Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr. p.k.

Priekšlikumi

(38)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Par radiācijas drošību un kodoldrošību

Grozījumi likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību"

Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”

Izdarīt likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 22. nr.; 2002, 21. nr.; 2005, 5. nr.; 2008, 22. nr.; 2009, 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 206. nr.; 2011, 173. nr.; 2013, 193. nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 22.nr.; 2002, 21.nr.; 2005, 5.nr.; 2008, 22.nr.; 2009, 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 206.nr.; 2011, 173.nr.; 2013, 193.nr.) šādus grozījumus:

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) darbības ar jonizējošā starojuma avotiem — cilvēka darbības (jonizējošā starojuma avotu ražošana, importēšana, eksportēšana, transportēšana, pārdošana, pārvietošana, iznomāšana, iegūšana īpašumā vai lietošanā, glabāšana, remontēšana un citas līdzīgas darbības, izņemot apstarošanu avāriju gadījumos), kas var palielināt darbinieku vai iedzīvotāju apstarošanu no mākslīgajiem vai dabiskajiem jonizējošā starojuma avotiem tādos procesos, kuros tiek izmantotas radionuklīdu radioaktīvās, kodoldalīšanās vai kodolpārvērtību īpašības;

1.  1. pantā:

izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

"1) darbības ar jonizējošā starojuma avotiem – cilvēka darbības (jonizējošā starojuma avotu ražošana, importēšana, eksportēšana, transportēšana, pārdošana, iznomāšana, iegūšana īpašumā vai lietošanā, glabāšana, remontēšana un citas līdzīgas darbības), kas var palielināt darbinieku vai iedzīvotāju apstarošanu no mākslīgajiem starojuma avotiem vai no dabiskajiem jonizējošā starojuma avotiem, ja dabiskos radionuklīdus izmanto to radioaktīvo, kodol­dalīšanās vai kodolpārvērtību īpašību dēļ, izņemot apstarošanu avāriju gadījumos;";

1

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 1. panta 1. punktā vārdus „darbinieku vai iedzīvotāju” ar vārdu „cilvēku”.

Atbalstīts

Redakcionāli precizēts

1. 1.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1) darbības ar jonizējošā starojuma avotiem — cilvēka darbības (jonizējošā starojuma avotu ražošana, importēšana, eksportēšana, transportēšana, pārdošana, iznomāšana, iegūšana īpašumā vai lietošanā, glabāšana, remontēšana un citas līdzīgas darbības), kas var palielināt cilvēku apstarošanu no mākslīgajiem jonizējošā starojuma avotiem vai no dabiskajiem jonizējošā starojuma avotiem, ja dabiskos radionuklīdus izmanto to radioaktīvo, kodoldalīšanās vai kodolpārvērtību īpašību dēļ, izņemot apstarošanu avāriju gadījumos;”;

papildināt pantu ar 1.¹ un 1.² punktu šādā redakcijā:

"1¹) apglabāšana – radioaktīvo atkritumu ievietošana radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objektā, lai tos neņemtu ārā;

papildināt pantu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

“1¹) apglabāšana — radioaktīvo atkritumu ievietošana radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objektā, lai tos neņemtu ārā;”;

1²) darbinieks – šā likuma izpratnē – persona, kas ir pakļauta jonizējošā starojuma iedarbībai, veicot darbības ar jonizējošā starojuma avotiem darba vietā, un tā rezultātā var saņemt jonizējošā starojuma dozu, kas pārsniedz kādu no normatīvajos aktos par aizsardzību pret jonizējošo starojumu noteiktajiem dozu limitiem iedzīvotājiem;";

2

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvāto likuma 1. panta 1.² punktu.

Atbalstīts

2) jonizējošais starojums — enerģijas plūsma daļiņu vai elektromagnētisko viļņu veidā (viļņa garums vienāds ar 100 nanometriem vai mazāks vai viļņa svārstību frekvence vienāda ar 3 x 1015 herciem vai lielāka). Tas ir gamma starojums, rentgenstarojums, korpuskulārais starojums un jebkāds cits starojums, kas spēj radīt jonizāciju tiešā vai netiešā veidā;

3) jonizējošā starojuma avoti — ierīces, radioaktīvās vielas, kodolmateriāli, radioaktīvie atkritumi vai iekārtas, kas spēj ģenerēt jonizējošo starojumu vai no neradioaktīviem materiāliem radīt radioaktīvās vielas, tos apstarojot ar daļiņām vai augstas enerģijas gamma starojumu, kā arī jonizējošā starojuma ģenerēšanas tehnisko iekārtu nozīmīgas daļas;

4) kodoliekārta — kodolmateriālu bagātināšanas iekārta, kodoldegvielas ražošanas iekārta, kodolreaktors (atomelektrostacija), lietotās kodoldegvielas pārstrādes iekārta, pētnieciskais kodolreaktors, lietotās kodoldegvielas glabātava, kā arī radioaktīvu atkritumu glabātava, kas atrodas vienā teritorijā ar kādu no minētajām kodoliekārtām un ir tieši saistīta ar šo kodoliekārtu;

5) kodolmateriāli — rūdas, no kurām ķīmiskos vai fizikālos procesos var iegūt urānu vai toriju, urāns, kas satur dabā esošo izotopu maisījumu, vai vājināts urāns, urāns 233, ar urānu 233 vai urānu 235 bagātināts urāns, torijs metāliskā veidā, sakausējuma veidā, ķīmiska savienojuma vai koncentrāta veidā, plutonijs, izņemot tādu plutonija izotopu maisījumu, kurā plutonija 238 koncentrācija ir lielāka par 80 procentiem, kā arī citi materiāli, kuri satur izotopus, kas spēj dalīties mijiedarbībā ar neitroniem, un kuri kodoldalīšanās procesā rada jonizējošo starojumu;

5¹) lietotā kodoldegviela — kodoldegviela, kas ir apstarota reaktora aktīvajā zonā un izņemta no aktīvās zonas;

6) operators — fiziskā vai juridiskā persona, kurai ir speciālā atļauja (licence) vai atļauja veikt darbības ar jonizējošā starojuma avotiem un kura ir atbildīga par radiācijas drošību un kodoldrošību tās kontrolētajā zonā;

izteikt 6. un 6.¹ punktu šādā redakcijā:

"6) operators – fiziskā vai juridiskā persona, kurai ir licence darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem vai kura ir reģistrējusi darbības ar jonizējošā starojuma avotiem un kura ir atbildīga par darbībām, radiācijas drošību un kodoldrošību tās kontrolētajā zonā;

Redakcionāli precizēts

izteikt 6. un 6.¹ punktu šādā redakcijā:

“6) operators — fiziskā vai juridiskā persona, kurai ir licence darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem vai kura ir reģistrējusi darbības ar jonizējošā starojuma avotiem un ir atbildīga par darbībām, radiācijas drošību un kodoldrošību tās kontrolētajā zonā;

6¹) pārstrāde — process vai darbība, kuras mērķis ir iegūt no lietotās kodoldegvielas radioaktīvos izotopus tālākai izmantošanai vai pārveidot radioaktīvos atkritumus cietā veidā atbilstoši izraudzītajam iepakojumam, lai tos varētu droši transportēt un apglabāt;

6¹) pārstrāde – process vai darbība, kuras mērķis ir iegūt no lietotās kodoldegvielas skaldmateriālus un pārveidotos materiālus turpmākai lietošanai vai pārveidot radioaktīvos atkritumus cietā veidā atbilstoši izraudzītajam iepakojumam, lai tos varētu droši transportēt un apglabāt;";

6¹) pārstrāde — process vai darbība, kuras mērķis ir iegūt no lietotās kodoldegvielas skaldmateriālus un pārveidotos materiālus turpmākai lietošanai vai pārveidot radioaktīvos atkritumus cietā veidā atbilstoši izraudzītajam iepakojumam, lai tos varētu droši transportēt un apglabāt;”;

7) radiācijas drošība un kodoldrošība — organizatorisku un tehnisku pasākumu sistēma, lai nodrošinātu jonizējošā starojuma avotu un kodoliekārtu drošu izmantošanu, novērstu radiācijas avārijas un mazinātu radiācijas avāriju sekas, tādējādi aizsargājot darbiniekus, sabiedrību un vidi no jonizējošā starojuma avotu un kodoliekārtu jonizējošā starojuma kaitīgās iedarbības apdraudējuma;

3

Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 1.panta 7.punktā vārdus „darbiniekus, sabiedrību” ar vārdu „cilvēkus”.

Atbalstīts

aizstāt 7.punktā vārdus “darbiniekus, sabiedrību” ar vārdu “cilvēkus”;

8) radioaktīvā viela — viela, kura satur vienu vai vairākus radionuklīdus — izotopus, kas atomu pārvēršanās procesā rada jonizējošo starojumu ar kopējo vai īpatnējo radioaktivitāti, kura pārsniedz pieļaujamos lielumus un no kuras nepieciešams aizsargāt darbiniekus, iedzīvotājus un vidi;

4

Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 1. panta 8. punktā vārdus „darbiniekus, iedzīvotājus” ar vārdu „cilvēkus”.

Atbalstīts

aizstāt 8.punktā vārdus “darbiniekus, iedzīvotājus” ar vārdu “cilvēkus”;

9) radioaktīvie atkritumi — turpmāk neizmantojami materiāli, ierīces un priekšmeti, kuri satur vai uz kuru virsmas ir radioaktīvās vielas;

izteikt 9. punktu šādā redakcijā:

"9) radioaktīvie atkritumi – radioaktīvi materiāli gāzveida, šķidrā vai cietā agregātstāvoklī, kurus neparedz vai neplāno turpmāk lietot;";

izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

“9) radioaktīvie atkritumi — radioaktīvi materiāli gāzveida, šķidrā vai cietā agregātstāvoklī, kurus neparedz vai neplāno turpmāk lietot;”;

papildināt pantu ar 9.¹, 9.² un 9.³ punktu šādā redakcijā:

"9¹) radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objekts – objekts vai iekārta, kurā tiek apglabāti radioaktīvie atkritumi un kuras darbībai ir saņemta licence;

papildināt pantu ar 9.¹, 9.² un 9.³ punktu šādā redakcijā:

“9¹) radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objekts — objekts vai iekārta, kurā tiek apglabāti radioaktīvie atkritumi un kuras darbībai ir saņemta licence;

9²) radioaktīvo atkritumu pārvaldība – visas darbības, kas saistītas ar radioaktīvo atkritumu pirmapstrādi, apstrādi, kondicionēšanu, glabāšanu vai apglabāšanu, izņemot transportēšanu ārpus operatora kontrolētās zonas;

9²) radioaktīvo atkritumu pārvaldība — visas darbības, kas saistītas ar radioaktīvo atkritumu pirmapstrādi, apstrādi, kondicionēšanu, glabāšanu vai apglabāšanu, izņemot transportēšanu ārpus operatora kontrolētās zonas;

9³) radioaktīvo atkritumu pārvaldības objekts – objekts vai iekārta, kurā tiek veiktas darbības radioaktīvo atkritumu pārvaldībai un kuras darbībai ir saņemta licence;";

9³) radioaktīvo atkritumu pārvaldības objekts – objekts vai iekārta, kurā tiek veiktas darbības radioaktīvo atkritumu pārvaldībai un kuras darbībai ir saņemta licence;”;

10) valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekti — kodoliekārtas, radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības uzņēmumi un tādi objekti, kur tiek veiktas darbības ar radioaktīvām vielām, kuru kopējā radioaktivitāte vairāk nekā vienu miljardu reižu pārsniedz Ministru kabineta noteiktos limitus, kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2008. un 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.11.2011.)

izteikt 10. punktu šādā redakcijā:

"10) valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekti – kodoliekārtas, radio­aktīvo atkritumu apglabāšanas objekti, radioaktīvo atkritumu pārvaldības objekti un tādi objekti, kuros tiek veiktas darbības ar radioaktīvām vielām, kuru kopējā radioaktivitāte vairāk nekā vienu miljardu reižu pārsniedz Ministru kabineta noteiktos limitus, kuriem nepieciešama licence;";

Redakcionāli precizēts

izteikt 10.punktu šādā redakcijā:

“10) valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekti — kodoliekārtas, radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objekti, radioaktīvo atkritumu pārvaldības objekti un tādi objekti, kuros tiek veiktas darbības ar radioaktīvajām vielām, kuru kopējā radioaktivitāte vairāk nekā vienu miljardu reižu pārsniedz Ministru kabineta noteiktos limitus, kuriem nepieciešama licence;”.

