2014. gada ___. aprīlī

Nr. 9/6 -

 

SAEIMAS PREZIDIJAM

 

 

          Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt grozījumu 2014. gada 3. aprīļa Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījums Apsardzes darbības likumā”.

Komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 86. pantu komisija lūdz virzīt likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Pielikumā:

1.     Likumprojekts uz vienas lapas;

2.     Likumprojekta anotācija uz četrām lapām.

 

 

 

 

Ar cieņu,

 

 

komisijas priekšsēdētājs                                                            A. Latkovskis

 

Likumprojekts

 

Grozījums Apsardzes darbības likumā

 

Izdarīt Apsardzes darbības likumā ( Latvijas Vēstnesis, 2014, 47.nr.) šādu grozījumu:

Papildināt Pārejas noteikumus ar 7., 8., 9., 10. un 11. punktu šādā redakcijā:

„7. Līdz 2017.gada 1.jūlijam apsardzes sertifikātu izsniedz arī personai, kura apguvusi apsardzes sertifikāta iegūšanai nepieciešamo profesionālās pilnveides programmu, kā arī apguvusi pirmās palīdzības sniegšanas mācību kursu un nokārtojusi apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījumu.

8. Speciālo atļauju (licenci) tehniskās apsardzes veikšanai izsniedz pēc Ministru kabineta noteikumu, kas nosaka prasības apsardzes vadības centru nepārtrauktai apsargājamā objektā ierīkotās apsardzes tehniskās sistēmas signālu pieņemšanai, apstrādei un informācijas (trauksmes signāla) tālākai paziņošanai apsardzes komersanta mobilajiem norīkojumiem (apsardzes darbiniekiem), spēkā stāšanās.

9. Komersants, kurš ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) fiziskās apsardzes veikšanai, ir tiesīgs sniegt tehniskās apsardzes pakalpojumus līdz 2015.gada 1.janvārim.

10. Līdz Ministru kabineta noteikumu, kas nosaka valsts nodevas apmērus speciālās atļaujas (licences) saņemšanai, spēkā stāšanās dienai, izsniedzot speciālo atļauju (licenci) apsardzes tehnisko sistēmu ierīkošanai, maksājama valsts nodeva, kāda ir noteikta par pirmās kategorijas speciālās atļaujas (licences) saņemšanu.

11. Līdz Ministru kabineta noteikumu, kas nosaka valsts nodevas apmērus speciālās atļaujas (licences) saņemšanai, spēkā stāšanās dienai, izsniedzot speciālo atļauju (licenci) fiziskajai apsardzei, tehniskajai apsardzei un inkasācijas apsardzei, maksājama valsts nodeva, kāda ir noteikta par otrās kategorijas speciālās atļaujas (licences) saņemšanu.”

 

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

 

 

 

 

Komisijas priekšsēdētājs                                                             A.Latkovskis

 

 

 

 

 

 

Likumprojekta “Grozījums Apsardzes darbības likumā”

anotācija

 

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Izskatot likumprojektu „Apsardzes darbības likums” (Nr.740/Lp11) trešajā lasījumā, tika atbalstīts priekšlikums aizstāt 15.panta pirmajā daļā vārdus „pēc attiecīgas apmācības un kvalifikācijas pārbaudījuma nokārtošanas” ar vārdiem „pēc saskaņā ar profesiju standartu izstrādātas mācību programmas apguves un kvalifikācijas pārbaudījuma nokārtošanas”.

Līdz ar to atbilstoši Likuma 14.panta pirmajai daļai apsardzes sertifikātu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedz fiziskajai personai, kura apguvusi saskaņā ar profesiju standartu izstrādātu mācību programmu un nokārtojusi kvalifikācijas pārbaudījumu vai kurai atzīta ārvalstīs iegūtā profesionālā kvalifikācija atbilstoši likumam "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu", kā arī fiziskajai personai, kura apguvusi akreditētu pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu un ieguvusi drošības speciālista kvalifikāciju.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumu Nr.461 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību" 2.pielikumu „Profesiju standarti” apsardzes darbības jomā ir noteikti šādi profesiju standarti: 1.88. Drošības dienesta vadītāja profesijas standarts (piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis); 2.50. Drošības speciālista profesijas standarts (ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis); 3.59. Apsardzes organizatora profesijas standarts (trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis). Minētie profesiju standarti pēc būtības atbilst augstākā līmeņa apsardzes darbības speciālista profesijai, kura pienākumos ietilpst organizēt un kontrolēt uzņēmuma īpašuma un personāla drošības pasākumu kompleksa darbību. Pašlaik nav izstrādāts profesijas standarts apsardzes darbiniekam, kura pienākumos ietilpst atsevišķu apsardzes darbinieka pienākumu izpilde (darba apsardzes postenī, darbs apsardzes patruļā, u.c.). Ņemot vērā norādīto, lai nodrošinātu Likuma 14.panta pirmajā daļā paredzētās prasības un nodrošinātu iespēju personām apgūt apsardzes darbiniekiem sertifikāta iegūšanai nepieciešamo mācību programmu, ir nepieciešams izstrādāt un apstiprināt attiecīgu apsardzes darbinieka profesijas standartu.

Atbilstoši apsardzes komersantu profesionālo organizāciju sniegtajai informācijai minēto Likumā ietverto prasību dēļ apsardzes komersanti saskarsies ar vēl nozīmīgākām cilvēkresursu problēmām. Ņemot vērā augsto darbinieku mainību nozarē kopumā, vairāki apsardzes uzņēmumi ik mēnesi pieņem darbā vairākus desmitus sertificētu apsardzes darbinieku. Kopš Likuma spēkā stāšanās vairs nav iespējams sertificēt un pārsertificēt apsardzes darbiniekus, līdz ar ko tiks radīti būtiski riski nozares uzņēmumu komercdarbībai un, visticamāk, vēl vairāk tiks veicināta nelegālā nodarbinātība.

Lai nodrošinātu Likuma 14.panta pirmajā daļā paredzētās prasības izpildi, Iekšlietu ministrija lūdza Izglītības un zinātnes ministrijas viedokli par šāda profesijas standarta un atbilstošas mācību programmas izstrādi.

Profesionālās izglītības saturu šobrīd veido divi reglamentējošie pamatdokumenti – valsts profesionālās izglītības standarts un profesijas standarts. Valsts profesionālās izglītības standarts nosaka profesionālās izglītības programmu virzienu, bet profesijas standarts nosaka profesionālās izglītības saturu. Atbilstoši valsts profesionālās izglītības standartam izglītības programmās ir noteikts stundu skaits, teorijas un prakses sadalījums, kā arī vispārizglītojošo priekšmetu apjoms. Visās profesionālās izglītības programmās, kurās piešķir profesionālo kvalifikāciju profesionālās izglītības saturu nosaka profesiju standarts. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumi 2011.gada 30.augusta noteikumiem Nr.662 „Profesionālās kvalifikācijas eksāmenu norises kārtība akreditētās profesionālās izglītības programmās” profesionālās kvalifikācijas eksāmens jākārto pēc profesionālās tālākizglītības programmas apgūšanas, kas paredz programmas minimālo stundu apjomu 480 stundas, tai skaitā 240 stundas kvalifikācijas praksi.

Ņemot vērā minēto, nepieciešams izstrādāt jaunu profesijas standartu apsardzes darbiniekam, kā arī visām mācību iestādēm, kas uz šo brīdi realizē apsardzes darbinieku apmācību, būs no jauna jāizstrādā profesionālā tālākizglītības programma atbilstoši Likuma 14.panta pirmās daļas prasībām.

Lai varētu īstenot jaunā Likuma 14.panata pirmajā daļā noteiktās prasības ir nepieciešams veikt virkni pasākumus, kas attiecīgi prasa noteiktu laika periodu.

Izstrādājot jaunu profesijas standartu un īstenojot to kā profesionālās tālākizglītības programmu ar profesionālās kvalifikācijas iegūšanu, visām profesionālās izglītības iestādēm no jauna būs nepieciešams licencēt un akreditēt jaunu profesionālās tālākizglītības programmu, atbilstoši 2009.gada 14.jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr.775 „Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība”.

Lai nodrošinātu Likuma 14.panta pirmajā daļā noteiktās prasības izpildi ir nepieciešams noteikt pārejas periodu apsardzes darbinieka profesijas standarta un atbilstošu mācību programmu izstrādei. Šāda pārejas perioda laikā būtu saglabājamas līdzšinējās prasības apsardzes sertifikāta saņemšanai, kas ir noteiktas atbilstoši 2006.gada 11.maijā pieņemtā Apsardzes darbības likuma 11.panta pirmajai daļai: apsardzes sertifikātu fiziskajai personai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedz pēc attiecīgas apmācības un kvalifikācijas pārbaudījuma nokārtošanas.

2014.gada 3.martā Izglītības un zinātnes ministrija ir izvērtējusi un saskaņojusi Iekšlietu ministrijas izstrādāto profesionālās pilnveides izglītības programmas (160 stundas) „Apsardzes darbs” paraugu, nodrošinot 2011.gada 2.augusta Ministru kabineta noteikumu Nr.594 „Noteikumi par apsardzes sertifikātu izsniegšanas, pagarināšanas un anulēšanas kārtību un valsts nodevas maksāšanas kārtību un apmēru” 4.punkta izpildi. Atbilstoši Profesionālās izglītības likumam, apgūstot minēto pilnveides izglītības programmu, tiek izsniegta apliecība par profesionālās pilnveides izglītību, nepiešķirot profesionālo kvalifikāciju.

