotelpiskās informācijas iegūšanai, sagatavošanai, apstrādei un uzturēšanai.

(2) Ģeodēziskā darbība ietver:

1) ģeodēziskās atskaites sistēmas izveidošanu, uzturēšanu un pārraudzību;

2) globālās pozicionēšanas pastāvīgo staciju izveidi un ekspluatāciju;

4. Papildināt 10. panta otrās daļas 2. punktu pēc vārda "pastāvīgo" ar vārdu "bāzes".

4. Papildināt 10.panta otrās daļas 2.punktu pēc vārda “pastāvīgo” ar vārdu “bāzes”.

3) ģeodēzisko darbu veikšanu nozaru vajadzībām.

(3) Ģeodēzisko darbību veic valsts un pašvaldību institūciju darbinieki, kuriem šādi uzdevumi ir noteikti speciālajos normatīvajos aktos, ja attiecīgo darbinieku kvalifikācija ir atbilstoša profesiju klasifikatorā iekļautajam profesijas standartam, vai sertificētas personas, kuras var būt darba tiesiskajās vai citās civiltiesiskajās attiecībās ar komersantu.

(4) Ģeodēzisko darbību, kas saistīta ar ģeomagnētisko, gravimetrisko mērījumu veikšanu un citiem ģeodēzijas jomā sniegtajiem pakalpojumiem, kuriem jābūt pieejamiem sabiedrībai, atbilstoši saviem resursiem nodrošina Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Minēto ģeodēzisko darbību veic par maksu saskaņā ar Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras publisko maksas pakalpojumu cenrādi. Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros nosaka Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras ar ģeomagnētisko, gravimetrisko mērījumu veikšanu un citiem pakalpojumiem saistītās ģeodēziskās darbības cenrādi un tā piemērošanas kārtību.

(5) Kartogrāfisko darbību veic valsts un pašvaldību institūciju darbinieki vai personas, kuras var būt darba tiesiskajās vai citās civiltiesiskajās attiecībās ar komersantu un kuru kvalifikācija ir atbilstoša profesiju klasifikatorā iekļautajam profesijas standartam.

(6) Ģeodēzisko un kartogrāfisko darbību, kuras rezultātā iegūst pamatdatus vai datus, kas šā likuma izpratnē atbilst informācijas kopīgas izmantošanas un atkalizmantošanas mērķiem, veic saskaņā ar šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām.

(7) Ģeodēzisko un kartogrāfisko darbību veic, neradot kaitējumu nekustamajam īpašumam, kurā tā tiek veikta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2013.)

11.pants. Latvijas 1992.gada ģeodēzisko koordinātu sistēma un 1993.gada topogrāfisko karšu sistēma

5.  11. pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"11. pants. Ģeodēziskās atskaites sistēmas piemērošana";

5.  11.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“11.pants. Ģeodēziskās atskaites sistēmas piemērošana”;

(1) Latvijas 1992.gada ģeodēzisko koordinātu sistēma ir nacionālā ģeodēziskā atskaites sistēma.

izslēgt pirmo un otro daļu;

izslēgt pirmo un otro daļu;

(2) 1993.gada topogrāfisko karšu sistēma ir matemātiska sistēma, kas parāda Latvijas Republikas teritorijas topogrāfisko karšu lapu sadalījumu dažādos mērogos.

(3) Ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanā, sagatavošanā un uzturēšanā izmanto Latvijas 1992.gada ģeodēzisko koordinātu sistēmu, 1993.gada topogrāfisko karšu sistēmu un Baltijas 1977.gada normālo augstumu sistēmu. Minēto sistēmu parametrus un to piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

izteikt trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanā, sagatavošanā un uzturēšanā izmanto Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmu, Eiropas Vertikālās atskaites sistēmas realizāciju Latvijas teritorijā un 1993. gada topogrāfisko karšu sistēmu."

izteikt trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanā, sagatavošanā un uzturēšanā izmanto Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmu, Eiropas Vertikālās atskaites sistēmas realizāciju Latvijas teritorijā un 1993.gada topogrāfisko karšu sistēmu.”

(4) Starptautiskos projektos, kā arī sadarbībā ar Ziemeļatlantijas līguma organizāciju un tās dalībvalstīm, citām starptautiskajām organizācijām un to dalībniekiem ir tiesības izmantot citas ģeodēziskās atskaites sistēmas un kartogrāfiskās koordinātu sistēmas, kas transformējamas uz Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmu.

12.pants. Ģeodēziskā atskaites sistēma

(1) Ģeodēziskā atskaites sistēma ietver:

6.  12. pantā:

izslēgt 12. panta pirmo daļu;

6.  12.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

1) valsts teritorijas ģeodēziskās atskaites sistēmas matemātisko modeli;

2) ģeodēzisko tīklu, kas nodrošina praktisku matemātiskā modeļa piesaisti valsts teritorijai.

