I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

 1.

 Pamatojums

 Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību noteikti uzdevumi: samazināt administratīvo slogu un vienkāršot mazo un vidējo uzņēmumu darbības regulējumu (7.2.6.apakšpunkts); īstenot pasākumus, lai nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu efektīvu regulēšanu un kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem par pamatotām cenām (7.1.9.apakšpunkts); sekmēt, ka valsts un pašvaldības institūcijas un kapitālsabiedrības no uzņēmējiem un iedzīvotājiem nepieprasa informāciju, kas ir pieejama valsts publiskajos reģistros (7.2.10.apakšpunkts).

 2009.gada 15.septembra Ministru kabineta sēdes protokollēmuma "Informatīvais ziņojums par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu pārvaldes pakalpojumu pieejamībā" (prot.Nr.57., 39.§) 2.punktā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija tiek noteikta par atbildīgo ministriju visaptveroša vienas pieturas aģentūras principa ieviešanā valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamībā kopumā.

 2.

 Pašreizējā situācija un problēmas

 Vienas pieturas aģentūras principa ieviešanas publisko pakalpojumu sniegšanā procesa ietvaros šobrīd Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir uzsākusi arī sniegto publisko (t.sk. pašvaldību) pakalpojumu satura izvērtējumu. Kā viens no šādiem pakalpojumiem tika izvērtēta reklāmas (t.sk. reklāmas objektu, izkārtņu, mobilās un tīkla reklāmas) izvietošanas un ekspluatācijas saskaņošana ar pašvaldību.

 Valsts līmenī augstāk minētā pakalpojuma sniegšana netiek regulēta un likuma "Par pašvaldībām" 43.panta pirmās daļas 7.punktā ir sniegts deleģējums katrai pašvaldībai izdot saistošos noteikumus par reklāmas materiālu, izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu izvietošanu publiskās vietās, kā arī Reklāmas likuma 7.panta trešajā daļā pašvaldībām ir noteiktas tiesības izdot saistošos noteikumus par reklāmas izplatīšanu publiskās vietās attiecīgajā administratīvajā teritorijā, arī nosakot vietas, kurās aizliegta atsevišķu preču, preču grupu vai pakalpojumu reklāmas izplatīšana. Rezultātā ir izveidojusies situācija, ka katrā pašvaldībā reklāmas izvietošanas, ekspluatācijas un grafiskā dizaina nomaiņas saskaņošanas process atšķiras (atšķirīgs iesniedzamo dokumentu skaits, procedūras, kas jāveic uzņēmējam pakalpojuma saņemšanai, atšķirīgi termiņi, kādos pakalpojums tiek sniegts) un tiem uzņēmējiem, kuri vēlas izvietot savu reklāmu vairākās pašvaldībās, ir jātērē laika un finanšu resursi, lai apzinātu un izpildītu pašvaldību atšķirīgās prasības.

 Problēmas rada arī reklāmas veidu terminu skaidrojumu trūkums likumos un Ministru kabineta noteikumos. Piemēram, likuma "Par pašvaldībām" 43.panta pirmās daļas 7.punktā tiek minēts tāds termins kā izkārtne, taču netiek norādīts, kas ar šo terminu tiek saprasts, kā rezultātā pašvaldības ir tiesīgas šo terminu skaidrot atbilstoši savai interpretācijai. 

 3.

 Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi

 Lai apzinātu Latvijas uzņēmēju pieredzi reklāmas izvietošanas un ekspluatācijas saskaņošanā ar pašvaldību (patērētais laiks pašvaldības prasību izpildei, reklāmas izvietošanas un ekspluatācijas saskaņošanas laiks pašvaldībā) un noskaidrotu uzņēmēju viedokli par nepieciešamību noteikt vienotu kārtību valsts līmenī reklāmas izvietošanas un ekspluatācijas saskaņošanai, no 2009.gada decembra līdz 2010.gada februārim tika veikta uzņēmēju aptauja. Respondenti tika izvēlēti no Rīgas pilsētas būvvaldes Pilsētvides dizaina pārvaldes izsniegto reklāmas un izkārtņu pasu (reklāmas un izkārtnes ekspluatācijas tiesības apliecinošs dokuments), kā arī saskaņoto īslaicīgas reklāmas projektu reģistriem, nodrošinot, ka visi respondenti laika periodā no 2009.gada 1.jūnija pašvaldībā ir veikuši reklāmas izvietošanas un ekspluatācijas saskaņošanu un tādējādi ir guvuši pieredzi attiecīgajā jautājumā.

