Rīgā

 

 

2013.gada 11.decembrī

Nr.9/7 – ______________

 

SAEIMAS PREZIDIJAM

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt grozījumu šā gada 12.decembra Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”.

Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un izskatīt to Saeimas šā gada 12.decembra sēdē. 

Komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

 

Pielikumā: 1.Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju

 amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” uz 4 lpp.;

 2.Likumprojekta anotācija uz 7 lpp;

3.Finanšu ministra atsauksme uz 1 lpp.

 

 

 

Ar cieņu

Komisijas priekšsēdētājs                                               S.Dolgopolovs 

 

 

 

Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekts

 

Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju

amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā

 

Izdarīt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2009, 199., 200.nr.; 2010, 12., 66., 99., 174., 206.nr.; 2011, 103., 204.nr.; 2012, 190., 203.nr.; 2013, 51., 191., 232., 234.nr.) šādus grozījumus:

 

1.     19.pantā:

papildināt pantu ar 2.¹, 2.², 2.^3, un 2.⁴ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi nāves gadījumā, izņemot šā panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā, viņa laulātais un lejupējie, bet ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējie radinieki papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam pabalstam saņem vienreizēju pabalstu 12 mēnešalgu apmērā, bet ne mazāku kā 10 000 euro apmērā.

(2²) Ja amatpersonas (darbinieki), izņemot karavīrus, pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata (dienesta, darba) pienākumus, ir cietušas nelaimes gadījumā un guvušas ievainojumu vai sakropļojumu vai kuru veselībai nodarīts citāds kaitējums (izņemot arodslimību) un 12 mēnešu laikā pēc nelaimes gadījuma Veselības un darba spēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ir noteikusi invaliditāti uz laiku, ne mazāku par vienu gadu, kuras cēlonis ir aktā par nelaimes gadījumu darbā minētais nelaimes gadījums, izmaksā vienreizēju pabalstu šādā apmērā:

1) I grupas invalīdam — 71 145 euro;

2) II grupas invalīdam — 35 573 euro;

3) III grupas invalīdam — 14 229 euro.

(2³) Ja amatpersona (darbinieka), izņemot karavīru, kura, pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata (dienesta, darba) pienākumus, ir cietusi nelaimes gadījumā un guvusi ievainojumu vai sakropļojumu vai kuras veselībai nodarīts citāds kaitējums (izņemot arodslimību), bet kurai nav noteikta invaliditāte, izmaksā vienreizēju pabalstu:

1) smaga veselības bojājuma gadījumā — 10 000 euro;

2) vidēji smaga veselības bojājuma gadījumā — 5000 euro;

3) viegla veselības bojājuma gadījumā — 200 euro apmērā, ja pārejošā darba (dienesta) nespēja ilgst vairāk par sešām dienām.

(2⁴) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi saņem vienreizēju pabalstu 50 procentu apmērā no šā panta 2.² vai 2.³ daļā noteiktā pabalsta, ja tā cietusi nelaimes gadījumā un nav pildījusi ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus dienesta (amata) pienākumus, guvusi ievainojumu vai sakropļojumu vai kuras veselībai nodarīts citāds kaitējums (izņemot arodslimību) un ja 12 mēnešu laikā pēc nelaimes gadījuma Veselības un darba spēju ekspertīzes ārstu valsts komisija noteikusi invaliditāti uz laiku, ne mazāku par vienu gadu, vai guvusi smagu, vidēju vai vieglu [ja pārejošā darba (dienesta) nespēja ilgst vairāk par sešām dienām] veselības bojājumu. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi minēto pabalstu neizmaksā, ja nelaimes gadījums noticis laikā, kad tā atradusies cita darba devēja rīcībā un tas nav bijis saistīts ar dienesta pienākumu izpildi.”

