"340.

C

LV0900100

aizsargājamā jūras teritorija "Nida–Pērkone"

341.

C

LV0900200

aizsargājamā jūras teritorija "Akmensrags"

342.

A

LV0900300

aizsargājamā jūras teritorija "Irbes šaurums"

343.

C

LV0900400

aizsargājamā jūras teritorija "Rīgas līča rietumu piekraste"

344.

C

LV0900500

aizsargājamā jūras teritorija "Selga uz rietumiem no Tūjas"

345.

B

LV0900600

aizsargājamā jūras teritorija "Vitrupe–Tūja"

346.

B

LV0900700

aizsargājamā jūras teritorija "Ainaži–Salac­grīva""

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 43.panta pirmā un trešā daļa.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas

Lai izpildītu Padomes direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību un direktīvas 2009/147/EC par savvaļas putnu aizsardzību prasības attiecībā uz jūras aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības nodrošināšanu, Latvijai ir jānosaka Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000) jūrā, ko Latvija līdz šim nav izdarījusi.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumu Nr.199 „Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) izveidošanas kritēriji Latvijā” 2.3.apakšpunktu par Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 var noteikt tādu teritoriju, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir noteikta par valsts nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vai mikroliegumu.

2010.gada 5.janvārī ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.17 „Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām” ir izveidotas septiņas aizsargājamās jūras teritorijas.

 Minētajām teritorijām nav noteikts Natura 2000 teritoriju statuss (teritorijas nav iekļautas Latvijas Natura 2000 teritoriju sarakstā), līdz ar to nav izpildītas minēto direktīvu prasības attiecībā uz Natura 2000 teritoriju noteikšanu jūrā.

3.

Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi

Likumprojekts neparedz konceptuāla rakstura izmaiņas esošajā tiesiskajā regulējamā.

4.

Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Likumprojekts paredz septiņas aizsargājamās jūras teritorijas, kas izveidotas ar Ministru kabineta 2010.gada 5.janvāra noteikumiem Nr.17 „Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām”, noteikt kā Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas – Natura 2000.

Likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” pielikums „Latvijas Natura 2000 – Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju saraksts” tiek papildināts ar septiņām aizsargājamām jūras teritorijām.

Tādejādi tiek izpildītas direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību un direktīvas 2009/147/EC par savvaļas putnu aizsardzību prasības attiecībā uz jūras aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības nodrošināšanu.

 Ņemot vērā teritorijā esošās dabas vērtības, katrai teritorijai tiek noteikts tips „A”, „B” vai „C” (A - teritorijas, kas noteiktas īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai, B – īpaši aizsargājamo sugu, izņemot putnus, un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, C - īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai).

 Aizsargājamā jūras teritorija „Nida - Pērkone” (tips C) tiek noteikta kā Natura 2000 vieta īpaši aizsargājamo putnu sugu (mazā ķīra un Larus minutus un lielās gauras Mergus merganser) un īpaši aizsargājamo biotopu (rifu) aizsardzībai.

Aizsargājamā jūras teritorija „Akmensrags” (tips C) tiek noteikta kā Natura 2000 vieta īpaši aizsargājamo putnu sugu (mazā ķīra Larus minutus) un īpaši aizsargājamo biotopu (rifu) aizsardzībai.

Aizsargājamā jūras teritorija „Irbes šaurums” (tips A) tiek noteikta kā Natura 2000 vieta īpaši aizsargājamo putnu sugu (tumšās pīles Melanitta fusca, melnās pīles Melanitta nigra, kākauļa Clangula hyemelis, melnā alka Cepphus gryle un brūnkakla/melnkakla gārgaļu Gavia sp.) aizsardzībai.

Aizsargājamā jūras teritorija „Rīgas jūras līča rietumu piekraste” (tips C) tiek noteikta kā Natura 2000 vieta īpaši aizsargājamo putnu sugu (brūnkakla/melnkakla gārgaļu Gavia sp., kākauļa Clangula hyemelis, tumšās pīles Melanitta fusca, mazā ķīra Larus minutus) un īpaši aizsargājamo biotopu (rifu) aizsardzībai;

Aizsargājamā jūras teritorija „Selga uz rietumiem no Tūjas” (tips C) tiek noteikta kā Natura 2000 vieta īpaši aizsargājamo putnu sugu (brūnkakla/melnkakla gārgaļu Gavia sp., mazā ķīra Larus minutus) aizsardzībai. Tā kā teritorijā ir sastopama īpaši aizsargājamā zivju suga (nēģis Lampetra fluviatilis), šai vietai tiek noteikts tips „C”. Šīs teritorijas izveidošanas mērķis ir putnu aizsardzība, tāpēc nekādi ierobežojumi, attiecībā uz zvejniecību noteikti netiks;

Aizsargājamā jūras teritorija „Vitrupe - Tūja” (tips B) tiek noteikta kā Natura 2000 vieta īpaši aizsargājamo biotopu (rifu) aizsardzībai;

Aizsargājamā jūras teritorija „Ainaži – Salacgrīva” (tips B) tiek noteikta kā Natura 2000 vieta īpaši aizsargājamo biotopu (rifu) aizsardzībai.

Ar likumprojektu tiek precizēta dabas aizsardzības plānu vieta plānošanas sistēmā, kā arī tiek paredzēts, ka aizsargājamo teritoriju funkcionālo zonu noteikšanas metodiku apstiprina Ministru kabinets.

5.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Vides ministrija

6.

Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība

Nav

7.

Cita informācija

Nav

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam līdz 2011.gada 1.jūnijam apstiprināt aizsargājamo teritoriju funkcionālo zonu noteikšanas metodiku. Metodikas projektu sagatavos Vides ministrija.

2.

Cita informācija

Nav

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

1.

Saistības pret Eiropas Savienību

Tiks izpildītas  prasības, kas izriet no Padomes 1992.gada 21.maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (Biotopu direktīva) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 30.novembra direktīvas 2009/147/EC par savvaļas putnu aizsardzību (Putnu direktīva).

Sekas, ja Latvija nenoteiks Natura 2000 jūras teritorijas, ir EK vēršanās Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST) pret Latviju.

Līdzšinējie spriedumi dabas aizsardzības jomā liecina, ka dalībvalstis faktiski visos gadījumos zaudē tiesvedību, un tām par pienākumu tiek uzlikta Putnu vai Biotopu direktīvas prasību izpilde gan attiecībā par aizsargājamo teritoriju izveidi, gan par attiecīga režīma vai statusa nodrošināšanu (EST spriedums lietā C-355/90 Komisija pret Spāniju, Eiropas Tiesas ziņojumi, 1993, I-4221.lpp.; Eiropas Savienības Tiesas spriedums lietā C-44/95 Royal Society for the Protection of birds ’Lapel Bank’ , Eiropas Tiesas ziņojumi, 1996, I-3805.lpp.; EKT spriedums lietā C-3/96 Komisija pret Nīderlandi, Eiropas Tiesas ziņojumi, 1998, I-3031.lpp.). Eiropas Komisija kā instrumentu valstu ietekmēšanai vēl pirms tiesvedības uzsākšanas izmanto attiecīgās dalībvalsts struktūrfondu finansējuma apturēšanu. Piemēram, Čehijai un Ungārijai par to, ka uz 2004.gada 1.maiju (iestāšanās Eiropas Savienībā) nebija noteiktas Natura 2000 teritorijas, finansējums tika apturēts uz vairākiem mēnešiem.

Atbilstoši Līgumam par Eiropas Savienības darbību 258.pantam ar pirmo spriedumu EST konstatē dalībvalsts pienākuma neizpildi (konstatējošs spriedums), kas šajā gadījumā būtu atbilstoša aizsardzības režīma nenoteikšana minētajām teritorijām. Pēc EST konstatējošā sprieduma ES dalībvalstij ir pēc iespējas ātrāk jāizpilda spriedums. Atbilstoši EK praksei un EST judikatūrai, ja, aptuveni pusgada laikā konstatējošais spriedums netiek izpildīts, EK ceļ atkārtotu prasību EST, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 260.pantu, prasot dalībvalstij samaksāt arī soda naudu un kavējuma naudu.

Soda nauda tiek noteikta par laika periodu no konstatējošā sprieduma pieņemšanas līdz atkārtotā sprieduma pieņemšanai. Kavējuma nauda, savukārt, tiek aprēķināta par katru atkārtotā sprieduma neizpildes dienu. Pašlaik, ņemot vērā EK paziņojumu par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 228.panta īstenošanu  (SEK(2005) 1658) tagad – Līguma par Eiropas Savienības darbību 260.pants] kavējuma nauda Latvijai ir noteikta robežās no EUR 384 – 23040 dienā, ņemot vērā pārkāpuma ilguma un pārkāpuma smaguma koeficientu. Savukārt minimālais soda naudas apmērs Latvijai ir noteikts EUR 320 000.

Latvijas Ornitoloģijas biedrība (kas Latvijā pārstāv starptautisko putnu aizsardzības organizāciju savienību BirdLife International) ir iesniegusi Eiropas Komisijai informāciju par putniem nozīmīgām vietām Latvijā, t.sk., arī par putniem nozīmīgām vietām jūrā. Eiropas Komisija, izvērtējot Latvijas iesniegtās Natura 2000 teritoriju robežas jūrā, šo informāciju ņems vērā.

Eiropas Komisija 2009.gada novembrī, (Baltic Marine Seminar in Sopot 23-24 November 2009), izvērtējot īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzību Baltijas jūrā (t.sk. Latvijas Natura 2000 teritoriju sauszemes jūras daļu), ir atzinusi, ka esošās Latvijas Natura 2000 teritorijas nenodrošina pietiekamu aizsardzību īpaši aizsargājamiem jūras biotopiem (rifiem) un īpaši aizsargājamām jūras dzīvnieku sugām, un to aizsardzībai nepieciešams veidot jaunas Natura 2000 teritorijas.

2.

Citas starptautiskās saistības

Likumprojekts šo jomu neskar.

3.

Cita informācija

Nav

1.tabula

Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, numurs un nosaukums

1. Padomes 1992.gada 21.maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību.

2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 30.novembra direktīva 2009/147/EC par savvaļas putnu aizsardzību.

A

B

C

D

Attiecīgā ES tiesību akta panta numurs (uzskaitot katru tiesību akta
vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš katru šīs tabulas A ailē minēto ES tiesību akta vienību

Informācija par to, vai šīs tabulas A ailē minētās ES tiesību akta vienības tiek pārņemtas vai ieviestas pilnībā vai daļēji.

Ja attiecīgā ES tiesību akta vienība tiek pārņemta vai ieviesta daļēji, – sniedz attiecīgu skaidrojumu, kā arī precīzi norāda, kad un kādā veidā ES tiesību akta vienība tiks pārņemta vai ieviesta pilnībā.

Norāda institūciju, kas ir atbildīga par šo saistību izpildi pilnībā

Informācija par to, vai šīs tabulas B ailē minētās projekta vienības paredz stingrākas prasības nekā šīs tabulas A ailē minētās ES tiesību akta vienības.

Ja projekts satur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts, – norāda pamatojumu un samērīgumu.

Norāda iespējamās alternatīvas (t.sk. alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi) – kādos gadījumos būtu iespējams izvairīties no stingrāku prasību noteikšanas, nekā paredzēts attiecīgajos ES tiesību aktos

Direktīvas 92/43/EEK 3.panta 1. un 2. punkts

Likumprojekts kopumā

Ar likumprojektu tiks nodrošināta direktīvas 3. panta 1. un 2.punkta izpilde. Latvija nav pilnībā izpildījusi direktīvas 5.panta prasības. Saskaņā ar 5.panta 1.punktu attiecībā uz trim sauszemes biotopiem un piecām sauszemes sugām, kā arī diviem jūras biotopiem un vienu jūras sugu (ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā) ir noteikta zinātniskā atruna, jo nav pietiekamas zinātniskās informācijas par šo sugu un biotopu sastopamību (saskaņā ar boreālā reģiona bioģeogrāfiskā semināra (Lilaste, 4-5 Decembris, 2005) un Baltijas jūras semināra (Sopota, 23-24 Novembris 2009) secinājumiem). Attiecībā uz šo saistību pilnīgu izpildi no EK puses nav noteikti konkrēti izpildes termiņi. Vides ministrija līdz šim ir pasūtījusi pētījumu par vienas augu sugas (Ligularia sibirica) izpēti. Balstoties uz šīs izpētes rezultātiem no ekspertiem ir saņemts priekšlikums par jaunas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas izveidi.

Likumprojekts neparedz stingrākas prasības, kā to nosaka direktīva 92/43/EEK. 

Direktīvas 2009/147/EC 3.panta 1.punkts un 2.panta a) apakšpunkts

Likumprojekts kopumā

Ar likumprojektu tiks nodrošināta direktīvas 3.panta 1.punkta un 2.punkta a) apakšpunkta daļēja izpilde attiecībā uz direktīvā uzskaitīto jūras putnu sugu aizsardzību.

Direktīvas prasības pilnībā nav ieviestas attiecībā uz visām direktīvā minētajām putnu sugām. EK pret Latviju ir ierosinājusi pārkāpuma procedūru (lieta Nr.2007/2189). Latvija ir apņēmusies līdz 2011.gadam veikt grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, paplašinot 19 esošas Natura 2000 teritorijas atbilstoši putniem nozīmīgo vietu robežām.

Par direktīvas saistību izpildi ir atbildīga Vides ministrija.

Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas.

Kādēļ?

Direktīva 92/43/EEK un direktīva 2009/147/EC neparedz dalībvalstij rīcības brīvību attiecībā uz Natura 2000 teritoriju noteikšanu direktīvās uzskaitīto aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības nodrošināšanai.

Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem

Pēc likumprojekta apstiprināšanas Vides ministrija informēs Eiropas Komisiju par jūras Natura 2000 teritoriju apstiprināšanu, kā arī iesniegs ar jūras teritorijām papildināto Natura 2000 teritoriju datu bāzi EK noteiktā formātā un veidā.

Cita informācija

Nav

2.tabula

Ar tiesību akta projektu uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem

Pasākumi šo saistību izpildei

Nav attiecināms

VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

Likumprojekts ievietots Vides ministrijas mājas lapā. Par likumprojektu informēta Vides konsultatīvā padome (kuras sastāvā ir 20 sabiedriskās organizācijas). Iebildumi vai priekšlikumi nav saņemti.

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Vides ministrija

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām

Projekts nemaina iesaistīto institūciju kompetenci

3.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide

Nav ietekmes. Jaunas institūcijas nav jāveido.

4.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju likvidācija

Nav ietekmes. Esošās institūcijas nav jālikvidē.

5.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju reorganizācija

Nav ietekmes. Esošās institūcijas nav jāreorganizē.

6.

Cita informācija

Nav