1.

 Spēkā esošā likuma redakcija

2.

Otrajā lasījumā atbalstītā redakcija

3.

Nr

4.

Priekšlikumi trešajam lasījumam

(25)

5.

Komisijas atzinums

6.

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar redaktoru labojumiem)

Izdarīt Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 11., 20.nr.; 2006, 4.nr.; 2007, 3., 13.nr.; 2008, 1., 15.nr.; 2009, 9., 14., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 19., 178.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 11., 20.nr.; 2006, 4.nr.; 2007, 3., 13.nr.; 2008, 1., 15.nr.; 2009, 9., 14., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 19., 178.nr.; 2011, 117.nr.; 2012, 92.nr.) šādus grozījumus:

25.pants. Dubultās sodīšanas nepieļaujamība (ne bis in idem)

(1) Personu par vienu un to pašu noziedzīgu nodarījumu var tiesāt un sodīt tikai vienu reizi.

(2) Atkārtota tiesāšana nav:
1) krimināllietas atkārtota iztiesāšana jebkuras instances tiesā, ja iepriekšējais tiesas nolēmums atcelts likumā noteiktajā pārsūdzības kārtībā pirms tā spēkā stāšanās;
2) krimināllietas jauna iztiesāšana uz jaunatklātu apstākļu pamata likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(3) Likumā paredzētajos gadījumos krimināllietu ar spēkā stājušos spriedumu var atkārtoti iztiesāt notiesātās personas stāvokļa uzlabošanai.

(4) Sodīšana šā panta izpratnē ir Krimināllikumā paredzētu sodu, piespiedu līdzekļu vai obligātu pienākumu noteikšana nolēmumā, ar kuru pabeigts konkrētais kriminālprocess.

(5) Ja, sodot personu, konstatē, ka tai par to pašu nodarījumu ir piemērots administratīvs sods, šis administratīvais sods ir jāatceļ un jāņem vērā, nosakot kriminālsodu.

(6) Personu nevar tiesāt un sodīt Latvijā, ja tā par šo pašu nodarījumu notiesāta vai attaisnota ārvalstī, ar kuru Latvijai ir līgums par savstarpēju kriminālspriedumu atzīšanu vai līgums par ne bis in idem principa ievērošanu. Ja persona notiesāta citā ārvalstī, atkārtotas tiesāšanas gadījumā sodā ieskaitāma jau izciestā soda daļa.

(7) Ne bis in idem princips nav pārkāpts, ja, sodot juridisko personu, tiek sodīta arī fiziskā persona, kura noziedzīgu nodarījumu ir izdarījusi juridiskās personas interesēs, rīkodamās individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālas institūcijas loceklis, balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu, darboties tās uzdevumā vai pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā, vai arī īstenojot kontroli juridiskās personas ietvaros vai būdama juridiskās personas dienestā.

1. 25.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdu “noziedzīgu”;

aizstāt pirmajā daļā vārdus “un sodīt” ar vārdiem “vai sodīt”;

papildināt otro daļu pēc vārda “tiesāšana” ar vārdiem “vai sodīšana”;

papildināt otro daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) krimināllietas iztiesāšana vai atkārtota soda noteikšana tādā kriminālprocesā, kurā atcelts prokurora priekšraksts par sodu likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.”;

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Atkārtota tiesāšana vai sodīšana nav administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā soda atcelšana un kriminālprocesa uzsākšana, ja ir šādi jaunatklāti apstākļi:

1) ar spēkā stājušos nolēmumu atzītas cietušā vai liecinieka apzināti nepatiesas liecības, apzināti nepatiess eksperta atzinums, tulkojums, tiesas darbību protokolu vai lēmumu viltojums, kā arī citu pierādījumu viltojums, kuri bijuši pamatā nelikumīga nolēmuma pieņemšanai;

2) ar spēkā stājušos nolēmumu atzīta amatpersonas noziedzīga ļaunprātība, kas bijusi pamatā nelikumīga nolēmuma pieņemšanai;

3) citi apstākļi, kas, pieņemot nolēmumu, nav bijuši zināmi nolēmuma pieņēmējam un kas paši par sevi vai kopā ar agrāk konstatētajiem apstākļiem norāda, ka persona izdarījusi smagāku nodarījumu nekā tas, par kuru tā sodīta administratīvi.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja, sodot personu, konstatē, ka tai par to pašu nodarījumu jau bija piemērots un izpildīts sods, tad izciestais kriminālsods ieskaitāms jaunajā sodā atbilstoši Krimināllikumā noteiktajam, bet administratīvais sods jāņem vērā, nosakot jauno sodu.”;

aizstāt sestajā daļā vārdu “un” ar vārdu “vai”.

1. 25.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdu “noziedzīgu”;

aizstāt pirmajā daļā vārdus “un sodīt” ar vārdiem “vai sodīt”;

papildināt otro daļu pēc vārda “tiesāšana” ar vārdiem “vai sodīšana”;

papildināt otro daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) krimināllietas iztiesāšana vai atkārtota soda noteikšana tādā kriminālprocesā, kurā atcelts prokurora priekšraksts par sodu likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.”;

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Atkārtota tiesāšana vai sodīšana nav administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā soda atcelšana un kriminālprocesa uzsākšana, ja ir šādi jaunatklāti apstākļi:

1) ar spēkā stājušos nolēmumu atzītas cietušā vai liecinieka apzināti nepatiesas liecības, apzināti nepatiess eksperta atzinums, tulkojums, tiesas darbību protokolu vai lēmumu viltojums, kā arī citu pierādījumu viltojums, kuri bijuši pamatā nelikumīga nolēmuma pieņemšanai;

2) ar spēkā stājušos nolēmumu atzīta amatpersonas noziedzīga ļaunprātība, kas bijusi pamatā nelikumīga nolēmuma pieņemšanai;

3) citi apstākļi, kas, pieņemot nolēmumu, nav bijuši zināmi nolēmuma pieņēmējam un kas paši par sevi vai kopā ar agrāk konstatētajiem apstākļiem norāda, ka persona izdarījusi smagāku nodarījumu nekā tas, par kuru tā sodīta administratīvi.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja, sodot personu, konstatē, ka tai par to pašu nodarījumu jau bijis piemērots un izpildīts sods, tad izciestais kriminālsods ieskaitāms jaunajā sodā atbilstoši Krimināllikumā noteiktajam, bet administratīvais sods jāņem vērā, nosakot jauno sodu.”;

aizstāt sestajā daļā vārdu “un” ar vārdu “vai”.

152.pants. Nepilngadīgā pratināšanas īpatnības

(1) Nepilngadīgā pratināšanas ilgums bez viņa piekrišanas vienā diennaktī nedrīkst pārsniegt sešas stundas, ieskaitot pārtraukumu.

(2) Nepilngadīgo, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, vai, pēc izmeklēšanas darbības veicēja ieskata, jebkuru nepilngadīgo pratina pedagoga vai tāda speciālista klātbūtnē, kas apmācīts psihologa darbam ar bērniem kriminālprocesā (turpmāk — psihologs). Vienam no nepilngadīgā likumiskajiem pārstāvjiem, pilngadīgam tuviniekam vai uzticības personai ir tiesības piedalīties pratināšanā, ja vien viņš pats nav persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturētais, aizdomās turētais vai apsūdzētais un ja pret to neiebilst nepilngadīgais. Minētā persona ar izmeklēšanas darbības veicēja atļauju var uzdot jautājumus pratināmajam.

(3) Nepilngadīgo, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, nebrīdina par atbildību par atteikšanos liecināt un apzināti nepatiesas liecības došanu.

(4) Ja psihologs norāda procesa virzītājam, ka 14gadus nesasniegušās personas psihei vai tāda nepilngadīgā psihei, kas atzīts par cietušo no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai seksuālas izmantošanas, var kaitēt atkārtota tieša pratināšana, tā izdarāma tikai ar izmeklēšanas tiesneša atļauju, bet tiesā — ar tiesas lēmumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

1.

Likumprojekts ''Grozījumi Kriminālprocesa likumā''

(Nr.311/Lp11)

Papildināt 152.panta ceturto daļu pēc vārda "atkarīgs" ar vārdiem "cilvēku tirdzniecības".

atbalstīts

2. Papildināt 152.panta ceturto daļu pēc vārda "atkarīgs" ar vārdiem "cilvēku tirdzniecības".

153.pants. Nepilngadīgās personas pratināšana ar psihologa starpniecību (1) Ja psihologs uzskata, ka 14 gadus nesasniegušās personas psihei vai tāda nepilngadīgā psihei, kas atzīts par cietušo no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai seksuālās izmantošanas, var kaitēt tieša pratināšana, to var izdarīt ar tehnisko līdzekļu un psihologa starpniecību. Ja izmeklētājs vai prokurors tam nepiekrīt, tieša pratināšana izdarāma tikai ar izmeklēšanas tiesneša atļauju, bet tiesā — ar tiesas lēmumu.

(2) Procesa virzītājs un citas viņa pieaicinātās personas atrodas citā telpā, kur tehniskie līdzekļi nodrošina to, ka var dzirdēt un redzēt pratināmo personu un psihologu. Pratināmais kopā ar psihologu atrodas telpā, kura piemērota sarunai ar nepilngadīgo un kurā tehniski nodrošināts, ka procesa virzītāja uzdotos jautājumus dzird tikai psihologs.

(3) Ja pratināmā persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, psihologs, ievērojot konkrētos apstākļus, nepilngadīgajam izskaidro notiekošo darbību nepieciešamību un viņa sniegtās informācijas nozīmi, noskaidro personas datus, uzdod nepilngadīgā psihei atbilstošā formā procesa virzītāja jautājumus, ja nepieciešams, — informē par pārtraukumu izmeklēšanas darbībā un tās atsākšanu.

(4) Ja pratināmā persona ir sasniegusi 14 gadu vecumu, procesa virzītājs ar psihologa starpniecību informē nepilngadīgo par veicamās izmeklēšanas darbības būtību, noskaidro viņa personas datus, izskaidro viņa tiesības un pienākumus, kā arī brīdina viņu par atbildību par savu pienākumu nepildīšanu, uzdod nepilngadīgā psihei atbilstošā formā procesa virzītāja uzdotos jautājumus; ja nepieciešams, — informē par pārtraukumu izmeklēšanas darbībā un tās atsākšanu.

(5) Pratināšanas gaitu fiksē saskaņā ar šā likuma 141.—143.panta prasībām. Pratināmā persona, kura nav sasniegusi 14 gadu vecumu, protokolu neparaksta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

2.

