2014.gada 20.martā

 

Saeimas Prezidijam

 

 

            Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut Saeimas 27.marta sēdes  darba kārtībā  komisijas noraidīto likumprojektu „Brīvprātīgā darba veikšanas likums” (reģ. nr. 492/Lp11) un Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu „Brīvprātīgā darba likums” izskatīšanai pirmajā lasījumā.

            Pielikumā: likumprojekts  „Brīvprātīgā darba likums” ar  anotācija uz    8. lpp.

 

 

 

Komisijas priekšsēdētāja                                                                A.Barča 

Projekts

 

 

Brīvprātīgā darba likums

 

 

            1.pants. Likums mērķis

 

Likuma mērķis ir sekmēt brīvprātīgo darbu un veicināt sabiedrības līdzdalību brīvprātīgajā darbā.

       2.pants. Brīvprātīgais darbs

      (1) Brīvprātīgais darbs šā likuma izpratnē ir organizēts fiziskas personas uz labas gribas pamata veikts fizisks vai intelektuāls bezatlīdzības darbs sabiedrības labā, tajā skaitā valsts nozīmes pasākumu  sagatavošanā, organizēšanā vai īstenošanā.

(1)  Brīvprātīgais  darbs netiek organizēts un  veikts  peļņas gūšanas nolūkā, brīvprātīgā darba veicējus neiesaista reliģiskajā vai politiskajā darbībā, kā arī ar brīvprātīgā darba veicējiem neaizstāj nodarbinātos.

            3.pants. Brīvprātīgā darba organizētājs

             Brīvprātīgo darbu ir tiesīgas organizēt:

            1) biedrības un nodibinājumi;

             2) valsts  un pašvaldību  iestādes;

            3) reliģiskās organizācijas;

            4) politiskās organizācijas (partijas);

            4.pants. Brīvprātīgā darba veicējs

            (1) Brīvprātīgā darba veicējs šā likuma izpratnē ir fiziska persona, kas sasniegusi 13 gadu vecumu.

            (2) Personas vecumā no 13 līdz 15 gadiem ir tiesīgas veikt brīvprātīgo darbu, ja  viņa likumiskais pārstāvis devis rakstveida piekrišanu.

                (3) Nepilngadīga persona no mācībām brīvajā laikā veic tās vecumam, drošībai, veselībai un tikumībai nekaitīgu brīvprātīgo darbu, kas veicina zināšanu, prasmju, iemaņu un attieksmju attīstību.

                (4) Persona ir tiesīga veikt brīvprātīgo darbu, kurā ir iesaistītas nepilngadīgas personas vai  iestādē,  kurā nepilngadīgas personas uzturas, ja tā atbilst bērnu tiesību aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām, kas ir attiecināmi uz iestāžu, kurās uzturas bērni, darbiniekiem un vadītājiem.

 

            5.pants. Tiesisko attiecību nodibināšana un izbeigšana

   (1)Tiesiskās attiecības starp brīvprātīgā darba organizētāju un brīvprātīgā darba veicēju tiek nodibinātas, kad brīvprātīgā darba veicējs un brīvprātīgā darba organizētājs ir vienojušies par veicamā darba apjomu, izpildes kārtību, termiņu, kā arī brīvprātīgā darba veicējs ir iepazīstināts ar tā pienākumiem un tiesībām.

(2) Tiesiskās attiecības izbeidz vienpusēji, ne vēlāk kā trīs dienas iepriekš paziņojot par to otrai pusei. Ja ir noslēgts rakstveida līgums par brīvprātīgo darbu, paziņojumu par tiesisko attiecību izbeigšanu otrai pusei iesniedz rakstveidā.

 

            6.pants.  Rakstveida līgums par brīvprātīgo darbu

 

         (1) Līgumu par brīvprātīgo darbu  slēdz rakstveidā, ja:

 

            1) to pieprasa kāda no pusēm;

 

            2) ir paredzēts segt izdevumus, kas ir saistīti ar brīvprātīgo darbu.  

 

         (2) Līgumā par brīvprātīgo darbu norāda:

 

1)     brīvprātīgā darba veicēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietu;

 

2)     brīvprātīgā darba organizētāja nosaukumu, reģistrācijas numuru un adresi;

 

3)     veicamā  darba pienākumus;

 

4)     brīvprātīgā darba paredzamo ilgumu;

 

5)     brīvprātīgā darba vietu;

 

6)     brīvprātīgā darba organizētāja atbildību, tiesības un pienākumus;

 

7)     brīvprātīgā darba veicēja atbildību, tiesības un pienākumus;

 

8)     pieļaujamo ar  brīvprātīgā darba veikšanu saistīto  atlīdzināmo izdevumu apmēru, ja šādus izdevumus ir paredzēts atlīdzināts;

 

9)     citus noteikumus, ja puses to uzskata par nepieciešamu.