2

papildināt pantu ar 11. punktu šādā redakcijā:

"11) viesstrādnieks – darbinieks (ieskaitot mācekļus un studentus), kurš veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem kontrolētajā zonā pie operatora, kas nav viņa tiešais darba devējs."

5

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvāto likuma 1. panta 11. punktu.

Atbalstīts

3.pants. Radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipi

(1) Darbības ar jonizējošā starojuma avotiem ir pieļaujamas, ja tiek ievēroti šādi pamatprincipi:

1) cilvēki un vide drīkst saņemt tikai tādu jonizējošā starojuma dozu, kas nepārsniedz noteiktos dozu limitus;

2) sasniegtais pozitīvais rezultāts pārsniedz negatīvo ietekmi vai zaudējumus, ko rada darbības ar jonizējošā starojuma avotiem;

3) ņemot vērā ekonomiskos un sociālos faktorus, kā arī tehnisko līdzekļu iespējas, izraudzīti optimāli radiācijas drošības pasākumi, lai apstarošanas līmenis būtu saprātīgi zems un nepārsniegtu noteiktos dozu limitus;

4) darbinieki, kuri strādā ar jonizējošā starojuma avotiem, ir apdrošināti pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, kā arī ir veikta operatora civiltiesiskās atbildības apdrošināšana pret kaitējumiem, kas var tikt nodarīti citai personai un tās mantai vai videi;

2.  3. pantā:

izteikt pirmās daļas 4. un 5. punktu šādā redakcijā:

"4) operators ir apdrošinājis civiltiesisko atbildību pret kaitējumu, kas var tikt nodarīts citai personai vai tās mantai, vai videi;

6

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 3. panta pirmās daļas 4. punktā vārdus „pret kaitējumu, kas var tikt nodarīts citai personai” ar vārdiem „par savas darbības vai bezdarbības dēļ nodarīto kaitējumu trešās personas dzīvībai un veselībai”.

Atbalstīts

2. 3.pantā:

izteikt pirmās daļas 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

“4) operators ir apdrošinājis civiltiesisko atbildību par savas darbības vai bezdarbības dēļ nodarītu kaitējumu trešās personas dzīvībai un veselībai vai tās mantai, vai videi;

5) darbības ar jonizējošā starojuma avotiem tiek veiktas pēc speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas saņemšanas, izņemot Ministru kabineta noteikumos paredzētos gadījumus.

5) darbības ar jonizējošā starojuma avotiem veic pēc licences saņemšanas vai darbību reģistrēšanas, izņemot Ministru kabineta noteikumos paredzētos gadījumus.";

5) darbības ar jonizējošā starojuma avotiem veic pēc licences saņemšanas vai darbību reģistrēšanas, izņemot Ministru kabineta noteikumos paredzētos gadījumus.”;

(2) Nav pieļaujama valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu izvietošana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, īpaši aizsargājamo dabas objektu vai apdzīvotu vietu tuvumā.

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Aizliegts kodoliekārtu un radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objektu vai radioaktīvo atkritumu pārvaldības objektu izvietot īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, apdzīvotās vietās vai tiešā apdzīvotu vietu tuvumā."

Redakcionāli precizēts

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Aizliegts kodoliekārtu un radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objektu vai radioaktīvo atkritumu pārvaldības objektu izvietot īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, apdzīvotā vietā vai tiešā apdzīvotas vietas tuvumā.”

(3) Radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipu ieviešana notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par aizsardzību pret jonizējošo starojumu.

II nodaļa
Radiācijas drošības un kodoldrošības
valsts uzraudzība un kontrole

5.pants. Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra galvenās funkcijas

Centra galvenās funkcijas ir šādas:

1) sagatavot priekšlikumus par radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzības un kontroles politiku valstī;

2) veikt radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzību un kontroli;

3) veikt uzraudzību un nodrošināt kontroli pār speciālo dozimetrisko aparātu un individuālo dozimetru pārbaudi un turēšanu;

3. Izteikt 5. panta 3. un 4. punktu šādā redakcijā:

"3) veikt jonizējošā starojuma mērīšanas līdzekļu un individuālo dozimetru pārbaudes un lietošanas uzraudzību un nodrošināt kontroli;

3. 5.pantā:

izteikt 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

“3) veikt jonizējošā starojuma mērīšanas līdzekļu un individuālo dozimetru pārbaudes un lietošanas uzraudzību un nodrošināt kontroli;

4) izsniegt speciālās atļaujas (licences) un atļaujas darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem;

4) reģistrēt darbības ar jonizējošā starojuma avotiem un izsniegt licences darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem;".

4) reģistrēt darbības ar jonizējošā starojuma avotiem un izsniegt licences darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem;”;

5) apkopot, analizēt un sniegt Radiācijas drošības padomei informāciju par situāciju valstī radiācijas drošības jomā, galvenajiem jonizējošā starojuma avotu lietotājiem un kontroles rezultātiem;

6) informēt personas, kas vada darbus ar jonizējošā starojuma avotiem, par radiācijas drošību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un rekomendācijām radiācijas drošības līmeņa paaugstināšanai;

7) nodrošināt valsts teritorijā atklāto nezināmo jonizējošā starojuma avotu vai uz valsts robežas atklāto nedeklarēto jonizējošā starojuma avotu identifikāciju, izpēti, novērtējumu un organizēt to apglabāšanu, ja starojuma avota lietotāju vai īpašnieku nav iespējams noteikt;

8) veicināt jaunu tehnoloģiju ieviešanu, lai samazinātu jonizējošā starojuma avotu lietošanas iespējamo kaitīgo ietekmi;

9) koordinēt tehniskās palīdzības programmas radiācijas drošības jomā;

10) sagatavot ziņojumus starptautiskajām organizācijām, konvenciju un līgumu sekretariātiem un Eiropas Komisijai par jautājumiem, kas ir Centra kompetencē, piedalīties šo jautājumu apspriešanā attiecīgajās starptautiskajās organizācijās;

11) izvērtēt starptautisko institūciju prasību un rekomendāciju ievērošanu Latvijā un sagatavot priekšlikumus par grozījumiem attiecīgajos normatīvajos aktos vai par jaunu normatīvo aktu izstrādi;

12) lai paaugstinātu radiācijas drošības līmeni valstī, organizēt un koordinēt to inspektoru un darbu vadītāju apmācību, kuru darbs saistīts ar radiācijas drošību, kā arī veicināt šo darbu izpildītāju apmācību;

13) veidot un aktualizēt datu bāzes par to darbinieku apstarošanu, kuru darbs saistīts ar jonizējošā starojuma avotiem, un iedzīvotāju apstarošanu;

7

Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 5. panta 13. punktā vārdu “darbinieku” ar vārdu “personu”.

Atbalstīts

aizstāt 13.punktā vārdu “darbinieku” ar vārdu “personu”;

14) nodrošināt jonizējošā starojuma avotu uzskaiti, veidot un aktualizēt datu bāzes par radioaktīvajām vielām, kodolmateriāliem, radioaktīvajiem atkritumiem un citiem jonizējošā starojuma avotiem;

15) veidot un uzturēt reģistru par darbiniekiem, kas veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem vai strādā darba vietās, kur ir paaugstināta dabiskā radiācija;

8

Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 5. panta 15. punktā vārdu “darbiniekiem” ar vārdu “personām”.

Atbalstīts

aizstāt 15.punktā vārdu “darbiniekiem” ar vārdu “personām”.

15¹) uzturēt un aktualizēt Valsts vides dienesta mājaslapā internetā informāciju par jonizējošā starojuma avotiem un to pielietojumu, operatoriem un valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektiem, ievērojot normatīvo regulējumu par informācijas atklātību;

16) nodrošināt kodolnegadījumu izziņošanas 24 stundu operatīvo gatavību un veikt sakaru punkta funkcijas saskaņā ar Konvenciju par kodolnegadījumu operatīvu izziņošanu;

17) veikt Kodolmateriālu piegādātāju grupas kontaktpersonas pienākumus, lai veicinātu Kodolieroču neizplatīšanas līguma un ar to saistīto līgumu izpildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.01.2005., 12.06.2009. un 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.11.2011.)

6.pants. Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra tiesības

(1) Centram ir tiesības nekavējoties saņemt informāciju par jebkurām avārijām un negadījumiem, kas var ietekmēt radiācijas drošību un kodoldrošību, kā arī pieprasīt un saņemt bez maksas no valsts institūcijām, iestādēm un operatoriem Centra funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju par radiācijas drošību un kodoldrošību.

(2) Centrs:

1) aizliedz veikt darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, ja tiek pārkāpti radiācijas drošības un kodoldrošības normatīvi;

2) aptur arī tādas darbības, kurām nav nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja, ja rodas draudi cilvēku dzīvībai un veselībai.

4. Izteikt 6. panta otrās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) aptur arī tādas darbības, kurām nav nepieciešama licence vai reģistrēšana, ja rodas draudi cilvēku dzīvībai un veselībai."

4. Izteikt 6.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) aptur arī tādas darbības, kurām nav nepieciešama licence vai reģistrēšana, ja rodas draudi cilvēku dzīvībai un veselībai.”

(3) Centram ir tiesības sadarboties ar starptautiskajām organizācijām radiācijas drošības jautājumu risināšanā.

