Rīgā, 2014. gada 18.februārī

Nr. 9/3 – 2-25-11/14

 

                                                                             Saeimas Prezidijam

 

          Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 2014.gada 20.februāra Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Juridiskā komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.pantu Juridiskā komisija lūdz virzīt likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Juridiskā komisija lūdz minēto likumprojektu atzīt par steidzamu.

Pielikumā: likumprojekts uz4 lpp. un anotāciju uz 5 lpp.

 

 

 

 

Ar cieņu,

 

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja                               I.Čepāne

 

Grozījumi Civilprocesa likumā

 

 

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 6., 10., 14., 20.nr.; 2005, 7., 14.nr.; 2006, 1., 13., 20., 24.nr.; 2007, 3., 24.nr.; 2008, 13.nr.; 2009, 2., 6., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 205.nr.; 2010, 166., 183., 206.nr.; 2011, 16., 95., 132., 148.nr.; 2012, 50., 100., 190., 197.nr.; 2013, 87., 112., 188.nr.; 2014, 2.nr.) šādus grozījumus:

 

 

1.     Papildināt likuma 37. panta pirmo daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:

„6) ja tiesa saskaņā ar šā likuma 449.⁸ panta piekto daļu atsakās ierosināt apelācijas tiesvedību - 50 procentu apmērā no iemaksātās valsts nodevas.”

 

2.     Izteikt 250.¹⁸ panta otro daļu šādā redakcijā:

„ Šīs nodaļas noteikumi neskar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 861/2007 piemērošanu, izņemot 250.²⁷ panta otrajā daļā noteiktajā gadījumā.

 

3.     Izteikt 250.²⁷ panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Tiesas spriedumu lietās par maza apmēra prasībām lietas dalībnieki nevar pārsūdzēt, izņemot, ja pastāv kāds no šā likuma 449.² pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

 

4.     Papildināt likuma astoto sadaļu ar 54.¹ nodaļu šādā redakcijā:

 

”54.¹ nodaļa

Lietu par maza apmēra prasībām izskatīšanas īpatnības apelācijas instancē

 

449.¹ pants. Lietu izskatīšanas kārtība apelācijas instancē

(1) Lietas par maza apmēra prasībām apelācijas instancē izskata šā likuma 52. – 54. nodaļā noteiktajā kārtībā, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

 

 

449.² pants. Tiesības iesniegt apelācijas sūdzību vai apelācijas protestu

 Apelācijas kārtībā var pārsūdzēt pirmās instances tiesas spriedumu, kas taisīts, piemērojot šā likuma 30.³ nodaļas noteikumus, ja:

1) pirmās instances tiesa ir nepareizi piemērojusi vai iztulkojusi materiālo tiesību normu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas; vai

2) pirmās instances tiesa ir pārkāpusi procesuālo tiesību normu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas; vai

3) pirmās instances tiesa ir nepareizi konstatējusi faktus, nepareizi novērtējusi pierādījumus vai sniegusi nepareizu lietas apstākļu juridisko novērtējumu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas.

 

449.³ pants. Termiņš apelācijas sūdzības iesniegšanai

Papildus šā likuma 415. pantā noteiktajam, ja spriedums lietā par maza apmēra prasību taisīts rakstveida procesā, pārsūdzēšanas termiņu skaita no sprieduma sastādīšanas dienas.

 

449.⁴ pants. Apelācijas sūdzības saturs

Papildus šā likuma 416. pantā noteiktajam, apelācijas sūdzībā attiecībā uz sprieduma nepareizību norāda:

1) kādu materiālo tiesību normu pirmās instance tiesa piemērojusi vai iztulkojusi nepareizi, kādu procesuālo tiesību normu pārkāpusi un kā tas ietekmējis lietas izspriešanu;

2) kādus faktus nepareizi konstatējusi pirmās instances tiesa, kādus pierādījumus nepareizi novērtējusi, kā izpaužas lietas apstākļu juridiskā novērtējuma nepareizība un kā tas ietekmējis lietas izspriešanu. 

