Rīgā, 2014. gada 26.februārī

Nr. 9/3 – 2-34-11/14

 

                                                                             Saeimas Prezidijam

 

          Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 2014.gada 27.februāra Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Juridiskā komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.pantu Juridiskā komisija lūdz virzīt likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Pielikumā: likumprojekts uz 1 lpp. un anotāciju uz 2 lpp.

 

 

 

 

Ar cieņu,

 

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja                               I.Čepāne

 

 

 

 

 

Likumprojekts

 

Grozījumi Civilprocesa likumā

 

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 6., 10., 14., 20.nr.; 2005, 7., 14.nr.; 2006, 1., 13., 20., 24.nr.; 2007, 3., 24.nr.; 2008, 13.nr.; 2009, 2., 6., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 205.nr.; 2010, 166., 183., 206.nr.; 2011, 16., 95., 132., 148.nr.; 2012, 50., 100., 190., 197.nr.; 2013, 87., 112., 188.nr.); 2014. 2.nr. šādus grozījumus:

 

            1. 486.¹ pantā:

            papildināt pirmo daļu ar 2)¹ punktu šādā redakcijā:

            „2)¹ kārtību, kādā apliecināma šķīrējtiesneša atbilstība šā likuma 497.panta otrās daļas prasībām;”

            papildināt ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

„(1)¹ Ja pastāvīgajai šķīrējtiesai ir šķīrējtiesnešu saraksts, šā saraksta izveidi paredz šķīrējtiesas reglamentā. Uzņēmumu reģistram iesniedz apliecinājumu, ka sarakstā ietvertie šķīrējtiesneši atbilst šā likuma 497.panta otrās daļas prasībām un dokumentus, kas pamato šķīrējtiesneša kvalifikāciju.

papildināt ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja notikušas izmaiņas šķīrējtiesnešu sarakstā, Uzņēmumu reģistram iesniedz apliecinājumu, ka sarakstā ietvertie šķīrējtiesneši atbilst šā likuma 497.panta otrās daļas prasībām un dokumentus, kas pamato šķīrējtiesnešu kvalifikāciju.”

 

            2. Papildināt pārejas noteikumus ar 77., 78., 79., 80. un 81.punktu šādā redakcijā:

            „77. Šķīrējtiesu reģistrā reģistrētas pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs līdz 2014.gada 1.maijam iesniedz Uzņēmumu reģistram reglamenta grozījumus atbilstoši grozījumiem šā likuma 486.¹ pantā.

            78. Ja šķīrējtiesu reģistrā reģistrētas pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs pārejas noteikumu 77.punktā noteiktajā termiņā nav Uzņēmumu reģistram iesniedzis minētos dokumentus, Uzņēmumu reģistrs līdz 2014.gada 1.jūlijam saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 29.marta noteikumiem Nr. 204 „Noteikumi par šķīrējtiesu reģistru” lemj par pastāvīgās šķīrējtiesas izslēgšanu no šķīrējtiesu reģistra.

            79. Ja puses vienojušās par civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai pastāvīgajā šķīrējtiesā, kas saskaņā ar pārejas noteikumu 78.punktu ir izslēgta no pastāvīgo šķīrējtiesu reģistra, puses vienojas par civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai citā šķīrējtiesā. Ja vienošanās netiek panākta, strīds izskatāms rajona (pilsētas) tiesā.

80. Pastāvīgā šķīrējtiesa, kas saskaņā ar pārejas noteikumu 78.punktu ir izslēgta no pastāvīgo šķīrējtiesu reģistra, var pabeigt uzsākto lietu izskatīšanu, bet ne ilgāk kā līdz 2014.gada 31.decembrim.

81. No šķīrējtiesu reģistra izslēgtās šķīrējtiesas līdz 2014.gada 1.augustam nodod procesa dokumentus glabāšanā Latvijas Nacionālajam arhīvam. Izdevumus par procesuālo dokumentu glabāšanu sedz pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs.”

