Rīgā, 2013. gada __ decembrī
Nr.9/3 –
Saeimas Prezidijam
Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantu deputāti iesniedz likumprojektu ‘’Grozījumi Kriminālprocesa likumā’’. Lūdzam izdarīt izmaiņas Saeimas 2013. gada 5. decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu ‘’Grozījumi Kriminālprocesa likumā’’
Pielikumā: likumprojekts uz 3 lapām,
anotācija uz 8 lapām.
Saeimas deputāti:
1._______________________
2._______________________
3._______________________
4._______________________
5._______________________
Likumprojekts
Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Izdarīt Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 11., 20.nr.; 2006, 4.nr.; 2007, 3., 13.nr.; 2008, 1., 15.nr.; 2009, 9., 14., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 19., 178.nr.; 2011, 117.nr.; 2012, 92., 189.nr.; 2013, 6., 21., 61., 112., 183., 187 nr.) šādus grozījumus:
1. Izslēgt 121. panta otrās daļas ievaddaļā vārdu „Senāta”.
2. 347. pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus „Augstākās tiesas Senātam” ar vārdiem „Augstākajā tiesā”;
aizstāt otrajā daļā vārdus „Senāta attiecīgās struktūrvienības” ar vārdiem „Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta”.
3. Aizstāt 348. panta pirmajā daļā vārdus „Augstākās tiesas Senāts” ar vārdiem „Augstākā tiesa”.
4. Aizstāt 442. panta trešajā daļā vārdus „Augstākās tiesas Senāts” ar vārdiem „Augstākā tiesa”.
5. Aizstāt 560. panta trešajā daļā vārdus „Augstākās tiesas Senātam, kura” ar vārdiem „Augstākajā tiesā, kuras”.
6. Izslēgt 566. pantā vārdus „citā sastāvā”.
7. Aizstāt 569. panta pirmajā daļā vārdus „Augstākās tiesas Senātam” ar vārdiem „Augstākajā tiesā”;
8. Aizstāt 570. panta trešajā daļā vārdus „Augstākās tiesas Senātam, kura” ar vārdiem „Augstākajā tiesā, kuras”.
9. Izteikt 573. panta otro daļu šādā redakcijā:
„(2) Jautājumu par nolēmuma pārbaudi kasācijas kārtībā izlemj Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja norīkots tiesnesis.”
10. Aizstāt 577. panta trešajā daļā vārdus „Augstākās tiesas Senātam” ar vārdiem „Augstākajai tiesai”.
11. Aizstāt 578. panta otrajā daļā vārdus „Augstākās tiesas Senātam” ar vārdiem „Augstākajai tiesai”.
12. Aizstāt 579. panta trešajā daļā vārdus „Augstākās tiesas Senāts” ar vārdiem „Augstākā tiesa”.
13. Aizstāt 582. panta pirmajā daļā vārdus „Augstākās tiesas Senāts” ar vārdiem „Augstākā tiesa”.
14. 583. pantā:
izslēgt pirmajā daļā vārdus „(turpmāk arī — referents)”
izslēgt otrajā daļā vārdu „Senāta”.
15. Aizstāt 585. panta trešajā daļā vārdu „referents” ar vārdiem „tiesnesis, kuram uzdots referēt”.
16. 586. pantā aizstāt vārdu „referents” attiecīgā locījumā ar vārdu „tiesnesis” attiecīgā locījumā.
17. Izteikt 659. pantu šādā redakcijā:
„659.pants. Tiesas, kas izskata lietas sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem
Prokurora atzinumu un iesniegtos materiālus izskata:
1) par lietu, kurā nolēmumu pieņēmusi pirmās instances vai apelācijas instances tiesa, — Augstākā tiesa;
2) par lietu, kurā lēmumu pieņēmusi Augstākās tiesa, — pieci Augstākās tiesas tiesneši, kuri agrāk nav piedalījušies šīs krimināllietas izskatīšanā, tiesas priekšsēdētāja vadībā.”
