Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

p.k.

Priekšlikumi

( 23 )

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valodas speciālistu labojumiem)

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 6., 10., 14., 20.nr.; 2005, 7., 14.nr.; 2006, 1., 13., 20., 24.nr.; 2007, 3., 24.nr.; 2008, 13.nr.; 2009, 2., 6., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 205.nr.; 2010, 166., 183., 206.nr.; 2011, 16., 95., 132., 148.nr.; 2012, 50., 100., 190., 197.nr.; 2013, 87., 112.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 6., 10., 14., 20.nr.; 2005, 7., 14.nr.; 2006, 1., 13., 20., 24.nr.; 2007, 3., 24.nr.; 2008, 13.nr.; 2009, 2., 6., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 205.nr.; 2010, 166., 183., 206.nr.; 2011, 16., 95., 132., 148.nr.; 2012, 50., 100., 190., 197.nr.; 2013, 87., 112., 188.nr.; 2014, 4., 41., 63., 108.nr.) šādus grozījumus:

1

2

Deputāte I.Cvetkova

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Papildināt 6. panta pirmo daļu pēc vārdiem „šī lieta attiecas”, ar vārdiem “ievērojot šā likuma 32¹.panta prasības”.

Deputāte I.Cvetkova

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Papildināt 6. panta otro daļu pēc vārdiem “ar likumu aizsargātās intereses”, ar vārdiem “ievērojot šā likuma 32¹.panta noteikumus”.

Neatbalstīts

Neatbalstīts

32.¹ pants. Tiesvedībā pieņemtās lietas nodošana citai tiesai lietas ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai

(1) Pirmās instances tiesa var ierosināt nodot izskatīšanai citai tās pašas instances tiesai tās izskatīšanā esošu prasības tiesvedības lietu, izņemot lietu, kuras piekritība noteikta saskaņā ar šā likuma 28., 29. vai 30.pantu, ja lietas izskatīšana pēc būtības nav uzsākta un, nododot lietu citai tiesai, var panākt tās ātrāku izskatīšanu.

3

Deputāte I.Cvetkova

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Izteikt 32¹.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

(1) Ierosinot lietu, pirmās instances tiesa var ierosināt nodot izskatīšanai citai tās pašas instances tiesai prasību, kura izskatāma rakstveidā procesā, izņemot lietu, kuras piekritība noteikta saskaņā ar šā likuma 28., 29. vai 30.pantu, ja ar to var panākt tās ātrāku izskatīšanu.”

Neatbalstīts

(2) Apgabaltiesa var ierosināt nodot izskatīšanai citai apgabaltiesai tās izskatīšanā esošu apelācijas lietu, kas ierosināta par pirmās instances tiesas spriedumu (papildspriedumu), ja lietas izskatīšana pēc būtības nav uzsākta un, nododot lietu citai tiesai, var panākt tās ātrāku izskatīšanu.

4

Deputāte I.Cvetkova

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Izteikt 32¹.panta otro daļu šādā redakcijā:

(2) Apgabaltiesa var ierosināt nodot izskatīšanai citai apgabaltiesai lietu, par kuru iesniegta blakus sūdzība, un kura izskatāma rakstveida procesā, ja ar to var panākt tās ātrāku izskatīšanu.”

Neatbalstīts

(3) Lēmumu par lietas nodošanu no vienas tiesas citai tiesai pēc tās tiesas priekšsēdētāja ierosinājuma, kurai lieta ir piekritīga, pieņem vienu līmeni augstākas tiesas priekšsēdētājs. Ja rajona (pilsētas) tiesas lietvedībā esoša lieta nododama citā tiesu apgabalā esošai tiesai, jautājumu izlemj tās apgabaltiesas priekšsēdētājs, kuras darbības teritorijā atrodas tiesa, kas ierosina lietas nodošanu citai tiesai. Lēmumu pieņem rezolūcijas veidā, un tas nav pārsūdzams.

5

Deputāte I.Cvetkova

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Izteikt 32¹.panta trešās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

Lēmumu pieņem atsevišķa procesuālā dokumenta veidā, un tas nav pārsūdzams”.

Neatbalstīts

(4) Par šā panta trešajā daļā minētā lēmuma pieņemšanu tiesa, kura ierosinājusi lietas nodošanu citai tiesai, informē lietas dalībniekus.

6

Deputāte I.Cvetkova

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Papildināt 32.¹ panta ceturto daļu pirms vārda “informē” ar vārdu “nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbadienu laikā’”.

Neatbalstīts

(5) Ja lieta tās ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai kādā no tiesvedības instancēm tikusi nodota izskatīšanai citai tiesai, atkārtota lietas nodošana šajā pantā noteiktajā kārtībā nav pieļaujama.

(19.12.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.01.2014. Sk. Pārejas noteikumu 73.punktu)

139.pants. Prasības nodrošināšana pirms prasības celšanas

(1) Iespējamais prasītājs var lūgt nodrošināt prasību pirms tās celšanas tiesā un pat pirms saistības termiņa iestāšanās, ja parādnieks, izvairoties no saistības izpildes, izved vai atsavina savu mantu, atstāj deklarēto dzīvesvietu vai dzīvesvietu, neinformējot kreditoru, vai veic citas darbības, kas liecina, ka viņš nav godprātīgs. Iesniedzot pieteikumu par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, iespējamais prasītājs sniedz pierādījumus, kas apliecina viņa tiesību pēc saistības un nepieciešamību nodrošināt prasību.

(2) Pieteikumu par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas iesniedz tiesai, kurā ceļama nodrošināmā prasība. Ja puses ir vienojušās par strīda nodošanu šķīrējtiesai, pieteikumu iesniedz tiesai pēc parādnieka vai tā mantas atrašanās vietas.

(3) Apmierinot pieteikumu par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, tiesnesis prasītājam nosaka termiņu prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā.

1. 139.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārda "nodošanu" ar vārdu "pastāvīgai";

papildināt trešo daļu pēc vārda "tiesā" ar vārdiem "vai pastāvīgā šķīrējtiesā".

1. 139.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārda "nodošanu" ar vārdu "pastāvīgai";

papildināt trešo daļu ar vārdiem "vai pastāvīgā šķīrējtiesā".

363.¹⁴ pants. Jautājumi, kas tiesai izlemjami pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas

(1) Pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas tiesa, pamatojoties uz attiecīgu pieteikumu, lemj par:

1) administratora atcelšanu Maksātnespējas likumā noteiktajos gadījumos, nosakot termiņu dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta sastādīšanai un dokumentu un mantas nodošanai citam administratoram;

2) jauna administratora amata kandidāta iecelšanu par administratoru, ja iepriekšējais administrators atcelts no attiecīgā maksātnespējas procesa;

3) Padomes regulas Nr. 1346/2000 33.pantā noteikto darbību veikšanu;

4) nekustamā īpašuma vai uzņēmuma izsoles akta apstiprināšanu (611. un 613.pants) un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda;

5) maksātnespējas atzīmes zemesgrāmatā dzēšanu, ja nekustamais īpašums pārdots izsolē;

6) maksātnespējas procesa izbeigšanu.

7

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs G.Bērziņš

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„363.¹⁴ panta pirmajā daļā:

papildināt 4.punktu pēc vārda „vārda” ar vārdiem „un maksātnespējas atzīmes zemesgrāmatā dzēšanu;”;

izslēgt 5.punktu”.

Atbalstīts

2. 363.¹⁴ panta pirmajā daļā:

papildināt 4.punktu ar vārdiem “kā arī maksātnespējas atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā”;

izslēgt 5.punktu.

(2) Administratoru var atcelt tiesa pēc savas iniciatīvas, ja tā, izskatot pieteikumu vai sūdzību maksātnespējas procesa lietā, konstatē, ka administrators neievēro normatīvo aktu prasības vai nepilda tiesas nolēmumu.

(3) Ja pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas tiesa ir pieņēmusi lēmumu par administratora atcelšanu pēc tā spēkā stāšanās, tā nosūta šā lēmuma norakstu Maksātnespējas administrācijai jauna administratora amata kandidāta ieteikšanai. Saņēmusi Maksātnespējas administrācijas priekšlikumu par jauno administratora amata kandidātu, tiesa ieceļ par administratoru Maksātnespējas administrācijas ieteikto administratora amata kandidātu.

(4) Pieņemot lēmumu par administratora atcelšanu pēc kreditoru sapulces ierosinājuma, tiesa ieceļ par administratoru kreditoru sapulces izvirzīto administratora amata kandidātu. Ja kreditoru sapulce nav iesniegusi priekšlikumu par jaunu administratora amata kandidātu, tiesa ieceļ administratoru šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

(5) Konstatējusi, ka kreditoru sapulces izvirzītajam vai Maksātnespējas administrācijas ieteiktajam administratora amata kandidātam pastāv ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai attiecīgajā juridiskās personas maksātnespējas procesā, tiesnesis pieņem lēmumu par atteikumu iecelt administratora amata kandidātu par administratoru un nosūta Maksātnespējas administrācijai aicinājumu ieteikt jaunu administratora amata kandidātu. Tiesnesis pieņem lēmumu par administratora amata kandidāta iecelšanu par administratoru šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

(6) Ja pēc Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora pieteikuma tiesa konstatē, ka šīs regulas Nr. 1346/2000 33.panta 1.punktā noteikto darbību veikšana ir minētās regulas 3.panta 1.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras kreditoru interesēs, tā pieņem lēmumu par Padomes regulas Nr. 1346/2000 33.panta 1.punktā noteikto darbību veikšanu un nosaka piemērotus pasākumus šīs regulas 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras kreditoru interešu nodrošināšanai.

(7) Ja pēc Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora, šīs regulas 3.panta 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora vai kreditora pieteikuma tiesa konstatē, ka minētās regulas Nr. 1346/2000 33.panta 1.punktā noteikto darbību veikšana vairs nav pamatota, tā pieņem lēmumu par Padomes regulas Nr. 1346/2000 33.panta 2.punktā noteiktās darbības veikšanu.

(8) Lēmuma par Padomes regulas Nr. 1346/2000 33.pantā noteikto darbību veikšanu norakstu tiesa nosūta parādnieka pārstāvim un administratoram.

(9) Šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 6.punktā minēto lēmumu norakstus tiesa nosūta atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

(10) Tiesa izskata sūdzību par kreditoru sapulces lēmumu, sūdzību par administratora lēmumu, kā arī sūdzību par Maksātnespējas administrācijas pieņemto lēmumu par administratora rīcību maksātnespējas procesā vai tiesiskā pienākuma uzlikšanu. Tiesa pēc minēto sūdzību izskatīšanas pieņemtā lēmuma norakstu, izņemot lēmumu par sūdzību par kreditoru sapulces lēmumu, nosūta Maksātnespējas administrācijai.

(11) Pieteikumu un sūdzību tiesa izskata 15 dienu laikā no pieteikuma vai sūdzības saņemšanas dienas. Pieteikumu tiesnesis izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi, izņemot gadījumu, kad viņš uzskata par nepieciešamu izskatīt lietu tiesas sēdē. Sūdzību tiesnesis izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi, izņemot gadījumu, kad administrators lūdz lietu izskatīt tiesas sēdē vai tiesa uzskata par nepieciešamu sūdzību izskatīt tiesas sēdē. Uz tiesas sēdi tiek aicināts pieteikuma vai sūdzības iesniedzējs, administrators, parādnieka pārstāvis un citas ieinteresētās personas. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(12) Tiesas lēmums par pieteikuma vai sūdzības izskatīšanu nav pārsūdzams. Tiesas lēmums par administratora atcelšanu uz Maksātnespējas likuma 22.panta otrās daļas 1., 2., 3., 4. vai 7.punkta pamata ir pārsūdzams, iesniedzot blakus sūdzību. Šo blakus sūdzību apgabaltiesa izskata 15 dienu laikā.

(12¹) Par tiesas lēmumu lietā par izsoles akta apstiprināšanu var iesniegt blakus sūdzību.

(13) Šajā pantā minēto jautājumu izskatīšanai tiesa var pieprasīt, lai administrators iesniedz savas darbības pārskatu vai citu informāciju, bet Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators — informāciju, kas nepieciešama šajā pantā minēto nolēmumu pieņemšanai.

(14) Apgabaltiesai, izskatot šā panta divpadsmitajā daļā minēto blakus sūdzību, ir tiesības:

1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt lēmumu un ar savu lēmumu izlemt jautājumu pēc būtības.

(15) Šā panta četrpadsmitajā daļā minētais lēmums stājas spēkā un ir izpildāms nekavējoties.

(16) Šā panta četrpadsmitās daļas 1.punktā minētā lēmuma norakstu apgabaltiesa nosūta Maksātnespējas administrācijai jauna administratora amata kandidāta ieteikšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2012., 29.11.2012. un 18.04.2013. likumu, kas stājas spēkā 22.05.2013.)

363.¹⁵ pants. Lēmums par mantas pārdošanas akta apstiprināšanu maksātnespējas procesā

(1) Ja administrators pārdevis nekustamo īpašumu vai uzņēmumu izsoles ceļā, izsoles aktu iesniedz tiesā apstiprināšanai pēc tam, kad nosolītājs samaksājis visu no viņa pienākošos summu.

(2) Tiesa apstiprina izsoles aktu saskaņā ar šā likuma noteikumiem par nekustamā īpašuma izsoli. Apmierinot pieteikumu, tiesa vienlaikus pieņem šā likuma 613.panta trešajā daļā paredzētos lēmumus.

(3) Šajā pantā noteiktās darbības veic tā tiesa, kuras tiesvedībā atrodas juridiskās personas maksātnespējas procesa lieta.