Anotācija likumprojektam

„Grozījumi Civilprocesa likumā”

 

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Civilprocesa likuma 497. panta otrā daļa noteic, ka par šķīrējtiesnesi var iecelt jebkuru pilngadīgu personu, kurai nav nodibināta aizgādnība, neatkarīgi no tās pilsonības un dzīvesvietas, ja šī persona ir rakstveidā piekritusi būt par šķīrējtiesnesi, tai ir nevainojama reputācija, tā ir ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, kurai ir vismaz triju gadu praktiskā darba pieredze, strādājot augstskolas tiesību zinātņu specialitātes akadēmiskā personāla amatā vai citā juridiskās specialitātes amatā un uz kuru nav attiecināmi šā panta ceturtajā daļā minētie ierobežojumi. Savukārt, minētā likuma pārejas noteikumu 65. punkts paredz pienākumu šķīrējtiesu reģistrā reģistrētas pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājam līdz 2013. gada 1. aprīlim iesniegt Uzņēmumu reģistram apliecinājumu, ka šķīrējtiesnesis atbilst Civilprocesa likuma 497. panta otrās daļas prasībām, pievienojot dokumentus, kas pamato šķīrējtiesneša kvalifikāciju.

Civilprocesa likuma D daļā ietvertajā regulējumā nostiprināts pušu līdztiesības princips, kas noteic, ka pusēm ir vienlīdzīgas tiesības noteikt ne tikai šķīrējtiesneša iecelšanas kārtību, bet arī pašu šķīrējtiesas procesu. Gadījumā, ja puses ir vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai pastāvīgajai šķīrējtiesai, bet nav vienojušās par šķīrējtiesneša iecelšanas kārtību, šķīrējtiesnešus ieceļ saskaņā ar attiecīgās šķīrējtiesas reglamentu, ievērojot pušu līdztiesību – Civilprocesa likuma 499. panta trešā daļa.

Lai ikvienam, kas izvēlas pastāvīgo šķīrējtiesu, būtu skaidra kārtība, kādā pastāvīgā šķīrējtiesas institūcija pārliecinās par pušu izvēlētā šķīrējtiesneša atbilstību Civilprocesa likuma 497. panta otrā daļas prasībām, tiek paredzēts pienākums pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentā noteikt kārtību, kādā apliecināma šķīrējtiesneša atbilstība Civilprocesa likuma 497. panta otrā daļas prasībām. Vienlaikus likumdevējs ir paredzējis pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājam pienākumu noteiktā termiņā iesniegt reglamenta grozījumus Uzņēmumu reģistram.

Tāpat tiek noteikts pienākums pastāvīgajām šķīrējtiesām, kuru reglamenti paredz šķīrējtiesneša saraksta izveidi un saistošo spēku pusēm, iesniegt Uzņēmumu reģistram apliecinājumu un dokumentus par tās izvēlēto šķīrējtiesnešu atbilstību Civilprocesa likuma 497. panta otrā daļas prasībām. Arī gadījumā, kad ir notikušas izmaiņas šķīrējtiesnešu sarakstā, pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājam ir paredzēts pienākums Uzņēmumu reģistram iesniegt apliecinājumu un dokumentus par tās izvēlēto šķīrējtiesnešu atbilstību Civilprocesa likumā noteiktajam.

            Lai nodrošinātu pusēm iespēju iepazīties ar informāciju par šķīrējtiesneša profesionalitāti, kvalifikāciju, kompetenci, izglītību un izvēlēties kvalificētu, neitrālu šķīrējtiesnesi konkrēta strīda izšķiršanai, kā arī iepazīties ar Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem reglamentiem pirms pastāvīgās šķīrējtiesas izvēlēšanās, likumdevējs ir noteicis konkrētu termiņu šādas informācijas sniegšanai Uzņēmumu reģistram esošajām pastāvīgajām šķīrējtiesām.

Vienlaikus ar paredzēto pienākumu noteikšanu pastāvīgajām šķīrējtiesām, tiek atrunātas sekas, kas iestāsies, ja pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs likumdevēja noteiktajos termiņos neizpildīs likumdevēja gribu.

Bez tam, lai nodrošinātu ar pušu noslēgto līgumu uzņemto saistību izpildi strīdu gadījumos, kad pušu izvēlētā pastāvīgā šķīrējtiesa ar Uzņēmumu reģistra lēmumu ir izslēgta no šķīrējtiesu reģistra, ir paredzētas tiesības pusēm izvēlēties citu pastāvīgo šķīrējtiesu, vai, ja puses nevar vienoties, strīds tiek nodots izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesai.

Tāpat ir paredzēts pārejas regulējums gadījumos, kad šķīrējtiesas ar Uzņēmumu reģistra lēmumu ir izslēgtas no šķīrējtiesu reģistra, bet šajās šķīrējtiesās ir uzsākta lietas izskatīšana. Proti, tiek noteikts, ka šī pastāvīgā šķīrējtiesa pabeidz uzsākto lietu izskatīšanu likumdevēja noteiktajā termiņā.

Lai rajona (pilsētas) tiesai nepieciešamības gadījumā būtu iespēja iepazīties ar no šķīrējtiesu reģistra izslēgtās šķīrējtiesas izskatītajām lietām (procesuālos dokumentus), tiek noteikta institūcija, kurai ir nododamas glabāšanai izskatītās šķīrējtiesu lietas. Ņemot vērā to, ka nododamās izskatītās šķīrējtiesu lietas ir īstermiņa glabājamās lietas (10 gadi), lietas tiek nodotas glabāšanai Latvijas Nacionālajam arhīvam, izdevumus par glabāšanu sedzot no pastāvīgo šķīrējtiesu dibinātāju līdzekļiem.

Izskatīto šķīrējtiesu lietu glabāšanas termiņi ir sasaistāmi ar saistību izpildes noilgumu, proti, Civillikuma 1895.pants noteic, ka visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā.

 

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts attiecas uz pastāvīgajām šķīrējtiesām.

Likumprojekts nodrošinās personām iespēju iepazīties ar informāciju par šķīrējtiesneša profesionalitāti, kvalifikāciju, kompetenci, izglītību un izvēlēties kvalificētu, neitrālu šķīrējtiesnesi konkrēta strīda izšķiršanai, kā arī iepazīties ar Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem reglamentiem pirms pastāvīgās šķīrējtiesas izvēlēšanās.

 

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts nerada ietekmi uz valsts vai pašvaldību budžetu.

 

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Vienlaikus ir izstrādājami grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 29.marta noteikumos Nr. 204 „Noteikumi par šķīrējtiesu reģistru”, paredzot kārtību, kādā Uzņēmumu reģistrs pieņem lēmumu par pastāvīgās šķīrējtiesas izslēgšanu no šķīrējtiesu reģistra, ja pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs likumdevēja noteiktajā termiņā nav izpildījis noteikto pienākumu.

 

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Nav attiecināms.

 

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Par likumprojekta izstrādi ir notikušas diskusijas ar Uzņēmumu reģistru un Latvijas Nacionālo arhīvu.

Likumprojekts 2014.gada 13.februārī tika izskatīts ar tieslietu ministra 2010. gada 30. decembra rīkojumu Nr. 1-1/468 „Par darba grupas izveidošanu Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei” izveidotajā darba grupā, kuras sastāvā ir pārstāvji no Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Tieslietu ministrijas, tiesneši no rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākās tiesas, kā arī zvērināti advokāti.

 

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Projekta izpildi nodrošinās Uzņēmumu reģistrs (pieņemot lēmumu par pastāvīgās šķīrējtiesas izslēgšanu no šķīrējtiesu reģistra) un Latvijas Nacionālais arhīvs (saņemot glabāšanā no šķīrējtiesu reģistra izslēgto šķīrējtiesu lietas (procesuālos dokumentus)).