18. Aizstāt 660. pantā vārdu „referents” attiecīgā locījumā ar vārdu „tiesnesis” attiecīgā locījumā.
19. Aizstāt 663. panta trešajā daļā vārdus „Augstākās tiesas Senātam” ar vārdiem „Augstākajā tiesā”;
20. Aizstāt 668. panta pirmajā daļā vārdu „senatori” ar vārdu „tiesnesis”.
21. Izteikt 669. pantu šādā redakcijā:
„669.pants. Nolēmumu izpildes apturēšana
Ja Augstākā tiesa pieņēmusi izskatīšanai pieteikumu vai protestu, tā var atlikt vai apturēt sprieduma vai lēmuma izpildi līdz tā jaunai izskatīšanai.”
22. Aizstāt 670. panta pirmajā daļā vārdus „Augstākās tiesas Senāts” ar vārdiem „Augstākā tiesa”.
23. Aizstāt 706. panta pirmajā daļā vārdus „Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta” ar vārdiem „Augstākā tiesa”.
24. 720. pantā:
aizstāt otrajā daļā vārdus „Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā” ar vārdiem „Augstākajā tiesā”;
aizstāt trešajā daļā vārdus „Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta” ar vārdiem „Augstākā tiesa”.
25. 760. pantā:
aizstāt septītajā daļā vārdus „Augstākās tiesas Senātam kasācijas kārtībā” ar vārdiem „Augstākajā tiesā”;
aizstāt devītajā daļā vārdus „Augstākās tiesas Senāts to atstājis” ar vārdiem „Augstākā tiesa to atstājusi”.
26. Papildināt pārejas noteikumus ar 46., 47., 48., 49., 50., 51. un 52.punktu šādā redakcijā:
„46. Lietās, kuras izskatītas apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā, apelācijas kārtībā pēc 2014. gada 1. janvāra pārsūdzētu nolēmumu izskata tā pati apgabaltiesa kā apelācijas instances tiesa.
47. Lietas, kuras nodotas izskatīšanai Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā līdz 2013.gada 31.decembrim, bet kurās tiesas izmeklēšana nav uzsākta līdz 2014. gada 30. jūnijam, nodod izskatīšanai apgabaltiesai kā apelācijas instances tiesai.
48. Lietas, kurās Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā ir uzsākta tiesas izmeklēšana, bet līdz 2014.gada 31.decembrim nav izskatītas, nodod izskatīšanai apgabaltiesai kā apelācijas instances tiesai.
49. Lietas, kuras nodotas izskatīšanai apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā un kurās līdz 2014.gada 31.decembrim pieņemts lēmums par kriminālprocesa apturēšanu, pēc 2015.gada 1.janvāra nodod rajona (pilsētas) tiesai kā pirmās instances tiesai.
50. Lietas, kuras nodotas izskatīšanai Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā un kurās pieņemts lēmums par kriminālprocesa apturēšanu, pēc 2015.gada 1.janvāra nodod apgabaltiesai kā apelācijas instances tiesai.
51. Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā izskatītās lietas, kurās pēc 2014.gada 1.janvāra kasācijas instance ir atcēlusi nolēmumu, nosūta jaunai izskatīšanai apgabaltiesai kā apelācijas instances tiesai.
52. Ja pēc 2014.gada 1.janvāra lietā, kas izskatīta apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā, ir izlemjami ar nolēmuma izpildi saistīti jautājumi, tos nosūta izlemšanai rajona (pilsētas) tiesai kā pirmās instances tiesai.
Likums stājas spēkā 2014. gada 1. janvārī.
