Spēkā esošā redakcija

2. lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Priekšlikumi 3. lasījumam

(NAV)

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija 3. lasījumam

ar valsts valodas speciālistu labojumiem

1

2

3

4

5

6

Izdarīt likumā “Par valsts noslēpumu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 22.nr.; 1997, 10.nr.; 1998, 1., 14.nr.; 1999, 8.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 2., 24.nr.; 2004, 2., 7., 13.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 12.nr.; 2007, 6., 9.nr.; 2008, 13.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 205.nr.; 2013, 25.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par valsts noslēpumu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 22.nr.; 1997, 10.nr.; 1998, 1., 14.nr.; 1999, 8.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 2., 24.nr.; 2004, 2., 7., 13.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 12.nr.; 2007, 6., 9.nr.; 2008, 13.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 205.nr.; 2013, 25.nr.) šādus grozījumus:

7.pants. Valsts noslēpuma aizsardzība

(1) ...(3)

(4) Par slepenības režīma ievērošanas un valsts noslēpuma aizsardzības nodrošināšanu valsts institūcijās ir atbildīgi šo institūciju vai to attiecīgo struktūrvienību vadītāji savas kompetences ietvaros. Šīs amatpersonas ir atbildīgas par to, lai tām pakļautie darbinieki, kuru darbs (dienests) ir saistīts ar valsts noslēpumu, būtu nodrošināti ar šim darbam piemērotiem apstākļiem saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Slepenības režīma nodrošināšanai pēc attiecīgās institūcijas vadītāja lūguma var norīkot valsts drošības iestāžu darbiniekus.

(5) ...(9)

1. Papildināt 7.panta ceturto daļu ar jaunu trešo teikumu šādā redakcijā:

“Ja institūcijas rīcībā ir tādi materiālie objekti, kam noteikts valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības vai ārvalstu klasificētās informācijas statuss, un to apritē nevar piemērot sevišķās lietvedības prasības, institūcijas vadītājs pats nosaka šo materiālo objektu aizsardzības pasākumus, saskaņojot ar kompetento valsts drošības iestādi.”

1. Papildināt 7.panta ceturto daļu ar jaunu trešo teikumu šādā redakcijā:

“Ja institūcijas rīcībā ir tādi materiālie objekti, kuriem noteikts valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības vai ārvalstu klasificētās informācijas statuss, un to apritē nevar piemērot sevišķās lietvedības prasības, institūcijas vadītājs pats nosaka šo materiālo objektu aizsardzības pasākumus, saskaņojot ar kompetento valsts drošības iestādi.”

9.pants. Valsts noslēpuma pieejamība

(1) Pieeja valsts noslēpumam ir atļauta tikai tām personām, kurām saskaņā ar amata (dienesta) pienākumiem vai konkrētu darba (dienesta) uzdevumu ir nepieciešams veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību, un kuras saskaņā ar šo likumu ir saņēmušas speciālas atļaujas. Personas pārbaude veicama pirms darba (dienesta) attiecību uzsākšanas.

(2) Speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam (turpmāk — speciālā atļauja) var izsniegt personai, kura ir:

1) rīcībspējīga un nav jaunāka par 18 gadiem;

2) Latvijas pilsonis;

3) parakstījusi saistībrakstu, ka apņemas saglabāt un nelikumīgi neizpaust valsts noslēpumu, un piekritusi, ka kompetentas valsts drošības iestādes veiks nepieciešamos personas pārbaudes un valsts noslēpuma aizsardzības pasākumus.

(3)...(7)

2. Izteikt 9.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam (turpmāk — speciālā atļauja) var izsniegt Latvijas pilsonim, kurš nav jaunāks par 18 gadiem, kuram nav nodibināta aizgādnība, kurš ir parakstījis saistībrakstu, ka apņemas saglabāt un nelikumīgi neizpaust valsts noslēpumu, un kurš ir piekritis, ka kompetentas valsts drošības iestādes veiks nepieciešamos personas pārbaudes un valsts noslēpuma aizsardzības pasākumus.”

2. Izteikt 9.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam (turpmāk — speciālā atļauja) var izsniegt Latvijas pilsonim, kurš nav jaunāks par 18 gadiem, kuram nav nodibināta aizgādnība, kurš ir parakstījis saistībrakstu, ka apņemas saglabāt un nelikumīgi neizpaust valsts noslēpumu, un kurš ir piekritis, ka kompetentas valsts drošības iestādes veiks nepieciešamos personas pārbaudes un valsts noslēpuma aizsardzības pasākumus.”

12.pants. Tiesības izmantot valsts noslēpumu

(1)...(4)

(5) Pieeja valsts noslēpumam un tiesības to izmantot savas kompetences ietvaros ir kriminālprocesa virzītājam (izziņas izdarītājam, prokuroram, tiesnesim), veicot pirmstiesas izmeklēšanu un tiesvedību konkrētā krimināllietā, kas saistīta ar valsts noslēpumu. Personas, kuras piedalās šādas lietas izmeklēšanas un tiesvedības procesā un kurām ir tiesības iepazīties ar visiem lietas materiāliem, tiek rakstveidā brīdinātas par pienākumu glabāt valsts noslēpumu un par atbildību, kas paredzēta par valsts noslēpuma nelikumīgu izpaušanu. Šāda kārtība attiecināma arī uz personām, kuras piedalās tiesvedības procesā civillietā vai administratīvajā lietā, ja tā ir saistīta ar valsts noslēpumu.

(6)...

3. Aizstāt 12.panta piektajā daļā vārdus “civillietā vai administratīvajā lietā” ar vārdiem “civillietā, administratīvajā lietā vai administratīvā pārkāpuma lietā”.

3. Aizstāt 12.panta piektajā daļā vārdus “civillietā vai administratīvajā lietā” ar vārdiem “civillietā, administratīvajā lietā vai administratīvā pārkāpuma lietā”.