2014.gada .februārī
Nr. 9/2 – 2 – – 11/14
Saeimas Prezidijam
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 2014.gada 20.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai 1.lasījumā 2014.gada 20.februāra Saeimas sēdē sadaļā II. „Likumprojektu izskatīšana” kā pirmo, bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.
Pielikumā: 1.Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” uz 1 lpp.;
2.Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” anotācija uz 4 lpp.
3. Finanšu ministra A. Vilka atzinuma kopija uz 2 lapām.
Ar cieņu,
komisijas priekšsēdētājs J.Reirs
Iesniedz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija
Likumprojekts
Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli ”
Izdarīt likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 22.nr.,23nr.; Latvijas Vēstnesis 1994, 7., 130.nr.;1995, 34., 94.nr.; 1996, 46.nr.; 1997, 1.,2., 265., 267., 315., 316.nr.;1999, 416., 419.nr.; 2000,40., 41.,452., 453.nr.; 2001, 178.nr.; 2002, 34.nr.; 2003, 99., 182.nr.; 2004, 69., 206.nr.; 2005, 48., 179.nr.; 2006, 95., 166., 207.nr.; 2007, 1., 62., 85., 190.nr.; 2008, 73., 187., 200.nr.; 2009, 100., 114., 200.nr.; 2010, 82., 131., 178., 206.nr.;2011, 99., 144., 157., 204.nr.; 2012, 44., 88., 92., 192. nr.; 2013, 194., 232., 234.nr.) šādus grozījumus:
1. 9.pantā:
papildināt pirmās daļas 7.punktu aiz skaitļa „37” ar skaitļiem „37.1, 37.2”;
papildināt pirmo daļu ar 37.1 un 37. 2 punktu šādā redakcijā:
„371) pabalsts likumos noteikto normu ietvaros Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi ievainojuma, sakropļojuma vai citāda veselībai nodarīta kaitējuma gadījumā (izņemot arodslimību), ja tā cietusi nelaimes gadījumā, bet nav pildījusi ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus dienesta (amata) pienākumus;
372) pabalsts likumos noteikto normu ietvaros Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi nāves gadījumā;”.
2. Papildināt pārejas noteikumus ar 111.punktu šādā redakcijā:
„111. Šā likuma 9.panta pirmās daļas 37.1 un 37.2 punktu piemēro ar 2014.gada 1.janvāri.”.
Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””
ANOTĀCIJA
1)Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 54.panta otrā daļa, likuma „Par policiju” 22.panta pirmā daļa, Robežsardzes likuma 41.panta otrā daļā un Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 25.panta otrā daļa paredz, ka amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi (turpmāk – amatpersona) atrodas valsts aizsardzībā – viņas veselību, dzīvību, godu un cieņu aizsargā valsts. Vienlaikus amatpersonu dzīvība un veselība netiek apdrošināta, bet tiesību aktos atlīdzības jomā noteikto summu ietvaros tiek nodrošināta apmaksāta veselības aprūpe un piešķirti pabalsti amatpersonas bojāejas, nāves, ievainojuma, invaliditātes, sakropļojuma vai citāda veselībai nodarītā kaitējuma gadījumā.
Ņemot vērā amatpersonu zemo atalgojuma līmeni, veicamo pienākumu nozīmībai un to bīstamībai neatbilstošu sociālo aizsardzību, 2013.gada 19.decembrī tika pieņemti grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk – atlīdzības likums), paaugstinot iepriekš minēto pabalstu apmērus, kā arī paplašinot pabalstu klāstu, lai nodrošinātu valstij uzliktā pienākuma (aizsargāt amatpersonas veselību, dzīvību, godu un cieņu) atbilstošu īstenošanu ar domu aizstāt apdrošināšanas atlīdzību ar valsts nodrošinātiem pabalstiem un apmaksātu veselības aprūpi. Grozījumi atlīdzības likumā paredz arī divus jaunus pabalstu veidus:
- vienreizēju pabalstu amatpersonas nāves gadījumā 12 mēnešalgu apmērā, bet ne mazāk kā 10 000 euro papildus jau noteiktajam pabalstam nāves gadījumā (vienas mēnešalgas apmērā, ko izmaksā ģimenes loceklim vai personai, kura uzņēmusies amatpersonas apbedīšanu – atlīdzības likuma 19.panta pirmā daļa) un kuru izmaksā amatpersonas laulātajam un lejupējiem, bet, ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējiem radiniekiem (atlīdzības likuma 19.panta 2.1daļa);
- vienreizēju pabalstu 50 procentu apmērā no pabalsta veselības bojājuma vai invaliditātes gadījumā, ja amatpersona, pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus dienesta (amata) pienākumus, cietusi nelaimes gadījumā (atlīdzības likuma 19.panta 2.2 un 2.3 daļa) – ja amatpersona cietusi nelaimes gadījumā, bet nav pildījusi ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus dienesta (amata) pienākumus. Amatpersonai minēto pabalstu neizmaksā, ja nelaimes gadījums noticis laikā, kad tā atradusies cita darba devēja rīcībā, un tas nav bijis saistīts ar dienesta pienākumu izpildi (atlīdzības likuma 19.panta 2.4 daļa).