Likumprojekta „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)
| I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība |
||
| 1. |
Pamatojums |
2012. gada 1. jūlijā spēkā stājās likums „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, ar kuru krimināllietu iztiesāšanā tika ieviesta t.s. „tīro instanču sistēma”, paredzot, ka visas krimināllietas tiek izskatītas rajona (pilsētas) tiesā kā pirmās instances tiesā, apgabaltiesā kā apelācijas instances tiesā un Augstākajā tiesā (turpmāk – AT) kā kasācijas instances tiesā. Saskaņā ar minēto likumu no 2012. gada 1. jūlija apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai jaunas krimināllietas izskatīšanai jau netiek nodotas, bet tajā tiek pabeigtas jau uzsāktās lietas. Savukārt lietās, kuras nodotas izskatīšanai apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā pēc noteiktās piekritības līdz 2012.gada 30.jūnijam, apelācijas kārtībā pārsūdzētu nolēmumu izskata AT Krimināllietu tiesu palāta kā apelācijas instances tiesa.
Vienlaikus, pamatojoties uz likuma „Par tiesu varu” pārejas noteikumu 57. punktu AT Krimināllietu tiesu palāta darbojas līdz 2014. gada 31. decembrim. Tādējādi, lai pilnībā ieviestu tīro instanču sistēmas darbību kriminālprocesā, un paredzētu, ka AT no 2015. gada 1. janvāra darbojas tikai kā kasācijas instances tiesa, ir nepieciešams veikt grozījumus KPL, vienlaikus nodrošinot pakāpenisku lietu, kuras šobrīd tiek skatītas AT Krimināllietu tiesu palātā kā apelācijas instances tiesā, nodošanu apgabaltiesai. Saskaņā ar likuma „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” pārejas noteikumu 69. punktu Ministru kabinets līdz 2015. gada 1. jūlijam sagatavo un iesniedz izskatīšanai Saeimā likumprojektus, lai citos likumos ieviestu attiecīgos AT departamentu nosaukumus. |
| 2. |
Pašreizējā situācija un problēmas |
Ar likumu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, kas stājās spēkā 2012. gada 1. jūlijā krimināllietu iztiesāšanā tika ieviesta t.s. „tīro instanču sistēma”, paredzot, ka visas krimināllietas tiek izskatītas rajona (pilsētas) tiesā kā pirmās instances tiesā, apgabaltiesā kā apelācijas instances tiesā un Augstākajā tiesā (turpmāk – AT) kā kasācijas instances tiesā. Tomēr, pamatojoties uz likuma „Par tiesu varu” pārejas noteikumu 57. punktu AT Krimināllietu tiesu palāta turpina savu darbību līdz 2014. gada 31. decembrim. Lai pilnībā ieviestu tīro instanču sistēmu arī attiecībā uz AT kā kasācijas instances tiesu, ir nepieciešams veikt grozījumus KPL, vienlaikus nodrošinot pakāpenisku lietu, kuras šobrīd tiek skatītas AT Krimināllietu tiesu palātā kā apelācijas instances tiesā, nodošanu apgabaltiesām. Tā kā AT sastāvā bez Senāta vairs nebūs citu struktūrvienību (palātas), tad termina „Augstākās tiesas Senāts” vietā no 2014. gada 1. janvāra likumā „Par tiesu varu” tiks lietots termins „Augstākā tiesa”. Tāpat no 2014. gada 1. janvāra būs AT tiesneši, nevis senatori. Saskaņā ar likuma „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” pārejas noteikumu 69. punktu Ministru kabinets līdz 2015. gada 1. jūlijam sagatavo un iesniedz izskatīšanai Saeimā likumprojektus, lai citos likumos ieviestu attiecīgos AT departamentu nosaukumus. Šobrīd saskaņā ar KPL 706. un 720. pantu sūdzības par izdošanas pieļaujamību (uz ārvalsti - KPL 706. pants; ES dalībvalsti – KPL 720. pants) izskata AT Krimināllietu tiesu palāta. Ievērojot to, ka no 2015. gada 1. janvāra vairs nebūs tādas AT struktūrvienības kā AT palāta, ir nepieciešams veikt grozījumus KPL 706. un 