 

            7.pants. Brīvprātīgā darba organizētāja tiesības un pienākumi

             (1) Brīvprātīgā darba organizētājam ir tiesības:

1)     pieprasīt, lai brīvprātīgā darba veicējs uzrāda dokumentus, kas apliecina viņa izglītību vai profesionālo sagatavotību, ja tiek slēgts līgums par tāda brīvprātīgā darba veikšanu, kuram ir nepieciešamas īpašas zināšanas vai prasmes;

2)     pieprasīt, lai brīvprātīgā darba veicējs uzrāda izziņu par iepriekšēju sodāmību gadījumos, kad iepriekšējā sodāmība varētu būt šķērslis paredzētā darba veikšanai;

3)     nepielaist brīvprātīgā darba veicēju pie brīvprātīgā darba veikšanas gadījumā, ja pastāv pamatotas aizdomas par brīvprātīgā darba veicēja saslimšanu, kas rada vai var radīt draudus viņa vai citu cilvēku drošībai vai veselībai; 

            (2) Brīvprātīgā darba organizētājam ir pienākums:

1)     pirms darba uzsākšanas iepazīstināt brīvprātīgā darba veicēju ar darba apstākļiem, veicamajiem uzdevumiem un brīvprātīgā darba veicēja pienākumiem;

2)     rakstveidā norādīt, kāda informācija uzskatāma par konfidenciālu;

3)     nodrošināt drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus, veicot nepieciešamus pasākumus risku novērtēšanai vai samazināšanai, pirms darba uzsākšanas instruēt brīvprātīgā darba veicējus par drošām darba metodēm, darba aprīkojuma un darba aizsardzības līdzekļu lietošanu, drošības zīmēm, kā arī sniegt informāciju par būtiskākiem darba vides riska faktoriem un to ietekmi uz drošību un veselību;

4)     nodrošināt tādus brīvprātīgā darba apstākļus, lai brīvprātīgā darba veicējs varētu izpildīt viņam noteiktos darba uzdevumus;

5)     pēc brīvprātīgā darba veicēja pieprasījuma izsniegt rakstveida apliecinājumu par veikto brīvprātīgo darbu;

6)     pirms nepilngadīgās personas iesaistīšanas brīvprātīgajā darbā informēt vienu no šīs personas likumiskajiem pārstāvjiem par būtiskiem darba vides riska faktoriem un to ietekmi uz drošību un veselību;

7)     pieprasīt uzrādīt brīvprātīgā darba veicēja veselības stāvokli apliecinošu dokumentu, ja paredzēts veikt darbu, kas ir saistīts ar iespējamo risku citu cilvēku veselībai;

8)     reizi gadā, iesniedzot gada pārskatu, sniegt informāciju par brīvprātīgo darbu, norādot:

a)     brīvprātīgā darba vietas;

b)     kopējo darba veicēju skaitu konkrētajās brīvprātīgā darba vietās;

c)     brīvprātīgā darba veicēju nostrādāto stundu skaitu;

d)     nozīmīgākos pasākumus, projektus, aktivitātes un citu  informāciju.

            (3) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajos gadījumos ar izziņas par iepriekšēju sodāmību saņemšanu un  7.punktā minētajos gadījumos ar veselības pārbaudi saistītos izdevumus sedz brīvprātīgā darba organizētājs.

            8.pants. Brīvprātīgā darba veicēja tiesības un pienākumi

      (1) Brīvprātīgā darba veicējam ir tiesības:

1)     pirms darba uzsākšanas saņemt veicamā brīvprātīgā darba uzdevumu;

2)     uz drošiem un veselībai nekaitīgiem brīvprātīgā darba veikšanas apstākļiem;

3)     pieprasīt izziņu par veikto brīvprātīgo darbu;

4)     atteikties veikt brīvprātīgo darbu, ja tas neatbilst viņa iemaņām, prasmēm, vai darba uzdevums viņam nav pieņemams.

            (2) Brīvprātīgā darba veicējam ir pienākums:

1)     veikt viņam uzticētos pienākumus personīgi;

2)     ievērot brīvprātīgā darba organizētāja norādījumus brīvprātīgā darba veikšanā;

3)     rūpīgi izturēties pret viņa rīcībā nodoto mantu un finanšu līdzekļiem;

4)     nekavējoties informēt brīvprātīgā darba organizētāju par iespējamiem šķēršļiem, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt brīvprātīgā darba gaitu, kā arī zaudējumu rašanās draudiem vai zaudējumiem, kas jau ir radušies;

5)     neizpaust brīvprātīgā darba veikšanas laikā iegūto informāciju, kuru brīvprātīgā darba organizētājs rakstveidā norādījis  par neizpaužamu.

            9.pants. Brīvprātīgā darba veicēja apdrošināšana

(1) Brīvprātīgā darba organizētājs ir tiesīgs apdrošināt brīvprātīgā darba veicēju veselību un dzīvību pret nelaimes gadījumiem brīvprātīgajā darbā.

(2) Darbus, kuru veikšanas gadījumā brīvprātīgā darba organizētājam ir pienākums nodrošināt brīvprātīgā darba veicēja veselības un dzīvības apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem brīvprātīgajā darbā un apdrošināšanas kārtību  nosaka Ministru kabinets.

            10. pants. Ar brīvprātīgā darba veikšanu saistīto izdevumu segšana

            (1) Brīvprātīgā darba organizētajam ir tiesības segt ar brīvprātīgā darba veikšanu saistītus izdevumus.

           (2) Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek ar brīvprātīgā darba veikšanu saistītās personificētās izdevumu  kompensācijas, kuras brīvprātīgā darba veicējam, atbilstoši brīvprātīgā darba līguma noteikumiem, sedz brīvprātīgā darba organizētājs, likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikto normu ietvaros.

           

 

Likumprojekta „Brīvprātīgā darba likums”

ANOTĀCIJA

1) Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Brīvprātīgā darba likums ir nepieciešams, lai nodrošinātu atbalstošu un visaptverošu brīvprātīga darba tiesisko regulējumu, kas veicinātu brīvprātīgā darba attīstību un brīvprātīgā darba veicēju darba vides sakārtošanu. Izpratne par brīvprātīgā darba nozīmi Latvijā nostiprinās, un brīvprātīgā darba apjomi ar katru gadu pieaug gan nevalstiskajās organizācijās, gan pašvaldībās, tāpēc šā jautājuma sakārtošanai ir nepieciešams regulējums - atsevišķs likums, ko nespēj risināt citi likumi: Jaunatnes likums un  Biedrību un nodibinājumu likums, kur brīvprātīgais darbs aktualizēts fragmentāri.

            Cilvēki veic brīvprātīgo darbu pēc savas brīvas gribas un izvēlas to darīt, vadoties pēc personiskas motivācijas, negūstot finansiālu labumu. Brīvprātīgais darbs ir solidaritātes apliecinājums un veids, kā indivīdi un apvienības konstatē un risina humānas, sociālas un ar vidi saistītas vajadzības un problēmas. Brīvprātīgam darbam ir būtiska ietekme arī ārpus valsts robežām. Pārrobežu brīvprātīgais darbs paver iespējas izglītības, nodarbinātības un pilsoniskuma jomā.

            Brīvprātīgā darba likuma izstrāde sekmētu brīvprātīgā darba attīstību un motivētu tajā iesaistīties vairāk cilvēkus. Brīvprātīgā darba laikā iegūto zināšanu un prasmju atzīšana, ņemot vērā brīvprātīgo gūto neformālās mācīšanās pieredzi, ir būtiski motivējošs faktors, kas veido saikni starp brīvprātīgo darbu un izglītību. Brīvprātīgā darba veicējs iegūto darba pieredzi varēs izmantot turpmākajās darba gaitās, un darba devējs varēs ņemt to vērā, izvēloties potenciālos darbiniekus.

2) Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts šo jomu neskar.

3) Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

   Pēc Finanšu ministrijas sniegtās informācijas,    neapliekot brīvprātīgā darbu veicēju personificēto izdevumu  kompensācijas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk IIN), ja šīs kompensācijas  atbilstoši brīvprātīgā darba līguma noteikumiem  sedz brīvprātīgā darba organizētāji, likumprojekta pozitīvā ietekme uz budžetu varētu būt neliela.  Tas saistīts  ar  nelielo  to brīvprātīgo darba veicēju skaitu, kas saņemts  cita veida kompensācijas pēc likumprojekta ieviešanas, kas nav iekļautas IIN likumprojekta 9.panta 1.daļas 44.punktā un  par kurām  arī tikts piemēroti darba nodokļi. Detalizētu likumprojekta ietekmi uz budžetu šobrīd nevar sniegt, jo nav nepieciešamo datu par iespējamo brīvprātīgo darbu veicēju skaitu, uz kuriem būtu attiecināma likumprojektā par IIN paredzētā norma.

4) Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Nepieciešams veikt grozījumus Jaunatnes likumā, Biedrību un nodibinājumu likumā, likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, Epidemioloģiskās drošības likumā.

 

5) Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6) Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

            Konsultācijas notikušas ar Labklājības ministriju, Tieslietu ministriju, Kultūras ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Finanšu ministriju, Veselības ministriju, Iekšlietu ministriju, Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības padomes sekretariātu, biedrību Latvijas Pilsoniskā alianse, biedrību „Latvijas mazpulki”,  biedrību brīvprātīgais.lv, Latvijas Studentu apvienību un citām nevalstiskām organizācijām.

7) Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Papildu institūcijas netiks radītas.