____.09.2014.
9/8 -
Saeimas Prezidijam
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut Saeimas š.g. 11.septembra darba kārtībā šādu likumprojektu izskatīšanu pirmajā lasījumā:
1. Likumprojekts „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Reģ. nr. 1086/Lp11) (Dok. Nr. 3572) – komisija minēto likumprojektu neatbalsta.
2. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 85.panta pirmo daļu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādātais alternatīvais likumprojekts „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” – komisija minēto likumprojektu atbalsta.
Komisija ierosina atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.
Pielikumā: 1) Komisijas izstrādātais alternatīvais likumprojekts „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” uz …. lpp.
2) anotācija alternatīvajam likumprojektam „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” uz …. lpp.
Ar cieņu,
Jānis Ozoliņš
komisijas priekšsēdētājs
Likumprojekts
Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā
Izdarīt Elektroenerģijas tirgus likumā (Latvijas Vēstnesis, 2005, Nr.82; 2008, Nr.64; 2011, Nr.117; 2013, Nr.211, Nr.232; 2014, Nr.60) šādus grozījumus:
1. Papildināt 1.panta otro daļu ar 171) un 172) punktu šādā redakcijā:
„171) aizsargātais lietotājs - mājsaimniecības lietotājs, kam pašvaldība, ievērojot sociālās palīdzības normatīvo regulējumu, ir piešķīrusi trūcīgas vai maznodrošinātas personas (ģimenes) statusu, kā arī daudzbērnu ģimene;
172) aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojums - elektroenerģijas tirdzniecība aizsargātajam lietotājam;”
2. Papildināt likumu ar 331.pantu šādā redakcijā:
„331. Elektroenerģijas tirdzniecība aizsargātam lietotājam
(1) Aizsargātājam lietotājam vienā sistēmas pieslēguma vietā ir tiesības saņemt aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu.
(2) Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma saturu nosaka Ministru kabinets.
(3) Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu sniedz tirgotājs, kurš ir izvēlēts konkursa kārtībā. Konkursa priekšmets ir aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma nodrošināšanas pienākums/saistības ar viszemāko valsts budžeta līdzfinansējumu. Uz konkursa norisi nav attiecināms Publisko iepirkumu likums.
(4) Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma nodrošināšanas saistības nosaka uz diviem gadiem. Ja šā panta otrajā daļā noteiktais aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma saturs tiek mainīts, tad ir organizējams jauns konkurss.
(5) Ministrija izdod nolikumu, saskaņā ar kuru izsludina un organizē konkursu, lai noteiktu aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu sniedzēju. Nolikumā ministrija ietver:
1) konkursa izsludināšanas termiņu;
2) pretendentiem izvirzāmās prasības;
3) pieteikumu izvērtēšanas kritērijus;
4) pieteikumu iesniegšanas un izvērtēšanas termiņu.
(6) Lēmumu par konkursa rezultātu pieņem ministrija. Lēmumā norāda tirgotāju, kas sniedz aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu, laika periodu, kurā tirgotājam ir saistības sniegt aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu, cenu, par kādu tirgotājs pārdod aizsargātajam lietotājam elektroenerģiju, un nosacījumi, kādos tirgotājs konkursa kārtībā ir piedāvājis sniegt aizsargātā lietotāja elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumu.
(7) Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšanas apmaksu šī panta trešajā daļā noteiktajam tirgotājam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veic no valsts budžeta līdzekļiem.
(8) Ministru kabinets nosaka kārtību kādā šī panta trešajā daļā noteiktais tirgotājs saņem datus par aizsargātajiem lietotājiem.”
3. Papildināt Pārejas noteikumus ar 44.,45.,46.,47.,48. un 49.punktu šādā redakcijā:
„44. No 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojums ietver katrā norēķinu periodā, kas ir kalendārais mēnesis, 100 kilovatstundu elektroenerģijas pārdošanu par tādu cenu, ko veido elektroenerģijas cena, sistēmas pakalpojumu tarifs un obligātā iepirkuma komponentes par vienas kilovatstundas elektroenerģijas piegādi un kas atbilst tiem publiskā tirgotāja saistīto lietotāju tarifiem, kādi bija spēkā 2014.gada 31.martā. Par elektroenerģijas apjomu, kas norēķinu periodā pārsniedz 100 kilovatstundas, aizsargātais lietotājs norēķinās par tirgotāja, kas nodrošina aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu, piedāvāto un aizsargātā lietotāja izvēlēto elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma cenu vai tirgotāja, kas nodrošina aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu, noteikto universālā pakalpojuma cenu.
45. Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim sniedz akciju sabiedrība „Latvenergo”. No 2016.gada 1.janvāra aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu sniedz šā likuma 331. panta trešajā daļā minētais tirgotājs.
