Saeimas Prezidijam

Spēkā esošā redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(33)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt Maksājumu pakalpojumu likumā (Latvijas Vēstnesis, 2010, 43.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Maksājumu pakalpojumu likumā (Latvijas Vēstnesis, 2010, 43.nr.) šādus grozījumus:

Maksājumu pakalpojumu likums

1. Izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā:

“Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums”.

1. Izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā:

“Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums”.

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

2) maksājumu iestāde:

a) komercsabiedrība, kas atbilstoši šā likuma prasībām saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk — Komisija) licenci maksājumu iestādes darbībai,

2.  1.pantā:

izteikt 2.punkta “a” apakšpunktu šādā redakcijā:

“a) komercsabiedrība, kas saņēmusi licenci maksājumu iestādes darbībai,”;

2.  1.pantā:

izteikt 2.punkta “a” apakšpunktu šādā redakcijā:

“a) komercsabiedrība, kas saņēmusi licenci maksājumu iestādes darbībai,”;

papildināt pantu ar 2.¹, 2.², 2.³, 2.⁴ un 2.⁵ punktu šādā redakcijā:

“2¹) elektroniskās naudas iestāde:

a) komercsabiedrība, kas saņēmusi licenci elektroniskās naudas emisijai,

b) juridiskā persona, kurai atbilstoši šā likuma 5.¹ panta noteikumiem nav nepieciešams saņemt licenci elektroniskās naudas emisijai;

2²) elektroniskā nauda — elektroniskā ierīcē (viedkartē vai datora atmiņā) glabāta monetārā vērtība, kura:

a) pastāv prasījumu veidā pret emitentu,

b) emitēta, saņemot naudu no elektroniskās naudas turētāja, lai veiktu maksājumus,

c) izmantojama kā maksāšanas līdzeklis un kuru pieņem fiziskā vai juridiskā persona, kas nav elektroniskās naudas emitents;

papildināt pantu ar 2.¹, 2.², 2.³, 2.⁴ un 2.⁵ punktu šādā redakcijā:

“2¹) elektroniskās naudas iestāde:

a) komercsabiedrība, kas saņēmusi licenci elektroniskās naudas emisijai,

b) juridiskā persona, kurai atbilstoši šā likuma 5.¹ panta noteikumiem nav nepieciešams saņemt licenci elektroniskās naudas emisijai;

2²) elektroniskā nauda — elektroniskā ierīcē (viedkartē vai datora atmiņā) glabāta monetārā vērtība, kura:

a) pastāv prasījumu veidā pret emitentu,

b) emitēta, saņemot naudu no elektroniskās naudas turētāja, lai veiktu maksājumus,

c) izmantojama kā maksāšanas līdzeklis un kuru pieņem fiziskā vai juridiskā persona, kas nav elektroniskās naudas emitents;

2³) esošās elektroniskās naudas vidējais apmērs — no emitētās elektroniskās naudas apmēra katras kalendāra dienas beigās iepriekšējo sešu kalendāra mēnešu laikā izrietošo elektroniskās naudas iestādes kopējo finanšu saistību vidējā vērtība. Elektroniskās naudas vidējo apmēru nosaka katra kalendāra mēneša pirmajā dienā un to piemēro šim kalendāra mēnesim;

1

2

Politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs” frakcija

Izteikt likumprojekta 2.panta 2.³ punktu šādā redakcijā:

„2³) esošās elektroniskās naudas vidējais apjoms — no emitētās elektroniskās naudas apjoma katras kalendāra dienas beigās iepriekšējo sešu kalendāra mēnešu laikā izrietošo elektroniskās naudas iestādes kopējo finanšu saistību vidējā vērtība. Elektroniskās naudas vidējo apjomu nosaka katra kalendāra mēneša pirmajā dienā un to piemēro šim kalendāra mēnesim;”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt Maksājumu pakalpojumu likuma 1. panta 2.³ punktu šādā redakcijā:

"2³) apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējais apmērs – no elektroniskās naudas emitēšanas izrietošo elektroniskās naudas iestādes finanšu saistību vidējā aritmētiskā vērtība, kas tiek aprēķināta, summējot elektroniskās naudas apmēru katras kalendāra dienas beigās iepriekšējo sešu kalendāra mēnešu laikā un dalot šo summu ar sešu kalendāra mēnešu dienu skaitu. Apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējo apmēru nosaka katra kalendāra mēneša pirmajā dienā un to piemēro šim kalendāra mēnesim;".

Neatbalstīts

Atbalstīts

2³) apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējais apmērs – no elektroniskās naudas emitēšanas izrietošo elektroniskās naudas iestādes finanšu saistību vidējā aritmētiskā vērtība, kas tiek aprēķināta, summējot elektroniskās naudas apmēru katras kalendāra dienas beigās iepriekšējo sešu kalendāra mēnešu laikā un dalot šo summu ar sešu kalendāra mēnešu dienu skaitu. Apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējo apmēru nosaka katra kalendāra mēneša pirmajā dienā un to piemēro šim kalendāra mēnesim;

2⁴) elektroniskās naudas turētājs — fiziskā vai juridiskā persona, kas saņēmusi elektronisko naudu no elektroniskās naudas emitenta vai tā pārstāvja;

2⁵) iestāde — maksājumu iestāde un elektroniskās naudas iestāde, izņemot šajā likumā lietotos terminus “iestāde, kas dalībvalstī atbildīga par maksājumu iestāžu maksājumu pakalpojumu pārtraukšanas, maksātnespējas, likvidācijas, kā arī kredītiestāžu un citu finanšu iestāžu uzskaites pārbaužu procedūrām” un “finanšu iestāde”, kā arī vārdu savienojumu “cita iestāde”;”;

2⁴) elektroniskās naudas turētājs — fiziskā vai juridiskā persona, kas saņēmusi elektronisko naudu no elektroniskās naudas emitenta vai tā pārstāvja;

2⁵) iestāde — maksājumu iestāde un elektroniskās naudas iestāde, izņemot šajā likumā lietotos terminus “iestāde, kas dalībvalstī atbildīga par maksājumu iestāžu maksājumu pakalpojumu pārtraukšanas, maksātnespējas, likvidācijas, kā arī kredītiestāžu un citu finanšu iestāžu uzskaites pārbaužu procedūrām” un “finanšu iestāde”, kā arī vārdu savienojumu “cita iestāde”;”;

21) sākotnējais kapitāls — kapitāls, kuru veido:

e) kārtējā darbības gada peļņa, ja ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības (turpmāk — zvērināts revidents) ziņojums par peļņas esamību un tā aprēķināta, ņemot vērā visus nepieciešamos uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam, paredzamajiem nodokļu maksājumiem un dividendēm, un ja Komisija ir piekritusi kārtējā darbības gada peļņas iekļaušanai sākotnējā kapitālā;

aizstāt 21.punkta “e” apakšpunktā vārdu “Komisija” ar vārdiem “Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk — Komisija)”;

aizstāt 21.punkta “e” apakšpunktā vārdu “Komisija” ar vārdiem “Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk — Komisija)”;

22) pašu kapitāls — maksājumu iestādes revidētajos finanšu pārskatos atspoguļotie kapitāla, rezervju un saistību elementi, kas ir brīvi pieejami maksājumu iestādei ar darbības riskiem saistīto, bet vēl neidentificēto iespējamo zaudējumu segšanai;

izteikt 22.punktu šādā redakcijā:

“22) pašu kapitāls — maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes revidētajos finanšu pārskatos atspoguļotie kapitāla, rezervju un saistību elementi, kas ir brīvi pieejami maksājumu iestādei un elektroniskās naudas iestādei ar darbības riskiem saistīto, bet vēl neidentificēto iespējamo zaudējumu segšanai;”.

izteikt 22.punktu šādā redakcijā:

“22) pašu kapitāls — maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes revidētajos finanšu pārskatos atspoguļotie kapitāla, rezervju un saistību elementi, kas ir brīvi pieejami maksājumu iestādei un elektroniskās naudas iestādei ar darbības riskiem saistīto, bet vēl neidentificēto iespējamo zaudējumu segšanai;”.

2.pants. (1) Šis likums nosaka maksājumu pakalpojumu sniedzēju un maksājuma pakalpojuma izmantotāju tiesības, pienākumus un atbildību, prasības maksājumu pakalpojumu sniegšanai, kā arī reglamentē maksājumu iestāžu tiesisko statusu, darbību un atbildību.

3.  2.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Šis likums nosaka maksājumu pakalpojumu sniedzēju un maksājumu pakalpojumu izmantotāju, elektroniskās naudas emitentu un elektroniskās naudas turētāju tiesības, pienākumus un atbildību, prasības maksājumu pakalpojumu sniegšanai, elektroniskās naudas emisijai, izplatīšanai un atpirkšanai, kā arī reglamentē maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu tiesisko statusu, darbību un atbildību.”;

3.  2.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Šis likums nosaka maksājumu pakalpojumu sniedzēju un maksājumu pakalpojumu izmantotāju, elektroniskās naudas emitentu un elektroniskās naudas turētāju tiesības, pienākumus un atbildību, prasības maksājumu pakalpojumu sniegšanai, elektroniskās naudas emisijai, izplatīšanai un atpirkšanai, kā arī reglamentē maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu tiesisko statusu, darbību un atbildību.”;

(2) Maksājumu pakalpojumus var sniegt:

1) banka;

2) elektroniskās naudas institūcija;

izteikt otrās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) kredītiestāde;

2) elektroniskās naudas iestāde;”;

izteikt otrās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) kredītiestāde;

2) elektroniskās naudas iestāde;”;

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹)  Elektronisko naudu var emitēt:

1) kredītiestāde;

2) elektroniskās naudas iestāde;

3) pasta komersants, kuram atbilstoši normatīvajiem aktiem ir tiesības emitēt elektronisko naudu;

4) Eiropas Centrālā banka, Latvijas Banka vai citas valsts centrālā banka, kad tā veic darbības, kas nav monetārās politikas īstenošanas darbības vai citas publiskas personas darbības;

5) tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona, kad tā veic darbības, kas nav publiskas personas darbības;

6) dalībvalstī licencēta elektroniskās naudas iestāde, kas šā likuma 31.pantā noteiktajā kārtībā uzsākusi darbību Latvijā;

7) tās elektroniskās naudas iestādes filiāle ārvalstī, kura saņēmusi licenci dalībvalstī.”

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹)  Elektronisko naudu var emitēt:

1) kredītiestāde;

2) elektroniskās naudas iestāde;

3) pasta komersants, kuram atbilstoši normatīvajiem aktiem ir tiesības emitēt elektronisko naudu;

4) Eiropas Centrālā banka, Latvijas Banka vai citas valsts centrālā banka, kad tā veic darbības, kas nav monetārās politikas īstenošanas darbības vai citas publiskas personas darbības;

5) tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona, kad tā veic darbības, kas nav publiskas personas darbības;

6) dalībvalstī licencēta elektroniskās naudas iestāde, kas šā likuma 31.pantā noteiktajā kārtībā uzsākusi darbību Latvijā;

7) tās elektroniskās naudas iestādes filiāle ārvalstī, kura saņēmusi licenci dalībvalstī.”

3.pants. Šo likumu nepiemēro:

8) maksājumiem saistībā ar vērtspapīru aktīvu apkalpošanu, izpirkšanu vai pārdošanu, arī dividenžu un citu ieņēmumu izmaksāšanu, ja to veic šā panta 7.punktā minētās personas vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai bankas, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, vai citas komercsabiedrības, kurām atļauts turēt finanšu instrumentus;

4. Aizstāt 3.panta 8.punktā vārdu “bankas” ar vārdu “kredītiestādes”.

4. Aizstāt 3.panta 8.punktā vārdu “bankas” ar vārdu “kredītiestādes”.

II nodaļa
Maksājumu iestāžu licencēšana

5. Izteikt II nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“II nodaļa

Iestādes licencēšana un reģistrēšana”.

5. Izteikt II nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“II nodaļa

Iestādes licencēšana un reģistrēšana”.

4.pants. Maksājumu iestāde darbību Latvijā drīkst uzsākt tikai pēc Komisijas licences saņemšanas, izņemot šā likuma 5.pantā noteiktos gadījumus.

6. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

“4.pants. (1) Iestāde darbību Latvijā drīkst uzsākt tikai pēc Komisijas licences saņemšanas, izņemot šā likuma 5. un 5.¹ pantā  noteiktos gadījumus.

(2) Iestāde veic tās šajā likumā regulētās darbības, kuras norādītas iestādei izsniegtajā licencē.

(3) Iestāde pēc tam, kad tā saņēmusi licenci darbības uzsākšanai, vai pēc reģistrācijas atbilstoši šā likuma 5. un 5.¹ panta prasībām ir uzskatāma par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku.”

6. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

“4.pants. (1) Iestāde darbību Latvijā drīkst uzsākt tikai pēc Komisijas licences saņemšanas, izņemot šā likuma 5. un 5.¹ pantā  noteiktos gadījumus.

(2) Iestāde veic tās šajā likumā regulētās darbības, kuras norādītas iestādei izsniegtajā licencē.

(3) Iestāde pēc tam, kad tā saņēmusi licenci darbības uzsākšanai, vai pēc reģistrācijas atbilstoši šā likuma 5. un 5.¹ panta prasībām ir uzskatāma par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku.”

5.pants. (1) Maksājumu iestādei nav nepieciešama Komisijas licence, un tā savu darbību Latvijā ir tiesīga uzsākt pēc reģistrācijas komercreģistrā komercdarbības veikšanai, ja par plānotās darbības uzsākšanu ir rakstveidā paziņojusi Komisijai un atbilst šādiem nosacījumiem:

2) neviena no šā likuma 11.panta pirmās daļas 10.punktā minētajām maksājumu iestādes personām nav bijusi notiesāta par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai terorisma finansēšanu, vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā.

7. 5.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) ne uz vienu no šā likuma 11.panta pirmās daļas 10.punktā minētajām personām nav attiecināmi šā likuma 21.panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi.”;

7. 5.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) ne uz vienu no šā likuma 11.panta pirmās daļas 10.punktā minētajām personām nav attiecināmi šā likuma 21.panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi.”;

 (2) Vienlaikus ar šā panta pirmajā daļā minētā paziņojuma iesniegšanu maksājumu iestāde sniedz Komisijai šādu informāciju:

1) ziņas par personu. Ja maksājumu pakalpojumus vēlas sniegt juridiskā persona, norāda tās firmu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru un reģistrācijas vietu. Ja maksājumu pakalpojumus vēlas sniegt fiziskā persona, norāda šīs personas deklarēto dzīvesvietu, kā arī iesniedz pases vai cita personu apliecinoša dokumenta kopiju, kurā ir personas vārds, uzvārds, dzimšanas gads un datums un personas kods;

2) ziņas par šā likuma 11.panta pirmās daļas 10.punktā minētajām personām;

3) maksājumu iestādes komercdarbības plānu vai tam pielīdzināmu dokumentu, kas liecina par šā panta pirmās daļas 1.punktā minētā nosacījuma ievērošanu.

papildināt otro daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) par to, kā maksājumu iestāde nodrošinās šā likuma 38.panta pirmās daļas prasību izpildi, ja attiecīgā maksājumu iestāde papildus maksājumu pakalpojumu sniegšanai plāno veikt šā likuma 36.panta pirmajā daļā minēto komercdarbību.”

3

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 7.panta (likuma 5.panta) otrās daļas 4.punktā vārdus „par to” ar vārdiem „informāciju par to”.

Atbalstīts

papildināt otro daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) informāciju par to, kā maksājumu iestāde nodrošinās šā likuma 38.panta pirmās daļas prasību izpildi, ja attiecīgā maksājumu iestāde papildus maksājumu pakalpojumu sniegšanai plāno veikt šā likuma 36.panta pirmajā daļā minēto komercdarbību.”

8. Papildināt likumu ar 5.¹  un 5.² pantu šādā redakcijā:

“5.¹ pants. (1) Elektroniskās naudas iestādei nav nepieciešama Komisijas licence, un tā savu darbību Latvijā ir tiesīga uzsākt pēc reģistrācijas komercreģistrā komercdarbības veikšanai, ja tā par plānotās darbības uzsākšanu ir rakstveidā paziņojusi Komisijai un atbilst šādiem nosacījumiem:

8. Papildināt likumu ar 5.¹  un 5.² pantu šādā redakcijā:

“5.¹ pants. (1) Elektroniskās naudas iestādei nav nepieciešama Komisijas licence, un tā savu darbību Latvijā ir tiesīga uzsākt pēc reģistrācijas komercreģistrā komercdarbības veikšanai, ja tā par plānotās darbības uzsākšanu ir rakstveidā paziņojusi Komisijai un atbilst šādiem nosacījumiem:

1) elektroniskās naudas iestādes veiktās komercdarbības ietvaros apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējais apmērs nepārsniedz piecus miljonus euro. Ja apgrozībā esošās elektroniskās naudas apmērs nav zināms, elektroniskās naudas iestāde to nosaka, pamatojoties uz elektroniskās naudas emisijas aprēķiniem, kas veikti, ņemot vērā iepriekšējo 12 mēnešu datus par emitēto elektronisko naudu. Elektroniskās naudas iestāde, kas komercdarbību nav veikusi pilnu darbības gadu, apgrozībā esošās un plānotās elektroniskās naudas vidējo apmēru norāda komercdarbības plānā;

4

5

Politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs” frakcija

Izteikt likumprojekta 8.pantā ietvertā likuma 5.¹ panta 1.punktu šādā redakcijā:

„1) elektroniskās naudas iestādes veiktās komercdarbības ietvaros apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējais apjoms nepārsniedz piecus miljonus euro. Ja apgrozībā esošās elektroniskās naudas apjoms nav zināms, elektroniskās naudas iestāde to nosaka, pamatojoties uz elektroniskās naudas emisijas aprēķiniem, kas veikti, ņemot vērā iepriekšējo 12 mēnešu datus par emitēto elektronisko naudu. Elektroniskās naudas iestāde, kas komercdarbību nav veikusi pilnu darbības gadu, apgrozībā esošās un plānotās elektroniskās naudas vidējo apjomu norāda komercdarbības plānā;”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt Maksājumu pakalpojumu likuma 5.¹ panta pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

"1) elektroniskās naudas iestādes veiktās komercdarbības ietvaros apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējais apmērs nepārsniedz piecus miljonus euro. Ja elektroniskās naudas iestāde papildus veic kādu no šā likuma 36.¹ panta pirmajā daļā minētajām darbībām un elektroniskās naudas apmērs nav zināms, apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējā apmēra aprēķināšanai elektroniskās naudas iestāde izmanto emitētās elektroniskās naudas apmēru. Elektroniskās naudas iestāde, kas komercdarbību nav veikusi pilnus sešus kalendāra mēnešus, apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējo apmēru nosaka, pamatojoties uz komercdarbības plānu, ja vien Komisija nav prasījusi veikt grozījumus šajā plānā."