720. pantā. Ievērojot likuma „Par tiesu varu” 50. pantu, no 2014. gada nebūs AT priekšsēdētāja vietnieka amata, kura viena no pilnvarām šobrīd paredzēta KPL 659. panta 2. punktā. Ievērojot to, ka referents AT faktiski ir tiesnesis, kurš ziņo tiesas sēdē, nav nepieciešams KPL šādu jēdzienu lietot. Tādējādi nepieciešami grozījumi KPL, lai izslēgtu šo jēdzienu. Ievērojot likumā „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” iestrādāto tiesu sistēmas reformu - pāreju uz tā saukto „tīro tiesu instanču” sistēmu, ir nepieciešams KPL paredzēt pārejas noteikumus, nodrošinot pakāpenisku lietu nodošanu attiecīgajām tiesu instancēm pēc piekritības, nosakot precīzu kārtību un termiņus. |
| 3. |
Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi |
Projekts šo jomu neskar. |
| 4. |
Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība |
Lai nodrošinātu vienotu KPL un likumā „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” lietoto terminoloģiju (no 2014. gada 1. janvāra termina „Augstākās tiesas Senāts” vietā tiek lietots termins „Augstākā tiesa”, kā arī senatori būs AT tiesneši), likumprojekta 1., 2., 3., 4., 5., 7., 8. 9. 10., 11., 12., 13., 14., 17., 19., 20., 21., 22. un 25. pantā paredzēti grozījumi KPL 121., 347., 348., 442., 560., 569., 570., 573., 577., 578., 579., 582., 583., 659., 663., 668., 669., 670., 760. pantā, aizstājot terminu „Augstākās tiesas Senāts” ar terminu „Augstākā tiesa” un vārdu „senators” ar vārdu „Augstākās tiesas tiesnesis”. Tā kā ir secināts, ka KPL nav nepieciešams lietot jēdzienu „referents”, jo tas faktiski ir AT tiesnesis, likumprojektā paredzēti grozījumi KPL 573., 583., 585., 586. un 660. pantā, kas ietverti likumprojekta 9., 14., 15., 16. un 18. pantā. Ievērojot likuma „Par tiesu varu” 50. pantā noteikto, ka no 2014. gada nebūs AT priekšsēdētāja vietnieka amata, likumprojekta 17. pantā ietverts grozījums KPL 659. panta 2. punktā, izslēdzot iespēju lietas sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, kurās lēmumu pieņēmusi AT, skatīt tiesas priekšsēdētāja vietnieka vadībā, bet gan tikai AT priekšsēdētāja vadībā. Šobrīd saskaņā ar KPL 706. un 720. pantu sūdzības par izdošanas pieļaujamību izskata AT Krimināllietu tiesu palāta. Saskaņā ar AT Krimināllietu tiesu palātas sniegto informāciju, KPL 705. panta trešajā daļā paredzēto sūdzību skaits nav liels (2012. gadā saņemtas un izskatītas 7 sūdzības, 2013. gadā – 4) un būtiski neietekmē tiesnešu noslodzi. Tāpēc to izskatīšanu var atstāt AT kompetencē. Saņemot ārvalsts izdošanas lūgumu, pirmkārt, Ģenerālprokuratūra veic pārbaudi un vērtē visus apstākļus izdošanas pieļaujamībai. Persona Ģenerālprokuratūras prokurora lēmumu var pārsūdzēt AT, kuras lēmums par personas izdošanas pieļaujamību (KPL 707., 721. pants) ir sevišķi nozīmīgs un ietekmē ne tikai personas, par kuras izdošanu tiek lemts, intereses, bet arī sabiedrības intereses. Par lēmuma nozīmīgumu liecina arī tas, ka galīgo lēmumu par personas izdošanu pieņem Ministru kabinets. Vērtēt Ģenerālprokuratūras prokurora lēmumu par izdošanas pieļaujamību un pieņemt lēmumu nav pieļaujams deleģēt cita līmeņa tiesai, bet tā viennozīmīgi atstājama AT kā Latvijas Republikas augstākā līmeņa tiesas kompetencē. Vienlaikus jāņem vērā, ka AT lēmums par izdošanas pieļaujamību nav pārsūdzams. Jānorāda, ka AT pieņem nepārsūdzamu lēmumu arī cita nozīmīga jautājuma izskatīšanā. Saskaņā ar Imigrācijas likuma 65.1 pantu AT Senāta Administratīvo lietu departaments izskata personas pieteikumu par iekšlietu ministra lēmumu, ar