Likumprojekts ''Grozījumi Kriminālprocesa likumā''

(Nr.311/Lp11)

 Papildināt 153.panta pirmo daļu pēc vārda "atkarīgs" ar vārdiem "cilvēku tirdzniecības".

atbalstīts

3. Papildināt 153.panta pirmo daļu pēc vārda "atkarīgs" ar vārdiem "cilvēku tirdzniecības".

240.pants. Galīgā rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem

(1) Spriedumā vai lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu norāda, kas darāms ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem, proti:
1) mantu un dokumentus atdod to īpašniekiem vai likumīgajiem valdītājiem;
2) aizdomās turētajam vai apsūdzētajam piederošos noziedzīga nodarījuma rīkus konfiscē, bet, ja tiem nav vērtības, — iznīcina;
3) noziedzīgi iegūtu mantu un dokumentus konfiscē;
4) apgrozībā aizliegtās lietas nodod attiecīgajām iestādēm vai iznīcina;
5) lietas, kurām nav vērtības, pēc ieinteresēto personu lūguma izsniedz tām vai iznīcina;
6) lietas, kuras bija paredzētas vai tika izmantotas noziedzīga nodarījuma izdarīšanai, konfiscē, bet, ja tām nav vērtības, — iznīcina.
(2) Izlemjot par lietiskā pierādījuma atdošanu tā īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, vienlaikus tiek noteikta rīcība ar lietisko pierādījumu, ja īpašnieks vai likumīgais valdītājs divu mēnešu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas attiecīgo pierādījumu nebūs izņēmis.
(3) Ja lietiskais pierādījums ir jāatdod tā īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, procesa virzītājs ne vēlāk kā 14 dienu laikā pēc sprieduma vai lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu stāšanās spēkā par to paziņo lietiskā pierādījuma īpašniekam vai likumīgajam valdītājam un iestādei, kas nodrošina lietiskā pierādījuma glabāšanu.
(4) Ja divu mēnešu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas lietiskā pierādījuma īpašnieks vai likumīgais valdītājs nav izņēmis attiecīgo lietisko pierādījumu, šo lietisko pierādījumu atbilstoši spriedumā vai lēmumā norādītajam iznīcina vai realizē.
(5) Ja lietiskais pierādījums ir jāatdod tā īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, taču to izdarīt nav iespējams, īpašniekam atlīdzina ar tās pašas sugas un tādas pašas kvalitātes priekšmetu vai arī samaksā tā vērtību, kāda pastāv atlīdzināšanas dienā. Tas neattiecas uz gadījumiem, kad lietiskais pierādījums ir iznīcināts vai realizēts atbilstoši šā panta ceturtās daļas nosacījumiem.
(6) Šā panta pirmajā un ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos lietisko pierādījumu realizācijas vai iznīcināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(7) Ja noziedzīgs nodarījums izdarīts ar rīku, kas pieder citai personai, konfiskācijai var pakļaut citu aizdomās turētā vai apsūdzētā mantu vai piedzīt finanšu līdzekļus noziedzīgā nodarījuma rīka vērtībā.

 2. Papildināt 240.panta pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) dzīvniekus, kas pieder personai, kuras vaina par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem konstatēta šajā likumā noteiktajā kārtībā, — konfiscē.”

4. Papildināt 240.panta pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) dzīvniekus, kas pieder personai, kuras vaina par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem konstatēta šajā likumā noteiktajā kārtībā, — konfiscē.”

264.pants. Aizturēšanas nosacījumi

(1) Personu var aizturēt tikai tad, ja ir pamats pieņēmumam par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par kuru var piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, un ja pastāv kāds no šādiem nosacījumiem:
1) persona pārsteigta tieši noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī, tūlīt pēc tam vai arī bēgot no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas;
2) uz personu kā noziedzīga nodarījuma izdarītāju norāda cietušais vai cita persona, kura redzējusi notikumu vai citādā veidā tieši ieguvusi šādu informāciju;
3) pie personas pašas vai tās lietošanā esošajās telpās vai citos objektos atrastas acīmredzamas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas pēdas;
4) noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietā atrastas šīs personas atstātas pēdas;
5) (izslēgts ar 17.05.2007. likumu).
(2) Ja pastāv aizturēšanas nosacījumi, bet par izdarīto noziedzīgu nodarījumu nevar piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, personu var aizturēt, ja ir ticams pamats uzskatīt, ka nevarēs nodrošināt tās ierašanos pēc procesa virzītāja uzaicinājuma, jo:
1) persona atsakās sniegt ziņas par savu identitāti un tās identitāte nav noskaidrota;
2) personai nav noteiktas dzīvesvietas un darbavietas;
3) personai nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā un tā var mēģināt izbraukt no valsts.
(3) Ja ir pamats uzskatīt, ka izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums, var aizturēt arī personu, kura klaiņo un slapstās nozieguma izdarīšanas vietā vai tās apkārtnē un kurai nav noteiktas dzīvesvietas un darbavietas, ja vien ir pamats pieņēmumam par tās saistību ar izdarīto noziegumu.
(4) Ievērojot šā panta nosacījumus, vienā kriminālprocesā personu drīkst aizturēt tikai vienu reizi.

3.  264.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “ar brīvības atņemšanu saistītu” ar vārdiem “brīvības atņemšanas”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “ar brīvības atņemšanu saistītu” ar vārdiem “brīvības atņemšanas”.

5.  264.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “ar brīvības atņemšanu saistītu” ar vārdiem “brīvības atņemšanas”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “ar brīvības atņemšanu saistītu” ar vārdiem “brīvības atņemšanas”.

265.pants. Aizturēšanas kārtība

(1) Aizturot personu pēc savas iniciatīvas vai procesa virzītāja uzdevumā, valsts policijas darbinieks vai izmeklēšanas iestādes darbinieks, vai arī prokurors nekavējoties šai personai paziņo, par ko tā tiek aizturēta, un brīdina, ka tai ir tiesības klusēt, ka visu, ko šī persona teiks, var izmantot pret to.
(2) Ja ir pamats uzskatīt, ka aizturamajam ir ierocis vai ka viņš var iznīcināt, izmest vai noslēpt pie viņa esošu pierādījumu, amatpersona, kura izdara aizturēšanu, ievērojot šā likuma 183.panta otrās daļas noteikumus, var veikt aizturamā kratīšanu, to norādot personas aizturēšanas protokolā.
(3) Ja ir acīmredzama personas saistība ar izdarītu noziedzīgu nodarījumu, par kuru var piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, un šī persona atrodas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietā vai bēg no tās vai ja izsludināta personas meklēšana par šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, to var aizturēt jebkurš un nekavējoties nodot tuvākajam policijas darbiniekam.
(4) Aizturot Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersonu, procesa virzītājs nekavējoties informē attiecīgās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vadītāju.

4. Aizstāt 265.panta trešajā daļā vārdus “ar brīvības atņemšanu saistītu” ar vārdiem “brīvības atņemšanas”.

6. Aizstāt 265.panta trešajā daļā vārdus “ar brīvības atņemšanu saistītu” ar vārdiem “brīvības atņemšanas”.

270.pants. Aizdomās turētā, apsūdzētā vai personas, pret kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, aizturēšana

(1) Aizdomās turēto vai apsūdzēto var aizturēt, lai nogādātu pie procesa virzītāja, ja ir izsludināta viņa meklēšana saistībā ar tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par kuru paredzēts ar brīvības atņemšanu saistīts sods, un šai personai nav piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis.
(2) Lai nodrošinātu, ka aizdomās turētais, apsūdzētais vai persona, pret kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, tiek nogādāta pie izmeklēšanas tiesneša, izmeklētājs vai prokurors var aizturēt šīs personas, ja:
1) ir sagatavots ierosinājums par tāda drošības līdzekļa piemērošanu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu;
2) ir pieņemts lēmums par ekspertīzes noteikšanu un sagatavots ierosinājums par personas ievietošanu ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai;
3) ir sagatavots ierosinājums ievietot psihiatriskajā slimnīcā personu, pret kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai.
(3) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos par aizdomās turētā vai apsūdzētā aizturēšanas faktu nekavējoties paziņo procesa virzītāja iestādei un tā ne vēlāk kā 12 stundu laikā nodrošina aizturētās personas nogādāšanu pie procesa virzītāja. Ja procesa virzītājs sagatavo ierosinājumu par tāda drošības līdzekļa piemērošanu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, personu nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā no faktiskās aizturēšanas brīža nogādā pie izmeklēšanas tiesneša.
(4) Šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos aizturētā persona nekavējoties, bet ne vēlāk kā 12 stundu laikā nogādājama pie izmeklēšanas tiesneša. Ar personu, kura aizturēta šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā, aizturēšanas laikā nedrīkst veikt nekādas izmeklēšanas darbības, izņemot nopratināšanu par apstākļiem, kas ir svarīgi, lai izlemtu jautājumu par piespiedu līdzekļa piemērošanu vai grozīšanu.
(5) Aizturēšanu, kas veikta šajā pantā noteiktajos gadījumos, noformē atbilstoši šā likuma 266.panta prasībām. Ja aizturēšana veikta šā panta pirmajā daļā paredzētajā gadījumā, aizturēšanas protokolā norāda arī to, kas izsludinājis personas meklēšanu. Ja aizturēšana veikta šā panta otrās daļas 1.punktā minētajā gadījumā un aizturētā persona iepriekš ir aizturēta šā likuma 264.panta kārtībā, atkārtots aizturēšanas protokols nav jāraksta, bet protokolā, kas sastādīts par aizturēšanu šā likuma 264.panta kārtībā, iekļaujama norāde par to, no kura brīža persona uzskatāma par aizturētu šā panta kārtībā.

5. Aizstāt 270.panta pirmajā daļā vārdus “ar brīvības atņemšanu saistīts” ar vārdiem “brīvības atņemšanas”.

7. Aizstāt 270.panta pirmajā daļā vārdus “ar brīvības atņemšanu saistīts” ar vārdiem “brīvības atņemšanas”.

272.pants. Apcietināšanas pamats

(1) Apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa, tiesas vai sprieduma izpildīšanas.
(2) Personai, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājumu var piemērot arī tad, ja:
1) noziegums bijis vērsts pret personas dzīvību vai pret nepilngadīgo vai personu, kura bija vai ir materiālā vai citādā atkarībā no aizdomās turētā vai apsūdzētā, vai personu, kura vecuma, slimības vai citu iemeslu dēļ nav varējusi savas intereses aizsargāt;
2) persona ir noziedzīgas organizētas grupas dalībnieks;
3) konstatēts viens no šā likuma 264.panta otrās daļas 1. vai 2.punktā minētajiem nosacījumiem;
4) personai nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā.
(3) Apcietinājumu var piemērot personai, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par pārbaudes laikā izdarītu tīšu noziegumu.
(4) Pamats apcietinājumam var būt pirmās instances tiesas spriedums par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru piespriests brīvības atņemšanas sods.

6. 272.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “likums paredz brīvības atņemšanas sodu” ar vārdiem “paredzēts ar brīvības atņemšanu saistīts sods”;

izslēgt ceturtajā daļā vārdus “pirmās instances”.

3.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs A.Lūsis

Izslēgt likumprojekta 6.panta pirmo daļu.

atbalstīts

8. Izslēgt 272.panta ceturtajā daļā vārdus “pirmās instances”.

273.pants. Apcietinājuma piemērošanas pamati nepilngadīgajiem, grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā

(1) Uz nepilngadīgajiem, grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā attiecas šā likuma 272.pantā minētie noteikumi ar izņēmumiem, kas noteikti šajā pantā.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētajai personai, ja tā tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta noziegumā, kas izdarīts aiz neuzmanības, vai kriminālpārkāpuma izdarīšanā, apcietinājumu nepiemēro, izņemot gadījumu, kad šī persona, atrodoties apreibinošu vielu ietekmē, veikusi darbības, kuru rezultātā ir iestājusies citas personas nāve.
(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētā persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta tīša mazāk smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājumu drīkst piemērot vienīgi tad, ja attiecīgā persona pārkāpusi cita drošības līdzekļa vai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē — noteikumus vai noziegumu izdarījusi, būdama aizdomās turētā vai apsūdzētā smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

7. Izteikt 273.pantu šādā redakcijā:

“273.pants. Apcietinājuma piemērošanas pamati nepilngadīgajiem, grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā

(1) Uz nepilngadīgajiem, grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā attiecas šā likuma 272.panta noteikumi ar izņēmumiem, kas noteikti šajā pantā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajai personai, ja tā tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta kriminālpārkāpuma izdarīšanā, apcietinājumu nepiemēro.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajai personai, ja tā tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta noziegumā, kas izdarīts aiz neuzmanības, apcietinājumu nepiemēro, izņemot gadījumu, kad šī persona, atrodoties apreibinošu vielu ietekmē, veikusi darbības, kuru rezultātā ir iestājusies citas personas nāve.

(4) Ja šā panta pirmajā daļā minētā persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta tīša mazāk smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājumu var piemērot vienīgi tad, ja ir viens no šādiem apstākļiem:

1) persona pārkāpusi cita drošības līdzekļa vai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē — noteikumus;

2) persona noziegumu izdarījusi, būdama aizdomās turētā vai apsūdzētā smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā.”