(4) Centra izdotos administratīvos aktus, izņemot lēmumus radiācijas drošības kontroles jautājumos, un faktisko rīcību var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā. Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Centra amatpersonu izdotos lēmumus radiācijas drošības kontroles jautājumos var apstrīdēt Valsts vides dienesta ģenerāldirektoram. Valsts vides dienesta ģenerāldirektora lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Centra izdoto administratīvo aktu, kā arī Centra amatpersonu izdoto lēmumu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur to darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

8.pants. Radiācijas drošības padome

(1) Radiācijas drošības padome (turpmāk — Padome) ir konsultatīva institūcija. Padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Padomes darbību organizē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

(2) Padomes darbības mērķis ir konsultēt valsts un pašvaldību institūcijas un iestādes, kā arī citas institūcijas un iestādes par jautājumiem, kas saistīti ar radiācijas drošību un kodoldrošību, un veicināt dažādu institūciju sadarbību radiācijas drošības nostiprināšanā. Padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs, un tās atzinumi ir pieejami ikvienai ieinteresētai personai.

(3) Pirms attiecīgo priekšlikumu iesniegšanas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai vai citām ministrijām Centrs konsultējas ar Padomi par to, kā uzlabot radiācijas drošību un kodoldrošību valstī.

(4) Padomes 10 locekļus un priekšsēdētāju uz četriem gadiem pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra priekšlikuma apstiprina Ministru kabinets. Padomes sastāvā jābūt ne mazāk kā trim radiācijas drošības un kodoldrošības speciālistiem.

5. Izteikt 8. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Padomes personālsastāvu apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs."

5. Izteikt 8.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Padomes personālsastāvu apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.”

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.01.2005. un 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

9.pants. Pienākumu sadalījums starp pārbaudēs iesaistītajām institūcijām

(1) Veselības ministrija un tās padotībā esošās iestādes nodrošina obligātās veselības pārbaudes darbiniekiem, kuri strādā ar jonizējošā starojuma avotiem, un veic jonizējošā starojuma iekārtu valsts tehnisko uzraudzību.

6.  9. pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Veselības ministrija un tās padotībā esošās iestādes:

1) nodrošina obligātās veselības pārbaudes darbiniekiem;

2) sadarbībā ar Centru veic medicīnā izmantojamo jonizējošā starojuma ierīču tehniskās uzraudzības kontroli.

9

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 9. panta pirmās daļas 1.punktā vārdu “darbiniekiem” ar vārdiem “personām, kuras strādā ar jonizējošā starojuma avotiem”.

Atbalstīts

6.  9.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Veselības ministrija un tās padotībā esošās iestādes:

1) nodrošina obligātās veselības pārbaudes personām, kuras strādā ar jonizējošā starojuma avotiem;

2) sadarbībā ar Centru veic medicīnā izmantojamo jonizējošā starojuma ierīču tehniskās uzraudzības kontroli.

(2) Valsts robežsardze sadarbībā ar muitas iestādēm, Pārtikas un veterināro dienestu un Centru Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veic pārbaudes uz Latvijas Republikas valsts robežas (kas vienlaikus ir Eiropas Ekonomikas zonas ārējā robeža), lai nodrošinātu, ka pāri robežai tiek pārvietotas tikai tādas kravas, kurās radioaktīvo vielu daudzums nepārsniedz pieļaujamās normas, kā arī netiek ievesti un izvesti nedeklarēti jonizējošā starojuma avoti.

(2) Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādēm, Pārtikas un veterināro dienestu, Centru un citām institūcijām atbilstoši kompetencei veic pārbaudes robežšķērsošanas vietās, lai novērstu tādu preču, bagāžas, personu un transportlīdzekļu pārvietošanu, kuros radioaktīvo vielu daudzums pārsniedz pieļaujamās normas, un neatļautu jonizējošā starojuma avotu pārvietošanu.";

(2) Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādēm, Pārtikas un veterināro dienestu, Centru un citām institūcijām atbilstoši kompetencei veic pārbaudes robežšķērsošanas vietās, lai novērstu tādu preču, bagāžas, personu un transportlīdzekļu pārvietošanu, kuros radioaktīvo vielu daudzums pārsniedz pieļaujamās normas, un neatļautu jonizējošā starojuma avotu pārvietošanu.”;

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veic preču, bagāžas, personu un transportlīdzekļu radiometrisko kontroli robežšķērsošanas vietās, un prasības apmācībai radiācijas drošībā personām, kuras iesaistītas radiometriskajā kontrolē."

Redakcionāli precizēts

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veic preču, bagāžas, personu un transportlīdzekļu radiometrisko kontroli robežšķērsošanas vietās, un prasības radiometriskajā kontrolē iesaistīto personu apmācībai radiācijas drošības jautājumos.”

(3) Centrs sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas pilnvarotām institūcijām pārbauda fiziskās aizsardzības nodrošinājumu un sagatavotību iespējamām avārijām vietās, kur tiek veiktas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem.

(4) Ministru kabinets nosaka prasības attiecībā uz:

1) jonizējošā starojuma avotu fizisko aizsardzību;

2) sagatavotību radiācijas avārijai un rīcību šādas avārijas gadījumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.09.2002. un 20.01.2005. likumu, kas stājas spēkā 23.02.2005.)

III nodaļa
Licencēšana un atļauju izsniegšana

7. Izteikt III nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"III nodaļa

Licencēšana un reģistrēšana".

7. Izteikt III nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“III nodaļa

Licencēšana un reģistrēšana”.

11.pants. Speciālo atļauju (licenču) un atļauju izsniegšana darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem

(1) Jebkurai komercdarbībai ar jonizējošā starojuma avotiem ir nepieciešama speciālā atļauja (licence), bet darbībai, kas nav komercdarbība, — atļauja uzsākt un veikt šādu darbību noteiktā laikposmā, ņemot vērā šajā speciālajā atļaujā (licencē) vai atļaujā noteiktos darbības ierobežojumus.

8. Izteikt 11. pantu šādā redakcijā:

"11. pants. Licenču izsniegšana darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem un darbību ar jonizējošā starojuma avotiem reģistrēšana

(1) Jebkurai darbībai ar jonizējošā starojuma avotiem ir nepieciešama reģistrēšana vai licence, lai uzsāktu un veiktu darbību, ņemot vērā attiecīgajā licencē vai reģistrācijas lēmumā noteiktos ierobežojumus.

10

Atbildīgā komisija

Izteikt 11.pantu (likumprojekta 8.pants) šādā redakcijā:

„11. pants. Licenču izsniegšana darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem un darbību ar jonizējošā starojuma avotiem reģistrēšana

(1) Jebkura darbība ar jonizējošā starojuma avotiem ir reģistrējama vai licencējama. Lai uzsāktu un veiktu darbību ar jonizējošā starojuma avotiem, ņem vērā attiecīgajā licencē vai reģistrācijas lēmumā noteiktos ierobežojumus.

Atbalstīts

8. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

“11.pants. Licenču izsniegšana darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem un darbību ar jonizējošā starojuma avotiem reģistrēšana

(1) Jebkura darbība ar jonizējošā starojuma avotiem ir reģistrējama vai licencējama. Lai uzsāktu un veiktu darbību ar jonizējošā starojuma avotiem, ņem vērā attiecīgajā licencē vai reģistrācijas lēmumā noteiktos ierobežojumus.

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) kritērijus, kas jāievēro, lai pieprasītu speciālo atļauju (licenci) vai atļauju darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem;

2) speciālo atļauju (licenču) un atļauju izsniegšanas kārtību;

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) kritērijus, kas jāievēro, lai uzsāktu darbības ar jonizējošā starojuma avotiem;

2) darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kurām nav nepieciešama licence vai reģistrēšana;

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) kritērijus, kas ievērojami, lai uzsāktu darbības ar jonizējošā starojuma avotiem;

2) darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kurām nav nepieciešama licencēšana vai reģistrēšana, jo cilvēku rīcība šīs darbības nespēj ietekmēt vai potenciālā jonizējošā starojuma doza un apstarošanas kaitīgā iedarbība ir tik maza, ka no radiācijas drošības viedokļa to var neņemt vērā;

Redakcionāli precizēts

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) kritērijus, kas ievērojami, lai uzsāktu darbības ar jonizējošā starojuma avotiem;

2) darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kurām nav nepieciešama licence vai reģistrēšana, jo cilvēku rīcība šīs darbības nespēj ietekmēt vai potenciālā jonizējošā starojuma doza un apstarošanas kaitīgā iedarbība ir tik maza, ka no radiācijas drošības viedokļa to var neņemt vērā;

3) darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kurām nav nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja, jo cilvēku rīcība šīs darbības nespēj ietekmēt vai potenciālā jonizējošā starojuma doza un apstarošanas kaitīgā iedarbība ir tik maza, ka no radiācijas drošības viedokļa to var neņemt vērā.

(3) Speciālās atļaujas (licences) un atļaujas darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem izsniedz Centrs, pamatojoties uz radiācijas drošību un kodoldrošību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Speciālajā atļaujā (licencē) un atļaujā Centrs nosaka, kādas darbības ir atļautas fiziskajai vai juridiskajai personai.

(4) (Izslēgta ar 12.06.2009. likumu.)

3) darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kurām nepieciešama reģistrē­šana;

4) kārtību, kādā izsniedz, aptur un anulē licences darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem;

5) kārtību, kādā reģistrē un aptur darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, un kārtību, kādā anulē darbību ar jonizējošā starojuma avotiem reģistrāciju.

(3) Licence vai reģistrēšana nav nepieciešama tām darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, kuras cilvēku rīcība nespēj ietekmēt vai kuru izraisītā potenciālā jonizējošā starojuma doza un apstarošanas kaitīgā iedarbība ir tik maza, ka no radiācijas drošības viedokļa to var neņemt vērā.

3) darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kurām ir nepieciešama reģistrācija;

4) kārtību, kādā izsniedz, aptur un anulē licences darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem;

5) kārtību, kādā reģistrē un aptur darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, un kārtību, kādā anulē reģistrāciju darbībai ar jonizējošā starojuma avotiem.

Redakcionāli precizēts

3) darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kurām ir nepieciešama reģistrēšana;

4) kārtību, kādā izsniedz, aptur un anulē licenci darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem;

5) kārtību, kādā reģistrē un aptur darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, un kārtību, kādā anulē šādu darbību reģistrāciju.

(5) Par speciālās atļaujas (licences) un atļaujas izsniegšanu tiek maksāta valsts nodeva, kuru ieskaita valsts pamatbudžetā. Valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(6) Speciālo atļauju (licenci) vai atļauju Centrs var anulēt vai apturēt, ja netiek izpildītas šā likuma vai citu normatīvo aktu prasības attiecībā uz radiācijas drošību un kodoldrošību, kā arī speciālajā atļaujā (licencē) vai atļaujā noteiktās prasības.

(7) Pēc attiecīga lēmuma pieņemšanas Centrs neizsniedz speciālo atļauju (licenci) vai atļauju personai, kura atkārtoti pārkāpusi normatīvajos aktos noteiktās radiācijas drošības un kodoldrošības prasības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.01.2005., 25.09.2008. un 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

(4) Licencēšana vai reģistrēšana nav nepieciešama tām darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, kuras veic Centrs, lai nodrošinātu valsts uzraudzību un kontroli radiācijas drošības un kodoldrošības jomā.

