I. Kādēļ likums ir vajadzīgs

2013.gada 9.jūlijā Saeima pieņēma Būvniecības likumu (turpmāk – likums), kurš stāsies spēkā 2014.gada 1.maijā tika sagatavots ar mērķi radīt mūsdienīgu un modernu būvniecības procesa tiesisko regulējumu, kas harmonizētu ar nacionālo likumdošanu ar ES tiesību aktiem un veicinātu būvniecības nozares attīstību, kā arī sekmētu sabiedrības iespējas līdzdarboties lēmumu pieņemšanā, nodrošinot maksimālu būvniecības ierosinātāja un sabiedrības interešu aizsardzību, kas balstīta uz likumprojekta būtību – būvniecība ir teritorijas plānojuma izpilde.

Ņemot verā iepriekšējā gada nogales notikumus Būvniecības nozarē radās nepieciešamība būtiski uzlabot un pārskatīt likuma pieņemtās normas, kā arī papildināt deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt saistošos un pakārtotos normatīvos aktus, no kuriem lielākā daļa uz doto brīdi ir starpinstitūciju saskaņošanas stadijā.

Saskaņā ar likuma deleģējumu, lai nodrošinātu likuma izpildi, Ministru kabinetam ir jāizdod 21 Ministru kabineta noteikums.

Ministru kabinets ir pieņēmis Ministru kabineta noteikumus „Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi”, „Būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtība” un „Noteikumi par Eiropas tehnisko novērtējumu”.

Ministru kabineta noteikumu projekti „Vispārīgie būvnoteikumi”, Ēku būvnoteikumi”, „Noteikumi par būvdarbu veicēju un būvspeciālistu civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu” un „Dzelzceļa būvnoteikumi” iekļauti izskatīšanai 07.04.2014. Ministru kabineta komitejas (turpmāk - MKK) sēdē.

Ministru kabineta noteikumu projekts „Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības būvnoteikumi”, Ministru kabineta noteikumu projekts „Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi”, Ministru kabineta noteikumu projekts „Citu, atsevišķi neklasificētu, inženierbūvju būvnoteikumi” ir nosūtīti Valsts kancelejai iekļaušanai Ministru kabineta darba kārtībā.

Ministru kabineta noteikumu projekts „Ostu hidrotehnisko būvju speciālie būvnoteikumi” iekļauti Ministru kabineta noteikumu projektā „Citu, atsevišķi neklasificētu, inženierbūvju būvnoteikumi”.

Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par būvinspektoriem” izskatīts 31.03.2014.MKK sēdē un iesniegts izskatīšanai 08.04.2014. Ministru kabineta sēdē.

Ievērojot augstāk minēto Ekonomikas ministrija secina, ka līdz 18.04.2014. varētu tikt pieņemti un būt spēkā 13 Ministru kabineta noteikumi, kas jāizdod likuma izpildei.

Ekonomikas ministrija līdz 24.04.2014. Valsts kancelejā iesniegs Ministru kabineta noteikumu projektus „Elektroenerģijas ražošanas, glabāšanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi”, „Meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvnoteikumi” un „Noteikumi par mākslīgo salu, būvju un iekārtu būvniecību, ierīkošanu un ekspluatāciju jūrā”, kā arī „Latvijas Būvniecības padomes izveidošanas un darbības kārtība”, kurš jau izskatīts 31.03.2014. MKK sēdē un 02.04.2014. izskatīts arī Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē, kurā kopumā to atbalstīja vienlaikus nosakot priekšlikumu sniegšanas termiņu līdz 16.04.2014.

Tādējādi līdz 01.05.2014. ir iespējams pieņemt 17 noteikumus no 21 paredzētā Būvniecības likumā. Šie noteikumi nodrošina būvniecības likuma izpildi un noregulē jautājumus par būvniecības kārtību gan ēku, gan inženierbūvju būvniecībai, attiecīgi ieviešot likuma prasības un tajā noteikto kārtību būvniecības procesam turpmāk. Izņēmums, kas var būtiski skart atsevišķu nozari ir valsts autoceļu būvniecība – jo uz likuma spēkā stāšanās brīdi netiks izdoti Ministru kabineta noteikumi „Autoceļu būvnoteikumi”, par kuru saturu atbild Satiksmes ministrija. Attiecīgi laika periodā no jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanās līdz Ministru kabineta noteikumu „Autoceļu būvnoteikumi” izdošanai jauni autoceļu būvniecības procesi nebūs uzsākami.

Uz likuma spēkā stāšanās dienu nebūs izdoti arī Ministru kabineta noteikumi „Ar radiācijas drošību saistīto būvju būvnoteikumi” par kuru saturu atbild Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Izstrādes procesā ir arī „Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi”.

Savukārt Ministru kabineta noteikumiem „Noteikumi par būvkomersantu klasifikāciju” saskaņā ar Būvniecības likums Pārejas noteikumu 8.punktu jāstājas spēkā ar 01.01.2015.

Pēc normatīvo aktu  saskaņošanas un apstiprināšanas būtu jānodrošina apmācības un sistēmas ieviešanas laiks pašvaldībās un valsts iestādēs, tāpat nebūtu pieļaujama būvniecības regulējuma maiņa būvniecības sezonas laikā.

Ievērojot iepriekš minēto, kā arī to, ka izstrādātajos Ministru kabineta noteikumos iekļautās papildus prasības būvniecības procesa dalībniekiem (būvdarbu vadītājiem, būvdarbu izpildītājiem, būvuzraugiem) un būvniecības procesa posmiem, kādas līdz šim spēkā esošais regulējums neparedz, var tikt kavēta iesākto būvniecības procesu sekmīga norise 2014.gada būvniecības sezonā, līdz ar to samērīgs Būvniecības likuma un tam pakārtoto Ministru kabineta noteikumu regulējumu spēkā stāšanās termiņš būtu 2014.gada 1.oktobris t.i. pēc aktīvās būvniecības ieceres iesniegumu sezonas beigām.

II. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

Likums nodrošinās saprātīgu pāreju no šobrīd spēkā esošā regulējuma uz jaunu regulējumu būvniecībā.

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Nav attiecināms

IV. Kāda var būt likuma ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Nav attiecināms

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst likumprojekts

Nav attiecināms

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot likumprojektu

Sagatavojot projektu konsultācijas notikušas Ekonomikas ministrijas, Tieslietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Saeimas Juridiskā biroja, Rīgas pilsētas būvvaldes, kā arī nevalstisko organizāciju – Ārvalstu Investoru padomes Latvijā un Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS u.c. pārstāvju lokā.   Ekonomikas ministrijā notikušas konsultācijas ar Latvijas darba devēju konfederāciju, kā arī likumprojektā noteiktais iepriekš pārrunāts ar Latvijas pašvaldību savienību. 

VII. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta, pamatojoties uz esošo institūciju funkcijām.

Nav jārada jaunas institūcijas un netiek paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Likumprojekts pēc pieņemšanas Saeimā tiks publicēts likumā „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” noteiktajā kārtībā, kā arī tiks publicēts interneta bezmaksas datu bāzē www.likumi.lv un Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.