2014.gada 15.janvārī

Nr. 9/2 – 2 –        – 11/14

Saeimas Prezidijam

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 2014.gada 16.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut komisijas izstrādāto likumprojektu             „Par Latvijas pārstāvību Eiropas Stabilitātes mehānisma valdē un Direktoru padomē”.

            Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

            Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai 1.lasījumā 2014.gada 16.janvāra Saeimas sēdē, bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

 

Pielikumā: 1.Likumprojekts „Par Latvijas pārstāvību Eiropas Stabilitātes mehānisma valdē un Direktoru padomē” uz 2 lpp.;

2.Likumprojekta „Par Latvijas pārstāvību Eiropas Stabilitātes mehānisma valdē un Direktoru padomē” anotācija uz 5 lpp.

 

 

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs                                                                                         J.Reirs

 

Iesniedz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Likumprojekts

 

 

Par Latvijas pārstāvību Eiropas Stabilitātes mehānisma valdē un Direktoru padomē

 

 

1.pants. Likuma darbības joma

Likums nosaka kārtību, kādā tiek iecelti Latvijas pārstāvji Eiropas Stabilitātes mehānisma Valdē (turpmāk – Valde) un Direktoru padomē, kā arī šo pārstāvju pilnvaru apjomu.

 

2.pants. Latvijas pārstāvji Valdē un Direktoru padomē

(1) Ministru kabinets saskaņā ar Līguma par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu (turpmāk – Līguma) 5. panta 1. punktu ieceļ finanšu ministru par Latvijas pārstāvi Valdē.

(2) Ministru kabinets saskaņā ar Līguma 5.panta 1.punktu pēc finanšu ministra priekšlikuma ieceļ Latvijas pārstāvja vietnieku Valdē.

(3) Finanšu ministrs saskaņā ar Līguma 6.panta 1.punktu ieceļ Latvijas pārstāvi un viņa vietnieku Direktoru padomē.

 

3.pants. Saeimas līdzdalība lēmumu pieņemšanā

(1) Latvijas pārstāvis Valdē un Direktoru padomē iepriekš saņem Saeimas piekrišanu balsojumam Valdē un Direktoru padomē, ja tiek lemts par:

1) izmaiņām Eiropas Stabilitātes mehānisma parakstītajā kapitālā un maksimālajā aizdošanas kapacitātē saskaņā ar Līguma 10.panta 1.punktu;

2) izmaiņām maksimālajā aizdošanas kapacitātē saskaņā ar Līguma 10.panta 1.punktu;

3) izmaiņām finanšu palīdzības instrumentos saskaņā ar Līguma 19.pantu.

(2) Ministru kabinets iesniedz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai informāciju par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem balsojumiem ne vēlāk kā 15 darbdienas pirms plānotās attiecīgās Valdes vai Direktoru padomes sēdes.

(3) Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lēmuma projektu par Saeimas piekrišanu virza izskatīšanai Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā.

 

4.pants. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas līdzdalība lēmumu pieņemšanā

(1) Latvijas pārstāvis Valdē un Direktoru padomē iepriekš saņem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas piekrišanu balsojumam Valdē un Direktoru padomē, ja tiek lemts par:

1) kapitāla prasījumu saskaņā ar Līguma 9.panta 1.punktu;

2) iespējamu atslēgas atjauninājumu Eiropas Centrālās bankas kapitāla parakstīšanai saskaņā ar Līguma 11.panta 3.punktu, ja tas palielina Latvijas parakstīto reģistrētā kapitāla apjomu.

(2) Ministru kabinets iesniedz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai informāciju par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem balsojumiem ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms plānotās attiecīgās Valdes vai Direktoru padomes sēdes.

(3) Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas piekrišana ir uzskatāma par saņemtu, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi to un nav iebildusi.

 

5.pants. Ministru kabineta līdzdalība lēmumu pieņemšanā

(1) Latvijas pārstāvis Valdē un Direktoru padomē iepriekš saņem Ministru kabineta piekrišanu balsojumam Valdē un Direktoru padomē, ja tiek lemts par:

1) finanšu palīdzības sniegšanu Eiropas Stabilitātes mehānisma dalībvalstij saskaņā ar Līguma 13.panta 2.punktu;

2) Saprašanās memoranda apstiprināšanu, kurā atrunāti finanšu palīdzības sniegšanas nosacījumi Eiropas Stabilitātes mehānisma dalībvalstij saskaņā ar Līguma 13.panta 3.punktu un par instrumentu izvēli un finansiālajiem noteikumiem saskaņā ar Līguma 12., 13., 14., 15., 16., 17. un 18.pantu;

3) veicamām izmaiņām Līguma I pielikumā saskaņā ar Līguma 11.panta 6.punktu;

4) ārkārtas rezerves fonda atcelšanu, kas izveidots saskaņā ar Līguma 4.panta 4.punktu;

5) citu fondu izveidi saskaņā ar Līguma 24.pantu.

(2) Lai balsotu par lēmuma atbalstīšanu citos jautājumos, Latvijas pārstāvis Valdē un Direktoru padomē iepriekš saņem Ministru kabineta piekrišanu, ja vien Ministru kabinets nav pieņēmis lēmumu, ka Latvijas pārstāvis Valdē un Direktoru padomē par attiecīgiem jautājumiem ir tiesīgs pieņemt lēmumu patstāvīgi.

 

6.pants. Lēmums par apmaksātā kapitāla daļas paātrinātu apmaksāšanu

Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par apmaksātā kapitāla daļas paātrinātu apmaksāšanu saskaņā ar Līguma 41.panta 3.punktu, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no Ministru kabineta motivēta lūguma par apmaksātā kapitāla daļas paātrinātu apmaksāšanu saņemšanas ir izskatījusi to un nav iebildusi.

 

7.pants. Ministru kabineta ziņojums par Eiropas Stabilitātes mehānisma darbību

Ministru kabinets katru gadu ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad Eiropas Stabilitātes mehānisms ir publicējis gada pārskatu saskaņā ar Līguma 27.panta 2.punktu, iesniedz Saeimā ziņojumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma darbību iepriekšējā gadā.

 

 

 Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Anotācija likumprojektam „Par Latvijas pārstāvību Eiropas Stabilitātes mehānisma valdē un Direktoru padomē”

 

 

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Likumprojekts nepieciešamas, lai Latvija kā euro zonas dalībvalsts varētu piedalīties Eiropas Stabilizācijas mehānismā (turpmāk – ESM). Ar likumprojektu tiek noteikta procedūra pilnvarojumu iegūšanai balsošanai ESM padomēs.

Likumprojekta 2.pants nosaka, ka Ministru kabinets ieceļ finanšu ministru par Latvijas pārstāvi Valdē un Latvijas pārstāvja vietnieku Valdē saskaņā ar Līguma par Eiropas Stabilitātes mehānismu izveidošanu (turpmāk – Līgums) 5.panta pirmo punktu. Tā kā Līguma 5. panta pirmais punkts paredz, ka Valdē tiek iecelts valdības pārstāvis, kas atbild par finansēm, un no Ministru kabineta iekārtas likuma 5. panta pirmās daļas 5. punkta ir nepārprotami skaidrs, ka par Latvijas pārstāvi Valdē ieceļams finanšu ministrs. Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets lemj par Latvijas pārstāvja vietnieka iecelšanu. Līgums šajā gadījumā neuzliek specifiskus nosacījumus pārstāvja vietniekam.

Turpmākie panti no 3. līdz 5. pantam atrunā deleģējuma saņemšanas procedūru, lai Latvijas pārstāvis Valdē un Latvijas pārstāvis Direktoru padomē varētu piedalīties lēmumu pieņemšanā. Regulējums izstrādāts, ņemot vērā ESM darbības līdzšinējās problēmas, citu ESM dalībvalstu nacionālās procedūras un Eiropas Komisijas priekšlikumus, lai ļautu operatīvi piedalīties lēmumu pieņemšanā, novēršot risku, ka Latvijas pievienošanās ESM varētu palēnināt ESM lēmumu pieņemšanas gaitu.

Regulējums paredz, ka atkarībā no lēmumu veida, lai Latvijas pārstāvis Valdē varētu piedalīties balsošanā un balsotu par, ir jāsaņem Saeimas piekrišana, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas piekrišana, MK piekrišana, vai arī Latvijas pārstāvis Valdē lēmumu ir tiesīgs pieņemt patstāvīgi.

Minēto institūciju iesaisti atkarībā no lēmuma veida nosaka šādi kritēriji:

1.            Saeima pieņem lēmumu tajos gadījumos, kad tiek mainītas saturs Līguma normām. Tā kā Saeima pieņemot likumprojektu ir pieņēmusi Līgumu tādā formā, kāds tas ir lēmuma pieņemšanas brīdī, ir pamats, ka Saeima lemj par pilnvarojumu Latvijas pārstāvim Valdē lemt par lēmumiem, kas maina Līguma saturu. Saeimas lēmums netiek prasīts vienīgi tajos gadījumos, ja kāda līguma normā noteiktā skaitliskā vērtība mainās automātiski tāda mehānisma darbības rezultātā, kas noteikts Līguma citos pantos, piemēram, reģistrētā kapitāla izmaiņas, kas rodas no jaunas ESM dalībvalsts uzņemšanas.

2.            Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas piekrišana ir nepieciešama tajos gadījumos, ja lēmums neattiecas uz 1. punktu, tai skaitā, tas nemaina Latvijas uzņemto saistību kopējo apjomu, bet ietekmē veicamās iemaksas. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas piekrišana netiek prasīta vienīgi tajos gadījumos, ja iemaksu veikšana un/vai tās apjoms  viennozīmīgi izriet no nosacījumiem, kas noteikti līgumā.

3.            MK pieņem lēmumu bez tiesībām deleģēt lēmuma pieņemšanu Latvijas pārstāvim Valdē tajos gadījumos, ja tie neattiecas uz 1. un 2. punktu, bet tiem var būt ietekme uz Latvijas maksājumiem tās parakstītajā kapitālā, piem., lēmums var ietekmēt ESM potenciālo zaudējumu apmēru, kas vēlāk būtu jāsedz kā maksājumu kapitālā uz pieprasījumu.

4.            MK pieņem lēmumu vai deleģē lēmuma pieņemšanu Latvijas pārstāvim Valdē patstāvīgi 1. – 3. punktā neminētajos gadījumos.

Līgums izsmeļoši uzskaita lēmumu veidus. Saskaņā ar augstāk minētajiem kritērijiem likumprojekts paredz šādu deleģējumu kārtību:

 

Lēmuma veids
Atcelt ārkārtas rezerves fondu un pārskaitīt tā saturu atpakaļ uz rezerves fondu un/vai apmaksāto kapitālu saskaņā ar Līguma 4. panta 4. punktu;	Ārkārtas rezerves fonda izveide notiek tad, kad tiek izmantota ārkārtas balsošanas procedūra. Līgums nosaka, ka ārkārtas balsošanas procedūra ir iespējama tikai tad, kad lemj par ESM stabilitātes atbalstu principā un lemj par mandāta piešķiršanu  Eiropas Komisijai risināt sarunas saziņā ar ECB par ekonomikas politikas nosacījumiem, kas saistīti ar finansiālo palīdzību. Tā kā mandātu Latvijas pārstāvim Valdē lemt par palīdzības piešķiršanu saskaņā ar likumprojekta 8.panta pirmo daļu piešķir MK, MK piešķir mandātu arī lēmuma pieņemšanai par ārkārtas rezerves fonda atcelšanu.
Izlaist jaunas akcijas ar citiem noteikumiem, nevis ievērojot paritāti, saskaņā ar  Līguma 8. panta 2. punktu;	Lēmums par jaunu akciju izlaišanu palielina reģistrētā kapitāla lielumu un, ja vien tas nenotiek sakarā ar jaunas ESM dalībnieces uzņemšanu, tas vienmēr atbilst 10(1) punkta gadījumam un likumprojekta 6.panta pirmā daļa nosaka, ka tādā gadījumā ir nepieciešams Saeimas atbalsts, jo reģistrētā kapitāla lielums ir fiksēts Līgumā.
Veikt kapitāla prasījumus saskaņā ar  Līguma 9. panta 1. punktu;	Līgums atrunā gadījumus, kuriem iestājoties kapitāla pieprasījums ir jāveic obligāti. Šādu kapitāla pieprasījumu autorizāciju dod Direktoru padome vai ESM izpilddirektors. 9.panta 1.punkts attiecas uz gadījumu, kad Valde pieņem lēmumu kādu citu apsvērumu dēļ. Šajā gadījumā saskaņā ar augstāk minētajiem kritērijiem, ir jāsaņem  Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas piekrišana, jo lēmumam  ir fiskāla ietekme, tomēr tas nemaina ar Saeimas lēmumu pieņemto Latvijas parakstītā kapitāla lielumu vai citus Līguma nosacījumus.
Mainīt parakstīto kapitālu un koriģēt ESM maksimālo aizdošanas apjomu saskaņā ar  Līguma 10. panta 1. punktu;	Saeimas lēmums saskaņā ar likumprojekta 6.pantu, jo maina Līguma nosacījumus.
Ņemt vērā iespējamu atslēgas atjauninājumu ECB kapitāla parakstīšanai saskaņā ar  Līguma 11. panta 4. punktu un veicamās izmaiņas Līguma  I pielikumā saskaņā ar  Līguma 11. panta 6. punktu;	Lēmuma rezultātā var mainīties Latvijas parakstītā reģistrētā kapitāla apjoms. Kaut arī Latvijas ieguldījumu apjoms ir saistīts ar ECB atslēgas lielumu  pēc Līgumā noteikta viennozīmīga algoritma un ECB atjauno dalībvalstu  iemaksu atslēgas regulāri un neatkarīgi no ESM, ESM Valde saskaņā ar Līgumu ir tiesīga lemt, vai izmantot atjaunoto ESB atslēgu, vai arī tādu lēmumu nepieņemt un attiecīgi, izmantot neatjaunoto ECB atslēgu. Līdz ar to, saskaņā ar augstāk minētajiem kritērijiem   ir jāsaņem  Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas piekrišana.
Veikt izmaiņas Līguma  I pielikumā saskaņā ar  Līguma 11. panta 6. punktu;	Izmaiņas Līguma I pielikumā izriet vai nu no Līgumā noteiktajiem viennozīmīgajiem algoritmiem, vai nu no lēmumiem, kuros saņemts atsevišķs deleģējuma, vienlaicīgi tiem var būt fiskāla ietekme, tāpēc nepieciešams MK deleģējums.
Nodrošināt ESM stabilitātes atbalstu, ietverot ekonomikas politikas nosacījumus, kā noteikts  Līguma 13. panta 3. punktā minētajā saprašanās memorandā, un noteikt instrumentu izvēli un finansiālos noteikumus saskaņā ar  Līguma 12. līdz 18. pantu;	Lēmums nemaina Līguma saturu, tas neietekmē Latvijas uzņemto saistību apjomu, tas tieši neietekmē iemaksas, bet lēmuma rezultātā var mainīties ESM risku līmenis un varbūtība, ka nākotnē būs jāveic ieguldījums kapitālā uz pieprasījumu. Līdz ar to ir nepieciešams   MK deleģējums.
Piešķirt Eiropas Komisijai mandātu risināt sarunas saziņā ar ECB par ekonomikas politikas nosacījumiem, kas saistīti ar katru finansiālo palīdzību, saskaņā ar  Līguma 13. panta 3. punktu;	Lēmums par mandātu sarunās ar palīdzības saņēmēju dalībvalsti  ir starpposms, lai nonāktu līdz lēmumam par ekonomikas politikas nosacījumiem, līdz ar to šādu lēmumu MK var pieņemt pats, vai arī lietderības un operativitātes apsvērumu dēļ tas var pilnvarot lēmumu pieņemt Latvijas pārstāvim Valdē patstāvīgi.
Mainīt finansiālās palīdzības izcenojuma politiku un izcenojuma pamatnostādnes saskaņā ar Līguma  20. pantu;	Tas ir specifisks jautājums par finanšu riskiem un tāpēc ir pamatoti, ka MK var lemt par deleģējumu Latvijas pārstāvim Valdē šādu lēmumu pieņemt patstāvīgi.
Mainīt to finansiālās palīdzības instrumentu sarakstu, kurus var izmantot ESM, saskaņā ar  Līguma 19. pantu;	Tā kā finansiālās palīdzības instrumentu saraksts ir noteikts Līgumā, izmaiņu veikšanai tajā ir jāsaņem Saeimas piekrišana.
Noteikt modalitātes EFSI atbalsta nodošanai ESM saskaņā ar Līguma  40. pantu;	Tas ir specifisks jautājums un tāpēc MK var lemt par deleģējumu Latvijas pārstāvim Valdē šādu lēmumu pieņemt patstāvīgi.
Apstiprināt jaunu dalībnieču iesniegumus par līdzdalību ESM, kā minēts  Līguma 44. pantā;	Šādam apstiprinājumam ir formāls raksturs, jo ESM dalībvalstij nav rīcības brīvības – saskaņā ar Līgumu valsts, kas iestājas euro zonā, kļūst arī par ESM dalībnieci. Līdz ar to ir pamatoti, ka  MK var lemt par deleģējumu Latvijas pārstāvim Valdē šādu lēmumu pieņemt patstāvīgi.
Veikt korekcijas šajā līgumā, kādi tieši izriet no jaunu dalībnieču pievienošanās, tostarp izmaiņas, kādas jāizdara kapitāla sadalījumā starp ESM dalībniecēm, un šāda sadalījuma aprēķinus, kas tieši izriet no jaunas dalībnieces pievienošanās ESM, saskaņā ar Līguma  44. pantu	Korekcijas tieši izriet no jaunas dalībvalsts uzņemšanas, līdz ar to šādam lēmumam ir formāls raksturs un ir pamatoti, ka MK var lemt par deleģējumu Latvijas pārstāvim Valdē šādu lēmumu pieņemt patstāvīgi.
Noteikt sīki izstrādātus jaunas dalībnieces pievienošanās tehniskos noteikumus saskaņā ar Līguma 44. pantu;	Jautājums ir tehniska rakstura un tāpēc ir pamatoti, ka MK var lemt par deleģējumu Latvijas pārstāvim Valdē šādu lēmumu pieņemt patstāvīgi.
Noteikt, vai priekšsēdētājam ir jābūt Eurogrupas prezidentam, vai arī  Valdes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks tiek ievēlēts ar kvalificētu balsu vairākumu saskaņā ar Līguma 5.panta 2. punktu;	Jautājums ir saistīts darba organizāciju un tāpēc ir pamatoti, ka MK var lemt par deleģējumu Latvijas pārstāvim Valdē šādu lēmumu pieņemt patstāvīgi.
Noteikt ESM darbību regulējošo dokumentu un Valdes un Direktoru padomes reglamentu (tostarp tiesības veidot komitejas un palīgstruktūras) saskaņā ar Līguma  9. punktu;	Jautājums ir saistīts darba organizāciju un tāpēc ir pamatoti, ka MK var lemt par deleģējumu Latvijas pārstāvim Valdē šādu lēmumu pieņemt patstāvīgi.
Noteikt aktivitāšu sarakstu, kas nav saderīgas ar direktora vai direktora vietnieka pienākumiem saskaņā ar  Līguma 6. panta 8. punktu;	Jautājums ir saistīts darba organizāciju un tāpēc ir pamatoti, ka MK var lemt par deleģējumu Latvijas pārstāvim Valdē šādu lēmumu pieņemt patstāvīgi.
Iecelt rīkotājdirektoru un beigt tā amata pilnvaru laiku saskaņā ar Līguma  7. pantu;	Jautājums ir saistīts darba organizāciju un tāpēc ir pamatoti, ka MK var lemt par deleģējumu Latvijas pārstāvim Valdē šādu lēmumu pieņemt patstāvīgi.
Veidot citus fondus saskaņā ar  Līguma 24. pantu;	Fondu izveide ir jautājums, kas attiecas uz ESM darbības procedūrām un tāpēc ir tehniska rakstura, tomēr tā kā  Līgumā nav konkretizēts par kādiem fondiem ir runa, nav pamata paredzēt, ka MK piešķir vispārēju mandātu Latvijas pārstāvim Valdē lemt par šo jautājumu patstāvīgi.
Lemt par pasākumiem, kādi jāveic, lai atgūtu parādu no ESM dalībnieces, saskaņā ar  Līguma 25. panta 2. un 3. punktu;	Jautājums skar nevis ESM aizdevumu, bet gan ESN dalībvalsts iemaksas ESM. Jautājumi, kas saistīti ar maksājumu kavējumiem ir darba organizācijas jautājumi un tāpēc ir pamatoti, ka MK var lemt par deleģējumu Latvijas pārstāvim Valdē šādu lēmumu pieņemt patstāvīgi.
Apstiprināt ESM gada pārskatus saskaņā ar  Līguma 27. panta 1. punktu;	Jautājums ir saistīts darba organizāciju un tāpēc ir pamatoti, ka MK var lemt par deleģējumu Latvijas pārstāvim Valdē šādu lēmumu pieņemt patstāvīgi.
Iecelt Revidentu padomes locekļus saskaņā ar  Līguma 30. panta 1. punktu;	Jautājums ir saistīts darba organizāciju un tāpēc ir pamatoti, ka MK var lemt par deleģējumu Latvijas pārstāvim Valdē šādu lēmumu pieņemt patstāvīgi.
Apstiprināt ārējos revidentus saskaņā ar Līguma 29. pantu;	Jautājums ir saistīts darba organizāciju un tāpēc ir pamatoti, ka MK var lemt par deleģējumu Latvijas pārstāvim Valdē šādu lēmumu pieņemt patstāvīgi.
Atcelt Valdes priekšsēdētāja, locekļa, locekļa vietnieka, direktora, direktora vietnieka vai rīkotājdirektora imunitāti saskaņā ar  Līguma 35. panta 2. punktu;	Jautājums ir saistīts darba organizāciju un tāpēc ir pamatoti, ka MK var lemt par deleģējumu Latvijas pārstāvim Valdē šādu lēmumu pieņemt patstāvīgi.
Noteikt ESM personālam piemērojamo nodokļu uzlikšanas režīmu saskaņā ar Līguma 36. panta 5. punktu;	Jautājums ir saistīts darba organizāciju un tāpēc ir pamatoti, ka MK var lemt par deleģējumu Latvijas pārstāvim Valdē šādu lēmumu pieņemt patstāvīgi.
Par domstarpībām saskaņā ar  Līguma 37. panta 2. punktu;	Jautājums ir saistīts darba organizāciju un tāpēc ir pamatoti, ka MK var lemt par deleģējumu Latvijas pārstāvim Valdē šādu lēmumu pieņemt patstāvīgi.

