I. Kādēļ likums ir vajadzīgs

2013.gada 9.jūlijā Saeima pieņēma Būvniecības likumu (turpmāk – likums), kurš stāsies spēkā 2014.gada 1.februārī. Minētais likums deleģēja Ministru kabinetam izdot virkni pakārtoto normatīvo aktu, lai nodrošinātu likuma izpildi.

Saskaņā ar likumā doto deleģējumu ir jāizdod 21 Ministru kabineta noteikums.

Ekonomikas ministrija nolūkā informēt par progresu likuma prasību izpildē sagatavoja informatīvo ziņojumu, kuru 14.01.2014. izskatīja Ministru kabinetā. Ziņojumā apkopota informācija par jau paveikto un vēl veicamajām darbībām, lai š.g. 9.jūlijā Saeimā pieņemtais Būvniecības likums varētu stāties spēkā 2014.gada 1.februārī.

Saskaņā ar tajā norādīto, ir izstrādāti visi būtiskākie normatīvie akti, kas nodrošinātu Būvniecības likuma izpildi. Atsevišķu speciālo būvniecības noteikumu izstrāde patlaban vēl nav pabeigta jo atbildīgās ministrijas Ekonomikas ministrijā nav iesniegušas Būvniecības likuma (spēkā no 01.02.1014.) visu 6.panta trešajā daļā norādīto informāciju t.i. noteikumu projektā iekļaujamās saturiskās prasības specifiskiem būvniecības procesiem. Bez minētās informācijas nav iespējams kvalitatīvi sagatavot attiecīgos noteikumu projektus. Šie projekti ir par radiācijas būvju būvniecības kārtību, ceļu būvniecības kārtību. Taču šo noteikumu vēlākā pieņemšana būtiski neietekmēs personu intereses, jo, piemēram, nenotiek aktīva būvniecība ar radiācijas drošību saistīto būvju jomā. Savukārt uzsāktie būvniecības projekti var tikt realizēti saskaņā ar likumdošanu, kāda bija spēkā to saskaņošanas brīdī.

Vienlaikus jānorāda, ka jaunais regulējums (Ministru kabineta noteikumi) stāsies spēkā tikai dažas dienas pirms Būvniecības likuma spēkā stāšanās dienas.

Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam, Valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Valsts pārvaldes pienākums ir informēt sabiedrību par savu darbību. Tas attiecas it īpaši uz to sabiedrības daļu un tām privātpersonām, kuru tiesības vai tiesiskās intereses īstenotā vai plānotā darbība skar vai var skart.

Lai arī par Būvniecības likumu ir organizēti semināri Latvijas reģionos, sabiedrībai būtu jānodrošina iespēja saprātīgā laika periodā iepazīties arī ar regulējumu, kas izstrādāts likuma izpildei. Vēl jo vairāk tādēļ, ka sagatavotie normatīvie akti ir apjomīgi un skar gan pašu būvniecības procesu, gan tajā iesaistīto personu tiesības un pienākumus. Uzskatāms, ka šāds saprātīgs laika periods ir 1 – 2 mēneši no attiecīgo normatīvo aktu spēkā stāšanās dienas.

Ievērojot minēto, lai nodrošinātu sabiedrības tiesības iepazīties ar likumam pakārtoto normatīvo aktu regulējumu, kā arī pārejas periodu, kas ļautu pašvaldībām, kas ir attiecīgo tiesību normu piemērotāji, sagatavoties jaunajam procesam, nepieciešams noteikt, ka likums „Būvniecības likums” stājas spēkā 2014.gada 1.maijā.

II. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

Likums nodrošinās samērīgu pāreju no šobrīd spēkā esošā regulējuma uz jaunu regulējumu būvniecībā.

IV. Kāda var būt likuma ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Nav attiecināms

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst likumprojekts

Nav attiecināms

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot likumprojektu

Konsultācijas notikušas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ar Zemkopības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Satiksmes ministriju, kā arī ar Latvijas pašvaldību savienību.

VII. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta, pamatojoties uz esošo institūciju funkcijām un to kapacitātes ietvaros.

Nav jārada jaunas institūcijas un netiek paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Likumprojekts pēc pieņemšanas Saeimā tiks publicēts likumā „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” noteiktajā kārtībā, kā arī tiks publicēts interneta bezmaksas datu bāzē www.likumi.lv un Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.