(5) Centrs reģistrē šādas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem:

1) radioaktīvās vielas nesaturošo jonizējošā starojuma avotu glabāšana, tirdzniecība, eksports un imports;

2) jonizējošā starojuma avotu lietošana zobārstniecībā, kā arī osteoden­sitometrijas un mamogrāfijas iekārtu lietošana;

3) radioaktīvās vielas nesaturošo jonizējošā starojuma avotu lietošana nemedicīniskajā apstarošanā, ja darbības tiek veiktas noteiktā telpā atbilstoši telpas plānam (montāžas plānam);

(3) Licencējamas šādas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem:

1) radioaktīvās vielas nesaturošo jonizējošā starojuma avotu lietošana nemedicīniskajā apstarošanā, ja darbības tiek veiktas dažādās telpās bez noteikta telpas plāna (montāžas plāna), ārpus ēkām vai uzņēmuma teritorijas;

2) radioaktīvās vielas nesaturošo jonizējošā starojuma avotu – datortomogrāfijas iekārtu un elektronu paātrinātāju – lietošana nemedicīniskajā apstarošanā;

3) radioaktīvās vielas nesaturošu jonizējošā starojuma avotu apkalpošana (tehniskā apkope), tehnisko parametru pārbaudes, uzstādīšana, remonts, demontāža un likvidēšanas pakalpojumu sniegšana;

Redakcionāli precizēts

(3) Licencējamas šādas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem:

1) radioaktīvās vielas nesaturošu jonizējošā starojuma avotu lietošana nemedicīniskajā apstarošanā, ja darbības tiek veiktas dažādās telpās bez noteikta telpas plāna (montāžas plāna), ārpus ēkām vai uzņēmuma teritorijas;

2) radioaktīvās vielas nesaturošu jonizējošā starojuma avotu — datortomogrāfijas iekārtu un elektronu paātrinātāju — lietošana nemedicīniskajā apstarošanā;

3) radioaktīvās vielas nesaturošu jonizējošā starojuma avotu apkalpošana (tehniskā apkope), tehnisko parametru pārbaudes, uzstādīšana, remonts, demontāža un likvidēšanas pakalpojumu sniegšana;

4) darbības ar radioaktīvajām vielām, ja to kopējā radioaktivitāte ne vairāk kā 10³ (ieskaitot) reizes pārsniedz limitus, kuriem nepieciešama reģistrēšana saskaņā ar šā likuma 11. panta otrās daļas 2. punktu;

5) citas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kuru iespējamais radītais kaitējums ir līdzvērtīgs šā likuma 11. panta piektajā daļā noteiktajiem gadījumiem un kuras noteicis Ministru kabinets saskaņā ar šā likuma 11. panta otrās daļas 3. punktu.

(6) Centrs licencē šādas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem:

1) radioaktīvās vielas nesaturošo jonizējošā starojuma avotu lietošana nemedicīniskajā apstarošanā, ja darbības tiek veiktas dažādās telpās bez noteikta telpas plāna (montāžas plāna), ārpus ēkām vai uzņēmuma teritorijas;

4) darbības ar jonizējošā starojuma avotiem medicīnā;

5) darbības ar radioaktīvās vielas saturošiem jonizējošā starojuma avotiem vai ar jonizējošā starojuma avotiem, kuri savas darbības rezultātā rada radioaktīvās vielas, ja to kopējā radioaktivitāte vairāk nekā 10³ reizes pārsniedz limitus, atbilstoši kuriem nepieciešama reģistrācija darbībām ar jonizējoša starojuma avotiem.

 (4) Lēmumu par licences izsniegšanu vai reģistrāciju darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem pieņem Centrs. Licencē un reģistrācijas lēmumā Centrs nosaka, kādas darbības un ar kādiem jonizējošā starojuma avotiem ir atļautas.

4) darbības ar jonizējošā starojuma avotiem medicīnā;

5) darbības ar radioaktīvās vielas saturošiem jonizējošā starojuma avotiem vai ar jonizējošā starojuma avotiem, kuri savas darbības rezultātā rada radioaktīvās vielas, ja to kopējā radioaktivitāte vairāk nekā 10³ reizes pārsniedz limitus, atbilstoši kuriem nepieciešama reģistrācija darbībām ar jonizējoša starojuma avotiem.

 (4) Lēmumu par licences izsniegšanu vai darbību ar jonizējošā starojuma avotiem reģistrēšanu pieņem Centrs. Licencē un reģistrācijas lēmumā Centrs nosaka, kādas darbības un ar kādiem jonizējošā starojuma avotiem ir atļautas.

2) radioaktīvās vielas nesaturošo jonizējošā starojuma avotu – datortomo­grāfijas iekārtu un elektronu paātrinātāju – lietošana nemedicīniskajā apstarošanā;

3) radioaktīvās vielas nesaturošo jonizējošā starojuma avotu apkalpošana (tehniskā apkope), tehnisko parametru pārbaudes, uzstādīšana, remonts, demontāža un likvidēšanas pakalpojumu sniegšana;

4) darbības ar jonizējošā starojuma avotiem medicīnā;

(5) Par licences izsniegšanu un reģistrāciju maksājama valsts nodeva, kuru ieskaita valsts pamatbudžetā. Valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Redakcionāli precizēts

(5) Par licences izsniegšanu un reģistrēšanu maksājama valsts nodeva, kuru ieskaita valsts pamatbudžetā. Valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

5) darbības ar radioaktīvās vielas saturošajiem jonizējošā starojuma avotiem vai ar jonizējošā starojuma avotiem, kuri savas darbības rezultātā rada radioaktīvās vielas, ja radioaktīvo vielu kopējā radioaktivitāte vairāk nekā 10³ reizes pārsniedz limitus, kuriem nepieciešama reģistrēšana saskaņā ar šā likuma 11. panta otrās daļas 2. punktu.

(7) Centrs pieņem lēmumus par licences izsniegšanu un reģistrāciju darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem. Licencē un reģistrācijas lēmumā Centrs nosaka, kādas darbības ir atļautas operatoram un ar kādiem jonizējošā starojuma avotiem.

(8) Par licences izsniegšanu un reģistrāciju maksājama valsts nodeva, kuru ieskaita valsts pamatbudžetā. Valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

12.pants. Kārtība, kādā saskaņojama valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu izveidošana vai būtisku pārmaiņu veikšana tajos

(1) Ja saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta izveidošanai vai būtisku pārmaiņu veikšanai tajā, lēmumu akceptēt darbību ar ikreizēju rīkojumu pieņem Ministru kabinets. Centrs:

9.  12. pantā:

aizstāt pirmās daļas 1. punktā vārdus "speciālā atļauja (licence)" ar vārdu "licence";

9.  12.pantā:

aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdus “speciālā atļauja (licence)” ar vārdu “licence”;

1) informē iedzīvotājus par to, ka ir pieprasīta speciālā atļauja (licence) valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta izveidošanai vai būtisku pārmaiņu veikšanai tajā, ievietojot informāciju Valsts vides dienesta mājaslapā internetā, un konsultējas ar Padomi par šādu objektu izveidošanas lietderīgumu, analizē plānoto pārmaiņu iespējamo ietekmi uz radiācijas drošību un kodoldrošību, izvērtē, vai pozitīvais rezultāts, ko sasniegs operators, pārsniegs kopējo negatīvo ietekmi;

2) izsniedz speciālo atļauju (licenci) valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta izveidošanai vai būtisku pārmaiņu veikšanai tajā.

aizstāt pirmās daļas 2. punktā vārdus "speciālo atļauju (licenci)" ar vārdu "licenci";

aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdus “speciālo atļauju (licenci)” ar vārdu “licenci”;

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā publiski apspriežama valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu izveidošana vai būtisku pārmaiņu veikšana tajos.

(3) Lēmuma pieņemšanas termiņš par speciālās atļaujas (licences) saņemšanu nedrīkst būt ilgāks par 60 dienām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.01.2005. un 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.11.2011.)

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Lēmumu par licences izsniegšanu valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta izveidošanai vai būtisku pārmaiņu veikšanai tajā Centrs pieņem 60 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas."

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Lēmumu par licences izsniegšanu valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta izveidošanai vai būtisku pārmaiņu veikšanai tajā Centrs pieņem 60 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.”

IV nodaļa
Operatora un darbu vadītāja pienākumi, strādājot ar jonizējošā starojuma avotiem

13.pants. Operatora pamatpienākumi

(1) Pirms tiek uzsāktas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, fiziskā vai juridiskā persona norīko darbu vadītāju un pilnvaro viņu sagatavot un likumā noteiktajā kārtībā iesniegt iesniegumu speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas saņemšanai. Pēc speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas saņemšanas iesniedzējs tiek atzīts par operatoru un ir atbildīgs par radiācijas drošību un kodoldrošību tā kontrolētajā zonā.

10.  13. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Lai fizisko vai juridisko personu atzītu par operatoru un fiziskā vai juridiskā persona drīkstētu uzsākt darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, fiziskā vai juridiskā persona norīko darbu vadītāju un pilnvaro viņu sagatavot un šā likumā 11. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā iesniegt Centrā iesniegumu licences saņemšanai vai darbības reģistrēšanai. Ja Centrs izsniedz licenci vai reģistrē darbību, fiziskā vai juridiskā persona kļūst par operatoru. Operators atbild par radiācijas drošību un kodoldrošību tā kontrolētajā zonā.";

11

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 13. panta pirmajā daļā skaitli un vārdus „šā likuma 11. panta otrajā daļā” ar vārdiem „Ministru kabineta”.

Atbalstīts

Redakcionāli precizēts

10. 13.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Lai fizisko vai juridisko personu atzītu par operatoru un fiziskā vai juridiskā persona drīkstētu uzsākt darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, tā norīko darbu vadītāju un pilnvaro viņu sagatavot un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniegt Centram iesniegumu licences saņemšanai vai darbības reģistrēšanai. Ja Centrs izsniedz licenci vai reģistrē darbību, fiziskā vai juridiskā persona kļūst par operatoru. Operators atbild par radiācijas drošību un kodoldrošību tā kontrolētajā zonā.”;

(2) Operators nodrošina, lai tie jonizējošā starojuma avoti, kuri nav nepieciešami turpmākām darbībām vai kuru drošība vairs neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, tiktu padarīti nekaitīgi.

(3) Operators nodrošina, lai darbinieki, kas strādā ar jonizējošā starojuma avotiem (pastāvīgi nodarbinātie strādnieki un viesstrādnieki, kas attiecīgās darbības veic īslaicīgi) tā kontrolētajā zonā, ir aizsargāti pret jonizējošā starojuma iedarbību.

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Operators nodrošina, lai darbinieki (arī viesstrādnieki) tā kontrolētajā zonā ir aizsargāti pret jonizējošā starojuma iedarbību.";

12

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 13. panta trešajā daļā vārdus „darbinieki (arī viesstrādnieki) tā kontrolētajā zonā ir aizsargāti” ar vārdiem „ikviena persona, kas strādā tā kontrolētajā zonā ir aizsargāta”.

Atbalstīts

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Operators nodrošina, lai ikviena persona, kas strādā tā kontrolētajā zonā, ir aizsargāta pret jonizējošā starojuma iedarbību.”;

(3¹) Operators nodrošina to darbinieku apstarojuma kontroli un uzskaiti, kuri veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem.