9. Izteikt 273.pantu šādā redakcijā:

“273.pants. Apcietinājuma piemērošanas pamati nepilngadīgajiem, grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā

(1) Uz nepilngadīgajiem, grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā attiecas šā likuma 272.panta noteikumi ar izņēmumiem, kas noteikti šajā pantā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajai personai, ja tā tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta kriminālpārkāpuma izdarīšanā, apcietinājumu nepiemēro.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajai personai, ja tā tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta noziegumā, kas izdarīts aiz neuzmanības, apcietinājumu nepiemēro, izņemot gadījumu, kad šī persona, atrodoties apreibinošu vielu ietekmē, veikusi darbības, kuru rezultātā ir iestājusies citas personas nāve.

(4) Ja šā panta pirmajā daļā minētā persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta tīša mazāk smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājumu var piemērot vienīgi tad, ja ir viens no šādiem apstākļiem:

1) persona pārkāpusi cita drošības līdzekļa vai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē — noteikumus;

2) persona noziegumu izdarījusi, būdama aizdomās turētā vai apsūdzētā smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā.”

277.pants. Apcietinājuma termiņi

(1) Personu var turēt apcietinājumā tikai tik ilgi, cik nepieciešams procesa normālas norises nodrošināšanai, bet ne ilgāk, kā par lēmumā par šīs personas atzīšanu par aizdomās turēto vai saukšanu pie kriminālatbildības norādīto noziedzīgo nodarījumu pieļauj šis likums.
(2) Apcietinājuma kopējā termiņā ieskaitāms laiks, ko persona pavadījusi aizturēšanā, apcietinājumā vai citā ar brīvības atņemšanu saistīta piespiedu līdzekļa izpildes vietā, bet netiek ieskaitīts laiks, ko persona pavadījusi apcietinājumā citā valstī sakarā ar kriminālprocesa nodošanu vai šīs personas izdošanu.
(3) Pirmstiesas procesa apcietinājuma termiņā ieskaitāms šā panta otrajā daļā minētais laiks līdz lietas nodošanai tiesas kancelejā, bet iztiesāšanas laikā apcietinājuma termiņš skaitāms līdz lietas izskatīšanas pabeigšanai pirmās instances tiesā.
(4) Personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz kriminālpārkāpuma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par diviem mēnešiem.

(5) Personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz mazāk smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt deviņus mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par četriem mēnešiem.

 (6) Personu, kuru tur aizdomās vai apsūdz smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 12 mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par sešiem mēnešiem. Izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā un augstāka līmeņa tiesas tiesnesis iztiesāšanas laikā katrs var pagarināt termiņu vēl par trim mēnešiem, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos vai ja persona, kura īsteno aizstāvību, ir tīši vilcinājusi procesa norisi, vai ja procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ.
(7) Personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 24 mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par 15 mēnešiem. Izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā un augstāka līmeņa tiesas tiesnesis iztiesāšanas laikā katrs var pagarināt termiņu vēl par trim mēnešiem, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos vai ja persona, kura īsteno aizstāvību, ir tīši vilcinājusi procesa norisi, vai ja procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ. Augstāka līmeņa tiesas tiesnesis šo termiņu var pagarināt vēl par trim mēnešiem, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos un ar cita drošības līdzekļa piemērošanu nevar garantēt sabiedrības drošību.
(8) Jautājumu par apcietinājuma termiņa pagarināšanu augstāka līmeņa tiesas tiesnesis izskata slēgtā tiesas sēdē, dodot iespēju paust savu viedokli personai, par kuras apcietinājumu tiek lemts, tās aizstāvim un pārstāvim, kā arī prokuroram. Lēmums nav pārsūdzams.
(9) Ja kriminālprocesa laikā persona, kurai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, izdarījusi jaunu noziedzīgu nodarījumu, par kuru likumā paredzēts brīvības atņemšanas sods, tai kā drošības līdzekli var piemērot apcietinājumu. Šādos gadījumos apcietinājuma termiņu nosaka kā par jaunu noziedzīgu nodarījumu.
(10) Apcietinātā persona nekavējoties jāatbrīvo, ja apcietinājuma termiņš pārsniedz Krimināllikumā noteikto maksimālo brīvības atņemšanas soda termiņu, ko tiesa var piespriest par noziedzīgu nodarījumu, kura izdarīšanā šī persona apsūdzēta, bet pēc notiesājoša sprieduma — ja beidzies tiesas piespriestais sods.
(11) Ja procesuālais lēmums ietekmē apcietinājumā turēšanas termiņu, procesa virzītājs par to informē iestādi, kurā persona tiek turēta apcietinājumā.

8. Izteikt 277.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz kriminālpārkāpuma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 30 dienas, no kurām pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par 20 dienām.”

10. Izteikt 277.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz kriminālpārkāpuma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 30 dienas, no kurām pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par 20 dienām.”

278.pants. Apcietinājuma termiņi nepilngadīgajiem

(1) Nepilngadīgajiem apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt pusi no pilngadīgajiem iespējamā maksimālā termiņa, kas paredzēts šā likuma 277.pantā.
(2) Nepilngadīgajam, kuru tur aizdomās vai apsūdz smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņu nedrīkst pagarināt.
(3) Nepilngadīgajam, kuru tur aizdomās vai apsūdz sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņu drīkst pagarināt tikai augstāka līmeņa tiesas tiesnesis par trim mēnešiem, ja attiecīgā nozieguma rezultātā iestājusies nāve vai tas izdarīts, pielietojot šaujamieročus vai sprāgstvielas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.01.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2006.)

9. Izteikt 278.pantu šādā redakcijā:

“278.pants. Apcietinājuma termiņi nepilngadīgajiem

(1) Nepilngadīgajam, kuram apcietinājums piemērots, ievērojot šā likuma 273.panta ceturtās daļas noteikumus, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 30 dienas, no kurām pirmstiesas procesā nepilngadīgo atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par 20 dienām.

(2) Nepilngadīgajam, kuram apcietinājums piemērots, ievērojot šā likuma 273.panta trešās daļas noteikumus, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā nepilngadīgo atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par diviem mēnešiem.

(3) Nepilngadīgajam, kuru tur aizdomās vai apsūdz smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā nepilngadīgo atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par trim mēnešiem. Izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā un augstāka līmeņa tiesas tiesnesis iztiesāšanas laikā katrs var pagarināt termiņu vēl par vienu mēnesi, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos vai persona, kura īsteno aizstāvību, ir tīši vilcinājusi procesa norisi, vai procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ.

(4) Nepilngadīgajam, kuru tur aizdomās vai apsūdz sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 12 mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā nepilngadīgo atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par astoņiem mēnešiem. Izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā un augstāka līmeņa tiesas tiesnesis iztiesāšanas laikā katrs var pagarināt termiņu vēl par trim mēnešiem, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos vai persona, kura īsteno aizstāvību, ir tīši vilcinājusi procesa norisi, vai procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ.”

11. Izteikt 278.pantu šādā redakcijā:

“278.pants. Apcietinājuma termiņi nepilngadīgajiem

(1) Nepilngadīgajam, kuram apcietinājums piemērots, ievērojot šā likuma 273.panta ceturtās daļas noteikumus, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 30 dienas, no kurām pirmstiesas procesā nepilngadīgo atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par 20 dienām.

(2) Nepilngadīgajam, kuram apcietinājums piemērots, ievērojot šā likuma 273.panta trešās daļas noteikumus, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā nepilngadīgo atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par diviem mēnešiem.

(3) Nepilngadīgajam, kuru tur aizdomās vai apsūdz smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā nepilngadīgo atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par trim mēnešiem. Izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā un augstāka līmeņa tiesas tiesnesis iztiesāšanas laikā katrs var pagarināt termiņu vēl par vienu mēnesi, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos vai persona, kura īsteno aizstāvību, ir tīši vilcinājusi procesa norisi, vai procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ.

(4) Nepilngadīgajam, kuru tur aizdomās vai apsūdz sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 12 mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā nepilngadīgo atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par astoņiem mēnešiem. Izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā un augstāka līmeņa tiesas tiesnesis iztiesāšanas laikā katrs var pagarināt termiņu vēl par trim mēnešiem, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos vai persona, kura īsteno aizstāvību, ir tīši vilcinājusi procesa norisi, vai procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ.”

279.pants. Apcietinājuma termiņi aizdomās turētajiem

(1) Aizdomās turēto līdz saukšanai pie kriminālatbildības drīkst turēt apcietinājumā ne ilgāk par pusi no pirmstiesas procesā pieļautā apcietinājuma termiņa.
(2) Uzraugošais prokurors var atļaut izmeklēšanas iestādei pārsniegt šā panta pirmajā daļā minēto termiņu, taču ne ilgāk kā par pusi no šā likuma 277.pantā noteiktā atlikušā apcietinājuma termiņa pirmstiesas procesā.

10. Aizstāt 279.panta otrajā daļā skaitli un vārdu “277.pantā” ar skaitļiem un vārdiem “277. un 278.pantā”.

12. Aizstāt 279.panta otrajā daļā skaitli un vārdu “277.pantā” ar skaitļiem un vārdiem “277. un 278.pantā”.

379.pants. Kriminālprocesa izbeigšana, atbrīvojot personu no kriminālatbildības

(1) Izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu, prokurors vai tiesa var izbeigt kriminālprocesu, ja:
1) izdarīts noziedzīgs nodarījums, kuram ir noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu;
2) persona, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, ir izlīgusi ar cietušo vai viņa pārstāvi;
3) noziedzīgu nodarījumu izdarījusi nepilngadīga persona un ir konstatēti noziedzīga nodarījuma izdarīšanas īpašie apstākļi, un par nepilngadīgo personu iegūtas ziņas, kas mīkstina tās atbildību;
4) kriminālprocesu nav iespējams pabeigt saprātīgā termiņā.
(2) Izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu vai prokurors var izbeigt kriminālprocesu un materiālus par nepilngadīgo nosūtīt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanai.
(3) Prokurors var izbeigt kriminālprocesu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības.
(4) Izbeigt kriminālprocesu uz izlīguma pamata nedrīkst, ja ir iegūtas ziņas, ka izlīgums panākts draudu vai vardarbības rezultātā vai izmantojot citus prettiesiskus līdzekļus.
(5) Izbeigt kriminālprocesu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības, nedrīkst, ja pret to iebilst persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, vai tās pārstāvis.

11. Papildināt 379.panta pirmās daļas 2.punktu pēc vārda “pārstāvi” ar vārdiem “Krimināllikumā noteiktajos gadījumos”.

4.

Likumprojekts ''Grozījumi Kriminālprocesa likumā''

(Nr.311/Lp11)

Papildināt 379.panta pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5) persona noziedzīgu nodarījumu izdarījusi laikā, kad tā bija pakļauta cilvēku tirdzniecībai un tika piespiesta to izdarīt."

atbalstīts

13.  379.pantā:

 papildināt pirmās daļas 2.punktu pēc vārda “pārstāvi” ar vārdiem “Krimināllikumā noteiktajos gadījumos”;

papildināt pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5) persona noziedzīgu nodarījumu izdarījusi laikā, kad tā bija pakļauta cilvēku tirdzniecībai un tika piespiesta to izdarīt."

381.pants. Izlīguma īstenošana

(1) Izlīguma gadījumā cietušā un noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas samierināšanos var veicināt Valsts probācijas dienesta apmācīts starpnieks.
(2) Procesa virzītājs, konstatējot, ka kriminālprocesā ir iespējams izlīgums un ir lietderīgi iesaistīt starpnieku, par to var informēt Valsts probācijas dienestu.
(3) Izlīgumā norāda, ka tas noslēgts labprātīgi, puses saprot tā sekas un kādi ir tā nosacījumi. Izlīgumu pievieno krimināllietai.
(4) Tiesas sēdes laikā izlīgumu var paziņot mutvārdos un to ieraksta tiesas sēdes protokolā.
(5) Izlīgumu paraksta abas puses — cietušais un persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, procesa virzītāja vai Valsts probācijas dienesta apmācīta starpnieka klātbūtnē, kuri apliecina pušu parakstus. Puses var iesniegt procesa virzītājam arī notariāli apliecinātu izlīgumu.

12. Papildināt 381.panta otro daļu pēc vārdiem “Valsts probācijas dienestu” ar vārdiem “bet, ja noziedzīgu nodarījumu izdarījis nepilngadīgais, tad Valsts probācijas dienestu informē visos gadījumos, izņemot gadījumu, kad izlīgums jau noslēgts”.

14. Papildināt 381.panta otro daļu pēc vārdiem “Valsts probācijas dienestu” ar vārdiem “bet, ja noziedzīgu nodarījumu izdarījis nepilngadīgais, tad Valsts probācijas dienestu informē visos gadījumos, izņemot gadījumu, kad izlīgums jau noslēgts”.

389.pants. Personas tiesību ierobežošanas termiņi pirmstiesas kriminālprocesā

(1) No brīža, kad pirmstiesas kriminālprocesā tiek iesaistīta persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai persona, kuras tiesības rīkoties ar mantu ir ierobežotas ar procesuālajām darbībām, pirmstiesas kriminālprocess pret šo personu jāpabeidz vai jāatceļ visi drošības līdzekļi un tiesību ierobežojumi attiecībā uz mantu šādā termiņā:
1) par kriminālpārkāpumu — sešu mēnešu laikā;
2) par mazāk smagu noziegumu — deviņu mēnešu laikā;
3) par smagu noziegumu — divpadsmit mēnešu laikā;
4) par sevišķi smagu noziegumu — divdesmit divu mēnešu laikā.
(2) Kriminālprocesā par smagu vai sevišķi smagu noziegumu izmeklēšanas tiesnesis šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu var pagarināt vēl par sešiem mēnešiem, bet ne vairāk kā par trim mēnešiem vienā pagarinājumā, ja procesa virzītājs nav pieļāvis vilcināšanos vai procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ. Lēmuma kopiju nosūta šā panta pirmajā daļā minētajai personai.
(2¹) Ja vienā kriminālprocesā persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par noziedzīgu nodarījumu, kas ir piesaistībā ar tai pašā kriminālprocesā izmeklējamu citas personas izdarītu smagāku noziegumu, izmeklēšanas tiesnesis var pagarināt šai personai tiesību ierobežošanas termiņus atbilstoši piesaistībā esošajam noziegumam.
(3) Šā panta pirmajā daļā minētie termiņi tiek apturēti, ja tiek apturēts kriminālprocess.

13. Aizstāt 389.panta otrajā daļā vārdus “Kriminālprocesā par smagu” ar vārdiem “Kriminālprocesā par vairāku mazāk smagu, smagu”.

5.

Juridiskais birojs

 Izteikt likumprojekta 13. pantu šādā redakcijā:

       „Aizstāt 389. panta otrajā daļā vārdu „Kriminālprocesā” ar vārdiem „Kriminālprocesā par vairākiem mazāk smagiem noziegumiem, kā arī kriminālprocesā”.”

atbalstīts

15. Aizstāt 389. panta otrajā daļā vārdu „Kriminālprocesā” ar vārdiem „Kriminālprocesā par vairākiem mazāk smagiem noziegumiem, kā arī kriminālprocesā”.

391.pants. Pirmstiesas kriminālprocesa sadalīšana

(1) Procesa virzītājam kriminālprocess jāizdala atsevišķā lietvedībā, ja:
1) pirmstiesas procesā kļuvis zināms par citas personas izdarītu noziedzīgu nodarījumu un tas nav saistīts ar uzsākto kriminālprocesu;
2) pirmstiesas procesā nav noskaidrota tās personas identitāte, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi grupā.
(2) Procesa virzītājs var izdalīt atsevišķā lietvedībā kriminālprocesus par:
1) aizdomās turēto vai apsūdzēto, kas noziedzīgu nodarījumu izdarījis grupā, bet slēpjas un viņa atrašanās vieta nav zināma vai arī aizdomās turētā vai apsūdzētā atrašanās vieta ir zināma, bet viņš atrodas ārpus Latvijas teritorijas un nevar piedalīties procesā;
2) nepilngadīgo apsūdzēto, kas noziedzīgu nodarījumu izdarījis kopā ar pilngadīgo;
3) aizdomās turētā vai apsūdzētā iespējami izdarītu citu noziedzīgu nodarījumu, par kuru kļuvis zināms pirmstiesas procesa laikā;
4) personu, kurai noteikta speciālā procesuālā aizsardzība;
5) personu, kura būtiski palīdzējusi atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu.
(3) Kriminālprocesu prokurors var sadalīt arī tad, ja tā ļoti lielais apjoms vai daudzās epizodes rada šķēršļus kriminālprocesa attiecību noregulēšanai saprātīgos termiņos.
(4) Par kriminālprocesa sadalīšanu procesa virzītājs pieņem lēmumu, kas vienlaikus uzskatāms arī par lēmumu jauna kriminālprocesa uzsākšanai. Lēmuma pieņemšanas datums ir jaunā kriminālprocesa uzsākšanas datums.
(4¹) Šā panta pirmajā daļā un otrās daļas 3.punktā paredzētajos gadījumos personas tiesību ierobežošanas termiņu izdalītajā kriminālprocesā sāk skaitīt no brīža, kad procesa virzītājs saistībā ar šo noziedzīgo nodarījumu procesuālā darbībā iesaistījis personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai ar procesuālu darbību ierobežojis personas tiesības rīkoties ar mantu. Pārējos gadījumos termiņu no jauna neskaita.
(5) Lēmumā par kriminālprocesa sadalīšanu procesa virzītājs norāda:
1) kriminālprocesa sadalīšanas un jauna kriminālprocesa uzsākšanas iemeslu un pamatu;
2) personas datus aizdomās turētajam vai apsūdzētajam (ja tāds ir zināms), attiecībā uz kuru tiek nodalīts kriminālprocess;
3) apsūdzības būtību;
4) noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju, ja tā ir zināma;
5) drošības līdzekli, tā piemērošanas datumu un termiņu.
(6) Lēmumam par kriminālprocesa sadalīšanu pievieno izdalīto lietas materiālu oriģinālus vai kopijas un to sarakstu.
(7) Lēmums par kriminālprocesa sadalīšanu nav pārsūdzams. Par pieņemto lēmumu procesa virzītājs paziņo personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību.

14. Izteikt 391.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Kriminālprocesu prokurors var sadalīt arī:

1) tā lielā apjoma dēļ;

2) ja tas ir par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem;

3) ja tas rada šķēršļus kriminālprocesa attiecību noregulēšanai saprātīgos termiņos.”

16. Izteikt 391.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Kriminālprocesu prokurors var sadalīt arī:

1) tā lielā apjoma dēļ;

2) ja tas ir par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem;

3) ja tas rada šķēršļus kriminālprocesa attiecību noregulēšanai saprātīgos termiņos.”

418.pants. Sekas kriminālprocesa izbeigšanai, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības

(1) Lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pilnā apjomā stājas spēkā pēc pārbaudes laika izbeigšanās un noteikto pienākumu izpildes.

(2) Ja persona izpilda uzliktos pienākumus un pārbaudes laikā neizdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, uzskatāms, ka kriminālprocess pret to ir izbeigts un par to pašu nodarījumu pret šo personu nevar tikt atjaunots, izņemot šajā likumā īpaši paredzētos gadījumus.

(3) Kriminālprocesu par to pašu nodarījumu attiecībā uz personu, pret kuru tas bija izbeigts, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, var atjaunot vienīgi šādos gadījumos:

1) persona nav izpildījusi tai uzliktos pienākumus;

2) pārbaudes laikā persona izdarījusi jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu;

3) prokurors lēmumu pieņēmis interešu konflikta situācijā;

4) persona ar pretlikumīgu darbību ietekmējusi liecinošās personas sniegt nepatiesas liecības vai citādi viltojusi pierādījumus;

5) atklāti jauni apstākļi, kuri prokuroram nebija zināmi lēmuma pieņemšanas brīdī un kuri apstiprina, ka persona faktiski izdarījusi smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas šo apstākļu nezināšanas rezultātā kļūdaini kvalificēts kā kriminālpārkāpums vai mazāk smags noziegums.

(4) Ja lēmums pēc nosacījumu izpildes stājies spēkā pilnā apjomā un kriminālprocess nav atjaunots šā panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos, šis nodarījums nerada noziedzīgu nodarījumu atkārtotību. Informāciju par kriminālprocesa izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, saglabā Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.

6.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs A.Lūsis

papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā reakcijā:

        „Izslēgt 418.panta ceturtās daļas pirmo teikumu.”.

atbalstīts

17. Izslēgt 418.panta ceturtās daļas pirmo teikumu.

419.pants. Uzraudzība pār kriminālprocesa izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības

(1) Prokurors, kurš pieņēmis lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, pēc pārbaudes termiņa izbeigšanās, pamatojoties uz personas uzvedību, kontrolējušās institūcijas sniegto informāciju, izdara lēmumā atzīmi par nosacījumu izpildi un lēmuma stāšanos spēkā pilnā apjomā.

(2) Ja konstatēti šā likuma 418.panta trešajā daļā minētie apstākļi, prokurors atceļ lēmumu, atjauno kriminālprocesu un virza to vispārējā kārtībā.

7.

Juridiskais birojs

 Apsvērt likuma 419. panta otrās daļas grozīšanu, aizstājot tajā vārdus „vispārējā kārtībā” ar vārdiem „ievērojot šā likuma nosacījumus par pirmstiesas kriminālprocesu”.

atbalstīts

18. Aizstāt 419. panta otrajā daļā vārdus „vispārējā kārtībā” ar vārdiem „ievērojot šā likuma nosacījumus par pirmstiesas kriminālprocesu”.

420.pants. Prokurora priekšraksta par sodu piemērošanas pieļaujamība
(1) Ja persona izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu un prokurors, ņemot vērā izdarītā noziedzīga nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, personu raksturojošus datus un citus lietas apstākļus, ir guvis pārliecību, ka šai personai nevajadzētu piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, taču to nevar atstāt nesodītu, viņš var pabeigt kriminālprocesu, sastādot priekšrakstu par sodu.
(2) Lai iegūtu personu raksturojošus datus, prokurors var pieprasīt no Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojumu.
(3) Ja viena persona izdarījusi vairākus noziedzīgus nodarījumus, priekšrakstu par sodu var piemērot tikai par visiem tās noziedzīgiem nodarījumiem.
(4) Ja par vienu noziedzīgu nodarījumu apsūdzētas vairākas personas, priekšrakstu par sodu var piemērot personai, kurai šāda piemērošana iespējama saskaņā ar šo likumu.
(5) Prokurors priekšrakstu par sodu sastāda, ja apsūdzētais savu vainu atzīst, ir kompensējis cietušajam radīto kaitējumu, kā arī atlīdzinājis valsts izmaksāto kompensāciju un piekrīt kriminālprocesa pabeigšanai, piemērojot viņam sodu.

15. Aizstāt 420.panta pirmajā daļā vārdus “ar brīvības atņemšanu saistītu” ar vārdiem “brīvības atņemšanas”.

19. Aizstāt 420.panta pirmajā daļā vārdus “ar brīvības atņemšanu saistītu” ar vārdiem “brīvības atņemšanas”.

423.pants. Prokurora priekšraksta par sodu sekas

(1) (Izslēgta ar 12.03.2009. likumu.)
(2) Ja persona ir piekritusi priekšrakstam par sodu, taču to nepilda, par soda izpildi atbildīgā institūcija šajā likumā noteiktajā kārtībā ierosina jautājumu par soda aizstāšanu likumā paredzētajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2005. un 12.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

16. Papildināt 423.pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Kriminālprocesu par to pašu nodarījumu attiecībā uz personu, pret kuru kriminālprocess pabeigts ar spēkā stājušos prokurora priekšrakstu par sodu, var atjaunot ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors vienīgi šādos gadījumos:

1) ar spēkā stājušos nolēmumu atzītas cietušā vai liecinieka apzināti nepatiesas liecības, apzināti nepatiess eksperta atzinums, tulkojums, lietisko pierādījumu, izmeklēšanas darbību protokolu vai lēmumu viltojums, kā arī citu pierādījumu viltojums, kuri bijuši pamatā nelikumīga nolēmuma pieņemšanai;

2) ar spēkā stājušos nolēmumu atzīta prokurora vai izmeklētāja noziedzīga ļaunprātība, kas bijusi pamatā nelikumīga nolēmuma pieņemšanai;

3) konstatēti citi apstākļi, kas, pieņemot nolēmumu, nav bijuši zināmi prokuroram un kas paši par sevi vai kopā ar agrāk konstatētajiem apstākļiem norāda, ka persona nav vainīga vai izdarījusi vieglāku vai smagāku noziedzīgu nodarījumu nekā tas, par kuru tai piemērots prokurora priekšraksts par sodu;

4) saņemts Satversmes tiesas atzinums par tādas tiesību normas vai tās interpretācijas neatbilstību Satversmei, uz kuras pamata stājies spēkā prokurora nolēmums;

5) saņemts starptautiskas tiesu institūcijas atzinums par to, ka prokurora nolēmums, kas stājies spēkā, neatbilst Latvijai saistošiem starptautiskajiem normatīvajiem aktiem.

(4) Par kriminālprocesa atjaunošanu šā panta trešajā daļā noteiktajos gadījumos ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors pieņem lēmumu, kas nav pārsūdzams. Pēc kriminālprocesa atjaunošanas tas tiek turpināts, ievērojot šā likuma nosacījumus par pirmstiesas kriminālprocesu.”

8.

Juridiskais birojs

 Izslēgt likumprojekta 16. pantu.

atbalstīts

499.pants. Pierādījumu pārbaudes neizdarīšana

(1) Tiesa var pieņemt lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu attiecībā uz visu apsūdzību vai tās patstāvīgu daļu (epizodi) tikai ar nosacījumu, ka:
1) apsūdzētais atzīst savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā vai attiecīgā tās daļā;
2) tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu;
3) apsūdzētais, bet obligātās aizstāvības gadījumos arī viņa aizstāvis un pārstāvis, piekrīt šādas pārbaudes neizdarīšanai.
(2) Pirms izlemt jautājuma par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, tiesa noskaidro prokurora, personas, kas īsteno aizstāvību, cietušā un viņa pārstāvja viedokli par to, kā arī izskaidro viņiem pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas. Ja apsūdzētais nepiekrīt tikai kaitējuma kompensācijas apmēram un ja šis apmērs neietekmē noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju, tiesa var veikt pierādījumu pārbaudi tikai jautājumā par kompensācijas apmēru.
(3) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, tiesa pārbauda apsūdzētā personu raksturojošos datus un pāriet pie tiesas debatēm.
(4) Pēc tiesas debatēm tiesa noklausās apsūdzētā pēdējo vārdu, taisa un pasludina spriedumu. Šādu spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem.

17. Izslēgt 499.panta pirmās daļas ievaddaļā vārdu “(epizodi)”.

20. Izslēgt 499.panta pirmās daļas ievaddaļā vārdu “(epizodi)”.

532.pants. Apsūdzētā atbrīvošana tiesas zālē
(1) Pēc sprieduma pasludināšanas tiesa nekavējoties atbrīvo no apcietinājuma, mājas aresta vai sociālās korekcijas izglītības iestādes:
1) attaisnoto;
2) apsūdzēto, kuram nav noteikts kriminālsods;
3) apsūdzēto, kurš atbrīvots no kriminālsoda;
4) apsūdzēto, kuram piespriests ar brīvības atņemšanu saistīts sods un kuram sprieduma pasludināšanas brīdī apcietinājumā, mājas arestā vai sociālās korekcijas izglītības iestādē pavadītais laiks sasniedz vai pārsniedz spriedumā noteikto brīvības atņemšanas laiku;
5) apsūdzēto, kuram piespriests brīvības atņemšanas sods nosacīti;
6) apsūdzēto, kuram piespriests sods, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu.
(2) Ja tiesa atbrīvo no apcietinājuma personu, kas ir ārzemnieks, kuram nav tiesību uzturēties Latvijā, tiesa par to nekavējoties paziņo kompetentajai iestādei, kurai ir tiesības aizturēt ārzemnieku.

18.  Aizstāt 532.panta pirmās daļas 4.punktā vārdus “ar brīvības atņemšanu saistīts” ar vārdiem “brīvības atņemšanas”.

21.  Aizstāt 532.panta pirmās daļas 4.punktā vārdus “ar brīvības atņemšanu saistīts” ar vārdiem “brīvības atņemšanas”.

565.pants. Apelācijas instances tiesas kompetence jauna sprieduma taisīšanā
(1) Apelācijas sūdzības vai protesta izskatīšanas rezultātā apelācijas instances tiesa var:
1) attaisnot apsūdzēto par visiem noziedzīgiem nodarījumiem vai daļu no tiem, par kuriem pirmās instances tiesa taisījusi notiesājošu spriedumu, nosakot vieglāku sodu vai nemainot noteikto sodu;
2) atzīt apsūdzēto par vainīgu vieglāka noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, nekā to atzinusi pirmās instances tiesa, nosakot vieglāku sodu vai nemainot noteikto sodu;
3) izslēgt no apsūdzības atsevišķas noziedzīga nodarījuma epizodes, nosakot vieglāku sodu vai nemainot noteikto sodu;
4) atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par noteikto sodu un noteikt apsūdzētajam vieglāku sodu;
5) atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par kaitējuma kompensāciju, kaitējuma kompensācijas un mantas konfiskācijas nodrošinājumu, lietiskajiem pierādījumiem, procesuālo izdevumu atlīdzību un drošības līdzekli un taisīt šajā daļā jaunu spriedumu.
(2) Konstatējusi Krimināllikuma nepareizu piemērošanu, apelācijas instances tiesa piemēro šā panta pirmās daļas prasības arī citiem apsūdzētajiem, kas notiesāti par to pašu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no tā, vai par to ir iesniegta apelācijas sūdzība vai protests.
(3) Pamatojoties uz prokurora protestu vai cietušā sūdzību, kuru atbalsta prokurors, apelācijas instances tiesa var:
1) atzīt apsūdzēto par vainīgu smagāka noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, nekā to atzinusi pirmās instances tiesa, nosakot smagāku sodu vai nemainot sodu;
2) atcelt attaisnojošu pirmās instances tiesas spriedumu un taisīt notiesājošu spriedumu;
3) atzīt apsūdzēto par vainīgu atsevišķu noziedzīga nodarījuma epizožu izdarīšanā, kuras pirmās instances tiesa izslēgusi no apsūdzības, nosakot smagāku sodu vai nemainot sodu;
4) (izslēgts ar 12.03.2009. likumu).
(4) Pamatojoties uz prokurora protestu vai cietušā sūdzību, apelācijas instances tiesa var atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par sodu, nosakot smagāku sodu.

19. 565.pantā:

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) izslēgt no apsūdzības atsevišķu tās patstāvīgu daļu, nosakot vieglāku sodu vai nemainot noteikto sodu;”;

izteikt trešās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) atzīt apsūdzēto par vainīgu atsevišķu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kurus pirmās instances tiesa izslēgusi no apsūdzības, nosakot smagāku sodu vai nemainot sodu;”.

22. 565.pantā:

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) izslēgt no apsūdzības atsevišķu tās patstāvīgu daļu, nosakot vieglāku sodu vai nemainot noteikto sodu;”;

izteikt trešās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) atzīt apsūdzēto par vainīgu atsevišķu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kurus pirmās instances tiesa izslēgusi no apsūdzības, nosakot smagāku sodu vai nemainot sodu;”.

634.pants. Sprieduma un lēmuma izpildes kārtība

(1) Spriedumu un lēmumu nodod izpildei tiesa, kas taisījusi spriedumu vai pieņēmusi lēmumu pirmajā instancē, ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc tā stāšanās spēkā vai lietas saņemšanas no apelācijas vai kasācijas instances tiesas. (2) Tiesa nosūta rīkojumu par sprieduma izpildi un sprieduma kopiju tai iestādei, kurai saskaņā ar likumu par sodu izpildi uzlikts pienākums izpildīt spriedumu. Ja lieta skatīta apelācijas vai kasācijas kārtībā, kopā ar rīkojumu par sprieduma izpildi nosūtāmas arī apelācijas un kasācijas instances tiesas nolēmumu kopijas.
(3) Apsūdzēto attaisnojošs spriedums, no soda atbrīvojošs spriedums un spriedums par nosacītu notiesāšanu tiek izpildīts nekavējoties pēc sprieduma pasludināšanas daļā par apsūdzētā atbrīvošanu no drošības līdzekļa, kas saistīts ar brīvības atņemšanu.
(4) Lai izpildītu spriedumu un lēmumu daļā par mantas konfiskāciju un citām mantiska rakstura piedziņām, tiesa izpildrakstus nosūta izpildei kompetentai valsts iestādei vai tiesu izpildītājam pēc notiesātā dzīvesvietas vai pēc viņa īpašuma atrašanās vietas vai izsniedz cietušajam pēc viņa lūguma. Izpildrakstu izraksta pirmās instances tiesa.
(4¹) Tiesa izpildrakstu par procesuālo izdevumu piedziņu nosūta izpildei pēc tam, kad beidzies sprieduma un lēmuma labprātīgas izpildes termiņš.
(5) Sprieduma un lēmuma pilnīgu izpildi kontrolē pirmās instances tiesa. Iestādes, kas izpilda nolēmumu, nekavējoties tai paziņo par nolēmuma izpildi.
(6) (Izslēgta ar 14.01.2010. likumu)
(7) Ja notiesātais slēpjas un nav zināma viņa atrašanās vieta, tās tiesas tiesnesis, kas kontrolē sprieduma vai lēmuma pilnīgu izpildi, vai tiesa, kas lemj par soda aizstāšanu ar arestu vai brīvības atņemšanu, pieņem lēmumu par notiesātā meklēšanu. Šis lēmums nav pārsūdzams.
(8) Lēmumu par notiesātā meklēšanu nodod izpildei operatīvās darbības subjektam atbilstoši tā kompetencei.

20. Izslēgt 634.panta septītajā daļā vārdus “arestu vai”.

23. Izslēgt 634.panta septītajā daļā vārdus “arestu vai”.

637.pants. Paziņojums notiesātā radiniekiem par sprieduma izpildi

Pēc tam, kad spēkā stājies spriedums, ar kuru notiesātajam piespriesta brīvības atņemšana vai arests, brīvības atņemšanas iestādes administrācija nodrošina iespēju nekavējoties informēt viņa tuvinieku vai citas personas pēc viņa izvēles par soda izciešanas vietu.

21. Izslēgt 637.pantā vārdus “vai arests”.

24. Izslēgt 637.pantā vārdus “vai arests”.

638.pants. Sprieduma izpildes atlikšana

(1) Ja piespriesta brīvības atņemšana vai arests, tās tiesas tiesnesis, kurā lieta izskatīta pirmajā instancē, pēc notiesātā iesnieguma var atlikt sprieduma izpildi šādos gadījumos:
1) ja notiesātais saslimis ar smagu slimību, kas kavē soda izciešanu,— kamēr viņš izveseļojas;
2) ja notiesātā atrodas grūtniecības stāvoklī sprieduma izpildīšanas brīdī, — uz laiku, ne ilgāku par vienu gadu;
3) ja notiesātajai ir mazgadīgi bērni, — uz laiku, līdz bērns sasniedz triju gadu vecumu;
4) ja tūlītēja soda izciešana var radīt sevišķi smagas sekas notiesātajam vai viņa ģimenei sakarā ar ugunsgrēku vai citu stihisku postu, vienīgā darbspējīgā ģimenes locekļa smagu slimību vai nāvi un citos izņēmuma gadījumos, — uz tiesas noteiktu laiku, bet ne ilgāk par trim mēnešiem.
(2) Sprieduma izpildi nedrīkst atlikt personām, kas notiesātas par smagu vai sevišķi smagu noziegumu.
(3) Naudas soda samaksu var atlikt vai sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam, ja notiesātais 30 dienu laikā nevar to samaksāt un ir iesniedzis motivētu lūgumu par naudas soda samaksas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos.