(2) Ģeodēziskās atskaites sistēmas ģeodēziskā tīkla sastāvdaļas ir:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ģeodēziskās atskaites sistēmas realizācija ir ģeodēziskais tīkls, kura sastāvdaļas ir:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ģeodēziskās atskaites sistēmas realizācija ir ģeodēziskais tīkls, kura sastāvdaļas ir:

1) valsts ģeodēziskais tīkls;

1) valsts ģeodēziskais tīkls;

1) valsts ģeodēziskais tīkls;

2) pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēma “Latvijas Pozicionēšanas sistēma”;

3) vietējais ģeodēziskais tīkls.

2) vietējais ģeodēziskais tīkls.";

2) vietējais ģeodēziskais tīkls.”;

(3) Ģeodēziskās atskaites sistēmas izveidi un uzturēšanu koordinē un uzrauga Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.

(4) Ministru kabinets nosaka ģeodēziskās atskaites sistēmas izveides, izmantošanas un uzturēšanas kārtību.

(5) Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra izveido un uztur valsts ģeodēzisko tīklu un tā punktu datubāzi. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra ir valsts ģeodēziskā tīkla valsts informācijas sistēmas pārzinis.

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra izveido un uztur valsts ģeodēzisko tīklu, kā arī Valsts ģeodēziskā tīkla datubāzē uztur informāciju par valsts ģeodēziskā tīkla punktiem. Valsts ģeodēziskā tīkla datubāze ir Ģeodēziskā tīkla informācijas sistēmas sastāvdaļa. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra ir Ģeodēziskā tīkla informācijas sistēmas pārzinis.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra izveido un uztur valsts ģeodēzisko tīklu, kā arī uztur Valsts ģeodēziskā tīkla datubāzē informāciju par valsts ģeodēziskā tīkla punktiem. Valsts ģeodēziskā tīkla datubāze ir Ģeodēziskā tīkla informācijas sistēmas sastāvdaļa. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra ir Ģeodēziskā tīkla informācijas sistēmas pārzinis.”;

(6) Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra izveido un uztur pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēmu “Latvijas Pozicionēšanas sistēma”, nodrošinot tās izmantošanu par maksu. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra ir pastāvīgās globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēmas “Latvijas Pozicionēšanas sistēma” pārzinis. Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros reglamentē pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēmas “Latvijas Pozicionēšanas sistēma” izmantošanas cenrādi un tā piemērošanas kārtību.

(7) Vietējo ģeodēzisko tīklu veido, papildinot valsts ģeodēzisko tīklu līdz tādam ģeodēziskā tīkla punktu blīvumam, kas atbilst informācijas iegūšanas mērķim. Vietējā ģeodēziskā tīkla punktu ierīkošanu, uzturēšanu un aizsardzību savā administratīvajā teritorijā nodrošina vietējā pašvaldība, kas aktuālo informāciju par tās administratīvajā teritorijā esošā vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem sniedz Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrai.

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Vietējā ģeodēziskā tīkla punktu ierīkošanu, uzturēšanu un aizsardzību savā administratīvajā teritorijā nodrošina vietējā pašvaldība, kas aktuālo informāciju par tās administratīvajā teritorijā esošā vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem uzkrāj Vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzē. Vietējā ģeodēziskā tīkla datubāze ir Ģeodēziskā tīkla informācijas sistēmas sastāvdaļa."

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Vietējā ģeodēziskā tīkla punktu ierīkošanu, uzturēšanu un aizsardzību savā administratīvajā teritorijā nodrošina vietējā pašvaldība, kas aktuālo informāciju par tās administratīvajā teritorijā esošā vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem uzkrāj Vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzē. Vietējā ģeodēziskā tīkla datubāze ir Ģeodēziskā tīkla informācijas sistēmas sastāvdaļa.”

(8) Ministru kabinets nosaka vietējā ģeodēziskā tīkla punktu ierīkošanas, uzturēšanas, kā arī informācijas sniegšanas kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2013.)

VI nodaļa
Ģeotelpiskās informācijas infrastruktūras izveidošana un darbība

28.pants. Ģeotelpiskās informācijas infrastruktūra un valsts vienotais ģeoportāls

(1) Ģeotelpiskās informācijas kopīgai izmantošanai starp iestādēm un ģeotelpiskās informācijas atkalizmantošanai elektroniskā formā izveido ģeotelpiskās informācijas infrastruktūru.

(2) Lai nodrošinātu ģeotelpiskās informācijas infrastruktūrā ietverto ģeotelpisko datu kopu un to metadatu pieejamību lietotājiem, izveido valsts vienoto ģeoportālu. Ģeoportālā nodrošina vismaz šādus ģeotelpiskās informācijas pakalpojumus:

1) meklēšanas pakalpojumi, kas, par pamatu ņemot attiecīgo metadatu saturu, nodrošina pieejamo ģeotelpisko datu kopu meklēšanu un metadatu satura parādīšanu;

2) skatīšanās pakalpojumi, kas ļauj vismaz attēlot, pārvietot, pietuvināt un attālināt skatu, panoramēt vai pārklāt skatāmās ģeotelpiskās datu kopas, kā arī attēlot pieņemtos ģeotelpisko datu kopu apzīmējumus un jebkuru ar tiem saistīto metadatu saturu;

3) lejupielādes pakalpojumi, kas ļauj lejupielādēt pilnu ģeotelpisko datu kopu vai to daļu kopijas un, ja iespējams, piekļūt tām nepastarpināti;

4) transformēšanas pakalpojumi, kas ļauj transformēt ģeotelpiskās datu kopas, lai panāktu to nepieciešamo sadarbspēju;

5) pakalpojumi, kas ļauj nepastarpināti izmantot ģeotelpiskās informācijas pakalpojumus informācijas sistēmās.