Neatbalstīts

Atbalstīts

1) elektroniskās naudas iestādes veiktās komercdarbības ietvaros apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējais apmērs nepārsniedz piecus miljonus euro. Ja elektroniskās naudas iestāde papildus veic kādu no šā likuma 36.¹ panta pirmajā daļā minētajām darbībām un elektroniskās naudas apmērs nav zināms, apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējā apmēra aprēķināšanai elektroniskās naudas iestāde izmanto emitētās elektroniskās naudas apmēru. Elektroniskās naudas iestāde, kas komercdarbību nav veikusi pilnus sešus kalendāra mēnešus, apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējo apmēru nosaka, pamatojoties uz komercdarbības plānu, ja vien Komisija nav prasījusi veikt grozījumus šajā plānā;

2) ne uz vienu no šā likuma 11.panta pirmās daļas 10.punktā minētajām personām nav attiecināmi šā likuma 21.panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi.

2) ne uz vienu no šā likuma 11.panta pirmās daļas 10.punktā minētajām personām nav attiecināmi šā likuma 21.panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi.

(2) Vienlaikus ar šā panta pirmajā daļā minētā paziņojuma iesniegšanu elektroniskās naudas iestāde sniedz Komisijai šādu informāciju:

1) ziņas par tās firmu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru un reģistrācijas vietu;

2) ziņas par šā likuma 11.panta pirmās daļas 10.punktā minētajām personām;

3) elektroniskās naudas iestādes komercdarbības plānu vai tam pielīdzināmu dokumentu, kas liecina par šā panta pirmās daļas 1.punktā minētā nosacījuma ievērošanu.

(3) Komisija 10 darba dienu laikā pēc tam, kad saņemti visi šā panta otrajā daļā minētie dokumenti, izvērtē, vai persona, kura vēlas uzsākt elektroniskās naudas iestādes darbību, atbilst šā panta pirmās daļas prasībām. Ja attiecīgā persona atbilst šīm prasībām, to reģistrē šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā.

(4) Elektroniskās naudas iestāde, kas reģistrēta šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā, ir tiesīga papildus elektroniskās naudas emisijai sniegt maksājumu pakalpojumus, ja tā atbilst šā likuma 5.panta prasībām.

5.² pants. Ja šā likuma 5. un 5.¹ pantā minētajā iestādes informācijā tiek izdarīti grozījumi pēc tam, kad iestāde jau ir reģistrēta šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā, attiecīgā iestāde iesniedz precizētu informāciju Komisijai piecu darba dienu laikā pēc šo grozījumu izdarīšanas.”

(2) Vienlaikus ar šā panta pirmajā daļā minētā paziņojuma iesniegšanu elektroniskās naudas iestāde sniedz Komisijai šādu informāciju:

1) ziņas par tās firmu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru un reģistrācijas vietu;

2) ziņas par šā likuma 11.panta pirmās daļas 10.punktā minētajām personām;

3) elektroniskās naudas iestādes komercdarbības plānu vai tam pielīdzināmu dokumentu, kas liecina par šā panta pirmās daļas 1.punktā minētā nosacījuma ievērošanu.

(3) Komisija 10 darba dienu laikā pēc tam, kad saņemti visi šā panta otrajā daļā minētie dokumenti, izvērtē, vai persona, kura vēlas uzsākt elektroniskās naudas iestādes darbību, atbilst šā panta pirmās daļas prasībām. Ja attiecīgā persona atbilst šīm prasībām, to reģistrē šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā.

(4) Elektroniskās naudas iestāde, kas reģistrēta šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā, ir tiesīga papildus elektroniskās naudas emisijai sniegt maksājumu pakalpojumus, ja tā atbilst šā likuma 5.panta prasībām.

5.² pants. Ja šā likuma 5. un 5.¹ pantā minētajā iestādes informācijā tiek izdarīti grozījumi pēc tam, kad iestāde jau ir reģistrēta šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā, attiecīgā iestāde iesniedz precizētu informāciju Komisijai piecu darba dienu laikā pēc šo grozījumu izdarīšanas.”

6.pants. Ja maksājumu iestāde vairs neatbilst šā likuma 5.panta pirmās daļas 1.punkta prasībām, bet vēlas arī turpmāk sniegt maksājumu pakalpojumus, tā 30 dienu laikā no neatbilstības iestāšanās brīža iesniedz Komisijai šā likuma 11.pantā minētos dokumentus, lai saņemtu licenci maksājumu iestādes darbībai.

9.  6.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja elektroniskās naudas iestāde vairs neatbilst šā likuma 5.¹ panta pirmās daļas 1.punkta prasībām, bet vēlas turpināt elektroniskās naudas emisiju, vai neatbilst šā likuma 5.panta pirmās daļas prasībām, bet vēlas arī turpmāk sniegt maksājumu pakalpojumus, tā 30 dienu laikā no neatbilstības iestāšanās dienas iesniedz Komisijai šā likuma 11.pantā minētos dokumentus, lai saņemtu licenci maksājumu iestādes vai elektroniskās naudas iestādes darbībai.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

6

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt Maksājumu pakalpojumu likuma 6. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja elektroniskās naudas iestāde vairs neatbilst šā likuma 5.¹ panta pirmās daļas 1.punkta prasībām, bet vēlas turpināt elektroniskās naudas emisiju, vai neatbilst šā likuma 5. panta pirmās daļas 1. punkta prasībām, bet vēlas arī turpmāk sniegt maksājumu pakalpojumus, tā 30 dienu laikā no neatbilstības iestāšanās dienas iesniedz Komisijai šā likuma 11. pantā minētos dokumentus, lai saņemtu licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai."

Atbalstīts

9.  6.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja elektroniskās naudas iestāde vairs neatbilst šā likuma 5.¹ panta pirmās daļas 1. punkta prasībām, bet vēlas turpināt elektroniskās naudas emisiju, vai neatbilst šā likuma 5. panta pirmās daļas 1. punkta prasībām, bet vēlas arī turpmāk sniegt maksājumu pakalpojumus, tā 30 dienu laikā no neatbilstības iestāšanās dienas iesniedz Komisijai šā likuma 11. pantā minētos dokumentus, lai saņemtu licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

7.pants. Latvijā reģistrētas maksājumu iestādes komercdarbības veikšanas vieta ir Latvijas teritorija.

10. Izslēgt 7.pantā vārdu “maksājumu”.

7

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 10.pantu šādā redakcijā:

„10. Aizstāt 7., 9., 11., 13., 14., 15., 16., 17., 19., 20., 21., 22., 24., 25., 26., 27., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 34., 35. panta otrajā daļā, 37., 38. panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, 41., 42., 43., 44., 47., 48., 49., 50., 51., 52., 53. un 56. pantā vārdus „maksājumu iestāde” (attiecīgā locījumā) ar vārdu „iestāde” (attiecīgā locījumā).”

Atbalstīts

10. Aizstāt 7., 9., 11., 13., 14., 15., 16., 17., 19., 20., 21., 22., 24., 25., 26., 27., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 34., 35. panta otrajā daļā, 37., 38. panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, 41., 42., 43., 44., 47., 48., 49., 50., 51., 52., 53. un 56. pantā vārdus „maksājumu iestāde” (attiecīgā locījumā) ar vārdu „iestāde” (attiecīgā locījumā).

8.pants. Maksājumu iestādēm, kurām ir piemērojams šā likuma 5.pantā noteiktais atbrīvojums attiecībā uz licenci, nav saistoši šā likuma 4., 9.panta, 11.panta pirmās, otrās un trešās daļas, 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 37., 45.panta, 46.panta trešās daļas, kā arī 47., 48., 49., 50., 51., 52. un 53.panta noteikumi.

11. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

“8.pants. Iestādēm, kurām ir piemērojams šā likuma 5. un 5.¹ pantā noteiktais atbrīvojums attiecībā uz licenci, nav saistoši šā likuma 4. un 9.panta, 11.panta pirmās, otrās un trešās daļas, 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 37. un 45.panta, 46.panta trešās daļas, kā arī 50. un 51.panta noteikumi.”

11. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

“8.pants. Iestādēm, kurām ir piemērojams šā likuma 5. un 5.¹ pantā noteiktais atbrīvojums attiecībā uz licenci, nav saistoši šā likuma 4. un 9.panta, 11.panta pirmās, otrās un trešās daļas, 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 37. un 45.panta, 46.panta trešās daļas, kā arī 50. un 51.panta noteikumi.”

9.pants. Licencētai maksājumu iestādei ir tiesības uzsākt maksājumu pakalpojumu sniegšanu citā dalībvalstī šā likuma 32. un 33.pantā noteiktajā kārtībā.

12. Aizstāt 9.pantā vārdus “maksājumu iestādei” ar vārdu “iestādei”.

8

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 12.pantu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Atbalstīts

10.pants. (1) Licencētas maksājumu iestādes, to pārstāvjus un filiāles reģistrē licencēto maksājumu iestāžu reģistrā, ko uztur Komisija.

(2) Licencēto maksājumu iestāžu reģistrā norāda maksājumu pakalpojumus, kurus šā panta pirmajā daļā minētās personas ir tiesīgas sniegt.

(3) Maksājumu iestādes, kuru darbības uzsākšanai atbilstoši šā likuma 5.panta noteikumiem nav nepieciešama licence, to pārstāvjus un filiāles reģistrē maksājumu iestāžu reģistrā, ko uztur Komisija.

13. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

“10.pants. (1) Licencētās iestādes, to pārstāvjus un filiāles reģistrē licencēto iestāžu reģistrā, ko uztur Komisija.

(2) Licencēto iestāžu reģistrā norāda elektroniskās naudas iestādes tiesības emitēt elektronisko naudu, kā arī maksājumu pakalpojumus, kurus šā panta pirmajā daļā minētās personas ir tiesīgas sniegt.

(3) Iestādes, kuru darbības uzsākšanai nav nepieciešama licence, to pārstāvjus un filiāles reģistrē iestāžu reģistrā, ko uztur Komisija.

12. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

“10.pants. (1) Licencētās iestādes, to pārstāvjus un filiāles reģistrē licencēto iestāžu reģistrā, ko uztur Komisija.

(2) Licencēto iestāžu reģistrā norāda elektroniskās naudas iestādes tiesības emitēt elektronisko naudu, kā arī maksājumu pakalpojumus, kurus šā panta pirmajā daļā minētās personas ir tiesīgas sniegt.

(3) Iestādes, kuru darbības uzsākšanai nav nepieciešama licence, to pārstāvjus un filiāles reģistrē iestāžu reģistrā, ko uztur Komisija.

 (4) Komisija nosūta Eiropas Komisijai šā panta trešajā daļā minēto maksājumu iestāžu, to pārstāvju un filiāļu sarakstu pēc stāvokļa katra kalendārā gada 31.decembrī, papildus norādot to veikto maksājumu pakalpojumu kopējo apmēru attiecīgā kalendārā gada 12 mēnešos.

 (4) Komisija nosūta Eiropas Komisijai šā panta trešajā daļā minēto iestāžu, to pārstāvju un filiāļu sarakstu par situāciju kalendāra gada 31.decembrī, papildus norādot to veikto maksājumu kopējo apmēru attiecīgā kalendāra gada 12 mēnešos un apgrozībā esošās emitētās elektroniskās naudas apmēru.”

9

10

Politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs” frakcija

Izteikt likumprojekta 13.pantā ietvertā likuma 10.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Komisija nosūta Eiropas Komisijai šā panta trešajā daļā minēto iestāžu, to pārstāvju un filiāļu sarakstu par situāciju kalendāra gada 31.decembrī, papildus norādot to veikto maksājumu kopējo apjomu attiecīgā kalendāra gada 12 mēnešos un apgrozībā esošās emitētās elektroniskās naudas apjomu.”

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

 Aizstāt Maksājumu pakalpojumu likuma 10. panta ceturtajā daļā vārdus "šā panta trešajā daļā minēto iestāžu, to pārstāvju un filiāļu sarakstu" ar vārdiem "informāciju par šā panta trešajā daļā minēto iestāžu, to pārstāvju un filiāļu skaitu".

Neatbalstīts

Atbalstīts

(4) Komisija nosūta Eiropas Komisijai informāciju par šā panta trešajā daļā minēto iestāžu, to pārstāvju un filiāļu skaitu par situāciju kalendāra gada 31.decembrī, papildus norādot to veikto maksājumu kopējo apmēru attiecīgā kalendāra gada 12 mēnešos un apgrozībā esošās emitētās elektroniskās naudas apmēru.”

11.pants. (1) Lai saņemtu licenci maksājumu iestādes darbībai, pretendents iesniedz Komisijai attiecīgu iesniegumu, tam pievienojot:

14.  11.pantā:

aizstāt vārdus “maksājumu iestāde” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “iestāde” (attiecīgā locījumā);

papildināt pirmās daļas ievaddaļu pēc vārdiem “iestādes darbībai” ar vārdiem “vai elektroniskās naudas emisijai”;

11

12

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 14.panta pirmo daļu (par vārdu aizstāšanu).

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 14.panta otrajā daļā (grozījumos likuma 11.panta pirmās daļas ievaddaļā) vārdus „iestādes darbībai” ar vārdu „darbībai”.

Atbalstīts

Atbalstīts

13.  11.pantā:

papildināt pirmās daļas ievaddaļu pēc vārdiem “darbībai” ar vārdiem “vai elektroniskās naudas emisijai”;

1) maksājumu iestādes darbības programmu, kurā norādīti paredzētie maksājumu pakalpojumu veidi;

2) maksājumu iestādes komercdarbības plānu ne mazāk kā pirmajiem trim finanšu gadiem, kas izvērsti atspoguļo maksājumu iestādes darbības stratēģiju, finanšu prognozes, kā arī bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina projektu, kapitāla pietiekamības aprēķina projektu, katram gadam prognozēto pastāvīgo izmaksu summu, tirgus izpētes plānus un citas ziņas, kuras maksājumu iestāde uzskata par nepieciešamām un kuras nodrošina papildu informāciju skaidra un patiesa priekšstata gūšanai par plānoto darbību;

3) šā likuma 12.pantā minētā sākotnējā kapitāla esamības apliecinājumu;

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) iestādes darbības programmu, kurā norādīti paredzētie maksājumu pakalpojumu veidi. Ja elektroniskās naudas iestāde plāno veikt tikai elektroniskās naudas emisiju, darbības programmā tā norāda informāciju par plānoto elektroniskās naudas emisiju;”;

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) iestādes darbības programmu, kurā norādīti paredzētie maksājumu pakalpojumu veidi. Ja elektroniskās naudas iestāde plāno veikt tikai elektroniskās naudas emisiju, darbības programmā tā norāda informāciju par plānoto elektroniskās naudas emisiju;”;

4) to pasākumu aprakstu, kuri veikti, lai aizsargātu maksājumu pakalpojumu izmantotāju naudu saskaņā ar šā likuma 38.panta noteikumiem, ja maksājumu iestāde papildus maksājumu pakalpojumu sniegšanai veic cita veida komercdarbību saskaņā ar šā likuma 36.pantu;

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) to pasākumu aprakstu, kuri veikti, lai aizsargātu maksājumu pakalpojumu izmantotāju un elektroniskās naudas turētāju naudu saskaņā ar šā likuma 38.panta noteikumiem, ja iestāde papildus maksājumu pakalpojumu sniegšanai veic cita veida komercdarbību saskaņā ar šā likuma 36. un 36.¹ pantu;”;

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) to pasākumu aprakstu, kuri veikti, lai aizsargātu maksājumu pakalpojumu izmantotāju un elektroniskās naudas turētāju naudu saskaņā ar šā likuma 38.panta noteikumiem, ja iestāde papildus maksājumu pakalpojumu sniegšanai veic cita veida komercdarbību saskaņā ar šā likuma 36. un 36.¹ pantu;”;

13) informāciju par šā likuma 38.panta pirmās daļas prasību izpildi, ja maksājumu iestāde papildus maksājumu pakalpojumu sniegšanai plāno veikt šā likuma 36.panta pirmajā daļā minēto komercdarbību.

papildināt pirmās daļas 13.punktu pēc vārdiem “pakalpojumu sniegšanai” ar vārdiem “vai elektroniskās naudas emisijai”;

papildināt pirmās daļas 13.punktu pēc vārdiem “pakalpojumu sniegšanai” ar vārdiem “vai elektroniskās naudas emisijai”;

(2) Šā panta pirmās daļas 4., 5. un 7.punktā noteiktajos dokumentos norāda maksājumu iestādes revīzijas un organizatoriskos pasākumus maksājumu pakalpojumu izmantotāju interešu aizsardzībai, kā arī nepārtrauktības un uzticamības nodrošināšanai maksājumu pakalpojumu izpildē.

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā panta pirmās daļas 4., 5. un 7.punktā noteiktajos dokumentos norāda iestādes revīzijas un organizatoriskos pasākumus maksājumu pakalpojumu izmantotāju un elektroniskās naudas turētāju interešu aizsardzībai, kā arī nepārtrauktības un uzticamības nodrošināšanai, izpildot maksājumu pakalpojumus un emitējot elektronisko naudu.”