13

Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 13. panta 3.¹ daļā vārdu „darbinieku” ar vārdu „personu”.

Atbalstīts

aizstāt 3.¹ daļā vārdu “darbinieku” ar vārdu “personu”;

(4) Darbinieku apstarošanas kontroles un uzskaites kārtību nosaka Ministru kabinets, nodrošinot, lai informāciju par viesstrādnieku apstarošanu varētu izmantot arī viņu mītnes valstīs.

14

Atbildīgā komisija

Aizstāt likuma 13.panta ceturtajā daļā vārdu „Darbinieku” ar vārdu „Personu”.

Atbalstīts

aizstāt ceturtajā daļā vārdu “Darbinieku” ar vārdu “Personu”;

(4¹) Darbinieku apstarojuma uzskaitei valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” par maksu veic individuālos dozimetriskos mērījumus ar individuālajiem termoluminiscences dozimetriem. Ministru kabinets apstiprina ar individuālo dozimetrisko mērījumu veikšanu saistīto maksas pakalpojumu cenrādi.

15

Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 13. panta 4.¹ daļā vārdu „Darbinieku” ar vārdiem „Šā panta trešajā daļā minēto personu”.

Atbalstīts

aizstāt 4.¹ daļā vārdu “Darbinieku” ar vārdiem “Šā panta trešajā daļā minēto personu”;

(5) Lai aizsargātu darbiniekus pret jonizējošo starojumu, operators viņus nodrošina ar individuālajiem un kolektīvajiem aizsardzības līdzekļiem.

16

Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 13. panta piektajā daļā vārdu „darbiniekus” ar vārdiem „šā panta trešajā daļā minēto personu”.

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Lai aizsargātu šā panta trešajā daļā minēto personu pret jonizējošo starojumu, operators to nodrošina ar individuālajiem un kolektīvajiem aizsardzības līdzekļiem.”;

(6) Operators katru gadu līdz 31.janvārim nosūta Centram informāciju par izmaiņām, kas saistītas ar jonizējošā starojuma avotiem un darbībām ar tiem, kā arī par personālsastāva izmaiņām un citām pārmaiņām, kuras ietekmējušas radiācijas drošību un kodoldrošību iepriekšējā kalendāra gadā.

papildināt pantu ar 6.¹ daļu šādā redakcijā:

"(6¹) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aizpildāms un iesniedzams pārskats par darbībām ar jonizējošā starojuma avotu, kā arī minētā pārskata veidlapas paraugu.";

17

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto 13. panta 6.¹ daļu kā panta 8. daļu.

Atbalstīts redakcionāli precizējot

(7) Kodoliekārtas operators katru gadu līdz 31.janvārim informē pašvaldību, kuras teritorijā atrodas kodoliekārta, par iepriekšējā gadā veiktajām izmaiņām objektā saistībā ar radiācijas drošību un kodoldrošību, kā arī par monitoringa rezultātiem un plānotajiem pasākumiem. Šo informāciju kodoliekārtas operators ievieto arī savā mājaslapā internetā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.01.2005. un 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.11.2011.)

izslēgt septīto daļu.

izslēgt septīto daļu;

[skat. priekšlikumu Nr. 17]

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aizpildāms un iesniedzams pārskats par darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, kā arī apstiprina minētā pārskata veidlapas paraugu.”

14.pants. Darbu vadītāja pamatpienākumi

(1) Darbus ar jonizējošā starojuma avotiem vada operatora pilnvarots darbu vadītājs, kuram ir atbilstošs zināšanu līmenis, lai veiktu fizikālos, tehniskos vai radioķīmiskos mērījumus, novērtētu jonizējošā starojuma dozas un efektīvi aizsargātu darbiniekus un iedzīvotājus pret jonizējošo starojumu, pareizi izmantojot aizsardzības līdzekļus.

11. Izteikt 14. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Darbus ar jonizējošā starojuma avotiem vada operatora pilnvarots darbu vadītājs. Minimālās kvalifikācijas prasības darbu vadītājam nosaka Ministru kabinets."

11. 14.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Darbus ar jonizējošā starojuma avotiem vada operatora pilnvarots darbu vadītājs. Minimālās kvalifikācijas prasības darbu vadītājam nosaka Ministru kabinets.”;

(2) Darbu vadītājs:

1) nodrošina radioaktīvo vielu, kodolmateriālu un citu jonizējošā starojuma avotu uzskaiti;

2) veic drošības pasākumus, lai aizsargātu darbiniekus, iedzīvotājus un vidi no jonizējošā starojuma kaitīgās iedarbības un nepieļautu kodoliekārtu avārijas un citas radiācijas avārijas;

18

Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 14. panta otrās daļas 2. punktā vārdus „darbiniekus, iedzīvotājus” ar vārdu „cilvēkus”.

Atbalstīts

aizstāt otrās daļas 2.punktā vārdus “darbiniekus, iedzīvotājus” ar vārdu “cilvēkus”;

3) nekavējoties informē operatoru un Centru par jebkurām avārijām un negadījumiem, kas var ietekmēt radiācijas drošību un kodoldrošību;

4) nodrošina, lai visi radioaktīvie atkritumi tiktu savākti, izolēti, uzglabāti, apstrādāti un, ja nepieciešams, apglabāti, neradot risku darbiniekiem, iedzīvotājiem un videi;

19

Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 14. panta otrās daļas 4. punktā vārdus „darbiniekiem, iedzīvotājiem” ar vārdu „cilvēkiem”.

Atbalstīts

aizstāt otrās daļas 4.punktā vārdus “darbiniekiem, iedzīvotājiem” ar vārdu “cilvēkiem”;

5) nodrošina, lai darbinieki, kuri veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, būtu pietiekami apmācīti aizsardzības pasākumu veikšanai, pārzinātu apstākļus un normatīvo aktu prasības, kā arī būtu informēti par iespējamo risku, kas saistīts ar šiem darbiem;

20

Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 14. panta otrās daļas 5. punktā vārdus „darbinieki, kuri” ar vārdiem „personas, kuras”.

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

izteikt otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) nodrošina, lai personas, kuras veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, būtu pietiekami apmācītas aizsardzības pasākumu veikšanai, pārzinātu apstākļus un normatīvo aktu prasības, kā arī būtu informētas par iespējamo risku, kas saistīts ar šiem darbiem;”;

6) atbilstoši radiācijas drošības prasībām uzrauga un uztur attiecīgā stāvoklī mērinstrumentus un aizsardzības līdzekļus pret jonizējošo starojumu darba vietās un citās jonizējošā starojuma avotu ietekmes zonās, veic attiecīgu uzskaiti un reģistrāciju;

7) nodrošina, lai ar jonizējošā starojuma avotiem strādātu tikai tie darbinieki, kuriem pēc obligātās veselības pārbaudes atļauts ar tiem strādāt.

21

Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 14. panta otrās daļas 7. punktā vārdus „tie darbinieki, kuriem” ar vārdiem „tādas personas, kurām”.

Atbalstīts

aizstāt otrās daļas 7.punktā vārdus “tie darbinieki, kuriem” ar vārdiem “tādas personas, kurām”.

15.pants. Informācijas nodrošinājums

(1) Operators un darbu vadītājs ir atbildīgi par to, lai Centrs, kā arī citu valsts un pašvaldību institūciju darbinieki, kuru kompetencē ietilpst radiācijas drošības un kodoldrošības jautājumi, saņemtu informāciju par radiācijas drošības un kodoldrošības pasākumiem attiecīgajā objektā.

(2) Darbu vadītājs tieši vai ar masu saziņas līdzekļu starpniecību informē iedzīvotājus par veiktajiem vai plānotajiem radiācijas drošības un kodoldrošības pasākumiem attiecīgajā objektā.

12.  15. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Kodoliekārtas, radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objekta vai radio­aktīvo atkritumu pārvaldības objekta operators katru gadu līdz 31. janvārim informē pašvaldību, kuras teritorijā atrodas attiecīgais objekts, par iepriekšējā gadā veiktajām izmaiņām objektā saistībā ar radiācijas drošību un kodoldrošību, kā arī par monitoringa rezultātiem un plānotajiem pasākumiem. Šo informāciju operators ievieto arī savā mājaslapā internetā.";

22

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 15. panta otrās daļas redakcijā vārdus „iepriekšējā gadā” ar vārdiem „iepriekšējā kalendāra gadā”.

Atbalstīts

Redakcionāli precizēts

12.  15.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Kodoliekārtas, radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objekta vai radioaktīvo atkritumu pārvaldības objekta operators katru gadu līdz 31.janvārim informē pašvaldību, kuras teritorijā atrodas attiecīgais objekts, par iepriekšējā kalendāra gadā veiktajām pārmaiņām objektā saistībā ar radiācijas drošību un kodoldrošību, kā arī par monitoringa rezultātiem un plānotajiem pasākumiem. Šo informāciju operators ievieto arī savā mājaslapā internetā.”;

(3) Darbu vadītājs informē valsts un pašvaldību institūcijas un tieši vai ar masu saziņas līdzekļu starpniecību arī iedzīvotājus par iespējamiem negadījumiem, avārijām un nepieciešamajiem pasākumiem iedzīvotāju aizsardzībai avāriju gadījumos.

izslēgt trešo daļu.

izslēgt trešo daļu.

16.pants. Informācija par negadījumiem

(1) Darbu vadītājs nekavējoties ziņo operatoram, Centram un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam par visām avārijām un negadījumiem, kas notikuši, veicot darbības ar jonizējošā starojuma avotiem.

13.  16. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "ar jonizējošā starojuma avotiem" ar vārdiem "valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektā";

23

Atbildīgā komisija

Izteikt 16.panta tekstu šādā redakcijā:

„(1) Darbu vadītājs nekavējoties ziņo operatoram, Centram un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam par visām avārijām un negadījumiem, kas notikuši, veicot darbības valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektā.

Atbalstīts

13. Izteikt 16.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Darbu vadītājs nekavējoties ziņo operatoram, Centram un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam par visām avārijām un negadījumiem, kas notikuši, veicot darbības valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektā.

(2) Ja avārijas vai cita negadījuma rezultātā, veicot darbības ar jonizējošā starojuma avotu, kādam darbiniekam ir nodarīts kaitējums, tad darbinieks nekavējoties ziņo par to darbu vadītājam. Darbu vadītājs nekavējoties ziņo par to operatoram, Centram un Valsts darba inspekcijai.

papildināt otro daļu pēc vārdiem "darbu vadītājam" ar vārdiem "vai operatoram".

(2) Ja personai, kas strādā ar jonizējošā starojuma avotu, avārijas vai cita negadījuma rezultātā ir nodarīts kaitējums, tā nekavējoties ziņo par to darbu vadītājam vai operatoram. Darbu vadītājs par to nekavējoties ziņo Centram un Valsts darba inspekcijai.”

(2) Ja personai, kas strādā ar jonizējošā starojuma avotu, avārijas vai cita negadījuma rezultātā ir nodarīts kaitējums, tā nekavējoties ziņo par to darbu vadītājam vai operatoram. Darbu vadītājs par to nekavējoties ziņo Centram un Valsts darba inspekcijai.”

V nodaļa
Prasības darbiniekiem,
strādājot ar jonizējošā starojuma avotiem

24

Juridiskais birojs

Aizstāt likuma V nodaļas nosaukumā vārdu „darbiniekiem” ar vārdu „personām”.

Atbalstīts

14. Aizstāt V nodaļas nosaukumā vārdu “darbiniekiem” ar vārdu “personām”.

17.pants. Darbinieku pamatpienākumi

(1) Ja jonizējošā starojuma dozas var pārsniegt kādu no Ministru kabineta noteiktajiem dozu limitiem attiecībā uz iedzīvotājiem, darbus ar jonizējošā starojuma avotiem drīkst veikt tikai speciāli apmācīti darbinieki, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un:

25

Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 17. panta pirmās daļas ievaddaļā vārdus „apmācīti darbinieki, kuri sasnieguši” ar vārdiem „apmācītas personas, kuras sasniegušas”.

Atbalstīts

15. 17.pantā:

aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdus “apmācīti darbinieki, kuri sasnieguši” ar vārdiem “apmācītas personas, kuras sasniegušas”;

1) kuri ir iepazīstināti ar jonizējošā starojuma kaitīgo iedarbību;

26

Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 17. panta pirmās daļas 1. punktā vārdus “kuri ir iepazīstināti” ar vārdiem “kuras ir iepazīstinātas”.

Atbalstīts

aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdus “kuri ir iepazīstināti” ar vārdiem “kuras ir iepazīstinātas”;

2) kuriem nav Ministru kabineta noteikto medicīnisko kontrindikāciju darbam ar jonizējošā starojuma avotiem;

27

Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 17. panta pirmās daļas 2. un 3. punktā vārdu “kuriem” ar vārdu “kurām”.

Atbalstīts

aizstāt pirmās daļas 2. un 3.punktā vārdu “kuriem” ar vārdu “kurām”;

3) kuriem saskaņā ar obligātās veselības pārbaudes rezultātiem ir atļauts strādāt ar jonizējošā starojuma avotiem.

(2) Darbiniekam, kas strādā ar jonizējošā starojuma avotiem:

28

Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 17. panta otrās daļas ievaddaļā vārdu „Darbiniekam” ar vārdu „Personām”.

Atbalstīts

aizstāt otrās daļas ievaddaļā vārdu “Darbiniekam” ar vārdu “Personām”;

1) ir pienākums lietot kontroles un drošības līdzekļus un veikt visus pasākumus, lai pasargātu sevi, citus darbiniekus, iedzīvotājus un vidi no jonizējošā starojuma kaitīgās iedarbības, veikt nepieciešamos mērījumus un tos reģistrēt;

29

Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 17. panta otrās daļas 1. punktā vārdus “darbiniekus, iedzīvotājus” ar vārdu “cilvēkus”.

Atbalstīts

aizstāt otrās daļas 1.punktā vārdus “darbiniekus, iedzīvotājus” ar vārdu “cilvēkus”;

2) aizliegts veikt darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, ja nav veikti visi iespējamie pasākumi, lai nepieļautu avārijas situācijas, kas varētu izraisīt papildu apstarošanu vai vides piesārņošanu.

30

Juridiskais birojs

Papildināt likuma 17. panta otro daļu ar 3. punktu šādā redakcijā:

„3) ir pienākums veikt veselības pārbaudi atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude.”

Atbalstīts

papildināt otro daļu ar 3. punktu šādā redakcijā:

„3) ir pienākums veikt veselības pārbaudi atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude.”;

(3) Ja darbiniekam, kas strādā ar jonizējošā starojuma avotiem, pasliktinās veselības stāvoklis un tas, iespējams, saistīts ar jonizējošā starojuma iedarbību, tad šā darbinieka pienākums ir:

31

Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 17. panta trešajā daļā vārdu „darbiniekam” ar vārdu „personām” un vārdus „šā darbinieka” ar vārdiem „šīs personas”.

Atbalstīts

aizstāt trešajā daļā vārdu “darbiniekam” ar vārdu “personām” un vārdus “šā darbinieka” — ar vārdiem “šīs personas”;

1) nekavējoties par šo faktu informēt darbu vadītāju;

2) pārtraukt ar jonizējošo starojumu saistīto darbu izpildi un veikt ārpuskārtas veselības pārbaudi.

18

14. Papildināt 17. pantu ar ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(4) Arī darbinieki (šā likuma izpratnē), uz kuriem neattiecas Darba aizsardzības likumā noteiktie nosacījumi par obligātajām veselības pārbaudēm, veic veselības pārbaudi atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude, ciktāl šie normatīvie akti uz viņiem attiecināmi.

32

Atbildīgā komisija

Izteikt 17.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Šā panta otrās daļas 3.punkta nosacījums attiecas arī uz tām personām, kurām atbilstoši Darba aizsardzības likuma noteikumiem nav pienākuma veikt obligāto veselības pārbaudi.”

Atbalstīts

papildināt pantu ar ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā panta otrās daļas 3.punkta nosacījums attiecas arī uz tām personām, kurām atbilstoši Darba aizsardzības likuma noteikumiem nav pienākuma veikt obligāto veselības pārbaudi.

(5) Studentiem un mācekļiem obligāto veselības pārbaudi nodrošina izglītības iestāde.

(5) Studentiem un mācekļiem obligāto veselības pārbaudi nodrošina izglītības iestāde.

(6) Studentiem un mācekļiem obligātās veselības pārbaudes izmaksas sedz izglītības iestāde, bet pārējiem darbiniekiem gadījumos, uz kuriem neattiecas Darba aizsardzības likumā noteiktie nosacījumi par obligātajām veselības pārbaudēm, – pati persona."

Redakcionāli precizēts

(6) Studentiem un mācekļiem obligātās veselības pārbaudes izmaksas sedz izglītības iestāde, bet pārējiem darbiniekiem gadījumos, uz kuriem neattiecas Darba aizsardzības likuma nosacījumi par obligātajām veselības pārbaudēm, — pati persona.”

18.pants. Nepilngadīgo, grūtnieču un ar krūti barojošu māšu nodarbināšana

(1) Personas vecumā no 16 līdz 18 gadiem darbībās ar jonizējošā starojuma avotiem drīkst iesaistīt tikai mācību nolūkā, un efektīvā jonizējošā starojuma doza šiem mācekļiem vai studentiem nedrīkst pārsniegt 6 milizīvertus gadā.

(2) Ar jonizējošo starojumu saistītajos darbos nedrīkst nodarbināt grūtnieces visā grūtniecības periodā. Pēc tam, kad darbiniece par grūtniecību ir paziņojusi darba devējam, grūtnieci pārceļ darbā, kas nav saistīts ar jonizējošo starojumu, ja darba devējs nespēj nodrošināt tādus darba apstākļus, ka apstarošanas doza, ko varētu saņemt auglis visā grūtniecības periodā, nepārsniedz noteikto efektīvās dozas limitu attiecībā uz iedzīvotājiem — 1 milizīvertu, tādējādi nodrošinot, lai tiktu novērsta jonizējošā starojuma negatīvā ietekme uz grūtnieces drošību un veselību.

15. Izteikt 18. panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Kad darbiniece par grūtniecību ir paziņojusi operatoram, grūtnieci pārceļ darbā, kas nav saistīts ar jonizējošo starojumu, ja operators nespēj nodrošināt tādus darba apstākļus, ka apstarošanas doza, ko varētu saņemt auglis visā grūtniecības periodā, nepārsniedz noteikto efektīvās dozas limitu attiecībā uz iedzīvotājiem – 1 milizīvertu, tādējādi nodrošinot, lai tiktu novērsta jonizējošā starojuma negatīvā ietekme uz grūtnieces drošību un veselību."

33

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 18. panta otrajā daļā vārdu “darbiniece” ar vārdu “persona”.

Atbalstīts

16. Izteikt 18.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Kad persona par grūtniecību ir paziņojusi operatoram, grūtnieci pārceļ darbā, kas nav saistīts ar jonizējošo starojumu, ja operators nespēj nodrošināt tādus darba apstākļus, ka apstarošanas doza, ko varētu saņemt auglis visā grūtniecības periodā, nepārsniedz noteikto efektīvās dozas limitu attiecībā uz iedzīvotājiem — 1 milizīvertu, tādējādi nodrošinot, lai tiktu novērsta jonizējošā starojuma negatīvā ietekme uz grūtnieces drošību un veselību.”

(3) Mātes, kuras baro bērnu ar krūti, aizliegts iesaistīt darbā, kas saistīts ar vaļējiem starojuma avotiem.

20.pants. Apmeklētāju aizsardzība

Ja paredzams, ka operatora kontrolētajā zonā regulāri ieradīsies apmeklētāji, darbu vadītājs saskaņo ar Centru pasākumu plānu šo personu aizsardzībai pret jonizējošo starojumu.

16. Izslēgt 20. pantu.

17. Izslēgt 20.pantu.

VI nodaļa
Radiācijas drošības līdzekļi un pasākumi

23.pants. Jonizējošā starojuma avotu iepakošanas, marķēšanas un piegādes noteikumi

(1) Komersants, kas ražo, importē, eksportē vai iznomā radioaktīvās vielas vai citus jonizējošā starojuma avotus:

17. Aizstāt 23. panta pirmās daļas ievaddaļā vārdu "Komersants" ar vārdu "Operators".

18. Aizstāt 23.panta pirmās daļas ievaddaļā vārdu “Komersants” ar vārdu “Operators”.

1) ir atbildīgs par radioaktīvo vielu iepakojuma vai jonizējošā starojuma avotu izturību un drošumu;

2) nodrošina, lai uz jonizējošā starojuma avota konteinera, korpusa un iepakojuma ir radiācijas brīdinājuma zīme un uzraksts par tā saturu (īpaši informācija, kas nepieciešama aizsardzībai pret jonizējošo starojumu) latviešu valodā. Ja šī informācija ir svešvalodā, tai pievieno tulkojumu latviešu valodā;

3) nodrošina, lai jonizējošā starojuma avota pavaddokumentiem tiktu pievienota drošības datu lapa divos eksemplāros, no kuriem viens nosūtāms ar kravu, bet otrs — pa pastu. Drošības datu lapas saturu nosaka atbilstoši šā likuma 24.panta prasībām;

4) nodrošina, lai jonizējošā starojuma avots tiktu piegādāts komplektā ar nepieciešamo aprīkojumu, kas pasargā darbiniekus, iedzīvotājus un vidi no jonizējošā starojuma kaitīgās iedarbības.

(2) Radioaktīvo vielu un jonizējošā starojuma avotu iepakošanas un marķēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.01.2005. likumu, kas stājas spēkā 23.02.2005.)

25.pants. Jonizējošā starojuma avotu uzstādīšana un remonts

Komersants, kurš uzstāda vai remontē iekārtas, kas saistītas ar jonizējošā starojuma avotiem, drīkst tās uzstādīt tikai tad, ja tiek nodrošināts aizsardzības aprīkojums un veikti citi pasākumi aizsardzībai pret jonizējošo starojumu, kā arī ievēroti darba aizsardzības noteikumi.