(3) Ģeoportāla pārzinis ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Tās funkcijas un uzdevumus, ģeoportālā ietveramās ģeotelpisko datu kopas, metadatus, kā arī ģeotelpisko datu kopu turētājiem izvirzāmās prasības un viņu pienākumus, lai nodrošinātu ģeotelpisko datu kopu un to metadatu pieejamību ģeoportālā un izmantošanu, kā arī ģeoportālā ietvertās ģeotelpiskās informācijas izmantošanas noteikumus reglamentē Ministru kabinets.

7. Aizstāt 28. panta trešās daļas pirmajā teikumā vārdus "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija" ar vārdiem "Valsts reģionālās attīstības aģentūra".

7. Aizstāt 28.panta trešās daļas pirmajā teikumā vārdus “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija” ar vārdiem “Valsts reģionālās attīstības aģentūra”.

(4) Ģeotelpiskās informācijas infrastruktūrā iekļautās informācijas kopīgai izmantošanai un atkalizmantošanai, ievērojot šā likuma V nodaļā ietvertos ģeotelpiskās informācijas un ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu sniegšanas vispārīgos noteikumus un piemērojot izņēmumus Informācijas atklātības likumā paredzētajiem informācijas atkalizmantošanas nosacījumiem, nosaka šādus noteikumus:

1) ģeotelpisko datu kopu meklēšana un skatīšanās ģeoportālā, neveicot to lejupielādi, ir bez maksas;

2) maksu par ģeotelpisko datu kopu skatīšanos ģeoportālā, neveicot to lejupielādi, var pieprasīt par tām ģeotelpiskās informācijas kopām, kuru uzturēšana nav pilnībā nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem un kuru informācijas turētājam nepieciešams nodrošināt liela apjoma un biežu ģeotelpiskās informācijas atjaunināšanu;

3) ģeotelpisko datu kopu skatīšanās ģeoportālā, neveicot to lejupielādi, var būt ierobežota atkalizmantošanai komerciālos nolūkos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

Pārejas noteikumi

------------------------

16. Ministru kabinets līdz 2013.gada 1.augustam izdod šā likuma 17.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.

(23.05.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2013.)

8. Papildināt pārejas noteikumus ar 17., 18., 19. un 20. punktu šādā redakcijā:

"17. Ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanā, sagatavošanā un uzturēšanā ar 2014. gada 1. augustu izmanto Eiropas Vertikālo atskaites sistēmu.

Redakcionāli precizēts

8. Papildināt pārejas noteikumus ar 17., 18., 19. un 20.punktu šādā redakcijā:

“17. Ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanā, sagatavošanā un uzturēšanā ar 2014.gada 1.augustu izmanto Eiropas Vertikālās atskaites sistēmas realizāciju Latvijas teritorijā.

18. Mērniecības darbus, kas uzsākti līdz 2014. gada 1. augustam, līdz 2014. gada 1. oktobrim var pabeigt Baltijas 1977. gada normālo augstumu sistēmā.

18. Mērniecības darbus, kas uzsākti līdz 2014.gada 1.augustam, līdz 2014.gada 1.oktobrim var pabeigt Baltijas 1977.gada normālo augstumu sistēmā.

19. Ja būvniecības dokumentācija izstrādāta Baltijas 1977. gada normālo augstumu sistēmā, tad ar 2014. gada 1. augustu izpildmērījuma plāna piezīmēs jānorāda augstumu sistēma, kurā izstrādāta būvniecības dokumentācija, un augstumu pārrēķinos uz Eiropas Vertikālo atskaites sistēmu izmantotā vērtība.

19. Ja būvniecības dokumentācija izstrādāta Baltijas 1977.gada normālo augstumu sistēmā, tad ar 2014.gada 1.augustu izpildmērījuma plāna piezīmēs jānorāda augstumu sistēma, kurā izstrādāta būvniecības dokumentācija, un augstumu pārrēķinos uz Eiropas Vertikālo atskaites sistēmu izmantotā vērtība.

20. Ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanai, sagatavošanai un uzturēšanai izmantotajās informācijas sistēmās un datubāzēs esošo informāciju, kas izteikta Baltijas 1977. gada normālo augstumu sistēmā, līdz 2014. gada 1. augustam izsaka Eiropas Vertikālajā atskaites sistēmā."

20. Ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanai, sagatavošanai un uzturēšanai izmantotajās informācijas sistēmās un datubāzēs esošo informāciju, kas izteikta Baltijas 1977.gada normālo augstumu sistēmā, līdz 2014.gada 1.augustam izsaka Eiropas Vertikālajā atskaites sistēmā.”