 

Līguma 41. panta 3. punkts nosaka, ka ESM dalībniece var pieņemt lēmumu par sava apmaksātā kapitāla daļas paātrinātu apmaksāšanu. Tā kā tas nav lēmums, kuru pieņem Valde, lēmuma pieņemšanas procedūra nav atrunāta 3. – 5. pantos. Līdz ar to likumprojektā ir paredzēts atsevišķs pants (6. pants), kas nosaka, ka Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par apmaksātā kapitāla daļas paātrinātu apmaksāšanu saskaņā ar Līguma 41.panta trešo punktu, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no Ministru kabineta motivēta lūguma par apmaksātā kapitāla daļas paātrinātu apmaksāšanu saņemšanas ir izskatījusi to un nav iebildusi pret apmaksātā kapitāla daļas paātrinātu apmaksāšanu. Šāds regulējums izraudzīts, jo atbilst augstāk noteiktajiem kritērijiem par deleģējumiem.

Likumprojekta 7. panta mērķis ir nodrošināt informāciju Saeimai par ESM darbību un tas paredz, ka MK katru gadu ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad ESM ir publicējis gada pārskatu saskaņā ar Līguma 27. panta 2. punktu, sniedz Saeimas plenārsēdē ziņojumu par ESM darbību iepriekšējā gadā. 

 

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likums tieši neietekmē sabiedrības un tautsaimniecības attīstību.

 

 3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likums tieši neietekmē valsts budžetu un pašvaldību budžetus.

 

 4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Projektam nav tiešas ietekmes uz spēkā esošo tiesību normām.

 

 5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts atbilst Līgumam par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu.

 

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Likumprojekts apspriests un saskaņots ar Finanšu ministriju, Ārlietu ministriju, Tieslietu ministriju un Saeimas Juridisko biroju.

 

 7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpilde tiks nodrošināta esošo institūciju līdzšinējo funkciju ietvaros.

 

 

 

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs                                                                                          J.Reirs