 

449.⁵ pants. Apelācijas sūdzības atstāšana bez virzības

(1) Pirmās instances tiesas tiesnesis pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez virzības un nosaka iesniedzējam termiņu trūkumu novēršanai, ja:

1) iesniegta apelācijas sūdzība, kura neatbilst šā likuma 416.panta pirmās daļas un 449.⁴ panta prasībām;

2) apelācijas sūdzībai nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti vai likumā paredzētajos gadījumos nav pievienots noteiktā kārtībā apliecināts apelācijas sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstu tulkojums;

(2) Ja noteiktajā termiņā trūkumi novērsti, apelācijas sūdzību uzskata par iesniegtu tajā dienā, kad tā iesniegta pirmoreiz. Pretējā gadījumā sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod atpakaļ iesniedzējam.

 

449.⁶ Apelācijas sūdzības nepieņemšana

Apelācijas sūdzību, kas nav parakstīta, kuru iesniegusi persona, kas nav pilnvarota pārsūdzēt tiesas spriedumu, vai par kuru nav samaksāta valsts nodeva, nepieņem un atdod iesniedzējam.

 

449.⁷ pants. Pirmās instances tiesas rīcība pēc apelācijas sūdzības saņemšanas

(1) Pirmās instances tiesas tiesnesis, pārliecinājies, ka apelācijas sūdzība atbilst šā likuma 416., 417. un 449.⁴ panta prasībām, nekavējoties paziņo par šo sūdzību pārējiem lietas dalībniekiem un nosūta viņiem sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstus.

(2) Pirmās instances tiesas tiesnesis, nosūtot pārējiem lietas dalībniekiem apelācijas sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstus, informē tos, ka rakstveida paskaidrojumi iesniedzami pēc tam, kad apelācijas instance lietas dalībniekiem nosūtījusi paziņojumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu.

 

449.⁸ pants. Apelācijas tiesvedības ierosināšana apelācijas instances tiesā

(1) Pārliecinājies, ka ir ievērota apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība, tiesnesis vai šā panta ceturtajā daļā noteiktajā gadījumā tiesneši koleģiāli 30 dienu laikā pēc apelācijas sūdzības pieņemšanas izlemj jautājumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu.

(2) Konstatējis, ka apelācijas sūdzība nosūtīta apelācijas instances tiesai, pārkāpjot šajā likumā noteikto apelācijas sūdzību iesniegšanas kārtību, tiesnesis pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību, ja nokavēts apelācijas sūdzības iesniegšanai noteiktais termiņš, apelācijas sūdzību iesniegusi persona, kas nav pilnvarota pārsūdzēt tiesas spriedumu vai, ja nav samaksāta valsts nodeva;

šajā gadījumā sūdzību kopā ar lietu nosūta pirmās instances tiesai, kura sūdzību atdod iesniedzējam;

2) par lietas nosūtīšanu pirmās instances tiesai likumā noteikto darbību izpildei, ja, iesniedzot apelācijas sūdzību, pieļauti šā likuma 416.panta pirmajā daļā vai 449.⁴ pantā norādītie trūkumi.

(3) Ja pastāv vismaz viens no šā likuma 449.² pantā minētajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, tiesnesis pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu un nekavējoties par to paziņo lietas dalībniekiem, norādot termiņu rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai.

(4) Ja tiesnesis, kuram apelācijas sūdzība nodota izlemšanai, atzīst, ka nepastāv neviens no 449.² pantā minētajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, jautājumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu izlemj trīs tiesneši koleģiāli.

(5) Ja nepastāv vismaz viens no šā likuma 449.² pantā minētajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, tiesneši vienbalsīgi pieņem lēmumu par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību un tiesa nekavējoties par to paziņo lietas dalībniekiem.

(6) Ja kaut viens no trim tiesnešiem uzskata, ka pastāv vismaz viens no šā likuma 449.² pantā minētajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, tiesneši pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu un tiesa paziņo par to lietas dalībniekiem.

(7) Šā panta piektajā daļā minēto lēmumu tiesa sastāda rezolūcijas veidā.

(8) Lēmumu par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību līdz ar iesniegto apelācijas sūdzību izsniedz apelācijas sūdzības iesniedzējam.

 

449.⁹pants. Lietas dalībnieka rakstveida paskaidrojums

Lietas dalībnieks rakstveida paskaidrojumu uz iesniegto apelācijas sūdzību kopā ar tā norakstiem, kuru skaits atbilst lietas dalībnieku skaitam, var iesniegt apelācijas instances tiesai 20 dienu laikā no dienas, kad apelācijas instance nosūtījusi lietas dalībniekiem paziņojumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu.

 

449.¹⁰ pants. Pretapelācijas sūdzība

(1) Pēc paziņojuma par apelācijas tiesvedības ierosināšanu nosūtīšanas puse ir tiesīga 20 dienu laikā iesniegt pretapelācijas sūdzību.

(2) Pretapelācijas sūdzībai jāatbilst šā likuma 416., 417., 418. un 449.⁴ panta prasībām.

(3) Pēc pretapelācijas sūdzības saņemšanas apelācijas instances tiesa nekavējoties nosūta pārējiem lietas dalībniekiem sūdzības norakstus.

 

449.¹¹ pants. Lietu izskatīšana rakstveida procesā un sprieduma sastādīšana un noraksta nosūtīšana

(1) Tiesa lietas par maza apmēra prasībām izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā, un informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Šis datums, kad sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu.

(2) Pēc puses rakstveida lūguma sprieduma norakstu nekavējoties nosūta pa pastu vai, ja tas ir iespējams, citā veidā saskaņā ar šajā likumā noteikto tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas kārtību.

(3) Ja tiesa uzskata par nepieciešamu, lietu par maza apmēra prasību var iztiesāt tiesas sēdē.

 

449.¹² pants. Apelācijas instances tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā

Apelācijas instances tiesas spriedums kasācijas instancē nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas vai, ja lieta izskatīta rakstveida procesā, sastādīšanas dienā.”

 

5.     Izslēgt 450.pantā skaitļus un vārdus „30.³ nodaļas un”.

 

12.02.2014. 11:15

1 139

I.Lepiksone

67036843, Ilze.Lepiksone@tm.gov.lv

Likumprojekta „ Grozījumi Civilprocesa likumā” anotācija

 

I. Kādēļ likums ir vajadzīgs
1.	Pamatojums	Saeimas Juridiskās komisijas 2013.gada 13.decembra sēdē, kurā izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā atbalstīts likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 966/Lp11), cita starpā, tika nolemts papildināt Civilprocesa likuma pārejas noteikumus, paredzot, ka grozījumi Civilprocesa likuma 250.27pantā par tiesas spriedumu, kas taisīti lietās par maza apmēra prasībām, pārsūdzēšanu apelācijas kārtībā stājas spēkā 2014.gada 1.aprīlī. Pārejas periods noteikts ar mērķi izstrādāt kārtību, kādā apelācijas instances tiesa izskata lietas par maza apmēra prasībām, saglabājot šai lietu kategorijai raksturīgās izskatīšanas īpatnības un nepārslogojot apelācijas instances tiesas. Attiecīgi nepieciešams izstrādāt likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”, tā astoto sadaļu papildinot ar jaunu nodaļu „Lietu par maza apmēra prasībām izskatīšanas īpatnības apelācijas instancē”.
2.	Pašreizējā situācija un problēmas	2013.gada 19.decembrī Latvijas Republikas Saeima pieņēma grozījumu Civilprocesa likuma 250.27pantā, saskaņā ar kuru paredzēts mainīt līdzšinējo pārsūdzības kārtību lietās par maza apmēra prasībām, pirmās instances tiesas sprieduma pārsūdzību kasācijas kārtībā aizstājot ar tā pārsūdzību apelācijas kārtībā. Maza apmēra prasību mērķis ir veicināt civiltiesiskās apgrozības ātrumu un pēc iespējas ātrāku spriedumu izpildi. Viens no maza apmēra lietu procesa paātrināšanas un vienkāršošanas paņēmieniem ir apelācijas tiesvedības izslēgšana (K.Torgāns. Civilprocesa likuma komentāri. II.daļa. Tiesu namu aģentūra: Rīga, 2012, 164.lpp.), tādējādi procesuālās ekonomijas nolūkos lietas par maza apmēra prasībām pēc būtības skata tikai vienas instances tiesā. 2013.gada 19.decmebrī pieņemtie grozījumi Civilprocesa likuma 250.27pantā pamatoti ar nesamērīgu slodzes radīšanu Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentam, kam šādas lietas, kurām lielākoties nav nozīmes judikatūras veidošanā, nebūtu jāskata. Tomēr šajā saistībā jāņem vērā, ka tiesu sistēmas, kā arī atsevišķu kategoriju lietu izskatīšanas efektivitātes jautājumu nevar risināt tikai vienas instances tiesas ietvaros, bet ir jāvērtē visu instanču tiesu darbs kopumā. Atslogojot Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentu no vienas puses, būtiski tiks noslogotas apgabaltiesas no otras puses. Rajona (pilsētu) tiesas 2012.gadā un 2013.gadā ir izskatījušas attiecīgi 14000 un 12000 maza apmēra prasību lietas. Ņemot vērā, ka vidēji apelācijas instances tiesās tiek pārsūdzētas 10% lietu, tad apgabaltiesas vidēji gadā saņems 1200-1400 papildus maza apmēra lietas izskatīšanai pēc būtības. Turklāt lietu par maza apmēra prasībām izskatīšana pēc būtības divās tiesu instancēs nonāk pretrunā ar šī tiesību institūta jēgu un mērķi kā tādu. Līdz ar to, lai nodrošinātu civiltiesiskās apgrozības ātrumu un nepārslogotu apgabaltiesas, lietās par maza apmēra prasībām ir noteicama no vispārīgās apelācijas tiesvedības kārtības atšķirīga šo lietu izskatīšanas kārtība.
3.	Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība	Likumprojekta mērķis ir lietās par maza apmēra prasībām ieviest tā saucamās „apelācijas atļaujas”, noteicot kritērijus, atbilstoši kuriem ir pieļaujama lietu par maza apmēra prasībām izskatīšana apelācijas instancē, kā arī procesuālās ekonomijas nolūkos paredzēt minēto lietu izskatīšanu rakstveida procesā, līdzīgi kā tas paredzēts attiecībā uz šo lietu izskatīšanu pirmajā instancē.   Kā to atzinusi Eiropas Cilvēktiesību Tiesa (turpmāk – ECT), tiesības uz taisnīgu tiesu nav absolūtas (Fayed pret Lielbritāniju, 65.punkts) un no Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta neizriet personas subjektīvās tiesības uz ikviena tiesas nolēmuma pārsūdzību un katra valsts pati var noteikt pārsūdzības principa apjomu saskaņā ar savu tiesību sistēmu (Dunayev v. Russia 34.punkts). Vienlaikus gan Satversmes tiesa, gan ECT ir atzinusi, ka tiesības vērsties tiesā var tikt ierobežotas tiktāl, ciktāl tās netiek atņemtas pēc būtības (Golder v. the United Kingdom, Satversmes tiesas 2003. gada 27. jūnija sprieduma lietā Nr. 2003-04-01 secinājumu daļas 1.1. punkts). Tādējādi ierobežojumi attiecībā uz tiesībām vērsties tiesā ir attaisnojami, ja tie ir nepieciešami leģitīma mērķa sasniegšanai un ja izvēlētie līdzekļi ir samērīgi ar sasniedzamo mērķi. Kā leģitīmu mērķi minēto tiesību ierobežojumam ECT, cita starpā, ir atzinusi arīdzan procesuālo ekonomiju, tiesas spriešanas efektīvu funkcionēšanu, kā arī tiesu pārslogotības nepieļaušanu (Aut. Kolektīvs. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII.nodaļa Cilvēka pamattiesības. Latvijas Vēstnesis, 2011, 126.lpp.).   