kuru šī persona iekļauta ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta. Arī šajā gadījumā AT izlemj jautājumu, kas skar atsevišķu indivīdu intereses un sabiedrības intereses kopumā. Tādējādi likumprojekta 23. un 24. pantā paredzēts, ka persona Ģenerālprokuratūras lēmumu par izdošanas pieļaujamību var pārsūdzēt Augstākajā tiesā. Pārejas noteikumi. Ievērojot likumā „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” iestrādāto tiesu sistēmas reformu - pāreju uz tā saukto „tīro tiesu instanču” sistēmu, ir nepieciešams izstrādāt pārejas noteikumus, nodrošinot pakāpenisku lietu nodošanu attiecīgajām tiesu instancēm pēc piekritības. Pirmkārt, ir nepieciešams nodrošināt, ka no 2015. gada 1. janvāra visas krimināllietas, kuras pārsūdzētas apelācijas kārtībā izskata apgabaltiesa. Vienlaikus ir nepieciešams paredzēt pakāpenisku AT Krimināllietu tiesu palātā kā apelācijas instances tiesā izskatāmo lietu nodošanu apgabaltiesai. Pēc 2015. gada 1. janvāra apelācijas instances tiesa arī attiecībā uz tām krimināllietām, kuras tā šobrīd turpina skatīt kā pirmās instances tiesa, būs apgabaltiesa, bet AT būs tikai kasācijas instance. Tādējādi, pirmkārt, ir nepieciešams noteikt termiņu, kādā lietas, kurās nolēmumi pārsūdzēti apelācijas kārtībā, tajā skaitā krimināllietās, kas iztiesātas apsūdzētā prombūtnē (in absentia), vairs nenonāk AT Krimināllietu tiesu palātā. Ievērojot minēto, ir nepieciešams noteikt, ka lietas, kurās nolēmumi pārsūdzēti apelācijas kārtībā pēc 2014. gada 1. janvāra, vairs netiek nodotas izskatīšanai AT Krimināllietu tiesu palātai, bet tiek izskatītas apgabaltiesā apelācijas kārtībā (pārejas noteikumu 46. punkts). Attiecībā uz lietas izskatīšanu tās pašas instances tiesā citā tiesas sastāvā, jānorāda, ka Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 6. pants garantē personas tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu, t.i. uz taisnīgu un atklātu lietas savlaicīgu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā ar likumu noteiktā tiesā. Savukārt Konvencijas 7. protokola 2. pants paredz, ka ikvienam, kuru tiesa ir atzinusi par vainīgu noziegumā, ir tiesības uz vainas pierādījuma vai soda apmēra pārskatīšanu augstākā instancē. Šo tiesību izmantošanu, ieskaitot pamatu, nosaka likums. Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojs, izvērtējot Konvencijas, tās 7. protokola normas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, ir secinājis, ka tas vien, ka krimināllietu, kuru skatījusi apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa, arī apelācijas instancē skata tā pati apgabaltiesa koleģiāli citā sastāvā, per se neveidotu Konvencijas pārkāpumu, ja vien šādos gadījumos tiek ievērotas Konvencijas 6. panta prasības, īpaši valsts pienākums nodrošināt lietu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā tiesā. Papildus norādāms, ka šobrīd AT ir 165 neizskatītas lietas, 3 lietās tiesvedība ir apturēta (vienā sakarā ar apsūdzētā izdošanu un divās – izsludināta apsūdzētā meklēšana). Atbilstoši AT sniegtajai informācijai nav iespējams prognozēt neiztiesāto krimināllietu izskatīšanas termiņus, jo tie ir atkarīgi no daudziem apstākļiem – lietas sarežģītības, apsūdzēto skaita kriminālprocesā, sējumu skaita vienā krimināllietā, lietas dalībnieku neierašanās uz tiesas sēdi, no pieteiktajiem lūgumiem, to skaita, pieteikto lūgumu izlemšanas rezultāta; tiesnešu iespējamā darbnespēja, lietas dalībnieku, kuru piedalīšanās tiesas sēdē KPL noteicis par obligātu, neierašanās uz tiesas sēdi, kā arī tehniskie