 Uzņēmēju aptauja tika veikta Rīgā, pamatojoties uz to, ka Rīgā tiek izvietota lielākā daļa no visas vidē izvietotās reklāmas Latvijā. Vienlaikus aptaujas ietvaros katrs trešais uzņēmums norādīja, ka ir veicis reklāmas vai izkārtnes projekta saskaņošanu ne tikai Rīgā, bet arī citās pašvaldībās, tādējādi reprezentējot uzņēmumu viedokli par attiecīgā pakalpojuma sniegšanu arī tādās pašvaldībās kā: Daugavpils pilsēta, Jelgavas pilsēta, Jēkabpils pilsēta, Jūrmalas pilsēta, Liepājas pilsēta, Valmieras pilsēta, Ventspils pilsēta, Brocēnu novads, Cēsu novads, Dobeles novads, Iecavas novads, Ikšķiles novads, Kuldīgas novads, Saldus novads, Saulkrastu novads, Smiltenes novads, Talsu novads.

 Telefonintervijās no 1 200 reģistrētajiem reklāmas devējiem tika aptaujāts katrs sestais uzņēmums. 80% no aptaujātajiem uzņēmumiem atbalstīja nepieciešamību noteikt vienotu kārtību valsts līmenī reklāmas izvietošanas un ekspluatācijas saskaņošanai.

 4.

 Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

 Likumprojekta mērķis ir sniegt Ministru kabinetam (turpmāk – MK) tiesības noteikt reklāmas izplatīšanas kārtību publiskās vietās un vietās, kas vērstas pret publisku vietu, lai radītu Latvijā visās pašvaldībās uzņēmējiem vienādas prasības reklāmas izvietošanas, ekspluatācijas un grafiskā dizaina nomaiņas saskaņošanai, kā arī samazinātu pašvaldību radīto administratīvo slogu šī pakalpojuma saņemšanā.

 Likumprojekts paredz sniegt deleģējumu MK noteikt reklāmas izplatīšanas kārtību, paplašinot Reklāmas likuma 7.panta otrajā daļā MK jau deleģētās tiesības noteikt papildus prasības attiecībā uz atsevišķu preču, preču grupu vai pakalpojumu reklāmas izplatīšanas kārtību un ļaujot arī noteikt kārtību reklāmas izplatīšanai publiskās vietās un vietās, kas vērstas pret publisku vietu (t.sk. kārtību šīs izplatīšanas saskaņošanai ar pašvaldību).

 Pamatojoties uz šajā likumprojektā sniegto deleģējumu tiks izstrādāti MK noteikumi, nosakot kārtību, kādā ar pašvaldību saskaņojama reklāmas, reklāmas objekta, mobilās reklāmas un tīkla reklāmas izvietošana publiskās vietās un vietās, kas vērstas pret publisku vietu, ekspluatācija un grafiskā dizaina nomaiņa.

 5.

 Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

 Par likumprojekta un MK noteikumu projekta izstrādi tika informēta Rīgas pilsētas būvvaldes Pilsētvides dizaina pārvalde, kas Rīgas pilsētā ir atbildīga par reklāmas izvietošanas un ekspluatācijas saskaņošanu. Tikšanās ar minēto institūciju notika 2010.gada 18.februārī.

 Rīgas pilsētas būvvaldes Pilsētvides dizaina pārvalde konceptuāli atbalsta likumprojekta un MK noteikumu projekta izstrādi. 

 Par MK noteikumu projekta izstrādi tiks organizētas diskusijas arī ar citu pašvaldību par reklāmas izvietošanas un ekspluatācijas saskaņošanu atbildīgajām institūcijām.

 6.

 Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība

 Likumprojekts šo jomu neskar

 7.

 Cita informācija

 Nav

 II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

 1.

 Sabiedrības mērķgrupa

 Pēc likumprojekta apstiprināšanas tiks izstrādāts MK noteikumu projekts, kas tieši attieksies uz saimnieciskās darbības veicējiem.

 2008.gadā Latvijā pēc provizoriskajiem datiem saimnieciskās darbības veicēju skaits bija 125 908, no kuriem:

·        42 769 pašnodarbinātās personas;

·        8 225 individuālie komersanti;

·        61 638 komercsabiedrības;

·        13 276 zemnieku un zvejnieku saimniecības.

 2008.gadā pēc provizoriskajiem datiem saimnieciskās darbības veicēju sadalījums pēc lieluma bija attiecīgi:

·        110 683 mikro uzņēmumi;

·        12 346 mazie uzņēmumi;

·        2 486 vidējie uzņēmumi;

·        393 lielie uzņēmumi.

 2.

 Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt

 Pēc likumprojekta pieņemšanas tiks izstrādāts MK noteikumu projekts, kas attieksies arī uz tām personām, kas vēlēsies uzsākt komercdarbību un izplatīt informāciju par sniegtajiem pakalpojumiem vai piedāvātajiem produktiem, izvietojot reklāmu publiskās vietās pašvaldību administratīvajās teritorijās.

 MK noteikumu projekts ietekmēs arī pašvaldības, jo tām atbilstoši MK noteikumiem būs nepieciešams izdot jaunus saistošos noteikumus, mainot reklāmas izvietošanas, ekspluatācijas un grafiskā dizaina nomaiņas saskaņošanas kārtību. Pašvaldības arī turpmāk atbilstoši šajā likumprojektā noteiktajam varēs izdot saistošos noteikumus, nosakot vietas, kurās aizliegta atsevišķu preču, preču grupu vai pakalpojumu reklāmas izplatīšana. Tāpat pašvaldības varēs arī noteikt kārtību, kādā veicama saskaņā ar MK 2005.gada 28.jūnija noteikumu Nr.480 "Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas" 12.punktu un 16.4.apakšpunktu noteikto pašvaldību nodevu samaksa par reklāmas, afišu un sludinājumu izvietošanu publiskās vietās.

 Noteiktas prasības attiecībā uz reklāmas izplatīšanu pašvaldības var paredzēt saskaņā ar MK 2009.gada 6.oktobra noteikumu Nr.1148 "Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi" 28.punktu izstrādātos teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos. Šajos noteikumos pašvaldības iekļauj prasības augstuma ierobežojumiem, ēku un būvju konstruktīvajām daļām un elementiem, teritorijas labiekārtojumam un elementiem, to vizuālajam un mākslinieciskajam noformējumam, prasības īpaši aizsargājamo kultūrvēsturisko teritoriju un kultūras pieminekļu aizsardzībai (28.5., 28.11., 28.22. un 28.23.apakšpunkts).

 3.

 Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme

 Likumprojektam nav tiešas finansiālas ietekmes. Savukārt MK noteikumu projektam, kas tiks izstrādāts pēc likumprojekta pieņemšanas, būs pozitīva finansiālā ietekme uz saimnieciskās darbības veicējiem, jo tiks samazinātas ar pašvaldību noteikto prasību izpildi attiecībā uz reklāmas izvietošanas, ekspluatācijas un grafiskā dizaina nomaiņas saskaņošanu saistītās izmaksas (samazinātas ārpakalpojumu (sertificētu speciālistu sniegto pakalpojumu), transporta, darbaspēka izmaksas). Konkrēti noteikt šīs finansiālās ietekmes apmēru būs iespējams tikai pēc MK noteikumu projekta sagatavošanas.

 4.

 Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme

 Likumprojekta pieņemšana ļaus izstrādāt MK noteikumu projektu, lai Latvijā unificētu reklāmas izvietošanas, ekspluatācijas un grafiskā dizaina nomaiņas saskaņošanu, kā rezultātā visiem uzņēmējiem un personām, kuras vēlas uzsākt saimniecisko darbību, nebūs jātērē laika un finanšu resursi, iepazīstoties ar un izpildot atšķirīgās pašvaldību prasības. MK noteikumos noteikto prasību apjoms arī būs mazāks nekā, piemēram, šobrīd spēkā esošajos Rīgas vai Liepājas pilsētas saistošajos noteikumos noteikto prasību apjoms, tādējādi samazinot administratīvo slogu.

 5.

 Administratīvās procedūras raksturojums

 Likumprojekts tieši nemaina administratīvo procedūru. Savukārt MK noteikumu projekts, kas tiks izstrādāts pēc likumprojekta pieņemšanas, mainīs administratīvo procedūru reklāmas izvietošanas, ekspluatācijas un grafiskā dizaina nomaiņas saskaņošanai. Konkrēti noteikt, kā šī administratīvā procedūra mainīsies, būs iespējams tikai pēc MK noteikumu projekta sagatavošanas.

 6.

 Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

 Likumprojekts šo jomu neskar

 7.

 Cita informācija

 Nav

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Likumprojekts šo jomu neskar

 IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 1.

 Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

 Skatīt anotācijas I sadaļas 4.punktu un II sadaļas 2.punktu.

 MK noteikumu projekta izstrāde ir atkarīga ne tikai no šā likumprojekta pieņemšanas, bet arī no Ekonomikas ministrijas sagatavotā likumprojekta "Būvniecības likums" (izsludināts 2009.gada 3.septembra Valsts sekretāru sanāksmes sēdē, protokols Nr.34, 4.§, VSS-1299) tālākās virzības, jo MK noteikumu projektā plānots iekļaut sadaļu par saskaņošanas kārtību reklāmas objektu ar piesaisti zemei (mazo arhitektonisko formu) izvietošanai un ekspluatācijai, kas ir tieši saistīta ar būvdarbu veikšanu.