Likumprojekta 449.2pantā noteikti kritēriji, pēc kuriem apelācijas tiesa lems par apelācijas pieļaujamību. Minētā likumprojekta norma noteic trīs vērtējamus apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatus. Proti, lietas par maza apmēra prasībām apelācijas kārtībā būs izskatāmas tikai tad, ja pirmās instances tiesa ir nepareizi piemērojusi vai iztulkojusi materiālo vai procesuālo normu, vai nepareizi konstatējusi faktus, nepareizi novērtējusi pierādījumus un sniegusi nepareizu lietas apstākļu juridisko novērtējumu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas   Apelācijas atļaujas kā tiesību institūts šobrīd pastāv vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, proti, Igaunijā, Vācijā, Austrijā, Zviedrijā, Dānijā, kā arī Portugālē. Likumprojektā ietvertais regulējums izstrādāts par piemēru ņemot Igaunijas regulējumu, kur „apelācijas atļaujas” tiek piešķirtas gadījumos, kad pirmās instances tiesa ir pārkāpusi likuma normu vai nepareizi novērtējusi lietas apstākļus.   Minētie kritēriji nodrošinās kā lietu par maza apmēra prasībām ātru un efektīvu izskatīšanu un apgabaltiesu noslodzes mazināšanu, tā arī samērīgu tiesību uz taisnīgu tiesu ievērošanu, katrā konkrētajā gadījumā tiesnesim vai tiesai veicot individuālu novērtējumu par to, vai attiecīgās lietas izskatīšanai apelācijas instancē ir pamats un nozīme apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesību un likumīgo interešu aizstāvēšanai.    Kārtība, kādā apelācija instances tiesa lems par apelācijas tiesvedības ierosināšanu noteikta likumprojekta 449.8pantā, paredzot, ka pēc apelācijas sūdzības saņemšanas apelācijas instances tiesnesis vienpersoniski izvērtēs, vai apelācijas sūdzība atbilst likumprojekta 449.2 pantā noteiktajiem kritērijiem. Ja tiesnesis atzīs, ka nepastāv neviens no 449.2 pantā minētajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, jautājumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu izlems trīs tiesneši koleģiāli. Ja kaut viens no trīs tiesnešiem uzskatīs, ka ir pamats apelācijas tiesvedības ierosināšanai, tie pieņems lēmumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu un nekavējoties par to paziņos lietas dalībniekiem, vienlaikus noteicot termiņu paskaidrojumu iesniegšanai. Atšķirībā no vispārīgās apelācijas tiesvedības kārtības paskaidrojumu un pretapelācijas sūdzības iesniegšana paredzēta tikai pēc minētā lēmuma pieņemšanas, tādējādi taupot lietas dalībnieku laika un finanšu resursus, gadījumā, ja apelācijas instances tiesa atsakās ierosināt apelācijas tiesvedību.   Likumprojekta 3.pantā izteiktā 449.8 panta septītā daļa noteic, ka lēmumu par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību var sastādīt rezolūcijas veidā. Šāds regulējums pamatots ar to, ka, atsakoties ierosināt apelācijas tiesvedību, tiek prezumēts, ka apelācijas instances tiesa piekrīt pirmās instances tiesas spriedumam, līdz ar ko nav nepieciešamas vēlreiz formāli pārrakstīt pirmās instances sprieduma motīvus.   Gadījumā, ja apelācijas instances tiesa atsakās ierosināt apelācijas tiesvedību, likumprojekta 1.pantā izteiktais 37. panta pirmās daļas 6.punkts paredz, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja samaksātā valsts nodeva atmaksājama 50 procentu apmērā. Minētais regulējums nodrošinās gan nepamatotu sūdzību iesniegšanu, gan arī saprātīgu ieturējumu par tiesu varas nodarbināšanu saistībā ar apelācijas sūdzības pieļaujamības izvērtējumu.   Visbeidzot likumprojekta 449.9 pants paredz, ka lietas par maza apmēra prasībām pamatā izskata rakstveida procesā, ar izņēmumu gadījumos, kad tiesa pēc saviem ieskatiem uzskata par nepieciešamu lietu izskatīt tiesas sēdē, tādējādi nodrošinot šo lietu kategorijas ātrāku un efektīvāku izskatīšanu.

 

II. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

Likumprojektā ietvertais regulējums nodrošinās ātru un efektīvu lietu par maza apmēra prasībām izskatīšanu, kā arī mazinās apgabaltiesu noslodzi.

 

III. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

IV. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts

Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 6.pants (Tiesības uz taisnīgu tiesu).

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu

Likumprojekts apspriests un saskaņots ar pastāvīgās Civilprocesa darba grupas locekļiem, kā arī Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Rīgas apgabaltiesu priekšsēdētājiem.

 

VII. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde

Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 4.panta pirmo daļu likums tiks publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Atbilstoši minēta likuma 2.panta pirmajai daļai informāciju oficiālajā izdevumā publicē elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.