8

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs G.Bērziņš

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Izteikt 363.¹⁵ pantu šādā redakcijā:

„363.¹⁵ pants. Lēmums par mantas pārdošanas akta apstiprināšanu maksātnespējas procesā

(1) Ja administrators pārdevis nekustamo īpašumu vai uzņēmumu izsoles ceļā, izsoles aktu iesniedz tiesā apstiprināšanai pēc tam, kad nosolītājs samaksājis visu no viņa pienākošos summu. Administrators pieteikumā norāda ziņas par lietā veiktajām darbībām, kas saistītas ar īpašuma pārdošanu, pievienojot to apliecinošus dokumentus, kā arī dokumentus, kas apstiprina, ka tiesas izdevumi par minētā pieteikuma iesniegšanu tiesā ir samaksāti.

(2) Tiesa apstiprina izsoles aktu saskaņā ar šā likuma noteikumiem par nekustamā īpašuma izsoli (izņemot šā likuma 613.panta (1²) daļā un (5²) daļā noteikto). Pieteikumu par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu (611. un 613.pants) un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda tiesa izskata rakstveida procesā 15 dienu laikā no administratora pieteikuma iesniegšanas tiesā. Apmierinot pieteikumu, tiesa vienlaikus pieņem šā likuma 613.panta trešajā daļā paredzētos lēmumus.

(3) Šajā pantā noteiktās darbības veic tā tiesa, kuras tiesvedībā atrodas juridiskās personas maksātnespējas procesa lieta.

(4) Tiesa lēmumu, ar kuru apmierināts administratora pieteikums par izsoles akta apstiprināšanu un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda, triju dienu laikā no dienas, kad tas stājies spēkā, nosūta zemesgrāmatu nodaļai, kuras darbības teritorijā atrodas nekustamais īpašums. Ne vēlāk kā triju dienu laikā no dienas, kad stājies spēkā tiesas lēmums par izsole akta apstiprināšanu administrators šā likuma 611.panta otrās daļas 4.punktā minēto valsts un kancelejas nodevu iemaksā valsts budžetā un paziņo par to ieguvējam un attiecīgajai zemesgrāmatu nodaļai.”.

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.9.

9

Juridiskā komisija

Izteikt 363.¹⁵ pantu šādā redakcijā:

„363.¹⁵ pants. Lēmums par mantas pārdošanas akta apstiprināšanu maksātnespējas procesā

(1) Ja administrators pārdevis nekustamo īpašumu vai uzņēmumu izsoles ceļā, izsoles aktu iesniedz tiesā apstiprināšanai pēc tam, kad nosolītājs samaksājis visu no viņa pienākošos summu. Administrators pieteikumā norāda ziņas par lietā veiktajām darbībām, kas saistītas ar īpašuma pārdošanu, pievienojot to apliecinošus dokumentus, kā arī dokumentus, kas apstiprina, ka tiesas izdevumi par minētā pieteikuma iesniegšanu tiesā ir samaksāti.

(2) Tiesa apstiprina izsoles aktu saskaņā ar šā likuma noteikumiem par nekustamā īpašuma izsoli (izņemot šā likuma 613.panta trešajā un devītajā daļā noteikto). Pieteikumu par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu (611. un 613.pants) un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda tiesa izskata rakstveida procesā 15 dienu laikā no administratora pieteikuma iesniegšanas tiesā. Apmierinot pieteikumu, tiesa vienlaikus pieņem šā likuma 613.panta piektajā daļā paredzētos lēmumus.

(3) Šajā pantā noteiktās darbības veic tā tiesa, kuras tiesvedībā atrodas juridiskās personas maksātnespējas procesa lieta.

(4) Tiesa lēmumu, ar kuru apmierināts administratora pieteikums par izsoles akta apstiprināšanu un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda, triju dienu laikā no dienas, kad tas stājies spēkā, nosūta zemesgrāmatu nodaļai, kuras darbības teritorijā atrodas nekustamais īpašums. Ne vēlāk kā triju dienu laikā no dienas, kad stājies spēkā tiesas lēmums par izsoles akta apstiprināšanu, administrators šā likuma 611.panta otrās daļas 4.punktā minēto valsts un kancelejas nodevu iemaksā valsts budžetā un paziņo par to ieguvējam un attiecīgajai zemesgrāmatu nodaļai.”

Atbalstīts

3. Izteikt 363.¹⁵ pantu šādā redakcijā:

„363.¹⁵ pants. Lēmums par mantas pārdošanas akta apstiprināšanu maksātnespējas procesā

(1) Ja administrators pārdevis nekustamo īpašumu vai uzņēmumu izsoles ceļā, izsoles aktu iesniedz tiesā apstiprināšanai pēc tam, kad nosolītājs samaksājis visu no viņa pienākošos summu. Administrators pieteikumā norāda ziņas par lietā veiktajām darbībām, kas saistītas ar īpašuma pārdošanu, pievienojot to apliecinošus dokumentus, kā arī dokumentus, kas apstiprina, ka tiesas izdevumi par minētā pieteikuma iesniegšanu tiesā ir samaksāti.

(2) Tiesa apstiprina izsoles aktu saskaņā ar šā likuma noteikumiem par nekustamā īpašuma izsoli (izņemot šā likuma 613.panta trešajā un devītajā daļā noteikto). Pieteikumu par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu (611. un 613.pants) un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda tiesa izskata rakstveida procesā 15 dienu laikā no administratora pieteikuma iesniegšanas tiesā. Apmierinot pieteikumu, tiesa vienlaikus pieņem šā likuma 613.panta piektajā daļā paredzētos lēmumus.

(3) Šajā pantā noteiktās darbības veic tā tiesa, kuras tiesvedībā atrodas juridiskās personas maksātnespējas procesa lieta.

(4) Tiesa lēmumu, ar kuru apmierināts administratora pieteikums par izsoles akta apstiprināšanu un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda, triju dienu laikā no dienas, kad tas stājies spēkā, nosūta zemesgrāmatu nodaļai, kuras darbības teritorijā atrodas nekustamais īpašums. Ne vēlāk kā triju dienu laikā no dienas, kad stājies spēkā tiesas lēmums par izsoles akta apstiprināšanu, administrators šā likuma 611.panta otrās daļas 4.punktā minēto valsts un kancelejas nodevu iemaksā valsts budžetā un paziņo par to ieguvējam un attiecīgajai zemesgrāmatu nodaļai.”

363.²⁸ pants. Jautājumi, kas tiesai izlemjami pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas

(1) Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas tiesa, pamatojoties uz attiecīgu pieteikumu, lemj par:

1) administratora atcelšanu, nosakot termiņu dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta sastādīšanai un dokumentu un mantas nodošanai citam administratoram;

2) jauna administratora amata kandidāta iecelšanu par administratoru, ja iepriekšējais administrators atcelts no attiecīgā maksātnespējas procesa;

3) bankrota procedūras pabeigšanas apstiprināšanu;

4) fiziskās personas saistību dzēšanas plāna un tā grozījumu apstiprināšanu;

5) fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu;

6) nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu (611. un 613.pants) un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda;

7) maksātnespējas atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā, ja nekustamais īpašums pārdots izsolē.

10

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs G.Bērziņš

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„363.²⁸ pantā:

papildināt pirmās daļas 6.punktu pēc vārda „vārda” ar vārdiem „un maksātnespējas atzīmes zemesgrāmatā dzēšanu;”;

izslēgt 7.punktu;

papildināt pantu ar (1¹) daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Pieteikumu par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu (611. un 613.pants) un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda izskata tiesa, kuras tiesvedībā atrodas maksātnespējas procesa lieta, kārtībā, kāda noteikta šā likuma 46.¹ nodaļā.””.

Atbalstīts

4. 363.²⁸ pantā:

papildināt pirmās daļas 6.punktu ar vārdiem “kā arī maksātnespējas atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā”;

izslēgt 7.punktu;

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Pieteikumu par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu (611. un 613.pants) un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda izskata tiesa, kuras tiesvedībā atrodas maksātnespējas procesa lieta, tādā kārtībā, kāda noteikta šā likuma 46.¹ nodaļā.”

(2) Administratoru var atcelt tiesa pēc savas iniciatīvas, ja tā, izskatot pieteikumu vai sūdzību fiziskās personas maksātnespējas procesa lietā, konstatē, ka administrators neievēro normatīvo aktu prasības vai nepilda tiesas nolēmumu.

(3) Ja pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas tiesa ir pieņēmusi lēmumu par administratora atcelšanu pēc tā spēkā stāšanās, tā nosūta šā lēmuma norakstu Maksātnespējas administrācijai jauna administratora amata kandidāta ieteikšanai. Saņēmusi Maksātnespējas administrācijas priekšlikumu par jauno administratora amata kandidātu, tiesa ieceļ par administratoru Maksātnespējas administrācijas ieteikto administratora amata kandidātu.

(4) Pieņemot lēmumu par administratora atcelšanu pēc kreditoru sapulces ierosinājuma, tiesa ieceļ par administratoru kreditoru sapulces izvirzīto administratora amata kandidātu. Ja kreditoru sapulce nav iesniegusi priekšlikumu par jaunu administratora amata kandidātu, tiesa ieceļ administratoru šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

(5) Konstatējis, ka kreditoru sapulces izvirzītajam vai Maksātnespējas administrācijas ieteiktajam administratora amata kandidātam pastāv ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai attiecīgajā fiziskās personas maksātnespējas procesā, tiesnesis pieņem lēmumu par atteikumu iecelt administratora amata kandidātu par administratoru un nosūta Maksātnespējas administrācijai aicinājumu ieteikt jaunu administratora amata kandidātu. Tiesnesis pieņem lēmumu par administratora amata kandidāta iecelšanu par administratoru šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

(6) Šā panta pirmās daļas 1.—5.punktā minēto lēmumu norakstus tiesa nekavējoties nosūta atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

(7) Tiesa izskata sūdzību par administratora lēmumu, kā arī sūdzību par Maksātnespējas administrācijas pieņemto lēmumu par administratora rīcību fiziskās personas maksātnespējas procesā vai tiesiskā pienākuma uzlikšanu. Tiesa pēc sūdzības izskatīšanas pieņemtā lēmuma norakstu nekavējoties nosūta Maksātnespējas administrācijai.

(8) Pieteikumu un sūdzību tiesa izskata 15 dienu laikā no pieteikuma vai sūdzības saņemšanas dienas. Pieteikumu tiesnesis izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi, izņemot gadījumu, kad viņš uzskata par nepieciešamu izskatīt lietu tiesas sēdē. Sūdzību tiesnesis izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi, izņemot gadījumu, kad administrators lūdz lietu izskatīt tiesas sēdē vai tiesa uzskata par nepieciešamu sūdzību izskatīt tiesas sēdē. Uz tiesas sēdi tiek aicināts pieteikuma vai sūdzības iesniedzējs, administrators, parādnieka pārstāvis un citas ieinteresētās personas. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(9) Tiesas lēmums par pieteikuma un sūdzības izskatīšanu nav pārsūdzams. Tiesas lēmums par administratora atcelšanu uz Maksātnespējas likuma 22.panta otrās daļas 1., 2., 3., 4. vai 7.punkta pamata ir pārsūdzams, iesniedzot blakus sūdzību. Šo blakus sūdzību apgabaltiesa izskata 15 dienu laikā.

(9¹) Par tiesas lēmumu lietā par izsoles akta apstiprināšanu var iesniegt blakus sūdzību.

(10) Šajā pantā minēto jautājumu izskatīšanai tiesa var pieprasīt, lai administrators iesniedz savas darbības pārskatu vai citu informāciju.

(11) Apgabaltiesai, izskatot šā panta devītajā daļā minēto blakus sūdzību, ir tiesības:

1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt lēmumu un ar savu lēmumu izlemt jautājumu pēc būtības.

(12) Šā panta vienpadsmitajā daļā minētais lēmums stājas spēkā un ir izpildāms nekavējoties.

(13) Šā panta vienpadsmitās daļas 1.punktā minētā lēmuma norakstu apgabaltiesa nosūta Maksātnespējas administrācijai jauna administratora amata kandidāta ieteikšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2012., 29.11.2012. un 18.04.2013. likumu, kas stājas spēkā 22.05.2013.)

399.pants. Pircējam izsniedzamie dokumenti

(1) Pēc tam, kad nekustamā īpašuma pircējs izpildījis visus pārdošanas nosacījumus, apgabaltiesa lemj par izsoles akta apstiprināšanu (611. un 613.pants) un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda. Ja nekustamā īpašuma īpašniekam ir pasludināts maksātnespējas process, par izsoles akta apstiprināšanu un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda lemj rajona (pilsētas) tiesa, kuras tiesvedībā atrodas juridiskās personas maksātnespējas procesa lieta.

(2) Tiesas lēmumu kopā ar izsoles nosacījumiem un izsoles aktu izsniedz pircējam.

(19.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2010.)

11

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs G.Bērziņš

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Aizstāt 399.panta pirmajā daļā vārdu „apgabaltiesa” ar vārdiem „rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļa”.

Atbalstīts

5. Aizstāt 399.panta pirmajā daļā vārdu „apgabaltiesa” ar vārdiem „rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļa”.

D daļa

Šķīrējtiesa

Divpadsmitā sadaļa

Šķīrējtiesas izveidošana un darbība

2. Izteikt divpadsmitās sadaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"Divpadsmitā sadaļa

Pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma izpildes kārtība".

6. Izteikt divpadsmitās sadaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"Divpadsmitā sadaļa

Pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma izpildes kārtība".

61.nodaļa

Vispārīgie noteikumi

486.pants. Šķīrējtiesas izveidošana

(1) Šķīrējtiesu var izveidot konkrēta strīda izšķiršanai. Šķīrējtiesa var darboties arī pastāvīgi.

(2) Pastāvīgā šķīrējtiesa darbojas uz reglamenta pamata, bet šķīrējtiesa konkrēta strīda izšķiršanai tiek izveidota šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Pastāvīgo šķīrējtiesu var izveidot viena vai vairākas juridiskās personas. Pastāvīgā šķīrējtiesa uzsāk darbību pēc reģistrācijas šķīrējtiesu reģistrā. Šķīrējtiesu reģistru ved Uzņēmumu reģistrs. Par ierakstu izdarīšanu šķīrējtiesu reģistrā maksājamās valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību un atvieglojumus nosaka Ministru kabinets.

(4) Lai šķīrējtiesu reģistrētu šķīrējtiesu reģistrā, šķīrējtiesas dibinātāji iesniedz Uzņēmumu reģistram šķīrējtiesas reglamentu un citus dokumentus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par šķīrējtiesu reģistrācijas kārtību.

(5) Pastāvīgās šķīrējtiesas nosaukums nedrīkst sakrist ar šķīrējtiesu reģistrā jau reģistrētas vai reģistrācijai pieteiktas šķīrējtiesas nosaukumu, kā arī nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par šķīrējtiesas darbībai svarīgiem apstākļiem. Uz šķīrējtiesu nosaukumiem attiecas komersantiem noteiktie firmas izvēles ierobežojumi un atšķiramības noteikumi.

(6) Strīdu izšķiršana šķīrējtiesā nav komercdarbība.

486.¹ pants. Šķīrējtiesas reglaments

(1) Pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentā norāda:

1) šķīrējtiesas nosaukumu. Papildus šķīrējtiesas nosaukumam latviešu valodā reglamentā var norādīt šķīrējtiesas nosaukumu arī vienā vai vairākās svešvalodās;

2) šķīrējtiesnešu iecelšanas, noraidīšanas un pilnvaru izbeigšanas kārtību;

3) kārtību, kādā apliecināmi šķīrējtiesnešu paraksti uz nolēmuma;

4) šķīrējtiesas procesa sagatavošanas kārtību;

5) strīda izšķiršanas kārtību — procesuālos termiņus, to atjaunošanas vai pagarināšanas kārtību, pretprasības iesniegšanas kārtību, strīda izšķiršanas atlikšanas, šķīrējtiesas procesa apturēšanas kārtību un citus procesuālus jautājumus;

6) dibinātāja nosaukumu (firmu);

7) citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu.

(2) Ja reglamentā izdarīti grozījumi, Uzņēmumu reģistram iesniedz grozījumu tekstu, kā arī pilnu reglamenta tekstu jaunajā redakcijā. Reglamenta grozījumi iegūst juridisku spēku pēc to reģistrācijas.

487.pants. Šķīrējtiesā izšķiramie strīdi

(1) Šķīrējtiesā var nodot izšķiršanai jebkuru civiltiesisku strīdu, izņemot strīdu:

1) kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, kura nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;

2) kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai ar šķīrējtiesas nolēmumu var tikt skartas valsts vai pašvaldības iestāžu tiesības;

3) kurš saistīts ar grozījumiem civilstāvokļa aktu reģistrā;

4) par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm;

5) par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;

6) par personu izlikšanu no dzīvojamām telpām;

7) starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);

8) par to personu tiesībām un pienākumiem, attiecībā uz kurām līdz šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanai ir ierosinātas lietas par maksātnespējas procesu vai tiesiskās aizsardzības procesu.

(2) Šķīrējtiesā netiek izšķirti strīdi, kas saistīti ar sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmajiem jautājumiem.

488.pants. Strīda izšķiršanā piemērojamās procesuālās normas

Šķīrējtiesai saistošas ir tikai šā likuma D daļā noteiktās procesuālās normas, ja vien šajā daļā nav noteikts citādi.

489.pants. Strīda izšķiršanā piemērojamās materiālo tiesību normas

(1) Izšķirot strīdu, šķīrējtiesai vispirms jāapsver, vai puses ir vienojušās par to, pēc kādiem likumiem vai kādām darījumu paražām apspriežamas to savstarpējās attiecības. Tāda vienošanās ir spēkā, ciktāl tā nav pretrunā ar Civillikuma 19., 24. un 25.panta noteikumiem.

(2) Ja šādas vienošanās nav bijis vai šķīrējtiesa to atzinusi par spēkā neesošu, pušu tiesiskajai attiecībai piemērojamais likums nosakāms saskaņā ar Civillikuma Ievada noteikumiem.

62.nodaļa

Šķīrējtiesas līgums

490.pants. Šķīrējtiesas līguma jēdziens

(1) Šķīrējtiesas līgums ir šajā likumā noteiktajā kārtībā noslēgta vienošanās starp pusēm par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā.

(2) Puses var vienoties par tāda strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, kas jau radies vai var rasties nākotnē.

491.pants. Šķīrējtiesas līguma puses

Šķīrējtiesas līgumu var noslēgt:

1) rīcībspējīga fiziskā persona neatkarīgi no pilsonības un dzīvesvietas;

2) Latvijā vai ārvalstī reģistrēta juridiskā persona;

3) cits privāto tiesību subjekts.

492.pants. Šķīrējtiesas līguma forma

(1) Šķīrējtiesas līgumu noslēdz rakstveidā. To kā atsevišķu noteikumu (šķīrējtiesas klauzulu) var ietvert jebkurā līgumā.

(2) Par rakstveida līgumu uzskatāma arī vienošanās, kas noslēgta, apmainoties ar vēstulēm, faksogrammām, telegrammām vai izmantojot citus telekomunikācijas līdzekļus, kas nodrošina, ka tiek fiksēta pušu griba nodot strīdu vai iespējamo strīdu izšķiršanai šķīrējtiesā.

(3) Līgumā var iekļaut atrunu par strīda izskatīšanas kārtību saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu vai pušu vienošanos.

(4) Šķīrējtiesas līgumu var atcelt vai grozīt saskaņā ar pušu rakstveida vienošanos.

493.pants. Šķīrējtiesas līguma spēks

(1 ) Personas, kas noslēgušas līgumu par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, nav tiesīgas no tā atteikties, ja likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā šķīrējtiesas līgums nav grozīts vai atcelts.

(2) Šķīrējtiesas līgums ir spēkā, kamēr nav izbeigusies tiesiskā attiecība, kuras sakarā tas noslēgts.

(3) Ja vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā kā atsevišķs noteikums ir ietverts pušu noslēgtajā līgumā, šī vienošanās uzskatāma par patstāvīgu līgumu. Ja līguma termiņš izbeidzies vai līgums atzīts par spēkā neesošu, vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā paliek spēkā.

(4) Katra puse ir tiesīga vienpusēji atkāpties no šķīrējtiesas līguma, paziņojot par to otrai pusei, ja puses nav noteikušas citu termiņu lietas izskatīšanai šķīrējtiesā un ir viens no šādiem nosacījumiem:

1) šķīrējtiesas procesā ilgāk par četriem mēnešiem netiek izveidots šķīrējtiesas sastāvs vai netiek veiktas nekādas procesuālās darbības; 2) šķīrējtiesa gada laikā no šķīrējtiesas procesa uzsākšanas nav pabeigusi strīda izskatīšanu ar nolēmumu.

494.pants. Šķīrējtiesas līgumam piemērojamais likums

Ja šķīrējtiesas līgumā nav noteikts, pēc kādas valsts likumiem apspriežama šā līguma spēkā esamība, šķīrējtiesas līgumam piemērojamais likums nosakāms saskaņā ar Civillikuma 19. un 25.pantu.

63.nodaļa

Šķīrējtiesas procesa sagatavošana

495.pants. Strīda pakļautības noteikšana

(1) Par strīda pakļautību lemj pati šķīrējtiesa, arī gadījumos, kad kāda no pusēm apstrīd šķīrējtiesas līguma esamību vai spēkā esamību.

(2) Iesniegumu par to, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai, puse var iesniegt līdz dienai, kad beidzas atsauksmes iesniegšanas termiņš.

(3) Šķīrējtiesa jautājumu par strīda pakļautību tai var izlemt jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā.

496.pants. Prasības nodrošinājums pirms prasības celšanas strīdos, kas pakļauti izšķiršanai šķīrējtiesā

(1) Pēc iespējamā prasītāja pieteikuma tiesa pēc parādnieka vai viņa mantas atrašanās vietas šā likuma 139.pantā noteiktajā kārtībā var nodrošināt prasību pirms tās celšanas. Tā pati tiesa pēc puses vai šķīrējtiesas lūguma lemj par prasības nodrošinājuma atcelšanu vai grozīšanu.

(2) Pieteikums par prasības nodrošinājumu vai pieteikums par prasības nodrošinājuma grozīšanu nav uzskatāms par šķīrējtiesas vienošanās neievērošanu un nav šķērslis strīda izšķiršanai šķīrējtiesā.

497.pants. Šķīrējtiesnesis

(1) Šķīrējtiesnesis ir persona, kas atbilstoši šķīrējtiesas līguma un šā likuma noteikumiem ir iecelta strīda izšķiršanai.

(2) Par šķīrējtiesnesi var iecelt jebkuru pilngadīgu personu, kurai nav nodibināta aizgādnība, neatkarīgi no tās pilsonības un dzīvesvietas, ja šī persona ir rakstveidā piekritusi būt par šķīrējtiesnesi, tai ir nevainojama reputācija, tā ir ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, kurai ir vismaz triju gadu praktiskā darba pieredze, strādājot augstskolas tiesību zinātņu specialitātes akadēmiskā personāla amatā vai citā juridiskās specialitātes amatā un uz kuru nav attiecināmi šā panta ceturtajā daļā minētie ierobežojumi.

(3) Šķīrējtiesnesim jāpilda savi pienākumi godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei, viņam jābūt objektīvam un neatkarīgam.

(4) Par šķīrējtiesnesi nevar iecelt personu:

1) kura neatbilst šā panta otrās daļas prasībām;

2) kura kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu atzīta par aizdomās turēto vai apsūdzēto;

3) pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

4) kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

5) kura agrāk izdarījusi tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvota sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu.

498.pants. Šķīrējtiesnešu skaits

(1) Šķīrējtiesnešu skaitam jāveido nepāra skaitlis. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu skaitu, šķīrējtiesa sastāv no trim šķīrējtiesnešiem.

(2) Šķīrējtiesa var sastāvēt arī no viena šķīrējtiesneša, ja puses tā vienojušās.

499.pants. Šķīrējtiesnešu iecelšana

(1) Šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību nosaka puses.

(2) Puses šķīrējtiesnešu iecelšanu var uzticēt jebkurai rīcībspējīgai fiziskajai vai juridiskajai personai.

(3) Ja puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai pastāvīgajai šķīrējtiesai, bet nav vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, šķīrējtiesnešus ieceļ saskaņā ar attiecīgās šķīrējtiesas reglamentu, ievērojot pušu līdztiesību.

(4) Ja puses nav vienojušās par strīda nodošanu pastāvīgajai šķīrējtiesai un par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, katra puse ieceļ pa vienam šķīrējtiesnesim, kuri, savstarpēji vienojoties, ieceļ trešo šķīrējtiesnesi, kas ir šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs.

500.pants. Šķīrējtiesneša atcelšana

Ja puse iecēlusi šķīrējtiesnesi un par to ir paziņots otrai pusei, tā nevar atcelt šo šķīrējtiesnesi bez otras puses piekrišanas.

501.pants. Šķīrējtiesneša noraidījuma pamati

(1) Personai, kurai tiek prasīta piekrišana tās iecelšanai par šķīrējtiesnesi, jāatklāj pusēm jebkādi apstākļi, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par šīs personas objektivitāti un neatkarību. Ja šādi apstākļi šķīrējtiesnesim kļuvuši zināmi līdz šķīrējtiesas procesa beigām, viņam tie nekavējoties jāatklāj pusēm.

(2) Šķīrējtiesnesi var noraidīt, ja pastāv apstākļi, kuri izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību, kā arī tad, ja viņa kvalifikācija neatbilst tai, par kādu puses vienojušās, un uz viņu ir attiecināms kāds no šā likuma 497.panta ceturtajā daļā minētajiem ierobežojumiem. Puse var noraidīt šķīrējtiesnesi, kuru tā iecēlusi vai kura iecelšanā tā piedalījusies, tikai tad, ja noraidījuma pamati šai pusei kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.

502.pants. Šķīrējtiesneša noraidījuma kārtība

(1) Puses var vienoties par šķīrējtiesneša noraidījuma kārtību.

(2) Ja strīdu izšķir pastāvīgā šķīrējtiesa un puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša noraidījuma kārtību, to nosaka saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu.

(3) Ja strīdu izšķir šķīrējtiesa, kas izveidota konkrēta strīda izšķiršanai, un puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša noraidījuma kārtību, puse, kura vēlas noraidīt šķīrējtiesnesi, 15 dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par šā šķīrējtiesneša iecelšanu vai tai kļuvis zināms kāds no šā likuma 501.pantā minētajiem apstākļiem, nosūta šķīrējtiesnešiem paziņojumu, norādot tajā, kuru šķīrējtiesnesi tā noraida, un noraidījuma pamatu. Ja šķīrējtiesnesis, kuram pieteikts noraidījums, neatsakās no savu pienākumu pildīšanas, jautājumu par noraidījumu izlemj pārējie šķīrējtiesneši. Ja strīdu izšķir viens šķīrējtiesnesis, jautājumu par noraidījumu izlemj šis šķīrējtiesnesis.

503.pants. Šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās

(1) Šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas:

1) ja pieņemts šķīrējtiesneša noraidījums;

2) ja šķīrējtiesnesis atteicies no strīda izšķiršanas;

3) ja puses vienojas par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu;

4) ar šķīrējtiesneša nāvi.

(2) Par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanas kārtību puses var brīvi vienoties. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanas kārtību un strīdu izskata pastāvīgā šķīrējtiesa, piemērojami šķīrējtiesas reglamenta noteikumi.

504.pants. Jauna šķīrējtiesneša iecelšana

Ja šķīrējtiesneša pilnvaras izbeigušās, jaunu šķīrējtiesnesi ieceļ šā likuma 499.pantā noteiktajā kārtībā.

64.nodaļa

Strīda izšķiršana šķīrējtiesā

505.pants. Pušu līdztiesība un sacīkste

Šķīrējtiesa, izšķirot strīdu, ievēro pušu līdztiesības un sacīkstes principu. Katrai pusei ir vienādas tiesības izklāstīt savu viedokli un aizstāvēt savas tiesības.

506.pants. Šķīrējtiesas procesa kārtības noteikšana

(1) Pusēm ir tiesības brīvi noteikt šķīrējtiesas procesa kārtību.

(2) Ja puses ir vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai pastāvīgā šķīrējtiesā, bet nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa kārtību, strīdu izšķir saskaņā ar pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentu.

(3) Ja strīdu izšķir šķīrējtiesa, kas izveidota konkrēta strīda izšķiršanai, un puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa kārtību, šķīrējtiesa pati nosaka šo kārtību.

(4) Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs var patstāvīgi izlemt procesuālos jautājumus, ja viņam to uzticējušas puses vai pārējie šķīrējtiesneši.

507.pants. Termiņi

(1) Šķīrējtiesa pati nosaka procesuālos termiņus šā likuma 493.pantā noteikto termiņu ietvaros.

(2) Pastāvīgā šķīrējtiesa ievēro šķīrējtiesas reglamentā noteiktos procesuālos termiņus.

(3) Procesuālos termiņus pastāvīgā šķīrējtiesa atjauno vai pagarina tās reglamentā noteiktajā kārtībā.

508.pants. Strīda izšķiršanas vieta

Pusēm ir tiesības brīvi noteikt strīda izšķiršanas vietu. Ja puses par to nav vienojušās, strīda izšķiršanas vietu nosaka šķīrējtiesa.

509.pants. Šķīrējtiesas valoda

(1) Process šķīrējtiesā notiek valsts valodā. Citā valodā process var notikt, ja par to ir vienojušās puses.

(2) Ja kāds no procesa dalībniekiem nepārvalda valodu, kurā notiek process, šķīrējtiesa pieaicina tulku. Kārtību, kādā tiek apmaksāti tulka pakalpojumi, nosaka šķīrējtiesa.

(3) Šķīrējtiesa var pieprasīt pusēm jebkura rakstveida pierādījuma tulkojumu vai notariāli apliecinātu tulkojumu valodā, kurā notiek process.

510.pants. Pušu pārstāvība

(1) Fiziskās personas savas lietas šķīrējtiesā ved pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību.

(2) Juridisko personu lietas šķīrējtiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji.

(3) Puses šķīrējtiesas procesā var pieaicināt advokātus juridiskās palīdzības sniegšanai.

511.pants. Šķīrējtiesas procesa izdevumi

(1) Šķīrējtiesas procesa izdevumos ietilpst ar strīda izskatīšanu saistītās maksas, kā arī šķīrējtiesneša honorārs.

(2) Šķīrējtiesas procesa izdevumu apmēru, kā arī samaksas termiņus un kārtību nosaka šķīrējtiesa, ievērojot prasības summu, strīda sarežģītību un šķīrējtiesas līgumā minētos nosacījumus.

(3) Šķīrējtiesa, kas izveidota konkrēta strīda izšķiršanai, šķīrējtiesneša honorāru nosaka pēc šķīrējtiesneša iecelšanas, ja vien puses līgumā nav noteikušas citādi.

512.pants. Šķīrējtiesas procesa konfidencialitāte

(1) Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas. Personas, kas nav procesa dalībnieki, var būt klāt šķīrējtiesas sēdē tikai ar pušu piekrišanu.

(2) Šķīrējtiesa ziņas par šķīrējtiesas procesu nesniedz trešajām personām un nepublicē.

513.pants. Šķīrējtiesas procesa uzsākšana

(1) Šķīrējtiesā, kas izveidota konkrēta strīda izšķiršanai, ja puses šķīrējtiesas līgumā ir vienojušās par šķīrējtiesas sastāvu, kā arī pastāvīgā šķīrējtiesā process sākas ar prasības pieteikuma iesniegšanas brīdi.

(2) Šķīrējtiesā, kas izveidota konkrēta strīda izšķiršanai, ja puses līgumā nav vienojušās par šķīrējtiesas sastāvu, šķīrējtiesas process sākas ar brīdi, kad atbildētājs saņem no prasītāja prasības pieteikuma norakstu un paziņojumu par šķīrējtiesneša iecelšanu.

514.pants. Prasības pieteikuma iesniegšana

(1) Prasības pieteikumu šķīrējtiesai iesniedz rakstveidā.

(2) Prasības pieteikumā norāda:

1) informāciju par pusēm:

a) juridiskajām personām: nosaukumu un juridisko adresi un, ja prasītājam ir zināmi, — arī reģistrācijas numuru un tālruņa numuru,

b) fiziskajām personām: vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu un, ja prasītājam ir zināmi, — arī personas kodu un tālruņa numuru;

2) prasības priekšmetu, summu, prasības summas aprēķinu;

3) prasības pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;

4) prasītāja prasījumus;

5) pievienoto dokumentu sarakstu.

(3) Prasības pieteikumam pievieno:

1) pušu vienošanos par šķīrējtiesu, ja vien šī vienošanās nav ietverta līgumā, kura sakarā radies strīds;

2) līgumu, kura sakarā radies strīds;

3) dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā;

4) pierādījumus par prasības pieteikuma nosūtīšanu atbildētājam.

515.pants. Atsauksme uz prasību

(1) Atsauksmi uz prasību atbildētājs iesniedz pušu vai šķīrējtiesas noteiktajā termiņā. Atsauksmes iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 15 dienām, skaitot no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas.

(2) Atsauksmē atbildētājs norāda:

1) vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;

2) savus iebildumus pret prasību un to pamatojumu;

3) pierādījumus, kas apstiprina viņa iebildumus pret prasību un to pamatojumu, kā arī likumu, uz kuru tie pamatoti;

4) lūgumus par pierādījumu pieņemšanu vai izprasīšanu;

5) citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā.

516.pants. Pretprasība

(1) Puses var brīvi vienoties par pretprasības iesniegšanas kārtību, ja pretprasības priekšmets ir aptverts ar šķīrējtiesas līgumu.

(2) Ja puses ir vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai pastāvīgā šķīrējtiesā, bet nav vienojušās par pretprasības iesniegšanas kārtību, to nosaka pastāvīgās šķīrējtiesas reglaments.

(3) Ja strīdu izšķir šķīrējtiesa, kas izveidota konkrēta strīda izšķiršanai, un puses nav vienojušās par pretprasības iesniegšanas kārtību, atbildētājs ir tiesīgs iesniegt pretprasību ne vēlāk kā līdz tā termiņa notecējumam, kāds noteikts atsauksmes iesniegšanai.

517.pants. Prasības grozīšana un papildināšana

Ja puses nav vienojušās citādi, puse var grozīt un papildināt prasību visā šķīrējtiesas procesa laikā, līdz tiek uzsākta strīda izšķiršana.

518.pants. Strīda izšķiršana šķīrējtiesā

(1) Ievērojot pušu noslēgto šķīrējtiesas līgumu, šķīrējtiesa rīko sēdes, lai noklausītos pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī lai pārbaudītu pierādījumus (mutvārdu process), vai izšķir strīdu, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem (rakstveida process). Šķīrējtiesa rīko mutvārdu procesu arī tad, ja puses vienojušās par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa mutvārdu procesu.

(2) Šķīrējtiesa savlaicīgi paziņo pusēm par šķīrējtiesas sēdi. Paziņojumu par pirmo šķīrējtiesas sēdi nosūta lietas dalībniekiem ne vēlāk kā 15 dienas pirms sēdes, ja puses nav vienojušās par īsāku termiņu.

(3) Šķīrējtiesa iepazīstina puses ar jebkuriem iesniegumiem, dokumentiem un citu informāciju, kuru tā saņēmusi, kā arī ar ekspertu atzinumiem un citiem pierādījumiem.

(4) Pastāvīgā šķīrējtiesa reglamentā noteiktajā kārtībā var pieņemt lēmumu par strīda izšķiršanas atlikšanu un citiem jautājumiem, neizspriežot lietu pēc būtības.

519.pants. Korespondence

(1) Šķīrējtiesas procesā visi paziņojumi, pieteikumi un cita veida korespondence nosūtāma ierakstītā vēstulē vai citādi, fiksējot nosūtīšanas faktu, vai arī nogādājama adresātam personīgi pret parakstu.

(2) Korespondence uzskatāma par saņemtu, ja tā ir piegādāta adresātam personīgi vai pēc adresāta uzrādītās pasta adreses, vai juridiskās personas juridiskās adreses, vai fiziskās personas dzīvesvietas, bet, ja adresi nevar noskaidrot, — pēc pēdējās zināmās adreses.

520.pants. Sekas, ja puse nepiedalās šķīrējtiesas procesā

(1) Ja atbildētājs neiesniedz atsauksmi uz prasību saskaņā ar šā likuma 515.pantu, šķīrējtiesa turpina procesu, neuzskatot šādu neiesniegšanu par prasības atzīšanu, ja vien šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi.

(2) Ja puses bez attaisnojoša iemesla neierodas uz šķīrējtiesas mutvārdu sēdi vai neiesniedz rakstveida pierādījumus, šķīrējtiesa turpina procesu un izšķir strīdu, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem.

521.pants. Pierādījumi

(1) Pierādīšanas līdzekļi šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi, lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi.

(2) Pierādījumus iesniedz puses. Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu vai iebildumu pamatojumu. Šķīrējtiesa var pieprasīt, lai puses iesniedz papildu dokumentus vai citus pierādījumus.

(3) Rakstveida pierādījumus iesniedz oriģinālā vai noraksta veidā. Ja puse iesniedz dokumenta norakstu, šķīrējtiesa pati vai pēc otras puses lūguma var pieprasīt iesniegt oriģināldokumentu. Oriģināldokumentu pēc tās personas lūguma, kas iesniegusi šo dokumentu, šķīrējtiesa atdod atpakaļ, atstājot procesa materiālos apliecinātu tā norakstu.

(4) Šķīrējtiesa pati nosaka pierādījumu pieļaujamību un attiecināmību.

522.pants. Ekspertīze

(1) Ja šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi, šķīrējtiesa pēc puses lūguma var noteikt ekspertīzi, uzaicināt vienu vai vairākus ekspertus. Ekspertīze notiek tikai tad, ja puse iepriekš samaksājusi par eksperta pakalpojumiem.

(2) Puses pēc šķīrējtiesas pieprasījuma iesniedz ekspertam nepieciešamās ziņas vai dokumentus, uzrāda preces vai citus priekšmetus.

(3) Pēc puses pieprasījuma šķīrējtiesa uzaicina ekspertu pēc atzinuma došanas piedalīties šķīrējtiesas sēdē, lai sniegtu paskaidrojumus un atbildētu uz pušu jautājumiem par atzinumu.

(4) Šķīrējtiesa nosaka kārtību, kādā starp pusēm tiek sadalīti izdevumi par eksperta pakalpojumiem.

523.pants. Prasības nodrošināšana

 (Izslēgts ar 17.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2005.)

524.pants. Puses izstāšanās procesuālās sekas

(1) Fakts, ka fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, beigusi pastāvēt, pats par sevi neizbeidz šķīrējtiesas līgumu, ja puses nav vienojušās citādi un apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu.

(2) Šajā gadījumā šķīrējtiesa aptur šķīrējtiesas procesu līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai.

(3) Prasījuma cesija vai parāda pārvede var būt par pamatu šķīrējtiesas procesa izbeigšanai tikai tajos gadījumos, kad šķīrējtiesas līgums tiek atcelts likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā.

525.pants. Tiesības uz iebildumiem

(1) Ja ir pārkāpts vai nav ievērots kāds no šķīrējtiesas procesa noteikumiem, puse, kas piedalās šķīrējtiesas procesā, nekavējoties, tiklīdz tai par šo pārkāpumu ir kļuvis zināms vai vajadzētu kļūt zināmam, iesniedz šķīrējtiesai un otrai pusei rakstveida iebildumus.

(2) Par iebildumu pamatotību lemj šķīrējtiesa.

(3) Ja puse neiesniedz iebildumus, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt šādus iebildumus.

526.pants. Protokols

(1) Šķīrējtiesas sēdes protokolē tikai tad, ja kāda no pusēm to pieprasa un ir iemaksājusi šķīrējtiesā atlīdzību par sekretāra pakalpojumiem.

(2) Protokolu raksta šķīrējtiesas izraudzīts sekretārs.

(3) Protokolu paraksta visi šķīrējtiesneši un sekretārs. Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un piecu dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniegt rakstveida piezīmes vai iebildumus par protokolu. Par iebildumu pamatotību vai piezīmju atbilstību šķīrējtiesas sēdē notikušajam lemj šķīrējtiesa.

527.pants. Procesa dokumentu glabāšana pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas

(1) Ja strīdu izšķir pastāvīgā šķīrējtiesa, procesa dokumenti 10 gadus pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas paliek glabāšanā šķīrējtiesā. Šķīrējtiesa dokumentus glabā likumā noteiktajā arhīvu glabāšanas kārtībā.

(2) Ja strīdu izšķir šķīrējtiesa, kas izveidota konkrēta strīda izšķiršanai, procesa dokumenti tiek noformēti tādā eksemplāru skaitā, lai pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas tos vienā eksemplārā izsniegtu katrai pusei.

65.nodaļa

Šķīrējtiesas nolēmumi

528.pants. Nolēmumu pieņemšana šķīrējtiesā

(1) Visi nolēmumi (lēmumi un spriedumi) šķīrējtiesā, ja tā sastāv vairāk kā no viena šķīrējtiesneša, tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu.

(2) Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Tas nav pārsūdzams, un par to nevar iesniegt protestu.

529.pants. Izlīgums

(1) Ja šķīrējtiesas procesa laikā puses noslēdz izlīgumu, šķīrējtiesa procesu izbeidz.

(2) Izlīgumu puses slēdz rakstveidā un tajā norāda: juridiskajām personām — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi, fiziskajām personām — vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, kā arī strīda priekšmetu un katras puses saistības, ko tās labprātīgi uzņemas pildīt.

(3) Pēc pušu pieprasījuma šķīrējtiesa ar savu lēmumu apstiprina izlīgumu, ja tā noteikumi nav pretrunā ar likumu. Šādam lēmumam ir tāds pats juridisks spēks kā šķīrējtiesas spriedumam.

530.pants. Šķīrējtiesas spriedums

(1) Šķīrējtiesa spriedumu taisa rakstveidā, un to paraksta šķīrējtiesneši. Ja šķīrējtiesa sastāv no vairākiem šķīrējtiesnešiem, spriedumu paraksta visi šķīrējtiesneši, bet, ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta spriedumu, šķīrējtiesas spriedumā norādāms iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.

(2) Spriedumā norāda:

1) šķīrējtiesas sastāvu;

2) sprieduma taisīšanas datumu un vietu;

3) ziņas par pusēm;

4) strīda priekšmetu;

5) sprieduma motivējumu, ja vien puses nav vienojušās citādi;

6) secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un šķīrējtiesas sprieduma būtību;

7) piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu;

8) konkrēto mantu un tās vērtību, kas piedzenama mantas neesamības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas atdošanu natūrā;

9) kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par pienākumu izpildīt noteiktas darbības;

10) kāda sprieduma daļa attiecas uz katru no prasītājiem, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju labā, vai kāda sprieduma daļa jāizpilda katram no atbildētājiem, ja spriedums taisīts pret vairākiem atbildētājiem;

11) šķīrējtiesas procesa izdevumus, kā arī šo izdevumu un izdevumu par juridisko palīdzību sadalījumu starp pusēm.

(3) Šķīrējtiesas sprieduma norakstu nosūta pusēm. Rakstveida procesa gadījumā šķīrējtiesa sprieduma norakstu pusēm nosūta triju dienu laikā.

(4) Katra puse, paziņojot par to otrai pusei, līdz sprieduma izpildei var lūgt šķīrējtiesu:

1) izlabot jebkuru spriedumā pieļauto kļūdu aprēķinos, gramatisko vai drukas kļūdu. Šādas kļūdas šķīrējtiesa var izlabot arī pēc savas iniciatīvas;

2) izskaidrot spriedumu. Sprieduma izskaidrojums no tā pieņemšanas brīža kļūst par sprieduma neatņemamu sastāvdaļu;

3) 30 dienu laikā no sprieduma nosūtīšanas dienas pieņemt papildu spriedumu, ja spriedumā nav izšķirta kāda līdz sprieduma pieņemšanai iesniegtā prasība. Ja šķīrējtiesa uzskata lūgumu par pamatotu, tā šo lūgumu izlemj, taisot papildu spriedumu.

(5) Šķīrējtiesa lemj, vai pušu piedalīšanās ir nepieciešama, šķīrējtiesai izlemjot šādu jautājumu.

531.pants. Kārtība, kādā apliecināmi šķīrējtiesnešu paraksti uz nolēmuma

Pastāvīgā šķīrējtiesā kārtību, kādā apliecināmi šķīrējtiesnešu paraksti uz nolēmuma, nosaka pastāvīgās šķīrējtiesas reglaments, bet šķīrējtiesā, kas izveidota konkrēta strīda izšķiršanai, pirms nolēmuma izsniegšanas šķīrējtiesnešu parakstus apliecina notariāli.

532.pants. Šķīrējtiesas procesa izbeigšana

(1) Šķīrējtiesa pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja:

1) prasītājs atsauc savu prasību un atbildētājs neiebilst pret to;

2) puses vienojas par strīda izbeigšanu ar izlīgumu;

3) šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā zaudējis spēku;

4) šķīrējtiesa atzīst, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai;

5) fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās, ka process šādā gadījumā izbeidzams.

(2) Ja šķīrējtiesas process izbeigts šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā norādīto iemeslu dēļ, atkārtota griešanās šķīrējtiesā vai griešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.

(3) Ja šķīrējtiesas process izbeigts šā panta pirmās daļas 3. vai 4.punktā norādīto iemeslu dēļ vai ja fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un puses ir vienojušās, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams, puses ir tiesīgas griezties tiesā.

3. Izslēgt 61., 62., 63., 64. un 65.nodaļu.

7. Izslēgt 61., 62., 63., 64. un 65.nodaļu.

533.pants. Šķīrējtiesas nolēmuma izpildīšanas kārtība

(1) Šķīrējtiesas nolēmums pusēm ir obligāts un izpildāms labprātīgi šajā nolēmumā noteiktajā termiņā. Labprātīgai sprieduma izpildei nosaka termiņu, kas nav īsāks par piecām dienām.

(2) Ja pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmums izpildāms Latvijā un labprātīgi netiek pildīts, ieinteresētā puse ir tiesīga vērsties rajona (pilsētas) tiesā pēc parādnieka deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc parādnieka dzīvesvietas vai juridiskās adreses ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei.

4. Izslēgt 533.pantu.

8. Izslēgt 533.pantu.

534.pants. Pieteikuma iesniegšana par pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildi

(1) Pieteikumam par izpildu raksta izsniegšanu pievieno:

1) pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmumu;

2) dokumentu, kas apliecina pušu rakstveida vienošanos par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā, vai notariāli apliecinātu tā norakstu;

3) pieteikuma norakstus atbilstoši pārējo lietas dalībnieku skaitam;

4) dokumentu par valsts nodevas samaksu;

5) izziņu, kas apliecina fiziskās personas deklarēto dzīvesvietu.

(2) Dokumentus iesniedz valsts valodā vai kopā ar to notariāli apliecinātu tulkojumu valsts valodā.

5. Izteikt 534.pantu šādā redakcijā:

"534.pants. Pieteikuma iesniegšana par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei

(1) Ja pastāvīgās šķīrējtiesas spriedums izpildāms Latvijā un labprātīgi netiek pildīts, ieinteresētā puse pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei var iesniegt rajona (pilsētas) tiesā pēc parādnieka deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, – pēc parādnieka dzīvesvietas vai juridiskās adreses vai pēc šķīrējtiesas sprieduma izpildes vietas.

(2) Pieteikumam par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei pievieno:

1) šķīrējtiesas sprieduma norakstu;

2) šķīrējtiesas līgumu, kas apliecina pušu rakstveida vienošanos par civiltiesiskā strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā, vai apliecinātu tā norakstu;

3) pieteikuma norakstus atbilstoši pārējo lietas dalībnieku skaitam;

4) dokumentus, kas apstiprina valsts nodevas un ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei saistīto izdevumu samaksu.

9. Izteikt 534.pantu šādā redakcijā:

"534.pants. Pieteikuma iesniegšana par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei

(1) Ja pastāvīgās šķīrējtiesas spriedums izpildāms Latvijā un labprātīgi netiek pildīts, ieinteresētā puse pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei var iesniegt rajona (pilsētas) tiesā pēc parādnieka deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, – pēc parādnieka dzīvesvietas vai juridiskās adreses vai pēc šķīrējtiesas sprieduma izpildes vietas.

(2) Pieteikumam par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei pievieno:

1) pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma norakstu;

2) šķīrējtiesas līgumu, kas apliecina pušu rakstveida vienošanos par civiltiesiskā strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā, vai apliecinātu tā norakstu;

3) pieteikuma norakstus atbilstoši pārējo lietas dalībnieku skaitam;

4) dokumentus, kas apstiprina valsts nodevas un ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei saistīto izdevumu samaksu.

(3) Pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmumu pēc puses lūguma var izsniegt atpakaļ, aizstājot to ar apliecinātu norakstu.

(3) Šā panta otrās daļas 4.punktā minētos dokumentus var nepievienot, ja pieteikumā norāda ziņas par veikto valsts nodevas maksājumu un ar pieteikuma par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei saistīto izdevumu samaksu, norādot maksātāja identifikācijas datus – vārdu, uzvārdu, personas kodu vai nosaukumu un reģistrācijas numuru, ja tie atšķiras no pieteicēja datiem, kā arī maksājuma rīkojuma datumu un numuru. Veicot maksājumu,  maksājuma rīkojuma mērķī norāda informāciju par parādnieku – vārdu, uzvārdu, personas kodu vai nosaukumu un reģistrācijas numuru. Šajā gadījumā rajona (pilsētas) tiesa minētos maksājumus atzīst par saņemtiem valsts budžetā, izmantojot budžeta elektronisko norēķinu sistēmu "eKase" (tās tiešsaistes datu apmaiņas moduli).

12

Juridiskais birojs

Izslēgt 534.panta trešajā daļā vārdus „"eKase" (tās tiešsaistes datu apmaiņas moduli)”.

Atbalstīts

(3) Šā panta otrās daļas 4.punktā minētos dokumentus var nepievienot, ja pieteikumā iekļauj ziņas par veikto valsts nodevas maksājumu un ar pieteikuma par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei saistīto izdevumu samaksu, norādot maksātāja identifikācijas datus — vārdu, uzvārdu, personas kodu vai nosaukumu un reģistrācijas numuru, ja tie atšķiras no pieteicēja datiem, kā arī maksājuma rīkojuma datumu un numuru. Veicot maksājumu, maksājuma rīkojuma mērķī norāda informāciju par parādnieku — viņa vārdu, uzvārdu, personas kodu vai nosaukumu un reģistrācijas numuru. Šajā gadījumā rajona (pilsētas) tiesa minētos maksājumus atzīst par saņemtiem valsts budžetā, izmantojot budžeta elektronisko norēķinu sistēmu.

(4) Šķīrējtiesas līgumu, kas apliecina pušu rakstveida vienošanos par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā pēc puses lūguma, var izsniegt atpakaļ, aizstājot to ar apliecinātu norakstu."

(4) Šķīrējtiesas līgumu, kas apliecina pušu rakstveida vienošanos par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā pēc puses lūguma, var izsniegt atpakaļ, aizstājot to ar apliecinātu norakstu."

534.¹ pants. Pieteikuma nosūtīšana lietas dalībniekiem

(1) Kad tiesā saņemts pieteikums par izpildu raksta izsniegšanu, pieteikumu nekavējoties nosūta pārējiem lietas dalībniekiem ierakstītā pasta sūtījumā, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par 10 dienām un ilgāks par 15 dienām no pieteikuma nosūtīšanas dienas.

(2) Paskaidrojumā lietas dalībnieks norāda:

1) vai viņš atzīst pieteikumu pilnībā vai kādā tā daļā;

2) savus iebildumus pret pieteikumu un to pamatojumu;

3) pierādījumus, kas apstiprina viņa iebildumus un to pamatojumu, kā arī likumu, uz kuru tie pamatoti;

4) lūgumus par pierādījumu pieņemšanu vai izprasīšanu;

5) citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem pieteikuma izskatīšanā.

(3) Lietas dalībnieks pievieno paskaidrojumam tā norakstus atbilstoši pārējo lietas dalībnieku skaitam.

(4) Pēc paskaidrojuma saņemšanas tiesnesis tā norakstu nekavējoties nosūta pārējiem lietas dalībniekiem.

(5) Paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis pieteikuma par izpildu raksta izsniegšanu izskatīšanai.

6. Izteikt 534.¹ panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

"534.¹ pants. Pieteikuma par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei nosūtīšana lietas dalībniekiem

(1) Kad rajona (pilsētas) tiesā saņemts pieteikums par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei, to nekavējoties nosūta pārējiem lietas dalībniekiem ierakstītā pasta sūtījumā, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par 20 dienām no pieteikuma nosūtīšanas dienas."

10. Izteikt 534.¹ panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

"534.¹ pants. Pieteikuma par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei nosūtīšana lietas dalībniekiem

(1) Kad rajona (pilsētas) tiesā saņemts pieteikums par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei, to nekavējoties nosūta pārējiem lietas dalībniekiem ierakstītā pasta sūtījumā, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par 20 dienām no pieteikuma nosūtīšanas dienas."

535.pants. Pieteikuma izlemšana par šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildi

(1) Lēmumu par izpildu raksta izsniegšanu vai motivētu atteikumu to izsniegt pieņem tiesnesis uz iesniegto dokumentu pamata, neaicinot lietas dalībniekus, 10 dienu laikā no dienas, kad beidzies termiņš paskaidrojumu sniegšanai, bet, ja paskaidrojumi nosūtīti pārējiem lietas dalībniekiem, — 10 dienu laikā no paskaidrojumu nosūtīšanas dienas. Pieņemot lēmumu par izpildu raksta izsniegšanu, tiesnesis izlemj arī jautājumu, vai atlīdzināma valsts nodeva par izpildu raksta izsniegšanu.

(2) Lēmums par izpildu raksta izsniegšanu stājas spēkā nekavējoties.

(3) Par lēmumu atteikt izsniegt izpildu rakstu var iesniegt blakus sūdzību 10 dienu laikā no dienas, kad prasītājs saņēmis lēmuma norakstu.

7. Izteikt 535., 536. un 537.pantu šādā redakcijā:

"535.pants. Pieteikuma izlemšana par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei

(1) Lēmumu par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei vai lēmumu par atteikumu izsniegt izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei pieņem tiesnesis uz iesniegto dokumentu pamata, neaicinot lietas dalībniekus, 20 dienu laikā no dienas, kad paskaidrojumi nosūtīti pārējiem lietas dalībniekiem, vai 20 dienu laikā no dienas, kad beidzies termiņš paskaidrojumu sniegšanai. Pieņemot lēmumu par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei, tiesnesis izlemj arī jautājumu, vai atlīdzināma valsts nodeva par izpildu raksta izsniegšanu un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. Lēmuma norakstu pusēm nosūta triju dienu laikā.

(2) Tiesa var izprasīt no pastāvīgās šķīrējtiesas lietu vai citu informāciju, ja tā nepieciešama šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanai.

(3) Lēmums par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei nav pārsūdzams.

(4) Par lēmumu atteikt izsniegt izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei var iesniegt blakus sūdzību 10 dienu laikā no lēmuma noraksta saņemšanas dienas.

(5) Lēmums par atteikumu izsniegt izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš blakus sūdzības iesniegšanai un blakus sūdzība nav iesniegta.

11. Izteikt 535., 536. un 537.pantu šādā redakcijā:

“535.pants. Pieteikuma par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei izlemšana

(1) Lēmumu par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei vai lēmumu par atteikumu izsniegt izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei pieņem tiesnesis uz iesniegto dokumentu pamata, neaicinot lietas dalībniekus, 20 dienu laikā no dienas, kad paskaidrojumi nosūtīti pārējiem lietas dalībniekiem, vai 20 dienu laikā no dienas, kad beidzies termiņš paskaidrojumu sniegšanai. Pieņemot lēmumu par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei, tiesnesis izlemj arī jautājumu, vai atlīdzināma valsts nodeva par šāda izpildu raksta izsniegšanu un vai atlīdzināmi ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. Lēmuma norakstu pusēm nosūta triju dienu laikā.

(2) Tiesa var izprasīt no pastāvīgās šķīrējtiesas lietu vai citu informāciju, ja tā nepieciešama šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanai.

(3) Lēmums par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei nav pārsūdzams.

(4) Par lēmumu atteikt izsniegt izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei var iesniegt blakus sūdzību 10 dienu laikā no lēmuma noraksta saņemšanas dienas.

(5) Lēmums par atteikumu izsniegt izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš blakus sūdzības iesniegšanai un blakus sūdzība nav iesniegta.

536.pants. Izpildu raksta izsniegšanas atteikuma pamats

(1) Tiesnesis atsaka izpildu raksta izsniegšanu, ja:

1) konkrēto strīdu var izšķirt tikai tiesa;

2) šķīrējtiesas līgumu noslēgusi persona, kurai nodibināta aizgādnība, vai nepilngadīgais;

3) šķīrējtiesas līgums likumā noteiktajā kārtībā ir atcelts vai atzīts par spēkā neesošu;

4) pusei nebija pienācīgā veidā paziņots par šķīrējtiesas procesu vai tā citu iemeslu dēļ nevarēja iesniegt savus paskaidrojumus un tas būtiski ietekmējis šķīrējtiesas procesu;

5) pusei nebija pienācīgā veidā paziņots par šķīrējtiesnešu iecelšanu un tas būtiski ietekmējis šķīrējtiesas procesu;

536.pants. Izpildu raksta izsniegšanas pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei atteikuma pamats

(1) Tiesnesis atsaka izsniegt izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei, ja:

1) konkrēto civiltiesisko strīdu var izšķirt tikai tiesa;

2) šķīrējtiesas līgumu noslēgusi fiziska persona, kurai ierobežota rīcībspēja, vai nepilngadīgais;

3) šķīrējtiesas līgums likumā noteiktajā kārtībā ir atcelts vai atzīts par spēkā neesošu;

4) pusei nebija pienācīgā veidā paziņots par šķīrējtiesas procesu vai tā citu iemeslu dēļ nevarēja iesniegt savus paskaidrojumus un tas būtiski ietekmējis šķīrējtiesas procesu;

5) pusei nebija pienācīgā veidā paziņots par šķīrējtiesnešu iecelšanu un tas būtiski ietekmējis šķīrējtiesas procesu;

536.pants. Izpildu raksta izsniegšanas pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei atteikuma pamats

(1) Tiesnesis atsaka izsniegt izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei, ja:

1) konkrēto civiltiesisko strīdu var izšķirt tikai tiesa;

2) šķīrējtiesas līgumu noslēgusi fiziskā persona, kurai ierobežota rīcībspēja, vai nepilngadīgais;

3) šķīrējtiesas līgums likumā noteiktajā kārtībā ir atcelts vai atzīts par spēkā neesošu;

4) pusei nebija pienācīgā veidā paziņots par šķīrējtiesas procesu vai tā citu iemeslu dēļ nevarēja iesniegt savus paskaidrojumus un tas būtiski ietekmējis šķīrējtiesas procesu;

5) pusei nebija pienācīgā veidā paziņots par šķīrējtiesnešu iecelšanu un tas būtiski ietekmējis šķīrējtiesas procesu;

6) šķīrējtiesnesis neatbilst šā likuma 497.panta otrās daļas prasībām, šķīrējtiesa netika izveidota vai šķīrējtiesas process nenotika atbilstoši šķīrējtiesas līguma vai šā likuma D daļas noteikumiem;

6) šķīrējtiesnesis neatbilst Šķīrējtiesu likuma 15.pantā minētajām prasībām, šķīrējtiesa netika izveidota vai šķīrējtiesas process nenotika atbilstoši šķīrējtiesas līguma vai Šķīrējtiesu likuma noteikumiem;

13

Juridiskais birojs

Izslēgt 536.panta pirmās daļas 6.punktā skaitli un vārdus „15.pantā minētajām”.

Atbalstīts

6) šķīrējtiesnesis neatbilst Šķīrējtiesu likuma prasībām, šķīrējtiesa netika izveidota vai šķīrējtiesas process nenotika atbilstoši šķīrējtiesas līguma vai Šķīrējtiesu likuma noteikumiem;

7) šķīrējtiesas nolēmums pieņemts par strīdu, kurš nav paredzēts šķīrējtiesas līgumā vai kurš neatbilst šķīrējtiesas līguma noteikumiem, vai arī tajā ir izšķirti jautājumi, kurus neietver šķīrējtiesas līgums.

(2) Ja izpildu rakstu šā panta pirmajā daļā minēto iemeslu dēļ nav iespējams izsniegt kādā nolēmuma daļā, to var izsniegt pārējā šķīrējtiesas nolēmuma daļā.

7) šķīrējtiesas spriedums pieņemts par civiltiesisko strīdu, kas nav paredzēts šķīrējtiesas līgumā vai kas neatbilst šķīrējtiesas līguma noteikumiem, vai arī tajā ir izšķirti jautājumi, kurus neietver šķīrējtiesas līgums.

(2) Ja izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei šā panta pirmajā daļā minēto iemeslu dēļ nav iespējams izsniegt kādā pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma daļā, to var izsniegt pārējā šķīrējtiesas sprieduma daļā.

7) šķīrējtiesas spriedums pieņemts par civiltiesisko strīdu, kas nav paredzēts šķīrējtiesas līgumā vai kas neatbilst šķīrējtiesas līguma noteikumiem, vai arī tajā ir izšķirti jautājumi, kurus neietver šķīrējtiesas līgums.

(2) Ja izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei šā panta pirmajā daļā minēto iemeslu dēļ nav iespējams izsniegt kādā pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma daļā, to var izsniegt pārējā šķīrējtiesas sprieduma daļā.

537.pants. Izpildu raksta izsniegšanas atteikuma sekas

Pēc tam, kad lēmums par atteikumu izsniegt izpildu rakstu stājies spēkā:

1) strīdu var izšķirt tiesā vispārējā kārtībā, ja izpildu rakstu atteikts izsniegt uz šā likuma 536.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 7.punkta pamata;

2) strīdu var atkārtoti nodot izšķiršanai šķīrējtiesā, ja izpildu rakstu atteikts izsniegt uz šā likuma 536.panta pirmās daļas 4., 5. un 6.punkta pamata.

537.pants. Izpildu raksta pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei izsniegšanas atteikuma sekas

Pēc tam, kad lēmums par atteikumu izsniegt izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei stājies spēkā:

1) civiltiesisko strīdu var izšķirt tiesā vispārējā kārtībā, ja izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei atteikts izsniegt, pamatojoties uz šā likuma 536.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 7.punktu;

2) civiltiesisko strīdu var atkārtoti nodot izšķiršanai šķīrējtiesā, ja izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei atteikts izsniegt, pamatojoties uz šā likuma 536.panta pirmās daļas 4., 5. un 6.punktu."

537.pants. Izpildu raksta pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei izsniegšanas atteikuma sekas

Pēc tam, kad lēmums par atteikumu izsniegt izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei stājies spēkā:

1) civiltiesisko strīdu var izšķirt tiesā vispārējā kārtībā, ja izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei atteikts izsniegt, pamatojoties uz šā likuma 536.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 7.punktu;

2) civiltiesisko strīdu var atkārtoti nodot izšķiršanai šķīrējtiesā, ja izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei atteikts izsniegt, pamatojoties uz šā likuma 536.panta pirmās daļas 4., 5. un 6.punktu."

600.pants. Paziņojums par piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu

(1) Ja piedzinējs lūdz vērst piedziņu uz nekustamo īpašumu, tiesu izpildītājs nosūta ierakstītā sūtījumā parādniekam paziņojumu un uzaicina viņu nokārtot parādu, kā arī sniegt informāciju par to, vai parādnieks ir reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa maksātājs un vai, pārdodot izsolē viņa nekustamo īpašumu, izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli un kāda ir šīs cenas apliekamā vērtība. Piedzinēja lūgumam pievienojami tik tiesas izdoti likumīgā spēkā stājušies nolēmumu noraksti, cik ir nekustamo īpašumu, uz kuriem tiek vērsta piedziņa.

(2) Tiesu izpildītājs iesniedz zemesgrāmatu nodaļai nostiprinājuma lūgumu par piedziņas atzīmes ierakstīšanu. Šīs atzīmes sekas norādītas Civillikuma 1077.panta pirmajā daļā, 1081. un 1305.pantā, kā arī Zemesgrāmatu likuma 46.pantā.

(3) Tiesu izpildītājs pieprasa no zemesgrāmatu nodaļas attiecīgā zemesgrāmatas nodalījuma norakstu un ierakstītā sūtījumā nosūta paziņojumu nekustamā īpašuma īpašniekam, ja tas nav parādnieks, nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, izņemot tādas dzīvojamās mājas kopīpašniekus, kura nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, kā arī visiem hipotekārajiem kreditoriem, tajā skaitā personām, kuru labā ierakstīta ķīlas tiesības atzīme, norādot:

1) kuras personas prasījuma apmierināšanai tiek vērsta piedziņa uz nekustamo īpašumu;

2) cik liela ir parāda summa un vai parāds nodrošināts ar hipotēku uz attiecīgo nekustamo īpašumu.

14

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs G.Bērziņš

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Papildināt 600.panta trešo daļu pēc vārdiem „ķīlas tiesības” ar vārdiem „vai aizlieguma”.”.

Atbalstīts

12. Papildināt 600.panta trešo daļu pēc vārdiem „ķīlas tiesības” ar vārdiem „vai aizlieguma”.

(4) Šā panta trešajā daļā minētajā paziņojumā tiesu izpildītājs pieprasa, lai hipotekārie kreditori tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā, kas nav mazāks par 10 dienām, iesniedz ziņas par atlikušā hipotekārā parāda apmēru.

(5) Tiesu izpildītājs pieprasa no pašvaldības ziņas par nekustamā īpašuma nodokļu parādu un uzaicina pašvaldību iesniegt lēmumu par nodokļu parāda piedziņu, ja tāds ir.

(6) Ja parādnieks līdz nekustamā īpašuma izsolei pilnībā samaksājis parādu un sprieduma izpildes izdevumus tiesu izpildītājam, nekustamā īpašuma pārdošana tiek atcelta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 19.06.2003., 05.02.2009., 20.12.2010., 08.09.2011. un 23.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2013.)

611.pants. Izsoles sekas

(1) Nekustamais īpašums paliek tam, kas solījis augstāku cenu nekā citi.

(2) Nosolītājam viena mēneša laikā pēc izsoles jāsamaksā visa summa, ko viņš nosolījis, pievienotās vērtības nodoklis, ja izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli, kā arī šā likuma 34.panta pirmās daļas 15.punktā noteiktā valsts nodeva par pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda. Par visas summas samaksu uzskatāma arī tiesu izpildītājam iesniegta bankas pieprasījuma garantijas vēstule, kurā norādīts garantijas priekšmets, summa un termiņš, kas nevar būt īsāks par trijiem mēnešiem, skaitot no izsoles akta apstiprināšanas dienas, ja šādai pieprasījuma garantijas vēstules izmantošanai piekritis piedzinējs un hipotekārais kreditors.

15

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs G.Bērziņš

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„611.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Nosolītājam viena mēneša laikā pēc izsoles jāsamaksā:

1) visa summa, ko viņš nosolījis;

2) pievienotās vērtības nodoklis, ja izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli;

3) šā likuma 34. panta pirmās daļas 15. punktā noteiktā valsts nodeva par pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda;

4) valsts un kancelejas nodevu, kāda normatīvajos aktos noteikta īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā.”;

Atbalstīts

13. 611.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Nosolītājam viena mēneša laikā pēc izsoles jāsamaksā:

1) visa summa, ko viņš nosolījis;

2) pievienotās vērtības nodoklis, ja izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli;

3) šā likuma 34. panta pirmās daļas 15. punktā noteiktā valsts nodeva par pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda;

4) valsts un kancelejas nodeva, kāda normatīvajos aktos noteikta īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā.”;

papildināt pantu ar (2¹) daļu šādā redakcijā:

„(2¹) Par visas summas samaksu uzskatāma arī tiesu izpildītājam iesniegta bankas pieprasījuma garantijas vēstule, kurā norādīts garantijas priekšmets, summa un termiņš, kas nevar būt īsāks par trijiem mēnešiem, skaitot no izsoles akta apstiprināšanas dienas, ja šādai pieprasījuma garantijas vēstules izmantošanai piekritis piedzinējs un hipotekārais kreditors.”;

papildināt pantu ar 2¹ daļu šādā redakcijā:

„(2¹) Par visas summas samaksu uzskatāma arī tiesu izpildītājam iesniegta bankas pieprasījuma garantijas vēstule, kurā norādīts garantijas priekšmets, summa un termiņš, kas nevar būt īsāks par trim mēnešiem, skaitot no izsoles akta apstiprināšanas dienas, ja šādai pieprasījuma garantijas vēstules izmantošanai piekritis piedzinējs un hipotekārais kreditors.”;

(3) Pēc tam, kad nekustamā īpašuma nosolītājs samaksājis visu no viņa pienākošos summu, tiesu izpildītājs izsoles aktu iesniedz apstiprināšanai apgabaltiesā, kuras darbības teritorijā atrodas nekustamais īpašums.

izteikt panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Pēc tam, kad nekustamā īpašuma nosolītājs samaksājis visu no viņa pienākošos summu, tiesu izpildītājs pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda elektroniski iesniedz rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatas nodaļā, kuras darbības teritorijā atrodas nekustamais īpašums, un lūdz nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda.””.

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Pēc tam, kad nekustamā īpašuma nosolītājs samaksājis visu no viņa pienākošos summu, tiesu izpildītājs pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda elektroniski iesniedz rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatas nodaļā, kuras darbības teritorijā atrodas nekustamais īpašums, un lūdz nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda.”

(3¹) Pēc tam, kad tiesu izpildītājs iesniedz bankai tiesas lēmuma norakstu par izsoles akta apstiprināšanu, banka triju dienu laikā ieskaita tiesu izpildītāja depozītu kontā bankas pieprasījuma garantijas vēstulē norādīto summu.

(3²) Pēc tam, kad ir notecējis tiesu izpildītāja sastādītā aprēķina pārsūdzēšanas termiņš un šis aprēķins nav pārsūdzēts, vai, ja šis aprēķins ir pārsūdzēts, — pēc tam, kad spēkā stājies tiesas nolēmums par sastādīto aprēķinu, tiesu izpildītājs nosolītāja samaksāto pievienotās vērtības nodokli iemaksā valsts budžetā un paziņo par to parādniekam un Valsts ieņēmumu dienestam.

(4) Ja nosolītājs noteiktā termiņā nesamaksā visu no viņa pienākošos summu, iemaksātais nodrošinājums pievienojams pie kopējās par īpašumu saņemtās summas un sadalāms tādā pašā kārtībā kā šī summa. Iemaksātais nodrošinājums pievienojams pie kopējās summas arī tad, ja tiek konstatēts, ka nosolītājam nebija tiesību piedalīties izsolē (608.panta 1.¹ daļa).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 05.02.2009., 17.12.2009., 20.12.2010. un 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

613.pants. Nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšana

(1) Lietu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja (persona, kas pārņēmusi nekustamo īpašumu, vai nosolītājs) vārda tiesa izskata rakstveida procesā 15 dienu laikā no tiesu izpildītāja pieteikuma iesniegšanas tiesā. Par lietas izskatīšanu tiesa paziņo tiesu izpildītājam, kā arī piedzinējam, parādniekam, nekustamā īpašuma ieguvējam, nekustamā īpašuma īpašniekam, hipotekārajam kreditoram, personai, kuras labā nostiprināta ķīlas tiesību vai aizlieguma atzīme, un personai, kura iesniegusi šā likuma 617.panta otrajā daļā minēto sūdzību, ja šāda sūdzība ir iesniegta.

(1¹) Tiesu izpildītājs pieteikumam par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda pievieno dokumentus, kas apstiprina, ka tiesas izdevumi par minētā pieteikuma iesniegšanu tiesā ir samaksāti.

(2) Vienlaikus ar pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda tiesa var izskatīt arī sūdzību par tiesu izpildītāja rīcību, ja sūdzības iesniedzējs lūdz atzīt izsoli par spēkā neesošu (617.panta otrā daļa).

(3) Apmierinot pieteikumu, tiesa pieņem lēmumu:

1) par izsoles akta apstiprināšanu un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda;

2) neatkarīgi no kreditora piekrišanas — par visu zemesgrāmatā uz šo īpašumu ierakstīto parādu saistību dzēšanu, par kurām ieguvējs nav tieši paziņojis, ka uzņemas tās uz sevi;

3) neatkarīgi no kreditora piekrišanas — par to apgrūtinājumu dzēšanu, kas pieņemti kā nosacījums, īpašumu iegūstot (609.pants);

4) par zemesgrāmatā uz šo īpašumu ierakstīto aizlieguma atzīmju dzēšanu;

5) par sūdzības par izsoles atzīšanu par spēkā neesošu noraidīšanu, ja šāda sūdzība ir iesniegta.

(4) Noraidot pieteikumu, tiesa atzīst izsoli par spēkā neesošu.

(5) Pēc ieguvēja lūguma tiesa lemj par viņa ievešanu iegūtā nekustamā īpašuma valdījumā.

(5¹) Pēc tās bankas lūguma, kuras izsniegtā pieprasījuma garantijas vēstule izmantota pirkuma summas samaksai, tiesa lemj par ķīlas tiesības nodibināšanu uz pārdoto nekustamo īpašumu.

(6) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(7) Šajā pantā noteiktajā kārtībā tiesa apstiprina arī kuģa izsoles aktu.

(05.02.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.2009., 20.12.2010. un 08.09.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.09.2011.)

16

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs G.Bērziņš

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Izteikt 613.pantu šādā redakcijā:

613.pants. Nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšana

(1) Lietu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja (persona, kas pārņēmusi nekustamo īpašumu, vai nosolītājs) vārda tiesa izskata rakstveida procesā 30 dienu laikā no tiesu izpildītāja pieteikuma iesniegšanas tiesā. Par lietas izskatīšanu tiesa paziņo tiesu izpildītājam, kā arī piedzinējam, parādniekam, nekustamā īpašuma ieguvējam, hipotekārajam kreditoram un personai, kura iesniegusi šā likuma 617.panta otrajā daļā minēto sūdzību, ja šāda sūdzība ir iesniegta.

(1¹) Tiesu izpildītājs pieteikumā norāda informāciju par lietā veiktajām izpildu darbībām, kas saistītas ar piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu, un apliecina šā likuma 611.panta otrās daļas 3. un 4. punktā noteikto tiesas izdevumu par minētā pieteikuma iesniegšanu tiesā samaksu.

(1²) Izskatot lietu, tiesa ieskatās Izpildu lietu reģistra datos. Tiesa ir tiesīga pieprasīt no  lietā iesaistītajām personām papildus rakstveida paskaidrojumus un pierādījumus, lai precizētu lietas apstākļus un pierādījumus.

(2) Vienlaikus ar pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda tiesa var izskatīt arī sūdzību par tiesu izpildītāja rīcību, ja sūdzības iesniedzējs lūdz atzīt izsoli par spēkā neesošu (617.panta otrā daļa).

(3) Apmierinot pieteikumu, tiesa pieņem lēmumu:

1) par izsoles akta apstiprināšanu un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda;

2) neatkarīgi no kreditora piekrišanas — par visu zemesgrāmatā uz šo īpašumu ierakstīto parādu saistību dzēšanu, par kurām ieguvējs nav tieši paziņojis, ka uzņemas tās uz sevi;

3) neatkarīgi no kreditora piekrišanas — par to apgrūtinājumu dzēšanu, kas pieņemti kā nosacījums, īpašumu iegūstot (609.pants);

4) par zemesgrāmatā uz šo īpašumu ierakstīto aizlieguma atzīmju dzēšanu;

5) par sūdzības par izsoles atzīšanu par spēkā neesošu noraidīšanu, ja šāda sūdzība ir iesniegta.

(4) Noraidot pieteikumu, tiesa atzīst izsoli par spēkā neesošu.

(5) Pēc ieguvēja lūguma tiesa lemj par viņa ievešanu iegūtā nekustamā īpašuma valdījumā.

(5¹) Pēc tās bankas lūguma, kuras izsniegtā pieprasījuma garantijas vēstule izmantota pirkuma summas samaksai, tiesa lemj par ķīlas tiesības nodibināšanu uz pārdoto nekustamo īpašumu.

(5²) Ja lietā nav iesniegta sūdzība par izsoles atzīšanu par spēkā neesošu vai lūgums par ievešanu iegūtā nekustamā īpašuma valdījumā, lēmumu, ar kuru apstiprināts izsoles akts vai apmierināts pieteikums par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pēdējā pārsolītā solītāja, līdzīpašnieka vai kreditora vārda (615.panta piektā daļa), tiesa sastāda rezolūcijas veidā.

(6) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību. Apgabaltiesai, izskatot blakus sūdzību, ir tiesības:

1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt lēmumu un izlemt jautājumu pēc būtības.

(6¹) Šā panta sestajā daļā minētais lēmums stājas spēkā un ir izpildāms nekavējoties.

(6²) Pēc tam, kad stājies spēkā tiesas lēmums, ar kuru apmierināts pieteikums par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda, tiesu izpildītājs šā likuma 611. panta otrās daļas 4. punktā vai 615. panta ceturtās daļas 2. punktā minēto valsts un kancelejas nodevu iemaksā valsts budžetā un paziņo par to ieguvējam un attiecīgajai zemesgrāmatu nodaļai.

(7) Šajā pantā noteiktajā kārtībā, ciktāl tā attiecas uz lēmuma par izsoles akta apstiprināšanu pieņemšanu, rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļa apstiprina arī kuģa izsoles aktu.””.

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlikumā Nr.17.

17

Juridiskā komisija

Izteikt 613.pantu šādā redakcijā:

613.pants. Nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšana

(1) Lietu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja (persona, kas pārņēmusi nekustamo īpašumu, vai nosolītājs) vārda tiesa izskata rakstveida procesā 30 dienu laikā no tiesu izpildītāja pieteikuma iesniegšanas tiesā. Par lietas izskatīšanu tiesa paziņo tiesu izpildītājam, kā arī piedzinējam, parādniekam, nekustamā īpašuma ieguvējam, hipotekārajam kreditoram un personai, kura iesniegusi šā likuma 617.panta otrajā daļā minēto sūdzību, ja šāda sūdzība ir iesniegta.

(2) Tiesu izpildītājs pieteikumā ietver informāciju par lietā veiktajām izpildu darbībām, kas saistītas ar piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu, un apliecina šā likuma 611.panta otrās daļas 3. un 4.punktā noteikto tiesas izdevumu samaksu par minētā pieteikuma iesniegšanu tiesā.

(3) Izskatot lietu, tiesa ieskatās Izpildu lietu reģistra datos. Tiesa ir tiesīga pieprasīt no lietā iesaistītajām personāmpapildus rakstveida paskaidrojumus un pierādījumus, lai precizētu lietas apstākļus un pierādījumus.

(4) Vienlaikus ar pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda tiesa var izskatīt arī sūdzību par tiesu izpildītāja rīcību, ja sūdzības iesniedzējs lūdz atzīt izsoli par spēkā neesošu (617.panta otrā daļa).

(5) Apmierinot pieteikumu, tiesa pieņem lēmumu:

1) par izsoles akta apstiprināšanu un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda;

2) neatkarīgi no kreditora piekrišanas — par visu zemesgrāmatā uz šo īpašumu ierakstīto parādu saistību dzēšanu, par kurām ieguvējs nav tieši paziņojis, ka uzņemas tās uz sevi;

3) neatkarīgi no kreditora piekrišanas — par to apgrūtinājumu dzēšanu, kas pieņemti kā nosacījums, īpašumu iegūstot (609.pants);

4) par zemesgrāmatā uz šo īpašumu ierakstīto aizlieguma atzīmju dzēšanu;

5) par sūdzības par izsoles atzīšanu par spēkā neesošu noraidīšanu, ja šāda sūdzība ir iesniegta.

(6) Noraidot pieteikumu, tiesa atzīst izsoli par spēkā neesošu.

(7) Pēc ieguvēja lūguma tiesa lemj par viņa ievešanu iegūtā nekustamā īpašuma valdījumā.

(8) Pēc tās bankas lūguma, kuras izsniegtā pieprasījuma garantijas vēstule izmantota pirkuma summas samaksai, tiesa lemj par ķīlas tiesības nodibināšanu uz pārdoto nekustamo īpašumu.

(9) Ja lietā nav iesniegta sūdzība par izsoles atzīšanu par spēkā neesošu vai lūgums par ievešanu iegūtā nekustamā īpašuma valdījumā, lēmumu, ar kuru apstiprināts izsoles akts vai apmierināts pieteikums par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pēdējā pārsolītā solītāja, līdzīpašnieka vai kreditora vārda (615.panta piektā daļa), tiesa sastāda rezolūcijas veidā.

(10) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību. Apgabaltiesai, izskatot blakus sūdzību, ir tiesības:

1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt lēmumu un izlemt jautājumu pēc būtības.

(11) Šā panta desmitajā daļā minētais lēmums stājas spēkā un ir izpildāms nekavējoties.

(12) Pēc tam, kad stājies spēkā tiesas lēmums, ar kuru apmierināts pieteikums par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda, tiesu izpildītājs šā likuma 611. panta otrās daļas 4. punktā vai 615. panta ceturtās daļas 2. punktā minēto valsts un kancelejas nodevu iemaksā valsts budžetā un paziņo par to ieguvējam un attiecīgajai rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļai.

(13) Šajā pantā noteiktajā kārtībā, ciktāl tā attiecas uz lēmuma par izsoles akta apstiprināšanu pieņemšanu, rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļa apstiprina arī kuģa izsoles aktu.”

Atbalstīts

14. Izteikt 613.pantu šādā redakcijā:

613.pants. Nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšana

(1) Lietu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja (persona, kas pārņēmusi nekustamo īpašumu, vai nosolītājs) vārda tiesa izskata rakstveida procesā 30 dienu laikā no tiesu izpildītāja pieteikuma iesniegšanas tiesā. Par lietas izskatīšanu tiesa paziņo tiesu izpildītājam, kā arī piedzinējam, parādniekam, nekustamā īpašuma ieguvējam, hipotekārajam kreditoram un personai, kura iesniegusi šā likuma 617.panta otrajā daļā minēto sūdzību, ja šāda sūdzība ir iesniegta.

(2) Tiesu izpildītājs pieteikumā ietver informāciju par lietā veiktajām izpildu darbībām, kas saistītas ar piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu, un apliecina šā likuma 611.panta otrās daļas 3. un 4.punktā noteikto tiesas izdevumu samaksu par minētā pieteikuma iesniegšanu tiesā.

(3) Izskatot lietu, tiesa ieskatās Izpildu lietu reģistra datos. Tiesa ir tiesīga pieprasīt no lietā iesaistītajām personām papildus rakstveida paskaidrojumus un pierādījumus, lai precizētu lietas apstākļus un pierādījumus.

(4) Vienlaikus ar pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda tiesa var izskatīt arī sūdzību par tiesu izpildītāja rīcību, ja sūdzības iesniedzējs lūdz atzīt izsoli par spēkā neesošu (617.panta otrā daļa).

(5) Apmierinot pieteikumu, tiesa pieņem lēmumu:

1) par izsoles akta apstiprināšanu un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda;

2) neatkarīgi no kreditora piekrišanas — par visu zemesgrāmatā uz šo īpašumu ierakstīto parādu saistību dzēšanu, par kurām ieguvējs nav tieši paziņojis, ka uzņemas tās uz sevi;

3) neatkarīgi no kreditora piekrišanas — par to apgrūtinājumu dzēšanu, kuri pieņemti kā nosacījums, īpašumu iegūstot (609.pants);

4) par zemesgrāmatā uz šo īpašumu ierakstīto aizlieguma atzīmju dzēšanu;

5) par sūdzības par izsoles atzīšanu par spēkā neesošu noraidīšanu, ja šāda sūdzība ir iesniegta.

(6) Noraidot pieteikumu, tiesa atzīst izsoli par spēkā neesošu.

(7) Pēc ieguvēja lūguma tiesa lemj par viņa ievešanu iegūtā nekustamā īpašuma valdījumā.

(8) Pēc tās bankas lūguma, kuras izsniegtā pieprasījuma garantijas vēstule izmantota pirkuma summas samaksai, tiesa lemj par ķīlas tiesības nodibināšanu uz pārdoto nekustamo īpašumu.

(9) Ja lietā nav iesniegta sūdzība par izsoles atzīšanu par spēkā neesošu vai nav iesniegts lūgums par ievešanu iegūtā nekustamā īpašuma valdījumā, lēmumu, ar kuru apstiprināts izsoles akts vai apmierināts pieteikums par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pēdējā pārsolītā solītāja, līdzīpašnieka vai kreditora vārda (615.panta piektā daļa), tiesa sastāda rezolūcijas veidā.

(10) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību. Apgabaltiesai, izskatot blakus sūdzību, ir tiesības:

1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt lēmumu un izlemt jautājumu pēc būtības.

(11) Šā panta desmitajā daļā minētais lēmums stājas spēkā un ir izpildāms nekavējoties.

(12) Pēc tam, kad stājies spēkā tiesas lēmums, ar kuru apmierināts pieteikums par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda, tiesu izpildītājs šā likuma 611. panta otrās daļas 4. punktā vai 615. panta ceturtās daļas 2. punktā minēto valsts un kancelejas nodevu iemaksā valsts budžetā un paziņo par to ieguvējam un attiecīgajai rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļai.

(13) Šajā pantā noteiktajā kārtībā, ciktāl tā attiecas uz lēmuma par izsoles akta apstiprināšanu pieņemšanu, rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļa apstiprina arī kuģa izsoles aktu.”

615.pants. Nenotikušas izsoles sekas

(1) Ja izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 614.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā paredzēto iemeslu dēļ, tiesu izpildītājs nekavējoties paziņo par to visiem kreditoriem un parādnieka līdzīpašniekiem, uzaicinot viņus paturēt nekustamo īpašumu sev par nenotikušās izsoles sākumcenu. Katram kreditoram un parādnieka līdzīpašniekam ir tiesības divu nedēļu laikā no tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas paziņot tiesu izpildītājam par nekustamā īpašuma paturēšanu sev.

(2) Ja izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 614.panta pirmās daļas 3.punktā paredzētā iemesla dēļ, tiesu izpildītājs nekavējoties paziņo par to pēdējam pārsolītajam solītājam, uzaicinot viņu paturēt nekustamo īpašumu par viņa solīto augstāko cenu. Pēdējam pārsolītajam solītājam ir tiesības divu nedēļu laikā no tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas paziņot tiesu izpildītājam par nekustamā īpašuma paturēšanu sev. Ja pēdējais pārsolītais solītājs nav likumā noteiktajā termiņā paziņojis par nekustamā īpašuma paturēšanu vai atteicies paturēt nekustamo īpašumu, katram kreditoram vai parādnieka līdzīpašniekam ir tiesības divu nedēļu laikā no tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas paziņot par nekustamā īpašuma paturēšanu sev par rīkotās izsoles sākumcenu.

(3) Ja vairākas personas vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, rīkojama izsole, kurā piedalās šīs personas, turklāt solīšana sākas no nenotikušās izsoles sākumcenas. Par izsoles laiku un vietu tiesu izpildītājs personām, kuras vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, rakstveidā paziņo septiņas dienas iepriekš. Personas neierašanās uz izsoli tiek uzskatīta par atteikšanos no tiesībām piedalīties solīšanā. Ja uz izsoli ierodas viena persona, tā var paturēt sev nekustamo īpašumu par rīkotās izsoles sākumcenu. Ja uz izsoli neierodas neviens, tiesu izpildītājs nekavējoties izsludina otru izsoli.

(4) Persona, kas patur sev nekustamo īpašumu, viena mēneša laikā iemaksā tiesu izpildītāja depozīta kontā šā likuma 34.panta pirmās daļas 15.punktā noteikto valsts nodevu par pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda, kā arī šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā norādīto summu un pievienotās vērtības nodokli, ja izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli, atbilstoši tiesu izpildītāja sastādītajam aprēķinam (631.panta trešā daļa) un ņemot vērā šā likuma 612.panta noteikumus.

(5) Pēc šā panta ceturtajā daļā minētās summas samaksas tiesu izpildītājs iesniedz apgabaltiesā, kuras darbības teritorijā atrodas nekustamais īpašums, pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz nosolītāja, līdzīpašnieka vai kreditora vārda un par zemesgrāmatā ierakstīto parādu dzēšanu (613.pants).

(6) Ja neviens nav pieteicies paturēt nekustamo īpašumu sev, rīkojama otrā izsole.

(05.02.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.2009., 20.12.2010., 08.09.2011. un 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

18

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs G.Bērziņš

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„615.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Persona, kas patur sev nekustamo īpašumu, viena mēneša laikā iemaksā tiesu izpildītāja depozīta kontā:

1) šā likuma 34.panta pirmās daļas 15.punktā noteikto valsts nodevu par pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda,

2) valsts un kancelejas nodevu, kāda normatīvajā aktā noteikta īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā,

3) šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā norādīto summu;

4) pievienotās vērtības nodokli, ja izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli, atbilstoši tiesu izpildītāja sastādītajam aprēķinam (631.panta trešā daļa) un ņemot vērā šā likuma 612.panta noteikumus.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Pēc šā panta ceturtajā daļā minētās summas samaksas tiesu izpildītājs elektroniski iesniedz rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatas nodaļā, kuras darbības teritorijā atrodas nekustamais īpašums, pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz nosolītāja, līdzīpašnieka vai kreditora vārda un par zemesgrāmatā ierakstīto parādu dzēšanu (613.pants) un lūdz nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā.”.”

Atbalstīts

15. 615.pantā:

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Persona, kas patur sev nekustamo īpašumu, viena mēneša laikā iemaksā tiesu izpildītāja depozīta kontā:

1) šā likuma 34.panta pirmās daļas 15.punktā noteikto valsts nodevu par pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda;

2) valsts un kancelejas nodevu, kāda normatīvajā aktā noteikta īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā;

3) šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā norādīto summu;

4) pievienotās vērtības nodokli, ja izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli, atbilstoši tiesu izpildītāja sastādītajam aprēķinam (631.panta trešā daļa) un ņemot vērā šā likuma 612.panta noteikumus.

(5) Pēc šā panta ceturtajā daļā minētās summas samaksas tiesu izpildītājs elektroniski iesniedz rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatas nodaļā, kuras darbības teritorijā atrodas nekustamais īpašums, pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz nosolītāja, līdzīpašnieka vai kreditora vārda un par zemesgrāmatā ierakstīto parādu dzēšanu (613.pants) un lūdz nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā.”

617.pants. Spēkā neesoša izsole

(1) Tiesa izsoli atzīst par spēkā neesošu, ja:

1) kādam nepamatoti nav atļauts piedalīties izsolē vai nepareizi atraidīts kāds pārsolījums;

2) nekustamo īpašumu nopirkusi tāda persona, kura nav bijusi tiesīga piedalīties izsolē;

3) nekustamais īpašums pārdots pirms termiņa, kāds noteikts paziņojumā par pārdošanu;

4) (izslēgts ar 05.02.2009. likumu);

5) piedzinējs vai solītājs rīkojušies ļaunprātīgi;

6) vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu, tiesu izpildītājs pieļāvis būtiskus procesuālus pārkāpumus vai konstatēti citi būtiski apstākļi, kas nepieļauj nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda.

(2) Sūdzību par tiesu izpildītāja rīcību, kas dod pamatu prasīt izsoles atzīšanu par spēkā neesošu, ieinteresētās personas 10 dienu laikā no izsoles dienas var iesniegt apgabaltiesā pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas.

(3) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(4) Ja nekustamā īpašuma izsole atzīta par spēkā neesošu, rīkojama atkārtota izsole pēc tās izsoles noteikumiem, kura atzīta par spēkā neesošu.

(5) (Izslēgta ar 05.02.2009. likumu.)

(31.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2009.)

19

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs G.Bērziņš

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Aizstāt 617.panta otrajā daļā vārdu „apgabaltiesa” ar vārdiem „rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļā”.

Atbalstīts

16. Aizstāt 617.panta otrajā daļā vārdu „apgabaltiesā” ar vārdiem „rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļā”.

Pārejas noteikumi

(1-81)

8. Papildināt pārejas noteikumus ar 69.punktu šādā redakcijā:

"69. Lēmumu par pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildi vai atteikumu izdot izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma izpildei par pastāvīgās šķīrējtiesas spriedumu, kas pieņemts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, pieņem tādā kārtībā, kāda bija uz pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma taisīšanas brīdi."

20

21

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 8.pantā skaitli „69.” ar skaitli „77.”.

Juridiskā komisija

Aizstāt likumprojekta 8.pantā skaitli „69.” ar skaitli „82.”.

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.21.

Atbalstīts

17. Papildināt pārejas noteikumus ar 82. un 83. punktu šādā redakcijā:

“82. Pieteikumu par pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildi vai par atteikumu izdot izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei, kurš saņemts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, tiesa izskata tādā kārtībā, kāda bija spēkā pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma taisīšanas brīdī.

22

23

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs G.Bērziņš

Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 77. punktu šādā redakcijā:

„77. Grozījumi šā likuma 46.¹, 46.², 49. un 73. nodaļā, kas saistīti ar pieteikumu par izsoles aktu apstiprināšanu nodošanu izskatīšanai rajonu (pilsētu) tiesu zemesgrāmatu nodaļām, stājas spēkā 2014. gada 1. septembrī.”.

Juridiskā komisija

Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 83. punktu šādā redakcijā:

„83. Grozījumi šā likuma 46.¹, 46.², 49. un 73. nodaļā, kas saistīti ar pieteikumu par izsoles aktu apstiprināšanu nodošanu izskatīšanai rajonu (pilsētu) tiesu zemesgrāmatu nodaļām, stājas spēkā 2014. gada 1. septembrī.”.

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.23.

Atbalstīts

83. Grozījumi šā likuma 46.¹, 46.², 49. un 73. nodaļā, kas saistīti ar pieteikumu par izsoles aktu apstiprināšanu nodošanu izskatīšanai rajonu (pilsētu) tiesu zemesgrāmatu nodaļām, stājas spēkā 2014. gada 1. septembrī.”

Likums stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.

Likums stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.