 Pēc MK noteikumu projekta izstrādes un apstiprināšanas tām pašvaldībām, kuras ir izdevušas saistošos noteikumus saskaņā ar Reklāmas likuma 7.panta trešo daļu un likuma "Par pašvaldībām" 43.panta pirmās daļas 7.punktu, būs nepieciešams izdot jaunus saistošos noteikumus, mainot reklāmas izvietošanas, ekspluatācijas un grafiskā dizaina nomaiņas saskaņošanas kārtību. Likumprojekts paredz, ka grozījumi Reklāmas likumā stāsies spēkā 2011.gada 1.aprīlī. Šāds spēkā stāšanās termiņš tiks noteikts arī MK noteikumiem, līdz ar to pašvaldībām attiecīgie saistošie noteikumi no jauna būs jāpieņem līdz 2011.gada 1.aprīlim.

 2.

 Cita informācija

 Nav

 V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Likumprojekts šo jomu neskar

 VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

 1.

 Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu

 Par likumprojekta un uz tajā noteiktā deleģējuma pamata izdodamo MK noteikumu projekta izstrādi tika informētas šādas nevalstiskās organizācijas:

·        Vides reklāmas asociācija;

·        Latvijas Reklāmas asociācija;

·        Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera;

·        Latvijas Tirgotāju asociācija.

 Ar Vides reklāmas asociāciju, Latvijas Reklāmas asociāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru notika tikšanās 2010.gada 19.februārī. Ar Latvijas Tirgotāju asociāciju notika tikšanās 2010.gada 18.martā.

 2.

 Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

 Augstāk minētās nevalstiskās organizācijas tiks iesaistītas arī uz šajā likumprojektā noteiktā deleģējuma pamata izdodamo MK noteikumu izstrādē, gan informējot rakstiski, gan organizējot kopējas diskusijas.

 Vides reklāmas asociācijas un Latvijas Reklāmas asociācijas iesaiste MK noteikumu projekta izstrādē nodrošina lielāko Latvijas reklāmas aģentūru (SIA "Clear Channel Latvija", SIA "JCDecaux Latvija", SIA "Pilsētas līnijas", SIA "EuroAWK" u.c.) un tādējādi reklāmas nozares ekspertu līdzdalību.     Ņemot vērā, ka MK noteikumi attieksies ne tikai uz reklāmas aģentūrām, bet uz jebkuru uzņēmēju, to izstrādē nepieciešams iesaistīt uzņēmējus pārstāvošās organizācijas, kas konkrētajā gadījumā ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Tirgotāju asociācija.

 3.

 Sabiedrības līdzdalības rezultāti

  Latvijas Tirgotāju asociācija atbalsta likumprojekta un MK noteikumu projekta izstrādi. Latvijas Reklāmas asociācija un Vides reklāmas asociācija neatbalsta likumprojekta tālāku virzību līdz MK noteikumu projekta sagatavošanai, taču, ņemot vērā Latvijas Tirgotāju asociācijas atbalstu, kas pārstāv 400 Latvijas uzņēmumus un vienlaicīgi reklāmas aģentūru klientus, kā arī turpmāk plānoto sadarbību ar visām iesaistītajām pusēm MK noteikumu projekta izstrādes ietvaros, kā arī nepieciešamību iegūt deleģējumu šāda MK noteikumu projekta izstrādei, likumprojekta tālākā virzība var notikt paralēli.

 Ja netiek apstiprināts likumprojekts un iegūts deleģējums MK noteikumu sagatavošanai, Latvijas Reklāmas asociācijas, Vides reklāmas asociācijas, Latvijas Tirgotāju asociācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras intereses un izteiktie priekšlikumi var netikt īstenoti.

 4.

 Saeimas un ekspertu līdzdalība

 Likumprojekts šo jomu neskar

 5.

 Cita informācija

 Nav

 VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

 1.

 Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

 Par likumprojekta izpildi un MK noteikumu projekta izstrādi atbildīga ir Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

 2.

 Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām

Likumprojekts šo jomu neskar

 3.

 Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide

Likumprojekts šo jomu neskar

 4.

 Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju likvidācija

Likumprojekts šo jomu neskar

 5.

 Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju reorganizācija

Likumprojekts šo jomu neskar

 6.

 Cita informācija

 Nav