46. Ministrija līdz 2015.gada 1.septembrim izsludina šā likuma 331. panta trešajā daļā minēto konkursu.
47. Ministru kabinets līdz 2015.gada 1.jūnijam izdod šā likuma 331. panta otrajā, septītajā un astotajā daļā minētos noteikumus. Līdz šā likuma 331. panta astotajā daļā noteikto noteikumu spēkā stāšanās dienai pašvaldības sniedz aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu sniedzējam vismaz šādus aizsargāto lietotāju datus: elektroenerģijas tirdzniecības līguma numurs (ko attiecina tikai uz vienu sistēmas pieslēguma vietu), elektroenerģiju patērējošā objekta adrese, dzīvesvietas adrese, personas kods un kontaktinformācija, ja tāda ir pieejama. Šie dati ir nododami aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu nodrošinātājam vismaz reizi mēnesī, izmantojot elektroniskos datu nodošanas kanālus un datu formātus, kurus ir noteicis aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu nodrošinātājs. Daudzbērnu ģimene, kura vēlas saņemt aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu, vēršas pie aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu sniedzēja, apliecinot atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam daudzbērnu ģimenes statusam. Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniedzējs daudzbērnu ģimenei, kas ir ieguvusi aizsargātā lietotāja statusu, šo statusu saglabā kalendārā gada ietvaros.
48. Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu kārtējā norēķinu periodā piemēro tiem aizsargātajiem lietotājiem, kuriem trūcīgas vai maznodrošinātas personas (ģimenes) statuss bija piešķirts iepriekšējā kalendārajā mēnesī.
49. Šā likuma 331.panta septītajā daļā noteiktā aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšanas apmaksa tiek uzsākta no 2016.gada 1.janvāra.”
Likums stājas spēkā 2015. gada 1. janvārī.
Likumprojekta Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā
anotācija
1.Kādēļ likums ir vajadzīgs
Saskaņā ar izmaiņām Elektroenerģijas tirgus likumā, kas spēkā stāsies no 2015.gada 1.janvāra Latvijā pilnībā tiek liberalizēts elektroenerģijas tirgus un tiek pārtraukta administratīvi regulēto elektroenerģijas cenu piemērošana elektroenerģijas tirdzniecībai.
Šobrīd mājsaimniecībām piemērojamie elektroenerģijas tirdzniecības tarifi noteiktu faktoru dēļ ir zemāki nekā elektroenerģijas kopējā cena, kas veidojās atbilstoši tirgus nosacījumiem, tādēļ paredzams, ka elektroenerģijas kopējā cena mājsaimniecībām 2015.gadā būtiski pieaugs, it īpaši lietotājiem, kuri līdz šim norēķinājušies tikai par Starta tarifu. Šāds izmaksu pieaugums sociāli neaizsargātajai sabiedrības daļai radīs papildu finanšu slogu.
Ņemot vērā šos apstākļus, sagatavotā likumprojekta mērķis ir izveidot pastāvīgu instrumentu, kas nodrošinātu sociāli neaizsargātajām personām atbalstu pēc elektroenerģijas cenu kāpuma, kas prognozējams līdz ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu.
Likumprojekts izstrādāts kā alternatīvs likumprojektam „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (1086/Lp11). Galvenās atšķirības: 2015.gads noteikts kā pārejas periods, kurā tirdzniecības pakalpojumu aizsargātajam lietotājam sniedz akciju sabiedrība „Latvenergo”. Sākot ar 2016.gadu šo tirdzniecības pakalpojumu sniedz konkursa kārtībā izvēlēts tirgotājs.
2.Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
Uzsākot īstenot elektroenerģijas tirgus pilnīgas liberalizācijas pasākumus, ir secināts, ka, ņemot vērā elektroenerģijas cenu pieauguma riskus, ir jārada sociālā atbalsta instruments, kas aizsargātu noteiktus elektroenerģijas lietotājus no elektroenerģijas cenas pieauguma, kas tieši var atstāt ietekmi uz šo personu maksātspēju un ietekmēt viņu vispārējo sociālo stāvokli.
Šis likumprojekts ievieš nacionālajā likumdošanā aizsargātā lietotāja jēdzienu, radot risinājumu atbalsta shēmas izveidošanai, jo netiek apgrūtināta elektroenerģijas tirgotāju ienākšana tirgū, noteikts aizsargāto lietotāju loks, kā arī radīti apstākļi, lai elektroenerģijas lietotāji, kuriem nav tiešo līgumattiecību ar elektroenerģijas tirgotāju, tomēr varētu saņemt aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu.
Likumprojekta mērķis ir sociāla atbalsta instrumenta ieviešana, lai noteiktam lokam elektroenerģijas lietotāju, tas ir, ar likumprojektu nodefinētiem aizsargātiem lietotājiem, kas ir trūcīgās vai maznodrošinātas personas (ģimenes), kā arī daudzbērnu ģimenes, nodrošinātu tiesības saņemt aizsargātā lietotāja elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumu.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā ar trūcīgās un mazturīgās personas (ģimenes) statusu ir teju 130 000 personas un ģimenes/mājsaimniecības, kā arī aptuveni 35 000 daudzbērnu ģimenes.
Likumprojekts paredz aizsargātā lietotāja mehānismu ieviest divos etapos, kur attiecīgi pirmajā jeb pārejas periodā (no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim) aizsargātā lietotāja elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumu sniedz AS „Latvenergo”, savukārt no 2016.gada 1.janvāra šo tirdzniecības pakalpojumu nodrošina tirgotājs, kurš tiek izvēlēts konkursa kārtībā.
Pārejas periodā aizsargātā lietotāja elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojums ietver AS „Latvenergo” pienākumu nodrošināt, ka ikmēneša aizsargātā lietotāja patērētajai elektroenerģijai līdz 100 kilovatstundām, kas kopsummā gadā nepārsniedz 1200 kilovatstundas, piemēro cenu, kas atbilst tiem publiskā tirgotāja saistīto lietotāju tarifu apmēriem, kādi bija spēkā 2014.gada 31.martā.
Tas nozīmē, ka aizsargātais lietotājs par 100 kilovatstundu elektroenerģijas patēriņu norēķināsies par Starta tarifa cenu – 11,64 euro centi par kilovatstundu un attiecīgi par patēriņu virs šī apjoma lietotājam piemēros tirgotāja, kas nodrošina aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu, piedāvāto un aizsargātā lietotāja izvēlēto elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma cenu vai tirgotāja, kas nodrošina aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu, noteikto universālā pakalpojuma cenu.
Šobrīd Starta tarifu piemēro kopēji 1200 kilovatstundām gadā, nediferencējot to ikmēneša periodos, un tas tiek piesaistīts elektroenerģijas patēriņa objektam. Tāpēc, ņemto vērā, ka aizsargātā lietotāja statuss nav pastāvīgs, jo trūcīgās un mazturīgās personas (ģimenes) statusu piešķir uz noteiktu laika posmu, ir racionāli atbalstu īstenot, piemērojot ikmēneša 100 kilovatstundu elektroenerģijas patēriņam aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma cenu (Starta tarifu). Šādi aizsargātajiem lietotājiem būs iespējas saņemt kopējo atbalstu 1200 kilovatstundu elektroenerģijas patēriņam, ja tā aizsargātā lietotāja statuss būs spēkā 12 mēnešus.
Turklāt šāds atbalsta princips nodrošinās, ka būs iespējams arī tām aizsargātā lietotāja statusu ieguvušām personām/ģimenēm, kas elektroenerģiju saņem pastarpināti, neesot līgumiski saistītām ar tirgotāju, sniegt aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu.
Atbilstoši Sociālās palīdzības administrēšanas informatīvā sistēmas SOPA darbībai un pašvaldību līdzšinējai praksei, ievietojot datus šajā sistēma, var rasties apstākļi, kad datu nosūtīšana par personu/ģimeņu statusu aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma nodrošinātājam notiek laikā, kad jau ir sācies jauns norēķinu periods. Šie apstākļi var liegt aizsargātajam lietotājam saņemt pakalpojumu kārtējā mēnesī, kad statuss ir piešķirts. Tādēļ likumprojekts paredz, ka aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma nodrošinātājs šo pakalpojumu sniedz kārtējā mēnesī, ja personai/ģimenei šāds statuss ir bijis spēkā/piešķirts iepriekšējā periodā. Šāda norma nodrošina, ka aizsargātie lietotāji atbalstu var saņemt, jau sākot ar 2015.gada 1.janvāri, un nepastāv mēneša nobīde no statusa saņemšana un pakalpojuma izmantošanas.
Sociāli neaizsargāto personu atbalsta instrumenta pastāvīgumu, nodrošinās tas, ka likumprojekts paredz, ka tirgotāju, kas no 2016.gada sniegs aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu izvēlēsies publiskā konkursā un ka Ministru kabinetam, balstoties uz sociālekonomisko faktoru analīzi, būs jānosaka aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma saturs (cena, apjoms).
3.Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Atbalsta instrumenta pārejas periodā aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu nodrošinās AS „Latvenergo”, to finansējot savu finanšu resursu ietvaros, līdz ar to 2015.gadā nepastāv tieša ietekme uz valsts budžetu.
Likumprojekts tiešu ietekmi uz valsts budžets rada, sakot no 2016. gada, kad attiecīgi budžetā ir jāparedz finansējums tirdzniecības pakalpojuma konkursa apmaksai. Nepieciešamais finanšu apjoms ir cieši saistīts ar nosakāmo aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma saturu, konkursa faktiskajiem rezultātiem un aizsargāto lietotāju elektroenerģijas patēriņu. Jau šobrīd valsts vidējā termiņa budžetā ir paredzēti finanšu līdzekļi kā valsts līdzfinansējums pašvaldībām dzīvokļa pabalsta līdzfinansēšanai, kam bija jākalpo identisku mērķu sasniegšanai - Labklājības ministrijas pamatbudžeta bāzes izdevumi apakšprogrammā 05.68.00 „Dzīvokļa pabalsta līdzfinansējuma nodrošināšana pašvaldībām” 2015.-2017.gadam ik gadu 5 122 339 EUR apmērā un Labklājības ministrijas pamatbudžeta bāzes izdevumi apakšprogrammā 97.01.00 „Labklājības nozares vadība un politikas plānošana” 2015.-2017.gadam ik gadu 36 333 EUR apmērā.
Ņemot vērā, ka pašvaldības tieši netiek iesaistītas atbalsta instrumenta piemērošanā un tās tikai nodrošina datus par personām un ģimenēm, kurām ir piešķirts statuss, kas dot tiesības saņemt aizsargātā lietotāja pakalpojumu, pašvaldību budžetiem netiek uzlikts papildu finanšu slogs. Paredzamie papildu izdevumi var veidoties, pilnveidojot informāciju tehnoloģiju sistēmas. Būtiski, ka Ministru kabineta 2014.gada 20.maijā, izskatot vienu no sākotnējiem atbalsta risinājumiem, atbalstīja noteiktu finanšu līdzekļi piešķiršanu atsevišķām pašvaldībām, kas bija identificējušas nepieciešamību pilnveidot IT sistēmas.
4.Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Likumprojekta izpilde atbalsta instrumenta pārejas periodā (2015.gadā) tiks nodrošināta saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību, proti, elektroenerģijas piegādes normatīvais regulējums mājsaimniecības lietotājam, kas elektroenerģiju saņems aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma ietvaros, ir noteikts Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumos Nr.50 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”.
Likumprojekts vienlaikus uzdod Ministru kabinetam līdz 2015.gada 1.jūnijam noteikt aizsargātā lietotāja tirdzniecība pakalpojuma saturu, šī pakalpojuma sniegšanas apmaksas kārtību, ko veiks no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī kārtību kā tirgotājs saņems datus par aizsargātajiem lietotājiem.
5.Kādām Latvijas starptautiskām saistībām atbilst likumprojekts
Ar likumprojektu izveidotais aizsargātā lietotāja jēdziens ir tieši saderīgs ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija Direktīvas 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu 3.panta septītā daļā noteikto nosacījumu, kas paredz, ka dalībvalstis veic pasākumus, lai aizsargātu tiešos lietotājus (Direktīvas 2009/72/EK izpratnē - lietotājs, kas pērk elektroenerģiju pašpatēriņam), un jo īpaši nodrošina pietiekamu aizsardzību neaizsargātiem lietotājiem.
Ņemot vērā Eiropas Savienības enerģijas tirgu un sociālas vienlīdzības politikas virzienus, aizsargātā lietotāja instruments kalpos kā viens no pamatelementiem, lai uzskatītu, ka valsts nodrošina un veido tādu sociālu politiku, kas tieši sasniedz to indivīdu vajadzības, kuras ir jāaizsargā prioritāri.
Ņemot vērā, ka aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma konkursā rezultātā kādam no konkurējošā tirgū esošajiem tirgotājiem tiks piešķirtas tiesības veikt šādu īpašu sociālu pakalpojumu, ko finansē ar publiskiem līdzekļiem, tad saskaņā ar Eiropas Savienības valsts atbalsta nosacījumiem šāda konkursa un tiesību piešķiršana tirgotājam ir jāsaskaņo Eiropas Komisijā. Šāds saskaņojums no Eiropas Komisijas ir jāsaņem līdz konkursa uzsākšanai.
6.Kādas konsultācijas ir notikušas, sagatavojot likumprojektu
Likumprojekta sagatavošanas gaitā ir notikušas konsultācijas ar Ekonomikas ministriju, Labklājības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, akciju sabiedrību „Latvenergo”.
7.Kā tiks nodrošināta likuma izpilde
Likumprojekta un tajā ietverto pienākumu izpilde tiks īstenota saskaņā ar vispārīgo tiesību aktu izpildes kārtību. Vienlaikus likumā iekļauto pienākumu īstenošana tiks nodrošināta ar noteiktiem Ministru kabineta tiesību aktiem un valsts pārvaldes institūciju lēmumiem.