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā panta pirmās daļas 4., 5. un 7.punktā noteiktajos dokumentos norāda iestādes revīzijas un organizatoriskos pasākumus maksājumu pakalpojumu izmantotāju un elektroniskās naudas turētāju interešu aizsardzībai, kā arī nepārtrauktības un uzticamības nodrošināšanai, izpildot maksājumu pakalpojumus un emitējot elektronisko naudu.”

12.pants. Maksājumu iestāde nodrošina, ka dienā, kad tiek pieņemts lēmums izsniegt licenci maksājumu iestādes darbībai, tās sākotnējais kapitāls ir vismaz:

1) 20 000 euro, ja maksājumu iestāde sniedz tikai bezkonta naudas pārvedumu pakalpojumus;

2) 50 000 euro, ja maksājumu iestāde sniedz šā likuma 1.panta 1.punkta “g” apakšpunktā minētos maksājumu pakalpojumus;

3) 125 000 euro, ja maksājumu iestāde sniedz jebkuru no šā likuma 1.panta 1.punkta “a”, “b”, “c”, “d” vai “e” apakšpunktā minētajiem maksājumu pakalpojumiem.

15.  12.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Elektroniskās naudas iestāde nodrošina, ka dienā, kad tiek pieņemts lēmums izsniegt licenci elektroniskās iestādes darbībai, tās sākotnējais kapitāls ir vismaz 350 000 euro.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

14.  12.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Elektroniskās naudas iestāde nodrošina, ka dienā, kad tiek pieņemts lēmums izsniegt licenci elektroniskās iestādes darbībai, tās sākotnējais kapitāls ir vismaz 350 000 euro.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

13.pants. (1) Būtisku līdzdalību maksājumu iestādē ir tiesīga iegūt tikai persona, kas atbilst šā likuma 15.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(2) Komisijai ir tiesības pieprasīt informāciju par personām, kas pretendē uz būtisku līdzdalību (būtisku līdzdalību faktiski ieguvušajām vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamajām personām), tai skaitā par juridisko personu īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām, lai izvērtētu šo personu atbilstību šā likuma 15.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(3) Komisijai ir tiesības identificēt uz būtisku līdzdalību pretendējošu (būtisku līdzdalību faktiski ieguvušo vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamo) juridisko personu dibinātājus (dalībniekus un akcionārus) un īpašniekus (patiesos labuma guvējus), līdz iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām. Lai Komisija varētu identificēt šīs personas, minētajām juridiskajām personām ir pienākums iesniegt Komisijai tās pieprasīto informāciju, ja šī informācija nav pieejama publiskajos reģistros, no kuriem Komisija ir tiesīga šādu informāciju saņemt.

(4) Ja personas (akcionāri vai dalībnieki), kuras tiek turētas aizdomās par būtiskas līdzdalības iegūšanu maksājumu iestādē, nesniedz vai atsakās sniegt šā panta otrajā vai trešajā daļā minēto informāciju un kopumā to līdzdalība aptver 10 vai vairāk procentu no maksājumu iestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita, šīs personas nevar izmantot visu tām piederošo akciju balsstiesības. Komisija nekavējoties informē par šo faktu attiecīgos akcionārus vai dalībniekus un maksājumu iestādi.

(5) Būtisku līdzdalību maksājumu iestādē nav tiesīgi iegūt ieguldījumu fondi un tiem pielīdzināmi nodibinājumi.

 14.pants. (1) Persona, kas vēlas iegūt būtisku līdzdalību maksājumu iestādē, par to iepriekš rakstveidā paziņo Komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no maksājumu iestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita. Paziņojumam pievieno Komisijas normatīvajos aktos paredzēto informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu personas atbilstību šā likuma 15.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Paziņojumam pievienojamās informācijas saraksts publicējams Komisijas mājaslapā internetā.

(2) Ja persona vēlas palielināt savu būtisko līdzdalību, sasniedzot vai pārsniedzot 20, 33 vai 50 procentus no maksājumu iestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita, vai ja maksājumu iestāde kļūst par šīs personas meitas sabiedrību, attiecīgā persona par to iepriekš rakstveidā paziņo Komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no maksājumu iestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita un tam pievieno Komisijas normatīvajos aktos paredzēto informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu personas atbilstību šā likuma 15.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Paziņojumam pievienojamās informācijas saraksts publicējams Komisijas mājaslapā internetā.

(3) Komisija divu darba dienu laikā no dienas, kad saņēmusi šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto paziņojumu, vai divu darba dienu laikā pēc tās pieprasītās papildu informācijas saņemšanas rakstveidā informē personu par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu un par vērtēšanas perioda beigu datumu.

(4) Komisijai šā likuma 15.panta pirmajā daļā noteiktajā vērtēšanas periodā, bet ne vēlāk kā vērtēšanas perioda piecdesmitajā darba dienā, ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par šajā pantā minētajām personām, lai izvērtētu to atbilstību šā likuma 15.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

 15.pants. (1) Komisija ne vēlāk kā 60 darba dienu laikā no dienas, kad personai nosūtīta šā likuma 14.panta trešajā daļā minētā informācija par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu, izvērtē personas brīvā kapitāla pietiekamību, ņemot vērā visu tās iegādājamo maksājumu iestādes akciju vai daļu skaitu, šīs personas finansiālo stabilitāti un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību, lai nodrošinātu tās maksājumu iestādes noturīgu un rūpīgu pārvaldību, kurā attiecīgā persona plāno iegūt līdzdalību, kā arī šīs personas iespējamo ietekmi uz maksājumu iestādes vadību un darbību. Izvērtēšanas procesā Komisija ņem vērā arī šādus kritērijus:

1) personas nevainojama reputācija un atbilstība maksājumu iestādes akcionāriem vai dalībniekiem noteiktajām prasībām;

2) tās personas nevainojama reputācija un profesionālā pieredze, kura plānotās līdzdalības iegūšanas rezultātā vadīs maksājumu iestādes darbību;

3) personas finanšu stabilitāte, īpaši saistībā ar to, kādā veidā saimniecisko darbību veic vai veiks maksājumu iestāde, kurā šī persona plāno iegūt līdzdalību;

4) vai maksājumu iestāde spēs pildīt šā likuma un citu normatīvo aktu prasības un vai tās komercsabiedrību grupas struktūra, kuras sastāvā maksājumu iestāde iekļausies, neierobežo Komisijas iespējas veikt tai likumā noteiktās uzraudzības funkcijas, nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu starp uzraudzības institūcijām un noteikt uzraudzības institūciju pilnvaru sadalījumu;

5) vai ir pamatotas aizdomas, ka saistībā ar plānoto līdzdalības iegūšanu ir veikta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma finansēšana vai mēģināts veikt šādas darbības vai ka plānotā līdzdalības iegūšana varētu palielināt šādu risku.

(2) Pieprasot šā likuma 14.panta ceturtajā daļā minēto papildu informāciju, Komisijai ir tiesības vienu reizi pārtraukt vērtēšanas periodu līdz dienai, kad šī informācija tiek saņemta, bet ne ilgāk kā uz 20 darba dienām. Komisijai ir tiesības pagarināt minēto vērtēšanas perioda pārtraukumu līdz 30 darba dienām, ja persona, kura vēlas iegūt, ir ieguvusi, vēlas palielināt vai ir palielinājusi savu būtisko līdzdalību maksājumu iestādē, nav pakļauta maksājumu iestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību, kredītiestāžu, apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrību darbības uzraudzībai vai šīs personas deklarētā dzīvesvieta vai reģistrācijas vieta ir ārvalstī. Ja Komisija, pieprasot papildu informāciju, ir pārtraukusi vērtēšanas periodu, pārtraukuma laiku neieskaita vērtēšanas periodā.

(3) Komisija šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā pieņem lēmumu, ar kuru aizliedz personai iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību maksājumu iestādē, ja:

1) persona neatbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem;

2) persona nesniedz vai atsakās sniegt Komisijai šajā likumā noteikto informāciju vai Komisijas pieprasīto papildu informāciju;

3) no personas neatkarīgu apstākļu dēļ tai nav iespējams sniegt šajā likumā noteikto informāciju vai Komisijas pieprasīto papildu informāciju.

(4) Komisija divu darba dienu laikā, nepārsniedzot šā panta pirmajā daļā noteikto vērtēšanas periodu, pēc šā panta trešajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas nosūta to personai, kurai aizliedz iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību maksājumu iestādē.

(5) Ja Komisija šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā nenosūta personai lēmumu, ar kuru aizliedz šai personai iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību maksājumu iestādē, uzskatāms, ka Komisija piekrīt tam, ka attiecīgā persona iegūst vai palielina būtisku līdzdalību maksājumu iestādē.

(6) Šā panta trešās daļas 3.punkta noteikumi nav attiecināmi uz juridisko personu, ja tās akcijas tiek kotētas Latvijas vai citas dalībvalsts regulētā tirgū vai tādā regulētā tirgū, kura organizētājs ir Starptautiskās Fondu biržu federācijas pilntiesīgs loceklis, un šī juridiskā persona sniedz Komisijai ziņas par saviem akcionāriem, kuriem tajā ir būtiska līdzdalība.

(7) Ja Komisija piekritusi tam, ka persona iegūst vai palielina būtisku līdzdalību maksājumu iestādē, šī persona savu būtisko līdzdalību tajā iegūst vai palielina sešu mēnešu laikā no dienas, kad nosūtīta šā likuma 14.panta trešajā daļā minētā informācija par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu. Ja līdz minētā termiņa beigām persona nav ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību maksājumu iestādē, Komisijas piekrišana tās būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai maksājumu iestādē zaudē spēku. Pēc personas motivēta rakstveida lūguma Komisija var lemt par minētā termiņa pagarināšanu.

(8) Izvērtējot šā likuma 14.panta pirmajā un otrajā daļā minētos paziņojumus, Komisija konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijām, ja persona, kas ieguvusi būtisku līdzdalību maksājumu iestādē, ir citā dalībvalstī reģistrēta maksājumu iestāde, ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, apdrošināšanas sabiedrība vai pārapdrošināšanas sabiedrība, citā dalībvalstī reģistrētas maksājumu iestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības mātes sabiedrība vai persona, kas kontrolē citā dalībvalstī reģistrētu maksājumu iestādi, ieguldījumu brokeru sabiedrību, kredītiestādi, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību vai pārapdrošināšanas sabiedrību, un ja, attiecīgajai personai iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, maksājumu iestāde kļūst par šīs personas meitas sabiedrību vai nonāk tās kontrolē.

(9) Ja būtisku līdzdalību ieguvušo personu ietekme uz maksājumu iestādi apdraud vai var apdraudēt tās finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību un darbību, Komisija pieprasa nekavējoties izbeigt šādu ietekmi un, ja nepieciešams, atsaukt maksājumu iestādes valdi vai padomi, vai kādu valdes vai padomes locekli vai aizliedz izmantot attiecīgajām būtisku līdzdalību ieguvušajām personām visu tām piederošo akciju vai daļu balsstiesības.

(10) Šā panta trešajā un devītajā daļā minētā Komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

 16.pants. (1) Ja persona vēlas izbeigt būtisku līdzdalību maksājumu iestādē, tā par šādu lēmumu iepriekš rakstveidā paziņo Komisijai. Paziņojumā persona norāda tai paliekošo maksājumu iestādes pamatkapitāla daļu vai balsstiesīgo akciju vai daļu apmēru procentos no maksājumu iestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita.

(2) Ja persona vēlas samazināt savu būtisko līdzdalību zem 20, 33 vai 50 procentiem no maksājumu iestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita vai ja maksājumu iestāde vairs nav šīs personas meitas sabiedrība, persona par šādu lēmumu iepriekš rakstveidā paziņo Komisijai.

17.pants. Maksājumu iestāde līdz katra gada 31.janvārim iesniedz Komisijai to akcionāru vai dalībnieku sarakstu, kuriem iepriekšējā gada 31.decembrī bijusi būtiska līdzdalība maksājumu iestādē, šim sarakstam pievienojot informāciju par akcionāriem vai dalībniekiem un savstarpēji saistītām akcionāru vai dalībnieku grupām un līdzdalības apmēru procentos no maksājumu iestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita.

 19.pants. (1) Nosakot, cik liela ir personas netieši iegūtā līdzdalība maksājumu iestādē, ņem vērā balsstiesības, ko šī persona (turpmāk šajā pantā — konkrētā persona) ieguvusi maksājumu iestādē:

1) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona, ar kuru konkrētā persona noslēgusi vienošanos, uzliekot tai par pienākumu saskaņot balsstiesību izmantošanas un rīcības politiku ilgtermiņā attiecībā uz maksājumu iestādes pārvaldi;

2) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar konkrēto personu un paredz attiecīgo balsstiesību pagaidu nodošanu;

3) balsstiesības, kuras izriet no akcijām, ko konkrētā persona saņēmusi kā nodrošinājumu, ja šī persona var izmantot balsstiesības un paudusi savu nodomu tās izmantot;

4) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētā persona neierobežotā laika posmā;

5) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētās personas kontrolēta komercsabiedrība vai kuras šāda komercsabiedrība var izmantot saskaņā ar šīs daļas 1., 2., 3. un 4.punkta noteikumiem;

6) balsstiesības, kuras izriet no akcijām, kas nodotas turējumā konkrētajai personai un ko tā var izmantot pēc saviem ieskatiem, ja nav saņēmusi īpašus norādījumus;

7) balsstiesības, kuras izriet no trešās personas vārdā un konkrētās personas labā turētām akcijām;

8) balsstiesības, kuras konkrētā persona var realizēt kā pilnvarnieks, ja tā ir tiesīga izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem un ja nav saņēmusi īpašus norādījumus;

9) balsstiesības, kuras izriet no jebkurā citā netiešā veidā konkrētās personas iegūtajām akcijām.

(2) Persona, kura vēlas iegūt, ir ieguvusi, vēlas palielināt vai netiešā ceļā palielinājusi būtisku līdzdalību maksājumu iestādē, pēc Komisijas pieprasījuma iesniedz tai informāciju, kas ļauj pārliecināties par attiecīgās personas atbilstību šā likuma 15.panta pirmās daļas prasībām.

16. Aizstāt 13., 14., 15., 16., 17. un 19.pantā vārdus “maksājumu iestāde” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “iestāde” (attiecīgā locījumā).

13

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 16.pantu.

Atbalstīts

20.pants. (1) Par maksājumu iestādes valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, padomes (ja tāda izveidota) priekšsēdētāju, padomes locekli, personu, kas, pieņemot būtiskus lēmumus maksājumu iestādes vārdā, rada maksājumu iestādei civiltiesiskas saistības, kā arī par tādu personu, kas ir tieši atbildīga par maksājumu iestādes maksājumu pakalpojumu darbības pārvaldību, var būt persona:

1) kura ir kompetenta finanšu vadības jautājumos;

2) kurai ir nepieciešamā izglītība un triju gadu profesionālā darba pieredze, kas iegūta atbilstoša lieluma komercsabiedrībā, organizācijā vai iestādē;

3) kurai ir nevainojama reputācija;

4) kurai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību.

(2) Maksājumu iestādes valdes priekšsēdētājam un valdes locekļiem ir nepieciešama augstākā izglītība.

(3) Maksājumu iestādes kompetentajai pārvaldes institūcijai ir pienākums pašai vai pēc Komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja tās neatbilst šā panta prasībām.

(4) Ja Komisija pieņem lēmumu par šā panta pirmajā daļā minēto personu atsaukšanu no amata sakarā ar neatbilstību šā panta prasībām, tad Komisijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

21.pants. (1) Par maksājumu iestādes valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, padomes (ja tāda izveidota) priekšsēdētāju, padomes locekli, personu, kas, pieņemot būtiskus lēmumus maksājumu iestādes vārdā, rada maksājumu iestādei civiltiesiskas saistības, kā arī par tādu personu, kas ir tieši atbildīga par maksājumu iestādes maksājumu pakalpojumu darbības pārvaldību, nevar būt persona:

1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai kurai par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu piemērots prokurora priekšraksts par sodu;

2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai kurai par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu piemērots prokurora priekšraksts par sodu, pat ja tā ir atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

3) pret kuru uzsāktais kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts sakarā ar noilgumu vai amnestiju;

4) pret kuru uzsāktais kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts, atbrīvojot no kriminālatbildības, ja ar nodarījumu nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu, vai ja panākts izlīgums ar cietušo vai viņa pārstāvi;

5) pret kuru uzsāktais kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts, ja tā būtiski palīdzējusi atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par pašas šīs personas izdarīto noziedzīgo nodarījumu;

6) pret kuru uzsāktais kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības.

(2) Maksājumu iestādes kompetentajai pārvaldes institūcijai ir pienākums pašai vai pēc Komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja uz tām var attiecināt šā panta pirmajā daļā minētos ierobežojumus.

(3) Ja Komisija pieņem lēmumu par šā panta pirmajā daļā minēto personu atsaukšanu no amata tām noteikto ierobežojumu neievērošanas dēļ, tad Komisijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

17.  20. un 21.pantā:

aizstāt  vārdus “maksājumu iestāde” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “iestāde” (attiecīgā locījumā);

papildināt pirmās daļas ievaddaļu pēc vārdiem “maksājumu pakalpojumu darbības” ar vārdiem “vai elektroniskās naudas emisijas”.

14

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 17.panta pirmo daļu (par vārdu aizstāšanu 20. un 21.pantā).

Atbalstīts

15.   Papildināt 20.un 21.panta pirmās daļas ievaddaļu pēc vārdiem “maksājumu pakalpojumu darbības” ar vārdiem “vai elektroniskās naudas emisijas”.

22.pants. Komisijai ir tiesības neizsniegt licenci maksājumu iestādei, ja:

1) nav iesniegta šā likuma 11.pantā noteiktā informācija vai Komisijas pieprasītā papildu informācija;

2) pretendenta iesniegtā informācija nenodrošina maksājumu iestādes pārdomātu un piesardzīgu vadību;

3) Komisija konstatē, ka finanšu līdzekļi, kurus iegulda maksājumu iestādes pamatkapitālā, iegūti neparastos vai aizdomīgos finanšu darījumos vai nav dokumentāri pierādīta šo finanšu līdzekļu tiesiska ieguve;

4) personas, kurām ir būtiska līdzdalība maksājumu iestādē, neatbilst šā likuma 15.panta pirmās daļas prasībām;

5) viena vai vairākas no šā likuma 11.panta 10.punktā minētajām personām neatbilst šā likuma 20. un 21.panta prasībām;

6) maksājumu iestādes iesniegtie dokumenti ietver nepatiesas ziņas;

7) maksājumu iestādes ciešas attiecības ar trešajām personām var apdraudēt tās finansiālo stabilitāti vai ierobežo Komisijas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas;

8) ārvalsts (nedalībvalsts) likumi un citi normatīvie akti, kas attiecas uz personām, kurām ir ciešas attiecības ar maksājumu iestādi, ierobežo Komisijas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas.

18. Aizstāt 22.pantā vārdus “maksājumu iestāde” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “iestāde” (attiecīgā locījumā).

15

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 18.pantu.

Atbalstīts

23.pants. Ja maksājumu iestāde papildus maksājumu pakalpojumu sniegšanai veic cita veida komercdarbību, kas vājina vai var vājināt maksājumu iestādes finansiālo stabilitāti vai Komisijas spēju uzraudzīt maksājumu iestādes atbilstību šā likuma prasībām, Komisija var pieprasīt atsevišķas juridiskās personas dibināšanu maksājumu pakalpojumu sniegšanai.

19.  23.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja elektroniskās naudas iestāde papildus elektroniskās naudas emisijai un maksājumu pakalpojumu sniegšanai veic cita veida komercdarbību, kas vājina vai var vājināt šīs iestādes finansiālo stabilitāti vai Komisijas spēju uzraudzīt elektroniskās naudas iestādes atbilstību šā likuma prasībām, Komisija var pieprasīt atsevišķas juridiskās personas dibināšanu elektroniskās naudas emisijai vai maksājumu pakalpojumu sniegšanai.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

16. 23.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja elektroniskās naudas iestāde papildus elektroniskās naudas emisijai un maksājumu pakalpojumu sniegšanai veic cita veida komercdarbību, kas vājina vai var vājināt šīs iestādes finansiālo stabilitāti vai Komisijas spēju uzraudzīt elektroniskās naudas iestādes atbilstību šā likuma prasībām, Komisija var pieprasīt atsevišķas juridiskās personas dibināšanu elektroniskās naudas emisijai vai maksājumu pakalpojumu sniegšanai.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

24.pants. (1) Komisija pieņem lēmumu par licences izsniegšanu vai atteikumu izsniegt licenci un informē iesnieguma iesniedzēju triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas, atteikuma gadījumā paziņojot atteikuma iemeslus.

(2) Komisija licenci maksājumu iestādes darbībai izsniedz uz nenoteiktu laiku.

25.pants. (1) Komisija var anulēt maksājumu iestādes licenci, ja:

1) maksājumu iestāde nav uzsākusi darbību 12 mēnešu laikā kopš licences izsniegšanas dienas;

2) tiek konstatēts, ka maksājumu iestāde sniegusi nepatiesas ziņas licences saņemšanai vai ieguvusi licenci ar citiem nelikumīgiem līdzekļiem;

3) maksājumu iestāde pārtraukusi darbību uz laiku, kas ir ilgāks par sešiem mēnešiem;

4) maksājumu iestāde ir uzsākusi likvidācijas procesu;

5) maksājumu iestāde atsakās no licences iestādes reorganizācijas gadījumā;

6) kreditoru sapulce ir pieņēmusi lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu;

7) maksājumu iestāde neievēro šā likuma un citu maksājumu iestādes darbību regulējošo likumu prasības un Komisijas normatīvos noteikumus un rīkojumus vai tās darbības turpināšana apdraudētu maksājumu sistēmas stabilitāti;

8) maksājumu iestāde lūdz anulēt tai izsniegto licenci.

(2) Maksājumu iestādes licence netiek atjaunota, ja Komisija to ir anulējusi.

(3) Informācija par anulēto maksājumu iestādes licenci publicējama Komisijas mājaslapā internetā.

(4) Ja Komisija pieņem lēmumu par maksājumu iestādes licences anulēšanu, tad šā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

 26.pants. (1) Ja maksājumu iestāde vēlas izdarīt būtiskas izmaiņas šā likuma 11.pantā noteiktajā Komisijai iesniedzamajā informācijā, tā rakstveidā paziņo par to Komisijai un iesniedz tai šā likuma 11.pantā minēto informāciju, ietverot tajā arī paredzētās izmaiņas.

(2) Komisija ir tiesīga pieprasīt no maksājumu iestādes papildu informāciju, lai izvērtētu maksājumu iestādes paredzēto izmaiņu atbilstību šā likuma prasībām.

(3) Komisijai 30 dienu laikā no dienas, kad tā saņēmusi paziņojumu par izmaiņām un nepieciešamo informāciju, ir tiesības iebilst pret maksājumu iestādes paredzētajām izmaiņām, ja:

1) tās var ietekmēt maksājumu iestādes pārdomātu un piesardzīgu vadību;

2) tās neatbilst šā likuma prasībām;

3) maksājumu iestāde nesniedz vai atsakās sniegt Komisijai šajā likumā noteikto informāciju vai Komisijas pieprasīto papildu informāciju.

20. Aizstāt 24., 25. un 26.pantā vārdus “maksājumu iestāde” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “iestāde” (attiecīgā locījumā).

16

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 20.pantu.

Atbalstīts

27.pants. (1) Maksājumu iestāde var sniegt maksājumu pakalpojumus tieši vai ar tās pārstāvja starpniecību šajā pantā noteiktajā kārtībā.

21.  27.pantā:

aizstāt vārdus “maksājumu iestāde” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “iestāde” (attiecīgā locījumā);

17

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 21.panta pirmo daļu (par vārdu aizstāšanu).

Atbalstīts

 (2) Par maksājumu iestādes pārstāvi var būt tikai tāda persona, kurai ir nepieciešamā kvalifikācija un pieredze tai deleģēto pienākumu izpildē.

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Papildus šā panta pirmās daļas noteikumiem elektroniskās naudas iestāde ar pārstāvja starpniecību drīkst izplatīt un atpirkt elektronisko naudu.”

17. Papildināt 27. pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Papildus šā panta pirmās daļas noteikumiem elektroniskās naudas iestāde ar pārstāvja starpniecību drīkst izplatīt un atpirkt elektronisko naudu.”

28.pants. (1) Komisija aizliedz maksājumu iestādei sniegt maksājumu pakalpojumus ar pārstāvja starpniecību, ja:

1) nav ievērotas šā likuma prasības;

2) maksājumu iestādes iesniegtie dokumenti ietver nepatiesas ziņas;

3) maksājumu pakalpojumu sniegšana ar pārstāvja starpniecību apdraud vai var apdraudēt maksājumu iestādes stabilu darbību, kā arī var aizskart maksājumu iestādes pakalpojumu izmantotāju likumiskās intereses;

4) maksājumu pakalpojumu sniegšana ar pārstāvja starpniecību var ierobežot maksājumu iestādes pārvaldes institūciju iespējas veikt normatīvajos aktos, maksājumu iestādes statūtos vai citos iekšējos normatīvajos aktos tām noteiktos pienākumus;

5) maksājumu pakalpojumu sniegšana ar pārstāvja starpniecību liegs vai ierobežos Komisijas iespējas veikt tai likumā noteiktās funkcijas;

6) pilnvarojuma līgums neatbilst šim likumam un nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par maksājumu iestādes un pārstāvja paredzēto sadarbību un prasībām, kas izvirzītas pārstāvim attiecībā uz viņam deleģēto maksājumu pakalpojumu apjomu un kvalitāti;

7) maksājumu pakalpojumu sniegšana ar pārstāvja starpniecību var nenodrošināt to, ka tiek ievērotas normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai.

(2) Tas, ka maksājumu iestāde sniedz maksājumu pakalpojumus ar pārstāvja starpniecību, neatbrīvo maksājumu iestādi no atbildības, kas noteikta šajā likumā vai līgumos, ko tā noslēgusi ar saviem klientiem. Maksājumu iestāde ir atbildīga par pārstāvja darbībām un to rezultātu tādā pašā apmērā kā par savu darbību kopumā.

(3) Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai maksājumu iestāde novērš trūkumus, kas radušies, tās pārstāvim rīkojoties maksājumu iestādes vārdā, un noteikt šo trūkumu novēršanas termiņus. Ja Komisijas noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, Komisija pieprasa, lai maksājumu iestāde izbeidz pilnvarojuma līgumu, un nosaka līguma izbeigšanas termiņu.

(4) Komisija ir tiesīga pieprasīt, lai maksājumu iestāde nekavējoties izbeidz pilnvarojuma līgumu, ja Komisija konstatē, ka:

1) maksājumu iestāde neuzrauga ar pārstāvja starpniecību sniedzamo maksājumu pakalpojumu kvalitāti vai uzrauga to neregulāri un nepietiekami;

2) maksājumu iestāde nepārvalda riskus, kas saistīti ar tiem maksājumu pakalpojumiem, kuri tiek sniegti ar pārstāvja starpniecību, vai pārvalda tos nepietiekami un nekvalitatīvi;

3) pārstāvja darbībā ir būtiski trūkumi, kas apdraud vai var apdraudēt maksājumu iestādes saistību izpildi;

4) radies kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem.

(5) Ja maksājumu iestāde konstatē, ka pārstāvis neievēro pilnvarojuma līgumā noteiktās prasības attiecībā uz tam deleģēto maksājumu pakalpojumu apjomu vai kvalitāti, tā nekavējoties informē par to Komisiju.

(6) Ja maksājumu iestāde izdara grozījumus ar pārstāvja starpniecību sniedzamo maksājumu pakalpojumu politikā un procedūrā, tā šos grozījumus iesniedz Komisijai ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc to apstiprināšanas.

(7) Pārstāvis ir tiesīgs maksājumu pakalpojumu sniegšanu deleģēt tālāk citai personai tikai pēc tam, kad saņēmis maksājumu iestādes rakstveida piekrišanu. Pirms maksājumu pakalpojumu sniegšanas tālākas deleģēšanas maksājumu iestāde rakstveidā informē par to Komisiju un iesniedz tai šā likuma 27.pantā minētos dokumentus. Šā likuma noteikumi attiecināmi arī uz maksājumu pakalpojumu sniegšanas tālāku deleģēšanu un maksājumu pakalpojumu galīgo sniedzēju.

(8) Ja Komisija pieņem lēmumu, pamatojoties uz šā panta pirmās, trešās un ceturtās daļas noteikumiem, šā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

 29.pants. (1) Darbības (ārpakalpojumus), kas nepieciešamas maksājumu iestādes darbības nodrošināšanai, tas ir, grāmatvedības kārtošanai, informācijas tehnoloģiju vai sistēmu pārvaldībai vai attīstīšanai, iekšējās kontroles sistēmas organizēšanai, iekšējā audita dienesta pienākumu veikšanai un maksājumu pakalpojumu vai kāda būtiska to elementa sniegšanai, maksājumu iestāde var deleģēt vienam vai vairākiem ārpakalpojumu sniedzējiem.

(2) Ārpakalpojumus maksājumu iestādei ir tiesīgs sniegt tikai tāds ārpakalpojumu sniedzējs, kuram ir tam deleģēto pienākumu izpildei nepieciešamā kvalifikācija un pieredze.

(3) Maksājumu iestādes iekšējā audita dienesta pienākumus var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam vai maksājumu iestādes mātes sabiedrībai — dalībvalstī reģistrētai maksājumu iestādei.

(4) Pirms ārpakalpojuma saņemšanas maksājumu iestāde iesniedz Komisijai motivētu rakstveida iesniegumu par plānoto ārpakalpojuma saņemšanu. Iesniegumam pievieno ārpakalpojuma politikas un procedūras aprakstu un ārpakalpojuma līguma oriģinālu vai apliecinātu kopiju.

(5) Ārpakalpojuma līgumā ietver:

1) saņemamā ārpakalpojuma aprakstu;

2) precīzas prasības attiecībā uz ārpakalpojuma apjomu un kvalitāti;

3) maksājumu iestādes un ārpakalpojumu sniedzēja tiesības un pienākumus, tai skaitā:

a) maksājumu iestādes tiesības pastāvīgi uzraudzīt ārpakalpojuma kvalitāti,

b) maksājumu iestādes tiesības dot ārpakalpojumu sniedzējam obligāti izpildāmus norādījumus jautājumos, kas saistīti ar ārpakalpojuma godprātīgu, kvalitatīvu, savlaicīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu sniegšanu,

c) maksājumu iestādes tiesības iesniegt ārpakalpojumu sniedzējam motivētu rakstveida pieprasījumu nekavējoties izbeigt ārpakalpojuma līgumu, ja tā konstatējusi, ka ārpakalpojumu sniedzējs nepilda ārpakalpojuma līgumā noteiktās prasības attiecībā uz ārpakalpojuma apjomu vai kvalitāti,

d) ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu nodrošināt maksājumu iestādei iespēju pastāvīgi uzraudzīt ārpakalpojuma kvalitāti,

e) ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu nekavējoties izbeigt ārpakalpojuma līgumu pēc maksājumu iestādes motivēta rakstveida pieprasījuma saņemšanas;

4) Komisijas tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, grāmatvedības un dokumentu reģistriem un pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja jebkuru informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu un Komisijas funkciju veikšanu.

(6) Maksājumu iestāde, kas plāno šajā likumā noteiktajā kārtībā saņemt ārpakalpojumu, izstrādā attiecīgu ārpakalpojuma politiku un procedūru. Ārpakalpojuma procedūra reglamentē:

1) iekšējo kārtību, kādā tiek pieņemti lēmumi par ārpakalpojuma saņemšanu;

2) ārpakalpojuma līguma slēgšanas, izpildes uzraudzības un izbeigšanas kārtību;

3) par sadarbību ar ārpakalpojumu sniedzēju un par saņemtā ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes uzraudzību atbildīgās personas un struktūrvienības, kā arī attiecīgo personu tiesības un pienākumus;

4) maksājumu iestādes rīcību gadījumos, kad ārpakalpojumu sniedzējs nepilda vai nevar pildīt ārpakalpojuma līguma noteikumus.

(7) Komisijai ir tiesības pārbaudīt ārpakalpojumu sniedzēja darbību tā atrašanās vai ārpakalpojuma sniegšanas vietā, iepazīties ar visiem dokumentiem, grāmatvedības un dokumentu reģistriem, izgatavot dokumentu kopijas, kā arī pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu vai nepieciešama Komisijas funkciju veikšanai.

(8) Ārpakalpojumu sniedzējs sāk sniegt maksājumu iestādei ārpakalpojumu, ja 30 dienu laikā no šā panta ceturtajā daļā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas Komisija nav iebildusi pret ārpakalpojuma saņemšanu.

 30.pants. (1) Komisija aizliedz maksājumu iestādei saņemt plānoto ārpakalpojumu, ja:

1) nav ievēroti šā likuma noteikumi;

2) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot maksājumu iestādes iespējas sniegt maksājumu pakalpojumus, kā arī var aizskart maksājumu iestādes pakalpojumu izmantotāju likumiskās intereses;

3) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot maksājumu iestādes pārvaldes institūciju iespējas veikt normatīvajos aktos, maksājumu iestādes statūtos vai citos iekšējos normatīvajos aktos tām noteiktos pienākumus;

4) ārpakalpojuma saņemšana liegs vai ierobežos Komisijas iespējas veikt tai likumā noteiktās funkcijas;

5) ārpakalpojuma līgums neatbilst šim likumam un nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par maksājumu iestādes un ārpakalpojumu sniedzēja paredzēto sadarbību un prasībām attiecībā uz ārpakalpojuma apjomu un kvalitāti.

(2) Tas, ka maksājumu iestāde saņem ārpakalpojumu, to neatbrīvo no atbildības, kas noteikta šajā likumā vai līgumos, ko šī iestāde noslēgusi ar saviem klientiem. Maksājumu iestāde ir atbildīga par ārpakalpojumu sniedzēja darbībām un to rezultātu tādā pašā apmērā kā par savu darbību kopumā.

(3) Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai maksājumu iestāde novērš trūkumus, kas radušies, saņemot ārpakalpojumu, un noteikt šo trūkumu novēršanas termiņus. Ja Komisijas noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, Komisija pieprasa, lai maksājumu iestāde izbeidz ārpakalpojuma līgumu, un nosaka līguma izbeigšanas termiņu.

(4) Komisija ir tiesīga pieprasīt, lai maksājumu iestāde nekavējoties izbeidz ārpakalpojuma līgumu, ja Komisija konstatē, ka:

1) maksājumu iestāde neuzrauga ārpakalpojuma kvalitāti vai uzrauga to neregulāri un nepietiekami;

2) maksājumu iestāde nepārvalda ar ārpakalpojuma sniegšanu saistītos riskus vai pārvalda tos nepietiekami un nekvalitatīvi;

3) ārpakalpojumu sniedzēja darbībā ir būtiski trūkumi, kas apdraud vai var apdraudēt maksājumu iestādes saistību izpildi;

4) radies kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem.

(5) Ja maksājumu iestāde konstatē, ka ārpakalpojumu sniedzējs neievēro ārpakalpojuma līgumā noteiktās prasības attiecībā uz ārpakalpojuma apjomu vai kvalitāti, tā nekavējoties informē par to Komisiju.

(6) Ja maksājumu iestāde izdara grozījumus ārpakalpojuma sniegšanas politikā un procedūrā, tā šos grozījumus iesniedz Komisijai ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc to apstiprināšanas.

(7) Ārpakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs ārpakalpojuma sniegšanu deleģēt tālāk citai personai tikai pēc tam, kad saņēmis maksājumu iestādes rakstveida piekrišanu. Pirms ārpakalpojuma sniegšanas tālākas deleģēšanas maksājumu iestāde rakstveidā informē par to Komisiju un iesniedz tai šā likuma 29.pantā minētos dokumentus. Šā likuma noteikumi attiecināmi arī uz ārpakalpojuma sniegšanas tālāku deleģēšanu un ārpakalpojuma galīgo sniedzēju.

(8) Ja Komisija pieņem lēmumu, pamatojoties uz šā panta pirmās, trešās un ceturtās daļas noteikumiem, šā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

 31.pants. (1) Citā dalībvalstī reģistrēta maksājumu iestāde drīkst atvērt filiāli vai izmantot pārstāvi (turpmāk šajā pantā — filiāle) Latvijā, nesaņemot šajā likumā noteikto licenci, tikai pēc tam, kad:

1) Komisija ir saņēmusi attiecīgās dalībvalsts maksājumu iestāžu uzraudzības institūcijas paziņojumu, kas ietver:

a) apstiprinājumu, ka attiecīgajai maksājumu iestādei ir spēkā esoša licence maksājumu iestādes darbībai,

b) maksājumu iestādes nosaukumu,

c) filiāles adresi,

d) filiāles vadītāja vārdu un uzvārdu,

e) filiāles organizatoriskās struktūras aprakstu,

f) informāciju par maksājumu pakalpojumu veidiem, kurus maksājumu iestāde plāno sniegt Latvijā;

2) Komisija ir informējusi attiecīgās dalībvalsts maksājumu iestāžu uzraudzības institūciju par to, ka saņēmusi šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto paziņojumu.

(2) Citā dalībvalstī reģistrētas maksājumu iestādes pienākums ir informēt Komisiju vismaz mēnesi iepriekš par jebkuriem paredzētiem grozījumiem šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā paziņojumā ietvertajā informācijā, kā arī par nodomu izbeigt filiāles darbību.

(3) Citā dalībvalstī reģistrēta maksājumu iestāde uzsāk maksājumu pakalpojumu sniegšanu Latvijā, neatverot filiāli, pēc tam, kad:

1) Komisija ir saņēmusi attiecīgās dalībvalsts maksājumu iestāžu uzraudzības institūcijas paziņojumu, kas ietver:

a) apstiprinājumu, ka attiecīgajai maksājumu iestādei ir spēkā esoša licence maksājumu iestādes darbībai,

b) maksājumu iestādes nosaukumu,

c) informāciju par maksājumu pakalpojumu veidiem, kurus maksājumu iestāde plāno sniegt Latvijā;

2) Komisija ir informējusi attiecīgās dalībvalsts maksājumu iestāžu uzraudzības institūciju par to, ka saņēmusi šā panta trešās daļas 1.punktā minēto paziņojumu.

32.pants. (1) Latvijā reģistrēta maksājumu iestāde atver filiāli vai izmanto pārstāvi (turpmāk šajā pantā — filiāle) citā dalībvalstī šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Maksājumu iestāde rakstveidā informē Komisiju, ka vēlas atvērt filiāli citā dalībvalstī. Iesniegumā tā norāda dalībvalsti, kurā paredzēts atvērt filiāli, filiāles adresi, filiāles vadītāja vārdu, uzvārdu un personas kodu, ja tāds piešķirts, kā arī maksājumu pakalpojumu veidus, kurus maksājumu iestāde plāno sniegt attiecīgajā dalībvalstī.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajam iesniegumam pievieno filiāles organizatoriskās struktūras aprakstu un dokumentus, kas apliecina maksājumu iestādes filiāles vadītāja atbilstību šā likuma 20. un 21.pantā maksājumu iestādes padomes un valdes locekļiem izvirzītajām prasībām.

(4) Iesniegumu par filiāles atvēršanu citā dalībvalstī Komisija izskata 30 dienu laikā pēc visu nepieciešamo, atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto dokumentu saņemšanas un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās dalībvalsts maksājumu iestāžu uzraudzības institūciju un attiecīgo maksājumu iestādi.

(5) Maksājumu iestādes filiāle tiek izveidota un uzsāk darbību citā dalībvalstī, ja maksājumu iestāde saņēmusi attiecīgās dalībvalsts maksājumu iestāžu uzraudzības institūcijas apstiprinājumu, ka tā saņēmusi šā panta ceturtajā daļā minēto Komisijas paziņojumu par tās lēmumu.

(6) Maksājumu iestāde ne vēlāk kā 30 dienas pirms grozījumu izdarīšanas šā panta otrajā un trešajā daļā minētajā informācijā rakstveidā paziņo par to Komisijai un attiecīgās dalībvalsts maksājumu iestāžu uzraudzības institūcijai. Par grozījumu apstiprināšanu Komisija lemj un savu lēmumu dara zināmu attiecīgās dalībvalsts maksājumu iestāžu uzraudzības institūcijai un maksājumu iestādei šā panta ceturtajā daļā noteiktajā termiņā un kārtībā.

(7) Neatkarīgi no citā dalībvalstī izveidoto filiāļu skaita tās attiecīgajā dalībvalstī tiek uzskatītas par vienu filiāli.

22. Aizstāt 28., 29., 30., 31. un 32.pantā vārdus “maksājumu iestāde” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “iestāde” (attiecīgā locījumā).

18

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 22.pantu.

Atbalstīts

33.pants. (1) Latvijā licencēta maksājumu iestāde uzsāk maksājumu pakalpojumu sniegšanu citā dalībvalstī, neatverot tajā filiāli, šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Maksājumu iestāde rakstveidā, iesniedzot iesniegumu, informē Komisiju, ka vēlas uzsākt maksājumu pakalpojumu sniegšanu citā dalībvalstī, neatverot tajā filiāli. Iesniegumā maksājumu iestāde norāda dalībvalsti, kurā paredzēts sniegt maksājumu pakalpojumus, un maksājumu pakalpojumu veidus, kurus tā plāno sniegt.

(3) Iesniegumu par maksājumu pakalpojumu sniegšanu citā dalībvalstī, neatverot tajā filiāli, Komisija izskata 30 dienu laikā pēc visu nepieciešamo, atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto dokumentu saņemšanas un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās dalībvalsts maksājumu iestāžu uzraudzības institūciju un attiecīgo maksājumu iestādi.

(4) Maksājumu iestāde var uzsākt darbību citā dalībvalstī, neatverot tajā filiāli, ja attiecīgās dalībvalsts maksājumu iestāžu uzraudzības institūcija ir apstiprinājusi, ka tā saņēmusi šā panta trešajā daļā minēto Komisijas paziņojumu par tās lēmumu.

23. Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

“33.pants. (1) Latvijā licencēta iestāde uzsāk maksājumu pakalpojumu sniegšanu vai elektroniskās naudas emisiju citā dalībvalstī, neatverot tajā filiāli, šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Iestāde rakstveidā, iesniedzot iesniegumu, informē Komisiju, ka vēlas uzsākt maksājumu pakalpojumu sniegšanu vai elektroniskās naudas emisiju citā dalībvalstī, neatverot tajā filiāli. Iesniegumā iestāde norāda dalībvalsti, kurā paredzēts sniegt maksājumu pakalpojumus vai veikt elektroniskās naudas emisiju, un maksājumu pakalpojumu veidus, kurus tā plāno sniegt.

(3) Iesniegumu par maksājumu pakalpojumu sniegšanu vai elektroniskās naudas emisiju citā dalībvalstī, neatverot tajā filiāli, Komisija izskata 30 dienu laikā pēc visu nepieciešamo, atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto dokumentu saņemšanas un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūciju un attiecīgo iestādi.

(4) Iestāde var uzsākt darbību citā dalībvalstī, neatverot tajā filiāli, ja attiecīgās dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūcija ir apstiprinājusi, ka tā saņēmusi šā panta trešajā daļā minēto Komisijas paziņojumu par tās lēmumu.”

18. Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

“33.pants. (1) Latvijā licencēta iestāde uzsāk maksājumu pakalpojumu sniegšanu vai elektroniskās naudas emisiju citā dalībvalstī, neatverot tajā filiāli, šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Iestāde rakstveidā, iesniedzot iesniegumu, informē Komisiju, ka vēlas uzsākt maksājumu pakalpojumu sniegšanu vai elektroniskās naudas emisiju citā dalībvalstī, neatverot tajā filiāli. Iesniegumā iestāde norāda dalībvalsti, kurā paredzēts sniegt maksājumu pakalpojumus vai veikt elektroniskās naudas emisiju, un maksājumu pakalpojumu veidus, kurus tā plāno sniegt.

(3) Iesniegumu par maksājumu pakalpojumu sniegšanu vai elektroniskās naudas emisiju citā dalībvalstī, neatverot tajā filiāli, Komisija izskata 30 dienu laikā pēc visu nepieciešamo, atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto dokumentu saņemšanas un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūciju un attiecīgo iestādi.

(4) Iestāde var uzsākt darbību citā dalībvalstī, neatverot tajā filiāli, ja attiecīgās dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūcija ir apstiprinājusi, ka tā saņēmusi šā panta trešajā daļā minēto Komisijas paziņojumu par tās lēmumu.”

IV nodaļa
Maksājumu iestādes darbību regulējošās prasības

24. Izteikt IV nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“IV nodaļa

Iestādes darbību regulējošās prasības”.

19. Izteikt IV nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“IV nodaļa

Iestādes darbību regulējošās prasības

34.pants. (1) Maksājumu iestādes pašu kapitāls nedrīkst kļūt mazāks par lielāko no šādiem lielumiem — minimālo sākotnējo kapitālu vai kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 35.panta noteikumiem.

(2) Maksājumu iestādes pašu kapitāla un kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību nosaka Komisija.

25.  34.pantā:

aizstāt vārdus “maksājumu iestāde” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “iestāde” (attiecīgā locījumā);

19

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 25.panta pirmo daļu (par vārdu aizstāšanu).

Atbalstīts

 (3) Komisija var atļaut maksājumu iestādei, kas ir Latvijā reģistrētas bankas meitas sabiedrība un pakļauta konsolidētās uzraudzības prasībām, neievērot šā likuma 35.panta prasības, ja ir izpildīti visi turpmāk norādītie nosacījumi, lai nodrošinātu pašu kapitāla atbilstīgu sadalījumu starp mātes sabiedrību un meitas sabiedrību:

1) nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tam, lai mātes sabiedrība varētu veikt tūlītēju pašu kapitāla pārvedumu meitas sabiedrībai vai nokārtot meitas sabiedrības saistības;

2) mātes sabiedrība nodrošina pienācīgu meitas sabiedrības pārvaldību un garantē meitas sabiedrības saistību izpildi, vai arī meitas sabiedrības riski ir nebūtiski konsolidācijas grupas līmenī;

3) mātes sabiedrības riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras attiecas arī uz meitas sabiedrību;

4) mātes sabiedrībai ir vairāk nekā 50 procentu balsstiesīgo meitas sabiedrības akciju, vai mātes sabiedrībai ir tiesības iecelt vai atcelt meitas sabiedrības pārvaldes institūcijas locekļu vairākumu.

aizstāt trešās daļas ievaddaļā vārdu “bankas” ar vārdu “kredītiestādes”.

20. Aizstāt 34.panta trešās daļas ievaddaļā vārdu “bankas” ar vārdu “kredītiestādes”.

35.pants. (2) Pastāvīgo izmaksu kopsummu nosaka, pamatojoties uz maksājumu iestādes pēdējo revidēto gada pārskatu. Ja kopš iepriekšējā pārskata gada maksājumu iestādes komercdarbībā notikušas būtiskas pārmaiņas, maksājumu iestāde atbilstoši tām saskaņo ar Komisiju pārrēķināto pastāvīgo izmaksu kopsummu. Maksājumu iestāde, kas komercdarbību nav veikusi pilnu pārskata gadu, pastāvīgo izmaksu kopsummu nosaka, pamatojoties uz komercdarbības plānu, ja vien Komisija nav prasījusi izdarīt grozījumus šajā plānā.

26.  35.pantā:

aizstāt otrajā un trešajā daļā vārdus “maksājumu iestāde” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “iestāde” (attiecīgā locījumā);

20

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 26.panta pirmo daļu (par vārdu aizstāšanu).

Atbalstīts

(3) Pamatojoties uz maksājumu iestādes riska pārvaldīšanas procesu, datiem par esošo un iespējamo zaudējumu risku un iekšējās kontroles sistēmu, Komisija ir tiesīga noteikt maksājumu iestādei pienākumu uzturēt pašu kapitāla līmeni, kas ir līdz 20 procentiem lielāks par kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem.

aizstāt trešajā daļā vārdus “pirmās daļas” ar vārdiem “pirmās vai sestās daļas”;

21

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 26.panta otro daļu (grozījumu likuma 35.panta trešajā daļā) šādā redakcijā:

„aizstāt trešajā daļā vārdus „maksājumu iestāde” (attiecīgā locījumā) ar vārdu „iestāde” (attiecīgā locījumā) un vārdus „pirmās daļas”- ar vārdiem „pirmās vai sestās daļas”.

Atbalstīts

21. 35.pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus „maksājumu iestāde” (attiecīgā locījumā) ar vārdu „iestāde” (attiecīgā locījumā) un vārdus „pirmās daļas”- ar vārdiem „pirmās vai sestās daļas”.

papildināt pantu ar ceturto, piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja elektroniskās naudas iestāde sniedz maksājumu pakalpojumus, šo pakalpojumu sniegšanai tā nodrošina šā panta pirmās daļas noteikumiem atbilstošu pašu kapitāla apmēru

papildināt pantu ar ceturto, piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja elektroniskās naudas iestāde sniedz maksājumu pakalpojumus, šo pakalpojumu sniegšanai tā nodrošina šā panta pirmās daļas noteikumiem atbilstošu pašu kapitāla apmēru.

(5) Ja elektroniskās naudas iestāde veic tikai elektroniskās naudas emisiju, šī iestāde nodrošina, ka tās pašu kapitāls vienmēr ir lielāks par vai vienāds ar diviem procentiem no apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējā apmēra.

(6) Elektroniskās naudas iestāde, kas papildus elektroniskās naudas emisijai sniedz arī maksājumu pakalpojumus, nodrošina, ka tās pašu kapitāls vienmēr ir lielāks par vai vienāds ar pašu kapitāla prasību, ko veido atbilstoši šā panta pirmās un piektās daļas nosacījumiem aprēķināto pašu kapitāla apmēru summa.

22

Politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs” frakcija

Izteikt likumprojekta 26.pantā ietvertā likuma 35.panta piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

„(5) Ja elektroniskās naudas iestāde veic tikai elektroniskās naudas emisiju, šī iestāde nodrošina, ka tās pašu kapitāls ir vismaz divi procenti no apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējā apjoma.

(6) Elektroniskās naudas iestāde, kas papildus elektroniskās naudas emisijai sniedz arī maksājumu pakalpojumus, nodrošina, ka tās pašu kapitāls ir vienāds ar pašu kapitāla apmēru, kas veidots atbilstoši šā panta pirmās un piektās daļas nosacījumiem.”

Neatbalstīts

(5) Ja elektroniskās naudas iestāde veic tikai elektroniskās naudas emisiju, šī iestāde nodrošina, ka tās pašu kapitāls vienmēr ir lielāks par vai vienāds ar diviem procentiem no apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējā apmēra.

(6) Elektroniskās naudas iestāde, kas papildus elektroniskās naudas emisijai sniedz arī maksājumu pakalpojumus, nodrošina, ka tās pašu kapitāls vienmēr ir lielāks par vai vienāds ar pašu kapitāla prasību, ko veido atbilstoši šā panta pirmās un piektās daļas nosacījumiem aprēķināto pašu kapitāla apmēru summa.

(7) Ja elektroniskās naudas iestāde veic maksājumu pakalpojumus vai kādu no šā likuma 36.¹ panta pirmajā daļā minētajām darbībām un apgrozībā esošās elektroniskās naudas apmērs nav iepriekš zināms, pašu kapitāla prasības aprēķinam izmanto apgrozībā esošās elektroniskās naudas apmēra prognozi, ko nosaka, pamatojoties uz elektroniskās naudas emisijas iepriekšējo periodu datiem. Elektroniskās naudas iestāde, kas komercdarbību nav veikusi pilnus sešus kalendāra mēnešus, apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējo apmēru nosaka, pamatojoties uz komercdarbības plānu, ja vien Komisija nav prasījusi izdarīt grozījumus šajā plānā.”

23

Politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs” frakcija

Izteikt likumprojekta 26.pantā ietvertā likuma 35.panta septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Ja elektroniskās naudas iestāde veic maksājumu pakalpojumus vai kādu no šā likuma 36.¹ panta pirmajā daļā minētajām darbībām un apgrozībā esošās elektroniskās naudas apjoms nav iepriekš zināms, pašu kapitāla prasības aprēķinam izmanto apgrozībā esošās elektroniskās naudas apjoma prognozi, ko nosaka, pamatojoties uz elektroniskās naudas emisijas iepriekšējo periodu datiem. Elektroniskās naudas iestāde, kas komercdarbību nav veikusi pilnus sešus kalendāra mēnešus, apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējo apjomu nosaka, pamatojoties uz komercdarbības plānu, ja vien Komisija nav prasījusi izdarīt grozījumus šajā plānā.”

Neatbalstīts

(7) Ja elektroniskās naudas iestāde veic maksājumu pakalpojumus vai kādu no šā likuma 36.¹ panta pirmajā daļā minētajām darbībām un apgrozībā esošās elektroniskās naudas apmērs nav iepriekš zināms, pašu kapitāla prasības aprēķinam izmanto apgrozībā esošās elektroniskās naudas apmēra prognozi, ko nosaka, pamatojoties uz elektroniskās naudas emisijas iepriekšējo periodu datiem. Elektroniskās naudas iestāde, kas komercdarbību nav veikusi pilnus sešus kalendāra mēnešus, apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējo apmēru nosaka, pamatojoties uz komercdarbības plānu, ja vien Komisija nav prasījusi izdarīt grozījumus šajā plānā.”

27. Papildināt likumu ar 36.¹ un 36.² pantu šādā redakcijā:

“36.¹ pants. (1) Papildus elektroniskās naudas emisijai elektroniskās naudas iestāde var:

1) sniegt maksājumu pakalpojumus;

2) nodrošināt ar elektroniskās naudas emisiju vai maksājumu pakalpojumu sniegšanu saistītus pakalpojumus;

3) nodrošināt maksājumu sistēmu darbību;

4) veikt cita veida komercdarbību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

(2) Elektroniskās naudas iestāde nodrošina, ka nauda, kas saņemta no maksājumu pakalpojumu izmantotājiem vai cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja maksājumu izpildei, tiek turēta maksājumu kontos, kurus drīkst izmantot tikai maksājumu pakalpojumiem.

 36.² pants. Elektroniskās naudas iestāde naudu, ko tā saņem no elektroniskās naudas turētāja, nekavējoties apmaina pret elektronisko naudu.”

22. Papildināt likumu ar 36.¹ un 36.² pantu šādā redakcijā:

“36.¹ pants. (1) Papildus elektroniskās naudas emisijai elektroniskās naudas iestāde var:

1) sniegt maksājumu pakalpojumus;

2) nodrošināt ar elektroniskās naudas emisiju vai maksājumu pakalpojumu sniegšanu saistītus pakalpojumus;

3) nodrošināt maksājumu sistēmu darbību;

4) veikt cita veida komercdarbību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

(2) Elektroniskās naudas iestāde nodrošina, ka nauda, kas saņemta no maksājumu pakalpojumu izmantotājiem vai cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja maksājumu izpildei, tiek turēta maksājumu kontos, kurus drīkst izmantot tikai maksājumu pakalpojumiem.

 36.² pants. Elektroniskās naudas iestāde naudu, ko tā saņem no elektroniskās naudas turētāja, nekavējoties apmaina pret elektronisko naudu.”

37.pants. Maksājumu iestāde var piešķirt ar maksājumu pakalpojumiem saistītu kredītu, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) kredītu piešķir tikai šā likuma 1.panta 1.punkta “d”, “e” un “g” apakšpunktā minēto maksājumu pakalpojumu sniegšanai;

2) kredīts ir atmaksājams ne ilgāk kā 12 mēnešu laikā no tā izsniegšanas dienas;

28.  37.pantā:

aizstāt vārdus “maksājumu iestāde” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “iestāde” (attiecīgā locījumā);

24

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 28.panta pirmo daļu (par vārdu aizstāšanu).

Atbalstīts

3) kredīts netiek piešķirts no finanšu līdzekļiem, kas saņemti vai tiek turēti maksājumu izpildei;

4) maksājumu iestādes kopējo piešķirto kredītu apjoms jebkurā laikā ir samērojams ar pašu kapitāla apmēru, kas noteikts atbilstoši šā likuma 34.pantam.

papildināt 3.punktu pēc vārdiem “maksājumu izpildei” ar vārdiem “vai saņemti apmaiņā pret elektronisko naudu”.

23. Papildināt 37.panta 3.punktu pēc vārdiem “maksājumu izpildei” ar vārdiem “vai saņemti apmaiņā pret elektronisko naudu”.

38.pants. (1) Maksājumu iestāde, kas papildus maksājumu pakalpojumu sniegšanai veic šā likuma 36.panta pirmajā daļā minēto komercdarbību, nodrošina, lai nauda, kas saņemta no maksājumu pakalpojumu izmantotājiem vai cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja maksājumu izpildei, būtu nodrošināta ar apdrošinātāja vai bankas, kas neietilpst tajā pašā komercsabiedrību grupā, kurā ir maksājumu iestāde, izsniegtu galvojuma apdrošināšanas polisi vai citu garantiju vai arī nodrošina, lai šī nauda:

29.  38.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(1) Maksājumu iestāde, kas papildus maksājumu pakalpojumu sniegšanai veic šā likuma 36.panta pirmajā daļā minēto komercdarbību, un elektroniskās naudas iestāde, kas papildus elektroniskās naudas emisijai veic šā likuma 36.¹ panta pirmajā daļā minēto komercdarbību, nodrošina, lai nauda, kas saņemta no maksājumu pakalpojumu izmantotājiem vai cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja maksājumu izpildei, būtu nodrošināta ar apdrošinātāja vai tādas kredītiestādes izsniegtu galvojuma apdrošināšanas polisi vai citu garantiju, kura neietilpst vienā komercsabiedrību grupā ar iestādi, vai arī nodrošina, lai šī nauda:”;

24. 38.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(1) Maksājumu iestāde, kas papildus maksājumu pakalpojumu sniegšanai veic šā likuma 36.panta pirmajā daļā minēto komercdarbību, un elektroniskās naudas iestāde, kas papildus elektroniskās naudas emisijai veic šā likuma 36.¹ panta pirmajā daļā minēto komercdarbību, nodrošina, lai nauda, kas saņemta no maksājumu pakalpojumu izmantotājiem vai cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja maksājumu izpildei, būtu nodrošināta ar apdrošinātāja vai tādas kredītiestādes izsniegtu galvojuma apdrošināšanas polisi vai citu garantiju, kura neietilpst vienā komercsabiedrību grupā ar iestādi, vai arī nodrošina, lai šī nauda:”;

1) būtu nošķirta no citu tādu personu naudas, kuras nav maksājumu pakalpojumu izmantotāji, kā vārdā nauda tiek turēta. Naudu, kuru nākamās darba dienas beigās pēc tās saņemšanas dienas maksājumu iestāde vēl nav ieskaitījusi saņēmēja kontā vai nosūtījusi citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, tā ieskaita atsevišķā kontā bankā vai iegulda drošos, likvīdos, zema riska aktīvos, kurus par tādiem uzskata atbilstoši Komisijas normatīvajiem noteikumiem;

2) tiktu turēta nošķirti no citu tādu personu naudas, kuras nav maksājumu pakalpojumu izmantotāji, kā vārdā nauda tiek turēta, kā arī nodrošina, ka nauda netiek iekļauta tajā maksājumu iestādes mantā, no kuras tiek segti citu šīs iestādes kreditoru prasījumi.

(2) Šā panta pirmās daļas prasības attiecas arī uz naudu, kuru maksājumu iestāde saņēmusi maksājumu izpildei nākotnē. Ja šādas naudas apmērs nav zināms, maksājumu iestāde šā panta pirmās daļas prasības piemēro, ņemot vērā iepriekšējos datus par šādiem darījumiem maksājumu iestādes darbības gada periodā. Maksājumu iestāde, kura komercdarbību nav veikusi pilnu darbības gadu, šā panta pirmās daļas prasības piemēro, ņemot vērā komercdarbības plānu.

(3) Ja maksājumu iestāde noslēgusi līgumu par šā panta pirmajā daļā minētās galvojuma apdrošināšanas polises vai citas garantijas saņemšanu, tā informē Komisiju par šā līguma noteikumiem.

(4) Maksājumu iestādei ir pienākums izveidot iekšējās kontroles sistēmu, kas nodrošina pastāvīgu šā panta pirmajā daļā noteikto prasību ievērošanas kontroli.

aizstāt otrajā, trešajā un ceturtajā daļā vārdus “maksājumu iestāde” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “iestāde” (attiecīgā locījumā);

25

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 29.panta otro daļu (par vārdu otrajā, trešajā un ceturtajā daļā).

Atbalstīts

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Elektroniskās naudas iestāde nodrošina šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteikto prasību izpildi attiecībā uz naudu, kas saņemta apmaiņā pret emitēto elektronisko naudu, ne vēlāk kā piecas darba dienas pēc elektroniskās naudas emisijas.

(6) Šā panta piektajā daļā minētās prasības nav attiecināmas uz naudu, ko elektroniskās naudas iestāde saņēmusi ar maksājumu instrumentu veikta maksājuma veidā, līdz brīdim, kamēr attiecīgā nauda nav ieskaitīta elektroniskās naudas iestādes maksājumu kontā vai citādi nonākusi elektroniskās naudas iestādes rīcībā maksājuma veikšanai šajā likumā noteiktajā maksājuma veikšanas laikā.”

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Elektroniskās naudas iestāde nodrošina šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteikto prasību izpildi attiecībā uz naudu, kas saņemta apmaiņā pret emitēto elektronisko naudu, ne vēlāk kā piecas darba dienas pēc elektroniskās naudas emisijas.

(6) Šā panta piektajā daļā minētās prasības nav attiecināmas uz naudu, ko elektroniskās naudas iestāde saņēmusi ar maksājumu instrumentu veikta maksājuma veidā, līdz brīdim, kamēr attiecīgā nauda nav ieskaitīta elektroniskās naudas iestādes maksājumu kontā vai citādi nonākusi elektroniskās naudas iestādes rīcībā maksājuma veikšanai šajā likumā noteiktajā maksājuma veikšanas laikā.”

30. Papildināt likumu ar 38.¹ pantu šādā redakcijā:

“38.¹ pants. Nauda, kas saņemta no maksājumu pakalpojumu izmantotājiem vai cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja maksājumu izpildei, maksātnespējas gadījumā netiek iekļauta iestādes, kas papildus maksājumu pakalpojumu sniegšanai vai elektroniskās naudas emisijai veic šā likuma 36. un 36.¹ panta pirmajā daļā minēto komercdarbību, mantā, no kuras tiek segti maksātnespējas procesa vai likvidācijas izdevumi un apmierināti kreditoru prasījumi. Minētā nauda pēc maksātnespējas procesa sākšanas nekavējoties tiek izmaksāta maksājumu pakalpojumu izmantotājiem vai citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, no kura tā saņemta maksājumu izpildei.”

25. Papildināt likumu ar 38.¹ pantu šādā redakcijā:

“38.¹ pants. Nauda, kas saņemta no maksājumu pakalpojumu izmantotājiem vai cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja maksājumu izpildei, maksātnespējas gadījumā netiek iekļauta iestādes, kas papildus maksājumu pakalpojumu sniegšanai vai elektroniskās naudas emisijai veic šā likuma 36. un 36.¹ panta pirmajā daļā minēto komercdarbību, mantā, no kuras tiek segti maksātnespējas procesa vai likvidācijas izdevumi un apmierināti kreditoru prasījumi. Minētā nauda pēc maksātnespējas procesa sākšanas nekavējoties tiek izmaksāta maksājumu pakalpojumu izmantotājiem vai citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, no kura tā saņemta maksājumu izpildei.”

39.pants. Dokumentāciju, kas saistīta ar maksājumu iestādes licencēšanu, pārstāvju, filiāļu un ārpakalpojumu struktūru izmantošanu, maksājumu iestādei noteiktajām regulējošajām prasībām un tās uzraudzību, maksājumu iestāde glabā ne mazāk kā piecus gadus.

31. Izteikt 39.pantu šādā redakcijā:

“39.pants. Dokumentāciju, kas saistīta ar iestādes licencēšanu, pārstāvju, filiāļu un ārpakalpojumu struktūru izmantošanu, iestādei noteiktajām regulējošajām prasībām un tās uzraudzību, iestāde glabā ne mazāk kā piecus gadus.”

26. Izteikt 39.pantu šādā redakcijā:

“39.pants. Dokumentāciju, kas saistīta ar iestādes licencēšanu, pārstāvju, filiāļu un ārpakalpojumu struktūru izmantošanu, iestādei noteiktajām regulējošajām prasībām un tās uzraudzību, iestāde glabā ne mazāk kā piecus gadus.”

40.pants. (1) Maksājumu iestāde, kas saņēmusi Komisijas licenci, Komisijas darbības finansēšanai maksā līdz 0,05 procentiem (ieskaitot) no maksājumu iestādes veikto maksājumu kopsummas ceturksnī, bet ne mazāk par 2500 latiem gadā.

32.  40.pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Elektroniskās naudas iestāde, kas saņēmusi Komisijas licenci, Komisijas darbības finansēšanai maksā līdz 0,02 procentiem (ieskaitot) no elektroniskās naudas iestādes vidējā aktīvu apmēra ceturksnī, bet ne mazāk par 2500 latiem gadā.”;

27.  40.pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Elektroniskās naudas iestāde, kas saņēmusi Komisijas licenci, Komisijas darbības finansēšanai maksā līdz 0,02 procentiem (ieskaitot) no elektroniskās naudas iestādes vidējā aktīvu apmēra ceturksnī, bet ne mazāk par 2500 latiem gadā.”;

 (2) Maksājumu iestāde, kas saņēmusi Komisijas licenci, Komisijas noteiktajā kārtībā un termiņos iesniedz tai pārskatu, kas nepieciešams šā panta pirmajā daļā noteikto maksājumu aprēķināšanai, un līdz ceturksnim sekojošā mēneša trīsdesmitajam datumam veic attiecīgos maksājumus.

aizstāt otrajā daļā vārdus “Maksājumu iestāde” ar vārdu “Iestāde”.

aizstāt otrajā daļā vārdus “Maksājumu iestāde” ar vārdu “Iestāde”.

33. Papildināt likumu ar 40.¹ pantu šādā redakcijā:

“40.¹ pants. (1) Iestāde, kuras darbības uzsākšanai atbilstoši šā likuma 5. un 5.¹ panta noteikumiem nav nepieciešama licence, pēc tās reģistrācijas šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā Komisijas darbības finansēšanai maksā 100 latus gadā.

28. Papildināt likumu ar 40.¹ pantu šādā redakcijā:

“40.¹ pants. (1) Iestāde, kuras darbības uzsākšanai atbilstoši šā likuma 5. un 5.¹ panta noteikumiem nav nepieciešama licence, pēc tās reģistrācijas šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā Komisijas darbības finansēšanai maksā 100 latus gadā.

 (2) Komisija izdod normatīvos noteikumus par šā panta pirmajā daļā minēto maksājumu veikšanas kārtību.”

26

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 33.pantā (likuma 40.¹ panta otrajā daļā) vārdus „minēto maksājumu” ar vārdiem „minētās maksas”.

Atbalstīts

(2) Komisija izdod normatīvos noteikumus par šā panta pirmajā daļā minētās maksas veikšanas kārtību.”

V nodaļa
Maksājumu iestādes un maksājuma pakalpojuma izmantotāja attiecības

34. Izteikt V nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“V nodaļa

Iestādes un maksājuma pakalpojuma izmantotāja attiecības”.

29. Izteikt V nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“V nodaļa

Iestādes un maksājuma pakalpojuma izmantotāja attiecības”.

41.pants. Maksājumu iestādes un maksājuma pakalpojuma izmantotāja attiecības regulē šis likums, citi likumi, kā arī saskaņā ar likumiem noslēgtie līgumi.

42.pants. Gada laikā pēc maksājumu iestādes un maksājuma pakalpojuma izmantotāja savstarpēji noslēgtā līguma darbības termiņa beigām maksājumu iestādei ir pienākums pēc maksājuma pakalpojuma izmantotāja pieprasījuma atmaksāt atpakaļ neizlietoto naudu, neprasot par to samaksu. Šā panta pirmajā teikumā minētais noteikums ietverams maksājumu iestādes un maksājuma pakalpojuma izmantotāja līgumā.

 43.pants. (1) Maksājumu iestādes pienākums ir garantēt maksājuma pakalpojuma izmantotāja personas, kontu un darījumu noslēpumu.

(2) Ziņas par fizisko personu maksājumu kontiem un veiktajiem darījumiem sniedzamas pašām fiziskajām personām un to likumīgajiem pārstāvjiem.

(3) Ziņas par juridisko personu maksājumu kontiem un veiktajiem darījumiem sniedzamas šo juridisko personu pilnvarotajiem pārstāvjiem un augstākajām institūcijām pēc šo institūciju vadītāju pieprasījuma.

(4) Ziņas par maksājuma pakalpojuma izmantotāju, viņa maksājumu kontiem un veiktajiem darījumiem saskaņā ar rakstveida līgumu sniedzamas trešajai personai, ja pakalpojuma izmantotājs tam nepārprotami piekritis ar maksājumu iestādi noslēgtajā līgumā.

(5) Ziņas par maksājuma pakalpojuma izmantotāju un viņa darījumiem, kuras maksājumu iestāde iegūst, sniedzot maksājumu pakalpojumus saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, ir neizpaužamas ziņas, kas nesatur valsts noslēpumu.

 44.pants. (1) Katrs, kas tīši vai netīši darījis zināmas atklātībai vai izpaudis personām, kurām nav tiesību attiecīgo informāciju saņemt, ziņas par maksājumu iestādes klientu kontiem vai klientiem sniegtajiem maksājumu pakalpojumiem, ja viņam šīs ziņas uzticētas vai kļuvušas zināmas kā maksājumu iestādes akcionāram vai dalībniekam, padomes (ja tāda izveidota) vai valdes loceklim vai maksājumu iestādes darbiniekam, ir saucams pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Personas, kas izdarījušas šā panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu, sodāmas arī tādā gadījumā, ja pārkāpums izdarīts pēc tam, kad minētās personas izbeigušas līgumattiecības vai pienākumu pildīšanu, vai darba attiecības maksājumu iestādē.

35. Aizstāt 41., 42., 43. un 44.pantā vārdus “maksājumu iestāde” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “iestāde” (attiecīgā locījumā).

27

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 35.pantu.

Atbalstīts

VI nodaļa
Maksājumu iestāžu darbības uzraudzība un atbildība

36. Izteikt VI nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“VI nodaļa

Iestāžu darbības uzraudzība un atbildība”.

30. Izteikt VI nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“VI nodaļa

Iestāžu darbības uzraudzība un atbildība”.

45.pants. Komisijai ir tiesības papildus noteikt vēl citas licencēto maksājumu iestāžu darbību regulējošas prasības, lai mazinātu maksājumu iestāžu darbības risku un aizsargātu maksājumu pakalpojumu izmantotājus.

37. Izteikt 45.pantu šādā redakcijā:

“45.pants. Komisijai ir tiesības papildus noteikt vēl citas licencēto iestāžu darbību regulējošas prasības, lai mazinātu iestāžu darbības risku un aizsargātu elektroniskās naudas turētājus un maksājumu pakalpojumu izmantotājus.”

31. Izteikt 45.pantu šādā redakcijā:

“45.pants. Komisijai ir tiesības papildus noteikt vēl citas licencēto iestāžu darbību regulējošas prasības, lai mazinātu iestāžu darbības risku un aizsargātu elektroniskās naudas turētājus un maksājumu pakalpojumu izmantotājus.”

46.pants. (1) Maksājumu iestāde, kas ir komercsabiedrība, gada pārskatā un konsolidētajā gada pārskatā informāciju par maksājumu pakalpojumiem, kas minēti šā likuma 1.panta 1.punktā, un par citu darbību, ko tā veikusi atbilstoši šā likuma 36.panta pirmajai daļai, atspoguļo atsevišķi.

(2) Maksājumu iestāde, kas ir komercsabiedrība, gada pārskata un konsolidētā gada pārskata pielikumā uzrāda pārskata gadā veikto maksājumu kopsummu.

38.  46.pantā:

papildināt pirmo un otro daļu pēc vārda “komercsabiedrība” ar vārdiem “un elektroniskās naudas iestāde, kas veic maksājumu pakalpojumus”;

32. 46.pantā:

papildināt pirmo un otro daļu pēc vārda “komercsabiedrība” ar vārdiem “un elektroniskās naudas iestāde, kas veic maksājumu pakalpojumus”;

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Elektroniskās naudas iestāde gada pārskata un konsolidētā gada pārskata pielikumā norāda apgrozībā esošās emitētās elektroniskās naudas apmēru pārskata gada 31.decembrī.”

28

Politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs” frakcija

Izteikt likumprojekta 38.pantā ietvertā likuma 46.panta 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Elektroniskās naudas iestāde gada pārskata un konsolidētā gada pārskata pielikumā norāda apgrozībā esošās emitētās elektroniskās naudas apjomu pārskata gada 31.decembrī.”

Neatbalstīts

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Elektroniskās naudas iestāde gada pārskata un konsolidētā gada pārskata pielikumā norāda apgrozībā esošās emitētās elektroniskās naudas apmēru pārskata gada 31.decembrī.”

47.pants. Maksājumu iestādes pienākums ir informēt Komisiju par visiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt maksājumu iestādes turpmāko darbību.

 48.pants. Uzraudzības funkciju veikšanai Komisija ir tiesīga pieprasīt, lai maksājumu iestāde sagatavo pārskatus par tās darbību saskaņā ar Komisijas izdotajiem normatīvajiem noteikumiem par šo pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību.

 49.pants. Lai pārbaudītu maksājumu iestāžu darbības atbilstību šā likuma prasībām, Komisijai ir tiesības:

1) pieprasīt, lai maksājumu iestāde sniedz uzraudzībai nepieciešamo informāciju;

2) veikt pārbaudes maksājumu iestādē.

 50.pants. (1) Citas dalībvalsts maksājumu iestāžu uzraudzības institūcijai ir tiesības veikt pārbaudes Latvijā reģistrētajās attiecīgās dalībvalsts maksājumu iestāžu filiālēs.

(2) Pirms pārbaudes uzsākšanas citas dalībvalsts maksājumu iestāžu uzraudzības institūcija laikus rakstveidā informē par to Komisiju. Komisijas pārstāvim ir tiesības piedalīties pārbaudē. Citas dalībvalsts maksājumu iestāžu uzraudzības institūcija iesniedz Komisijai ziņojuma par veiktās pārbaudes rezultātiem kopiju.

 51.pants. (1) Ja Komisija konstatē, ka citā dalībvalstī reģistrētas maksājumu iestādes filiāle, kas darbojas Latvijā, vai citā dalībvalstī reģistrēta maksājumu iestāde, kas sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot tajā filiāli, veic darbības, kas ir pretrunā ar Latvijas likumiem, tā nekavējoties pieprasa, lai attiecīgā filiāle vai maksājumu iestāde izbeidz šādas darbības.

(2) Ja citā dalībvalstī reģistrētas maksājumu iestādes filiāle, kas darbojas Latvijā, vai citā dalībvalstī reģistrēta maksājumu iestāde, kas sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot tajā filiāli, neizbeidz darbības, kas ir pretrunā ar Latvijas likumiem, Komisija nekavējoties par to informē attiecīgās dalībvalsts maksājumu iestāžu uzraudzības institūciju, kuras pienākums ir rīkoties tā, lai pārkāpumi tiktu novērsti. Citas dalībvalsts maksājumu iestāžu uzraudzības institūcija informē Komisiju par veiktajiem pasākumiem.

(3) Ja citā dalībvalstī reģistrētas maksājumu iestādes filiāle, kas darbojas Latvijā, vai citā dalībvalstī reģistrēta maksājumu iestāde, kas sniedz maksājumu pakalpojumus, neatverot tajā filiāli, turpina veikt darbības, kas ir pretrunā ar Latvijas likumiem, Komisija par to informē attiecīgās dalībvalsts maksājumu iestāžu uzraudzības institūciju un veic pasākumus, lai šādus pārkāpumus novērstu.

(4) Šā panta pirmās, otrās un trešās daļas prasības neliedz Komisijai veikt darbības, lai novērstu pārkāpumus, kas ir pretrunā ar sabiedrības intereses aizsargājošiem Latvijas likumiem, un piemērotu sodus par šiem pārkāpumiem.

(5) Komisijas administratīvo aktu, kas izdots saskaņā ar šo likumu, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa triju tiesnešu sastāvā lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.

 52.pants. (1) Informācija par maksājumu iestādi un tās klientiem, maksājumu iestādes un tās klientu darbību, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai kuru nav apstiprinājusi Komisijas padome, kā arī Komisijas rīcībā esošā ar finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību saistītā informācija uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, un tā nav izpaužama trešajām personām citādi kā vien pārskata vai apkopojuma veidā, kas izslēdz iespēju identificēt kādu konkrētu maksājumu iestādi vai tās klientu.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neliedz Komisijai atbilstoši tās kompetencei apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar citas dalībvalsts finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām, saglabājot sniegtajai informācijai ierobežotas pieejamības statusu.

(3) Komisija ir tiesīga saskaņā ar šā panta otro, ceturto un piekto daļu saņemto informāciju izmantot vienīgi uzraudzības funkciju veikšanai:

1) lai pārliecinātos par maksājumu iestāžu dibināšanu un darbību regulējošo normatīvo aktu ievērošanu;

2) lai piemērotu likumā noteiktos tiesību ierobežojumus un sodus;

3) tiesvedības procesā, kurā tiek apstrīdēti Komisijas izdotie administratīvie akti vai faktiskā rīcība.

(4) Šā panta pirmās un trešās daļas noteikumi neliedz Komisijai atbilstoši tās kompetencei apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar:

1) citas dalībvalsts finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām;

2) iestādēm vai personām, kas dalībvalstīs atbildīgas par maksājumu iestāžu maksājumu pakalpojumu pārtraukšanas, maksātnespējas, likvidācijas, kā arī kredītiestāžu un citu finanšu iestāžu uzskaites pārbaužu procedūrām;

3) personām, kas dalībvalstīs veic likumā noteiktās iekšējās pārbaudes un revīzijas maksājumu iestādēs, kredītiestādēs, apdrošinātājos, ieguldījumu brokeru, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībās un citās finanšu iestādēs.

(5) Šā panta noteikumi neliedz Komisijai apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar dalībvalstu centrālajām bankām un citām institūcijām, kas ir atbildīgas par maksājumu sistēmu pārraudzību, ja šāda informācija tām nepieciešama likumā noteikto funkciju veikšanai.

 53.pants. (1) Komisijas darbinieki, Komisijas pilnvarotas personas vai citas personas, kas darbojas Komisijas pilnvarotu personu uzdevumā, uzskatāmas par amatpersonām un sodāmas par neizpaužamas informācijas izpaušanu, ja tās tīši vai netīši izpaudušas atklātībā vai citām personām ziņas par maksājumu iestādi.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz ziņām, ko šā panta pirmajā daļā minētās personas sniedz šajā likumā, kā arī citos likumos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(3) Personas, kas izdarījušas šā panta pirmajā daļā minētos pārkāpumus, sodāmas arī tad, ja tie izdarīti pēc tam, kad minētās personas izbeigušas līgumattiecības vai pienākumu pildīšanu, vai darba attiecības Komisijā vai kā Komisijas pilnvarotas personas vai citas personas, kuras darbojušās Komisijas pilnvarotu personu uzdevumā.

(4) Ja Komisija maksājumu iestādes darbībā konstatē likumu pārkāpumus, tā par šiem pārkāpumiem ir tiesīga informēt Valsts ieņēmumu dienestu, Latvijas Republikas prokuratūru un pirmstiesas izmeklēšanas iestādes.

(5) Komisija, tās darbinieki un pilnvarnieki nav atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies maksājumu iestādei vai trešajām personām, kā arī nav saucami pie atbildības par darbībām, kuras tie tiesiski, precīzi, pamatoti un labticīgi veikuši, pienācīgi pildot uzraudzības funkcijas šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

39. Aizstāt 47., 48., 49., 50., 51., 52. un 53.pantā vārdus “maksājumu iestāde” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “iestāde” (attiecīgā locījumā).

29

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 39.pantu.

Atbalstīts

56.pants. (1) Ja Komisija konstatē, ka maksājumu iestāde neievēro šā likuma II, III, IV, V un VI nodaļas prasības vai Komisijas izdoto tiesību aktu, vai Eiropas Savienības institūciju izdotos tieši piemērojamos tiesību aktus, tā pieprasa, lai maksājumu iestāde nekavējoties veic šādas situācijas novēršanai nepieciešamos pasākumus.

40.  56.pantā:

aizstāt vārdus “maksājumu iestāde” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “iestāde” (attiecīgā locījumā);

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “vai Komisijas izdoto tiesību aktu” ar vārdiem “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu”;

30

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 40.panta pirmo daļu (par vārdu aizstāšanu).

Atbalstīts

33. 56.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “vai Komisijas izdoto tiesību aktu” ar vārdiem “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu”;

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam Komisija ir tiesīga īstenot vienu vai vairākus šādus pasākumus:

1) izteikt maksājumu iestādei brīdinājumu;

2) noteikt ierobežojumus maksājumu iestādes darbībai;

3) daļēji vai pilnīgi apturēt maksājumu pakalpojumu sniegšanu;

4) dot maksājumu iestādes pārraudzības institūcijām un izpildinstitūcijām, kā arī šo institūciju vadītājiem un locekļiem pamatotus rakstveida rīkojumus, kas nepieciešami, lai ierobežotu vai pārtrauktu maksājumu iestādes darbību, kura apdraud vai var apdraudēt šīs maksājumu iestādes stabilitāti, maksātspēju vai reputāciju;

5) uzlikt naudas sodu līdz 1000 latiem.

(3) Ja Komisija, pamatojoties uz šā panta pirmās un otrās daļas noteikumiem, izdevusi administratīvo aktu, šā akta pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

papildināt otro daļu ar 3.¹ punktu šādā redakcijā:

“3¹) daļēji vai pilnīgi apturēt elektroniskās naudas emisiju;”;

aizstāt otrās daļas 5.punktā skaitli “1000” ar skaitli “100 000”.

31

Politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs” frakcija

Izteikt likumprojekta 40.panta ceturto daļu (attiecībā uz grozījumiem likuma 56.panta otrās daļas 5.punktā) šādā redakcijā:

„aizstāt otrās daļas 5.punktā skaitli „1000” ar skaitli „10 000”.

Neatbalstīts

papildināt otro daļu ar 3.¹ punktu šādā redakcijā:

“3¹) daļēji vai pilnīgi apturēt elektroniskās naudas emisiju;”;

aizstāt otrās daļas 5.punktā skaitli “1000” ar skaitli “100 000”.

VII nodaļa
Maksājumu pakalpojumu sniegšanas nosacījumi un informēšanas prasības

41. Izteikt VII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“VII nodaļa

Maksājumu pakalpojumu sniegšanas, elektroniskās naudas turēšanas un elektroniskās naudas atpirkšanas nosacījumi un informēšanas prasības”.

34. Izteikt VII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“VII nodaļa

Maksājumu pakalpojumu sniegšanas, elektroniskās naudas turēšanas un elektroniskās naudas atpirkšanas nosacījumi un informēšanas prasības”.

59.pants. (1) Ja maksājuma saņēmējs piedāvā atlaidi par noteikta maksājuma instrumenta izmantošanu, tas informē par to maksātāju pirms maksājuma uzsākšanas.

(2) Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs pieprasa maksu par noteikta maksājuma instrumenta izmantošanu, tas informē par to maksājuma pakalpojuma izmantotāju pirms maksājuma uzsākšanas, ja vien maksājumu pakalpojumu sniedzējs nav sniedzis šo informāciju atbilstoši šā likuma 63.panta prasībām.

42. Papildināt 59.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Elektroniskās naudas emitentam ir aizliegts piešķirt elektroniskās naudas turētājam procentus vai citu finansiālu labumu par darbību kopumu, kas saistīts ar elektroniskās naudas turēšanu noteiktā laika posmā.”

35. Papildināt 59.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Elektroniskās naudas emitentam ir aizliegts piešķirt elektroniskās naudas turētājam procentus vai citu finansiālu labumu par darbību kopumu, kas saistīts ar elektroniskās naudas turēšanu noteiktā laika posmā.”

VIII nodaļa
Maksājumi, uz kuriem attiecas standartlīgums

 43. Papildināt VII nodaļu ar 62.¹ pantu šādā redakcijā:

“62.¹ pants. (1) Elektroniskās naudas emitentam ir pienākums pēc elektroniskās naudas turētāja pieprasījuma jebkurā laikā par nominālvērtību atpirkt tā turējumā esošo elektronisko naudu monetārās vērtības apmērā.

 (2) Elektroniskās naudas atpirkšanas nosacījumus un kārtību nosaka elektroniskās naudas emitenta un elektroniskās naudas turētāja līgumā, norādot tajā arī ar elektroniskās naudas atpirkšanu saistīto maksu. Elektroniskās naudas turētājs tiek informēts par šiem nosacījumiem pirms tas uzņemas saistības saskaņā ar līgumu vai pirms piekrīt elektroniskās naudas emitenta piedāvājumam.

 (3) Maksu par elektroniskās naudas atpirkšanu nosaka samērīgu ar faktiskajām izmaksām, kādas radušās elektroniskās naudas emitentam. Maksu var piemērot tikai tad, ja tas paredzēts šā panta otrajā daļā minētajā līgumā, un vienā no šādiem gadījumiem:

1) atpirkšana tiek prasīta pirms līguma termiņa beigām;

2) līgumā paredzēta līguma beigu diena, un elektroniskās naudas turētājs izbeidzis līgumu pirms minētās dienas;

3) atpirkšana tiek prasīta vairāk nekā gadu pēc līguma termiņa beigu dienas.

(4) Pieprasot elektroniskās naudas atpirkšanu gada laikā pēc šā panta otrajā daļā minētā līguma termiņa beigām, elektroniskās naudas emitents atpērk turējumā esošo elektronisko naudu kopējās monetārās vērtības apmērā. Ja elektroniskās naudas emitents ir elektroniskās naudas iestāde, kas veic šā likuma 36.¹panta pirmās daļas 4.punktā minēto komercdarbību, un nav zināms, kādu daļu no līdzekļiem tā izmantos kā elektronisko naudu, elektroniskās naudas iestāde atpērk visus elektroniskās naudas turētāja atpirkt pieprasītos līdzekļus.

(5) Ja elektroniskās naudas atpirkšana tiek prasīta pirms šā panta otrajā daļā minētā līguma termiņa beigām, elektroniskās naudas turētājs var prasīt elektroniskās naudas pilnīgu vai daļēju atpirkšanu.

(6) Persona, kas nav patērētājs Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē un kas pieņem elektronisko naudu norēķiniem, par tiesībām atpirkt elektronisko naudu vienojas ar elektroniskās naudas emitentu, slēdzot šā panta otrajā daļā minēto līgumu.”

36. Papildināt VII nodaļu ar 62.¹ pantu šādā redakcijā:

“62.¹ pants. (1) Elektroniskās naudas emitentam ir pienākums pēc elektroniskās naudas turētāja pieprasījuma jebkurā laikā par nominālvērtību atpirkt tā turējumā esošo elektronisko naudu monetārās vērtības apmērā.

 (2) Elektroniskās naudas atpirkšanas nosacījumus un kārtību nosaka elektroniskās naudas emitenta un elektroniskās naudas turētāja līgumā, norādot tajā arī ar elektroniskās naudas atpirkšanu saistīto maksu. Elektroniskās naudas turētājs tiek informēts par šiem nosacījumiem pirms tas uzņemas saistības saskaņā ar līgumu vai pirms piekrīt elektroniskās naudas emitenta piedāvājumam.

 (3) Maksu par elektroniskās naudas atpirkšanu nosaka samērīgu ar faktiskajām izmaksām, kādas radušās elektroniskās naudas emitentam. Maksu var piemērot tikai tad, ja tas paredzēts šā panta otrajā daļā minētajā līgumā, un vienā no šādiem gadījumiem:

1) atpirkšana tiek prasīta pirms līguma termiņa beigām;

2) līgumā paredzēta līguma beigu diena, un elektroniskās naudas turētājs izbeidzis līgumu pirms minētās dienas;

3) atpirkšana tiek prasīta vairāk nekā gadu pēc līguma termiņa beigu dienas.

(4) Pieprasot elektroniskās naudas atpirkšanu gada laikā pēc šā panta otrajā daļā minētā līguma termiņa beigām, elektroniskās naudas emitents atpērk turējumā esošo elektronisko naudu kopējās monetārās vērtības apmērā. Ja elektroniskās naudas emitents ir elektroniskās naudas iestāde, kas veic šā likuma 36.¹panta pirmās daļas 4.punktā minēto komercdarbību, un nav zināms, kādu daļu no līdzekļiem tā izmantos kā elektronisko naudu, elektroniskās naudas iestāde atpērk visus elektroniskās naudas turētāja atpirkt pieprasītos līdzekļus.

(5) Ja elektroniskās naudas atpirkšana tiek prasīta pirms šā panta otrajā daļā minētā līguma termiņa beigām, elektroniskās naudas turētājs var prasīt elektroniskās naudas pilnīgu vai daļēju atpirkšanu.

(6) Persona, kas nav patērētājs Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē un kas pieņem elektronisko naudu norēķiniem, par tiesībām atpirkt elektronisko naudu vienojas ar elektroniskās naudas emitentu, slēdzot šā panta otrajā daļā minēto līgumu.”

XIV nodaļa
Maksājumu pakalpojumu sniedzēju atbildība

44. Izteikt XIV nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“XIV nodaļa

Maksājumu pakalpojumu sniedzēju un elektroniskās naudas emitentu atbildība”.

37. Izteikt XIV nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“XIV nodaļa

Maksājumu pakalpojumu sniedzēju un elektroniskās naudas emitentu atbildība”.

104.pants. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina efektīvu klientu sūdzību un strīdu izskatīšanas procedūru. Pilnīgai rakstveida informācijai par minēto sūdzību un strīdu izskatīšanas procedūru jābūt brīvi pieejamai maksājumu pakalpojumu sniedzēja iestādē un maksājumu pakalpojumu sniedzēja mājaslapā internetā, ja šāda mājaslapa ir izveidota.

45. Izteikt 104.pantu šādā redakcijā:

“104.pants. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs un elektroniskās naudas emitents nodrošina efektīvu maksājumu pakalpojumu izmantotāju un elektroniskās naudas turētāju iesniegumu un sūdzību (strīdu) par pakalpojumu sniegšanu izskatīšanas procedūru. Pilnīga rakstveida informācija par iesniegumu un sūdzību (strīdu) izskatīšanas procedūru ir brīvi pieejama maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai elektroniskās naudas emitenta iestādē un maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai elektroniskās naudas emitenta mājaslapā internetā, ja tāda ir izveidota.”

38. Izteikt 104.pantu šādā redakcijā:

“104.pants. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs un elektroniskās naudas emitents nodrošina efektīvu maksājumu pakalpojumu izmantotāju un elektroniskās naudas turētāju iesniegumu un sūdzību (strīdu) par pakalpojumu sniegšanu izskatīšanas procedūru. Pilnīga rakstveida informācija par iesniegumu un sūdzību (strīdu) izskatīšanas procedūru ir brīvi pieejama maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai elektroniskās naudas emitenta iestādē un maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai elektroniskās naudas emitenta mājaslapā internetā, ja tāda ir izveidota.”

105.pants. (1) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs saskaņā ar normatīvajiem aktiem veic uzraudzību pār šā likuma VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII un XIV nodaļas noteikumu ievērošanu attiecībā uz maksājumu pakalpojumu izmantotājiem, kuri uzskatāmi par patērētājiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, saņēmis maksājuma pakalpojuma izmantotāja iesniegumu par šā likuma VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII un XIV nodaļā minēto noteikumu neievērošanu, izvērtē, vai ir pieļauts patērētāju tiesību pārkāpums, kas radījis vai varētu radīt būtisku kaitējumu patērētāju grupas interesēm (patērētāju kolektīvajām interesēm). Ja no iesniegumā sniegtās informācijas un tam pievienotajiem materiāliem neizriet, ka ir pieļauts pārkāpums, kas radījis vai var radīt būtisku kaitējumu patērētāju grupas interesēm (patērētāju kolektīvajām interesēm), Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs neuzsākt administratīvo lietu. Šādā gadījumā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs sniedz atbildi maksājuma pakalpojuma izmantotājam.

(2) Komisija saskaņā ar normatīvajiem aktiem izskata iesniegumus, ko tie maksājumu pakalpojumu izmantotāji, kuri nav uzskatāmi par patērētājiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē, iesnieguši par šā likuma VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII un XIV nodaļas noteikumu neievērošanu, ja tā radījusi vai var radīt būtisku kaitējumu minēto pakalpojumu izmantotāju grupas interesēm (kolektīvajām interesēm). Ja no iesniegumā sniegtās informācijas un tam pievienotajiem materiāliem neizriet, ka ir pieļauts pārkāpums, kas radījis vai var radīt būtisku kaitējumu šo pakalpojumu izmantotāju grupas interesēm (kolektīvajām interesēm), Komisija ir tiesīga neuzsākt administratīvo lietu. Šādā gadījumā Komisija sniedz atbildi maksājuma pakalpojuma izmantotājam.

 46.  105.pantā:

papildināt pirmo un otro daļu pēc vārdiem “pakalpojumu izmantotājs” (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem “vai elektroniskās naudas turētājs” (attiecīgā skaitlī un locījumā);

39.  105.pantā:

papildināt pirmo un otro daļu pēc vārdiem “pakalpojumu izmantotājs” (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem “vai elektroniskās naudas turētājs” (attiecīgā skaitlī un locījumā);

(3) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Komisija savas kompetences ietvaros ir tiesīgi pieprasīt no maksājumu pakalpojumu izmantotājiem un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem lietas izskatīšanai nepieciešamo informāciju un noteikt tās iesniegšanas termiņu.

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Komisija atbilstoši savai kompetencei ir tiesīgi pieprasīt maksājumu pakalpojumu izmantotājiem, elektroniskās naudas turētājiem, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un elektroniskās naudas emitentiem lietas izskatīšanai nepieciešamo informāciju un noteikt tās iesniegšanas termiņu.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Komisija atbilstoši savai kompetencei ir tiesīgi pieprasīt maksājumu pakalpojumu izmantotājiem, elektroniskās naudas turētājiem, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un elektroniskās naudas emitentiem lietas izskatīšanai nepieciešamo informāciju un noteikt tās iesniegšanas termiņu.”;

(4) Ja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, izskatot administratīvo lietu, konstatē, ka šā likuma VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII un XIV nodaļas noteikumu neievērošana radījusi vai var radīt būtisku kaitējumu patērētāju grupas interesēm (patērētāju kolektīvajām interesēm), tas ir tiesīgs pieņemt lēmumu, ar kuru uzdod maksājumu pakalpojumu sniedzējam izbeigt šā likuma VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII un XIV nodaļas noteikumu neievērošanu vai novērst pieļautos pārkāpumus un noteikt šai nolūkā nepieciešamo darbību izpildes termiņu. Kārtību, kādā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pieņem lēmumus, un šo lēmumu pārsūdzēšanas kārtību nosaka Patērētāju tiesību aizsardzības likums.

papildināt ceturtās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem “pakalpojumu sniedzējam” ar vārdiem “vai elektroniskās naudas emitentam”;

papildināt ceturtās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem “pakalpojumu sniedzējam” ar vārdiem “vai elektroniskās naudas emitentam”;

(5) Ja Komisija, izskatot administratīvo lietu, konstatē, ka šā likuma VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII un XIV nodaļas noteikumu neievērošana radījusi vai var radīt būtisku kaitējumu to maksājumu pakalpojumu izmantotāju grupas interesēm (kolektīvajām interesēm), kuri nav uzskatāmi par patērētājiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē, tā ir tiesīga pieņemt lēmumu, ar kuru uzdod maksājumu pakalpojumu sniedzējam izbeigt šā likuma VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII un XIV nodaļas noteikumu neievērošanu vai novērst pieļautos pārkāpumus, un noteikt šai nolūkā nepieciešamo darbību izpildes termiņu.

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja Komisija, izskatot administratīvo lietu, konstatē, ka šā likuma VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII un XIV nodaļas noteikumu neievērošana radījusi vai var radīt būtisku kaitējumu to maksājumu pakalpojumu izmantotāju vai elektroniskās naudas turētāju kolektīvajām interesēm, kuri nav uzskatāmi par patērētājiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē, tā ir tiesīga pieņemt lēmumu, ar kuru uzdod maksājumu pakalpojumu sniedzējam vai elektroniskās naudas emitentam izbeigt šā likuma VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII un XIV nodaļas noteikumu neievērošanu vai novērst pieļautos pārkāpumus, un noteikt šim nolūkam nepieciešamo darbību izpildes termiņu.”

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja Komisija, izskatot administratīvo lietu, konstatē, ka šā likuma VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII un XIV nodaļas noteikumu neievērošana radījusi vai var radīt būtisku kaitējumu to maksājumu pakalpojumu izmantotāju vai elektroniskās naudas turētāju kolektīvajām interesēm, kuri nav uzskatāmi par patērētājiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē, tā ir tiesīga pieņemt lēmumu, ar kuru uzdod maksājumu pakalpojumu sniedzējam vai elektroniskās naudas emitentam izbeigt šā likuma VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII un XIV nodaļas noteikumu neievērošanu vai novērst pieļautos pārkāpumus, un noteikt šim nolūkam nepieciešamo darbību izpildes termiņu.”

106.pants. (1) Ja maksājuma pakalpojuma izmantotājs par šā likuma VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII, XIV un XV nodaļas noteikumu neievērošanu ir iesniedzis sūdzību Latvijas Komercbanku asociācijas ombudam (turpmāk šajā pantā — ombuds) un ombuds konstatē, ka sniegtais maksājuma pakalpojums neatbilst šā likuma prasībām vai noslēgtajam līgumam un tā rezultātā pakalpojuma izmantotājam radušies zaudējumi, ombuds iesaka maksājumu pakalpojumu sniedzējam atlīdzināt maksājuma pakalpojuma izmantotājam radušos zaudējumus.

(2) Ombuds reizi gadā sniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centram un Komisijai pārskatu par saņemtajām maksājumu pakalpojumu izmantotāju sūdzībām.

(3) Maksājuma pakalpojuma izmantotājs var vērsties ar prasību tiesā neatkarīgi no tā, vai viņš iepriekš ir iesniedzis sūdzību ombudam.

47. Papildināt 106.pantu pēc vārdiem “pakalpojuma izmantotājs” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “vai elektroniskās naudas turētājs” (attiecīgā locījumā).

40. Papildināt 106.pantu pēc vārdiem “pakalpojuma izmantotājs” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “vai elektroniskās naudas turētājs” (attiecīgā locījumā).

107.pants. Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas ir uzsācis maksājumu pakalpojumu sniegšanu Latvijā, neatverot tajā filiāli, pārkāpis šā likuma VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII un XIV nodaļas noteikumus vai ir pamatotas aizdomas par šādiem pārkāpumiem, tad iestādes, kuras ir pilnvarotas nodrošināt šo tiesību normu ievērošanu (turpmāk šajā pantā — kompetentās iestādes) ir maksājumu pakalpojumu sniedzēja izcelsmes (reģistrācijas) dalībvalsts kompetentās iestādes. Ja maksājumu pakalpojumu sniegšanā izmanto pārstāvjus un filiāles, tad kompetentās iestādes ir tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā sniegts maksājuma pakalpojums.

48. Izteikt 107.pantu šādā redakcijā:

“107.pants. Ja iestāde, kas uzsākusi maksājumu pakalpojumu sniegšanu Latvijā, neatverot tajā filiāli, pārkāpusi šā likuma VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII un XIV nodaļas noteikumus vai ir pamatotas aizdomas par šādiem pārkāpumiem, tad iestādes, kuras ir pilnvarotas nodrošināt šo tiesību normu ievērošanu (turpmāk šajā pantā — kompetentās iestādes), ir attiecīgās maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes izcelsmes (reģistrācijas) dalībvalsts kompetentās iestādes. Ja iestāde pakalpojumu sniegšanai izmanto pārstāvjus un filiāles, tad kompetentās iestādes ir tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā tiek sniegts attiecīgais pakalpojums.”

41. Izteikt 107.pantu šādā redakcijā:

“107.pants. Ja iestāde, kas uzsākusi maksājumu pakalpojumu sniegšanu Latvijā, neatverot tajā filiāli, pārkāpusi šā likuma VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII un XIV nodaļas noteikumus vai ir pamatotas aizdomas par šādiem pārkāpumiem, tad iestādes, kuras ir pilnvarotas nodrošināt šo tiesību normu ievērošanu (turpmāk šajā pantā — kompetentās iestādes), ir attiecīgās maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes izcelsmes (reģistrācijas) dalībvalsts kompetentās iestādes. Ja iestāde pakalpojumu sniegšanai izmanto pārstāvjus un filiāles, tad kompetentās iestādes ir tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā tiek sniegts attiecīgais pakalpojums.”

Pārejas noteikumi

49.  Papildināt pārejas noteikumus ar 5., 6., 7., 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

“5. Elektroniskās naudas institūcija, kas līdz 2011.gada 30.aprīlim atbilstoši Kredītiestāžu likuma prasībām ir informējusi Latvijas Banku par elektroniskās naudas institūcijas darbības uzsākšanu, līdz 2011.gada 30.oktobrim atbilstoši Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 5.¹ panta noteikumiem iesniedz Komisijai paziņojumu par reģistrāciju iestāžu reģistrā.

42. Papildināt pārejas noteikumus ar 5., 6., 7., 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

“5. Elektroniskās naudas institūcija, kas līdz 2011.gada 30.aprīlim atbilstoši Kredītiestāžu likuma prasībām ir informējusi Latvijas Banku par elektroniskās naudas institūcijas darbības uzsākšanu, līdz 2011.gada 30.oktobrim atbilstoši Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 5.¹ panta noteikumiem iesniedz Komisijai paziņojumu par reģistrāciju iestāžu reģistrā.

6. Elektroniskās naudas iestādei, kura līdz 2012.gada 30.aprīlim nav reģistrēta iestāžu reģistrā, pēc 2012.gada 30.aprīļa ir aizliegts emitēt elektronisko naudu.

32

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojekta 49.pantā (pārejas noteikumu 6.punktā) pēc vārdiem „nav reģistrēta” ar vārdiem „šā likuma 10.pantā minētajā”.

Atbalstīts

6. Elektroniskās naudas iestādei, kura līdz 2012.gada 30.aprīlim nav reģistrēta šā likuma 10.pantā minētajā iestāžu reģistrā, pēc 2012.gada 30.aprīļa ir aizliegts emitēt elektronisko naudu.

7. Maksājumu iestāde, kuras darbības uzsākšanai atbilstoši šā likuma 5.panta noteikumiem nav nepieciešama licence un kura līdz 2011.gada 30.aprīlim ir jau reģistrēta šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā, līdz 2011.gada 1.jūlijam iesniedz Komisijai informāciju par to, kā maksājumu iestāde nodrošina šā likuma 38.panta pirmās daļas prasību izpildi, ja maksājumu iestāde papildus maksājumu pakalpojumu sniegšanai veic šā likuma 36.panta pirmajā daļā minēto komercdarbību, kā arī apliecinājumu tam, ka maksājumu iestāde atbilst šā likuma 5.panta pirmās daļas 2.punkta prasībām.

7. Maksājumu iestāde, kuras darbības uzsākšanai atbilstoši šā likuma 5.panta noteikumiem nav nepieciešama licence un kura līdz 2011.gada 30.aprīlim ir jau reģistrēta šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā, līdz 2011.gada 1.jūlijam iesniedz Komisijai informāciju par to, kā maksājumu iestāde nodrošina šā likuma 38.panta pirmās daļas prasību izpildi, ja maksājumu iestāde papildus maksājumu pakalpojumu sniegšanai veic šā likuma 36.panta pirmajā daļā minēto komercdarbību, kā arī apliecinājumu tam, ka maksājumu iestāde atbilst šā likuma 5.panta pirmās daļas 2.punkta prasībām.

8. Maksājumu iestāde, kura līdz 2011.gada 1.jūlijam neiesniedz Komisijai informāciju par to, kā šī maksājumu iestāde nodrošina šā likuma 38.panta pirmās daļas prasību izpildi, ja tā papildus maksājumu pakalpojumu sniegšanai veic šā likuma 36.panta pirmajā daļā minēto komercdarbību, kā arī apliecinājumu tam, ka maksājumu iestāde atbilst šā likuma 5.panta pirmās daļas 2.punkta prasībām, tiek izslēgta no šā likuma 10.panta trešajā daļā minētā reģistra, un tai ir aizliegts sniegt maksājumu pakalpojumus.

33

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 49.panta (pārejas noteikumu 8.punktā) 8.punktu šādā redakcijā:

 „8. Maksājumu iestādi, kura līdz 2011.gada 1.jūlijam nav izpildījusi šā likuma pārejas noteikumu 7.punkta prasības par informācijas un apliecinājuma iesniegšanu, Komisija izslēdz no šā likuma 10.panta trešajā daļā minētā reģistra, un tai ir aizliegts sniegt maksājumu pakalpojumus.”

Atbalstīts

8. Maksājumu iestādi, kura līdz 2011.gada 1.jūlijam nav izpildījusi šā likuma pārejas noteikumu 7.punkta prasības par informācijas un apliecinājuma iesniegšanu, Komisija izslēdz no šā likuma 10.panta trešajā daļā minētā reģistra, un tai ir aizliegts sniegt maksājumu pakalpojumus.

9. Maksājumu iestāde, kuras darbības uzsākšanai atbilstoši šā likuma 5.panta noteikumiem nav nepieciešama licence un kura līdz 2011.gada 30.aprīlim jau ir reģistrēta šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā, līdz 2011.gada 1.septembrim samaksā šā likuma 40.¹ panta pirmajā daļā noteikto maksu Komisijas darbības finansēšanai kārtībā, kāda noteikta šā likuma 40.¹ panta otrajā daļā minētajos Komisijas normatīvajos noteikumos.”

9. Maksājumu iestāde, kuras darbības uzsākšanai atbilstoši šā likuma 5.panta noteikumiem nav nepieciešama licence un kura līdz 2011.gada 30.aprīlim jau ir reģistrēta šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā, līdz 2011.gada 1.septembrim samaksā šā likuma 40.¹ panta pirmajā daļā noteikto maksu Komisijas darbības finansēšanai kārtībā, kāda noteikta šā likuma 40.¹ panta otrajā daļā minētajos Komisijas normatīvajos noteikumos.”

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 13.novembra direktīvas 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ direktīvu 97/5/EK.

50. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 13.novembra direktīvas 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ direktīvu 97/5/EK;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra direktīvas 2009/110/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem direktīvā 2005/60/EK un direktīvā 2006/48/EK un par direktīvas 2000/46/EK atcelšanu.”

43. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 13.novembra direktīvas 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ direktīvu 97/5/EK;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra direktīvas 2009/110/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem direktīvā 2005/60/EK un direktīvā 2006/48/EK un par direktīvas 2000/46/EK atcelšanu.”

Likums stājas spēkā 2011.gada 30.aprīlī.

Likums stājas spēkā 2011.gada 30.aprīlī.