Minētie jaunie pabalstu veidi pilnveido sociālās aizsardzības sistēmu amatpersonām, aizstājot veselības un dzīvības apdrošināšanas neesamību un nodrošinot, ka amatpersona ir sociāli aizsargāta ne tikai gadījumos, kad tā pilda ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus dienesta (amata) pienākumus, bet visā dienesta laikā. 2013.gada 19.decembrī pieņemtie grozījumi atlīdzības likumā paredz arī paplašināt apmaksātās veselības aprūpes pakalpojumu apjomu un klāstu amatpersonām, Pārejas noteikumu 26.punktā nosakot, ka apmaksātās veselības aprūpes pakalpojumu apjoms nav mazāks par šajā likumā (37.panta otrās daļas pirmajā teikumā) minētās veselības apdrošināšanas polises parasti garantēto pakalpojumu klāstu un apmaksājamo apmēru līdzīgos apdrošināšanas gadījumos. Bez tam, atlīdzības likums (21.panta septītā daļa) paredz – ja karavīrs aktīvā dienesta laikā neuzmanības dēļ gājis bojā vai guvis veselības bojājumu un kļuvis par invalīdu, bet bojāejas vai veselības bojājuma cēlonis nav saistīts ar tiešo dienesta pienākumu pildīšanu vai viņa ļaunprātīgu vai nepiedienīgu rīcību, viņam vai viņa laulātajiem un lejupējiem, bet, ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējiem radiniekiem var izmaksāt daļu no šajā pantā noteiktā pabalsta, kura apmēru katrā atsevišķajā gadījumā nosaka aizsardzības ministrs. Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 3.panta trešo daļu kara laikā vai izņēmuma stāvoklī Nacionālo bruņoto spēku sastāvā tiek iekļauta arī Valsts robežsardze. Deklarācijā par policiju (Resolution 690 (1979) on the Declaration on the Police, Parliamentary Assembly Council of Europe, B.Status 5., 6. teikts: „Profesionālajiem, psiholoģiskajiem un materiālajiem apstākļiem, kādos policijas darbinieks pilda savus pienākumus, ir jābūt tādiem, kas aizsargā viņa godīgumu, objektivitāti un cieņu. Policijas amatpersonai ir tiesības uz taisnīgu atalgojumu, ņemot vērā arī īpašus faktorus – lielāku risku un atbildību, kā arī neregulāru darba grafiku” (neoficiāls tulkojums). Ievērojot, ka Ministru kabinets pieņēmis lēmumu (2013.gada 27.decembra rīkojums Nr.675) par jaunas darba samaksas sistēmas ieviešanu amatpersonām ar 2016.gada 1.janvāri, sākot jau no 2011.gada līdz 2015.gada 31.decembrim visi amatpersonu amati, kuru pienākumos ir veikt atbalsta funkcijas (Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs – 629 amati), tiek pakāpeniski pārveidoti par darbinieku, ar kuriem noslēgts darba līgums, vai valsts civildienesta ierēdņu amatiem atbilstoši šo jomu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. Tas nodrošina, ka pabalstus saņems tās amatpersonas, kas pilda dienestiem speciālajos likumos noteiktās tiešās funkcijas.
Būtiski norādīt, ka apdrošināšanas kompānijas, ievērojot amatpersonu veicamo dienesta pienākumu pastāvīgi augsto riska pakāpi, nav ieinteresētas apdrošināt to dzīvību, bet apdrošināšanas gadījumā prēmiju maksājumu summas būtu ļoti lielas, un tam būtu būtiska ietekme uz valsts budžeta izdevumiem. Šo iemeslu dēļ ir izdevīgāk aizvietot apdrošināšanu ar vienreizēju pabalstu izmaksu.
Vienlaikus saskaņā ar likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” minētie jaunie pabalsti ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (izņemot, ja ievainojums, sakropļojums vai citāds kaitējums veselībai gūts, pildot amata (dienesta) pienākumus (likuma 9.panta pirmās daļas 37.punkts), kas var arī nebūt saistīti ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku)). Savukārt, saskaņā ar šā likuma 9.panta pirmās daļas 4.1 punktu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek apliktas apdrošināšanas atlīdzības, kas izmaksātas, iestājoties apdrošināšanas gadījumam attiecībā uz apdrošinātās personas dzīvību un veselību nelaimes gadījuma vai slimības dēļ, saskaņā ar dzīvības apdrošināšanas līgumu (tai skaitā ar līdzekļu uzkrāšanu) neatkarīgi no tā, kas ir noslēdzis apdrošināšanas līgumu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ir secināms, ka ir nepieciešams vienādot esošo pabalstu un no jauna ieviesto pabalstu izmaksas nosacījumus, kā arī novērst šo valsts noteikto sociālo garantiju aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tām amatpersonām, kuras atrodas valsts aizsardzībā.
2) Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Likumprojekts šo jomu neskar.
3) Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Detalizēts izdevumu aprēķins atspoguļots 2013.gada 19.decemrī pieņemto grozījumu atlīdzības likumā anotācijā. Šajā anotācijā atspoguļota ietekme uz budžetu, ja pabalsti tiek vai netiek aplikti ar nodokļu maksājumiem.