iemesli, u.c. AT Krimināllietu tiesu palātā šobrīd ir tikai septiņi tiesneši, bet atbilstoši KPL 447.panta ceturtajai daļai apelācijas instances tiesā krimināllietu iztiesā koleģiāli, trīs tiesnešu sastāvā. Šis apstāklis būtiski samazina iztiesājamo lietu skaitu attiecīgajā posmā. Tāpat saskaņā ar KPL 591.panta pirmo daļu lietu, kurā pieņemtais nolēmums atcelts, nosūta jaunai izskatīšanai tiesā, kura to pieņēmusi, un to izskata vispārējā kārtībā, bet citā sastāvā. Arī šis apstāklis būtiski pagarina krimināllietu izskatīšanas termiņus. Lai AT Krimināllietu tiesu palātas tiesneši paspētu uzsāktās lietas pēc iespējas arī pabeigt, ir nepieciešams noteikt termiņu, līdz kuram AT Krimināllietu tiesu palāta vairs jaunas lietas izskatīt nesāk, bet jau nodod apgabaltiesai izskatīšanai apelācijas kārtībā. Tādējādi likumprojekta pārejas noteikumu 47. punktā paredzēts, ka lietas, kuras tiks nodotas AT Krimināllietu tiesu palātā kā apelācijas instances tiesā, bet kurās tiesas izmeklēšana nav uzsākta līdz 2014. gada 30. jūnijam, nodod apgabaltiesai izskatīšanai apelācijas kārtībā. Apgabaltiesa atbilstoši likumam „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” lietu var sākt skatīt pēc 2015. gada 1. janvāra, kad AT Krimināllietu tiesu palāta izbeidz savu darbību. Pamatojoties uz likuma „Par tiesu varu” pārejas noteikumu 57. punktu, pēc 2015. gada 1. janvāra vairs nebūs tādas AT struktūrvienības kā Krimināllietu tiesu palāta un AT būs tikai kasācijas instances tiesa. Tādējādi likumprojekta pārejas noteikumu 48. punktā noteikts, ka lietas, kurās AT Krimināllietu tiesu palātā ir uzsākta tiesas izmeklēšana, bet līdz 2014. gada 31. decembrim nav izskatītas, nodod izskatīšanai apgabaltiesai kā apelācijas instances tiesai. Pastāvīgā darba grupa KPL grozījumu izstrādei ir secinājusi, ka pastāv šādi riski: - nododot AT Krimināllietu tiesu palātā jau skatīto lietu izskatīšanai apgabaltiesai, jaunam tiesas sastāvam ir jāsāk lietu skatīt pilnībā no jauna, tādējādi, iespējams, radot KPL 14. panta – tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, pārkāpumu; - var būt gadījumi, kad lieta krimināllietu tiesu palātā ir skatīta ilgstoši un, lai pabeigtu lietu un novestu kriminālprocesu līdz krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam, ir nepieciešams nedaudz laika. Tāpat pastāv iespēja, ka lietas dalībniekiem ir interese, lai lieta tiktu nodota apgabaltiesā, tādējādi novilcinot tās izskatīšanu. Tomēr jāņem vērā, ka, ja lietas izskatīšana tiks kavēta personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, rīcības dēļ, tad tas nebūs būt par pamatu KPL 14. pantā noteiktā pamatprincipa - tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā pārkāpumam. Savukārt, situācijās, ja lieta nebūs pabeigta tikai valsts īstenotās tiesu sistēmas reformas dēļ, tad tas var radīt tiesību uz lietas pabeigšanu saprātīgā termiņā pārkāpumu. Vienlaikus šobrīd ir ļoti grūti prognozēt, vai un cik šādi gadījumi būs. Papildus saskaņā ar AT sniegto informāciju, gadījumu, kad lietas izskatīšana AT Krimināllietu tiesu palātā netiks pabeigta un tiks nodota apgabaltiesai izskatīšanai apelācijas kārtībā, varētu būt ļoti maz. Tāpēc noteikt garāku pārejas periodu nav lietderīgi. Likumprojekta pārejas noteikumu 49. punktā paredzēts regulējums tiem gadījumiem, kad apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā skatītā lieta ir apturēta un tiesvedība neturpinās. Saskaņā ar pārejas noteikumu 49. punktu, šādas lietas plānots nodot izskatīšanai pirmās instances tiesai atbilstoši piekritībai. Šobrīd AT tiesvedība ir apturēta 3 lietās (vienā sakarā ar apsūdzētā izdošanu un divās – izsludināta apsūdzētā meklēšana). Tā kā saskaņā ar reformu apgabaltiesa būs apelācijas instances tiesa un AT Krimināllietu tiesu palāta vairs nebūs, tad likumprojekta pārejas noteikumu 50. punktā paredzēts, ka tās lietas, kuras ir apturētas AT Krimināllietu tiesu palātā kā apelācijas instances tiesā, ir jānodod pēc piekritības izskatīšanai apgabaltiesai kā apelācijas instances tiesai. AT Krimināllietu tiesu palātas nolēmumi, pamatojoties uz KPL 569. pantu, šobrīd tiek pārsūdzēti AT Senātā kasācijas kārtībā. Ievērojot to, ka no 2015. gada 1. janvāra AT Krimināllietu tiesu palātas vairs nebūs, likumprojekta pārejas noteikumu 51. punktā ir nepieciešams noteikt, ka lietas, kuras izskatītas kasācijas instances tiesā (AT) un kurās AT nolēmumu atcēlusi, tiek nodotas jaunai izskatīšanai apgabaltiesai. Saskaņā ar KPL 650. pantu jautājumus, kuri saistīti ar spriedumā noteiktā soda izpildi, kā arī šaubas un neskaidrības, kas rodas, izpildot tiesas nolēmumu, pēc nolēmuma izpildes iestādes vai prokurora iesnieguma izlemj tās pirmās instances tiesas tiesnesis, kura pieņēmusi nolēmumu, izņemot šā likuma 638. (ja piespriesta brīvības atņemšana, tās tiesas tiesnesis, kurā lieta izskatīta pirmajā instancē, pēc notiesātā iesnieguma var atlikt sprieduma izpildi), 642. (saskaņā ar Krimināllikuma 61. pantu vai 65. panta trešo daļu notiesāto nosacīti pirms termiņa atbrīvo no brīvības atņemšanas soda rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc soda izciešanas vietas, ja ir saņemts brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas iesniegums) un 647. (ja nepilngadīgais, kurš ir atbrīvots no piespriestā soda un kuram piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis, nepilda tiesas uzliktos pienākumus, viņam piespriestais sods tiek izpildīts. Jautājumu par soda izpildīšanu izlemj rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc nepilngadīgā dzīvesvietas) pantā minētos gadījumus. Tā kā jautājumus, kas saistīti ar nolēmuma izpildi, kompetenta ir izskatīt pirmās instances tiesa un saskaņā ar tiesu reformu tā būs rajona (pilsētas) tiesa, tad likumprojekta pārejas noteikumu 52. punkts paredz, ka, ja lietā, kas izskatīta apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā, ir izlemjami ar nolēmuma izpildi saistīti jautājumi, pēc 2014. gada 1. janvāra lietu nosūta izskatīšanai pirmās instances tiesai. Ievērojot to, ka ir likumprojektā paredzēts, ka AT Krimināllietu tiesu palātai kā apelācijas instances tiesai netiek nodotas jaunas lietas, bet tās izskatīs apgabaltiesa kā apelācijas instances tiesa no 2014. gada 1. janvāra, likumprojektam ir jāstājas spēkā 2014. gada 1. janvārī. |
| 5. |
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas |
Grozījumi izstrādāti Tieslietu ministrijas vadītajā darba grupā Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādei, kurā pārstāvēta Ģenerālprokuratūra, Iekšlietu ministrija, Valsts policija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, tiesu pārstāvji, tiesību zinātnieki. Tāpat tika pieaicināti un likumprojekta izstrādē piedalījās visu apgabaltiesu priekšsēdētāji, AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs un AT Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs Ervīns Kušķis. |
| 6. |
Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība |
Sabiedrības līdzdalība netika nodrošināta, jo pienākums izstrādāt grozījumus ir saistīts ar likumu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” un „tīro tiesu instanču” ieviešanu, kam nav nepieciešama sabiedrības līdzdalība. |