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā panta 2.¹, 2.², 2.³ un 2.⁴ minēto pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību, kā arī veselības bojājumus, sakarā ar kuriem izmaksā šā panta 2.², 2.³ un 2.⁴ daļā minētos pabalstus un gadījumus, kuros izmaksā šā panta 2.² un 2.³ minētos pabalstus, nosaka Ministru kabinets.

(4) Ja amatpersonu (darbinieku), izņemot karavīrus, amata (dienesta, darba) pienākumi ir saistīti ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) un tās gājušas bojā vai mirušas gada laikā pēc nelaimes gadījuma tajā gūto veselības bojājumu dēļ, šīs amatpersonas (darbinieki) tiek apbedītas par valsts budžeta līdzekļiem un to laulātajiem un lejupējiem, bet, ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējiem radiniekiem izmaksā vienreizēju pabalstu 100 000 euro apmērā. Šā pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību, kā arī apbedīšanas izdevumu apmēru un segšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

2. 21.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja karavīram aktīvā dienesta laikā vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta noteikta invaliditāte dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, gūta ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ vai tādas slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība), viņam izmaksā vienreizēju pabalstu:

1) I grupas invalīdam — 71 145 euro;

2) II grupas invalīdam — 35 573 euro;

3) III grupas invalīdam — 14 229 euro.

(2) Karavīram, kurš aktīvā dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, guvis veselības bojājumus, bet kuram nav noteikta invaliditāte, izmaksā vienreizēju pabalstu:

 

 

1) smaga veselības bojājuma gadījumā — 10 000 euro;

2) vidēji smaga veselības bojājuma gadījumā — 5000 euro;

3) viegla veselības bojājuma gadījumā — 200 euro apmērā, ja pārejošā darba (dienesta) nespēja ilgst vairāk par sešām dienām.”

izteikt ceturtās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(4) Bojā gājušo aktīvā dienesta karavīru laulātajiem un lejupējiem, bet, ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējiem radiniekiem izmaksā pabalstu 100 000 euro apmērā, ja:”

3. Izteikt 22.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Amatpersonai (darbiniekam), kura piedalās starptautiskajā operācijā vai nosūtīta komandējumā uz starptautiskās operācijas rajonu un, pildot amata (dienesta, darba) pienākumus, cietusi nelaimes gadījumā un guvusi sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu, bet kurai nav noteikta invaliditāte, izmaksā vienreizēju pabalstu:

1) smaga veselības bojājuma gadījumā — 10 000 euro;

2) vidēji smaga veselības bojājuma gadījumā — 5000 euro;

3) viegla veselības bojājuma gadījumā — 200 euro.

(2) Amatpersonai (darbiniekam), kura piedalās starptautiskajā operācijā vai nosūtīta komandējumā uz starptautiskās operācijas rajonu, pildot amata (dienesta, darba) pienākumus, cietusi nelaimes gadījumā un guvusi sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu un kurai noteikta invaliditāte, izmaksā vienreizēju pabalstu:

1) I grupas invalīdam —71 145 euro;

2) II grupas invalīdam — 35 573 euro;

3) III grupas invalīdam — 14 229 euro.”

4. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

“(1) Šā likuma 19.panta 2.¹, 2.², 2.³ un 2.⁴, un ceturtajā daļā, 21. un 22.pantā minētos pabalstus neizmaksā, ja konstatē, ka nelaimes gadījuma cēlonis ir pašnāvība vai tās mēģinājums, alkohola vai citu apreibinošu līdzekļu lietošana, normatīvo aktu pārkāpumi vai nepiedienīga rīcība. Lemjot, vai attiecīgo pabalstu izmaksai piemērot šajā daļā ietvertos ierobežojumus, valsts vai pašvaldības institūcija izvērtē nelaimes gadījuma apstākļus, tai skaitā to, vai konkrētajos apstākļos ir konstatējama rīcība galējās nepieciešamības vai citos attaisnojošos apstākļos.

(2) Ministru kabinets var lemt par šā likuma 19.panta 2.¹ un ceturtajā daļā, kā arī 21.panta ceturtajā un septītajā daļā minētā pabalsta izmaksu bojā gājušās amatpersonas tuviniekiem, ja bojā gājušai amatpersonai nav laulātā, lejupējo un tuvākās pakāpes augšupējo radinieku.”

 

 

5. Papildināt likuma 39.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Atvaļinātajām Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm ir tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi, ja amatpersona ir atvaļināta no dienesta sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, kam par iemeslu ir nelaimes gadījuma rezultātā, pildot dienesta pienākumus, gūtais ievainojums vai sakropļojums, vai citāds veselības kaitējums (izņemot arodslimību). Apmaksātās veselības aprūpes saņemšanas nosacījumus atvaļinātajām Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, apmaksājamo veselības pakalpojumu veidus un apmaksas kārtību, kā arī veselības aprūpes pakalpojumus un izdevumus, kuri netiek apmaksāti, nosaka Ministru kabinets.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

6. Papildināt pārejas noteikumus ar 24., 25., 26., 27. un 28.punktu šādā redakcijā:

“24. Šā likuma 19.panta ceturtajā daļā minētais pabalsts 100 000 euro apmērā piemērojams no 2013.gada 21.novembra.

25. Šā likuma 39.panta otrajā daļā noteiktā apmaksātā veselības aprūpe attiecas uz tiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas tiks sniegti pēc 2014.gada 1.janvāra.

26. Ministru kabinets attiecībā uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm ar 2014.gada 1.janvāri atbilstoši valsts budžetā pieejamiem līdzekļiem iekļauj ārstniecības personas nozīmētus medikamentus un zobārstniecības un zobu higiēnas pakalpojumus apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu apjomā un paaugstina apmaksājamo veselības pakalpojumu limitus, tādējādi nodrošinot, ka apmaksātās veselības aprūpes pakalpojumu apjoms nav mazāks par šā likuma 37.panta otrās daļas pirmajā teikumā minētās veselības apdrošināšanas polises parasti garantēto pakalpojumu klāstu un apmaksājamo apmēru līdzīgos apdrošināšanas gadījumos.

27. Ja šā likuma 19.pantā nominēto pabalstu izmaksai likumā “Par valsts budžetu 2014.gadam” šim mērķim apstiprināto izdevumu apjoms ir nepietiekams, nepieciešamie papildu izdevumi tiek segti no valsts budžeta 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

28. Lai no 2014.gada 1.janvāra nodrošinātu šā likuma 39.panta otrajā daļā un pārejas noteikumu 26.punktā ietverto noteikumu izpildi, nepieciešamie papildu izdevumi tiek segti  no valsts budžeta 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.”

 

Likums stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

 

Likumprojekta 

“­­­­­­­­­­­­­­­­­Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”

ANOTĀCIJA

 1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 54.panta otrā daļa, likuma “Par policiju” 22.panta pirmā daļa un Robežsardzes likuma 41.panta otrā daļā paredz, ka amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi atrodas valsts aizsardzībā, viņas veselību, dzīvību, godu un cieņu aizsargā valsts.

Ņemot vērā zemo atlīdzības līmeni iekšlietu sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kā arī to sociālo nodrošinājumu, kurš ietver sevī gan pabalstu apmērus, gan veselības aprūpes pakalpojumu, attiecībā pret to veicamajiem pienākumiem un to bīstamību, ir nepieciešams paaugstināt un paplašināt pabalstu apmērus atbilstoši amatpersonu veicamo pienākumu bīstamībai un nozīmīgumam, lai nodrošinātu valstij uzliktā pienākuma (aizsargāt amatpersonas veselību, dzīvību, godu un cieņu) pienācīgu īstenošanu.

Papildus tam, ar Ministru kabineta 2012.gada 16.februāra rīkojumu Nr.84 apstiprinātā Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (turpmāk – Rīcības plāns) jau ir paredzēts uzdevums – pilnveidot sociālo garantiju sistēmu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, uzlabojot veselības aprūpi un pārskatot pabalstu sistēmu, ja amatpersona, kura, pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus dienesta pienākumus, ir cietusi nelaimes gadījumā un guvusi ievainojumu vai sakropļojumu vai kuras veselībai nodarīts citāds kaitējums.

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

 

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā tiek veikti šādi grozījumi:

1.     Paaugstināti pabalsti gan amatpersonām (darbiniekiem), kuru dienesta pienākumi saistīti ar dzīvības vai veselības apdraudējumu, gan karavīriem:

I grupas invalīdam — 71 145 euro;

II grupas invalīdam — 35 573 euro;

III grupas invalīdam — 14 229 euro.

 

1) smaga veselības bojājuma gadījumā — 10 000 euro;

2) vidēji smaga veselības bojājuma gadījumā — 5000 euro;

3) viegla veselības bojājuma gadījumā — 200 euro

2.     Paaugstināts pabalsts uz 100 000 euro, ja amatpersonas (darbinieka) amata (dienesta, darba) pienākumi ir saistīti ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) un tās gājušas bojā vai mirušas gada laikā pēc nelaimes gadījuma tajā gūto veselības bojājumu dēļ. Pabalsts tiek paaugstināts uz 100 000 euro arī aktīvā dienesta karavīra nāves gadījumā.

3.     Noteiktas tiesības izmaksāt pabalstu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi arī gadījumos, ja likumā noteiktie apstākļi ir iestājušies ar dienesta pienākumu izpildi nesaistītos gadījumos (izņemot gadījumus, kad amatpersona ir atradusies cita darba devēja rīcībā un gūtais veselības bojājums nav bijis saistīts ar dienesta pienākumu izpildi).

4.     Noteiktas tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus arī amatpersonām, kuras ir atvaļinātas no dienesta sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, kam par iemeslu ir nelaimes gadījuma rezultātā, pildot dienesta pienākumus, gūtais ievainojums vai sakropļojums, vai citāds veselības kaitējums (izņemot arodslimību).

5.     Noteiktas tiesības Ministru kabinetam izmaksāt pabalstu amatpersonas nāves gadījumā arī bojā gājušās amatpersonas tuviniekiem, ja bojā gājušai amatpersonai nav laulātā, lejupējo un tuvākās pakāpes augšupējo radinieku.

6.     Dots uzdevums Ministru kabinetam pilnveidot veselības aprūpes sistēmu iekļaujot tajā valsts apmaksātus ārstniecības personas nozīmētus medikamentus un zobārstniecības un zobu higiēnas pakalpojumus un paaugstināt apmaksājamo veselības pakalpojumu limitus.

 

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Likumprojekta izstrādē piedalījās Iekšlietu ministrija, Aizsardzības ministrija, Finanšu ministrija, Saeimas Juridiskais birojs. Likumprojekta izstrādes gaitā ir veiktas konsultācijas ar iekšlietu sistēmas iestāžu arodbiedrībām (Latvijas Apvienotā policistu arodbiedrība, Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība, Neatkarīgā policistu arodbiedrība, Latvijas Policistu arodbiedrība, Latvijas Juristu apvienība, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Arodbiedrība LABA drošība, Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta darbinieku arodbiedrība). Projekta izstrādē iesaistītās arodbiedrības Iekšlietu ministrijas 2013.gada 29.novembra sanāksmē ir atbalstījušas piedāvāto risinājumu veselības aprūpes pakalpojumu un pabalstu sistēmas pilnveidošanai, norādot uz nepieciešamību iestrādāt normatīvajos aktos principu, kurš ļautu amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi saņemt pabalstus un veselības aprūpes pakalpojumus arī gadījumos, kad ir gūti veselības bojājumi, kas nav saistīti ar dienesta pienākumu izpildi.

 

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

 

Likumprojekta izpilde tiks nodrošināta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Papildus institūcijas netiks radītas.