Plānotais budžeta ieņēmumu un izdevumu apjoms, ja pabalstu summas tiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un no tām maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī pabalsta apmērs pirms un pēc nodokļu nomaksas
Plānotie papildu budžeta ieņēmumi:
2014.gadā – kopā 153 000 euro (IIN likme – 24%, darba devēja/ darba ņēmēja VSAOI likme – 23,59%/ 10,5%)
2015.gadā – kopā 150 045 euro (IIN likme – 23%, darba devēja/ darba ņēmēja VSAOI likme – 23,59%/ 10,5%)
2016.gadā – kopā 147 091 euro (IIN likme – 22%, darba devēja/ darba ņēmēja VSAOI likme – 23,59%/ 10,5%)
Plānotie papildu budžeta izdevumi:
2014.gadā un turpmāk katru gadu – 377 578 euro
Pabalsta apmērs (pirms nodokļu nomaksas/pēc nodokļu nomaksas 2014., 2015. un 2016.gadā):
- Vienreizējs pabalsts Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi nāves gadījumā:
12 mēnešalgu apmērā, bet ne mazāks kā 10 000 euro /ne mazāks kā 7600 euro/7700 euro/7800 euro
- Vienreizējs pabalsts sakarā ar ievainojumu vai citādu kaitējumu veselībai, kas gūts, nepildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu saistītus dienesta pienākumus, ja invaliditāte nav noteikta:
0,5 x 10 000 euro = 5000 euro/3401 euro/3445 euro/3490 euro (smags veselības bojājums)
0,5 x 5 000 euro = 2500 euro/ 1700 euro /1722 euro/ 1745 euro (vidēji smags veselības bojājums)
0,5 x 200 euro = 100 euro/67 euro/68 euro/69 euro (viegls veselības bojājums)
- Vienreizējs pabalsts sakarā ar ievainojumu vai citādu kaitējumu veselībai, kas gūts, nepildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu saistītus dienesta pienākumus, ja invaliditāte ir noteikta:
0,5 x 71 145 euro = 35 573 euro / 24 196 euro/ 24 515 euro/ 24 833 euro (I grupas invalīdam)
0,5 x 35 573 euro = 17 787 euro/12 098 euro/ 12 258 euro/ 12 417 euro (II grupas invalīdam)
0,5 x 14 229 euro = 7 115 euro/4 839 euro/ 4903 euro/ 4967 euro (III grupas invalīdam)
No iepriekš atspoguļotās informācijas secināms, ka pabalsta apmērs pēc nodokļu nomaksas ir mainīgs un atkarīgs no iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes attiecīgajā gadā.
Plānotais budžeta izdevumu apjoms, ja pabalstu summas netiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un no tām nemaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, un pabalsta apmērs
Plānotie papildu budžeta izdevumi:
2014.gadā un turpmāk katru gadu – 320 776 euro
Pabalsta apmērs
- Vienreizējs pabalsts Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi nāves gadījumā:
12 mēnešalgu apmērā, bet ne mazāks kā 10 000 euro
- Vienreizējs pabalsts sakarā ar ievainojumu vai citādu kaitējumu veselībai, kas gūts, nepildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu saistītus dienesta pienākumus, ja invaliditāte nav noteikta:
0,5 x 10 000 euro = 5000 euro (smags veselības bojājums)
0,5 x 5 000 euro = 2500 euro (vidēji smags veselības bojājums)
0,5 x 200 euro = 100 euro (viegls veselības bojājums)
- Vienreizējs pabalsts sakarā ar ievainojumu vai citādu kaitējumu veselībai, kas gūts, nepildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu saistītus dienesta pienākumus, ja invaliditāte ir noteikta:
0,5 x 71 145 euro = 35 573 euro (I grupas invalīdam)
0,5 x 35 573 euro = 17 787 euro (II grupas invalīdam)
0,5 x 14 229 euro = 7 115 euro (III grupas invalīdam)
No iepriekš atspoguļotās informācijas secināms, ka pabalsta apmērs ir nemainīgs.
Saskaņā ar atlīdzības likuma Pārejas noteikumu 27.punktu – ja šo pabalstu izmaksai likumā „Par valsts budžetu 2014.gadam” šim mērķim apstiprināto izdevumu apjoms ir nepietiekams, nepieciešamie papildu izdevumi tiek segti no valsts budžeta 74.resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Iekšlietu ministrijai 2014.–2016.gadam pabalstu izmaksai amatpersonām bojāejas, nāves, ievainojuma, invaliditātes, sakropļojuma vai citāda veselībai nodarītā kaitējuma gadījumā likumā „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam” kopējais paredzētais izdevumu apjoms ir 99 188 euro.
4) Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Likumprojekts šo jomu neskar.
5) Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Likumprojekts šo jomu neskar.
6) Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Likumprojekta izstrādes gaitā ir veiktas konsultācijas ar Finanšu ministriju.
7) Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Papildus institūcijas netiks radītas.
Ar cieņu,
komisijas priekšsēdētājs J.Reirs
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs