Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

( 174 )

Ministru kabineta atzinums

Komisijas

atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

1.pants. Apstiprināt valsts budžetu 2011.gadam ieņēmumos 4 204 253 331 lata apmērā saskaņā ar 1. un 2.pielikumu.

1.pants. Apstiprināt valsts budžetu 2011.gadam ieņēmumos                                    ______________lata apmērā saskaņā ar 1. un 2.pielikumu.

2.pants. Apstiprināt valsts budžetu 2011.gadam izdevumos 4 788 439 474 latu apmērā saskaņā ar 1., 3., 4. un 5.pielikumu.

2.pants. Apstiprināt valsts budžetu 2011.gadam izdevumos ______________ latu apmērā saskaņā ar 1., 3., 4. un 5.pielikumu.

3.pants. (1) Apstiprināt mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 216 199 265 latu apmērā, tajā skaitā:

1)            pašvaldību pamata, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās izglītības, speciālās izglītības iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu un sporta skolu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 155 259 798 latu apmērā saskaņā ar 6. un 7.pielikumu;

2)            pašvaldību speciālajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām un sanatorijas tipa internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem 48 615 467 latu apmērā saskaņā ar 8.pielikumu;

3)            pašvaldību izglītības iestādēs piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 12 324 000 latu apmērā saskaņā ar 9.pielikumu.

(2) Ministru kabinetam, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto informāciju, ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajos pielikumos noteikto finansējuma sadalījumu pa pašvaldībām.

3.pants. (1) Apstiprināt mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 216 199 265 latu apmērā, tajā skaitā:

1)            pašvaldību pamata, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās izglītības, speciālās izglītības iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu un sporta skolu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 155 259 798 latu apmērā saskaņā ar 6. un 7.pielikumu;

2)            pašvaldību speciālajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām un sanatorijas tipa internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem 48 615 467 latu apmērā saskaņā ar 8.pielikumu;

3)            pašvaldību izglītības iestādēs piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 12 324 000 latu apmērā saskaņā ar 9.pielikumu.

(2) Ministru kabinetam, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto informāciju, ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajos pielikumos noteikto finansējuma sadalījumu pa pašvaldībām.

4.pants. Apstiprināt valsts budžeta dotāciju pašvaldībām likuma “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu” normu izpildei 15 491 371 lata apmērā, tajā skaitā:

1)            pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 7 857 097 latu apmērā;

2)            pašvaldībām par bērniem bērnunamos (par vienu bērnu 6000 latu) un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros (par vienu iemītnieku 3000 latu), kas tajos ievietoti līdz 1998.gada 1.janvārim, 1 920 000  latu apmērā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

3)            pašvaldībai, kurai ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas, 5 714 274 latu apmērā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

4.pants. Apstiprināt valsts budžeta dotāciju pašvaldībām likuma “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu” normu izpildei 15 491 371 lata apmērā, tajā skaitā:

1)            pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 7 857 097 latu apmērā;

2)            pašvaldībām par bērniem bērnunamos (par vienu bērnu 6000 latu) un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros (par vienu iemītnieku 3000 latu), kas tajos ievietoti līdz 1998.gada 1.janvārim, 1 920 000  latu apmērā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

3)            pašvaldībai, kurai ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas, 5 714 274 latu apmērā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

5.pants. Finanšu ministrija, veicot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu atbilstoši likumam “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu”, izmanto nekustamā īpašuma nodokļa prognozi, ko pašvaldības ir aprēķinājušas un iesniegušas Finanšu ministrijai, pamatojoties uz Ministru kabineta 2010.gada 24.augusta noteikumiem Nr.802 “Noteikumi par nekustamā īpašuma nodokļa prognozi”, izņemot Jūrmalas pilsētas domi, kam izmanto nekustamā īpašuma nodokļa prognozi par zemi 2010.gada apmērā (2 913 389 latu apmērā).

5.pants. Finanšu ministrija, veicot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu atbilstoši likumam “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu”, izmanto nekustamā īpašuma nodokļa prognozi, ko pašvaldības ir aprēķinājušas un iesniegušas Finanšu ministrijai, pamatojoties uz Ministru kabineta 2010.gada 24.augusta noteikumiem Nr.802 “Noteikumi par nekustamā īpašuma nodokļa prognozi”, izņemot Jūrmalas pilsētas domi, kam izmanto nekustamā īpašuma nodokļa prognozi par zemi 2010.gada apmērā (2 913 389 latu apmērā).

6.pants. Ministru kabinetam mēneša laikā pēc šā likuma izsludināšanas apstiprināt valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu, informējot par to Saeimu. Finanšu ministram ir tiesības veikt izmaiņas valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamā apjomā 2011.gadam, ja šā likuma vai Likuma par budžetu un finanšu vadību noteiktajos gadījumos tiek pārdalītas vai palielinātas valsts budžeta apropriācijas.

6.pants. Ministru kabinetam mēneša laikā pēc šā likuma izsludināšanas apstiprināt valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu, informējot par to Saeimu. Finanšu ministram ir tiesības veikt izmaiņas valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamā apjomā 2011.gadam, ja šā likuma vai Likuma par budžetu un finanšu vadību noteiktajos gadījumos tiek pārdalītas vai palielinātas valsts budžeta apropriācijas.

7.pants. Noteikt maksimālo valsts parādu gada beigās pēc nomināla 6 000 000 000 latu apmērā. Noteikt, ka finanšu ministrs 2011.gadā var valsts vārdā sniegt galvojumus 162 330 168 latu apmērā saskaņā ar 10.pielikumu, kā arī noteikt, ka finanšu ministrs var Likuma par budžetu un finanšu vadību 8.¹ panta pirmās daļas 1. un 3.punktā noteikto mērķu realizācijai Likuma par budžetu un finanšu vadību 37.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā valsts vārdā sniegt galvojumus, nepārsniedzot 10 procentus no šā likuma 19.pantā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes apjoma.

7.pants. Noteikt maksimālo valsts parādu gada beigās pēc nomināla 6 000 000 000 latu apmērā. Noteikt, ka finanšu ministrs 2011.gadā var valsts vārdā sniegt galvojumus __________ latu apmērā saskaņā ar 10.pielikumu, kā arī noteikt, ka finanšu ministrs var Likuma par budžetu un finanšu vadību 8.¹ panta pirmās daļas 1. un 3.punktā noteikto mērķu realizācijai Likuma par budžetu un finanšu vadību 37.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā valsts vārdā sniegt galvojumus, nepārsniedzot 10 procentus no šā likuma 19.pantā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes apjoma.

8. pants. Saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu valsts 40 000 000 latu apmērā atbild par valsts akciju sabiedrības “Lauku attīstības fonds” garantijām, kas sniegtas atbilstoši lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas programmām.

8. pants. Saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu valsts 40 000 000 latu apmērā atbild par valsts akciju sabiedrības “Lauku attīstības fonds” garantijām, kas sniegtas atbilstoši lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas programmām.

9.pants. Noteikt valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu 112 000 000 latu apmērā, kas neietver šā likuma 17.pantā noteikto pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu, ja aizņēmumi tiek ņemti no Valsts kases, kā arī noteikt, ka finanšu ministrs var Likuma par budžetu un finanšu vadību 8.¹ panta pirmās daļas 1. un 3.punktā noteikto mērķu realizācijai Likuma par budžetu un finanšu vadību 36.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā sniegt aizdevumus, nepārsniedzot 10 procentus no šā likuma 19.pantā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes apjoma.

9.pants. Noteikt valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu 112 000 000 latu apmērā, kas neietver šā likuma 17.pantā noteikto pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu, ja aizņēmumi tiek ņemti no Valsts kases, kā arī noteikt, ka finanšu ministrs var Likuma par budžetu un finanšu vadību 8.¹ panta pirmās daļas 1. un 3.punktā noteikto mērķu realizācijai Likuma par budžetu un finanšu vadību 36.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā sniegt aizdevumus, nepārsniedzot 10 procentus no šā likuma 19.pantā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes apjoma.

10.pants. Noteikt maksimāli pieļaujamo budžeta izdevumu apjomu aizņēmēju atbalstam valsts galvoto aizņēmumu saistību izpildes nodrošināšanai 2011.gadā 4 214 874 latu apmērā. Valdības rīcības pieļaujamās robežas, lai segtu uz valsts budžetu attiecināmās valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistības 2011.gadā, ir novērtētas 169 266 712 latu apmērā, tajā skaitā 167 409 281 latu par valsts galvojumiem, kas sniegti par akciju sabiedrības “Parex banka” saistībām.

10.pants. Noteikt maksimāli pieļaujamo budžeta izdevumu apjomu aizņēmēju atbalstam valsts galvoto aizņēmumu saistību izpildes nodrošināšanai 2011.gadā 4 214 874 latu apmērā. Valdības rīcības pieļaujamās robežas, lai segtu uz valsts budžetu attiecināmās valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistības 2011.gadā, ir novērtētas 169 266 712 latu apmērā, tajā skaitā 167 409 281 latu par valsts galvojumiem, kas sniegti par akciju sabiedrības “Parex banka” saistībām.

11.pants. Atļaut Finanšu ministram sniegt galvojumu par akciju sabiedrības „Citadele banka” aizņēmumu no Eiropas Investīciju bankas 71 000 000 latu apmērā atbilstoši  Eiropas Komisijas saskaņotajam akciju sabiedrības „Parex banka” Valsts atbalsta restrukturizācijas plānam, ar sekojošiem nosacījumiem:

1)            par valsts galvotā aizdevuma izmantošanu akciju sabiedrība „Citadele banka” maksā gada procentu likmi saskaņā ar akciju sabiedrības „Parex banka” Valsts atbalsta restrukturizācijas plānā noteikto;

2)            akciju sabiedrība „Citadele banka” sniedz valsts galvotā aizdevuma nodrošinājumu ne mazāk kā valsts galvotā aizdevuma summas apmērā.

11.pants. Atļaut Finanšu ministram sniegt galvojumu par akciju sabiedrības „Citadele banka” aizņēmumu no Eiropas Investīciju bankas 71 000 000 latu apmērā atbilstoši  Eiropas Komisijas saskaņotajam akciju sabiedrības „Parex banka” Valsts atbalsta restrukturizācijas plānam, ar sekojošiem nosacījumiem:

1)            par valsts galvotā aizdevuma izmantošanu akciju sabiedrība „Citadele banka” maksā gada procentu likmi saskaņā ar akciju sabiedrības „Parex banka” Valsts atbalsta restrukturizācijas plānā noteikto;

2)            akciju sabiedrība „Citadele banka” sniedz valsts galvotā aizdevuma nodrošinājumu ne mazāk kā valsts galvotā aizdevuma summas apmērā.

12.pants. (1) Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam palielināt valsts akciju sabiedrības „Privatizācijas aģentūra” pamatkapitālu:

1)    par summu, kas vienāda ar valsts akciju sabiedrības „Privatizācijas aģentūra” ieguldījumiem akciju sabiedrības „Parex banka” un akciju sabiedrības „Citadele banka” pamatkapitālā uz 2010.gada beigām un valsts akciju sabiedrības „Privatizācijas aģentūra” maksājamiem procentiem par valsts aizdevumiem šo ieguldījumu nodrošināšanai par periodu no 2011.gada sākuma līdz valsts akciju sabiedrības „Privatizācijas aģentūra” pamatkapitāla palielināšanas brīdim;

2)  līdz summai, kas vienāda ar akciju sabiedrības „Parex banka” valsts atbalsta restrukturizācijas plānā paredzēto kopējo akciju sabiedrības „Parex banka” kapitalizējamo valsts atbalsta noguldījumu pamatsummu, kā arī valsts atbalsta restrukturizācijas plānā paredzēto akciju sabiedrības „Parex banka” kapitalizējamo valsts atbalsta noguldījumu procentu apmēru 2011.gadā.

(2) Ja Ministru kabineta lēmums paredz likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas, nepieciešams informēt Saeimu. Šā panta pirmajā daļā minēto pamatkapitāla palielināšanu var veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas izmaiņām.

12.pants. (1) Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam palielināt valsts akciju sabiedrības „Privatizācijas aģentūra” pamatkapitālu:

1)    par summu, kas vienāda ar valsts akciju sabiedrības „Privatizācijas aģentūra” ieguldījumiem akciju sabiedrības „Parex banka” un akciju sabiedrības „Citadele banka” pamatkapitālā uz 2010.gada beigām un valsts akciju sabiedrības „Privatizācijas aģentūra” maksājamiem procentiem par valsts aizdevumiem šo ieguldījumu nodrošināšanai par periodu no 2011.gada sākuma līdz valsts akciju sabiedrības „Privatizācijas aģentūra” pamatkapitāla palielināšanas brīdim;

2)  līdz summai, kas vienāda ar akciju sabiedrības „Parex banka” valsts atbalsta restrukturizācijas plānā paredzēto kopējo akciju sabiedrības „Parex banka” kapitalizējamo valsts atbalsta noguldījumu pamatsummu, kā arī valsts atbalsta restrukturizācijas plānā paredzēto akciju sabiedrības „Parex banka” kapitalizējamo valsts atbalsta noguldījumu procentu apmēru 2011.gadā.

(2) Ja Ministru kabineta lēmums paredz likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas, nepieciešams informēt Saeimu. Šā panta pirmajā daļā minēto pamatkapitāla palielināšanu var veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas izmaiņām.

13.pants. Atļaut finanšu ministram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā 2011.gadā dzēst valsts aizdevumus 5 526 377 latu apmērā likvidētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) vai komercsabiedrībām.

13.pants. Atļaut finanšu ministram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā 2011.gadā dzēst valsts aizdevumus 5 526 377 latu apmērā likvidētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) vai komercsabiedrībām.

14.pants. Atļaut finanšu ministram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā palielināt Latvijas Republikas saistības pret Starptautisko Valūtas fondu Latvijas Republikas kvotas palielināšanai Starptautiskajā Valūtas fondā par 15 300 000 Speciālā aizņēmuma vienībām (SDR) latu ekvivalentā saskaņā ar kvotas palielinājuma apmaksas dienā noteikto Starptautiskā Valūtas fonda valūtas maiņas kursu.

14.pants. Atļaut finanšu ministram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā palielināt Latvijas Republikas saistības pret Starptautisko Valūtas fondu Latvijas Republikas kvotas palielināšanai Starptautiskajā Valūtas fondā par 15 300 000 Speciālā aizņēmuma vienībām (SDR) latu ekvivalentā saskaņā ar kvotas palielinājuma apmaksas dienā noteikto Starptautiskā Valūtas fonda valūtas maiņas kursu.

15.pants. Atļaut finanšu ministram palielināt Latvijas Republikas saistības pret Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku Latvijas Republikas parakstītā kapitāla pieprasāmo daļu palielināšanai Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā par EUR 9 000 000 latu ekvivalentā.

15.pants. Atļaut finanšu ministram palielināt Latvijas Republikas saistības pret Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku Latvijas Republikas parakstītā kapitāla pieprasāmo daļu palielināšanai Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā par EUR 9 000 000 latu ekvivalentā.

16.pants. Atļaut finanšu ministram palielināt Latvijas Republikas saistības pret Ziemeļu Investīciju banku Latvijas Republikas parakstītā kapitāla pieprasāmo daļu palielināšanai Ziemeļu Investīciju bankā par EUR 38 220 000 latu ekvivalentā.

16.pants. Atļaut finanšu ministram palielināt Latvijas Republikas saistības pret Ziemeļu Investīciju banku Latvijas Republikas parakstītā kapitāla pieprasāmo daļu palielināšanai Ziemeļu Investīciju bankā par EUR 38 220 000 latu ekvivalentā.

17.pants. (1) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 50 000 000 latu apmērā Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, tajā skaitā kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar mērķi nodrošināt pašvaldību līdzfinansējumu Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanai.

(2) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 1 000 000 latu apmērā pašvaldību finanšu stabilizācijas aizņēmumu nodrošināšanai tām pašvaldībām, kurām tiek uzsākts finanšu stabilizācijas process atbilstoši likumam “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību” un Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, tajā skaitā kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar mērķi nodrošināt pašvaldību līdzfinansējumu Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanai.

17.pants. (1) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 50 000 000 latu apmērā Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, tajā skaitā kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar mērķi nodrošināt pašvaldību līdzfinansējumu Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanai.

(2) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 1 000 000 latu apmērā pašvaldību finanšu stabilizācijas aizņēmumu nodrošināšanai tām pašvaldībām, kurām tiek uzsākts finanšu stabilizācijas process atbilstoši likumam “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību” un Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, tajā skaitā kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar mērķi nodrošināt pašvaldību līdzfinansējumu Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanai.

(3) Paredzēt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 40 000 000 latu apmērā tiem infrastruktūras projektiem, kuros pašvaldības faktiskais ieguldījums nav mazāks par 75  procentiem no kopējām izmaksām un nepieciešamā aizņēmuma apmērs nav lielāks par 25 procentiem no kopējām izmaksām līdz pilnīgai objekta nodošanai ekspluatācijā 2011.gadā, un profesionāli tehnisko skolu pārņemšanas, pašvaldību internātskolu un sociālo programmu investīciju projektiem.

1

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Aizstāt 17. panta trešajā daļā vārdu „Paredzēt” ar vārdu „Noteikt”.

Atbalstīts

(3) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 40 000 000 latu apmērā tiem infrastruktūras projektiem, kuros pašvaldības faktiskais ieguldījums nav mazāks par 75  procentiem no kopējām izmaksām un nepieciešamā aizņēmuma apmērs nav lielāks par 25 procentiem no kopējām izmaksām līdz pilnīgai objekta nodošanai ekspluatācijā 2011.gadā, un profesionāli tehnisko skolu pārņemšanas, pašvaldību internātskolu un sociālo programmu investīciju projektiem.

 (4) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 3 000 000 latu apmērā investīcijām apkures sezonas nodrošināšanai nepieciešamo ārkārtas (avārijas) situāciju novēršanai un kurināmā iegādei.

(5) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 2 000 000 latu apmērā pašvaldību autonomo funkciju veikšanai nepieciešamā transporta iegādei un pirmpirkuma tiesību izmantošanai.

 (6) Pašvaldību sniegto galvojumu kopējo palielinājumu noteikt 40 000 000 latu apmērā par tām parāda saistībām, kuras uzņemas kapitālsabiedrības Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, un par tām parāda saistībām, kuras uzņemas studējošie studiju kredīta un studējošo kredīta saņemšanai no kredītiestādes, kā arī apkures sezonas nodrošināšanai, kurināmā iegādei un investīcijām ārkārtas (avārijas) situāciju novēršanai.

 (7) Noteikt, pašvaldībām nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības atbilstoši likuma “Par pašvaldību budžetiem” 22.pantam, izņemot saistības attīstībai nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ar finanšu ministra atļauju, pakalpojumiem līdz 3 gadiem, kas nepieciešami saimnieciskās darbības nodrošināšanai un Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī Publiskās un privātās partnerības likumā noteiktajā kārtībā akceptēto publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanai.

(8) Lai neaizkavētu Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanu, atļaut finanšu ministram piešķirt aizņēmumu vai sniegt galvojumu pašvaldībai arī gadījumos, kad pašvaldības saistības (aizņēmumi, galvojumi, citas ilgtermiņa saistības) pārsniedz 20 procentus no pašvaldības saimnieciskā gada pamatbudžeta ieņēmumiem bez mērķdotācijām un iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, ar nosacījumu, ka pašvaldība būs spējīga pildīt savas saistības un veikt maksājumus, kuriem iestājies atmaksāšanas termiņš.

 (9) Noteikt, ka pašvaldībām ir tiesības plānot budžetā aizņēmumu kā izdevumu finansēšanas avotu tikai pēc tam, kad ir atbalstīts attiecīgais pašvaldības aizņēmuma pieprasījums.

(10) Finanšu ministram ir tiesības mainīt šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minēto aizņēmumu palielinājumu, nepārsniedzot pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu.

 (4) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 3 000 000 latu apmērā investīcijām apkures sezonas nodrošināšanai nepieciešamo ārkārtas (avārijas) situāciju novēršanai un kurināmā iegādei.

(5) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 2 000 000 latu apmērā pašvaldību autonomo funkciju veikšanai nepieciešamā transporta iegādei un pirmpirkuma tiesību izmantošanai.

 (6) Pašvaldību sniegto galvojumu kopējo palielinājumu noteikt 40 000 000 latu apmērā par tām parāda saistībām, kuras uzņemas kapitālsabiedrības Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, un par tām parāda saistībām, kuras uzņemas studējošie studiju kredīta un studējošo kredīta saņemšanai no kredītiestādes, kā arī apkures sezonas nodrošināšanai, kurināmā iegādei un investīcijām ārkārtas (avārijas) situāciju novēršanai.

 (7) Noteikt, pašvaldībām nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības atbilstoši likuma “Par pašvaldību budžetiem” 22.pantam, izņemot saistības attīstībai nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ar finanšu ministra atļauju, pakalpojumiem līdz 3 gadiem, kas nepieciešami saimnieciskās darbības nodrošināšanai un Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī Publiskās un privātās partnerības likumā noteiktajā kārtībā akceptēto publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanai.

(8) Lai neaizkavētu Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanu, atļaut finanšu ministram piešķirt aizņēmumu vai sniegt galvojumu pašvaldībai arī gadījumos, kad pašvaldības saistības (aizņēmumi, galvojumi, citas ilgtermiņa saistības) pārsniedz 20 procentus no pašvaldības saimnieciskā gada pamatbudžeta ieņēmumiem bez mērķdotācijām un iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, ar nosacījumu, ka pašvaldība būs spējīga pildīt savas saistības un veikt maksājumus, kuriem iestājies atmaksāšanas termiņš.

 (9) Noteikt, ka pašvaldībām ir tiesības plānot budžetā aizņēmumu kā izdevumu finansēšanas avotu tikai pēc tam, kad ir atbalstīts attiecīgais pašvaldības aizņēmuma pieprasījums.

(10) Finanšu ministram ir tiesības mainīt šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minēto aizņēmumu palielinājumu, nepārsniedzot pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu.

18.pants. Noteikt Izglītības un zinātnes ministrijai finansējumu studējošo un studiju kredītu dzēšanai 1 396 174 latu apmērā.

18.pants. Noteikt Izglītības un zinātnes ministrijai finansējumu studējošo un studiju kredītu dzēšanai 1 396 174 latu apmērā.

19.pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta prognoze 13 136 500 000 latu apmērā.

19.pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta prognoze 13 136 500 000 latu apmērā.

20.pants. (1) Noteikt, ka saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu” sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvars gada sociālās apdrošināšanas speciālo budžeta ieņēmumu īpatsvars gada sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansējuma summā ir šāds: valsts pensiju speciālajā budžetā – 73,64 procenti; invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā – 18,61 procents; nodarbinātības speciālajā budžetā – 6,86 procenti; darba negadījumu speciālajā budžetā – 0,89 procenti.

(2) Ministru kabinetam ir tiesības mainīt šā panta pirmajā daļā noteiktos sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvarus, ja:

1) stājas spēkā normatīvie akti, kuriem ir finansiāla ietekme uz valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumiem;

2) gada laikā mainās pabalstu un pensiju saņēmēju skaits un pabalstu un pensiju vidējie apmēri un papildus nepieciešamos izdevumus nesedz katrā no speciālajiem budžetam plānotais apropriācijas apmērs, - nepārsniedzot sociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam šajā likumā noteikto apropriācijas apmēru.

20.pants. (1) Noteikt, ka saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu” sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvars gada sociālās apdrošināšanas speciālo budžeta ieņēmumu īpatsvars gada sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansējuma summā ir šāds: valsts pensiju speciālajā budžetā – 73,64 procenti; invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā – 18,61 procents; nodarbinātības speciālajā budžetā – 6,86 procenti; darba negadījumu speciālajā budžetā – 0,89 procenti.

(2) Ministru kabinetam ir tiesības mainīt šā panta pirmajā daļā noteiktos sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvarus, ja:

1) stājas spēkā normatīvie akti, kuriem ir finansiāla ietekme uz valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumiem;

2) gada laikā mainās pabalstu un pensiju saņēmēju skaits un pabalstu un pensiju vidējie apmēri un papildus nepieciešamos izdevumus nesedz katrā no speciālajiem budžetam plānotais apropriācijas apmērs, - nepārsniedzot sociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam šajā likumā noteikto apropriācijas apmēru.

21.pants. Noteikt, ka Valsts prezidenta kancelejas programmas 04.00.00 “Valsts prezidenta darbības nodrošināšana” ietvaros izdevumi Valsts prezidenta atalgojumam mēnesī nepārsniedz 3000 latu un reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniedz 600 latu.

21.pants. Noteikt, ka Valsts prezidenta kancelejas programmas 04.00.00 “Valsts prezidenta darbības nodrošināšana” ietvaros izdevumi Valsts prezidenta atalgojumam mēnesī nepārsniedz 3000 latu un reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniedz 600 latu.

22.pants. Programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” izlietojumu nosaka Ministru kabinets.

22.pants. Programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” izlietojumu nosaka Ministru kabinets.

23.pants. Noteikt, ka 62.resora “Mērķdotācijas pašvaldībām” programmas 01.00.00 “Mērķdotācijas izglītības pasākumiem”, programmas 05.00.00 “Mērķdotācijas pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” un programmas 10.00.00 “Mērķdotācijas pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestādēs piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” izpildītājs ir Izglītības un zinātnes ministrija un ka tā nodrošina programmu finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.

23.pants. Noteikt, ka 62.resora “Mērķdotācijas pašvaldībām” programmas 01.00.00 “Mērķdotācijas izglītības pasākumiem”, programmas 05.00.00 “Mērķdotācijas pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” un programmas 10.00.00 “Mērķdotācijas pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestādēs piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” izpildītājs ir Izglītības un zinātnes ministrija un ka tā nodrošina programmu finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.

24.pants. Noteikt, ka 64.resora “Dotācija pašvaldībām” programmas 01.00.00 “Dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam” izpildītājs ir Finanšu ministrija un ka tā nodrošina finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.

24.pants. Noteikt, ka 64.resora “Dotācija pašvaldībām” programmas 01.00.00 “Dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam” izpildītājs ir Finanšu ministrija un ka tā nodrošina finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.

25.pants. Noteikt, ka 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 01.00.00 “Apropriācijas rezerve”, programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” un programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” izpildītājs ir Finanšu ministrija un ka tā nodrošina finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.

25.pants. Noteikt, ka 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 01.00.00 “Apropriācijas rezerve”, programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” un programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” izpildītājs ir Finanšu ministrija un ka tā nodrošina finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.

26.pants. Noteikt, ka Finanšu ministrijas programmas 42.00.00 “Valsts budžeta aizdevumi un to atmaksāšana” izpildītājs ir Valsts kase un ka tā nodrošina programmas uzskaiti valsts budžeta finanšu bilances ietvaros.

26.pants. Noteikt, ka Finanšu ministrijas programmas 42.00.00 “Valsts budžeta aizdevumi un to atmaksāšana” izpildītājs ir Valsts kase un ka tā nodrošina programmas uzskaiti valsts budžeta finanšu bilances ietvaros.

27.pants. Budžeta izpildītājiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sastādīt un apstiprināt valsts budžeta iestāžu, valsts budžeta programmu un apakšprogrammu un pasākumu tāmes. Budžeta izpildītājiem piešķirto līdzekļu ietvaros nodrošināt efektīvu un racionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu atbilstoši tāmēs plānotajam, lai nodrošinātu attiecīgo valsts funkciju izpildi.

27.pants. Budžeta izpildītājiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sastādīt un apstiprināt valsts budžeta iestāžu, valsts budžeta programmu un apakšprogrammu un pasākumu tāmes. Budžeta izpildītājiem piešķirto līdzekļu ietvaros nodrošināt efektīvu un racionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu atbilstoši tāmēs plānotajam, lai nodrošinātu attiecīgo valsts funkciju izpildi.

28.pants. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes nodrošina ieņēmumu par veikto darbību ieskaitīšanu pamatbudžeta ieņēmumu kontos plānotajā apjomā saskaņā ar 2.pielikumu.

28.pants. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes nodrošina ieņēmumu par veikto darbību ieskaitīšanu pamatbudžeta ieņēmumu kontos plānotajā apjomā saskaņā ar 2.pielikumu.

29.pants. Finanšu ministram gadījumos, kad Eiropas Kopienas iestāžu noteiktās Latvijas iemaksas Eiropas Kopienas budžetā pārsniedz šajā likumā apstiprinātos apjomus, atļauts līdz grozījumu izdarīšanai šajā likumā veikt nepieciešamos maksājumus.

2

Partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcija

Papildināt 29.pantu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

„Pirms šādu maksājumu veikšanas finanšu ministrs informē par tiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātus.”

Neatbalstīt

Neatbalstīts

29.pants. Finanšu ministram gadījumos, kad Eiropas Kopienas iestāžu noteiktās Latvijas iemaksas Eiropas Kopienas budžetā pārsniedz šajā likumā apstiprinātos apjomus, atļauts līdz grozījumu izdarīšanai šajā likumā veikt nepieciešamos maksājumus.

30.pants. Finanšu ministram ir tiesības palielināt šajā likumā noteikto apropriāciju 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Apropriācijas palielinājums nedrīkst pārsniegt 0,4 procentus no šā likuma 19.pantā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes apjoma, palielinājumā neieskaitot sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumiem nepieciešamo finansējumu. Par šīs apropriācijas palielināšanu finanšu ministrs nekavējoties informē Ministru kabinetu un Saeimu. Izdevumus minētajam mērķim atļauts veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

3

Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija

Likumprojekta 30. pantā aizstāt skaitli „0,4” ar skaitli „0,2”.

Neatbalstīt

Neatbalstīts

30.pants. Finanšu ministram ir tiesības palielināt šajā likumā noteikto apropriāciju 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Apropriācijas palielinājums nedrīkst pārsniegt 0,4 procentus no šā likuma 19.pantā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes apjoma, palielinājumā neieskaitot sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumiem nepieciešamo finansējumu. Par šīs apropriācijas palielināšanu finanšu ministrs nekavējoties informē Ministru kabinetu un Saeimu. Izdevumus minētajam mērķim atļauts veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

31.pants. Ja 2011.gadā faktiskie ieņēmumi no Eiropas Savienības politiku instrumentiem un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības pārsniedz šajā likumā plānoto apjomu, tad par attiecīgo apjomu tiek palielināta apropriācija 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”. Par minēto papildu ieņēmumu novirzīšanu Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu papildu izdevumu finansēšanai finanšu ministrs nekavējoties informē Ministru kabinetu un Saeimu. Izdevumus minētajam mērķim atļauts veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

31.pants. Ja 2011.gadā faktiskie ieņēmumi no Eiropas Savienības politiku instrumentiem un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības pārsniedz šajā likumā plānoto apjomu, tad par attiecīgo apjomu tiek palielināta apropriācija 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”. Par minēto papildu ieņēmumu novirzīšanu Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu papildu izdevumu finansēšanai finanšu ministrs nekavējoties informē Ministru kabinetu un Saeimu. Izdevumus minētajam mērķim atļauts veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

32.pants. Ja pēc šā likuma stāšanās spēkā normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos tiek veikta līdzekļu pārdale starp ministrijām, citām centrālajām valsts iestādēm, programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām vai tiek palielināta apropriācija, Finanšu ministrija katru mēnesi līdz nākamā mēneša 10.datumam atbilstoši veiktajām izmaiņām precizē valsts budžeta kopsavilkuma datus.

32.pants. Ja pēc šā likuma stāšanās spēkā normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos tiek veikta līdzekļu pārdale starp ministrijām, citām centrālajām valsts iestādēm, programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām vai tiek palielināta apropriācija, Finanšu ministrija katru mēnesi līdz nākamā mēneša 10.datumam atbilstoši veiktajām izmaiņām precizē valsts budžeta kopsavilkuma datus.

33.pants. Noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir šāds: pašvaldību budžetiem — 82 procentu apmērā un valsts budžetam — 18 procentu apmērā; iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja mēneša neapliekamais minimums — 45 lati un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu — 70 lati mēnesī.

4

Partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcija

Izteikt 33.pantu šādā redakcijā.

„33.pants. Noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir šāds: pašvaldību budžetiem — 82 procentu apmērā un valsts budžetam — 18 procentu apmērā; iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja mēneša neapliekamais minimums — 35 lati un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu — 91 lati mēnesī.”

Neatbalstīt

Neatbalstīts

33.pants. Noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir šāds: pašvaldību budžetiem — 82 procentu apmērā un valsts budžetam — 18 procentu apmērā; iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja mēneša neapliekamais minimums — 45 lati un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu — 70 lati mēnesī.

34.pants. Noteikt, ka prognozētie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetos ir 590 400 000 latu.

34.pants. Noteikt, ka prognozētie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetos ir 590 400 000 latu.

35.pants.  (1) Noteikt, ka prognozētā Valsts kases iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu budžeta sadales kontā ieskaitāmā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļa  ir 366 417 373  lati.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozēto ieņēmumu procen­tuālais sadalījums pa ceturkšņiem tiek noteikts šādā apmērā: I ceturksnī – 20 %, II ceturksnī – 24 %, III ceturksnī –27 %, IV ceturksnī – 29 %.

35.pants.  (1) Noteikt, ka prognozētā Valsts kases iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu budžeta sadales kontā ieskaitāmā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļa  ir 366 417 373  lati.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozēto ieņēmumu procen­tuālais sadalījums pa ceturkšņiem tiek noteikts šādā apmērā: I ceturksnī – 20 %, II ceturksnī – 24 %, III ceturksnī –27 %, IV ceturksnī – 29 %.

 (3)  Finanšu ministrija izvērtē šā panta pirmajā daļā minēto faktisko iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu izpildi par iepriekšējo mēnesi salīdzinājumā ar prognozēto atbilstoši šā panta otrajā daļā minētajam procentuālajam sadalījumam (viena trešā daļa no ceturkšņa prognozes). Gadījumā, ja tiek konstatēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu neizpilde vairāk kā par 4 procentiem (no gada sākuma), ar finanšu ministra atļauju to kompensē no valsts pamatbudžetā ieskaitāmās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas. Ja pašvaldībām tiek izmaksāta kompensācija, bet turpmākajā periodā prognoze pārpildās, Finanšu ministrijai ir tiesības no pārpildes ieturēt izmaksāto kompensāciju un pārskaitīt to valsts budžetā.

5

6

Partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcija

Izteikt 35.panta trešo daļu šādā redakcijā.

„(3) Finanšu ministrija izvērtē šā panta pirmajā daļā minēto faktisko iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu izpildi par iepriekšējo mēnesi salīdzinājumā ar prognozēto atbilstoši šā panta otrajā daļā minētajam procentuālajam sadalījumam (viena trešā daļa no ceturkšņa prognozes). Gadījumā, ja tiek konstatēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu neizpilde (no gada sākuma), ar finanšu ministra atļauju to kompensē no valsts pamatbudžetā ieskaitāmās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas. Ja pašvaldībām tiek izmaksāta kompensācija, bet turpmākajā periodā prognoze pārpildās, Finanšu ministrijai ir tiesības no pārpildes ieturēt izmaksāto kompensāciju un pārskaitīt to valsts budžetā.”

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Aizstāt 35.panta trešajā daļā vārdus ‘’ar finanšu ministra atļauju’’ ar vārdiem „pamatojoties uz finanšu ministra rīkojumu”.

Neatbalstīt

Neatbalstīts

Atbalstīts

 (3)  Finanšu ministrija izvērtē šā panta pirmajā daļā minēto faktisko iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu izpildi par iepriekšējo mēnesi salīdzinājumā ar prognozēto atbilstoši šā panta otrajā daļā minētajam procentuālajam sadalījumam (viena trešā daļa no ceturkšņa prognozes). Gadījumā, ja tiek konstatēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu neizpilde vairāk kā par 4 procentiem (no gada sākuma), pamatojoties uz finanšu ministra rīkojumu to kompensē no valsts pamatbudžetā ieskaitāmās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas. Ja pašvaldībām tiek izmaksāta kompensācija, bet turpmākajā periodā prognoze pārpildās, Finanšu ministrijai ir tiesības no pārpildes ieturēt izmaksāto kompensāciju un pārskaitīt to valsts budžetā.

(4) Noteikt, ka pašvaldības 2011.gadā veic iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā atbilstoši Ministru kabineta noteikumos par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2011.gadā noteiktajam procentam no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu faktiskās izpildes. Dotāciju no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda saņem atbilstoši minētajos noteikumos noteiktajam procentam no pašvaldību izlīdzināšanas fondā iemaksātās summas.

(4) Noteikt, ka pašvaldības 2011.gadā veic iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā atbilstoši Ministru kabineta noteikumos par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2011.gadā noteiktajam procentam no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu faktiskās izpildes. Dotāciju no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda saņem atbilstoši minētajos noteikumos noteiktajam procentam no pašvaldību izlīdzināšanas fondā iemaksātās summas.

36.pants Maksa, kas tiek ieturēta no valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības par to piegādi saņēmēja dzīvesvietā, ir 1,22 lati. Ieturēto maksu par valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības piegādi saņēmēja dzīvesvietā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārskaita valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Pasts" no tā budžeta līdzekļiem, no kura tiek izmaksāta valsts pensija, pabalsts vai atlīdzība.

36.pants Maksa, kas tiek ieturēta no valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības par to piegādi saņēmēja dzīvesvietā, ir 1,22 lati. Ieturēto maksu par valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības piegādi saņēmēja dzīvesvietā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārskaita valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Pasts" no tā budžeta līdzekļiem, no kura tiek izmaksāta valsts pensija, pabalsts vai atlīdzība.

37.pants. Lai nodrošinātu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likuma izpildi un pamatojoties uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likuma 5.panta pirmo daļu, atļaut kultūras ministram pārskaitīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta 2011.gada finansējuma atlikumu Kultūras ministrijas apakšprogrammā 22.04.00 “Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošana” uz Kultūras ministrijas projekta īstenošanai atvērto uzkrājošo norēķinu kontu Valsts kasē.

37.pants. Lai nodrošinātu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likuma izpildi un pamatojoties uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likuma 5.panta pirmo daļu, atļaut kultūras ministram pārskaitīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta 2011.gada finansējuma atlikumu Kultūras ministrijas apakšprogrammā 22.04.00 “Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošana” uz Kultūras ministrijas projekta īstenošanai atvērto uzkrājošo norēķinu kontu Valsts kasē.

38.pants. Naudas līdzekļi, kas ieskaitāmi valsts budžetā saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, ieskaitāmi budžeta kontā Latvijas Bankā un novirzāmi valsts budžeta finansiālā deficīta segšanai.

38.pants. Naudas līdzekļi, kas ieskaitāmi valsts budžetā saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, ieskaitāmi budžeta kontā Latvijas Bankā un novirzāmi valsts budžeta finansiālā deficīta segšanai.

39.pants. Pašvaldībām, lai nodrošinātu likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” noteikto pasākumu izpildi, ir tiesības izsniegt aizdevumus no pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem.

7

Ministru kabinets

Svītrot likumprojekta 39.pantu.

Atbalstīt

Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju

40.pants. Noteikt, ka vispārējās valdības budžeta deficīta mērķa prognoze atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas 95 metodoloģijai 2012.gadā ir mazāk nekā 3 procenti no iekšzemes kopprodukta.

39.pants. Noteikt, ka vispārējās valdības budžeta deficīta mērķa prognoze atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas 95 metodoloģijai 2012.gadā ir mazāk nekā 3 procenti no iekšzemes kopprodukta.

41.pants. (1) Atļaut Satiksmes ministrijai Eiropas Savienības fondu 3.2.1.1.aktivitātes „Valsts 1.šķiras autoceļu maršrutu sakārtošana” un 3.3.1.1.aktivitātes „TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi” projektu ietvaros 2011.gadā no Eiropas Komisijas saņemtās atmaksas par izdevumiem, kas deklarēti EK pirms maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam,  novirzīt valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts ceļi” norādīto aktivitāšu projektu īstenošanai 2010.gadā Valsts kasē ņemtā aizdevuma pamatsummas atmaksai.

 (2) Satiksmes ministrijai finansējumu šajā pantā norādīto Eiropas Savienības fondu aktivitāšu projektu īstenošanai valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts ceļi” Valsts kasē ņemtā aizņēmuma  pamatsummas atmaksai plānot kā ieņēmumus no ārvalstu finanšu palīdzības un kā atbilstošos izdevumus aizņēmuma atmaksai.

8

Ministru kabinets

Izteikt 41.panta (1) un (2) daļu šādā redakcijā:                                                                            

„41.pants. (1) Atļaut Satiksmes ministrijai veikt Eiropas Savienības fondu 3.2.1.1.aktivitātes „Valsts 1.šķiras autoceļu maršrutu sakārtošana” un 3.3.1.1.aktivitātes „TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi” projektu īstenošanai valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts ceļi” Valsts kasē ņemtā aizņēmuma  pamatsummas atmaksu no  šajā pantā norādīto Eiropas Savienības fondu aktivitāšu projektu īstenošanai plānotā finansējuma ne vairāk kā 18 192 795 latu apmērā.

 (2) Satiksmes ministrijai šo projektu ietvaros 2011.gadā no Eiropas Komisijas saņemtās atmaksas par izdevumiem, kas deklarēti Eiropas Komisijā pirms maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam atmaksāt valsts budžeta ieņēmumos.”

Atbalstīt

Atbalstīts

40.pants. (1) Atļaut Satiksmes ministrijai veikt Eiropas Savienības fondu 3.2.1.1.aktivitātes „Valsts 1.šķiras autoceļu maršrutu sakārtošana” un 3.3.1.1.aktivitātes „TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi” projektu īstenošanai valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts ceļi” Valsts kasē ņemtā aizņēmuma  pamatsummas atmaksu no  šajā pantā norādīto Eiropas Savienības fondu aktivitāšu projektu īstenošanai plānotā finansējuma ne vairāk kā 18 192 795 latu apmērā.

 (2) Satiksmes ministrijai šo projektu ietvaros 2011.gadā no Eiropas Komisijas saņemtās atmaksas par izdevumiem, kas deklarēti Eiropas Komisijā pirms maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam atmaksāt valsts budžeta ieņēmumos.

 (3) Procentu maksājumus par valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts ceļi” Valsts kasē ņemto aizdevumu Satiksmes ministrijai plānot budžeta programmai 23.00.00 „Valsts autoceļu fonds” piešķirto līdzekļu ietvaros.

 (3) Procentu maksājumus par valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts ceļi” Valsts kasē ņemto aizdevumu Satiksmes ministrijai plānot budžeta programmai 23.00.00 „Valsts autoceļu fonds” piešķirto līdzekļu ietvaros.

42.pants. Noteikt, ka Vides  aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas programmas 30.00.00 „Pašvaldību attīstības nacionālie atbalsta instrumenti”  ietvaros  paredzētās apropriācijas 316 975 latu apmērā piešķiršanas kārtību pašvaldību publiskajām bibliotēkām bezmaksas interneta un datoru izmantošanai nosaka Ministru kabinets.

41.pants. Noteikt, ka Vides  aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas programmas 30.00.00 „Pašvaldību attīstības nacionālie atbalsta instrumenti”  ietvaros  paredzētās apropriācijas 316 975 latu apmērā piešķiršanas kārtību pašvaldību publiskajām bibliotēkām bezmaksas interneta un datoru izmantošanai nosaka Ministru kabinets.

43.pants. Finanšu ministram ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” paredzētos līdzekļus Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.

42.pants. Finanšu ministram ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” paredzētos līdzekļus Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.

44.pants. Finanšu ministram ir tiesības Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.

43.pants. Finanšu ministram ir tiesības Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.

45.pants. Finanšu ministram ir tiesības ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ievērojot šādus nosacījumus:

1)            kopējais pārdales apjoms starp pamatbudžeta programmām (apakšprogrammām) nedrīkst izraisīt katras atsevišķās programmas (apakšprogrammas) palielinājumu lielāku par 5 procentiem no programmai (apakšprogrammai) apstiprinātās gada apropriācijas apjoma;

2)            ir pieļaujama tikai tāda apropriācijas pārdale no kapitālajiem izdevumiem uz kārtējiem izdevumiem, kas neietekmē ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei nākamajiem periodiem noteiktos maksimāli pieļaujamos izdevumu apjomus;

3)            pārskaitījumi pašvaldībām, no valsts budžeta daļēji finansētajām atvasinātajām publiskajām personām un budžeta nefinansētajām iestādēm tiek nodrošināti tikai ar transfertu starpniecību;

4)            nav pieļaujama apropriācijas pārdale atlīdzības palielināšanai, ja tā ietekmē ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei nākamajiem periodiem noteikto maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu atlīdzībai un kopējo izdevumu apjomu;

5)            nav pieļaujama apropriācijas pārdale no izdevumiem sociālajiem pabalstiem un pensijām (tajā skaitā izdienas pensijām) uz citiem izdevumiem;

6)            nav pieļaujama apropriācijas pārdale no izdevumiem Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai uz citiem izdevumiem;

7)            nav pieļaujamas tādas apropriācijas izmaiņas, kas palielina ministrijas ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu;

8)            nav pieļaujama apropriācijas pārdale starp šajā likumā apstiprināto pamatbudžetu un speciālo budžetu;

9)            nav pieļaujama apropriācijas pārdale apropriācijas palielināšanai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālajam budžetam;

10)          nav pieļaujama jaunu programmu (apakšprogrammu) izveidošana.

44.pants. Finanšu ministram ir tiesības ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ievērojot šādus nosacījumus:

1)            kopējais pārdales apjoms starp pamatbudžeta programmām (apakšprogrammām) nedrīkst izraisīt katras atsevišķās programmas (apakšprogrammas) palielinājumu lielāku par 5 procentiem no programmai (apakšprogrammai) apstiprinātās gada apropriācijas apjoma;

2)            ir pieļaujama tikai tāda apropriācijas pārdale no kapitālajiem izdevumiem uz kārtējiem izdevumiem, kas neietekmē ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei nākamajiem periodiem noteiktos maksimāli pieļaujamos izdevumu apjomus;

3)            pārskaitījumi pašvaldībām, no valsts budžeta daļēji finansētajām atvasinātajām publiskajām personām un budžeta nefinansētajām iestādēm tiek nodrošināti tikai ar transfertu starpniecību;

4)            nav pieļaujama apropriācijas pārdale atlīdzības palielināšanai, ja tā ietekmē ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei nākamajiem periodiem noteikto maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu atlīdzībai un kopējo izdevumu apjomu;

5)            nav pieļaujama apropriācijas pārdale no izdevumiem sociālajiem pabalstiem un pensijām (tajā skaitā izdienas pensijām) uz citiem izdevumiem;

6)            nav pieļaujama apropriācijas pārdale no izdevumiem Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai uz citiem izdevumiem;

7)            nav pieļaujamas tādas apropriācijas izmaiņas, kas palielina ministrijas ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu;

8)            nav pieļaujama apropriācijas pārdale starp šajā likumā apstiprināto pamatbudžetu un speciālo budžetu;

9)            nav pieļaujama apropriācijas pārdale apropriācijas palielināšanai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālajam budžetam;

10)          nav pieļaujama jaunu programmu (apakšprogrammu) izveidošana.

46.pants. Šā likuma 45.panta nosacījumi neattiecas uz:

 1)  šā likuma 43. un 44.pantā paredzēto apropriācijas pārdali;

 2) apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums un Ministru kabinets ir deleģējis finanšu ministram tiesības veikt apropriācijas pārdali, neievērojot šā likuma 45.panta nosacījumus;

 3) funkciju pārdali vai strukturālajām reformām, ja ir pieņemts   Ministru kabineta lēmums un Saeima normatīvajos aktos noteiktā kārtībā ir piekritusi šādai pārdalei.

9

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 46.panta 2. punktu šādā redakcijā:

„2) apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums un Ministru kabinets ir deleģējis finanšu ministram tiesības veikt apropriācijas pārdali, nepiemērojot šā likuma 45.panta nosacījumus.  Šādu apropriācijas pārdali atļauts veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.”

Atbalstīts

45.pants. Šā likuma 45.panta nosacījumi neattiecas uz:

 1)  šā likuma 43. un 44.pantā paredzēto apropriācijas pārdali;

 2) apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums un Ministru kabinets ir deleģējis finanšu ministram tiesības veikt apropriācijas pārdali, nepiemērojot šā likuma 45.panta nosacījumus.  Šādu apropriācijas pārdali atļauts veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas pārdali;

 3) funkciju pārdali vai strukturālajām reformām, ja ir pieņemts   Ministru kabineta lēmums un Saeima normatīvajos aktos noteiktā kārtībā ir piekritusi šādai pārdalei.

47.pants. (1) Finanšu ministram ir tiesības pārdalīt šajā likumā noteikto apropriāciju 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 01.00.00 “Apropriācijas rezerve”, lai ministrijas un citas centrālās valsts iestādes varētu veikt galīgā norēķina maksājumus par 2010.gadā saņemtajiem pakalpojumiem un īstenotajiem investīciju projektiem, ievērojot šādus nosacījumus:

1)            2010.gadā bija uzsākta un netika pabeigta iepirkumu procedūra, bet 2011.gadā attiecīgajam pasākumam apropriācija nav piešķirta vai tās plānotais apmērs ir nepietiekams;

2)            2010.gada valsts budžetā plānotu un iesāktu investīcijas projektu (izņemot izdevumus atlīdzībai) pabeigšanai, ja 2011.gadā šiem mērķiem apropriācija nav piešķirta vai tās plānotais apmērs ir nepietiekams;

3)            maksājumiem, kas nepieciešami 2010.gada valsts budžetā plānotiem un iesāktiem pasākumiem un pasūtījumiem, ja galīgā norēķina maksājumus (izņemot komunālos maksājumus) nevarēja nodrošināt preču vai pakalpojumu piegādātāja darba nepietiekamas kvalitātes vai aizkavētas piegādes dēļ un 2011.gadā šiem mērķiem apropriācija nav piešķirta vai tās plānotais apmērs ir nepietiekams;

4)            investīciju projektu sagatavošanai nepieciešamo zemesgabalu iegādei (atsavināšanai), ja par iegādes nepieciešamību ir iesniegts objektīvs pamatojums.

(2) Finanšu ministram ir tiesības ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm līdz 2011.gada 1.jūnijam nepārdalīto 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 01.00.00 “Apropriācijas rezerve” noteikto apropriāciju pārdalīt uz programmu 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

46.pants. (1) Finanšu ministram ir tiesības pārdalīt šajā likumā noteikto apropriāciju 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 01.00.00 “Apropriācijas rezerve”, lai ministrijas un citas centrālās valsts iestādes varētu veikt galīgā norēķina maksājumus par 2010.gadā saņemtajiem pakalpojumiem un īstenotajiem investīciju projektiem, ievērojot šādus nosacījumus:

1)            2010.gadā bija uzsākta un netika pabeigta iepirkumu procedūra, bet 2011.gadā attiecīgajam pasākumam apropriācija nav piešķirta vai tās plānotais apmērs ir nepietiekams;

2)            2010.gada valsts budžetā plānotu un iesāktu investīcijas projektu (izņemot izdevumus atlīdzībai) pabeigšanai, ja 2011.gadā šiem mērķiem apropriācija nav piešķirta vai tās plānotais apmērs ir nepietiekams;

3)            maksājumiem, kas nepieciešami 2010.gada valsts budžetā plānotiem un iesāktiem pasākumiem un pasūtījumiem, ja galīgā norēķina maksājumus (izņemot komunālos maksājumus) nevarēja nodrošināt preču vai pakalpojumu piegādātāja darba nepietiekamas kvalitātes vai aizkavētas piegādes dēļ un 2011.gadā šiem mērķiem apropriācija nav piešķirta vai tās plānotais apmērs ir nepietiekams;

4)            investīciju projektu sagatavošanai nepieciešamo zemesgabalu iegādei (atsavināšanai), ja par iegādes nepieciešamību ir iesniegts objektīvs pamatojums.

(2) Finanšu ministram ir tiesības ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm līdz 2011.gada 1.jūnijam nepārdalīto 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 01.00.00 “Apropriācijas rezerve” noteikto apropriāciju pārdalīt uz programmu 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

48.pants. Valsts akciju sabiedrībai “Latvenergo” ieskaitīt valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) 95 procentu apmērā no valsts akciju sabiedrības rīcībā palikušās tīrās peļņas, bet ne vairāk kā  35 000 000 latu.

47.pants. Valsts akciju sabiedrībai “Latvenergo” ieskaitīt valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) 95 procentu apmērā no valsts akciju sabiedrības rīcībā palikušās tīrās peļņas, bet ne vairāk kā  35 000 000 latu.

49.pants. Valsts akciju sabiedrībai „Latvijas Valsts meži” ieskaitīt valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) 51 500 000  latu apmērā.

48.pants. Valsts akciju sabiedrībai „Latvijas Valsts meži” ieskaitīt valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) 51 500 000  latu apmērā.

50.pants. Noteikt, ka valsts akciju sabiedrība „Valsts nekustamie īpašumi” 2011.gadā neieskaita valsts budžetā valsts īpašumu atsavināšanā gūtos ieņēmumus 350 000 latu apmērā, bet novirza tos nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 001 0095) Latviešu Strēlnieku laukumā 1, Rīgā, rekonstrukcijai.

49.pants. Noteikt, ka valsts akciju sabiedrība „Valsts nekustamie īpašumi” 2011.gadā neieskaita valsts budžetā valsts īpašumu atsavināšanā gūtos ieņēmumus 350 000 latu apmērā, bet novirza tos nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 001 0095) Latviešu Strēlnieku laukumā 1, Rīgā, rekonstrukcijai.

51.pants. Noteikt, ka valsts akciju sabiedrība „Valsts nekustamie īpašumi” 2011.gadā neieskaita valsts budžetā valsts īpašumu atsavināšanā gūtos ieņēmumus 133 585 latu apmērā, novirzot tos valsts aģentūras „Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs” ugunsdzēsības sistēmas rekonstrukcijai.

50.pants. Noteikt, ka valsts akciju sabiedrība „Valsts nekustamie īpašumi” 2011.gadā neieskaita valsts budžetā valsts īpašumu atsavināšanā gūtos ieņēmumus 133 585 latu apmērā, novirzot tos valsts aģentūras „Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs” ugunsdzēsības sistēmas rekonstrukcijai.

52.pants. Noteikt, ka valsts akciju sabiedrība „Valsts nekustamie īpašumi” 2011.gadā neieskaita valsts budžetā valsts īpašuma atsavināšanā gūtos ieņēmumus 265 957 latu apmērā, bet novirza tos nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 009 0030)  Z.A.Meierovica bulvārī 14, Rīgā, rekonstrukcijai un renovācijai, lai  nodrošinātu Eiropas elektronisko sakaru regulatora grupas (BEREC) birojam telpas Latvijā, Rīgā.

51.pants. Noteikt, ka valsts akciju sabiedrība „Valsts nekustamie īpašumi” 2011.gadā neieskaita valsts budžetā valsts īpašuma atsavināšanā gūtos ieņēmumus 265 957 latu apmērā, bet novirza tos nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 009 0030)  Z.A.Meierovica bulvārī 14, Rīgā, rekonstrukcijai un renovācijai, lai  nodrošinātu Eiropas elektronisko sakaru regulatora grupas (BEREC) birojam telpas Latvijā, Rīgā.

53.pants. Ja 2011.gada 6 un 9 mēnešu laikā Valsts ieņēmumu dienesta administrējošo darbību rezultātā būtiski tiek uzlabota nodokļu iekasēšana, īstenojot pasākumu plānu ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences veicināšanai, un tiek prognozēti ievērojami uzlabojumi arī līdz gada beigām  un Ministru kabinets pieņem lēmumu par Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku motivēšanu, tad finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju izdevumiem, tajā skaitā  atlīdzībai Finanšu ministrijas budžeta programmā 33.00.00 „Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana”, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi to un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

52.pants. Ja 2011.gada 6 un 9 mēnešu laikā Valsts ieņēmumu dienesta administrējošo darbību rezultātā būtiski tiek uzlabota nodokļu iekasēšana, īstenojot pasākumu plānu ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences veicināšanai, un tiek prognozēti ievērojami uzlabojumi arī līdz gada beigām  un Ministru kabinets pieņem lēmumu par Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku motivēšanu, tad finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju izdevumiem, tajā skaitā  atlīdzībai Finanšu ministrijas budžeta programmā 33.00.00 „Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana”, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi to un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

54.pants. (1) Iekšlietu ministrijai pēc normatīvo aktu pieņemšanas par pārkāpumu ceļu satiksmē fiksēšanu ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem iesniegt Ministru kabinetā lēmuma pieņemšanai priekšlikumu par apropriācijas palielināšanu Iekšlietu ministrijai izdevumiem samaksai komersantam par tehnisko līdzekļu izmantošanu un citiem izdevumiem, kas saistīti ar pārkāpumu ceļu satiksmē fiksēšanu ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem un naudas sodu uzlikšanu, kā arī par valsts pamatbudžeta ieņēmumu palielināšanu no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem.

(2) Finanšu ministram ir tiesības atbilstoši šā panta pirmajā daļā minētajam Ministru kabineta lēmumam, pirms tam informējot Saeimu, palielināt apropriāciju Iekšlietu ministrijai, paredzot papildu dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus, kā arī palielināt ar šo likumu apstiprinātos valsts budžeta ieņēmumus, tajā skaitā valsts pamatbudžeta ieņēmumus no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem. Apropriāciju Iekšlietu ministrijai un valsts pamatbudžeta ieņēmumus no naudas sodiem atļauts palielināt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret tās palielinājumu.

53.pants. (1) Iekšlietu ministrijai pēc normatīvo aktu pieņemšanas par pārkāpumu ceļu satiksmē fiksēšanu ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem iesniegt Ministru kabinetā lēmuma pieņemšanai priekšlikumu par apropriācijas palielināšanu Iekšlietu ministrijai izdevumiem samaksai komersantam par tehnisko līdzekļu izmantošanu un citiem izdevumiem, kas saistīti ar pārkāpumu ceļu satiksmē fiksēšanu ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem un naudas sodu uzlikšanu, kā arī par valsts pamatbudžeta ieņēmumu palielināšanu no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem.

(2) Finanšu ministram ir tiesības atbilstoši šā panta pirmajā daļā minētajam Ministru kabineta lēmumam, pirms tam informējot Saeimu, palielināt apropriāciju Iekšlietu ministrijai, paredzot papildu dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus, kā arī palielināt ar šo likumu apstiprinātos valsts budžeta ieņēmumus, tajā skaitā valsts pamatbudžeta ieņēmumus no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem. Apropriāciju Iekšlietu ministrijai un valsts pamatbudžeta ieņēmumus no naudas sodiem atļauts palielināt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret tās palielinājumu.

10

Partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcija

Papildināt likumprojektu ar 55.pantu:

“55.pants. (1) Finanšu ministrs ne vēlāk kā 2011.gada 1.aprīlī rakstveidā iesniedz Saeimai ziņojumu par “Pasākumu plāna ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.-2013.gadam” izpildi. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem.

(2) Prezidijs ikgadējo ziņojumu par “Pasākumu plāna ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.-2013.gadam” izpildi iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā ne agrāk kā 10 un ne vēlāk kā 20 dienas pēc tā iesniegšanas.

(3) Izskatot Saeimas sēdē Finanšu ministra ziņojumu par par “Pasākumu plāna ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.-2013.gadam” izpildi, Finanšu ministrs ziņo par to, pēc tam tiek atklātas debates.”

Neatbalstīt

Neatbalstīts

11

Ministru kabinets

Papildināt likumprojektu ar 55.pantu šādā redakcijā:

"55.pants. Valsts ieņēmumu dienestam nodrošināt papildu ieņēmumu iekasēšanu 45 000 000 latu apmērā virs 2011.gada valsts budžetā plānotajiem Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem valsts budžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumiem, realizējot ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus."

Atbalstīt

Atbalstīts

54.pants. Valsts ieņēmumu dienestam nodrošināt papildu ieņēmumu iekasēšanu 45 000 000 latu apmērā virs 2011.gada valsts budžetā plānotajiem Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem valsts budžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumiem, realizējot ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus.

12

Partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcija

Papildināt ar jaunu 55. pantu šādā redakcijā:

„55. pants. Ministru kabinets 2011. gadā par 25% samazina valsts pārvaldes iestāžu izsniedzamo atļauju (licenču) veidu skaitu no kopējā valsts pārvaldes iestāžu izsniedzamo atļauju (licenču) veidu skaita. Par rezultatīvo rādītāju izpildi Ministru prezidents sniedz ziņojumu Saeimā līdz likumprojekta „Par valsts budžetu 2012.gadam” iesniegšanai Saeimā.

Neatbalstīt

Neatbalstīts

13

Partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcija

Papildināt likumprojektu ar 56.pantu:

“56.pants. Noteikt, ka piemaksa pie valsts pensijas, kuru piešķir par katru apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim un vecāku pabalstu izmaksā no valsts pamatbudžeta Labklājības ministrijas programmas  20.01.00 ‘”Valsts sociālie pabalsti”.

Neatbalstīt

Neatbalstīts

14

Partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcija

Papildināt likumprojektu ar jaunu ... .pantu šādā redakcijā:

“... pants. Nodot šādas mērķdotācijas no valsts budžeta uz pašvaldību budžetiem, atbilstoši principam “nauda seko skolēnam”, saglabājot vidējo atlīdzību par pedagoģisko likmi (mēnesī) 404,74 latu apmērā: pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un VSAOI – 145,52 milj. latu, interešu izglītības programmu un sporta skolu pedagogu daļējai darba samaksai un VSAOI – 7,17 milj. latu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un VSAOI – 2,01 milj. latu, pašvaldību profesionālo izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un VSAOI – 0,56 milj. latu, pašvaldību speciālajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām un sanatorijas tipa internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem pedagogu darba samaksai un VSAOI – 26,07 milj. latu, pašvaldību izglītības iestādēs piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai un VSAOI (sociālā drošības tīkla pasākums) – 12,32 milj. latu, pašvaldību izglītības iestāžu profesionālas ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksai un VSAOI – 3,22 milj. latu, pašvaldību izglītības iestāžu profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas izglītības programmu pedagogu darba samaksai un VSAOI – 7,6 milj. latu.”

Neatbalstīt

Neatbalstīts

15

Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Ministru prezidents ne vēlāk kā līdz 2011. gada 1. martam, 1. maijam un 15. septembrim rakstveidā iesniedz Saeimā ziņojumus par paveikto strukturālo reformu sagatavošanā un īstenošanā.”

Neatbalstīt

Neatbalstīts

16

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt likumprojektu ar 56.pantu šādā redakcijā:

„56.pants. Noteikt, ka Saeimas 2010.gada 16.decembra sēdē pieņemtais likums „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” un likums „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.”

Atbalstīts

55.pants. Noteikt, ka Saeimas 2010.gada 16.decembra sēdē pieņemtais likums „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” un likums „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

17

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Kopsavilkuma skaitļus likumprojekta tekstā un pielikumos precizēt pēc balsojumiem par konkrētām pielikumu pozīcijām.

Atbalstīts

18

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Sakārtot nobalsotos priekšlikumus pa attiecīgajiem pielikumiem un programmām (apakšprogrammām), saskaņā ar budžeta klasifikāciju.

Atbalstīts

Likums stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

Likums stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

1.lasījuma nobalsotā redakcija

Nr.

Priekšlikumi

Ministru kabineta atzinums

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Likumprojekta "Par valsts budžetu 2011.gadam"

6.pielikums

Mērķdotācija pašvaldībām - pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu, pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

I. No 2011.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 31.augustam

Likumprojekta "Par valsts budžetu 2011.gadam"

6.pielikums

Mērķdotācija pašvaldībām - pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu, pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

I. No 2011.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 31.augustam

Republikas pilsētas un novadi

Ls

Republikas pilsētas un novadi

Ls

Rīga

27 196 080

Rīga

27 196 080

Daugavpils

3 760 432

Daugavpils

3 760 432

Jēkabpils

1 191 112

Jēkabpils

1 191 112

Jelgava

2 949 624

Jelgava

2 949 624

Jūrmala

1 888 368

Jūrmala

1 888 368

Liepāja

3 477 064

Liepāja

3 477 064

Rēzekne

1 665 808

Rēzekne

1 665 808

Valmiera

1 687 784

Valmiera

1 687 784

Ventspils

1 805 656

Ventspils

1 805 656

Ādažu novads

461 576

Ādažu novads

461 576

Aglonas novads

162 000

Aglonas novads

162 000

Aizkraukles novads

607 264

Aizkraukles novads

607 264

Aizputes novads

640 384

Aizputes novads

640 384

Aknīstes novads

159 464

Aknīstes novads

159 464

Alojas novads

274 600

Alojas novads

274 600

Alsungas novads

84 056

Alsungas novads

84 056

Alūksnes novads

1 133 536

Alūksnes novads

1 133 536

Amatas novads

222 128

Amatas novads

222 128

Apes novads

193 600

Apes novads

193 600

Auces novads

429 472

Auces novads

429 472

Babītes novads

321 464

Babītes novads

321 464

Baldones novads

318 920

Baldones novads

318 920

Baltinavas novads

78 968

Baltinavas novads

78 968

Balvu novads

908 352

Balvu novads

908 352

Bauskas novads

1 468 752

Bauskas novads

1 468 752

Beverīnas novads

101 896

Beverīnas novads

101 896

Brocēnu novads

364 256

Brocēnu novads

364 256

Burtnieku novads

188 504

Burtnieku novads

188 504

Carnikavas novads

91 704

Carnikavas novads

91 704

Cēsu novads

1 574 712

Cēsu novads

1 574 712

Cesvaines novads

190 024

Cesvaines novads

190 024

Ciblas novads

175 760

Ciblas novads

175 760

Dagdas novads

468 184

Dagdas novads

468 184

Daugavpils novads

968 968

Daugavpils novads

968 968

Dobeles novads

1 424 424

Dobeles novads

1 424 424

Dundagas novads

261 872

Dundagas novads

261 872

Durbes novads

132 968

Durbes novads

132 968

Engures novads

298 032

Engures novads

298 032

Ērgļu novads

165 568

Ērgļu novads

165 568

Garkalnes novads

139 600

Garkalnes novads

139 600

Grobiņas novads

463 592

Grobiņas novads

463 592

Gulbenes novads

1 441 736

Gulbenes novads

1 441 736

Iecavas novads

461 576

Iecavas novads

461 576

Ikšķiles novads

368 848

Ikšķiles novads

368 848

Ilūkstes novads

611 864

Ilūkstes novads

611 864

Inčukalna novads

253 720

Inčukalna novads

253 720

Jaunjelgavas novads

259 816

Jaunjelgavas novads

259 816

Jaunpiebalgas novads

187 992

Jaunpiebalgas novads

187 992

Jaunpils novads

143 160

Jaunpils novads

143 160

Jēkabpils novads

302 104

Jēkabpils novads

302 104

Jelgavas novads

1 318 968

Jelgavas novads

1 318 968

Kandavas novads

419 272

Kandavas novads

419 272

Kārsavas novads

284 264

Kārsavas novads

284 264

Kocēnu novads

205 312

Kocēnu novads

205 312

Kokneses novads

326 568

Kokneses novads

326 568

Krāslavas novads

904 784

Krāslavas novads

904 784

Krimuldas novads

275 608

Krimuldas novads

275 608

Krustpils novads

267 456

Krustpils novads

267 456

Kuldīgas novads

1 507 984

Kuldīgas novads

1 507 984

Ķeguma novads

266 448

Ķeguma novads

266 448

Ķekavas novads

589 936

Ķekavas novads

589 936

Lielvārdes novads

533 392

Lielvārdes novads

533 392

Līgatnes novads

109 528

Līgatnes novads

109 528

Limbažu novads

967 448

Limbažu novads

967 448

Līvānu novads

724 944

Līvānu novads

724 944

Lubānas novads

176 280

Lubānas novads

176 280

Ludzas novads

855 368

Ludzas novads

855 368

Madonas novads

1 501 360

Madonas novads

1 501 360

Mālpils novads

326 344

Mālpils novads

326 344

Mārupes novads

560 400

Mārupes novads

560 400

Mazsalacas novads

185 448

Mazsalacas novads

185 448

Mērsraga novads

124 312

Mērsraga novads

124 312

Naukšēnu novads

128 896

Naukšēnu novads

128 896

Neretas novads

214 984

Neretas novads

214 984

Nīcas novads

165 072

Nīcas novads

165 072

Ogres novads

1 896 688

Ogres novads

1 896 688

Olaines novads

668 912

Olaines novads

668 912

Ozolnieku novads

369 856

Ozolnieku novads

369 856

Pārgaujas novads

153 344

Pārgaujas novads

153 344

Pāvilostas novads

172 704

Pāvilostas novads

172 704

Pļaviņu novads

270 016

Pļaviņu novads

270 016

Preiļu novads

767 240

Preiļu novads

767 240

Priekules novads

294 472

Priekules novads

294 472

Priekuļu novads

337 248

Priekuļu novads

337 248

Raunas novads

136 024

Raunas novads

136 024

Rēzeknes novads

1 328 648

Rēzeknes novads

1 328 648

Riebiņu novads

263 888

Riebiņu novads

263 888

Rojas novads

243 512

Rojas novads

243 512

Ropažu novads

215 488

Ropažu novads

215 488

Rucavas novads

74 888

Rucavas novads

74 888

Rugāju novads

176 280

Rugāju novads

176 280

Rūjienas novads

309 752

Rūjienas novads

309 752

Rundāles novads

181 880

Rundāles novads

181 880

Salacgrīvas novads

461 576

Salacgrīvas novads

461 576

Salas novads

182 888

Salas novads

182 888

Salaspils novads

704 560

Salaspils novads

704 560

Saldus novads

1 755 056

Saldus novads

1 755 056

Saulkrastu novads

332 672

Saulkrastu novads

332 672

Sējas novads

70 312

Sējas novads

70 312

Siguldas novads

1 099 384

Siguldas novads

1 099 384

Skrīveru novads

246 584

Skrīveru novads

246 584

Skrundas novads

307 200

Skrundas novads

307 200

Smiltenes novads

780 488

Smiltenes novads

780 488

Stopiņu novads

312 800

Stopiņu novads

312 800

Strenču novads

150 792

Strenču novads

150 792

Talsu novads

1 833 000

Talsu novads

1 833 000

Tērvetes novads

192 576

Tērvetes novads

192 576

Tukuma novads

1 946 616

Tukuma novads

1 946 616

Vaiņodes novads

142 136

Vaiņodes novads

142 136

Valkas novads

468 184

Valkas novads

468 184

Varakļānu novads

218 560

Varakļānu novads

218 560

Vārkavas novads

114 112

Vārkavas novads

114 112

Vecpiebalgas novads

277 136

Vecpiebalgas novads

277 136

Vecumnieku novads

510 984

Vecumnieku novads

510 984

Ventspils novads

723 928

Ventspils novads

723 928

Viesītes novads

206 832

Viesītes novads

206 832

Viļakas novads

341 832

Viļakas novads

341 832

Viļānu novads

347 456

Viļānu novads

347 456

Zilupes novads

199 192

Zilupes novads

199 192

KOPĀ

98 855 416

KOPĀ

98 855 416

I. No 2011.gada 1.septembra līdz 2011.gada 31.decembrim

I. No 2011.gada 1.septembra līdz 2011.gada 31.decembrim

Republikas pilsētas un novadi

Ls

Republikas pilsētas un novadi

Ls

Nesadalītie līdzekļi

49 236 994

Nesadalītie līdzekļi

49 236 994

PAVISAM KOPĀ

148 092 410

PAVISAM KOPĀ

148 092 410

1.lasījuma nobalsotā redakcija

Nr.

Priekšlikumi

Ministru kabineta atzinums