08.01.2014.

9/8 -

 

 

Saeimas Prezidijam

 

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi un iesniedz Saeimai izskatīšanai šādus likumprojektus:

 

          1) „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās””;

          2) „Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos””;

          3) „Grozījums likumā „Par zemes komisijām””;

          4) „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”;

          5) „Grozījumi likumā „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās””;

          6) „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””;

          7) „Grozījums likumā „Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību””.

 

Komisija lūdz iekļaut minētos likumprojektus Saeimas š.g. 9.janvāra sēdes darba kārtībā un nodot tos Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Komisija lūdz virzīt minētos likumprojektus izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Komisija ierosina atzīt minētos likumprojektus par steidzamiem.

 

Pielikumā: 1) likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” uz........lpp;

2) likumprojekta „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” anotācija uz........lpp;

           

3) likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” uz........lpp;

 

4) likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” anotācija uz........lpp;

 

5) likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes komisijām”” uz........lpp;

 

6) likumprojekta „Grozījums likumā „Par zemes komisijām”” anotācija uz........lpp;

 

7) likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” uz........lpp;

 

8) likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” anotācija uz........lpp;

 

9) likumprojekts „Grozījumi likumā „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”” uz........lpp;

 

10) likumprojekta „Grozījumi likumā „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”” anotācija uz........lpp;

 

11) likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” uz........lpp;

 

12) likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” anotācija uz........lpp;

 

13) likumprojekts „Grozījums likumā „Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību”” uz........lpp;

 

14) likumprojekta „Grozījums likumā „Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību”” anotācija uz........lpp.

 

 

 

 

Ar cieņu,

 

 

 

 

Jānis Ozoliņš

komisijas priekšsēdētājs

 

 

Likumprojekts

 

Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas

un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā

 

Izdarīt Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 14.nr.; 2007, 15.nr.; 2008, 5.nr.; 2009, 3., 6., 15., 21.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 38., 101.nr.; 2011, 80.nr.; 2013, 193.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 3.panta trešo daļu ar 4.¹ punktu šādā redakcijā:

„4¹) Ministru kabineta tiesības, noteikt institūciju, kura sākot ar 2014.gada 1.martu īsteno deleģētu valsts pārvaldes uzdevumu - nodrošināt zemes izpirkšanas (pirkšanas) procesu;”.

 

2. Papildināt 4.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

 „(6) Izdevumi, kas saistīti ar deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi – nodrošināt zemes izpirkšanas (pirkšanas) procesu, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiek segti no ieņēmumiem par institūcijas sniegtajiem pakalpojumiem un rezerves fonda līdzekļiem, kas izveidots, pamatojoties uz likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju".

 

3. 23.pantā:

papildināt pantu ar 11.² daļu šādā redakcijā:

„(11²) Ministru kabinets nosaka institūciju, kura, sākot ar 2014.gada 1.martu, valsts vārdā slēdz lauku zemes izpirkuma (pirkuma) līgumus un kontrolē to izpildi.”;

 

papildināt divpadsmito daļu ar jaunu trešo teikumu šādā redakcijā:

„Šādā gadījumā, sākot ar 2014.gada 1.martu, zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu ar bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem slēdz tā Ministru kabineta noteiktā institūcija, kura nodrošina zemes izpirkšanas (pirkšanas) procesu.”;

 

papildināt četrpadsmito daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Sākot ar 2014.gada 1.martu attiecīgo pieņemšanas un nodošanas aktu paraksta institūcija, kuru saskaņā ar šā panta 11² daļu noteicis Ministru kabinets.”

 

4. 24.pantā:

papildināt pantu ar 4¹ daļu šādā redakcijā:

„(4¹) Ministru kabinets nosaka institūciju, kura, sākot ar 2014.gada 1.martu, valsts vārdā slēdz pilsētu zemes izpirkuma (pirkuma) līgumus un kontrolē to izpildi.”;

 

papildināt piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Sākot ar 2014.gada 1.martu attiecīgo pieņemšanas un nodošanas aktu paraksta institūcija, kuru saskaņā ar šā panta 4¹ daļu noteicis Ministru kabinets.”

 

5. Papildināt 25.panta 1¹ daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Šādā gadījumā, sākot ar 2014.gada 1.martu, zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu ar bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem slēdz tā institūcija, kuru saskaņā ar 23.panta 11² daļu noteicis Ministru kabinets.”

 

6. Papildināt 26.panta 1¹ daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Šādā gadījumā, sākot ar 2014.gada 1.martu, zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu ar bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem slēdz tā institūcija, kuru saskaņā ar 24.panta 4¹ daļu noteicis Ministru kabinets.”

 

7. 27.pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Piešķirtos privatizācijas sertifikātus likumā „Par privatizācijas sertifikātiem” noteiktajā kārtībā ieskaita privatizācijas sertifikātu kontā, ja konta atvēršanai vai papildus piešķirto privatizācijas sertifikātu ieskaitīšanai nepieciešamos dokumentus sertifikātu saņēmējs iesniedzis personai, kurai Ministru kabinets saskaņā ar likuma „Par privatizācijas sertifikātiem” 3.¹ pantu ir deleģējis valsts pārvaldes uzdevumu par privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanu (turpmāk – privatizācijas sertifikātu konta turētājs) četru mēnešu laikā pēc nepieciešamo pašvaldības dokumentu un apstiprinošo personas, kurai Ministru kabinets saskaņā ar likuma „Par privatizācijas sertifikātiem” 3.¹ pantu ir deleģējis valsts pārvaldes uzdevumu par privatizācijas sertifikātu aprites administrēšanu, ziņu iesniegšanas privatizācijas sertifikātu kontu turētājam.””;

 

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Strīdus, kas rodas saistībā ar šā panta piekto daļu, izskata Ekonomikas ministrija. Ekonomikas ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.”

 

8. 28.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) tiesības dzēst privatizācijas sertifikātus ir ieguvusi pēc 2005.gada 30.septembra vai pēc 2007.gada 31.augusta, bet pēc tam 12 mēnešu laikā nav vērsusies pie privatizācijas sertifikātu kontu turētāja un nav veikusi saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem privatizācijas sertifikātu dzēšanai paredzētās darbības.”

 

izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) tiesības dzēst privatizācijas sertifikātus ir ieguvusi pēc 2005.gada 30.septembra vai pēc 2007.gada 31.augusta, bet pēc tam 12 mēnešu laikā nav vērsusies pie privatizācijas sertifikātu kontu turētāja un nav veikusi saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem privatizācijas sertifikātu dzēšanai paredzētās darbības.”

 

9. Aizstāt 32.panta ceturtajā daļā vārdus „valsts akciju sabiedrību „Latvijas Hipotēku un zemes banka”” ar vārdiem „valsts akciju sabiedrību „Latvijas Hipotēku un zemes banka” vai šī likuma 23.panta 11.² daļā minēto iestādi vai privātpersonu”;

 

10. Izteikt 37.panta pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

„6) par lēmumu, ko pieņēmusi valsts akciju sabiedrība “Latvijas Hipotēku un zemes banka” vai tā Ministru kabineta noteiktā institūcija, kura nodrošina zemes izpirkšanas (pirkšanas) procesu;”.

 

11. Pārejas noteikumos:

papildināt 46.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

„Sākot ar 2014.gada 1.martu, maksimālo norēķinu termiņu ir tiesīga pagarināt tā institūcija, kuru saskaņā ar šā likuma 23.panta 11² daļu vai 24.panta 4¹ daļu noteicis Ministru kabinets.”;

 

papildināt pārejas noteikumus ar 51.punktu šādā reakcijā:

„51. Līdz brīdim, kad Ministru kabinets nosaka iestādi vai deleģēto privātpersonu izpildīt šā likuma 23.panta 11.² daļā un 24.panta 4.¹ daļā minētos valsts pārvaldes uzdevumus, šajā likumā noteiktos uzdevumus turpina veikt valsts akciju sabiedrība „Latvijas attīstības finanšu institūcija ALTUM”.”

 

 

Likums stājas spēkā 2014.gada 1.februārī.

 

 

 

 

Likumprojekta "Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā"

ANOTĀCIJA

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

2013.gada 19.decembrī Finanšu un kapitāla tirgus komija pieņēma lēmumu ar 2014.gada 1.janvāri anulēt valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" (turpmāk – Hipotēku banka) kredītiestādes licenci sakarā ar bankas reorganizāciju.

Pēc kredītiestādes licences anulēšanas virkne līdz šim veikto darbību izpilde pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas un zemes reformas jomā ir neatbilstoša pašlaik spēkā esošajos normatīvajos aktos t.sk. likumā "Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā" (turpmāk – Likums) noteiktajam. Tādēļ nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus Likumā, lai nodrošinātu sekmīgu ar privatizāciju un zemes reformu saistīto darbību un funkciju izpildi.

 

Grozījumi paredz tiesības Ministru kabinetam noteikt institūciju, kura sākot no 1.marta īstenos deleģētu valsts pārvaldes uzdevumu, t.i. nodrošinās zemes izpirkšanas procesu.

Likumprojektā noteikta izdevumu atlīdzināšanas kārtība institūcijai, kura veic valsts pārvaldes uzdevumu zemes izpirkšanas procesā. Izdevumi tiks atlīdzināti no ieņēmumiem par institūcijas sniegtajiem pakalpojumiem un rezerves fonda līdzekļiem, kas izveidots, pamatojoties uz likumu „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”.

Ņemot vērā to, ka turpmāk valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" vietā Likumā noteiktās darbības veiks Ministru kabineta noteiktā institūcija, tad likumprojekts paredz tehniskus grozījumus, aizstājot vārdus "valsts akciju sabiedrība "Latvijas Hipotēku un zemes banka"" ar vārdiem "Ministru kabineta noteikta institūcija".

Ņemot vērā to, ka valsts akciju sabiedrība "Latvijas Hipotēku un zemes banka" ir mainījusi nosaukumu uz valsts akciju sabiedrība "Latvijas attīstības finanšu institūcija ALTUM", tad tā turpinās pildīt Likumā noteiktos uzdevumus, līdz Ministru kabinets nosaka institūciju likumā noteikto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei.

 

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojektam nav tiešas ietekmes uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts tiek virzīts vienotā paketē ar zemāk minētajiem likumprojektiem:

1.     „Grozījumi likumā „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās””;

2.     „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””;

3.     „Grozījums likumā „Par zemes komisijām””;

4.     „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās””;

5.     „Grozījums likumā „Par 1937. gada 22. decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību””;

6.     „Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos””.

 

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Ir notikušas konsultācijas ar Saeimas Juridisko biroju, Tieslietu ministriju, Ekonomikas ministriju un Hipotēku banku.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta ar jau esošo institūciju palīdzību, to kompetences ietvaros.