Atbilstoši Likuma 3.panta pirmajai daļai ir paredzēts ieviest atsevišķu apsardzes pakalpojuma veidu – tehniskā apsardze. Saskaņā ar Likuma 3.panta ceturto daļu apsargājamā objekta tehnisko apsardzi apsardzes komersants īsteno, izmantojot apsardzes vadības centru ar monitoringa un trauksmes signālu uztveršanas pulti, kas saņem signālu no apsargājamā objektā ierīkotās apsardzes tehniskās sistēmas, lai nodrošinātu nepārtrauktu apsardzes vadības centra darbību un apsardzes darbinieka vai apsardzes darbinieku mobilās grupas ierašanos apsargājamā objektā nekavējoties pēc apsardzes vadības centra informācijas (trauksmes signāla) saņemšanas. Saskaņā ar Likuma 10.panta trešo daļu tehniskās apsardzes pakalpojumus sniedz tikai tāds apsardzes komersants, kas izveidojis Ministru kabineta noteiktajām prasībām atbilstošu apsardzes vadības centru nepārtrauktai apsargājamā objektā ierīkotās apsardzes tehniskās sistēmas signālu pieņemšanai, apstrādei un informācijas (trauksmes signāla) tālākai paziņošanai apsardzes komersanta mobilajiem norīkojumiem (apsardzes darbiniekiem) un spēj nodrošināt to ierašanos apsargājamā objektā apsardzes pakalpojuma līgumā noteiktajā termiņā.

2006.gada 11.maijā pieņemtajā Apsardzes darbības likumā šādas prasības apsardzes pakalpojuma sniegšanai nebija noteiktas. Izstrādājot jauno Apsardzes darbības likumprojektu, bija paredzēts ietvert likumā prasību, ka tehniskās apsardzes pakalpojuma sniegšanai paredzētajam apsardzes vadības centram ir jāatbilst noteiktiem standartiem (Latvijas standarts LVS EN 50518-1:2010, LVS EN 50518-2:2011, LVS EN 50518-2:2011/AC:2011 un LVS EN 50518-3:2011). Tomēr, vadoties no standartu piemērošanas brīvprātības principa, kā arī nepieciešamības nodrošināt normatīvajā aktā paredzēta standarta publisku pieejamību valsts valodā, kā arī ievērojot Saeimas Juridiskā biroja ierosinājumu, likumprojektā „Apsardzes darbības likums” paredzētā atsauce uz piemērojamiem standartiem tika izslēgta.

Pamatojoties uz Likumā ietverto deleģējumu Ministru kabinetam, Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu „Apsardzes darbības licencēšanas noteikumi”. Noteikumu projekta izstrādes laikā konsultējoties ar Ekonomikas ministriju, kas atbilstoši Standartizācijas likuma 5.pantam realizē valsts politiku standartizācijas jomā, ir secināts, ka nav atbalstāma prakse normatīvajos aktos paredzēt standartu obligātu lietošanu. Šāda standartos paredzēto prasību ietveršana normatīvajā aktā ir pretrunā ar standartu brīvprātīgas piemērošanas principu, kā arī nevar nodrošināt prasības pēc obligāti piemērojama (saistoša) tiesiskā regulējuma brīvu pieejamību (standarta publiska pieejamība nav iespējama, jo standarts ir intelektuāla īpašuma tiesību objekts).

Ņemot vērā norādīto, šobrīd normatīvi nav noteiktas prasības tehniskās apsardzes pakalpojuma sniegšanai paredzētajam apsardzes vadības centram. Iekšlietu ministrija veic Ministru kabineta noteikumu projektā „Apsardzes darbības licencēšanas noteikumi” ietveramo prasību apsardzes vadības centram precizēšanu un saskaņošanu. Līdz ar to, līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, nav iespējams izsniegt speciālās atļaujas (licences) tehniskās apsardzes veikšanai.

Saskaņā ar Likuma Pārejas noteikumu 2.punktu, līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2015.gada 1.janvārim, ir spēkā Ministru kabineta 2008.gada 11.novembra noteikumi Nr.930 „Apsardzes darbības licencēšanas noteikumi”, kuros cita starpā ir noteiktas apsardzes darbības atļaujas (licences) saņemšanai maksājamās valsts nodevas. Atbilstoši Likuma Pārejas noteikumu 4.punktam komersanti, kuriem izsniegtas otrās kategorijas speciālās atļaujas (licences), ir tiesīgi sniegt visus šā likuma 3.panta pirmajā daļā paredzētos apsardzes pakalpojumus (izņemot euro skaidras naudas profesionālos pārrobežu autopārvadājumus starp eurozonas dalībvalstīm, ja nav saņemta pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļauja) līdz 2015.gada 1.janvārim.

 

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

 

Likumprojekts nodrošinās sekmīgu apsardzes komersantu darbu.

 

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

 

Ar Iekšlietu ministriju.

 

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

 

Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumā un normatīvajos aktos noteikto kārtību un ar jau esošo valsts institūciju palīdzību. Jaunu institūciju dibināšana nav nepieciešama.