18. Aizstāt 25. pantā vārdu "Komersants" ar vārdu "Operators".

19. Aizstāt 25.pantā vārdu “Komersants” ar vārdu “Operators”.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.01.2005. likumu, kas stājas spēkā 23.02.2005.)

VII nodaļa
Radioaktīvie atkritumi un
neizmantojamie jonizējošā starojuma avoti

27.pants. Radioaktīvie atkritumi

(1) Nav pieļaujama radioaktīvo atkritumu ievešana Latvijas Republikā no citām valstīm, izņemot gadījumus, kad:

1) tiek ievesti atpakaļ tie radioaktīvie atkritumi, kas radušies, ārvalstīs pārstrādājot no Latvijas Republikas izvestos radioaktīvos atkritumus;

2) nav iespējams atdalīt tieši tos radioaktīvos atkritumus, kas pārstrādes procesā ārvalstīs radušies no radioaktīvajiem atkritumiem, kuri ievesti no Latvijas Republikas; tādā gadījumā ieved ekvivalentu daudzumu citu radioaktīvo atkritumu.

19.  27. pantā:

20.  27.pantā:

papildināt pantu ar 1.¹, 1.², 1.³ un 1.⁴ daļu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar 1.¹, 1.², 1.³ un 1.⁴ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Radioaktīvos atkritumus apglabāt ārpus Latvijas Republikas drīkst, ja pirms radioaktīvo atkritumu pārvadājuma ir noslēgta Latvijas Republikas vienošanās ar citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai trešo valsti par radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objekta izmantošanu citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai trešajā valstī.

Redakcionāli precizēts

“(1¹) Radioaktīvos atkritumus apglabāt ārpus Latvijas Republikas drīkst, ja pirms to pārvadāšanas Latvijas Republika ir noslēgusi vienošanos ar citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai trešo valsti par radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objekta izmantošanu citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai trešajā valstī.

(1²) Lēmumu par Latvijas Republikā esošo radioaktīvo atkritumu apglabā­šanu citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objektā pieņem Ministru kabinets pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierosinājuma.

(1²) Lēmumu par Latvijas Republikā esošo radioaktīvo atkritumu apglabāšanu citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objektā pieņem Ministru kabinets pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierosinājuma.

(1³) Pirms radioaktīvo atkritumu nosūtīšanas apglabāšanai uz trešo valsti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija informē Eiropas Komisiju par Latvijas Republikas vienošanos ar trešo valsti.

(1³) Pirms radioaktīvo atkritumu nosūtīšanas apglabāšanai uz trešo valsti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija informē Eiropas Komisiju par Latvijas Republikas vienošanos ar trešo valsti.

(1⁴) Ministru kabinets pieņem lēmumu par radioaktīvo atkritumu apgla­bāšanu trešajā valstī, ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesniegtais ierosinājums Ministru kabinetā atbilst šādiem nosacījumiem:

Redakcionāli precizēts

(1⁴) Ministru kabinets pieņem lēmumu par radioaktīvo atkritumu apglabāšanu trešajā valstī, ja tam iesniegtais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierosinājums atbilst šādiem nosacījumiem:

1) trešā valsts ir noslēgusi vienošanos ar Eiropas Savienību, un šīs vienošanās darbības jomā ir ietverta radioaktīvo atkritumu pārvaldība vai šī trešā valsts ir viena no Kopējās lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošas pārvaldības konvencijas līgumslēdzējām pusēm;

1) trešā valsts ir noslēgusi vienošanos ar Eiropas Savienību, un šīs vienošanās darbības jomā ir ietverta radioaktīvo atkritumu pārvaldība, vai šī trešā valsts ir viena no Kopējās lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošas pārvaldības konvencijas līgumslēdzējām pusēm;

2) trešajā valstī ir radioaktīvo atkritumu pārvaldības un apglabāšanas programmas, kuru mērķis ir augsts drošības līmenis, un šis drošības līmenis nav zemāks par šajā likumā un citos tiesību aktos par radioaktīvo atkritumu apsaim­niekošanu noteikto līmeni;

2) trešajā valstī ir radioaktīvo atkritumu pārvaldības un apglabāšanas programmas, kuru mērķis ir augsts drošības līmenis, un šis drošības līmenis nav zemāks par šajā likumā un citos tiesību aktos par radioaktīvo atkritumu apsaim­niekošanu noteikto līmeni;

3) trešās valsts radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objektā ir atļauts apglabāt nosūtāmos radioaktīvos atkritumus, šis objekts darbojas pirms nosūtī­šanas un to apsaimnieko atbilstoši prasībām, kuras noteiktas trešās valsts radioaktīvo atkritumu pārvaldības un apglabāšanas programmā.";

Redakcionāli precizēts

3) trešās valsts radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objektā ir atļauts apglabāt nosūtītos radioaktīvos atkritumus, šis objekts darbojas pirms nosūtīšanas un tiek apsaimniekots atbilstoši trešās valsts radioaktīvo atkritumu pārvaldības un apglabāšanas programmā noteiktajām prasībām.”;

(2) Pirms speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas izsniegšanas tādu darbību uzsākšanai, kuru rezultātā var rasties radioaktīvie atkritumi, Centrs pieprasa no operatora informāciju par prognozēto radioaktīvo atkritumu daudzumu un pasākumiem, kas tiks veikti ar šiem radioaktīvajiem atkritumiem.

aizstāt otrajā daļā vārdus "speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas izsniegšanas" ar vārdiem "licences izsniegšanas vai darbības reģistrēšanas";

aizstāt otrajā daļā vārdus “speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas izsniegšanas” ar vārdiem “licences izsniegšanas vai darbības reģistrēšanas”;

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Operators, kura darbības ar jonizējošā starojuma avotiem rada radioaktīvos atkritumus, ir atbildīgs par:

1) tādu projektēšanas pasākumu, darbību un likvidēšanas metožu (tai skaitā materiālu atkārtota pārstrāde un izmantošana) izvēli, lai nodrošinātu, ka radioaktīvo atkritumu apjoms un to radioaktivitātes līmenis ir pēc iespējas mazāks, cik tas saprātīgi praktiski iespējams;

2) radioaktīvo atkritumu pārvaldības izmaksu segšanu."

34

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 27. panta 2.¹ daļā vārdu “saprātīgi”.

Atbalstīts

Redakcionāli precizēts

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Operators, kura darbības ar jonizējošā starojuma avotiem rada radioaktīvos atkritumus, ir atbildīgs par:

1) tādu projektēšanas pasākumu, darbību un likvidēšanas metožu (tai skaitā materiālu atkārtota pārstrāde un izmantošana) izvēli, lai nodrošinātu, ka radioaktīvo atkritumu apjoms un radioaktivitātes līmenis ir tik zems, cik vien tas praktiski iespējams;

2) radioaktīvo atkritumu pārvaldības izmaksu segšanu.”

(3) Prasības darbībām ar radioaktīvajiem atkritumiem un ar tiem saistītajiem materiāliem nosaka Ministru kabinets.

(4) Ministru kabinets apstiprina kritērijus un principus dažādu radioaktīvo atkritumu ekvivalences noteikšanai.

(5) Ja Latvijas Republikā tiek ievestas tādas radioaktīvās vielas, pēc kuru izmantošanas rodas radioaktīvie atkritumi, ko nepieciešams apglabāt Latvijā, par šo vielu ievešanu maksājams dabas resursu nodoklis.

VIII nodaļa
Atbildība par pārkāpumiem

29.pants. Zaudējumu un kodolkaitējumu atlīdzināšana

(1) Operators, kas pārkāpis normatīvajos aktos noteiktās prasības, jebkurai cietušajai personai atlīdzina ar jonizējošā starojuma avotiem saistīto darbību rezultātā nodarītos zaudējumus cilvēku veselībai un mantai, kā arī videi. Operatoram ir tiesības vērst regresa prasību pret personu, kura vainīga zaudējumu nodarīšanā.

(2) Ja, veicot darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, ir piesārņota vide, būves, iekārtas vai transportlīdzekļi, operators par saviem līdzekļiem nodrošina vides, būvju, iekārtu un transportlīdzekļu attīrīšanu, lai piesārņojums turpmāk neapdraudētu vidi, darbinieku un iedzīvotāju dzīvību, veselību vai mantu, dzīvnieku dzīvību un veselību, kā arī sedz visus nepieciešamos paraugu ņemšanas un izpētes izdevumus.

(3) Operators neatlīdzina zaudējumus, ja tie radušies nepārvaramas varas dēļ, ar paša cietušā nodomu vai viņa rupjas neuzmanības dēļ. Tas neattiecas uz gadījumiem, kurus saskaņā ar normatīvajiem aktiem operatoram vajadzēja paredzēt, lai veiktu atbilstošus piesardzības pasākumus.

(4) Vienīgi kodoliekārtas operators ir atbildīgs par šīs iekārtas radītajiem kodolkaitējumiem. Latvijas Republikas kā operatores atbildība par jebkuru atsevišķu kodolkaitējumu ir limitēta līdz 114 miljoniem euro. Citos gadījumos operators atlīdzina visus avārijas radītos zaudējumus. Civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma minimālo summu nosaka Ministru kabinets.

 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

20. Izteikt 29. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Operatoram ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par tā darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai un veselībai, zaudējumu trešo personu īpašumam un kaitējumu videi, veicot darbības ar jonizējošā starojuma avotiem. Ministru kabinets nosaka darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kurām nepieciešams veikt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, un civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma minimālo summu."

Redakcionāli precizēts

21. Izteikt 29.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Operatoram ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par tā darbības vai bezdarbības rezultātā nodarītu kaitējumu trešo personu dzīvībai un veselībai, zaudējumu trešo personu īpašumam un kaitējumu videi. Ministru kabinets nosaka darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kurām nepieciešama civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, un minimālo civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma summu.”

30.pants. Prasības nelikumīgi izmantoto jonizējošā starojuma avotu apsaimniekošanai

(1) Jonizējošā starojuma avotus, kuri izmantoti, pārkāpjot šā likuma un citu normatīvo aktu prasības, kopā ar aizsardzības iekārtām, kas tieši saistītas ar jonizējošā starojuma avotiem, operators nodod radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības uzņēmumam, nodrošinot, lai netiktu apdraudēti cilvēki un vide.

21. Aizstāt 30. panta pirmajā un otrajā daļā vārdus "radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības uzņēmumam" ar vārdiem "radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objekta vai radioaktīvo atkritumu pārvaldības objekta operatoram".

22. Aizstāt 30.panta pirmajā un otrajā daļā vārdus “radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības uzņēmumam” ar vārdiem “radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objekta vai radioaktīvo atkritumu pārvaldības objekta operatoram”.

(2) Jonizējošā starojuma avotus, kuru lietotājs vai īpašnieks nav zināms, radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības uzņēmumam, ievērojot radiācijas drošības prasības, nodod tā iestāde, kas atklājusi šādus jonizējošā starojuma avotus.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti saskaņā ar likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 3.nr.; 1997, 11.nr.) 4., 6., 7., 9., 23., 25. un 27.pantu, ir spēkā līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā 12 mēnešus pēc šā likuma stāšanās spēkā.

2. Ministru kabinets 12 mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā izdod noteikumus, kas nepieciešami, lai ieviestu šā likuma 1.pantā, 3.panta pirmajā un trešajā daļā, 4.panta trešajā daļā, 8.panta pirmajā un ceturtajā daļā, 9.panta otrajā un ceturtajā daļā, 11.panta otrajā daļā, 12.panta pirmajā un otrajā daļā, 13.panta ceturtajā daļā, 17.panta pirmajā daļā, 23.panta otrajā daļā, 24.panta pirmajā daļā, 26.pantā, 27.panta trešajā un ceturtajā daļā, 28.panta otrajā daļā un 29.panta ceturtajā daļā noteiktās normas.

2.¹ Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.aprīlim piemērojami Ministru kabineta 2002.gada 25.jūnija noteikumi Nr.260 "Kārtība, kādā uz valsts robežas veicama preču un transportlīdzekļu radiometriskā kontrole un atklājami nedeklarēti jonizējošā starojuma avoti", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(20.01.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.02.2005.)

2.² Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.martam izdod šā likuma 11.panta piektajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.martam piemērojami Ministru kabineta 2001.gada 3.jūlija noteikumi Nr.289 “Noteikumi par valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas izsniegšanu darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem”.

(25.09.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.10.2008.)

2.³ Ministru kabinets līdz 2012.gada 1.janvārim izdod šā likuma 13.panta 4.¹ daļā minētos noteikumus.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2011.)

22. Papildināt pārejas noteikumus ar 2.⁴, 2.⁵, 2.⁶, 2.⁷, 2.⁸ un 2.⁹ punktu šādā redakcijā:

"2.⁴ Grozījumi šā likuma 9. panta otrajā daļā un likuma papildināšana ar 9. panta 2.¹ daļu stājas spēkā 2015. gada 1. janvārī.

35

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Cilinskis

Izteikt likumprojekta pārejas noteikumu 2.⁴ punktu šādā redakcijā:

„2.⁴ Grozījumi šā likuma 9. panta otrajā daļā un likuma papildināšana ar 9. panta 2.¹ daļu stājas spēkā 2015. gada 1.maijā.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 38

2.⁵ Grozījumi šā likuma 5. panta 4. punktā, 6. panta otrās daļas 2. punktā, 12. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā, 27. panta otrajā daļā, kā arī grozījumi attiecībā uz 1. panta 6. un 10. punkta, 3. panta pirmās daļas 5. punkta, III nodaļas nosaukuma, 12. panta trešās daļas, 13. panta pirmās daļas un 29. panta ceturtās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un likuma papildināšanu ar 13. panta 6.¹ daļu stājas spēkā 2016. gada 1. janvārī.

2.⁶ Grozījumi attiecībā uz 14. panta pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2016. gada 1. janvārī.

2.⁷ Ministru kabinets līdz 2015. gada 1. janvārim izdod šā likuma 9. panta 2.¹ daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2015. gada 1. janvārim piemērojami Ministru kabineta 2005. gada 5. aprīļa noteikumi Nr. 233 "Noteikumi par preču un transportlīdzekļu radio­metrisko kontroli uz valsts robežas".

36

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Cilinskis

Izteikt likumprojekta pārejas noteikumu 2.⁷ punktu šādā redakcijā:

„2.⁷ Ministru kabinets līdz 2015. gada 1. maijam izdod šā likuma 9. panta 2.¹ daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2015. gada 1.maijam piemērojami Ministru kabineta 2005. gada 5. aprīļa noteikumi Nr. 233 „Noteikumi par preču un transportlīdzekļu radio­metrisko kontroli uz valsts robežas”.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 38

37

2.⁸ Ministru kabinets līdz 2016. gada 1. janvārim izdod šā likuma 11. panta otrajā un astotajā daļā un 29. panta ceturtajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2016. gada 1. janvārim piemērojami Ministru kabineta 2011. gada 20. septembra noteikumi Nr. 723 "Darbību ar jonizējošā starojuma avotiem licencēšanas kārtība".

2.⁹ Ministru kabinets līdz 2016. gada 1. janvārim izdod šā likuma 14. panta pirmajā daļā minētos noteikumus."

3. Pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas izsniegtās speciālās atļaujas (licences) un atļaujas ir spēkā līdz tajās noteiktā derīguma termiņa beigām.

4. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 3.nr.; 1997, 11.nr.).

37

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvātos grozījumus pārejas noteikumos šādā redakcijā:

“Papildināt pārejas noteikumus ar 5., 6. un 7. punktu šādā redakcijā:

„5. Šā likuma 9. panta otrās daļas jaunā redakcija un 9. panta 2.¹ daļa stājas spēkā 2015. gada 1. janvārī.

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 38

6. Šā likuma 1. panta 6. un 10. punkts, 3. panta pirmās daļas 5. punkts, 5. panta 4. punkts, 6. panta otrās daļas 2. punkts, III nodaļas nosaukums, 12. panta trešā daļa, 13. panta pirmā un astotā daļa, 14. panta pirmā daļa, 29. panta ceturtā daļa, kā arī grozījumi šā likuma 12. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā un 27. panta otrajā daļā (saistībā ar licencēšanas un reģistrēšanas kārtības maiņu), stājas spēkā 2016. gada 1. janvārī.

7. Speciālās atļaujas (licences) un atļaujas darbībām ar jonizējošā starojuma objektiem, kuras izsniegtas līdz 2015. gada 31. decembrim, ir spēkā līdz tajās norādītajam termiņam.””

38

Atbildīgā komisija

Izteikt Pārejas noteikumus šādā reakcijā:

„Papildināt pārejas noteikumus ar 5., 6., 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

„5. Šā likuma 9. panta otrās daļas jaunā redakcija un 9. panta 2.¹ daļa stājas spēkā 2015. gada 1. maijā.

Atbalstīts

23. Papildināt pārejas noteikumus ar 5., 6., 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

“5. Šā likuma 9.panta otrās daļas jaunā redakcija un 9.panta 2.¹ daļa stājas spēkā 2015.gada 1.maijā.

6. Šā likuma 1. panta 6. un 10. punkts, 3. panta pirmās daļas 5. punkts, 5. panta 4. punkts, 6. panta otrās daļas 2. punkts, III nodaļas nosaukums, 11.pants, 12. panta trešā daļa, 13. panta pirmā un astotā daļa, 14. panta pirmā daļa, 29. panta ceturtā daļa, kā arī grozījumi šā likuma 12. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā un 27. panta otrajā daļā (saistībā ar licencēšanas un reģistrēšanas kārtības maiņu) stājas spēkā 2016. gada 1. janvārī.

6. Šā likuma 1.panta 6. un 10.punkts, 3.panta pirmās daļas 5.punkts, 5.panta 4.punkts, 6.panta otrās daļas 2.punkts, III nodaļas nosaukums, 11.pants, 12.panta trešā daļa, 13.panta pirmā un astotā daļa, 14.panta pirmā daļa, 29.panta ceturtā daļa, kā arī grozījumi šā likuma 12.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā un 27.panta otrajā daļā (saistībā ar licencēšanas un reģistrēšanas kārtības maiņu) stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī.

7. Speciālās atļaujas (licences) un atļaujas darbībām ar jonizējošā starojuma objektiem, kuras izsniegtas līdz 2015. gada 31. decembrim, ir spēkā līdz tajās norādītajam termiņam.

7. Speciālās atļaujas (licences) un atļaujas darbībām ar jonizējošā starojuma objektiem, kuras izsniegtas līdz 2015.gada 31.decembrim, ir spēkā līdz tajās norādītajam termiņam.

8. Līdz jauna radiācijas drošību un kodoldrošību regulējoša likuma spēkā stāšanās dienai ar terminu „persona” (kura strādā ar jonizējoša starojuma avotiem) uz šā likuma pamata izdotajos normatīvajos aktos saprot tajos lietoto terminu „darbinieks” (personu, kura pakļauta jonizējošā starojuma iedarbībai, veicot darbības ar jonizējošā starojuma avotiem darba vietā, un tā rezultātā var saņemt jonizējošā starojuma dozu, kas pārsniedz kādu no normatīvajos aktos par aizsardzību pret jonizējošo starojumu noteiktajiem dozu limitiem iedzīvotājiem).””

8. Līdz jauna radiācijas drošību un kodoldrošību regulējoša likuma spēkā stāšanās dienai ar terminu “persona” (kura strādā ar jonizējoša starojuma avotiem) uz šā likuma pamata izdotajos normatīvajos aktos saprot tajos lietoto terminu “darbinieks” (persona, kura pakļauta jonizējošā starojuma iedarbībai, veicot darbības ar jonizējošā starojuma avotiem darba vietā, un tā rezultātā var saņemt jonizējošā starojuma dozu, kas pārsniedz kādu no normatīvajos aktos par aizsardzību pret jonizējošo starojumu noteiktajiem dozu limitiem iedzīvotājiem).”

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(20.01.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.2008. un 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.11.2011.)

1) Padomes 1989.gada 27.novembra direktīvas 89/618/Euratom par plašas sabiedrības informēšanu par veicamajiem veselības aizsardzības pasākumiem un par rīcību radiācijas avārijas gadījumā;

2) Padomes 1990.gada 4.decembra direktīvas 90/641/Euratom par to viesdarbinieku darba aizsardzību, kuri, darbojoties kontrolētajās zonās, ir pakļauti jonizējošā starojuma riskam;

3) (izslēgts ar 25.09.2008. likumu);

4) Padomes 1996.gada 13.maija direktīvas 96/29/Euratom, kas nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām;

5) Padomes 1997.gada 30.jūnija direktīvas 97/43/Euratom, ar ko paredz personu veselības aizsardzību pret jonizējošā starojuma kaitīgo iedarbību saistībā ar ārstnieciski diagnostisko apstarošanu un atceļ direktīvu 84/466/Euratom;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 28.janvāra direktīvas 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes direktīvas 90/313/EEK atcelšanu;

7) Padomes 2003.gada 22.decembra direktīvas 2003/122/EAEK par slēgtu augstas radioaktivitātes starojuma avotu un bezīpašnieka jonizējošā starojuma avotu kontroli;

8) Padomes 2006.gada 20.novembra direktīvas 2006/117/Euratom par radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas pārvadājumu uzraudzību un kontroli;

9) Padomes 2009.gada 25.jūnija direktīvas 2009/71/Euratom, ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru.

23. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 10. punktu šādā redakcijā:

"10) Padomes 2011. gada 19. jūlija direktīvas 2011/70/Euratom, ar ko izveido Kopienas sistēmu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai un drošai apsaimniekošanai."

24. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 10.punktu šādā redakcijā:

“10) Padomes 2011.gada 19.jūlija direktīvas 2011/70/Euratom, ar ko izveido Kopienas sistēmu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai un drošai apsaimniekošanai.”