22. Izslēgt 638.panta pirmajā daļā vārdus “vai arests”.

25. Izslēgt 638.panta pirmajā daļā vārdus “vai arests”.

643.pants. Nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda

(1) Saskaņā ar Krimināllikuma 61.pantu vai 65.panta trešo daļu notiesāto nosacīti pirms termiņa atbrīvo no brīvības atņemšanas soda vai aresta rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc soda izciešanas vietas, ja ir saņemts brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas iesniegums.
(2) Iesniegumu izskata tiesas sēdē, nepieprasot krimināllietu.
(3) Ja tiesnesis noraida iesniegumu, to var iesniegt atkārtoti pēc sešiem mēnešiem.
(4) Atbrīvojot nosacīti pirms termiņa no soda, tiesnesis uz neizciestā soda laiku var notiesātajam uzlikt pienākumus, kuri noteikti Krimināllikuma 55.pantā.
(5) Ja nosacīti pirms termiņa atbrīvotais bez attaisnojoša iemesla nepilda tiesas uzliktos vai kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktos pienākumus vai atkārtoti izdara administratīvo pārkāpumu, par ko viņam uzlikts administratīvais sods, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc notiesātā dzīvesvietas, pamatojoties uz tās iestādes iesniegumu, kurai uzdots kontrolēt notiesātā uzvedību, var pieņemt lēmumu par neizciestās soda daļas izpildi.

23. Izslēgt 643.panta pirmajā daļā vārdus “vai aresta”.

26. Izslēgt 643.panta pirmajā daļā vārdus “vai aresta”.

645.pants. Ar naudas soda izpildi sais­tītie jautājumi

(1) Ja naudas sods 30 dienu laikā pēc nolēmuma stāšanās spēkā nav samaksāts vai ja naudas soda iemaksa netika veikta termiņā, kāds noteikts, sadalot vai atliekot naudas soda samaksu, tiesnesis nosaka tiesas sēdi un naudas sodu aizstāj saskaņā ar Krimināllikumā noteikto.
(2) Ja naudas sodu samaksā laikā, kad notiesātais tā vietā izcieš brīvības atņemšanu vai arestu, viņš atbrīvojams nekavējoties.
(3) Ja laikā, kad notiesātais naudas soda vietā izcieš brīvības atņemšanu vai arestu, samaksā daļu no naudas soda, tiesnesis saīsina brīvības atņemšanas vai aresta ilgumu atbilstoši samaksātajai naudas soda daļai.
(4) (Izslēgta ar 16.06.2009. likumu.)

24. 645.pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus “vai arestu”;

izslēgt trešajā daļā vārdus “vai arestu” un vārdus “vai aresta”.

27. 645.pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus “vai arestu”;

izslēgt trešajā daļā vārdus “vai arestu” un vārdus “vai aresta”.

646.pants. Piespiedu darba aizstāšana ar arestu

Ja persona, kas notiesāta ar piespiedu darbu, ļaunprātīgi izvairās no soda izciešanas, tiesnesis to aizstāj ar arestu saskaņā ar Krimināllikuma 40.panta trešās daļas noteikumiem.

25. Aizstāt 646.panta nosaukumā un tekstā vārdu “arestu” ar vārdiem “īslaicīgu brīvības atņemšanu”.

28. Aizstāt 646.panta nosaukumā un tekstā vārdu “arestu” ar vārdiem “īslaicīgu brīvības atņemšanu”.

648.pants. Ārstniecības iestādē pavadītā laika ieskaitīšana soda laikā
Ja notiesātais, kas izcieš brīvības atņemšanu vai arestu, bija ievietots ārstniecības iestādē, šajā iestādē pavadīto laiku ieskaita soda laikā.

 26. Izslēgt 648.pantā vārdus “vai arestu”.

 29. Izslēgt 648.pantā vārdus “vai arestu”.

655.pants. Pamats kriminālprocesa atjaunošanai sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem

(1) Atjaunot kriminālprocesu, kurā ir spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums, var sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

(2) Par jaunatklātiem uzskatāmi šādi apstākļi:

1) ar spēkā stājušos tiesas spriedumu atzītas cietušā vai liecinieka apzināti nepatiesas liecības, apzināti nepatiess eksperta atzinums, tulkojums, lietisko pierādījumu, izmeklēšanas un tiesas darbību protokolu vai lēmumu viltojums, kā arī citu pierādījumu viltojums, kuri bijuši pamatā nelikumīga tiesas nolēmuma pieņemšanai;

2) ar spēkā stājušos tiesas spriedumu atzīta tiesneša, prokurora vai izmeklētāja noziedzīga ļaunprātība, kas bijusi pamatā nelikumīga tiesas nolēmuma pieņemšanai;

3) citi apstākļi, kas, pieņemot nolēmumu, nav bijuši zināmi tiesai un kas paši par sevi vai kopā ar agrāk konstatētajiem apstākļiem norāda, ka notiesātais nav vainīgs vai izdarījis vieglāku vai smagāku noziedzīgu nodarījumu nekā tas, par kuru viņš notiesāts, vai arī kas liecina par attaisnotā vai tās personas vainu, attiecībā uz kuru kriminālprocess bijis izbeigts;

4) Satversmes tiesas atzinums par tādas tiesību normas vai tās interpretācijas neatbilstību Satversmei, uz kuras pamata spēkā stājies tiesas nolēmums;

5) starptautiskas tiesu institūcijas atzinums par to, ka Latvijas tiesas nolēmums, kas stājies spēkā, neatbilst Latvijai saistošiem starptautiskajiem normatīvajiem aktiem.

(3) Ja nav iespējams taisīt spriedumu tāpēc, ka iestājies noilgums, izdots amnestijas akts, apžēlotas atsevišķas personas vai miris apsūdzētais, šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā minēto jaunatklāto apstākļu esamību konstatē izmeklēšana, ko izdara šajā nodaļā paredzētajā kārtībā.

9.

10.

11.

12.

13.

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„655. pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda „lēmumu” ar vārdiem „vai prokurora priekšraksts par sodu”;

Juridiskais birojs

papildināt otrās daļas 1. un 2. punktu pēc vārda „spriedumu” ar vārdiem „vai prokurora priekšrakstu par sodu”;

Juridiskais birojs

aizstāt otrās daļas 1. un 2. punktā vārdus „nelikumīga tiesas nolēmuma” ar vārdiem „nelikumīga nolēmuma”;

Juridiskais birojs

izteikt otrās daļas 3 .punktu šādā redakcijā:

„3) citi apstākļi, kas, pieņemot nolēmumu, nav bijuši zināmi tiesai vai prokuroram un kas paši par sevi vai kopā ar agrāk konstatētajiem apstākļiem norāda, ka persona nav vainīga vai izdarījusi vieglāku vai smagāku noziedzīgu nodarījumu nekā tas, par kuru tā notiesāta vai tai piemērots prokurora priekšraksts par sodu, vai arī kas liecina par attaisnotā vai tās personas vainu, attiecībā uz kuru kriminālprocess bijis izbeigts;

Juridiskais birojs

aizstāt otrās daļas 4. un 5. punktā vārdus „tiesas nolēmums” ar vārdu „nolēmums”.”

atbalstīts

atbalstīts

atbalstīts

atbalstīts

atbalstīts

30. 655. pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda „lēmums” ar vārdiem „vai prokurora priekšraksts par sodu”;

papildināt otrās daļas 1. un 2. punktu pēc vārda „spriedumu” ar vārdiem „vai prokurora priekšrakstu par sodu”;

aizstāt otrās daļas 1. un 2. punktā vārdus „nelikumīga tiesas nolēmuma” ar vārdiem „nelikumīga nolēmuma”;

izteikt otrās daļas 3 .punktu šādā redakcijā:

„3) citi apstākļi, kas, pieņemot nolēmumu, nav bijuši zināmi tiesai vai prokuroram un kas paši par sevi vai kopā ar agrāk konstatētajiem apstākļiem norāda, ka persona nav vainīga vai izdarījusi vieglāku vai smagāku noziedzīgu nodarījumu nekā tas, par kuru tā notiesāta vai tai piemērots prokurora priekšraksts par sodu, vai arī kas liecina par attaisnotā vai tās personas vainu, attiecībā uz kuru kriminālprocess bijis izbeigts;'';

aizstāt otrās daļas 4. un 5. punktā vārdus „tiesas nolēmums” ar vārdu „nolēmums”.

656.pants. Termiņi kriminālprocesa atjaunošanai sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem

(1) Attaisnojoša sprieduma vai lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu jauna izskatīšana atļauta tikai likumā noteiktajā kriminālatbildības noilguma termiņa laikā un ne vēlāk kā vienu gadu no jaunatklāto apstākļu konstatēšanas dienas.

(2) Ja kriminālprocess tika pabeigts ar notiesājošu spriedumu, tad, atklājoties apstākļiem, kas norāda, ka konkrētā persona izdarījusi smagāku noziedzīgu nodarījumu nekā tas, par kuru šī persona notiesāta, kriminālprocesu var atjaunot smagākajam noziedzīgam nodarījumam noteiktā noilguma laikā.

(3) Notiesājoša sprieduma jauna izskatīšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem par labu notiesātajam nav ierobežota ar termiņiem.

(4) Notiesātās personas nāve nav šķērslis kriminālprocesa atjaunošanai lietā, lai reabilitētu šo personu.

(5) Par jaunatklātu apstākļu konstatēšanas dienu uzskatāma:

1) šā likuma 655.panta otrās daļas 1. un 2.punktā paredzētajos gadījumos — diena, kad spēkā stājies attiecīgais spriedums;

2) šā likuma 655.panta otrās daļas 3.punktā paredzētajos gadījumos — diena, kad prokurors pieņēmis lēmumu par procesa atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

14.

15.

16.

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„656. pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem „notiesājošu spriedumu” ar vārdiem „vai prokurora priekšrakstu par sodu” un pēc vārda „notiesāta”- ar vārdiem „vai tai piemērots priekšraksts par sodu”;

Juridiskais birojs

papildināt trešo daļu pēc vārda „sprieduma” ar vārdiem „vai priekšraksta par sodu”;

Juridiskais birojs

aizstāt piektās daļas 1. punktā vārdu „spriedums” ar vārdu „nolēmums”.”

atbalstīts

atbalstīts

atbalstīts

31. 656.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem “notiesājošu spriedumu” ar vārdiem “vai prokurora priekšrakstu par sodu” un pēc vārda “notiesāta”— ar vārdiem “vai tai piemērots prokurora priekšraksts par sodu”;

papildināt trešo daļu pēc vārda “sprieduma” ar vārdiem “vai prokurora priekšraksta par sodu”;

aizstāt piektās daļas 1.punktā vārdu “spriedums” ar vārdu “nolēmums”.

658.pants. Prokurora darbības pēc jaunatklāto apstākļu izmeklēšanas pabeigšanas

(1) Ja prokurors pēc jaunatklāto apstākļu izmeklēšanas pabeigšanas atzīst, ka ir pamats atcelt nolēmumu, viņš par to raksta atzinumu, pamatojot to ar jaunatklāto apstākļu izmeklēšanā iegūtajiem pierādījumiem.

(2) Atzinumu kopā ar krimināllietu un izmeklēšanas materiāliem, kas iegūti, izmeklējot jaunatklātos apstākļus, prokurors nosūta tiesai saskaņā ar šā likuma 659.panta noteikumiem.

(3) Ja prokurors pēc jaunatklāto apstākļu izmeklēšanas neatrod pamatu nolēmuma atcelšanai jaunatklāto apstākļu dēļ, viņš par to pieņem lēmumu.

(4) Lēmuma kopiju par jaunatklāto apstākļu izmeklēšanas pabeigšanu prokurors nosūta pieteicējam, vienlaikus izskaidrojot viņam tiesības to pārsūdzēt.

17.

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Aizstāt 658. panta otrajā daļā vārdus „tiesai saskaņā ar šā likuma 659. panta noteikumiem” ar vārdiem „tiesai, bet, ja personai tika piemērots priekšraksts par sodu, - Ģenerālprokuratūrai”.”

atbalstīts

32. Aizstāt 658.panta otrajā daļā vārdus “tiesai saskaņā ar šā likuma 659.panta noteikumiem” ar vārdiem “tiesai, bet, ja personai tika piemērots prokurora priekšraksts par sodu, — Ģenerālprokuratūrai”.

18.

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Papildināt likumu ar 658.¹ pantu šādā redakcijā:

„658.¹ pants. Kārtība, kādā Ģenerālprokuratūrā izskata lietas sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem

(1) Prokurora atzinumu un iesniegtos materiālus izskata Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors vai ģenerālprokurors un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) atceļ prokurora priekšrakstu par sodu un atjauno kriminālprocesu pilnībā vai tā daļā;

2) noraida prokurora atzinumu;

3) atceļ prokurora priekšrakstu par sodu un izbeidz kriminālprocesu.

(2) Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora vai ģenerālprokurora lēmums nav pārsūdzams.

(3) Pēc kriminālprocesa atjaunošanas tas tiek turpināts, ievērojot šā likuma nosacījumus par pirmstiesas kriminālprocesu.””

atbalstīts

33. Papildināt likumu ar 658.¹ pantu šādā redakcijā:

„658.¹ pants. Kārtība, kādā Ģenerālprokuratūrā izskata lietas sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem

(1) Prokurora atzinumu un iesniegtos materiālus izskata Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors vai ģenerālprokurors un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) atceļ prokurora priekšrakstu par sodu un atjauno kriminālprocesu pilnībā vai tā daļā;

2) noraida prokurora atzinumu;

3) atceļ prokurora priekšrakstu par sodu un izbeidz kriminālprocesu.

(2) Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora vai ģenerālprokurora lēmums nav pārsūdzams.

(3) Pēc kriminālprocesa atjaunošanas tas tiek turpināts, ievērojot šā likuma nosacījumus par pirmstiesas kriminālprocesu.”

682.pants. Personas izdošanas lūguma iesniegšanas nosacījumi

(1) Personas izdošanu var lūgt, ja ir pamats uzskatīt, ka ārvalstī atrodas:
1) persona, kas tiek turēta aizdomās vai ir apsūdzēta tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kurš sodāms pēc Latvijas Krimināllikuma un par kuru paredzēta brīvības atņemšana, kuras maksimālā robeža nav mazāka par vienu gadu, ja starptautiskais līgums neparedz citu termiņu;
2) persona, kas Latvijā notiesāta ar brīvības atņemšanu vai arestu uz laiku, ne mazāku par četriem mēnešiem.
(2) Personas izdošanu var lūgt par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem arī tad, ja par kādu no tiem izdošanu nevar piemērot, jo tas neatbilst nosacījumam par iespējamo vai piespriesto sodu.
(3) Personas izdošanas lūgumu var neiesniegt, ja noziedzīgā nodarījuma smagums un raksturs ir nesamērojams ar izdošanas izdevumiem.

27. Izslēgt 682.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus “vai arestu”.

34. Izslēgt 682.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus “vai arestu”.

683.pants. Personas izdošanas lūguma iesniegšanas kārtība

(1) Ja konstatēti šā likuma 682.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi, procesa virzītājs vai tiesa, kas kontrolē sprieduma vai lēmuma pilnīgu izpildi, vai tiesa, kas lemj par soda aizstāšanu ar arestu vai brīvības atņemšanu, vēršas Ģenerālprokuratūrā ar rakstveida ierosinājumu lūgt ārvalstij personas izdošanu.

(2) Ierosinājumā norāda šā likuma 678.pantā minēto informāciju, un tam pievieno šā likuma 684.pantā minētos pielikumus.
(3) Ierosinājumu izskata 10 dienu laikā, bet neatliekamos gadījumos — nekavējoties pēc tā saņemšanas Ģenerālprokuratūrā un par rezultātiem informē procesa virzītāju vai tiesu, kas vērsās ar ierosinājumu lūgt ārvalstij personas izdošanu. Izskatīšanas termiņu var pagarināt ģenerālprokurors, un par to tiek informēts procesa virzītājs vai tiesa, kas vērsās ar ierosinājumu lūgt ārvalstij personas izdošanu.
(4) Ja ir pamats pieprasīt personas izdošanu, Ģenerālprokuratūra sagatavo un nosūta lūgumu ārvalstij.
(5) Ģenerālprokuratūra var iesniegt ārvalstij personas izdošanas lūgumu arī pēc savas iniciatīvas.

28. Izslēgt 683.panta pirmajā daļā vārdus “arestu vai”.

35. Izslēgt 683.panta pirmajā daļā vārdus “arestu vai”.

685.pants. Personas starptautiskās meklēšanas izsludināšanas pamats un kārtība

(1) Ja konstatēti šā likuma 682.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi un ir pamats uzskatīt, ka persona atstājusi Latvijas teritoriju, bet tās atrašanās vieta nav zināma, procesa virzītājs vai tiesa, kas kontrolē sprieduma vai lēmuma pilnīgu izpildi, vai tiesa, kas lemj par soda aizstāšanu ar arestu vai brīvības atņemšanu, lūdz Ģenerālprokuratūru pieņemt lēmumu par personas starptautisko meklēšanu nolūkā pieprasīt tās izdošanu, lūgumam pievienojot šā likuma 684.pantā minētos dokumentus.
(2) Ja ir pamats pieprasīt personas izdošanu, Ģenerālprokuratūra pieņem lēmumu par personas starptautiskās meklēšanas izsludināšanu, nosūta to izpildei un informē par to procesa virzītāju.

 29. Izslēgt 685.panta pirmajā daļā vārdus “arestu vai”.

36. Izslēgt 685.panta pirmajā daļā vārdus “arestu vai”.

692.pants. Eiropas apcietinājuma lēmuma pieņemšanas kārtība

(1) Ja ir konstatēti šā likuma 682.pantā minētie nosacījumi, procesa virzītājs vai tiesa, kas kontrolē sprieduma vai lēmuma pilnīgu izpildi, vai tiesa, kas lemj par soda aizstāšanu ar arestu vai brīvības atņemšanu, vēršas Ģenerālprokuratūrā ar rakstveida ierosinājumu pieņemt Eiropas apcietinājuma lēmumu.
(2) Ierosinājumā norāda šā likuma 678.pantā minēto informāciju un tam pievieno 684.pantā minētos dokumentus.
(3) Ģenerālprokuratūra ierosinājumu izskata 10 dienu laikā un par pieņemto lēmumu informē ierosinājuma iesniedzēju. Ja persona aizturēta Eiropas Savienības dalībvalstī, ierosinājumu izskata 24 stundu laikā.
(4) (Izslēgta ar 21.10.2010. likumu)
(5) (Izslēgta ar 21.10.2010. likumu)
(5¹) (Izslēgta ar 21.10.2010. likumu)
(6) Ja ir konstatēts pamats Eiropas apcietinājuma lēmuma pieņemšanai, Ģenerālprokuratūra pieņem Eiropas apcietinājuma lēmumu, kas nav pārsūdzams.

30. Izslēgt 692.panta pirmajā daļā vārdus “arestu vai”.

37. Izslēgt 692.panta pirmajā daļā vārdus “arestu vai”.

783.pants. Ar brīvības atņemšanu saistīta Latvijā izpildāmā soda noteikšana

(1) Brīvības atņemšanu vai arestu tiesa nosaka, ja ārvalstī piespriests ar brīvības atņemšanu saistīts sods un Latvijas Krimināllikums par tādu pašu nodarījumu paredz ar brīvības atņemšanu saistītu sodu.
(2) Soda ilgumam pēc iespējas jāatbilst ārvalstī noteiktajam soda ilgumam, taču tas nedrīkst pārsniegt Latvijas Krimināllikumā par tādu pašu nodarījumu paredzētās brīvības atņemšanas vai aresta maksimālo robežu.
(3) Latvijas Krimināllikumā noteiktajai brīvības atņemšanas vai aresta minimālajai robežai nav nozīmes, lemjot jautājumu par Latvijā izpildāmo sodu.
(4) Viss laiks, kad notiesātais bija aizturēts, un tas laiks, ko viņš pavadīja apcietinājumā un soda izpildes vietā sakarā ar nodarījumu, par kuru ārvalstī noteikts sods, ieskaitāms soda izciešanas laikā.
(5) Brīvības atņemšanas iestādes veidu, uzsākot soda izpildi, nosaka pēc tiem pašiem kritērijiem kā gadījumā, ja sods par nodarījumu būtu noteikts Latvijā notikušā kriminālprocesā.
(6) Ar brīvības atņemšanu saistītu ārvalstī piespriestu sodu nedrīkst aizstāt ar naudas sodu.
(7) Ar brīvības atņemšanu saistītu sodu Latvijā var noteikt nosacīti, ja tiesai ir pārliecība, ka notiesātais, sodu neizcietis, turpmāk neizdarīs jaunus noziedzīgus nodarījumus. Šādā gadījumā piemērojami tādi paši nosacījumi kā tad, ja persona tiktu notiesāta nosacīti Latvijā notikušā kriminālprocesā.

31. 783.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus “vai arestu”;

izslēgt otrajā daļā vārdus “vai aresta”;

19.

Juridiskā komisija

izslēgt trešajā daļā vārdus „vai aresta”.

atbalstīts

38. 783.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus “vai arestu”;

izslēgt otrajā daļā vārdus “vai aresta”;

izslēgt trešajā daļā vārdus „vai aresta”.

804.pants. Latvijā piespriesta soda izpildīšanas lūguma iesniegšanas iemesli

Latvija var lūgt ārvalstij izpildīt Latvijā piespriestu sodu, ja pastāv šā likuma 802.panta otrajā daļā minētie nosacījumi un viens vai vairāki šādi iemesli:
1) notiesātā persona neatrodas Latvijā, bet pastāvīgi dzīvo vai parasti uzturas ārvalstī;
2) soda izpildīšana ārvalstī veicinātu notiesātās personas sociālo rehabilitāciju;
3) notiesātā persona ārvalstī izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu un Latvijā notiesāta ar brīvības atņemšanu vai arestu, kas varētu tikt izpildīts nekavējoties pēc ārvalstī piespriestā soda izciešanas;
4) ārvalsts ir notiesātās personas pilsonības valsts, un tā ir izteikusi gatavību veicināt personas sociālo rehabilitāciju;
5) Latvija nespētu izpildīt sodu, pat izmantojot izdošanu.

32. Izslēgt 804.panta 3.punktā vārdus “vai arestu”.

39. Izslēgt 804.panta 3.punktā vārdus “vai arestu”.

876.pants. Lūguma iesniegšanas kārtība

(1) Ja kriminālprocesā nepieciešams veikt procesuālo darbību ārvalstī, procesa virzītājs vēršas kompetentajā iestādē ar rakstveida ierosinājumu lūgt ārvalsti veikt procesuālo darbību. Ierosinājumam pievieno šā likuma 827.panta pirmajā daļā paredzēto lūgumu un citus dokumentus.

(2) Ierosinājumu izskata 10 dienu laikā un par rezultātiem informē iesniedzēju.

(3) Ja ierosinājumu atzīst par pamatotu, kompetentā iestāde lūgumu nosūta ārvalstij.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.2009. likumu; panta numerācija grozīta ar 24.05.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2012.)

20.

Likumprojekts ''Grozījumi Kriminālprocesa likumā

(Nr.311/Lp11)

Aizstāt 876.panta pirmajā daļā skaitli „827.” ar skaitli 877.”

atbalstīts

40. Aizstāt 876.panta pirmajā daļā skaitli „827.” ar skaitli 877.”

Pārejas noteikumi

1. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksu veiktās procesuālās darbības un to rezultātā iegūtie materiāli saglabā savu tiesisko statusu.

32. Grozījumi šā likuma 421.panta trešajā daļā un 652.panta pirmajā daļā par probācijas uzraudzību, kā arī 644.¹ pants stājas spēkā 2011.gada 1.oktobrī.

33. Papildināt pārejas noteikumus ar 32., 33. un 34.punktu šādā redakcijā:

“32. Ja pēc likuma “Grozījumi Krimināllikumā” spēkā stāšanās 2013.gada 1.janvārī noziedzīga nodarījuma klasifikācija mainās no smagāka uz vieglāku, izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras un tiesu lietvedībā esošajos līdz 2012.gada 31.decembrim uzsāktajos kriminālprocesos par noziedzīgiem nodarījumiem procesuālie termiņi nosakāmi atbilstoši tai noziedzīga nodarījuma klasifikācijai, kāda tā bija līdz 2012.gada 31.decembrim.

33. Ja pēc likuma “Grozījumi Krimināllikumā” spēkā stāšanās 2013.gada 1.janvārī personai piemērota ar brīvības atņemšanu saistīta drošības līdzekļa termiņš pārsniedz Krimināllikumā noteikto maksimālo brīvības atņemšanas soda termiņu, ko tiesa var piespriest par noziedzīgu nodarījumu, kura izdarīšanā šī persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta, persona nekavējoties atbrīvojama.

34. Nolēmuma izpildes iestādes iesniegumu par personas atbrīvošanu no soda izciešanas vai par sprieduma grozīšanu, kas iesniegts tiesā pēc likuma “Grozījumi Krimināllikumā” spēkā stāšanās 2013.gada 1.janvārī saskaņā ar minētā likuma pārejas noteikumiem, tiesa izskata rakstveida procesā triju mēnešu laikā. Iesniegumu izskata tās tiesas tiesnesis, kura taisījusi pēdējo spriedumu pirmajā instancē. Pieņemtā lēmuma kopiju tiesa nosūta nolēmuma izpildes iestādei, prokuroram un notiesātajam. Prokurors un notiesātais tiesas lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no tā kopijas saņemšanas dienas. Sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi. Augstāka līmeņa tiesas tiesnesis sūdzību izskata rakstveida procesā, un viņa lēmums nav pārsūdzams.”

21.

22.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs A.Lūsis

Izteikt likumprojekta 33.pantu šādā redakcijā:

„33. Papildināt pārejas noteikumus ar 40., 41., 42., 43. un 44.punktu šādā redakcijā:

“40. Ja pēc likuma “Grozījumi Krimināllikumā” spēkā stāšanās 2013.gada 1.septembrī noziedzīga nodarījuma klasifikācija mainās no smagāka uz vieglāku, izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras un tiesu lietvedībā esošajos līdz 2013.gada 31.augustam uzsāktajos kriminālprocesos par noziedzīgiem nodarījumiem procesuālie termiņi nosakāmi atbilstoši tai noziedzīga nodarījuma klasifikācijai, kāda tā bija līdz 2013.gada 31.augustam.

41. Ja pēc likuma "Grozījumi Krimināllikumā" spēkā stāšanās 2013.gada 1.septembrī personai piemērota ar brīvības atņemšanu saistīta drošības līdzekļa termiņš pārsniedz Krimināllikumā noteikto maksimālo brīvības atņemšanas soda termiņu, ko tiesa var piespriest par noziedzīgu nodarījumu, kura izdarīšanā šī persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta, persona nekavējoties atbrīvojama.

42. Soda  izpildes iestādes vai prokurora iesniegumu par personas atbrīvošanu no soda izciešanas vai par nolēmuma grozīšanu, kas iesniegts tiesā pēc likuma "Grozījumi Krimināllikumā" spēkā stāšanās 2013.gada 1.septembrī saskaņā ar minētā likuma pārejas noteikumiem, tiesnesis izskata rakstveida procesā triju mēnešu laikā. Iesniegumu izskata tās tiesas tiesnesis, kura taisījusi pēdējo nolēmumu pirmajā instancē vai kuras darbības teritorijā esošās prokuratūras iestādes prokurors sastādījis prokurora  priekšrakstu par sodu. Pieņemtā lēmuma kopiju tiesa nosūta nolēmuma izpildes iestādei, prokuroram un notiesātajam. Prokurors un notiesātais tiesas lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no tā kopijas saņemšanas dienas. Sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi. Augstāka līmeņa tiesas tiesnesis sūdzību izskata rakstveida procesā, un viņa lēmums nav pārsūdzams.

43. Tās tiesas tiesnesis, kura kontrolē nolēmuma, ar kuru piemērots naudas sods, izpildi, rakstveida procesā mēneša laikā izlemj jautājumu par personas atbrīvošanu no soda izciešanas vai par nolēmuma grozīšanu pēc likuma "Grozījumi Krimināllikumā" spēkā stāšanās 2013.gada 1.septembrī saskaņā ar minētā likuma pārejas noteikumiem. Pieņemtā lēmuma kopiju tiesa nosūta prokuroram un notiesātajam. Prokurors un notiesātais tiesas lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no tā kopijas saņemšanas dienas. Sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi. Augstāka līmeņa tiesas tiesnesis sūdzību izskata rakstveida procesā, un viņa lēmums nav pārsūdzams.

44. Pēc likuma "Grozījumi Krimināllikumā" spēkā stāšanās 2013.gada 1.septembrī saskaņā ar minētā likuma pārejas noteikumiem prokurors pirmstiesas procesā groza apsūdzību Kriminālprocesa likuma 408.pantā, bet iztiesāšanas gaitā  Kriminālprocesa likuma  462.panta pirmajā daļā  noteiktajā kārtībā.”. 

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 33.pantu šādā redakcijā:

„Papildināt pārejas noteikumus ar 40., 41., 42. un 43. punktu šādā redakcijā:

40. Ja sakarā ar grozījumiem Krimināllikumā, kas stājas spēkā 2013.gada 1.aprīlī, noziedzīga nodarījuma klasifikācija mainās no smagāka uz vieglāku, izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras un tiesu lietvedībā esošajos līdz 2013.gada 31.martam uzsāktajos kriminālprocesos par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem procesuālie termiņi nosakāmi atbilstoši tai noziedzīga nodarījuma klasifikācijai, kāda tā bija līdz 2013.gada 31.martam.

        41 Soda  izpildes iestādes vai prokurora iesniegumu par personas atbrīvošanu no soda izciešanas vai par nolēmuma grozīšanu, kas iesniegts tiesā sakarā ar grozījumiem Krimināllikumā, kas stājas spēkā 2013.gada 1.aprīlī, tiesnesis izskata rakstveida procesā triju mēnešu laikā. Iesniegumu izskata tās tiesas tiesnesis, kura taisījusi pēdējo nolēmumu pirmajā instancē vai kuras darbības teritorijā esošās prokuratūras iestādes prokurors sastādījis prokurora  priekšrakstu par sodu. Pieņemtā lēmuma kopiju tiesa nosūta nolēmuma izpildes iestādei, prokuroram un notiesātajam. Prokurors un notiesātais tiesas lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no tā kopijas saņemšanas dienas. Sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi. Augstāka līmeņa tiesas tiesnesis sūdzību izskata rakstveida procesā, un viņa lēmums nav pārsūdzams.

42. Tās tiesas tiesnesis, kura kontrolē nolēmuma, ar kuru piemērots naudas sods, izpildi, rakstveida procesā mēneša laikā izlemj jautājumu par personas atbrīvošanu no soda izciešanas vai par nolēmuma grozīšanu sakarā ar grozījumiem Krimināllikumā, kas stājas spēkā 2013.gada 1.aprīlī. Pieņemtā lēmuma kopiju tiesa nosūta prokuroram un notiesātajam. Prokurors un notiesātais tiesas lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no tā kopijas saņemšanas dienas. Sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi. Augstāka līmeņa tiesas tiesnesis sūdzību izskata rakstveida procesā, un viņa lēmums nav pārsūdzams.

43. Ja sakarā ar grozījumiem Krimināllikumā, kas stājas spēkā 2013.gada 1.aprīlī, nepieciešams grozīt apsūdzību, prokurors pirmstiesas procesā to groza šā likuma 408.pantā noteiktajā kārtībā, bet iztiesāšanas gaitā - 462.panta pirmajā daļā  noteiktajā kārtībā.”. 

atbalstīts

daļēji

(iekļauts priekšlik nr.23)

atbalstīts

41. Papildināt pārejas noteikumus ar 40., 41., 42. un 43. punktu šādā redakcijā:

''40. Ja sakarā ar grozījumiem Krimināllikumā, kas stājas spēkā 2013.gada 1.aprīlī, noziedzīga nodarījuma klasifikācija mainās no smagāka uz vieglāku, izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras un tiesu lietvedībā esošajos līdz 2013.gada 31.martam uzsāktajos kriminālprocesos par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem procesuālie termiņi nosakāmi atbilstoši tai noziedzīga nodarījuma klasifikācijai, kāda tā bija līdz 2013.gada 31.martam.

        41 Soda  izpildes iestādes vai prokurora iesniegumu par personas atbrīvošanu no soda izciešanas vai par nolēmuma grozīšanu, kas iesniegts tiesā sakarā ar grozījumiem Krimināllikumā, kas stājas spēkā 2013.gada 1.aprīlī, tiesnesis izskata rakstveida procesā triju mēnešu laikā. Iesniegumu izskata tās tiesas tiesnesis, kura taisījusi pēdējo nolēmumu pirmajā instancē vai kuras darbības teritorijā esošās prokuratūras iestādes prokurors sastādījis prokurora  priekšrakstu par sodu. Pieņemtā lēmuma kopiju tiesa nosūta nolēmuma izpildes iestādei, prokuroram un notiesātajam. Prokurors un notiesātais tiesas lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no tā kopijas saņemšanas dienas. Sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi. Augstāka līmeņa tiesas tiesnesis sūdzību izskata rakstveida procesā, un viņa lēmums nav pārsūdzams.

42. Tās tiesas tiesnesis, kura kontrolē nolēmuma par naudas soda piemērošanu izpildi, rakstveida procesā mēneša laikā izlemj jautājumu par personas atbrīvošanu no soda izciešanas vai par nolēmuma grozīšanu sakarā ar grozījumiem Krimināllikumā, kas stājas spēkā 2013.gada 1.aprīlī. Pieņemtā lēmuma kopiju tiesa nosūta prokuroram un notiesātajam. Prokurors un notiesātais tiesas lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no tā kopijas saņemšanas dienas. Sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi. Augstāka līmeņa tiesas tiesnesis sūdzību izskata rakstveida procesā, un viņa lēmums nav pārsūdzams.

43. Ja sakarā ar grozījumiem Krimināllikumā, kas stājas spēkā 2013.gada 1.aprīlī, nepieciešams grozīt apsūdzību, prokurors pirmstiesas procesā to groza šā likuma 408.pantā noteiktajā kārtībā, bet iztiesāšanas gaitā — 462.panta pirmajā daļā  noteiktajā kārtībā.”

23.

Likumprojekts ''Grozījumi Kriminālprocesa likumā

(Nr.311/Lp11)

Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 5.aprīļa direktīvas 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, un ar kuru aizstāj Padomes pamatlēmumu 2002/629/TI."

atbalstīts

42. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 5.aprīļa direktīvas 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, un ar kuru aizstāj Padomes pamatlēmumu 2002/629/TI."

Likums stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

24.

25.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs A.Lūsis

Noteikt likumprojektam spēkā stāšanās datumu 2013.gada 1.septembrī.

Juridiskā komisija

Noteikt likumprojektam spēkā stāšanās datumu 2013.gada 1.aprīlī.

neatbalstīts

atbalstīts

Likums stājas spēkā 2013.gada 1.aprīlī.