| 7. |
Cita informācija |
Nav. |
| II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību |
||
| 1. |
Sabiedrības mērķgrupa |
Tiesas, amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kriminālprocesā iesaistītās personas. |
| 2. |
Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt |
|
| 3. |
Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme |
Projekts šo jomu neskar. |
| 4. |
Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme |
Ievērojot to, ka turpmāk arī tādus apelācijas kārtībā pārsūdzētus nolēmumus, kurus skatīja apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa, tāpat skatīs apgabaltiesas, kas atrodas 5 reģionos, nevis Augstākās Tiesas Krimināllietu tiesu palāta, kas atrodas tikai Rīgā, tiek veicināta pieejamība tiesām. Palielināsies uzticamība tiesu sistēmai, jo sakarā ar to, ka pilnībā tiks ieviesta „tīro tiesu instanču” sistēma arī attiecībā uz Augstāko tiesu kā kasācijas instances tiesu, efektīvāk tiks garantētas personas tiesības uz taisnīgu tiesu. |
| 5. |
Administratīvās procedūras raksturojums |
Projekts šo jomu neskar. |
| 6. |
Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums |
Projekts šo jomu neskar. |
| 7. |
Cita informācija |
Nav. |
| III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem |
|||||
| Rādītāji |
2012 |
Turpmākie trīs gadi (tūkst. latu) |
|||
| 2013 |
2014 |
2015 |
|||
| Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam |
Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam |
Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (2012) gadu |
Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (2012) gadu |
Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (2012) gadu |
|
| 1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
| 1. Budžeta ieņēmumi: |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi |
|
|
|
|
|
| 1.2. valsts speciālais budžets |
|
|
|
|
|
| 1.3. pašvaldību budžets |
|
|
|
|
|
| 2. Budžeta izdevumi: |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 2.1. valsts pamatbudžets |
|
|
|
|
|
| 2.2. valsts speciālais budžets |
|
|
|
|
|
| 2.3. pašvaldību budžets |
|
|
|
|
|
| 3. Finansiālā ietekme: |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 3.1. valsts pamatbudžets |
|
|
|
|
|
| 3.2. speciālais budžets |
|
|
|
|
|
| 3.3. pašvaldību budžets |
|
|
|
|
|
| 4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi) |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| |
|
|
|
||
| |
|
|
|
||
| 5. Precizēta finansiālā ietekme: |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 5.1. valsts pamatbudžets |
|
|
|
|
|
| 5.2. speciālais budžets |
|
|
|
|
|
| 5.3. pašvaldību budžets |
|
|
|
|
|
| 6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā). |
|||||
| 7. Cita informācija |
Nav. |
||||
| VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti |
||
| 1. |
Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu |
Projekts šo jomu neskar. |
| 2. |
Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē |
Projekts šo jomu neskar. |
| 3. |
Sabiedrības līdzdalības rezultāti |
Projekts šo jomu neskar. |
| 4. |
Saeimas un ekspertu līdzdalība |
Jautājums par tiesu „tīro instanču sistēmu” regulāri skatīts un diskutēts Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu sistēmas apakškomisijas sēdēs. |
| 5. |
Cita informācija |
Nav. |
Anotācijas IV, V, VII sadaļa – projekts šīs jomas neskar.
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs