Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

( 78 )

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt Kredītiestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 23.nr.; 1996, 9., 14., 23.nr.; 1997, 23.nr.; 1998, 13.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 10., 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2., 12., 23.nr.; 2005, 13., 14.nr.; 2006, 15.nr.; 2007, 7., 12.nr.; 2008, 14., 23.nr.; 2009, 6., 7., 17., 22.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 23., 51., 160.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Kredītiestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 23.nr.; 1996, 9., 14., 23.nr.; 1997, 23.nr.; 1998, 13.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 10., 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2., 12., 23.nr.; 2005, 13., 14.nr.; 2006, 15.nr.; 2007, 7., 12.nr.; 2008, 14., 23.nr.; 2009, 6., 7., 17., 22.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 23., 51., 160.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu "eiro" ar vārdu "euro".

1. Aizstāt visā likumā vārdu "eiro" ar vārdu "euro".

2. Aizstāt visā likumā vārdu "banka" (attiecīgā locījumā) ar vār­du "kredītiestāde" (attiecīgā locījumā), izņemot vārdu savienojumus "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā), "dalībvalsts centrālā banka" (attiecīgā locījumā), "Eiropas Banku komiteja" (attiecīgā locījumā) un "Banku pārņemšanas likums" (attiecīgā locījumā) un likuma 9.panta pirmās daļas ievaddaļu.

2. Aizstāt visā likumā vārdu "banka" (attiecīgā locījumā) ar vār­du "kredītiestāde" (attiecīgā locījumā), izņemot vārdu savienojumus "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā), "dalībvalsts centrālā banka" (attiecīgā locījumā), "Eiropas Banku komiteja" (attiecīgā locījumā) un "Banku pārņemšanas likums" (attiecīgā locījumā) un likuma 9.panta pirmās daļas ievaddaļu.

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) kredītiestāde:

a) banka – kapitālsabiedrība, kas pieņem noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus no neierobežota klientu loka, savā vārdā izsniedz kredītus un sniedz citus finanšu pakalpojumus,

b) elektroniskās naudas institūcija – kapitālsabiedrība, kas emitē un apkalpo elektronisko naudu un kas nav banka;

3. 1.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

"1) kredītiestāde – kapitālsabiedrība, kas pieņem noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus no neierobežota klientu loka, savā vārdā izsniedz kredītus un sniedz citus finanšu pakalpojumus;";

3. 1.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

"1) kredītiestāde – kapitālsabiedrība, kas pieņem noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus no neierobežota klientu loka, savā vārdā izsniedz kredītus un sniedz citus finanšu pakalpojumus;";

4) finanšu pakalpojumi:

a) noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana;

b) kreditēšana;

b¹) finanšu līzings;

c) maksājumu pakalpojumi,

d) ar maksājumu pakalpojumu sniegšanu nesaistītu bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu izlaišana un apkalpošana;

e) tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar valūtu vai finanšu instrumentiem;

f) uzticības operācijas (trasts);

g) ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana;

h) galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšana, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu;

i) vērtību glabāšana;

j) (izslēgts ar 20.11.2003. likumu);

k) konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jautājumos;

l) (izslēgts ar 20.11.2003. likumu);

m) tādas informācijas sniegšana, kas saistīta ar klienta parādu saistību kārtošanu;

n) citi darījumi, kuri pēc būtības ir līdzīgi iepriekšminētajiem finanšu pakalpojumiem;

papildināt 4.punktu ar "o" apakšpunktu šādā redakcijā:

"o) elektroniskās naudas emisija.";

papildināt 4.punktu ar "o" apakšpunktu šādā redakcijā:

"o) elektroniskās naudas emisija.";

18) savstarpēji saistītu klientu grupa — divas vai vairākas personas:

a) kuras veido kredītiestādei vienu kopīgu risku, jo viena no šīm personām tieši vai netieši kontrolē citu personu vai citas personas, izņemot gadījumus, kad personas, kuras tieši vai netieši kontrolē citu personu vai citas personas, ir dalībvalstis, Eiropas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstis un dalībvalstu pašvaldības,

izteikt 18.punktu šādā redakcijā:

"18) savstarpēji saistītu klientu grupa – divas vai vairākas personas:

a) kuras veido kredītiestādei vienu kopīgu risku, jo viena no šīm personām tieši vai netieši kontrolē citu personu vai citas personas, izņemot gadījumus, kad ir pierādīts, ka personas, starp kurām pastāv kontroles attiecības, neveido kredītiestādei vienu kopīgu risku,

1

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

 Likumprojekta 3. pantā (likuma 1. pantā):

aizstāt trešās daļas (likuma 1. panta 18. punkta) "a" apakšpunktā vārdus "ir pierādīts" ar vārdiem "kredītiestāde pierāda";

Atbalstīts

izteikt 18.punktu šādā redakcijā:

"18) savstarpēji saistītu klientu grupa – divas vai vairākas personas:

a) kuras veido kredītiestādei vienu kopīgu risku, jo viena no šīm personām tieši vai netieši kontrolē citu personu vai citas personas, izņemot gadījumus, kad kredītiestāde pierāda, ka personas, starp kurām pastāv kontroles attiecības, neveido kredītiestādei vienu kopīgu risku,

b) starp kurām nepastāv kontroles attiecības, bet kuras veido kredītiestādei kopīgu risku, jo ir saistītas tādā veidā, ka vienas personas finansiālās problēmas var radīt citai personai vai citām personām parādu nomaksas grūtības;

b) starp kurām nepastāv kontroles attiecības, bet kuras veido kredītiestādei kopīgu risku, jo ir saistītas tādā veidā, ka vienas personas finansiālās problēmas, tai skaitā finansējuma nodrošināšanas grūtības vai parādu nomaksas grūtības, var radīt citai personai vai citām personām finansējuma nodrošināšanas grūtības vai parādu nomaksas grūtības;";

2

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

izteikt trešās daļas (likuma 1. panta 18. punkta) "b" apakšpunktu šādā redakcijā:

"b) starp kurām nepastāv kontroles attiecības, bet kuras veido kredītiestādei kopīgu risku, jo ir saistītas tādā veidā, ka vienas personas finansiālās problēmas, tai skaitā sarežģījumi finansējuma nodrošināšanā vai parādu nomaksas grūtības, var radīt citai personai vai citām personām sarežģījumus finansējuma nodrošināšanā vai parādu nomaksas grūtības;";

Atbalstīts

b) starp kurām nepastāv kontroles attiecības, bet kuras veido kredītiestādei kopīgu risku, jo ir saistītas tādā veidā, ka vienas personas finansiālās problēmas, tai skaitā sarežģījumi finansējuma nodrošināšanā vai parādu nomaksas grūtības, var radīt citai personai vai citām personām sarežģījumus finansējuma nodrošināšanā vai parādu nomaksas grūtības;

39) elektroniskā nauda – naudas līdzekļi, kuri izsakāmi prasījuma veidā pret emitentu un:

a) kuri ir reģistrēti elektroniskā ierīcē (viedkartē vai datora atmiņā),

b) kuri ir izveidojušies, saņemot no klienta naudas līdzekļus, kuru nominālvērtība nav zemāka par elektroniskā ierīcē reģistrēto nominālvērtību,

c) kurus kā maksāšanas līdzekli pieņem citas personas, kas nav šīs elektroniskās naudas emitenti;

izslēgt 39.punktu;

izslēgt 39.punktu;

papildināt pantu ar 60.punktu šādā redakcijā:

"60) konsolidētās uzraudzības institūcija – dalībvalsts uzraudzības institūcija, kas atbildīga par Eiropas Savienības mātes kredītiestādes un kredītiestādes, kuru kontrolē Eiropas Savienības mātes finanšu pārval­dītājsabiedrība, uzraudzību konsolidācijas grupas līmenī."

papildināt pantu ar 60. un 61.punktu šādā redakcijā:

"60) konsolidētās uzraudzības institūcija – dalībvalsts uzraudzības institūcija, kas atbildīga par Eiropas Savienības mātes kredītiestādes un kredītiestādes, kuru kontrolē Eiropas Savienības mātes finanšu pārval­dītājsabiedrība, uzraudzību konsolidācijas grupas līmenī;

3

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

papildināt piekto daļu (likuma 1. pantu) ar 61. punktu šādā redakcijā:

"61) uzraugu kolēģija – uzraudzības institūciju veidota konsultatīva sadarbības vienība, kas darbojas uz sadarbības līguma starp iesaistītajām uzraudzības iestādēm pamata.".

Atbalstīts

61) uzraugu kolēģija – uzraudzības institūciju veidota konsultatīva sadarbības vienība, kas darbojas uz sadarbības līguma starp iesaistītajām uzraudzības iestādēm pamata."

3.pants. 

(3) Latvijas Republikā elektroniskās naudas institūciju drīkst dibināt kā kapitālsabiedrību.

(4) Ja elektroniskās naudas institūcija ir dibināta kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību un tai saskaņā ar šo likumu ir jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegta licence (atļauja) elektroniskās naudas institūcijas darbībai, uz tās dibinātājiem un dalībniekiem attiecināmi šā likuma noteikumi par kredītiestādes dibinātājiem un akcionāriem.

4. Izslēgt 3.panta trešo un ceturto daļu.

4. Izslēgt 3.panta trešo un ceturto daļu.

6.pants. (1) Ārvalstu kredītiestādes filiāles dibināšanu, darbību, reorganizēšanu un likvidēšanu regulē šis likums, izņemot tā 27.panta 5.punktu, 35., 39., 40., 42., 43., 49., 51.pantu, 57.panta 1.punktu, 58., 59., 77., 78., 79., 80., 83., 84., 85., 86., 87., 90., 109., 125.pantu, 126.panta pirmās daļas 1. un 3.punktu, 127., 128.pantu, 129.panta otro daļu, 137., 138., 140., 141., 142., 143., 144., 145., 149., 152., 170., 172., 173., 174., 175., 176., 177., 184., 185., 188., 189. un 190.pantu, kā arī citi likumi.

5. 6.pantā:

izslēgt pirmajā daļā skaitli "40.";

5. 6.pantā:

izslēgt pirmajā daļā skaitli "40.";

(2) Elektroniskās naudas institūcijām, kurām saskaņā ar šo likumu nav jāsaņem licence (atļauja) savas darbības uzsākšanai, nav saistošas šā likuma 7.panta pirmās daļas, 8.panta otrās daļas, 10.¹, 12., 12.², 12.³, 13., 16., 17., 19., 20., 21., 24., 25., 26., 28., 29., 30.¹, 31., 32., 33., 33.¹, 33.², 34.¹, 35.², 36.³, 36.⁴, 39., 40., 42., 43., 44., 49., 50., 50.⁸, 50.⁹, 55., 57., 58., 59., 74.¹ panta un VI, VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII, XIV un XVI nodaļas prasības.

izslēgt otro daļu.

izslēgt otro daļu.

9.pants. (1) Vārdus “kredītiestāde”, “banka” vai šo vārdu savienojumu kapitālsabiedrības nosaukumā vai pašreklāmai drīkst lietot tikai:

1) Latvijas Republikā reģistrēta banka, kurai ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegta licence (atļauja) kredītiestādes darbībai;

2) citā dalībvalstī reģistrēta banka vai tās filiāle, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā uzsākusi finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikas teritorijā;

3) ārvalsts bankas filiāle, kurai ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegta licence (atļauja) kredītiestādes darbībai.

(2) Vārdus “kredītiestāde”, “elektroniskās naudas institūcija” vai šo vārdu savienojumu kapitālsabiedrības nosaukumā vai pašreklāmai drīkst lietot tikai:

1) Latvijas Republikā reģistrēta elektroniskās naudas institūcija, kurai ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegta licence (atļauja) elektroniskās naudas institūcijas darbībai;

2) Latvijas Republikā reģistrēta elektroniskās naudas institūcija, kura par darbības uzsākšanu ir informējusi Latvijas Banku;

3) citā dalībvalstī reģistrēta elektroniskās naudas institūcija vai tās filiāle, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā uzsākusi elektroniskās naudas institūcijas darbību Latvijas Republikas teritorijā;

4) ārvalsts elektroniskās naudas institūcijas filiāle, kurai ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegta licence (atļauja) elektroniskās naudas institūcijas darbībai.

 (4) Šā panta trešās daļas noteikumi neierobežo elektroniskās naudas institūciju tiesības pieņemt naudas līdzekļus no klientiem, vienlaikus apmainot šos naudas līdzekļus pret elektronisko naudu.

 (6) Elektroniskās naudas institūcija, kas:

1) saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci (atļauju), nedrīkst sniegt finanšu pakalpojumus vai veikt citu komercdarbību, kas nav elektroniskās naudas emitēšana vai ar to saistīta maksāšanas līdzekļu apkalpošana, vai maksājumu pakalpojumu sniegšana;

2) savu darbību ir tiesīga veikt, nesaņemot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci (atļauju), nedrīkst sniegt finanšu pakalpojumus, kas nav elektroniskās naudas emitēšana vai ar to saistīta maksāšanas līdzekļu apkalpošana, vai maksājumu pakalpojumu sniegšana.

(7) Šā panta sestās daļas noteikumi neliedz elektroniskās naudas institūcijai:

1) sniegt tādus finanšu pakalpojumus un citus pakalpojumus, kas ir cieši saistīti ar elektroniskās naudas emitēšanu un apkalpošanu vai ar apakšuzdevumiem, kuri izriet no elektroniskās naudas emitēšanas un apkalpošanas;

2) uzkrāt ar elektroniskās naudas emitēšanu un apkalpošanu saistītos datus, tai skaitā klientu identifikācijas datus, elektroniskās ierīces atmiņā.

6. Izslēgt 9.panta otro, ceturto, sesto un septīto daļu.

4

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt likumprojekta 6. pantu ar pirmo daļu, izsakot likuma 9. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Personai, kas sniedz finanšu pakalpojumus Latvijas Republikā, aizliegts izmantot savā nosaukumā (firmā) vai pašreklāmai vārdu "kredītiestāde" vai vārdu "banka" jebkurā locījumā un vārdu savienojumā tādā veidā, kas rada maldīgu priekšstatu par tās darbību saskaņā ar šo likumu.".

Atbalstīts

6. 9.pantā:

izteikt 9. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Personai, kas sniedz finanšu pakalpojumus Latvijas Republikā, aizliegts izmantot savā nosaukumā (firmā) vai pašreklāmai vārdu "kredītiestāde" vai vārdu "banka" jebkurā locījumā un vārdu savienojumā tādā veidā, kas rada maldīgu priekšstatu par tās darbību saskaņā ar šo likumu.";

izslēgt otro, ceturto, sesto un septīto daļu.

11.pants.  (3) Elektroniskās naudas institūcija savu darbību Latvijas Republikā ir tiesīga uzsākt pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegtas licences (atļaujas) saņemšanas un reģistrācijas komercdarbības veikšanai likumos noteiktajā kārtībā.

7. 11.pantā:

izslēgt trešo daļu;

7. 11.pantā:

izslēgt trešo daļu;

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija licenci (atļauju) kredītiestādes vai elektroniskās naudas institūcijas darbībai izsniedz uz nenoteiktu laiku.

izslēgt piektajā daļā vārdus "vai elektroniskās naudas institūcijas";

izslēgt piektajā daļā vārdus "vai elektroniskās naudas institūcijas";

(6) Visas elektroniskās naudas institūcijas un bankas, kuras emitē elektronisko naudu, izpilda un ievēro Latvijas Bankas noteiktās prasības attiecībā uz elektroniskās naudas izlaišanu un apkalpošanu, kā arī iesniedz Latvijas Bankai pārskatus par savu darbību un emitētās naudas apjomu Latvijas Bankas noteiktajā kārtībā un termiņos.

izslēgt sesto daļu.

izslēgt sesto daļu.

11.¹ pants. (1) Elektroniskās naudas institūcijai nav jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegta licence (atļauja), un tā savu darbību Latvijas Republikā ir tiesīga uzsākt pēc reģistrācijas komercdarbības veikšanai, ja tā par plānotās darbības uzsākšanu ir informējusi Latvijas Banku un pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) elektroniskās naudas institūcijas kopējās plānotās finanšu saistības pret emitētās elektroniskās naudas turētājiem nepārsniedz piecu miljonu eiro ekvivalentu latos, un elektroniskās naudas institūcijas darbībā tās nevienā brīdī nepārsniedz sešu miljonu eiro ekvivalentu latos;

2) elektroniskās naudas institūcijas emitēto elektronisko naudu kā maksāšanas līdzekli pieņem tās meitas sabiedrība, kura veic operatīvas funkcijas vai citas palīgfunkcijas attiecībā uz elektroniskās naudas institūcijas emitēto vai izplatīto elektronisko naudu, vai tās mātes sabiedrība, vai šādas mātes sabiedrības pārējās meitas sabiedrības;

3) elektroniskās naudas institūcijas emitēto elektronisko naudu kā maksāšanas līdzekli pieņem vienīgi ierobežots komersantu loks, kurus raksturo to atrašanās kopējās telpās vai tādas ciešas finansiālās vai darījumu attiecības ar elektroniskās naudas emitentu kā kopēja preču vai pakalpojumu tirdzniecības vai izplatīšanas sistēma.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā elektroniskās naudas institūcija nodrošina, lai:

1) vienā tās emitētā elektroniskās naudas līdzeklī (nesējā) uzkrātā elektroniskā nauda nepārsniegtu 150 eiro ekvivalentu latos;

2) datora atmiņā elektroniskās naudas līdzekļi būtu savstarpēji nodalīti, individuāli identificējami un, neautorizējot ar katru līdzekli veicamās darbības, nebūtu iespējams tos lietot vienam maksājumam vai vienam naudas līdzekļu pārvedumam.

8. Izslēgt 11.¹ pantu.

8. Izslēgt 11.¹ pantu.

12.⁵ pants. Latvijas Republikā reģistrētām elektroniskās naudas institūcijām, kuras nav saņēmušas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci (atļauju) elektroniskās naudas institūcijas darbībai, nav tiesību uzsākt elektroniskās naudas emitēšanu un tās apkalpošanu citā dalībvalstī šā likuma 12.² un 12.³ pantā noteiktajā kārtībā.

9. Izslēgt 12.⁵ pantu.

9. Izslēgt 12.⁵ pantu.

14.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija iesniegumu par licences (atļaujas) saņemšanu izskata triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības neizsniegt licenci (atļauju) jaundibināmai kredītiestādei, ja:

5

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu 10.pantu (attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju), papildinot likuma 14. panta pirmās daļas ievaddaļu pēc vārda "saņemšanas" ar vārdiem un skaitli "bet ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā no dienas, kad saņemts iesniegums licences (atļaujas) saņemšanai".

Atbalstīts

10. Papildināt 14. panta pirmās daļas ievaddaļu pēc vārda "saņemšanas" ar vārdiem un skaitli "bet ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā no dienas, kad saņemts iesniegums licences (atļaujas) saņemšanai".

21.pants. 

(2) Elektroniskās naudas institūcijas minimālais sākotnējais kapitāls ir ekvivalents vienam miljonam eiro, kas pārrēķināts latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu dienā, kad pieņemts lēmums izsniegt licenci (atļauju) elektroniskās institūcijas darbībai.

10. Izslēgt 21.panta otro daļu.

11. Izslēgt 21.panta otro daļu.

27.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var anulēt kredītiestādes licenci (atļauju), ja:

1) kredītiestāde nav uzsākusi darbību 12 mēnešu laikā kopš licences (atļaujas) izsniegšanas dienas;

2) tiek konstatēts, ka kredītiestāde sniegusi nepatiesas ziņas licences (atļaujas) saņemšanai;

3) kredītiestāde pārtraukusi darbību uz laiku, kas ir ilgāks par sešiem mēnešiem;

4) kredītiestāde ir uzsākusi pašlikvidācijas procesu;

5) kredītiestāde atsakās no licences (atļaujas) reorganizācijas gadījumā;

6) tiesa apstiprinājusi šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu lēmumu par kredītiestādes bankrota procedūras uzsākšanu;

7) kredītiestāde vairāk nekā divus mēnešus pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas brīdinājuma par licences (atļaujas) kredītiestādes darbībai anulēšanu labprātīgi un pilnā apmērā nav izdarījusi maksājumus Noguldījumu garantiju fondā;

8) kredītiestāde neievēro šā likuma un citu kredītiestādes darbību regulējošo likumu prasības un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvos noteikumus un rīkojumus.

11. Papildināt 27.panta pirmo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

"9) kredītiestādes akcionāriem ar būtisku līdzdalību iestājies tiem piederošo akciju balsstiesību izmantošanas aizliegums un tas ilgst vairāk nekā sešus mēnešus."

12. Papildināt 27.panta pirmo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

"9) kredītiestādes akcionāriem ar būtisku līdzdalību iestājies tiem piederošo akciju balsstiesību izmantošanas aizliegums un tas ilgst vairāk nekā sešus mēnešus."

34.¹ pants. Kredītiestāde nodrošina tās darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai piemērotas visaptverošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un darbību. Iekšējās kontroles sistēma ietver šādus pamatelementus:

1) kredītiestādes lielumam un darbības riskiem atbilstošu organizatorisko struktūru, kurā attiecībā uz darījumu veikšanu un kontroli starp kredītiestādes struktūrvienībām un atbildīgajiem darbiniekiem ir skaidri noteikts, nepārprotams un sistemātisks pienākumu, pilnvaru un atbildības sadalījums;

2) kredītiestādes darbībai piemītošo un varbūtējo risku identificēšanas, pārvaldīšanas, uzraudzības un ziņošanas sistēmu;

3) iekšējās kontroles procedūras.

12. Papildināt 34.¹ pantu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) atalgojuma sistēmu."

13. Papildināt 34.¹ pantu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) atalgojuma sistēmu."

35.¹ pants.

 (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izvērtē ārējās kredītu novērtējuma institūcijas (reitingu aģentūras) un par piemērotām kredītriska kapitāla prasības noteikšanai atzīst tās, kuru novērtējuma metodoloģija ir objektīva, neatkarīga, pastāvīgi tiek pārskatīta un kuru veiktie kredītu novērtējumi atbilst ticamības un pārskatāmības prasībām.

13. 35.¹ pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic ārējo kredītu novērtējuma institūciju (reitingu aģentūru) izvērtēšanu un par piemērotām kredītu vērtējuma izmantošanai kredītriska kapitāla prasības aprēķinā atzīst tās, kuras atbilst šādiem nosacījumiem:

1) to novērtējuma metodoloģija ir objektīva, neatkarīga, caurskatāma un pastāvīgi tiek pārskatīta;

2) to veiktie kredītu novērtējumi atbilst ticamības un caurskatāmības prasībām.";

6

7

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 13. pantā (likuma 35¹. panta) otrās daļas ievaddaļā terminu saskaņošanas nolūkā vārdu „šādiem nosacījumiem” ar vārdu „šādām prasībām”.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 13. pantā (likuma 35¹. panta) otrās daļas 1.punktā vārdus „novērtējuma metodoloģija” ar vārdiem „kredītu novērtējuma metodoloģija”.

Atbalstīts

Atbalstīts

14. 35.¹ pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic ārējo kredītu novērtējuma institūciju (reitingu aģentūru) izvērtēšanu un par piemērotām kredītu vērtējuma izmantošanai kredītriska kapitāla prasības aprēķinā atzīst tās, kuras atbilst šādām prasībām:

1) to kredītu novērtējuma metodoloģija ir objektīva, neatkarīga, caurskatāma un pastāvīgi tiek pārskatīta;

2) to veiktie kredītu novērtējumi atbilst ticamības un caurskatāmības prasībām.";

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Ārējās kredītu novērtējuma institūcijas novērtējuma metodoloģija uzskatāma par šā panta otrās daļas 1.punkta prasībām atbilstošu, ja ārējā kredītu novērtējuma institūcija reģistrēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra Regulu (EK) Nr.1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām un metodoloģijas papildu izvērtēšana nav nepieciešama."

8

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 13. pantā (likuma 35¹. panta) 2.¹ daļu šādā redakcijā:

„(2¹) Ārējās kredītu novērtējuma institūcijas (reitingu aģentūras) novērtējuma metodoloģija uzskatāma par šā panta otrās daļas 1.punkta prasībām atbilstošu, ja ārējā kredītu novērtējuma institūcija (reitingu aģentūra) reģistrēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra Regulu (EK) Nr.1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām. Metodoloģijas papildu izvērtēšana nav nepieciešama.”

Atbalstīts

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Ārējās kredītu novērtējuma institūcijas (reitingu aģentūras) novērtējuma metodoloģija uzskatāma par šā panta otrās daļas 1.punkta prasībām atbilstošu, ja ārējā kredītu novērtējuma institūcija (reitingu aģentūra) reģistrēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra Regulu (EK) Nr.1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām. Metodoloģijas papildu izvērtēšana nav nepieciešama."

35.² pants. (1) Elektroniskās naudas institūcijas pašu kapitāla attiecība nedrīkst būt mazāka par 2 procentiem pret lielāko no šādiem rādītājiem:

1) elektroniskās naudas institūcijas pašreizējās saistības, kas atbilst emitētās elektroniskās naudas daudzumam;

2) to iepriekšējo sešu mēnešu saistību vidējā vērtība, kuras atbilst emitētās elektroniskās naudas daudzumam.

(2) Elektroniskās naudas institūcijas pirmo sešu mēnešu darbības rezultātā šīs institūcijas pašu kapitāla attiecība pret saistībām, kas atbilst emitētās elektroniskās naudas kopējam daudzumam vai plānotajai sešu mēnešu saistību summas vidējai vērtībai, nedrīkst būt mazāka par 2 procentiem. Elektroniskās naudas institūcijas kopējo plānoto saistību apjomu, kas atkarīgs no emitētās elektroniskās naudas daudzuma, nosaka saskaņā ar elektroniskās naudas institūcijas sagatavoto saimnieciskās darbības plānu pirmajiem trim darbības gadiem.

14. Izslēgt 35.² pantu.

15. Izslēgt 35.² pantu.

36.³ pants. (1) Kredītiestāde publisko informāciju par savai darbībai piemītošo risku pārvaldīšanas mērķiem, metodēm un politiku, kā arī par pašu kapitāla prasībām un kapitāla pietiekamību.

15. Izteikt 36.³ panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Kredītiestāde publisko informāciju par savai darbībai piemītošo risku pārvaldīšanas mērķiem, metodēm un politiku, par pašu kapitāla prasībām un kapitāla pietiekamību, kā arī par atalgojuma politiku un praksi."

9

Juridiskais birojs

Aizstāt  likumprojekta 15. panta (likuma 36³. panta) pirmajā daļā vārdus „atalgojuma politiku un praksi”  ar vārdiem „atalgojuma politiku un tās realizāciju praksē attiecībā uz tām kredītiestādes amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālai darbībai ir būtiska ietekme uz tās riska profilu.”

Atbalstīts

16. Izteikt 36.³ panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Kredītiestāde publisko informāciju par savai darbībai piemītošo risku pārvaldīšanas mērķiem, metodēm un politiku, par pašu kapitāla prasībām un kapitāla pietiekamību, kā arī par atalgojuma politiku un tās realizāciju praksē attiecībā uz tām kredītiestādes amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālai darbībai ir būtiska ietekme uz tās riska profilu."

37.pants. 

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licencētas elektroniskās naudas institūcijas izvietoto aktīvu apjoms nedrīkst būt mazāks par to saistību apjomu, kas izriet no emitētās elektroniskās naudas daudzuma.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka ierobežojumus, kas jāievēro tās licencētām elektroniskās naudas institūcijām.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka ierobežojumus, kas jāievēro tās licencētām elektroniskās naudas institūcijām, izvietojot emitētās elektroniskās naudas daudzumam atbilstošo aktīvu apjomu.

16. Izslēgt 37.panta trešo, ceturto un piekto daļu.

17. Izslēgt 37.panta trešo, ceturto un piekto daļu.

40.pants. Lielo riska darījumu kopsumma nedrīkst pārsniegt kredītiestādes pašu kapitālu vairāk par astoņām reizēm.

17. Izslēgt 40.pantu.

18. Izslēgt 40.pantu.

42.pants. Riska darījumu apmērs ar vienu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu nedrīkst pārsniegt 25 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla. Riska darījumu ierobežojumiem pakļauto riska darījumu kopumu nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga atļaut pārsniegt lielo riska darījumu ierobežojumus tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, ja kredītiestāde aprēķina un ievēro papildu kapitāla prasību šādam pārsniegumam.

18. Izteikt 42.pantu šādā redakcijā:

"42.pants. (1) Riska darījumu apmērs ar vienu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu nedrīkst pārsniegt 25 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga atļaut pārsniegt šajā daļā minēto lielo riska darījumu ierobežojumu tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, ja kredītiestāde aprēķina un ievēro papildu kapitāla prasību šādam pārsniegumam.

10

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 18. panta (likuma 42. panta) pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Riska darījumu apmērs ar vienu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu nedrīkst pārsniegt 25 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga atļaut pārsniegt šo riska darījumu apmēru tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, ja kredītiestāde aprēķina un ievēro attiecīgajam pārsniegumam noteikto papildu kapitāla prasību.”

Atbalstīts

19. Izteikt 42.pantu šādā redakcijā:

"42.pants. (1) Riska darījumu apmērs ar vienu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu nedrīkst pārsniegt 25 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga atļaut pārsniegt šo riska darījumu apmēru tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, ja kredītiestāde aprēķina un ievēro attiecīgajam pārsniegumam noteikto papildu kapitāla prasību.

(2) Ja klients ir kredītiestāde vai tāda ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai ir piemērojamas kapitāla pietiekamību regulējošās prasības saskaņā ar finanšu instrumentu tirgu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, vai arī savstarpēji saistītu klientu grupā ir iekļauta viena vai vairākas kredītiestādes vai minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības, riska darījumu apmērs ar šādu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu nedrīkst pārsniegt 25 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla vai 100 miljonu euro ekvivalentu atkarībā no tā, kura summa ir lielākā, vienlaikus ievērojot, ka riska darījumu apmērs ar visiem pārējiem minētās savstarpēji saistītu klientu grupas klientiem, kas nav kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, nepārsniedz 25 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla. Ja 100 miljonu euro ekvivalents ir vairāk nekā 25 procenti no kredītiestādes pašu kapitāla, kredītiestāde pati nosaka riska darījumu apmēra ar šādu klientu ierobežojumu, kas nedrīkst pārsniegt kredītiestādes pašu kapitālu. Minēto ierobežojumu nosaka, ņemot vērā kredītiestādes risku pārvaldīšanas politiku un procedūru prasības.

11

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojekta 18. panta (likuma 42. panta) otrajā daļā pēc vārda „ekvivalents” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu”.

Atbalstīts

(2) Ja klients ir kredītiestāde vai tāda ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai ir piemērojamas kapitāla pietiekamību regulējošās prasības saskaņā ar finanšu instrumentu tirgu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, vai arī savstarpēji saistītu klientu grupā ir iekļauta viena vai vairākas kredītiestādes vai minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības, riska darījumu apmērs ar šādu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu nedrīkst pārsniegt 25 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla vai 100 miljonu euro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu atkarībā no tā, kura summa ir lielākā, vienlaikus ievērojot, ka riska darījumu apmērs ar visiem pārējiem minētās savstarpēji saistītu klientu grupas klientiem, kas nav kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, nepārsniedz 25 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla. Ja 100 miljonu euro ekvivalents latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu ir vairāk nekā 25 procenti no kredītiestādes pašu kapitāla, kredītiestāde pati nosaka riska darījumu apmēra ar šādu klientu ierobežojumu, kas nedrīkst pārsniegt kredītiestādes pašu kapitālu. Minēto ierobežojumu nosaka, ņemot vērā kredītiestādes risku pārvaldīšanas politiku un procedūru prasības.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija uz noteiktu laiku var atļaut izņēmuma gadījumā pārsniegt šā panta otrajā daļā minēto ierobežojumu, ja tas ir noteikts kredītiestādes pašu kapitāla apmērā, tomēr nepārsniedzot 100 miljonu euro ekvivalentu.  

12

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 18. panta (likuma 42. panta) trešajā daļā terminu saskaņošanas nolūkā vārdus „var atļaut” ar vārdiem „ir tiesīga” un papildināt pēc vārda „ekvivalentu” ar vārdiem „latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu”.

Atbalstīts

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija uz noteiktu laiku ir tiesīga izņēmuma gadījumā pārsniegt šā panta otrajā daļā minēto ierobežojumu, ja tas ir noteikts kredītiestādes pašu kapitāla apmērā, tomēr nepārsniedzot 100 miljonu euro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu.

 (4) Ierobežojumam pakļauto riska darījumu ar vienu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu kopumu, riska darījumu apmēra noteikšanas kārtību, iespējamos izņēmumus un pieļaujamās atkāpes no šādu riska darījumu apmēra ierobežojumiem un pašu kapitāla aprēķinu nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija."

13

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 18. panta (likuma 42. panta) ceturtajā daļā vārdus „iespējamos izņēmumus un pieļaujamās atkāpes no šādu riska darījumu apmēra ierobežojumiem” ar vārdiem „iespējamos izņēmumus no  riska darījumu apmēra ierobežojumiem”.

Atbalstīts

 (4) Ierobežojumam pakļauto riska darījumu ar vienu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu kopumu, riska darījumu apmēra noteikšanas kārtību, iespējamos izņēmumus no  riska darījumu apmēra ierobežojumiem un pašu kapitāla aprēķinu nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija."

43.pants. (1) Ja klients (savstarpēji saistītu klientu grupa) ir kredītiestādes mātes sabiedrība vai meitas sabiedrība, vai viena vai vairākas tās mātes sabiedrības meitas sabiedrības, tad riska darījumu apmērs ar šādiem klientiem nedrīkst pārsniegt 20 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla. Šis ierobežojums neattiecas uz bankas līdzdalību tās meitas sabiedrību pamatkapitālā.

19. 43.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

20. 43.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

(2) Riska darījumu apmērs ar personām, kuras saistītas ar kredītiestādi, nedrīkst kopsummā pārsniegt 15 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla. Šis ierobežojums neattiecas uz šā panta pirmajā daļā minētajiem riska darījumiem un uz bankas līdzdalību to komercsabiedrību pamatkapitālā, kurās bankai ir dalība.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var atļaut nepiemērot šā likuma 40., 42. un 43.panta pirmās daļas ierobežojumus riska darījumiem ar kredītiestādes meitas sabiedrībām, tās mātes sabiedrību vai mātes sabiedrības meitas sabiedrībām, ja kredītiestāde un minētie klienti tiek pakļauti konsolidētajai uzraudzībai, kuru veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija vai citas dalībvalsts uzraudzības institūcija, vai arī ārvalsts uzraudzības institūcija tādā ārvalstī, kur konsolidēto uzraudzību veic saskaņā ar tādām pašām prasībām, kādas ir noteiktas dalībvalstīm.

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Riska darījumu apmērs ar personām, kuras saistītas ar kredītiestādi, nedrīkst kopsummā pārsniegt 15 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla. Šis ierobežojums neattiecas uz riska darījumiem ar kredītiestādes mātes sabiedrību, meitas sabiedrībām un kredītiestādes mātes sabiedrības meitas sabiedrībām, kā arī uz kredītiestādes līdzdalību tās meitas sabiedrību pamatkapitālā un to komercsabiedrību pamatkapitālā, kurās kredītiestādei ir dalība.

(3) Ierobežojumiem pakļauto riska darījumu ar personām, kuras saistītas ar kredītiestādi, apmēra noteikšanas kārtību un pašu kapitāla aprēķinu nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija."

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Riska darījumu apmērs ar personām, kuras saistītas ar kredītiestādi, nedrīkst kopsummā pārsniegt 15 procentus no kredītiestādes pašu kapitāla. Šis ierobežojums neattiecas uz riska darījumiem ar kredītiestādes mātes sabiedrību, meitas sabiedrībām un kredītiestādes mātes sabiedrības meitas sabiedrībām, kā arī uz kredītiestādes līdzdalību tās meitas sabiedrību pamatkapitālā un to komercsabiedrību pamatkapitālā, kurās kredītiestādei ir dalība.

(3) Ierobežojumiem pakļauto riska darījumu ar personām, kuras saistītas ar kredītiestādi, apmēra noteikšanas kārtību un pašu kapitāla aprēķinu nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija."

44.pants. 

(2) Elektroniskās naudas institūcija nedrīkst iegūt līdzdalību citu komercsabiedrību pamatkapitālā, izņemot tādas komercsabiedrības, kuras veic ar šīs elektroniskās naudas institūcijas emitēto vai izplatīto elektronisko naudu saistītos apakšuzdevumus.

20. Izslēgt 44.panta otro daļu.

21. Izslēgt 44.panta otro daļu.

50.⁸ pants. (1) Kredītiestāde ievēro šā likuma 34.¹, 35., 40., 42., 43. un 49.panta prasības individuāli.

50.⁹ pants. (1) Latvijas Republikas mātes kredītiestāde ievēro šā likuma 35., 36.², 40., 42., 44. un 45.panta prasību izpildi kredītiestādes konsolidācijas grupas līmenī.

(6) Ja kredītiestādei, kas ir Latvijas Republikas mātes kredītiestādes vai Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, vai tās mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir ārvalsts meitas sabiedrība, kas ir kredītiestāde, finanšu iestāde vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, vai tai ir dalība šādā iestādē vai sabiedrībā, šāda kredītiestāde ievēro šā likuma 35., 36.², 40., 42., 44. un 45.panta prasības konsolidācijas apakšgrupas līmenī.

21. Izslēgt 50.⁸ un 50.⁹ pantā skaitli "40.".

22. Izslēgt 50.⁸ un 50.⁹ pantā skaitli "40.".

52.pants. 

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija apstiprina ieteikumus bankas kredītriska novērtēšanai. Šos ieteikumus banka izmanto sava kredītriska novērtēšanai.

22. Izteikt 52.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija apstiprina kredītiestāžu kredīt­riska pārvaldīšanas noteikumus."

14

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 22. panta (likuma 52. panta) otrajā daļā vārdu „apstiprina” ar vārdu „izdod”.

Atbalstīts

23. Izteikt 52.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izdod kredītiestāžu kredīt­riska pārvaldīšanas noteikumus."

IV nodaļa
Kredītiestāžu darbību regulējošās prasības

23. Papildināt IV nodaļu ar 59.⁷ un 59.⁸ pantu šādā redakcijā:

"59.⁷ pants. (1) Ja kredītiestādes uzņēmuma pārejas darījums tiek slēgts starp divām kredītiestādēm, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc šāda darījuma noslēgšanas ir tiesīga daļēji atbrīvot uzņēmuma nodevēju kredītiestādi, kā arī uzņēmuma ieguvēju kredītiestādi no vienas vai vairāku šādu kredītiestāžu darbību regulējošo prasību izpildes:

1) pašu kapitāla apmēra ievērošanas;

2) pašu kapitāla struktūras ievērošanas;

3) šā likuma 42., 44. un 45.pantā noteikto ierobežojumu ievērošanas.

24. Papildināt IV nodaļu ar 59.⁷ un 59.⁸ pantu šādā redakcijā:

"59.⁷ pants. (1) Ja kredītiestādes uzņēmuma pārejas darījums tiek slēgts starp divām kredītiestādēm, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc šāda darījuma noslēgšanas ir tiesīga daļēji atbrīvot uzņēmuma nodevēju kredītiestādi, kā arī uzņēmuma ieguvēju kredītiestādi no vienas vai vairāku šādu kredītiestāžu darbību regulējošo prasību izpildes:

1) pašu kapitāla apmēra ievērošanas;

2) pašu kapitāla struktūras ievērošanas;

3) šā likuma 42., 44. un 45.pantā noteikto ierobežojumu ievērošanas.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto atbrīvojumu Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga noteikt katrai kredītiestādei uz laiku, kas nepārsniedz
36 mēnešus no uzņēmuma pārejas darījuma uzsākšanas dienas.

15

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt likumprojekta 23. pantā (likuma 59.⁷ pantā) otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Šā panta pirmajā daļā minēto atbrīvojumu Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga noteikt katrai kredītiestādei uz laiku, kas nepārsniedz 36 mēnešus no atļaujas saņemšanas uzņēmuma pārejai dienas.".

Atbalstīts

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto atbrīvojumu Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga noteikt katrai kredītiestādei uz laiku, kas nepārsniedz 36 mēnešus no atļaujas saņemšanas uzņēmuma pārejai dienas.

(3) Kredītiestāde, kurai noteikts atbrīvojums no kredītiestāžu darbību regulējošo prasību izpildes, nav tiesīga šāda atbrīvojuma laikā piesaistīt jaunus noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus no neierobežota klientu loka un izsniegt jaunus kredītus vai palielināt esošo kredītu limitus.

(3) Kredītiestāde, kurai noteikts atbrīvojums no kredītiestāžu darbību regulējošo prasību izpildes, nav tiesīga šāda atbrīvojuma laikā piesaistīt jaunus noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus no neierobežota klientu loka un izsniegt jaunus kredītus vai palielināt esošo kredītu limitus.

 (4) Ja kredītiestāde līdz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktā atbrīvojuma no kredītiestāžu darbību regulējošo prasību izpildes termiņa beigām nenodrošina savas darbības atbilstību šā likuma prasībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija tai anulē licenci (atļauju).

16

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojekta 23. panta (likuma 59⁷. panta) ceturtajā daļā pēc vārdiem „šā likuma” ar vārdiem „un citu kredītiestāžu darbību regulējošo normatīvo aktu”.

Atbalstīts

 (4) Ja kredītiestāde līdz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktā atbrīvojuma no kredītiestāžu darbību regulējošo prasību izpildes termiņa beigām nenodrošina savas darbības atbilstību šā likuma un citu kredītiestāžu darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija tai anulē licenci (atļauju).

59.⁸ pants. (1) Kredītiestāde, kura saņem komercdarbības atbalstu, stingri ierobežo no darbības rezultātiem atkarīgo darba samaksas daļu procentuāli no kredītiestādes neto ieņēmumiem, lai nodrošinātu stabilai iestādes darbībai atbilstoša pašu kapitāla lieluma uzturēšanu un savlaicīgu komercdarbības atbalsta atmaksu.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa kredītiestādei, kura saņem komercdarbības atbalstu, pārskatīt kredītiestādes atalgojuma politiku attiecībā uz to kredītiestādes organizācijas līmeņu amatiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē tās riska profilu, tai skaitā, ja nepieciešams, noteikt ierobežojumus kredītiestādes padomes un valdes locekļu atalgojumam, lai veicinātu efektīvu risku pārvaldīšanu un ilgtermiņa attīstību.

(3) Kredītiestāde, kura saņem komercdarbības atbalstu, neizmaksā tās valdes locekļiem no darbības rezultātiem atkarīgo darba samaksas daļu, izņemot gadījumus, kad tas ir īpaši pamatots."

17

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt likumprojekta 23. pantā likuma 59.⁸ pantu šādā redakcijā:

"59.⁸ pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa kredītiestādei, kura saņem komercdarbības atbalstu, pārskatīt tās atalgojuma sistēmu, tai skaitā, ja nepieciešams, noteikt ierobežojumus kredītiestādes valdes locekļu atalgojumam, tādā veidā, kas nodrošina efektīvu risku pārvaldīšanu un ilgtermiņa attīstību.

(2) Kredītiestāde, kura saņem komercdarbības atbalstu, nosaka ierobežojumus (procentuāli) kredītiestādes neto ieņēmumu apmēram, kuru drīkst izmantot no darbības rezultātiem atkarīgai darba samaksai, lai nodrošinātu stabilai iestādes darbībai atbilstoša pašu kapitāla apmēra uzturēšanu un savlaicīgu komercdarbības atbalsta izbeigšanu.

(3) Kredītiestāde, kura saņem komercdarbības atbalstu, valdes locekļiem neparedz no darbības rezultātiem atkarīgu darba samaksu. Šādas kredītiestādes padome, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, izņēmuma kārtā var pieņemt lēmumu par šādas samaksas noteikšanu.".

Atbalstīts

59.⁸ pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa kredītiestādei, kura saņem komercdarbības atbalstu, pārskatīt tās atalgojuma sistēmu, tai skaitā, ja nepieciešams, noteikt ierobežojumus kredītiestādes valdes locekļu atalgojumam, tādā veidā, kas nodrošina efektīvu risku pārvaldīšanu un ilgtermiņa attīstību.

(2) Kredītiestāde, kura saņem komercdarbības atbalstu, nosaka ierobežojumus (procentuāli) kredītiestādes neto ieņēmumu apmēram, kuru drīkst izmantot no darbības rezultātiem atkarīgai darba samaksai, lai nodrošinātu stabilai iestādes darbībai atbilstoša pašu kapitāla apmēra uzturēšanu un savlaicīgu komercdarbības atbalsta izbeigšanu.

(3) Kredītiestāde, kura saņem komercdarbības atbalstu, valdes locekļiem neparedz no darbības rezultātiem atkarīgu darba samaksu. Šādas kredītiestādes padome, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, izņēmuma kārtā var pieņemt lēmumu par šādas samaksas noteikšanu.".

72.¹ pants. (1) (Izslēgta ar 22.02.2007. likumu).

(2) Elektroniskās naudas derīguma laikā kredītiestādei (attiecīgās elektroniskās naudas emitentam) pēc klienta pieprasījuma ir pienākums atpirkt no klienta šo elektronisko naudu, izmaksājot elektroniskās naudas nominālvērtībai atbilstošu summu. Šāda pakalpojuma nodrošināšanai elektroniskās naudas institūcija var prasīt no klienta komisijas maksu.

(3) Starp kredītiestādi un klientu noslēgtajā līgumā norāda nepārprotamus elektroniskās naudas atpirkšanas noteikumus. Elektroniskās naudas institū­cija, kurai saskaņā ar šo likumu nav jāsaņem licence, nodrošina klientam brīvu pieeju elektroniskās naudas atpirkšanas noteikumiem, ja sniegtā pakalpojuma rakstura un specifikas dēļ ar klientu netiek slēgts līgums.

(4) Elektroniskās naudas atpirkšanas noteikumi var paredzēt minimālo atpērkamo elektroniskās naudas summu, taču tā nedrīkst būt lielāka par 10 eiro ekvivalentu latos.

24. Izslēgt 72.¹ pantu.

25. Izslēgt 72.¹ pantu.

74.¹ pants. Kredītiestādēm jānodrošina efektīva klientu sūdzību un strīdu ar kredītiestādi par bezskaidras naudas līdzekļu kredīta pārvedumiem un darījumiem ar elektroniskajiem maksāšanas līdzekļiem izskatīšanas procedūra. Pilnai rakstveida informācijai par minēto sūdzību un strīdu izskatīšanas procedūru jābūt brīvi pieejamai kredītiestādē un elektroniski kredītiestādes mājas lapā interneta tīklā, ja tāda ir izveidota.

18

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu 25.pantu (attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju), izsakot likuma 74.¹ pantu šādā redakcijā:

"74.¹ pants. Kredītiestāde nodrošina efektīvu klientu iesniegumu un sūdzību (strīdu) par tās sniegtajiem finanšu pakalpojumiem izskatīšanas procedūru. Rakstveida informācija par minēto iesniegumu un sūdzību (strīdu) izskatīšanas procedūru ir brīvi pieejama kredītiestādē un elektroniskā veidā kredītiestādes mājas lapā internetā, ja tāda ir izveidota.".

Atbalstīts

26. Izteikt likuma 74.¹ pantu šādā redakcijā:

"74.¹ pants. (1) Kredītiestāde nodrošina efektīvu klientu iesniegumu un sūdzību (strīdu) par tās sniegtajiem finanšu pakalpojumiem izskatīšanas procedūru. Rakstveida informācija par minēto iesniegumu un sūdzību (strīdu) izskatīšanas procedūru ir brīvi pieejama kredītiestādē un elektroniskā veidā kredītiestādes mājas lapā internetā, ja tāda ir izveidota.

19

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt likuma 74.¹ pantu ar otro daļu (līdzšinējo tekstu uzskatot par pirmo daļu) šādā redakcijā:

"(2) Kredītiestāde sniedz rakstveida atbildi uz rakstveida iesniegumu un sūdzību (strīdu) par finanšu pakalpojumu sniegšanu 30 dienu laikā no iesnieguma vai sūdzības (strīda) saņemšanas dienas. Ja šo termiņu objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams ievērot, kredītiestāde ir tiesīga to pagarināt, par to rakstveidā paziņojot iesniedzējam.".

Atbalstīts

(2) Kredītiestāde sniedz rakstveida atbildi uz rakstveida iesniegumu un sūdzību (strīdu) par finanšu pakalpojumu sniegšanu 30 dienu laikā no iesnieguma vai sūdzības (strīda) saņemšanas dienas. Ja šo termiņu objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams ievērot, kredītiestāde ir tiesīga to pagarināt, par to rakstveidā paziņojot iesniedzējam.".

101.⁴ pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic Latvijas Republikas mātes kredītiestāžu vai Latvijas Republikā reģistrētu Eiropas Savienības mātes kredītiestāžu konsolidēto uzraudzību mātes kredītiestādes konsolidācijas grupas līmenī.

(2) Ja kredītiestādes mātes sabiedrība ir Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic šādu kredītiestāžu konsolidēto uzraudzību šīs finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī.

(3) Ja Latvijas Republikā un vismaz vēl vienā dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei - meitas sabiedrībai - mātes sabiedrība ir viena un tā pati Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic šādu kredītiestāžu konsolidēto uzraudzību šīs finanšu pārvaldītāj­sabiedrības konsolidācijas grupas līmenī.

(4) Ja Latvijas Republikā un vismaz vēl vienā dalībvalstī reģistrētajām kredītiestādēm mātes sabiedrības ir Latvijas Republikā un vismaz vēl vienā dalībvalstī reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība un katrā šajā dalībvalstī ir reģistrēta arī kredītiestāde - meitas sabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic konsolidēto uzraudzību, ja Latvijas Republikā reģistrētajai kredītiestādei ir lielākā aktīvu kopsumma.

(5) Ja Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei un vismaz vēl vienā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei mātes sabiedrība ir viena un tā pati finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas nav reģistrēta ne Latvijas Republikā, ne citā dalībvalstī, kur reģistrēta cita kredītiestāde, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic konsolidēto uzraudzību, ja Latvijas Republikā reģistrētajai kredītiestādei ir lielākā aktīvu kopsumma. Šādu kredītiestādi uzskata par Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrību.

(6) Īpašos gadījumos Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pēc savstarpējas vienošanās ar attiecīgo dalībvalstu uzraudzības institūcijām nepiemērot šā panta ceturtajā un piektajā daļā noteikto kārtību, ja tās piemērošana būtu neatbilstīga, ņemot vērā iesaistīto kredītiestāžu un to darbības relatīvo nozīmību dažādās valstīs, un ierosināt citas, nevis parastā kārtā nosakāmas, uzraudzības institūcijas noteikšanu konsolidētās uzraudzības veikšanai. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas iesaistītās uzraudzības institūcijas dod iespēju par konsolidāciju atbildīgajai kredītiestādei vai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, vai arī kredītiestādei ar lielāko aktīvu kopsummu izteikt viedokli par pieņemamo lēmumu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju par šāda veida vienošanos un tās saturu.

(7) Finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas ir kredītiestādes mātes sabiedrība, sniedz kredītiestādei, kuras konsolidēto uzraudzību veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, informāciju par tām kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kuras ir finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības vai kurās finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir dalība.

(8) Kredītiestādes konsolidētā uzraudzība finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī nenozīmē, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija individuāli uzrauga minēto finanšu pārvaldītājsabiedrību, taču finanšu pārvaldītājsabiedrība nodrošina, ka Latvijas Republikā reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības valdes priekšsēdētājs un valdes locekļi atbilst tādām pašām prasībām un uz viņiem attiecināmi tie paši ierobežojumi, kas noteikti kredītiestādes valdes priekšsēdētājam un valdes loceklim attiecīgi šā likuma 24.panta pirmajā un otrajā daļā un 25.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā.

(9) Ja Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde ir citas dalībvalsts mātes kredītiestādes vai citas dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība un tā šajā dalībvalstī nav iekļauta konsolidācijas grupā konsolidētās uzraudzības nolūkiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt no attiecīgās dalībvalsts minētās mātes sabiedrības informāciju, kas nepieciešama Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādes uzraudzībai.

(10) Tādas kredītiestāžu un finanšu pārvaldītājsabiedrību meitas sabiedrības, kas atbrīvotas no iekļaušanas konsolidācijas grupā saskaņā ar šā likuma 101.⁹ panta prasībām par nepieciešamās informācijas saņemšanu, pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma sniedz konsolidētajai uzraudzībai nepieciešamo informāciju. Finanšu un kapitāla tirgus komisija var veikt pārbaudes vai uzdot to veikšanu trešajām personām, lai pārbaudītu no minētajām meitas sabiedrībām saņemto informāciju.

101.⁵ pants. (1) Lai nodrošinātu konsolidēto uzraudzību pār Latvijas Republikā reģistrētu Eiropas Savienības mātes kredītiestādi un kredītiestādi, kas ir Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija plāno un koordinē uzraudzības darbības, koordinē būtiskas informācijas iegūšanu un izplatīšanu, kā arī sadarbojas ar iesaistītajām dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām.

(2) Ja Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes kredītiestāde un tās meitas sabiedrības vai Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība un tās meitas sabiedrības kopīgi iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniegumu par atļauju izmantot uz kredītiestādes iekšējiem reitingiem balstīto pieeju šā likuma 35.pantā minētā kredītriska kapitāla prasības aprēķinam vai attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju operacionālā riska kapitāla prasības aprēķinam, Finanšu un kapitāla tirgus komisija izskata to kopā ar visām iesaistītajām dalībvalstu uzraudzības institūcijām, uzklausa visu iesaistīto pušu viedokļus un lemj par pieprasītās atļaujas izsniegšanu. Iesniegumā norādāmās informācijas, pievienojamo dokumentu un iesnieguma izskatīšanas kārtību nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija atbilstoši kompetencei sešu mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts iesniegums, kuram pievienoti visi lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dokumenti, veic visus iespējamos pasākumus, kopīgi ar iesaistītajām uzraudzības institūcijām pieņem pamatotu lēmumu par iesniegumā minētās atļaujas izsniegšanu un nosūta šo lēmumu iesnieguma iesniedzējam.

(4) Saņemot šā panta otrajā daļā minēto iesniegumu, kuram pievienoti visi nepieciešamie dokumenti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties nosūta to visām iesaistītajām dalībvalstu uzraudzības institūcijām.

(5) Ja visas iesaistītās uzraudzības institūcijas šā panta trešajā daļā minētajā termiņā nevar pieņemt kopīgu lēmumu, to pieņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Sagatavojot šādu pamatotu lēmumu, tajā tiek atspoguļoti pārējo iesaistīto uzraudzības institūciju viedokļi. Lēmumu nosūta iesnieguma iesniedzējam un iesaistītajām uzraudzības institūcijām.

(6) Šā panta otrajā un piektajā daļā minētais lēmums ir saistošs attiecīgajām dalībvalstu uzraudzības institūcijām.

(7) Ja Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde, kas ir citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes kredītiestādes vai Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, kopā ar mātes sabiedrību iesniedz šā panta otrajā daļā minēto iesniegumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija piedalās ar iesaistītajām dalībvalstu uzraudzības institūcijām kopīgā lēmuma pieņemšanā. Ja sešu mēnešu laikā kopīgs lēmums nav pieņemts, noteicošo lēmumu pieņem kredītiestādes mātes sabiedrības uzraudzības institūcija un Finanšu un kapitāla tirgus komisija to ievēro, veicot attiecīgās kredītiestādes uzraudzību.

101.⁶ pants. (1) Ja tādas konsolidācijas grupas darbībā, kuras konsolidēto uzraudzību veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, rodas ārkārtas situācija, kas var apdraudēt jebkuras tās dalībvalsts finanšu sistēmu, kurā reģistrētas konsolidācijas grupas komercsabiedrības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ievērojot ierobežotas pieejamības informācijas atklāšanas noteikumus, nekavējoties brīdina par ārkārtas situāciju attiecīgo dalībvalstu centrālo banku vai citu par monetāro sistēmu atbildīgo kompetento iestādi, kā arī kredītiestāžu, finanšu iestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību un apdrošināšanas sabiedrību uzraudzības iestādes.

(2) Konsolidētajai uzraudzībai nepieciešamo informāciju, kas jau ir citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas rīcībā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja iespējams, pieprasa attiecīgajai uzraudzības institūcijai, lai novērstu nepieciešamību konsolidācijas grupā iekļautajām komercsabiedrībām vairākas reizes sniegt vienu un to pašu informāciju.

101.⁷ pants. (1) Lai nodrošinātu efektīvu konsolidēto uzraudzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija slēdz sadarbības līgumus ar komercsabiedrību uzraudzības institūcijām, kas iekļautas konsolidācijas grupā, par kuras konsolidēto uzraudzību tā ir atbildīga. Sadarbības līgumā Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā atbildīgā par konsolidēto uzraudzību var uzņemties papildu funkciju veikšanu, kā arī precizēt lēmumu pieņemšanas un sadarbības procedūras.

(2) Tādas Latvijas Republikā reģistrētas un konsolidācijas grupā iekļautas kredītiestādes uzraudzību, kura ir citas dalībvalsts mātes kredītiestādes vai citas dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var nodot attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai saskaņā ar savstarpēju vienošanos. Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju par šādu vienošanos un tās saturu.

101.⁸ pants. (1) Sadarbojoties ar citas dalībvalsts uzraudzības institūcijām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ar tām apmainās ar jebkādu informāciju, kas ir būtiska vai noderīga konsolidētās uzraudzības veikšanai. Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc savas iniciatīvas sniedz visu būtisko informāciju un pēc pieprasījuma sniedz noderīgu informāciju citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām. Informācija tiek uzskatīta par konsolidētās uzraudzības veikšanai būtisku, ja tā var ietekmēt citas dalībvalsts kredītiestādes vai finanšu iestādes darbības stabilitātes vērtējumu un ietver vismaz informāciju par:

1) galveno konsolidācijas grupā iekļauto kredītiestāžu grupu struktūru, kā arī konsolidācijas grupā iekļauto kredītiestāžu uzraudzības institūcijām;

2) procedūrām, kas ievērojamas, saņemot informāciju no kredītiestādēm, kuras veido grupu, un šīs informācijas pārbaudes kārtību;

3) kredītiestādes vai citu grupas komercsabiedrību negatīvām attīstības tendencēm, kas var būtiski ietekmēt kredītiestādes darbību;

4) sankcijām un ārkārtas pasākumiem, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic saskaņā ar šo likumu, ieskaitot papildu pašu kapitāla prasību noteikšanu un jebkādus ierobežojumus attīstītās operacionālā riska mērīšanas pieejas izmantošanai.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sniedz visu noderīgo informāciju citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kuru jurisdikcijā ir Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes kredītiestādes meitas sabiedrības un Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības. Nosakot noderīgās informācijas apjomu, ņem vērā minēto meitas sabiedrību nozīmīgumu attiecīgās dalībvalsts finanšu sistēmā.

(3) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tādas kredītiestādes uzraudzībai, kas ir citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes kredītiestādes vai citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, nepieciešama informācija par kapitāla prasību aprēķinam izmantojamām pieejām, to metodoloģiju un ieviešanas kārtību, kura jau var būt attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas rīcībā, tā, ja iespējams, pieprasa šādu informāciju no dalībvalsts uzraudzības institūcijas.

(4) Pirms citu dalībvalstu uzraudzības funkciju veikšanai svarīgu lēmumu pieņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar attiecīgo dalībvalstu uzraudzības institūcijām par šādiem jautājumiem:

1) par tādām izmaiņām akcionāru sastāvā un kredītiestādes grupas organizatoriskajā vai pārvaldes struktūrā, kurām nepieciešama uzraudzības institūciju atļauja;

2) par sankciju noteikšanu un ārkārtas pasākumiem, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija plāno veikt, ieskaitot papildu pašu kapitāla prasību noteikšanu un jebkādus ierobežojumus attīstītās operacionālā riska mērīšanas pieejas izmantošanai. Pirms šajā punktā minēto lēmumu pieņemšanas attiecībā uz kredītiestādēm, kuras ir citu dalībvalstu mātes kredītiestāžu vai citu dalībvalstu mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību meitas sabiedrības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija vienmēr konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju, kas ir atbildīga par konsolidēto uzraudzību. Steidzamos gadījumos vai gadījumos, kad šādas konsultācijas varētu apdraudēt lēmuma pieņemšanas efektivitāti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var nekonsultēties ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un nekavējoties paziņot tai pieņemto lēmumu.

101.⁹ pants. (1) Ja vienas vai vairāku kredītiestāžu mātes sabiedrība ir jaukta pārvaldītājsabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija tieši vai ar kredītiestāžu - meitas sabiedrību - starpniecību pieprasa, lai jauktā pārvaldītājsabiedrība un tās citas meitas sabiedrības sniedz informāciju, kas ir būtiska kredītiestāžu - meitas sabiedrību - uzraudzībai.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var veikt pārbaudes vai uzdot to veikšanu trešajām personām, lai pārbaudītu informāciju, kas saņemta no jauktajām pārvaldītājsabiedrībām un to meitas sabiedrībām. Ja jauktā pārvaldītājsabiedrība vai kāda no tās meitas sabiedrībām ir apdrošināšanas sabiedrība, var izmantot arī šā likuma 101.¹² panta pirmajā daļā noteikto pārbaudes kārtību. Ja jauktā pārvaldītājsabiedrība vai kāda no tās meitas sabiedrībām ir reģistrēta citā dalībvalstī, informācijas pārbaudi uz vietas veic šā likuma 101.¹³ pantā noteiktajā kārtībā.

101.¹⁰ pants. (1) Kredītiestādei, kuras mātes sabiedrība ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, ir pienākums sniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai informāciju par darījumiem, kurus tā veikusi ar mātes sabiedrību un citām tās meitas sabiedrībām, izņemot lielos riska darījumus, par kuriem informācija Finanšu un kapitāla tirgus komisijai sniegta atbilstoši citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Kredītiestāde izveido piemērotu risku vadības un iekšējās kontroles sistēmu, kā arī izstrādā attiecīgas grāmatvedības procedūras, lai pienācīgi noteiktu, novērtētu un kontrolētu darījumus ar tās mātes sabiedrību, kas ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, un šīs jauktās finanšu pārvaldītājsabiedrības citām meitas sabiedrībām.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības noteikt šā panta pirmajā daļā minēto darījumu ierobežojumus, ja šie darījumi apdraud kredītiestādes finansiālo stāvokli.

101.¹¹ pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt kredīt­iestādēm, finanšu iestādēm, finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktajām finanšu pārvaldītājsabiedrībām un to meitas sabiedrībām vai komercsabiedrībām, kas iekļautas konsolidācijas grupā vai ir atbrīvotas no iekļaušanas tajā, informāciju, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un citas dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas savstarpējo vienošanos ir nepieciešama kredītiestāžu konsolidētās uzraudzības veikšanai.

(2) Ja mātes sabiedrība un kāda no tās meitas sabiedrībām - kredītiestādēm - ir reģistrētas Latvijas Republikā un citās dalībvalstīs, Finanšu un kapitāla tirgus komisija un šo dalībvalstu uzraudzības institūcijas apmainās ar visu informāciju, kas nepieciešama konsolidētās uzraudzības veikšanai. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija neveic Latvijas Republikā reģistrētas mātes sabiedrības konsolidēto uzraudzību, tad pēc citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas lūguma, kura ir atbildīga par šādas uzraudzības veikšanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa no mātes sabiedrības jebkādu informāciju, kas varētu būt nozīmīga konsolidētajai uzraudzībai, un nosūta to par konsolidēto uzraudzību atbildīgajai uzraudzības institūcijai.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga apmainīties ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām ar šā panta otrajā daļā minēto informāciju, kas saņemta no finanšu pārvaldītājsabiedrībām, finanšu iestādēm, jauktajām pārvaldītājsabiedrībām un tādām to meitas sabiedrībām, kuras nav kredītiestādes vai ir atbrīvotas no iekļaušanas konsolidācijas grupā, un kas ir nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām konsolidētās uzraudzības veikšanai. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija iegūst un izmanto šādu informāciju, tas nenozīmē, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzrauga minētos komersantus.

101.¹² pants. (1) Ja kredītiestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta pārvaldītājsabiedrība kontrolē vienu vai vairākas meitas sabiedrības, kuras ir apdrošināšanas sabiedrības vai komercsabiedrības, kas sniedz tādus ieguldījumu pakalpojumus, kuriem ir vajadzīga licence, tad Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas ar citu dalībvalstu šādu apdrošināšanas sabiedrību un citu licencēto komercsabiedrību uzraudzības institūcijām. Finanšu un kapitāla tirgus komisija sniedz jebkādu informāciju, kas var nodrošināt šādu komercsabiedrību darbības un finanšu stāvokļa uzraudzību, citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām.

(2) Informācija, ko saņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija, veicot konsolidēto uzraudzību (īpaši - jebkāda informācija no uzraudzības institūcijām), uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sastāda to finanšu pārvaldītājsabiedrību sarakstu, kuru konsolidācijas grupas līmenī tā uzrauga kredītiestādes, un nosūta to citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām un Eiropas Komisijai.

101.¹³ pants. (1) Ja ir nepieciešams pārbaudīt tādas informācijas patiesumu, kuru, veicot konsolidēto uzraudzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņēmusi par citā dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, finanšu iestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību, jauktu pārvaldītājsabiedrību vai par kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai lūgumu pārbaudīt saņemtās informācijas patiesumu.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga veikt pārbaudes Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē, finanšu iestādē, finanšu pārvaldītājsabiedrībā, jauktā pārvaldītājsabiedrībā vai kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības, jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrībā, pamatojoties uz citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījumu, lai pārbaudītu tās informācijas patiesumu, kuru attiecīgā dalībvalsts uzraudzības institūcija saņēmusi par attiecīgajām sabiedrībām, veicot konsolidēto uzraudzību, vai atļaut veikt šādu pārbaudi šīs dalībvalsts uzraudzības institūcijai. Ja attiecīgā dalībvalsts uzraudzības institūcija pati neveic pārbaudi, tā var piedalīties Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veiktajā pārbaudē.

101.¹⁴ pants. (1) Ja Latvijas Republikā reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas ir kredītiestādes vai finanšu iestādes mātes sabiedrība, neievēro šā likuma prasības vai nesniedz kredītiestādei konsolidētajai uzraudzībai nepieciešamo informāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības piemērot tai šā likuma 199.pantā minēto soda naudu vai arī aizliegt izmantot tās balsstiesības Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādēs un finanšu iestādēs.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas ar citas dalībvalsts uzraudzības institūcijām, lai nodrošinātu efektīvu konsolidēto uzraudzību (īpaši - ja finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības atrašanās vieta nesakrīt ar tās vadības atrašanās vietu).

101.¹⁵ pants. (1) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija neveic tādas kredītiestādes konsolidēto uzraudzību, kuras mātes sabiedrība ir ārvalsts kredītiestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc kredītiestādes mātes sabiedrības lūguma, vai pēc citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības vai tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības lūguma, kura ir kredītiestādes meitas sabiedrība, konsultējas ar iesaistītajām dalībvalstu uzraudzības institūcijām un novērtē, vai kredītiestāde ir pakļauta dalībvalstīs noteiktajām prasībām līdzvērtīgai konsolidētajai uzraudzībai.

(2) Izvērtējot, vai attiecīgās ārvalsts uzraudzības institūcijas veiktā konsolidētā uzraudzība atbilst dalībvalstīs noteiktajām konsolidētās uzraudzības prasībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar Eiropas Banku komiteju un ievēro tās vadlīnijas.

(3) Ja ārvalsts uzraudzības institūcijas veiktā konsolidētā uzraudzība neatbilst dalībvalstīs noteiktajām prasībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija tādas kredītiestādes konsolidēto uzraudzību, kuras mātes sabiedrība ir ārvalsts kredītiestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, veic atbilstoši šā likuma prasībām.

25. Izslēgt 101.⁴, 101.⁵, 101.⁶, 101.⁷, 101.⁸, 101.⁹, 101.¹⁰, 101.¹¹, 101.¹², 101.¹³, 101.¹⁴ un 101.¹⁵ pantu.

27. Izslēgt 101.⁴, 101.⁵, 101.⁶, 101.⁷, 101.⁸, 101.⁹, 101.¹⁰, 101.¹¹, 101.¹², 101.¹³, 101.¹⁴ un 101.¹⁵ pantu.

106.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vai tās pilnvarotai personai ir tiesības veikt kredītiestādes un tās meitas sabiedrības, kas ir iekļauta konsolidācijas grupā, darbības pārbaudi.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vai tās pilnvarotai personai ir tiesības iepazīties ar visu kredītiestādes un tās meitas sabiedrības, kas ir iekļauta konsolidācijas grupā, dokumentāciju, aktīviem un pasīviem, kā arī saņemt no bankas atbildīgajām personām paskaidrojumus un informāciju par komercsabiedrībām, kurās bankai ir ieguldījumi.

26. Izteikt 106.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vai tās pilnvarotai personai ir tiesības veikt kredītiestādes vai finanšu pārvaldītājsabiedrības un tās meitas sabiedrību, kas ir iekļautas konsolidācijas grupā, darbības pārbaudi.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vai tās pilnvarotai personai ir tiesības iepazīties ar visu kredītiestādes vai finanšu pārvaldītājsabiedrības un tās meitas sabiedrību, kas ir iekļautas konsolidācijas grupā, dokumentāciju, aktīviem un pasīviem, kā arī saņemt no mātes sabiedrības vai meitas sabiedrību atbildīgajām personām paskaidrojumus un informāciju par komercsabiedrībām, kurās konsolidācijas grupai ir ieguldījumi."

28. Izteikt 106.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vai tās pilnvarotai personai ir tiesības veikt kredītiestādes vai finanšu pārvaldītājsabiedrības un tās meitas sabiedrību, kas ir iekļautas konsolidācijas grupā, darbības pārbaudi.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vai tās pilnvarotai personai ir tiesības iepazīties ar visu kredītiestādes vai finanšu pārvaldītājsabiedrības un tās meitas sabiedrību, kas ir iekļautas konsolidācijas grupā, dokumentāciju, aktīviem un pasīviem, kā arī saņemt no mātes sabiedrības vai meitas sabiedrību atbildīgajām personām paskaidrojumus un informāciju par komercsabiedrībām, kurās konsolidācijas grupai ir ieguldījumi."

27. Papildināt likumu ar 108.² un 108.³ pantu šādā redakcijā:

"108.² pants. Lai nodrošinātu tādu kredītiestāžu uzraudzību, kuras ar filiāļu starpniecību darbojas vienā vai vairākās dalībvalstīs, Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas ar iesaistīto valstu uzraudzības institūcijām, sniedzot un saņemot no iesaistīto valstu uzraudzības institūcijām visu informāciju par kredītiestāžu vadību un akcionāriem, kura var sekmēt šādu kredītiestāžu uzraudzību, un nodrošina filiāļu darbības uzsākšanu vai kredītiestādes licences izsniegšanu un visu informāciju, kas nepieciešama šo kredītiestāžu darbības pārraudzībai, jo īpaši attiecībā uz likviditāti, maksātspēju, noguldījumu garantijām, lielo riska darījumu ierobežošanu, vadības un grāmatvedības procedūrām un iekšējās kontroles mehānismiem.

20

Juridiskais birojs

Ierosinām precizēt likumprojekta 27. pantu (likuma 108². pantu), izsakot to šādā redakcijā:

 „108². pants. Lai nodrošinātu tādu kredītiestāžu uzraudzību, kuras ar filiāļu starpniecību darbojas vienā vai vairākās dalībvalstīs, Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas ar iesaistīto dalībvalstu uzraudzības institūcijām, sniedz un saņem no šo valstu uzraudzības institūcijām kredītiestāžu uzraudzībai nepieciešamo informāciju par kredītiestāžu vadību un akcionāriem, kā arī  informāciju, kas attiecas uz kredītiestādes licences saņemšanu, filiāļu darbības uzsākšanu un  kredītiestāžu darbību regulējošām prasībām, jo īpaši attiecībā uz likviditāti, maksātspēju, noguldījumu garantijām, lielo riska darījumu ierobežošanu, vadības un grāmatvedības procedūrām un iekšējās kontroles mehānismiem.”

Atbalstīts

29. Papildināt likumu ar 108.² un 108.³ pantu šādā redakcijā:

"108.² pants. Lai nodrošinātu tādu kredītiestāžu uzraudzību, kuras ar filiāļu starpniecību darbojas vienā vai vairākās dalībvalstīs, Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas ar iesaistīto dalībvalstu uzraudzības institūcijām, sniedz un saņem no šo valstu uzraudzības institūcijām kredītiestāžu uzraudzībai nepieciešamo informāciju par kredītiestāžu vadību un akcionāriem, kā arī  informāciju, kas attiecas uz kredītiestādes licences saņemšanu, filiāļu darbības uzsākšanu un  kredītiestāžu darbību regulējošām prasībām, jo īpaši attiecībā uz likviditāti, maksātspēju, noguldījumu garantijām, lielo riska darījumu ierobežošanu, vadības un grāmatvedības procedūrām un iekšējās kontroles mehānismiem.

108.³ pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, norādot pamatojumu, ir tiesīga lūgt kredītiestādes, kurai ir Latvijas Republikā reģistrēta filiāle, kas nav iekļauta konsolidācijas grupā, mītnes valsts uzraudzības institūcijai vai konsolidētās uzraudzības institūcijai, kas veic konsolidācijas grupas, kurā ietilpst kredītiestāde, kam ir Latvijas Republikā reģistrēta filiāle, uzraudzību,  nodrošināt kopīga lēmuma pieņemšanu par Latvijas Republikā reģistrētās filiāles atzīšanu par nozīmīgu.

21

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likumprojekta 27. panta (likuma 108³. panta) pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, norādot pamatojumu, nosūta kredītiestādes, kurai ir Latvijas Republikā reģistrēta filiāle, kas nav iekļauta konsolidācijas grupā, mītnes valsts uzraudzības institūcijai vai konsolidētās uzraudzības institūcijai, kas veic konsolidācijas grupas, kurā ietilpst kredītiestāde, kam ir Latvijas Republikā reģistrēta filiāle, uzraudzību, lūgumu saskaņot viedokļus lēmuma pieņemšanai (turpmāk - saskaņots lēmums) par Latvijas Republikā reģistrētās filiāles atzīšanu par nozīmīgu.”

Atbalstīts

108.³ pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, norādot pamatojumu, nosūta kredītiestādes, kurai ir Latvijas Republikā reģistrēta filiāle, kas nav iekļauta konsolidācijas grupā, mītnes valsts uzraudzības institūcijai vai konsolidētās uzraudzības institūcijai, kas veic konsolidācijas grupas, kurā ietilpst kredītiestāde, kam ir Latvijas Republikā reģistrēta filiāle, uzraudzību, lūgumu saskaņot viedokļus lēmuma pieņemšanai (turpmāk - saskaņots lēmums) par Latvijas Republikā reģistrētās filiāles atzīšanu par nozīmīgu.

(2) Lai filiāli atzītu par nozīmīgu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā tās atbilstību šādiem kritērijiem:

1) filiāles tirgus daļa iesaistītajā valstī pārsniedz 2 procentus no tās banku sektora piesaistīto noguldījumu apmēra;

2) filiāles darbības apturēšana vai slēgšana var ietekmēt iesaistītās valsts finanšu tirgus likviditāti un maksājumu un norēķinu sistēmu;

3) filiāles aktīvi un tās klientu skaits ir nozīmīgs iesaistītās valsts banku sektoram vai finanšu sistēmai.

22

23

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 27. panta (likuma 108³. panta) otrās daļas 2.punktā vārdu „slēgšana” ar vārdu „izbeigšana”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt likumprojekta 27. pantā likuma 108.³ panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Vērtējot filiāles nozīmīgumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā  šādus kritērijus:

1) filiāles Latvijas Republikā piesaistītie noguldījumi pārsniedz divus procentus no kredītiestāžu  sektora piesaistīto noguldījumu apmēra;

2) filiāles darbības apturēšana vai izbeigšana var ietekmēt Latvijas Republikas finanšu tirgus likviditāti un maksājumu un norēķinu sistēmu;

3) filiāles aktīvi un tās klientu skaits ir nozīmīgs Latvijas Republikas kredītiestāžu sektoram vai finanšu sistēmai.".

Atbalstīts, iekļauts komisijas priekšliku-mā nr.23

Atbalstīts

(2) Vērtējot filiāles nozīmīgumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā  šādus kritērijus:

1) filiāles Latvijas Republikā piesaistītie noguldījumi pārsniedz divus procentus no kredītiestāžu  sektora piesaistīto noguldījumu apmēra;

2) filiāles darbības apturēšana vai izbeigšana var ietekmēt Latvijas Republikas finanšu tirgus likviditāti un maksājumu un norēķinu sistēmu;

3) filiāles aktīvi un tās klientu skaits ir nozīmīgs Latvijas Republikas kredītiestāžu sektoram vai finanšu sistēmai.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija un filiāles mītnes valsts uzraudzības institūcija vai konsolidētās uzraudzības institūcija sadarbojas un dara visu iespējamo, lai divu mēnešu laikā no šā panta pirmajā daļā minētā lūguma nosūtīšanas dienas pieņemtu kopīgu lēmumu par filiāles atzīšanu par nozīmīgu.

24

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 27. panta (likuma 108³. panta) trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija un filiāles mītnes valsts uzraudzības institūcija vai konsolidētās uzraudzības institūcija sadarbojas un veic visas nepieciešamās darbības, lai divu mēnešu laikā no šā panta pirmajā daļā minētā lūguma nosūtīšanas dienas pieņemtu saskaņotu lēmumu par filiāles atzīšanu par nozīmīgu.”

Atbalstīts

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija un filiāles mītnes valsts uzraudzības institūcija vai konsolidētās uzraudzības institūcija sadarbojas un veic visas nepieciešamās darbības, lai divu mēnešu laikā no šā panta pirmajā daļā minētā lūguma nosūtīšanas dienas pieņemtu saskaņotu lēmumu par filiāles atzīšanu par nozīmīgu.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto kopīgo lēmumu var pārsūdzēt konsolidētās uzraudzības institūcijas vai filiāles mītnes valstī attiecīgās valsts likumos noteiktajā kārtībā.

25

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 27. panta (likuma 108³. panta) ceturtajā daļā vārdu „kopīgo” kā lieku.

Atbalstīts

(4) Šā panta trešajā daļā minēto lēmumu var pārsūdzēt konsolidētās uzraudzības institūcijas vai filiāles mītnes valstī attiecīgās valsts likumos noteiktajā kārtībā.

(5) Ja divu mēnešu laikā no šā panta pirmajā daļā minētā lūguma izteikšanas netiek pieņemts kopīgs lēmums, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ievērojot mītnes valsts uzraudzības institūcijas vai konsolidētās uzraudzības institūcijas viedokli, turpmāko divu mēnešu laikā ir tiesīga vienpersoniski pieņemt lēmumu par attiecīgās filiāles atzīšanu par nozīmīgu.

26

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 27. panta (likuma 108³. panta) piektajā daļā vārdu „izteikšanas” ar vārdu „nosūtīšanas”, vārdu „kopīgs” ar vārdu „saskaņots” un vārdu „vienpersoniski” ar vārdiem „bez viedokļu saskaņošanas”.

Atbalstīts

(5) Ja divu mēnešu laikā no šā panta pirmajā daļā minētā lūguma nosūtīšanas netiek pieņemts saskaņots lēmums, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ievērojot mītnes valsts uzraudzības institūcijas vai konsolidētās uzraudzības institūcijas viedokli, turpmāko divu mēnešu laikā ir tiesīga bez viedokļu saskaņošanas pieņemt lēmumu par attiecīgās filiāles atzīšanu par nozīmīgu.

(6) Citas dalībvalsts uzraudzības institūcija var vērsties Finanšu un kapitāla tirgus komisijā ar lūgumu atzīt šajā dalībvalstī reģistrēto Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes filiāli par nozīmīgu vai arī, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir konsolidētās uzraudzības institūcija, ar lūgumu atzīt konsolidācijas grupā iekļauto kredītiestāžu filiāles par nozīmīgām. Finanšu un kapitāla tirgus komisija dara visu iespējamo, lai divu mēnešu laikā no lūguma saņemšanas dienas pieņemtu kopīgu lēmumu par filiāles atzīšanu par nozīmīgu.

27

28

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 27. panta (likuma 108³. panta) sestajā daļā vārdus „dara visu iespējamo, lai divu mēnešu laikā no lūguma saņemšanas dienas pieņemtu kopīgu lēmumu par filiāles atzīšanu par nozīmīgu” ar vārdiem „veic visas nepieciešamās darbības, lai divu mēnešu laikā no lūguma saņemšanas dienas pieņemtu saskaņotu lēmumu par filiāles atzīšanu par nozīmīgu”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt likumprojekta 27. pantā likuma 108.³ panta sesto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja saskaņots lēmums netiek pieņemts, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ievēro citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieņemto lēmumu par attiecīgās filiāles atzīšanu par nozīmīgu.".

Atbalstīts

Atbalstīts

(6) Citas dalībvalsts uzraudzības institūcija var vērsties Finanšu un kapitāla tirgus komisijā ar lūgumu atzīt šajā dalībvalstī reģistrēto Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes filiāli par nozīmīgu vai arī, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir konsolidētās uzraudzības institūcija, ar lūgumu atzīt konsolidācijas grupā iekļauto kredītiestāžu filiāles par nozīmīgām. Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic visas nepieciešamās darbības, lai divu mēnešu laikā no lūguma saņemšanas dienas pieņemtu saskaņotu lēmumu par filiāles atzīšanu par nozīmīgu. Ja saskaņots lēmums netiek pieņemts, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ievēro citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieņemto lēmumu par attiecīgās filiāles atzīšanu par nozīmīgu.

(7) Šā panta sestajā daļā minēto kopīgo lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.

29

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 27. panta (likuma 108³. panta) septītajā daļā vārdu „kopīgo” kā lieku.

Atbalstīts

(7) Šā panta sestajā daļā minēto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.

(8) Pieņemto lēmumu par filiāles atzīšanu par nozīmīgu dara zināmu attiecīgajām dalībvalstu uzraudzības institūcijām.

30

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt likumprojekta 27. pantā likuma 108.³ panta astoto daļu šādā redakcijā:

   "(8) Pieņemto lēmumu par filiāles atzīšanu par nozīmīgu dara zināmu attiecīgajām Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes citās dalībvalstīs reģistrēto meitas kredītiestāžu un filiāļu uzraudzības institūcijām.".

Atbalstīts

(8) Pieņemto lēmumu par filiāles atzīšanu par nozīmīgu dara zināmu attiecīgajām Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes citās dalībvalstīs reģistrēto meitas kredītiestāžu un filiāļu uzraudzības institūcijām.

 (9) Filiāles atzīšana par nozīmīgu neietekmē uzraudzības institūcijām noteiktās tiesības un pienākumus.

(10) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas ar Latvijas Republikā reģistrēto kredītiestāžu nozīmīgo filiāļu iesaistīto valstu uzraudzības institūcijām, apmainoties ar šā likuma 112.⁷ panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minēto informāciju un veicot 112.³ panta pirmās daļas 3.punktā minētās uzraudzības darbības.

 (9) Filiāles atzīšana par nozīmīgu neietekmē uzraudzības institūcijām noteiktās tiesības un pienākumus.

(10) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas ar Latvijas Republikā reģistrēto kredītiestāžu nozīmīgo filiāļu iesaistīto valstu uzraudzības institūcijām, apmainoties ar šā likuma 112.⁷ panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minēto informāciju un veicot 112.³ panta pirmās daļas 3.punktā minētās uzraudzības darbības.

(11) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē finanšu tirgu nelabvēlīgas attīstības tendences, kas ietekmē situāciju kredītiestādē, tā, ievērojot ierobežotas pieejamības informācijas atklāšanas noteikumus un pēc iespējas izmantojot jau izveidotus informācijas apmaiņas veidus, nekavējoties brīdina par ārkārtas situāciju iesaistīto valstu centrālās bankas vai citas par monetāro sistēmu atbildīgās kompetentās iestādes, kā arī iesaistīto valstu uzraudzības institūcijas un paziņo visu ar to uzdevumu izpildi saistīto būtisko informāciju.

31

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojekta 27. panta (likuma 108³. panta) vienpadsmitajā daļā pēc vārda „konstatē” ar vārdiem „ārkārtas situāciju, kā arī” un vārdus „kā arī” ar vārdu „un”.

Atbalstīts

(11) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē ārkārtas situāciju, kā arī finanšu tirgu nelabvēlīgas attīstības tendences, kas ietekmē situāciju kredītiestādē, tā, ievērojot ierobežotas pieejamības informācijas atklāšanas noteikumus un pēc iespējas izmantojot jau izveidotus informācijas apmaiņas veidus, nekavējoties brīdina par ārkārtas situāciju iesaistīto valstu centrālās bankas vai citas par monetāro sistēmu atbildīgās kompetentās iestādes, un iesaistīto valstu uzraudzības institūcijas un paziņo visu ar to uzdevumu izpildi saistīto būtisko informāciju.

(12) Ja Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei ir nozīmīgas filiāles citās dalībvalstīs un kredītiestāde nav iekļauta konsolidācijas grupas ietvaros izveidotajā uzraugu kolēģijā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija izveido un vada uzraugu kolēģiju ar to iesaistīto valstu uzraudzības institūcijām, kurās ir reģistrētas minētās kredītiestādes nozīmīgas filiāles, lai nodrošinātu sadarbību ar minēto dalībvalstu uzraudzības institūcijām, veicot šā panta desmitajā un vienpadsmitajā daļā un 108.² pantā minētās darbības. Finanšu un kapitāla tirgus komisija veido uzraugu kolēģiju, noslēdzot sadarbības līgumu ar attiecīgo iesaistīto valstu uzraudzības institūcijām.

(12) Ja Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei ir nozīmīgas filiāles citās dalībvalstīs un kredītiestāde nav iekļauta konsolidācijas grupas ietvaros izveidotajā uzraugu kolēģijā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija izveido un vada uzraugu kolēģiju ar to iesaistīto valstu uzraudzības institūcijām, kurās ir reģistrētas minētās kredītiestādes nozīmīgas filiāles, lai nodrošinātu sadarbību ar minēto dalībvalstu uzraudzības institūcijām, veicot šā panta desmitajā un vienpadsmitajā daļā un 108.² pantā minētās darbības. Finanšu un kapitāla tirgus komisija veido uzraugu kolēģiju, noslēdzot sadarbības līgumu ar attiecīgo iesaistīto valstu uzraudzības institūcijām.

(13) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ņemot vērā plānoto vai koordinēto uzraudzības darbību nozīmīgumu iesaistīto valstu uzraudzības institūcijām un iespējamo ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti attiecīgajās dalībvalstīs, īpaši ārkārtas situācijās, nosaka tās uzraudzības institūcijas, kurām jāpiedalās uzraugu kolēģiju sanāksmēs.

32

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 27. panta (likuma 108³. panta) trīspadsmitajā daļā vārdu „jāpiedalās” ar vārdiem „ir pienākums piedalīties”.

Atbalstīts

(13) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ņemot vērā plānoto vai koordinēto uzraudzības darbību nozīmīgumu iesaistīto valstu uzraudzības institūcijām un iespējamo ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti attiecīgajās dalībvalstīs, īpaši ārkārtas situācijās, nosaka tās uzraudzības institūcijas, kurām ir pienākums piedalīties uzraugu kolēģiju sanāksmēs.

(14) Finanšu un kapitāla tirgus komisija laikus informē visus uzraugu kolēģijas dalībniekus par sanāksmju organizēšanu, galvenajiem izskatāmajiem jautājumiem un plānotajām darbībām, kā arī par sanāksmēs pieņemtajiem lēmumiem vai veiktajiem pasākumiem."

33

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 27. panta (likuma 108³. panta) četrpadsmitajā daļā vārdu „sanāksmju” ar vārdiem „kolēģijas sanāksmju”.

Atbalstīts

(14) Finanšu un kapitāla tirgus komisija laikus informē visus uzraugu kolēģijas dalībniekus par kolēģijas sanāksmju organizēšanu, galvenajiem izskatāmajiem jautājumiem un plānotajām darbībām, kā arī par sanāksmēs pieņemtajiem lēmumiem vai veiktajiem pasākumiem."

112.¹ pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija neveic to elektroniskās naudas institūciju uzraudzību, kurām saskaņā ar šo likumu darbības veikšanai nav jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licence (atļauja).

28. Izslēgt 112.¹ pantu.

30. Izslēgt 112.¹ pantu.

29. Papildināt likumu ar VII¹ nodaļu šādā redakcijā:

"VII¹ nodaļa

Kredītiestāžu darbības uzraudzība konsolidācijas grupas līmenī

112.² pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic Latvijas Repub­likas mātes kredītiestāžu vai Latvijas Republikā reģistrētu Eiropas Savienības mātes kredītiestāžu konsolidēto uzraudzību mātes kredītiestādes konsolidācijas grupas līmenī.

(2) Ja kredītiestādes mātes sabiedrība ir Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, vai citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, kurai nav kredītiestāžu meitas sabiedrību citās dalībvalstīs, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic šādu kredītiestāžu konsolidēto uzraudzību šīs finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī.

   (3) Ja Latvijas Republikā un vismaz vēl vienā dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei – meitas sabiedrībai – mātes sabiedrība ir viena un tā pati Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic šādu kredītiestāžu konsolidēto uzraudzību šīs finanšu pārvaldītāj­sabiedrības konsolidācijas grupas līmenī.

(4) Ja Latvijas Republikā un vismaz vēl vienā dalībvalstī reģistrētajām kredītiestādēm mātes sabiedrība ir Latvijas Republikā un vismaz vēl vienā dalībvalstī reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība un katrā šajā dalībvalstī ir reģistrēta arī kredītiestāde – meitas sabiedrība –, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic konsolidēto uzraudzību, ja Latvijas Republikā reģistrētajai kredītiestādei ir lielākā aktīvu kopsumma.

(5) Ja Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei un vismaz vēl vienā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei mātes sabiedrība ir viena un tā pati finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas nav reģistrēta ne Latvijas Republikā, ne citā dalībvalstī, kurā reģistrēta cita kredītiestāde, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic konsolidēto uzraudzību, ja Latvijas Republikā reģistrētajai kredītiestādei ir lielākā aktīvu kopsumma. Šādu kredītiestādi uzskata par Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrību.

(6) Īpašos gadījumos Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pēc savstarpējas vienošanās ar attiecīgo dalībvalstu uzraudzības institūcijām nepiemērot šā panta ceturtajā un piektajā daļā noteikto kārtību, ja tās piemērošana būtu neatbilstīga, ņemot vērā iesaistīto kredītiestāžu un to darbības relatīvo nozīmību dažādās valstīs, un ierosināt citas, nevis parastā kārtā nosakāmas, uzraudzības institūcijas noteikšanu konsolidētās uzraudzības veikšanai. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas iesaistītās uzraudzības institūcijas dod iespēju par konsolidāciju atbildīgajai kredītiestādei vai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, vai kredītiestādei ar lielāko aktīvu kopsummu izteikt viedokli par pieņemamo lēmumu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju par šāda veida vienošanos un tās saturu.

(7) Finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas ir kredītiestādes mātes sabiedrība, sniedz kredītiestādei, kuras konsolidēto uzraudzību veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, informāciju par tām kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kuras ir finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības vai kurās finanšu pārvaldītāj­sabiedrībai ir dalība.

(8) Kredītiestādes konsolidētā uzraudzība finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī nenozīmē, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija individuāli uzrauga minēto finanšu pārvaldītājsabiedrību, taču finanšu pārvaldītājsabiedrība nodrošina, ka Latvijas Republikā reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības valdes priekšsēdētājs un valdes locekļi atbilst tādām pašām prasībām un uz viņiem attiecināmi tie paši ierobežojumi, kas noteikti kredītiestādes valdes priekšsēdētājam un valdes loceklim attiecīgi šā likuma 24.panta pirmajā un otrajā daļā un 25.panta pirmajā daļā.

(9) Ja Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde ir citas dalībvalsts mātes kredītiestādes vai citas dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība un tā šajā dalībvalstī nav iekļauta konsolidācijas grupā konsolidētās uzraudzības nolūkiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt attiecīgajā dalībvalstī reģistrētajai mātes sabiedrībai informāciju, kas nepieciešama Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādes uzraudzībai.

(10) Tādas kredītiestāžu un finanšu pārvaldītājsabiedrību meitas sabiedrības, kas atbrīvotas no iekļaušanas konsolidācijas grupā, pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma sniedz konsolidētajai uzraudzībai nepieciešamo informāciju. Finanšu un kapitāla tirgus komisija var veikt pārbaudes vai uzdot to veikšanu trešajām personām – zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai –, lai pārbaudītu no minētajām meitas sabiedrībām saņemto informāciju.

31. Papildināt likumu ar VII¹ nodaļu šādā redakcijā:

"VII¹ nodaļa

Kredītiestāžu darbības uzraudzība konsolidācijas grupas līmenī

112.² pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic Latvijas Repub­likas mātes kredītiestāžu vai Latvijas Republikā reģistrētu Eiropas Savienības mātes kredītiestāžu konsolidēto uzraudzību mātes kredītiestādes konsolidācijas grupas līmenī.

(2) Ja kredītiestādes mātes sabiedrība ir Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, vai citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, kurai nav kredītiestāžu meitas sabiedrību citās dalībvalstīs, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic šādu kredītiestāžu konsolidēto uzraudzību šīs finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī.

   (3) Ja Latvijas Republikā un vismaz vēl vienā dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei – meitas sabiedrībai – mātes sabiedrība ir viena un tā pati Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic šādu kredītiestāžu konsolidēto uzraudzību šīs finanšu pārvaldītāj­sabiedrības konsolidācijas grupas līmenī.

(4) Ja Latvijas Republikā un vismaz vēl vienā dalībvalstī reģistrētajām kredītiestādēm mātes sabiedrība ir Latvijas Republikā un vismaz vēl vienā dalībvalstī reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība un katrā šajā dalībvalstī ir reģistrēta arī kredītiestāde – meitas sabiedrība –, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic konsolidēto uzraudzību, ja Latvijas Republikā reģistrētajai kredītiestādei ir lielākā aktīvu kopsumma.

(5) Ja Latvijas Republikā reģistrētai kredītiestādei un vismaz vēl vienā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei mātes sabiedrība ir viena un tā pati finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas nav reģistrēta ne Latvijas Republikā, ne citā dalībvalstī, kurā reģistrēta cita kredītiestāde, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic konsolidēto uzraudzību, ja Latvijas Republikā reģistrētajai kredītiestādei ir lielākā aktīvu kopsumma. Šādu kredītiestādi uzskata par Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrību.

(6) Īpašos gadījumos Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pēc savstarpējas vienošanās ar attiecīgo dalībvalstu uzraudzības institūcijām nepiemērot šā panta ceturtajā un piektajā daļā noteikto kārtību, ja tās piemērošana būtu neatbilstīga, ņemot vērā iesaistīto kredītiestāžu un to darbības relatīvo nozīmību dažādās valstīs, un ierosināt citas, nevis parastā kārtā nosakāmas, uzraudzības institūcijas noteikšanu konsolidētās uzraudzības veikšanai. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas iesaistītās uzraudzības institūcijas dod iespēju par konsolidāciju atbildīgajai kredītiestādei vai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, vai kredītiestādei ar lielāko aktīvu kopsummu izteikt viedokli par pieņemamo lēmumu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju par šāda veida vienošanos un tās saturu.

(7) Finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas ir kredītiestādes mātes sabiedrība, sniedz kredītiestādei, kuras konsolidēto uzraudzību veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, informāciju par tām kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kuras ir finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības vai kurās finanšu pārvaldītāj­sabiedrībai ir dalība.

(8) Kredītiestādes konsolidētā uzraudzība finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī nenozīmē, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija individuāli uzrauga minēto finanšu pārvaldītājsabiedrību, taču finanšu pārvaldītājsabiedrība nodrošina, ka Latvijas Republikā reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības valdes priekšsēdētājs un valdes locekļi atbilst tādām pašām prasībām un uz viņiem attiecināmi tie paši ierobežojumi, kas noteikti kredītiestādes valdes priekšsēdētājam un valdes loceklim attiecīgi šā likuma 24.panta pirmajā un otrajā daļā un 25.panta pirmajā daļā.

(9) Ja Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde ir citas dalībvalsts mātes kredītiestādes vai citas dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība un tā šajā dalībvalstī nav iekļauta konsolidācijas grupā konsolidētās uzraudzības nolūkiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt attiecīgajā dalībvalstī reģistrētajai mātes sabiedrībai informāciju, kas nepieciešama Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādes uzraudzībai.

(10) Tādas kredītiestāžu un finanšu pārvaldītājsabiedrību meitas sabiedrības, kas atbrīvotas no iekļaušanas konsolidācijas grupā, pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma sniedz konsolidētajai uzraudzībai nepieciešamo informāciju. Finanšu un kapitāla tirgus komisija var veikt pārbaudes vai uzdot to veikšanu trešajām personām – zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai –, lai pārbaudītu no minētajām meitas sabiedrībām saņemto informāciju.

112.³ pants. (1) Lai nodrošinātu Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes kredītiestādes un kredītiestādes, kas ir Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, uzraudzību konsolidācijas grupas līmenī, Finanšu un kapitāla tirgus komisija:

1) koordinē būtiskas informācijas iegūšanu un izplatīšanu uzraudzības vajadzībām, tai skaitā ārkārtas situācijās;

2) sadarbojoties ar konsolidācijas grupā iekļauto citu dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām, plāno un koordinē uzraudzības darbības, tai skaitā izvērtē kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu, kas veikts saskaņā ar šā likuma 36.² panta vai attiecīgās dalībvalsts normatīvo aktu prasībām, un informācijas atklāšanas prasību ievērošanu, īsteno uzraudzības pārbaudes procesu atbilstoši šā likuma 101.³ panta prasībām vai attiecīgās dalībvalsts normatīvo aktu prasībām, tai skaitā veic risku un risku pārvaldīšanas novērtējumu, un, ja nepieciešams,  piemēro šā likuma 101.³ un 113.pantā un attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju izdotajos normatīvajos aktos minētos uzraudzības pasākumus un sankcijas konsolidācijas grupas līmenī un konsolidācijas grupu veidojošo komercsabiedrību līmenī;

3) sadarbojoties ar konsolidācijas grupā iekļauto citu dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām un, ja nepieciešams, ar šo dalībvalstu centrālajām bankām, plāno un koordinē uzraudzības darbības, gatavojoties ārkārtas situācijām un to laikā, ieskaitot tādas ārkārtas situācijas, kas var izveidoties kredītiestādes finansiālā stāvokļa pasliktināšanās gadījumā vai finanšu tirgu nelabvēlīgas attīstības ietekmē. Ārkārtas situācijās paredzētās uzraudzības darbības ietver kopīgā situācijas novērtējuma sagatavošanu, krīzes pārvarēšanas plāna ieviešanu un publiskas informācijas sniegšanu. Nepieciešamās informācijas apmaiņas procesā pēc iespējas izmanto jau izveidotus informācijas apmaiņas veidus krīžu vadības nodrošināšanai.

34

35

36

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 29. panta (likuma 112³. panta) pirmās daļas 1.punktā terminu saskaņošanas nolūkā vārdu „izplatīšanu” ar vārdu „atklāšanu”.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 29. panta (likuma 112³. panta) pirmās daļas 2.punktā vārdus „un, ja nepieciešams, piemēro šā likuma 101³. un 113.pantā un attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju izdotajos normatīvajos aktos minētos uzraudzības pasākumus un sankcijas konsolidācijas grupas līmenī un konsolidācijas grupu veidojošo komercsabiedrību līmenī” kā atsevišķu teikumu (bez atkāpes) šādā redakcijā:

„Ja nepieciešams, veic šā likuma 101.³ un 113.pantā noteiktās uzraudzības darbības un piemēro sankcijas konsolidācijas grupas līmenī un konsolidācijas grupu veidojošo komercsabiedrību līmenī.”

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 29. panta (likuma 112³. panta) pirmās daļas 3.punktā vārdus „ ,gatavojoties ārkārtas situācijām un to laikā” ar vārdiem „gatavībai ārkārtas situācijām un to laikā”.

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

112.³ pants. (1) Lai nodrošinātu Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes kredītiestādes un kredītiestādes, kas ir Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, uzraudzību konsolidācijas grupas līmenī, Finanšu un kapitāla tirgus komisija:

1) koordinē būtiskas informācijas iegūšanu un atklāšanu uzraudzības vajadzībām, tai skaitā ārkārtas situācijās;

2) sadarbojoties ar konsolidācijas grupā iekļauto citu dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām, plāno un koordinē uzraudzības darbības, tai skaitā izvērtē kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu, kas veikts saskaņā ar šā likuma 36.² panta vai attiecīgās dalībvalsts normatīvo aktu prasībām, un informācijas atklāšanas prasību ievērošanu, īsteno uzraudzības pārbaudes procesu atbilstoši šā likuma 101.³ panta prasībām vai attiecīgās dalībvalsts normatīvo aktu prasībām, tai skaitā veic risku un risku pārvaldīšanas novērtējumu.  Ja nepieciešams, veic šā likuma 101.³ un 113.pantā noteiktās uzraudzības darbības un piemēro sankcijas konsolidācijas grupas līmenī un konsolidācijas grupu veidojošo komercsabiedrību līmenī;

3) sadarbojoties ar konsolidācijas grupā iekļauto citu dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām un, ja nepieciešams, ar šo dalībvalstu centrālajām bankām, plāno un koordinē uzraudzības darbības gatavībai ārkārtas situācijām un to laikā, ieskaitot tādas ārkārtas situācijas, kas var izveidoties kredītiestādes finansiālā stāvokļa pasliktināšanās gadījumā vai finanšu tirgu nelabvēlīgas attīstības ietekmē. Ārkārtas situācijās paredzētās uzraudzības darbības ietver kopīgā situācijas novērtējuma sagatavošanu, krīzes pārvarēšanas plāna ieviešanu un publiskas informācijas sniegšanu. Nepieciešamās informācijas apmaiņas procesā pēc iespējas izmanto jau izveidotus informācijas apmaiņas veidus krīžu vadības nodrošināšanai.

(2) Ja Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes kredītiestāde un tās meitas sabiedrības vai Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība un tās meitas sabiedrības kopīgi iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniegumu par atļauju izmantot uz kredītiestādes iekšējiem reitingiem balstīto pieeju kredītriska kapitāla prasības aprēķinam vai attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju operacionālā riska kapitāla prasības aprēķinam, vai iekšējos modeļus tirgus risku kapitāla prasību aprēķinam, vai iekšējo modeļu metodi riska darījumu vērtības noteikšanai, Finanšu un kapitāla tirgus komisija izskata to kopā ar visām konsolidācijas grupā iekļauto citu dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām, uzklausa visu iesaistīto pušu viedokļus un lemj par pieprasītās atļaujas izsniegšanu. Iesniegumā norādāmās informācijas, pievienojamo dokumentu un iesnieguma izskatīšanas kārtību nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(2) Ja Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes kredītiestāde un tās meitas sabiedrības vai Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība un tās meitas sabiedrības kopīgi iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniegumu par atļauju izmantot uz kredītiestādes iekšējiem reitingiem balstīto pieeju kredītriska kapitāla prasības aprēķinam vai attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju operacionālā riska kapitāla prasības aprēķinam, vai iekšējos modeļus tirgus risku kapitāla prasību aprēķinam, vai iekšējo modeļu metodi riska darījumu vērtības noteikšanai, Finanšu un kapitāla tirgus komisija izskata to kopā ar visām konsolidācijas grupā iekļauto citu dalībvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām, uzklausa visu iesaistīto pušu viedokļus un lemj par pieprasītās atļaujas izsniegšanu. Iesniegumā norādāmās informācijas, pievienojamo dokumentu un iesnieguma izskatīšanas kārtību nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija atbilstoši kompetencei sešu mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts iesniegums, kuram pievienoti visi lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dokumenti, veic visus iespējamos pasākumus, kopīgi ar lēmuma pieņemšanā iesaistītajām uzraudzības institūcijām pieņem pamatotu lēmumu par iesniegumā minētās atļaujas izsniegšanu un nosūta šo lēmumu iesnieguma iesniedzējam.

37

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 29. panta (likuma 112³. panta) trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija atbilstoši kompetencei sešu mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts iesniegums, kuram pievienoti visi lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dokumenti, veic visas nepieciešamās darbības, lai saskaņotu viedokļus ar lēmuma pieņemšanā iesaistītajām uzraudzības institūcijām un pieņem lēmumu par iesniegumā minētās atļaujas izsniegšanu un nosūta šo lēmumu iesnieguma iesniedzējam.”

Atbalstīts

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija atbilstoši kompetencei sešu mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts iesniegums, kuram pievienoti visi lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dokumenti, veic visas nepieciešamās darbības, lai saskaņotu viedokļus ar lēmuma pieņemšanā iesaistītajām uzraudzības institūcijām un pieņem lēmumu par iesniegumā minētās atļaujas izsniegšanu un nosūta šo lēmumu iesnieguma iesniedzējam.

(4) Saņēmusi šā panta otrajā daļā minēto iesniegumu, kuram pievienoti visi nepieciešamie dokumenti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties nosūta to visām lēmuma pieņemšanā iesaistītajām dalībvalstu uzraudzības institūcijām.

(4) Saņēmusi šā panta otrajā daļā minēto iesniegumu, kuram pievienoti visi nepieciešamie dokumenti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties nosūta to visām lēmuma pieņemšanā iesaistītajām dalībvalstu uzraudzības institūcijām.

(5) Ja visas lēmuma pieņemšanā iesaistītās uzraudzības institūcijas šā panta trešajā daļā minētajā termiņā nevar pieņemt kopīgu lēmumu, to pieņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Sagatavojot šādu lēmumu, tajā tiek atspoguļoti pārējo lēmuma pieņemšanā iesaistīto uzraudzības institūciju viedokļi. Lēmumu nosūta iesnieguma iesniedzējam un lēmuma pieņemšanā iesaistītajām uzraudzības institūcijām.

38

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 29. panta (likuma 112³. panta) piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Ja visas lēmuma pieņemšanā iesaistītās uzraudzības institūcijas šā panta trešajā daļā minētajā termiņā nepieņem saskaņotu lēmumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu bez viedokļu saskaņošanas. Pamatojot lēmumu, tajā tiek atspoguļoti pārējo lēmuma pieņemšanā iesaistīto uzraudzības institūciju viedokļi. Lēmumu nosūta iesnieguma iesniedzējam un lēmuma pieņemšanā iesaistītajām uzraudzības institūcijām.”

Atbalstīts

(5) Ja visas lēmuma pieņemšanā iesaistītās uzraudzības institūcijas šā panta trešajā daļā minētajā termiņā nepieņem saskaņotu lēmumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu bez viedokļu saskaņošanas. Pamatojot lēmumu, tajā tiek atspoguļoti pārējo lēmuma pieņemšanā iesaistīto uzraudzības institūciju viedokļi. Lēmumu nosūta iesnieguma iesniedzējam un lēmuma pieņemšanā iesaistītajām uzraudzības institūcijām.

(6) Šā panta trešajā daļā minēto kopīgo lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.

39

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 29. panta (likuma 112³. panta) sestajā daļā vārdu „kopīgo” kā lieku.

Atbalstīts

(6) Šā panta trešajā daļā minēto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.

 (7) Ja Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde, kas ir citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes kredītiestādes vai Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, kopā ar mātes sabiedrību iesniedz tās uzraudzības institūcijai šā panta otrajā daļā minēto iesniegumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija piedalās ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām kopīgā lēmuma pieņemšanā. Ja sešu mēnešu laikā no minētā iesnieguma saņemšanas dienas kopīgs lēmums nav pieņemts, noteicošo lēmumu pieņem kredītiestādes mātes sabiedrības uzraudzības institūcija un Finanšu un kapitāla tirgus komisija to ievēro, veicot attiecīgās kredītiestādes uzraudzību.

40

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 29. panta (likuma 112³. panta) septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Ja Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde, kas ir citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes kredītiestādes vai Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, kopīgi ar mātes sabiedrību iesniedz tās uzraudzības institūcijai šā panta otrajā daļā minēto iesniegumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, izsakot savu viedokli, piedalās ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām saskaņota lēmuma pieņemšanā. Ja sešu mēnešu laikā no minētā iesnieguma saņemšanas dienas saskaņots lēmums nav pieņemts, lēmumu pieņem kredītiestādes mātes sabiedrības uzraudzības institūcija un Finanšu un kapitāla tirgus komisija to ievēro, veicot attiecīgās kredītiestādes uzraudzību.”

Atbalstīts

 (7) Ja Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde, kas ir citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes kredītiestādes vai Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, kopīgi ar mātes sabiedrību iesniedz tās uzraudzības institūcijai šā panta otrajā daļā minēto iesniegumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, izsakot savu viedokli, piedalās ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām saskaņota lēmuma pieņemšanā. Ja sešu mēnešu laikā no minētā iesnieguma saņemšanas dienas saskaņots lēmums nav pieņemts, lēmumu pieņem kredītiestādes mātes sabiedrības uzraudzības institūcija un Finanšu un kapitāla tirgus komisija to ievēro, veicot attiecīgās kredītiestādes uzraudzību.

(8) Šā panta septītajā daļā minēto kopīgo lēmumu var pārsūdzēt kredītiestādes mātes sabiedrības uzraudzības mītnes valstī attiecīgās valsts likumos noteiktajā kārtībā.

41

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 29. panta (likuma 112³. panta) astotajā daļā vārdu „kopīgo” kā lieku.

Atbalstīts

(8) Šā panta septītajā daļā minēto lēmumu var pārsūdzēt kredītiestādes mātes sabiedrības uzraudzības mītnes valstī attiecīgās valsts likumos noteiktajā kārtībā.

112.⁴ pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija un citu tādu dalībvalstu uzraudzības institūcijas, kuras uzrauga Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes kredītiestādes meitas sabiedrības vai Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības, kas iekļautas konsolidācijas grupā, veic visus to kompetencē esošos pasākumus, lai panāktu kopīgu lēmumu par konsolidācijas grupas un konsolidācijas grupā iekļauto meitas sabiedrību kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa izvērtējumu un par uzraudzības pārbaudes procesa īstenošanu, nosakot konsolidācijas grupas kopumā un konsolidācijas grupā iekļauto meitas sabiedrību  darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, kā arī, ja nepieciešams, nosakot konsolidācijas grupai kopumā un konsolidācijas grupā iekļautajām meitas sabiedrībām pienākumu uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni nekā minimālā kapitāla prasību kopsumma. 

42

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 29. panta (likuma 112⁴. panta) pirmajā daļā vārdus „veic visus to kompetencē esošos pasākumus, lai panāktu kopīgu lēmumu” ar vārdiem „veic to kompetencē esošās nepieciešamās darbības, lai pieņemtu saskaņotu  lēmumu”.

Atbalstīts

112.⁴ pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija un citu tādu dalībvalstu uzraudzības institūcijas, kuras uzrauga Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes kredītiestādes meitas sabiedrības vai Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības, kas iekļautas konsolidācijas grupā, veic to kompetencē esošās nepieciešamās darbības, lai pieņemtu saskaņotu  lēmumu par konsolidācijas grupas un konsolidācijas grupā iekļauto meitas sabiedrību kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa izvērtējumu un par uzraudzības pārbaudes procesa īstenošanu, nosakot konsolidācijas grupas kopumā un konsolidācijas grupā iekļauto meitas sabiedrību  darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, kā arī, ja nepieciešams, nosakot konsolidācijas grupai kopumā un konsolidācijas grupā iekļautajām meitas sabiedrībām pienākumu uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni nekā minimālā kapitāla prasību kopsumma. 

(2) Kopīgo lēmumu pieņem četru mēnešu laikā pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija lēmuma pieņemšanā iesaistītajām meitas sabiedrību uzraudzības institūcijām iesniegusi ziņojumu par konsolidācijas grupas risku un to segšanai nepieciešamā kapitāla novērtējumu. Pieņemot kopīgo lēmumu, ņem vērā arī meitas sabiedrību risku un to segšanai nepieciešamā kapitāla novērtējumu, kuru veic konsolidācijas grupā iesaistīto meitas sabiedrību uzraudzības institūcijas.  

43

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 29. panta (likuma 112⁴. panta) otrajā daļā (pirmajā un otrajā teikumā) vārdu „kopīgo” ar vārdu „saskaņoto”.

Atbalstīts

(2) Saskaņoto lēmumu pieņem četru mēnešu laikā pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija lēmuma pieņemšanā iesaistītajām meitas sabiedrību uzraudzības institūcijām iesniegusi ziņojumu par konsolidācijas grupas risku un to segšanai nepieciešamā kapitāla novērtējumu. Pieņemot saskaņoto lēmumu, ņem vērā arī meitas sabiedrību risku un to segšanai nepieciešamā kapitāla novērtējumu, kuru veic konsolidācijas grupā iesaistīto meitas sabiedrību uzraudzības institūcijas.  

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosūta pieņemto kopīgo lēmumu Latvijas Republikā reģistrētajai Eiropas Savienības mātes kredītiestādei vai Latvijas Republikā reģistrētajai Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai, vai šādas konsolidācijas grupas atbildīgajai kredītiestādei.

44

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 29. panta (likuma 112⁴. panta) trešajā daļā vārdu „kopīgo” ar vārdu „saskaņoto”.

Atbalstīts

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosūta pieņemto saskaņoto lēmumu Latvijas Republikā reģistrētajai Eiropas Savienības mātes kredītiestādei vai Latvijas Republikā reģistrētajai Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai, vai šādas konsolidācijas grupas atbildīgajai kredītiestādei.

(4) Lēmuma pieņemšanā iesaistīto uzraudzības institūciju domstarpību gadījumā Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc jebkuras meitas sabiedrības uzraudzības institūcijas pieprasījuma vai pēc pašas iniciatīvas konsultējas ar Eiropas Banku uzraudzības komiteju. 

(4) Lēmuma pieņemšanā iesaistīto uzraudzības institūciju domstarpību gadījumā Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc jebkuras meitas sabiedrības uzraudzības institūcijas pieprasījuma vai pēc pašas iniciatīvas konsultējas ar Eiropas Banku uzraudzības komiteju. 

(5) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija un konsolidācijas grupā iekļauto meitas sabiedrību uzraudzības institūcijas šā panta otrajā daļā minētajā laikā nepieņem kopīgu lēmumu, tad lēmumu par uzraudzības pārbaudes procesa īstenošanu konsolidācijas grupas līmenī, nosakot konsolidācijas grupas darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, kā arī, ja nepieciešams, nosakot konsolidācijas grupai kopumā pienākumu uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni nekā minimālā kapitāla prasību kopsumma, pieņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ņemot vērā visu meitas sabiedrību uzraudzības institūciju risku un to segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra novērtējumu. Lēmumu par uzraudzības pārbaudes procesa īstenošanu meitas sabiedrības vai tās konsolidācijas apakšgrupas līmenī, nosakot meitas sabiedrības vai tās konsolidācijas apakšgrupas darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, kā arī, ja nepieciešams, nosakot meitas sabiedrībai vai tās konsolidācijas apakšgrupai pienākumu uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni nekā minimālā kapitāla prasību kopsumma, pieņem šā lēmuma pieņemšanā iesaistīto meitas sabiedrību uzraudzības institūcijas, ņemot vērā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pausto viedokli un pārējo meitas sabiedrību uzraudzības institūciju veikto risku un to segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra novērtējumu, kā arī viedokļus, kas izteikti četru mēnešu konsultāciju laikā.

45

46

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 29. panta (likuma 112⁴. panta) piektajā daļā vārdu „kopīgu” ar vārdu „saskaņotu”.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 29. panta (likuma 112⁴. panta) piektajā daļā vārdus „kā arī viedokļus, kas izteikti četru mēnešu konsultāciju laikā” kā liekus.

Atbalstīts

Atbalstīts

(5) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija un konsolidācijas grupā iekļauto meitas sabiedrību uzraudzības institūcijas šā panta otrajā daļā minētajā laikā nepieņem saskaņotu lēmumu, tad lēmumu par uzraudzības pārbaudes procesa īstenošanu konsolidācijas grupas līmenī, nosakot konsolidācijas grupas darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, kā arī, ja nepieciešams, nosakot konsolidācijas grupai kopumā pienākumu uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni nekā minimālā kapitāla prasību kopsumma, pieņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ņemot vērā visu meitas sabiedrību uzraudzības institūciju risku un to segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra novērtējumu. Lēmumu par uzraudzības pārbaudes procesa īstenošanu meitas sabiedrības vai tās konsolidācijas apakšgrupas līmenī, nosakot meitas sabiedrības vai tās konsolidācijas apakšgrupas darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, kā arī, ja nepieciešams, nosakot meitas sabiedrībai vai tās konsolidācijas apakšgrupai pienākumu uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni nekā minimālā kapitāla prasību kopsumma, pieņem šā lēmuma pieņemšanā iesaistīto meitas sabiedrību uzraudzības institūcijas, ņemot vērā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pausto viedokli un pārējo meitas sabiedrību uzraudzības institūciju veikto risku un to segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra novērtējumu.

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņemtos lēmumus nosūta visām lēmumu pieņemšanā iesaistītajām uzraudzības institūcijām un Latvijas Republikā reģistrētajai Eiropas Savienības mātes kredītiestādei vai Latvijas Republikā reģistrētajai Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai, vai konsolidācijas grupas atbildīgajai kredītiestādei.

47

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 29. panta (likuma 112⁴. panta) sestajā daļā vārdus „pieņemtos lēmumus” ar vārdiem „pieņemto lēmumu”.

Atbalstīts

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņemto lēmumu nosūta visām lēmumu pieņemšanā iesaistītajām uzraudzības institūcijām un Latvijas Republikā reģistrētajai Eiropas Savienības mātes kredītiestādei vai Latvijas Republikā reģistrētajai Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai, vai konsolidācijas grupas atbildīgajai kredītiestādei.

(7) Ja notikusi konsultēšanās ar Eiropas Banku uzraudzības komiteju, visas lēmuma pieņemšanā iesaistītās uzraudzības institūcijas ņem vērā tās ieteikumus vai sniedz paskaidrojumu, ja ieteikumi netiek ņemti vērā.

(7) Ja notikusi konsultēšanās ar Eiropas Banku uzraudzības komiteju, visas lēmuma pieņemšanā iesaistītās uzraudzības institūcijas ņem vērā tās ieteikumus vai sniedz paskaidrojumu, ja ieteikumi netiek ņemti vērā.

(8)   Šā panta pirmajā daļā minēto kopīgo lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.

48

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 29. panta (likuma 112⁴. panta) astotajā daļā vārdu „kopīgo” kā lieku.

Atbalstīts

(8)   Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.

(9) Šā panta pirmajā daļā minēto kopīgo lēmumu vai jebkuru lēmumu, kas pieņemts, ja nav kopīga lēmuma, pārskata vismaz reizi gadā vai situācijā, kad meitas sabiedrības uzraudzības institūcija pieprasa pārskatīt lēmumu par pienākumu uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni nekā minimālā kapitāla prasību kopsumma, rakstveidā iesniedzot argumentētu pieprasījumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Lēmumu pārskatīšanu veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija un pieprasījumu iesniegusī uzraudzības institūcija, kā arī, ja nepieciešams,  citu meitas sabiedrību uzraudzības institūcijas.

49

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 29. panta (likuma 112⁴. panta) devītajā daļā vārdus „Šā panta pirmajā daļā minēto kopīgo lēmumu vai jebkuru lēmumu, kas pieņemts, ja nav kopīga lēmuma” ar vārdiem „Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu vai jebkuru citu lēmumu, kas pieņemts, ja nav saskaņota lēmuma”.

Atbalstīts

(9) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu vai jebkuru citu lēmumu, kas pieņemts, ja nav saskaņota lēmuma, pārskata vismaz reizi gadā vai situācijā, kad meitas sabiedrības uzraudzības institūcija pieprasa pārskatīt lēmumu par pienākumu uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni nekā minimālā kapitāla prasību kopsumma, rakstveidā iesniedzot argumentētu pieprasījumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Lēmumu pārskatīšanu veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija un pieprasījumu iesniegusī uzraudzības institūcija, kā arī, ja nepieciešams,  citu meitas sabiedrību uzraudzības institūcijas.

(10) Ja Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde ir citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes kredītiestādes vai Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija piedalās ar konsolidētās uzraudzības institūciju un citu dalībvalstu meitas sabiedrību uzraudzības institūcijām kopīgā lēmuma pieņemšanā par konsolidācijas grupas kopumā un konsolidācijas grupā iekļauto meitas sabiedrību  darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, kā arī, ja nepieciešams,  par pienākumu konsolidācijas grupai kopumā un konsolidācijas grupā iekļautajām meitas sabiedrībām uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni nekā minimālā kapitāla prasību kopsumma. Ja rodas domstarpības starp Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un konsolidētās uzraudzības institūciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt konsolidētās uzraudzības institūcijai konsultēties ar Eiropas Banku uzraudzības komiteju. Ja četru mēnešu laikā no konsolidētās uzraudzības institūcijas ziņojuma saņemšanas dienas kopīgs lēmums netiek pieņemts, noteicošo lēmumu konsolidācijas grupas līmenī pieņem konsolidētās uzraudzības institūcija, bet lēmumu par Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes vai tās konsolidācijas apakšgrupas darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, kā arī, ja nepieciešams,  par pienākumu Latvijas Republikā reģistrētajai kredītiestādei vai tās konsolidācijas apakšgrupai uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni nekā minimālā kapitāla prasību kopsumma pieņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija un nosūta lēmumu Latvijas Republikā reģistrētajai kredītiestādei un konsolidētās uzraudzības institūcijai.

50

51

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 29. panta (likuma 112⁴. panta) desmitās daļas pirmajā teikumā vārdus „Finanšu un kapitāla tirgus komisija piedalās ar konsolidētās uzraudzības institūciju un citu dalībvalstu meitas sabiedrību uzraudzības institūcijām kopīgā lēmuma pieņemšanā” ar vārdiem „Finanšu un kapitāla tirgus komisija piedalās, izsakot savu viedokli, ar konsolidētās uzraudzības institūciju un citu dalībvalstu meitas sabiedrību uzraudzības institūcijām saskaņota lēmuma pieņemšanā”.

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 29. panta (likuma 112⁴. panta) desmitās daļas trešajā teikumā vārdus „kopīgs lēmums netiek pieņemts, noteicošo lēmumu konsolidācijas grupas līmenī pieņem” ar vārdiem „saskaņots lēmums netiek pieņemts, lēmumu konsolidācijas grupas līmenī pieņem”.

Atbalstīts

Atbalstīts

(10) Ja Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde ir citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes kredītiestādes vai Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija piedalās, izsakot savu viedokli, ar konsolidētās uzraudzības institūciju un citu dalībvalstu meitas sabiedrību uzraudzības institūcijām saskaņota lēmuma pieņemšanā par konsolidācijas grupas kopumā un konsolidācijas grupā iekļauto meitas sabiedrību  darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, kā arī, ja nepieciešams,  par pienākumu konsolidācijas grupai kopumā un konsolidācijas grupā iekļautajām meitas sabiedrībām uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni nekā minimālā kapitāla prasību kopsumma. Ja rodas domstarpības starp Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un konsolidētās uzraudzības institūciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt konsolidētās uzraudzības institūcijai konsultēties ar Eiropas Banku uzraudzības komiteju. Ja četru mēnešu laikā no konsolidētās uzraudzības institūcijas ziņojuma saņemšanas dienas saskaņots lēmums netiek pieņemts, lēmumu konsolidācijas grupas līmenī pieņem konsolidētās uzraudzības institūcija, bet lēmumu par Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes vai tās konsolidācijas apakšgrupas darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, kā arī, ja nepieciešams,  par pienākumu Latvijas Republikā reģistrētajai kredītiestādei vai tās konsolidācijas apakšgrupai uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni nekā minimālā kapitāla prasību kopsumma pieņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija un nosūta lēmumu Latvijas Republikā reģistrētajai kredītiestādei un konsolidētās uzraudzības institūcijai.

(11) Šā panta desmitajā daļā minēto kopīgo lēmumu var pārsūdzēt konsolidētās uzraudzības institūcijas mītnes valstī attiecīgās valsts likumos noteiktajā kārtībā.

52

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 29. panta (likuma 112⁴. panta) vienpadsmitajā daļā vārdu „kopīgo” ar vārdu „saskaņoto.

Atbalstīts

(11) Šā panta desmitajā daļā minēto saskaņoto lēmumu var pārsūdzēt konsolidētās uzraudzības institūcijas mītnes valstī attiecīgās valsts likumos noteiktajā kārtībā.

112.⁵ pants. (1) Ja rodas ārkārtas situācija, tostarp tiek konstatētas nelabvēlīgas finanšu tirgu attīstības tendences, kas var apdraudēt finanšu tirgus likviditāti un finanšu sistēmas stabilitāti kādā no dalībvalstīm, kurā reģistrētas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzraudzītas konsolidācijas grupas komercsabiedrības vai šādas konsolidācijas grupas kredītiestāžu nozīmīgas filiāles, vai konsolidācijas grupā neiekļautas licencētas komercsabiedrības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ievērojot ierobežotas pieejamības informācijas atklāšanas noteikumus un pēc iespējas izmantojot jau izveidotus informācijas apmaiņas veidus krīžu vadības nodrošināšanai, nekavējoties brīdina par ārkārtas situāciju attiecīgās dalībvalsts centrālo banku vai citu par monetāro sistēmu atbildīgo kompetento iestādi, kā arī kredītiestāžu, finanšu iestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību un apdrošināšanas sabiedrību uzraudzības institūcijas un paziņo visu ar to uzdevumu izpildi saistīto informāciju.

   (2) Konsolidētajai uzraudzībai nepieciešamo informāciju, kas jau ir citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas rīcībā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja iespējams, pieprasa attiecīgajai uzraudzības institūcijai, lai novērstu nepieciešamību konsolidācijas grupā iekļautajām komercsabiedrībām vairākas reizes sniegt vienu un to pašu informāciju.

112.⁵ pants. (1) Ja rodas ārkārtas situācija, tostarp tiek konstatētas nelabvēlīgas finanšu tirgu attīstības tendences, kas var apdraudēt finanšu tirgus likviditāti un finanšu sistēmas stabilitāti kādā no dalībvalstīm, kurā reģistrētas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzraudzītas konsolidācijas grupas komercsabiedrības vai šādas konsolidācijas grupas kredītiestāžu nozīmīgas filiāles, vai konsolidācijas grupā neiekļautas licencētas komercsabiedrības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ievērojot ierobežotas pieejamības informācijas atklāšanas noteikumus un pēc iespējas izmantojot jau izveidotus informācijas apmaiņas veidus krīžu vadības nodrošināšanai, nekavējoties brīdina par ārkārtas situāciju attiecīgās dalībvalsts centrālo banku vai citu par monetāro sistēmu atbildīgo kompetento iestādi, kā arī kredītiestāžu, finanšu iestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību un apdrošināšanas sabiedrību uzraudzības institūcijas un paziņo visu ar to uzdevumu izpildi saistīto informāciju.

   (2) Konsolidētajai uzraudzībai nepieciešamo informāciju, kas jau ir citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas rīcībā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja iespējams, pieprasa attiecīgajai uzraudzības institūcijai, lai novērstu nepieciešamību konsolidācijas grupā iekļautajām komercsabiedrībām vairākas reizes sniegt vienu un to pašu informāciju.

112.⁶ pants. (1) Lai nodrošinātu efektīvu konsolidēto uzraudzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija slēdz sadarbības līgumus ar konsolidācijas grupā iekļauto komercsabiedrību uzraudzības institūcijām. Sadarbības līgumā Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā atbildīgā par konsolidēto uzraudzību var uzņemties papildu uzdevumu veikšanu, kā arī precizēt sadarbības procedūras.

53

Juridiskais birojs

Precizēt likumprojekta 29. panta (likuma 112⁶. panta) pirmajā daļā otro teikumu, izsakot to šādā redakcijā:

„Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā par konsolidēto uzraudzību atbildīgā institūcija ir tiesīga uzņemties papildu uzraudzības uzdevumus, kā arī precizēt sadarbības procedūras.”

Atbalstīts

112.⁶ pants. (1) Lai nodrošinātu efektīvu konsolidēto uzraudzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija slēdz sadarbības līgumus ar konsolidācijas grupā iekļauto komercsabiedrību uzraudzības institūcijām. Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā par konsolidēto uzraudzību atbildīgā institūcija ir tiesīga uzņemties papildu uzraudzības uzdevumus, kā arī precizēt sadarbības procedūras.

(2) Tādus uzdevumus, kuri var sekmēt Latvijas Republikā reģistrētas un konsolidācijas grupā iekļautas kredītiestādes uzraudzību, kura ir citas dalībvalsts mātes kredītiestādes vai citas dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var nodot attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai saskaņā ar savstarpēju vienošanos. Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju par šādu vienošanos un tās saturu.

(3) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir konsolidētās uzraudzības institūcija, tā izveido konsolidācijas grupā iekļauto citu dalībvalstu meitas sabiedrību uzraudzības institūciju un tādu dalībvalstu uzraudzības institūciju, kurās konsolidācijas grupu veidojošajām kredītiestādēm ir reģistrētas saskaņā ar šā likuma 108.³ panta sestās daļas prasībām noteiktās nozīmīgās filiāles, uzraugu kolēģiju, lai veicinātu šā likuma 112.³ , 112.⁴ pantā un 112.⁵ panta pirmajā daļā minēto uzdevumu izpildi, kā arī, ja nepieciešams, iesaista tajā ārvalstu uzraudzības institūciju pārstāvjus, ja ārvalstī tiek ievēroti Eiropas Savienībā pieņemtajiem ierobežotas pieejamības informācijas atklāšanas noteikumiem līdzvērtīgi noteikumi, lai nodrošinātu atbilstīgu koordināciju un sadarbību ar attiecīgajām ārvalstu uzraudzības institūcijām.

(2) Tādus uzdevumus, kuri var sekmēt Latvijas Republikā reģistrētas un konsolidācijas grupā iekļautas kredītiestādes uzraudzību, kura ir citas dalībvalsts mātes kredītiestādes vai citas dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var nodot attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai saskaņā ar savstarpēju vienošanos. Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Komisiju par šādu vienošanos un tās saturu.

(3) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir konsolidētās uzraudzības institūcija, tā izveido konsolidācijas grupā iekļauto citu dalībvalstu meitas sabiedrību uzraudzības institūciju un tādu dalībvalstu uzraudzības institūciju, kurās konsolidācijas grupu veidojošajām kredītiestādēm ir reģistrētas saskaņā ar šā likuma 108.³ panta sestās daļas prasībām noteiktās nozīmīgās filiāles, uzraugu kolēģiju, lai veicinātu šā likuma 112.³ , 112.⁴ pantā un 112.⁵ panta pirmajā daļā minēto uzdevumu izpildi, kā arī, ja nepieciešams, iesaista tajā ārvalstu uzraudzības institūciju pārstāvjus, ja ārvalstī tiek ievēroti Eiropas Savienībā pieņemtajiem ierobežotas pieejamības informācijas atklāšanas noteikumiem līdzvērtīgi noteikumi, lai nodrošinātu atbilstīgu koordināciju un sadarbību ar attiecīgajām ārvalstu uzraudzības institūcijām.

(4) Uzraugu kolēģiju veido, slēdzot sadarbības līgumus ar šā panta pirmajā daļā minētajām uzraudzības institūcijām.

54

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt likumprojekta 29. panta (likuma 112⁶. panta) ceturto daļu, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju, ja tiek atbalstīts priekšlikums par termina „uzraugu kolēģija” iekļaušanu likuma 1.pantā kā 61.punktu (termina skaidrojums).

Atbalstīts

(5) Uzraugu kolēģija ir uzraudzības institūciju konsultatīva sadarbības vienība, kuras dalībnieki ir tiesīgi apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju. Tās darbība neietekmē uzraudzības institūciju tiesības un pienākumus, bet nodrošina konsolidētās uzraudzības institūcijai un citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kas veido uzraugu kolēģiju, šādu uzdevumu izpildi:

1) informācijas apmaiņu;

2) ja nepieciešams, vienošanās panākšanu par brīvprātīgu uzdevumu veikšanu un pienākumu deleģēšanu;

3) uzraudzības pārbaužu programmu noteikšanu, balstoties uz konsolidācijas grupas risku novērtējumu;

4) uzraudzības efektivitātes palielināšanu, novēršot uzraudzības prasību dublēšanos, tostarp pieprasot šā likuma 112.⁵ panta otrajā daļā un 112.⁷ panta trešajā daļā minēto informāciju;

5) konsekventu piesardzības prasību piemērošanu saskaņā ar šo likumu attiecībā uz visām konsolidācijas grupas komercsabiedrībām, neskarot citos tiesību aktos paredzētās iespējas un izvēles;

6) šā likuma 112.³ panta pirmās daļas 3.punktā minēto uzraudzības darbību veikšanu.

55

56

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 29. panta (likuma 112⁶. panta) piektās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

”Uzraugu kolēģijas dalībnieki ir tiesīgi savstarpēji apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju.”

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 29. panta (likuma 112⁶. panta) piektās daļas 5.punktā vārdus „neskarot citos tiesību aktos paredzētās iespējas un izvēles”.

Atbalstīts

Atbalstīts

(4) Uzraugu kolēģijas dalībnieki ir tiesīgi savstarpēji apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju. Tās darbība neietekmē uzraudzības institūciju tiesības un pienākumus, bet nodrošina konsolidētās uzraudzības institūcijai un citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kas veido uzraugu kolēģiju, šādu uzdevumu izpildi:

1) informācijas apmaiņu;

2) ja nepieciešams, vienošanās panākšanu par brīvprātīgu uzdevumu veikšanu un pienākumu deleģēšanu;

3) uzraudzības pārbaužu programmu noteikšanu, balstoties uz konsolidācijas grupas risku novērtējumu;

4) uzraudzības efektivitātes palielināšanu, novēršot uzraudzības prasību dublēšanos, tostarp pieprasot šā likuma 112.⁵ panta otrajā daļā un 112.⁷ panta trešajā daļā minēto informāciju;

5) konsekventu piesardzības prasību piemērošanu saskaņā ar šo likumu attiecībā uz visām konsolidācijas grupas komercsabiedrībām;

6) šā likuma 112.³ panta pirmās daļas 3.punktā minēto uzraudzības darbību veikšanu.

(6)  Uzraugu kolēģijā saskaņā ar to veidojošo uzraudzības institūciju lēmumu, ja nepieciešams,  var iekļaut uzraugu kolēģijā iesaistītās dalībvalsts centrālās bankas pārstāvi, kā arī attiecīgās ārvalsts uzraudzības institūcijas pārstāvi, ja šīs ārvalsts normatīvie akti, pēc visu uzraugu kolēģiju veidojošo uzraudzības institūciju viedokļa, paredz šajā likumā un Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajam apmaiņas ar ierobežotas pieejamības informāciju tiesiskajam regulējumam līdzvērtīgu tiesisko regulējumu.

(5)  Uzraugu kolēģijā saskaņā ar to veidojošo uzraudzības institūciju lēmumu, ja nepieciešams,  var iekļaut uzraugu kolēģijā iesaistītās dalībvalsts centrālās bankas pārstāvi, kā arī attiecīgās ārvalsts uzraudzības institūcijas pārstāvi, ja šīs ārvalsts normatīvie akti, pēc visu uzraugu kolēģiju veidojošo uzraudzības institūciju viedokļa, paredz šajā likumā un Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajam apmaiņas ar ierobežotas pieejamības informāciju tiesiskajam regulējumam līdzvērtīgu tiesisko regulējumu.

   (7) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā konsolidētās uzraudzības institūcija vada uzraugu kolēģijas sanāksmes un nosaka tās uzraudzības institūcijas, kuras tiek aicinātas piedalīties uzraugu kolēģijas sanāksmēs. Finanšu un kapitāla tirgus komisija laikus informē visus uzraugu kolēģijas dalībniekus par sanāksmju organizēšanu, galvenajiem izskatāmajiem jautājumiem un plānotajām darbībām. Finanšu un kapitāla tirgus komisija arī laikus informē visus uzraugu kolēģijas dalībniekus par sanāksmēs pieņemtajiem lēmumiem.

57

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 29. panta (likuma 112⁶. panta) septītajā daļā vārdu „sanāksmes” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „kolēģijas sanāksmes” (attiecīgā locījumā).

Atbalstīts

   (6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā konsolidētās uzraudzības institūcija vada uzraugu kolēģijas sanāksmes un nosaka tās uzraudzības institūcijas, kuras tiek aicinātas piedalīties uzraugu kolēģijas sanāksmēs. Finanšu un kapitāla tirgus komisija laikus informē visus uzraugu kolēģijas dalībniekus par kolēģijas sanāksmju organizēšanu, galvenajiem izskatāmajiem jautājumiem un plānotajām darbībām. Finanšu un kapitāla tirgus komisija arī laikus informē visus uzraugu kolēģijas dalībniekus par kolēģijas sanāksmēs pieņemtajiem lēmumiem.

  (8)  Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pieņemot lēmumus izveidotās uzraugu kolēģijas ietvaros, ņem vērā plānoto vai koordinēto uzraudzības darbību nozīmību šīm uzraudzības institūcijām, jo īpaši šo lēmumu ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti attiecīgajā dalībvalstī.

   (9) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Banku uzraudzības komiteju par uzraugu kolēģijas pieņemtajiem lēmumiem, tai skaitā ārkārtas situācijās, un sniedz tai visu informāciju, kas nepieciešama uzraudzības prasību vienlīdzīgai piemērošanai.

   (10) Ja citas dalībvalsts konsolidētās uzraudzības institūcija veic konsolidācijas grupas, kurā iekļauta Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde, uzraudzību vai tādu kredītiestāžu uzraudzību, kurām Latvijas Republikā ir reģistrētas nozīmīgas filiāles, Finanšu un kapitāla tirgus komisija piedalās tās izveidotās uzraugu kolēģijas darbā tādā apjomā, kādu nosaka konsolidētās uzraudzības institūcija.

  (7)  Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pieņemot lēmumus izveidotās uzraugu kolēģijas ietvaros, ņem vērā plānoto vai koordinēto uzraudzības darbību nozīmību šīm uzraudzības institūcijām, jo īpaši šo lēmumu ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti attiecīgajā dalībvalstī.

   (8) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Banku uzraudzības komiteju par uzraugu kolēģijas pieņemtajiem lēmumiem, tai skaitā ārkārtas situācijās, un sniedz tai visu informāciju, kas nepieciešama uzraudzības prasību vienlīdzīgai piemērošanai.

   (9) Ja citas dalībvalsts konsolidētās uzraudzības institūcija veic konsolidācijas grupas, kurā iekļauta Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde, uzraudzību vai tādu kredītiestāžu uzraudzību, kurām Latvijas Republikā ir reģistrētas nozīmīgas filiāles, Finanšu un kapitāla tirgus komisija piedalās tās izveidotās uzraugu kolēģijas darbā tādā apjomā, kādu nosaka konsolidētās uzraudzības institūcija.

112.⁷ pants. (1) Sadarbojoties ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ar tām apmainās ar jebkādu informāciju, kas ir būtiska vai noderīga konsolidētās uzraudzības veikšanai. Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc savas iniciatīvas sniedz visu būtisko informāciju un pēc pieprasījuma sniedz noderīgu informāciju citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām. Informācija tiek uzskatīta par konsolidētās uzraudzības veikšanai būtisku, ja tā var ietekmēt citas dalībvalsts kredītiestādes vai finanšu iestādes darbības stabilitātes vērtējumu un ietver vismaz informāciju par:

1) galveno konsolidācijas grupā iekļauto kredītiestāžu grupu struktūru, kā arī konsolidācijas grupā iekļauto kredītiestāžu uzraudzības institūcijām;

2) procedūrām, kas ievērojamas, saņemot informāciju no kredītiestādēm, kuras veido grupu, un šīs informācijas pārbaudes kārtību;

3) kredītiestādes vai citu grupas komercsabiedrību negatīvām attīstības tendencēm, kas var būtiski ietekmēt kredītiestādes darbību;

4) sankcijām un uzraudzības pasākumiem, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic saskaņā ar šo likumu, ieskaitot pienākuma noteikšanu uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni nekā minimālā kapitāla prasību kopsumma un jebkādu ierobežojumu noteikšanu attīstītās operacionālā riska mērīšanas pieejas izmantošanai.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sniedz visu noderīgo informāciju citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kuru jurisdikcijā ir Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes kredītiestādes meitas sabiedrības un Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības. Nosakot noderīgās informācijas apjomu, ņem vērā minēto meitas sabiedrību nozīmīgumu attiecīgās dalībvalsts finanšu sistēmā.

(3) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tādas kredītiestādes uzraudzībai, kas ir citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes kredītiestādes vai citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, nepieciešama informācija par kapitāla prasību aprēķinam izmantojamām pieejām, to metodoloģiju un ieviešanas kārtību, kura jau var būt attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas rīcībā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja iespējams, pieprasa šādu informāciju no dalībvalsts uzraudzības institūcijas.

(4) Pirms citu dalībvalstu uzraudzības funkciju veikšanai svarīgu lēmumu pieņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar attiecīgo dalībvalstu uzraudzības institūcijām par šādiem jautājumiem:

1) par tādām izmaiņām akcionāru sastāvā un kredītiestādes grupas organizatoriskajā vai pārvaldes struktūrā, kurām nepieciešama uzraudzības institūciju atļauja;

2) par sankciju noteikšanu un uzraudzības pasākumiem, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija plāno veikt, ieskaitot pienākuma noteikšanu uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni nekā minimālā kapitāla prasību kopsumma un jebkādu ierobežojumu noteikšanu attīstītās operacionālā riska mērīšanas pieejas izmantošanai. Pirms šajā punktā minēto lēmumu pieņemšanas attiecībā uz kredītiestādēm, kuras ir citu dalībvalstu mātes kredītiestāžu vai citu dalībvalstu mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību meitas sabiedrības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija vienmēr konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju, kas ir atbildīga par konsolidēto uzraudzību. Steidzamos gadījumos vai gadījumos, kad šādas konsultācijas varētu apdraudēt lēmuma pieņemšanas efektivitāti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var nekonsultēties ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un nekavējoties paziņot tai pieņemto lēmumu.

58

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 29. panta (likuma 112⁷. panta) pirmās daļas ievaddaļā vārdu „jebkādu” kā lieku.

Atbalstīts

112.⁷ pants. (1) Sadarbojoties ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ar tām apmainās ar informāciju, kas ir būtiska vai noderīga konsolidētās uzraudzības veikšanai. Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc savas iniciatīvas sniedz visu būtisko informāciju un pēc pieprasījuma sniedz noderīgu informāciju citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām. Informācija tiek uzskatīta par konsolidētās uzraudzības veikšanai būtisku, ja tā var ietekmēt citas dalībvalsts kredītiestādes vai finanšu iestādes darbības stabilitātes vērtējumu un ietver vismaz informāciju par:

1) galveno konsolidācijas grupā iekļauto kredītiestāžu grupu struktūru, kā arī konsolidācijas grupā iekļauto kredītiestāžu uzraudzības institūcijām;

2) procedūrām, kas ievērojamas, saņemot informāciju no kredītiestādēm, kuras veido grupu, un šīs informācijas pārbaudes kārtību;

3) kredītiestādes vai citu grupas komercsabiedrību negatīvām attīstības tendencēm, kas var būtiski ietekmēt kredītiestādes darbību;

4) sankcijām un uzraudzības pasākumiem, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic saskaņā ar šo likumu, ieskaitot pienākuma noteikšanu uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni nekā minimālā kapitāla prasību kopsumma un jebkādu ierobežojumu noteikšanu attīstītās operacionālā riska mērīšanas pieejas izmantošanai.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sniedz visu noderīgo informāciju citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kuru jurisdikcijā ir Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes kredītiestādes meitas sabiedrības un Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības. Nosakot noderīgās informācijas apjomu, ņem vērā minēto meitas sabiedrību nozīmīgumu attiecīgās dalībvalsts finanšu sistēmā.

(3) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tādas kredītiestādes uzraudzībai, kas ir citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes kredītiestādes vai citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, nepieciešama informācija par kapitāla prasību aprēķinam izmantojamām pieejām, to metodoloģiju un ieviešanas kārtību, kura jau var būt attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas rīcībā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja iespējams, pieprasa šādu informāciju no dalībvalsts uzraudzības institūcijas.

(4) Pirms citu dalībvalstu uzraudzības funkciju veikšanai svarīgu lēmumu pieņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar attiecīgo dalībvalstu uzraudzības institūcijām par šādiem jautājumiem:

1) par tādām izmaiņām akcionāru sastāvā un kredītiestādes grupas organizatoriskajā vai pārvaldes struktūrā, kurām nepieciešama uzraudzības institūciju atļauja;

2) par sankciju noteikšanu un uzraudzības pasākumiem, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija plāno veikt, ieskaitot pienākuma noteikšanu uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni nekā minimālā kapitāla prasību kopsumma un jebkādu ierobežojumu noteikšanu attīstītās operacionālā riska mērīšanas pieejas izmantošanai. Pirms šajā punktā minēto lēmumu pieņemšanas attiecībā uz kredītiestādēm, kuras ir citu dalībvalstu mātes kredītiestāžu vai citu dalībvalstu mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību meitas sabiedrības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija vienmēr konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju, kas ir atbildīga par konsolidēto uzraudzību. Steidzamos gadījumos vai gadījumos, kad šādas konsultācijas varētu apdraudēt lēmuma pieņemšanas efektivitāti, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var nekonsultēties ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un nekavējoties paziņot tai pieņemto lēmumu.

112.⁸ pants. (1) Ja vienas vai vairāku kredītiestāžu mātes sabiedrība ir jaukta pārvaldītājsabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija tieši vai ar kredītiestāžu – meitas sabiedrību – starpniecību pieprasa, lai jauktā pārvaldītājsabiedrība un tās citas meitas sabiedrības sniedz informāciju, kas ir būtiska kredītiestāžu – meitas sabiedrību – uzraudzībai.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var veikt pārbaudes vai uzdot to veikšanu trešajām personām – zvērinātam revidentam, zvērinātu revidentu komercsabiedrībai –, lai pārbaudītu informāciju, kas saņemta no jauktajām pārvaldītājsabiedrībām un to meitas sabiedrībām. Ja jauktā pārvaldītājsabiedrība vai kāda no tās meitas sabiedrībām ir reģistrēta citā dalībvalstī, informācijas pārbaudi klātienē veic šā likuma 112.¹² pantā noteiktajā kārtībā.

112.⁹ pants. (1) Kredītiestādei, kuras mātes sabiedrība ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, ir pienākums sniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai informāciju par darījumiem, kurus tā veikusi ar mātes sabiedrību un citām tās meitas sabiedrībām, izņemot lielos riska darījumus, par kuriem informācija Finanšu un kapitāla tirgus komisijai sniegta atbilstoši citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Kredītiestāde izveido piemērotu risku vadības un iekšējās kontroles sistēmu, kā arī izstrādā attiecīgas grāmatvedības procedūras, lai pienācīgi noteiktu, novērtētu un kontrolētu darījumus ar tās mātes sabiedrību, kas ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, un šīs jauktās finanšu pārvaldītājsabiedrības citām meitas sabiedrībām.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības noteikt šā panta pirmajā daļā minēto darījumu ierobežojumus, ja šie darījumi apdraud kredītiestādes finansiālo stāvokli.

112.⁸ pants. (1) Ja vienas vai vairāku kredītiestāžu mātes sabiedrība ir jaukta pārvaldītājsabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija tieši vai ar kredītiestāžu – meitas sabiedrību – starpniecību pieprasa, lai jauktā pārvaldītājsabiedrība un tās citas meitas sabiedrības sniedz informāciju, kas ir būtiska kredītiestāžu – meitas sabiedrību – uzraudzībai.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var veikt pārbaudes vai uzdot to veikšanu trešajām personām – zvērinātam revidentam, zvērinātu revidentu komercsabiedrībai –, lai pārbaudītu informāciju, kas saņemta no jauktajām pārvaldītājsabiedrībām un to meitas sabiedrībām. Ja jauktā pārvaldītājsabiedrība vai kāda no tās meitas sabiedrībām ir reģistrēta citā dalībvalstī, informācijas pārbaudi klātienē veic šā likuma 112.¹² pantā noteiktajā kārtībā.

112.⁹ pants. (1) Kredītiestādei, kuras mātes sabiedrība ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, ir pienākums sniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai informāciju par darījumiem, kurus tā veikusi ar mātes sabiedrību un citām tās meitas sabiedrībām, izņemot lielos riska darījumus, par kuriem informācija Finanšu un kapitāla tirgus komisijai sniegta atbilstoši citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Kredītiestāde izveido piemērotu risku vadības un iekšējās kontroles sistēmu, kā arī izstrādā attiecīgas grāmatvedības procedūras, lai pienācīgi noteiktu, novērtētu un kontrolētu darījumus ar tās mātes sabiedrību, kas ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, un šīs jauktās finanšu pārvaldītājsabiedrības citām meitas sabiedrībām.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības noteikt šā panta pirmajā daļā minēto darījumu ierobežojumus, ja šie darījumi apdraud kredītiestādes finansiālo stāvokli.

112.¹⁰ pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt kredīt­iestādēm, finanšu iestādēm, finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktajām finanšu pārvaldītājsabiedrībām un to meitas sabiedrībām vai komercsabiedrībām, kas iekļautas konsolidācijas grupā vai ir atbrīvotas no iekļaušanas tajā, informāciju, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un citas dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas savstarpējo vienošanos ir nepieciešama kredītiestāžu konsolidētās uzraudzības veikšanai.

112.¹⁰ pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt kredīt­iestādēm, finanšu iestādēm, finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktajām finanšu pārvaldītājsabiedrībām un to meitas sabiedrībām vai komercsabiedrībām, kas iekļautas konsolidācijas grupā vai ir atbrīvotas no iekļaušanas tajā, informāciju, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un citas dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas savstarpējo vienošanos ir nepieciešama kredītiestāžu konsolidētās uzraudzības veikšanai.

 (2) Ja mātes sabiedrība un kāda no tās meitas sabiedrībām – kredītiestādēm – ir reģistrēta Latvijas Republikā un citās dalībvalstīs, Finanšu un kapitāla tirgus komisija un šo dalībvalstu uzraudzības institūcijas apmainās ar visu informāciju, kas nepieciešama konsolidētās uzraudzības veikšanai. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija neveic Latvijas Republikā reģistrētas mātes sabiedrības konsolidēto uzraudzību, tad pēc citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas, kura ir atbildīga par šādas uzraudzības veikšanu, lūguma Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa no mātes sabiedrības informāciju, kas varētu būt nozīmīga konsolidētajai uzraudzībai, un nosūta to par konsolidēto uzraudzību atbildīgajai uzraudzības institūcijai.

59

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 29. panta (likuma 112¹⁰. panta) otrajā daļā vārdu „nozīmīga” ar vārdu „būtiska”.

Atbalstīts

 (2) Ja mātes sabiedrība un kāda no tās meitas sabiedrībām – kredītiestādēm – ir reģistrēta Latvijas Republikā un citās dalībvalstīs, Finanšu un kapitāla tirgus komisija un šo dalībvalstu uzraudzības institūcijas apmainās ar visu informāciju, kas nepieciešama konsolidētās uzraudzības veikšanai. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija neveic Latvijas Republikā reģistrētas mātes sabiedrības konsolidēto uzraudzību, tad pēc citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas, kura ir atbildīga par šādas uzraudzības veikšanu, lūguma Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa no mātes sabiedrības informāciju, kas varētu būt būtiska konsolidētajai uzraudzībai, un nosūta to par konsolidēto uzraudzību atbildīgajai uzraudzības institūcijai.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga apmainīties ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām ar šā panta otrajā daļā minēto informāciju, kas saņemta no finanšu pārvaldītājsabiedrībām, finanšu iestādēm, jauktajām pārvaldītājsabiedrībām un tādām to meitas sabiedrībām, kuras nav kredītiestādes vai ir atbrīvotas no iekļaušanas konsolidācijas grupā, un kas ir nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām konsolidētās uzraudzības veikšanai. Tas, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija iegūst un izmanto šādu informāciju, nenozīmē, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzrauga minētos komersantus.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga apmainīties ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām ar šā panta otrajā daļā minēto informāciju, kas saņemta no finanšu pārvaldītājsabiedrībām, finanšu iestādēm, jauktajām pārvaldītājsabiedrībām un tādām to meitas sabiedrībām, kuras nav kredītiestādes vai ir atbrīvotas no iekļaušanas konsolidācijas grupā, un kas ir nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām konsolidētās uzraudzības veikšanai. Tas, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija iegūst un izmanto šādu informāciju, nenozīmē, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzrauga minētos komersantus.

112.¹¹ pants. (1) Ja kredītiestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta pārvaldītājsabiedrība kontrolē vienu vai vairākas meitas sabiedrības, kuras ir apdrošināšanas sabiedrības vai komercsabiedrības, kas sniedz tādus ieguldījumu pakalpojumus, kuriem ir vajadzīga licence, tad Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas ar citu dalībvalstu šādu apdrošināšanas sabiedrību un citu licencēto komercsabiedrību uzraudzības institūcijām. Finanšu un kapitāla tirgus komisija sniedz jebkādu informāciju, kas var nodrošināt šādu komercsabiedrību darbības un finanšu stāvokļa uzraudzību, citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām.

60

61

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 29. panta (likuma 112¹¹. panta) pirmajā daļā vārdu „licence” ar vārdiem „atļauja (licence)”.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 29. panta (likuma 112¹¹. panta) pirmajā daļā vārdu „jebkādu” kā lieku.

Atbalstīts

Atbalstīts

112.¹¹ pants. (1) Ja kredītiestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta pārvaldītājsabiedrība kontrolē vienu vai vairākas meitas sabiedrības, kuras ir apdrošināšanas sabiedrības vai komercsabiedrības, kas sniedz tādus ieguldījumu pakalpojumus, kuriem ir vajadzīga atļauja (licence), tad Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas ar citu dalībvalstu šādu apdrošināšanas sabiedrību un citu licencēto komercsabiedrību uzraudzības institūcijām. Finanšu un kapitāla tirgus komisija sniedz informāciju, kas var nodrošināt šādu komercsabiedrību darbības un finanšu stāvokļa uzraudzību, citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām.

(2) Informācija, ko saņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija, veicot konsolidēto uzraudzību (īpaši – jebkāda informācija no uzraudzības institūcijām), uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju.

(3) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic tādu kredītiestāžu, kas ir finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības, uzraudzību finanšu pārvaldī­tājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī, Finanšu un kapitāla tirgus komisija sastāda šādu finanšu pārvaldītājsabiedrību sarakstu un nosūta to citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām un Eiropas Komisijai.

(2) Informācija, ko saņem Finanšu un kapitāla tirgus komisija, veicot konsolidēto uzraudzību (īpaši – jebkāda informācija no uzraudzības institūcijām), uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju.

(3) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic tādu kredītiestāžu, kas ir finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības, uzraudzību finanšu pārvaldī­tājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī, Finanšu un kapitāla tirgus komisija sastāda šādu finanšu pārvaldītājsabiedrību sarakstu un nosūta to citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām un Eiropas Komisijai.

112.¹² pants. (1) Ja ir nepieciešams pārbaudīt tādas informācijas patiesumu, kuru, veicot konsolidēto uzraudzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņēmusi par citā dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, finanšu iestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību, jauktu pārvaldītājsabiedrību vai par kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai lūgumu pārbaudīt saņemtās informācijas patiesumu.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga veikt pārbaudes Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē, finanšu iestādē, finanšu pārvaldītājsabiedrībā, jauktā pārvaldītājsabiedrībā vai kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrībā, pamatojoties uz citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījumu, lai pārbaudītu tās informācijas patiesumu, kuru attiecīgā dalībvalsts uzraudzības institūcija saņēmusi par attiecīgajām sabiedrībām, veicot konsolidēto uzraudzību, vai atļaut veikt šādu pārbaudi šīs dalībvalsts uzraudzības institūcijai. Ja attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcija pati neveic pārbaudi, tā var piedalīties Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veiktajā pārbaudē.

112.¹³ pants. (1) Ja Latvijas Republikā reģistrēta finanšu pārvaldītāj­sabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas ir kredītiestādes vai finanšu iestādes mātes sabiedrība, neievēro šā likuma prasības vai nesniedz kredītiestādes konsolidētajai uzraudzībai nepieciešamo informāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības veikt šā likuma 101.³ panta septītajā daļā un 113.pantā minētos uzraudzības pasākumus un piemērot šajos pantos noteiktās sankcijas vai aizliegt izmantot tās balsstiesības Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādēs un finanšu iestādēs.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas ar citas dalībvalsts uzraudzības institūcijām, lai nodrošinātu efektīvu konsolidēto uzraudzību (īpaši – ja finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītāj­sabiedrības atrašanās vieta nesakrīt ar tās vadības atrašanās vietu).

112.¹⁴ pants. (1) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija neveic tādas kredītiestādes konsolidēto uzraudzību, kuras mātes sabiedrība ir ārvalsts kredītiestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc kredītiestādes mātes sabiedrības lūguma, vai pēc citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības vai tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kura ir kredītiestādes meitas sabiedrība, lūguma konsultējas ar iesaistītajām dalībvalstu uzraudzības institūcijām un novērtē, vai kredītiestāde ir pakļauta dalībvalstīs noteiktajām prasībām līdzvērtīgai konsolidētajai uzraudzībai.

(2) Izvērtējot, vai attiecīgās ārvalsts uzraudzības institūcijas veiktā konsolidētā uzraudzība atbilst dalībvalstīs noteiktajām konsolidētās uzraudzības prasībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar Eiropas Banku uzraudzības komiteju.

(3) Ja ārvalsts uzraudzības institūcijas veiktā konsolidētā uzraudzība neatbilst dalībvalstīs noteiktajām prasībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija tādas kredītiestādes konsolidēto uzraudzību, kuras mātes sabiedrība ir ārvalsts kredītiestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, veic atbilstoši šā likuma prasībām."

112.¹² pants. (1) Ja ir nepieciešams pārbaudīt tādas informācijas patiesumu, kuru, veicot konsolidēto uzraudzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņēmusi par citā dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, finanšu iestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību, jauktu pārvaldītājsabiedrību vai par kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai lūgumu pārbaudīt saņemtās informācijas patiesumu.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga veikt pārbaudes Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē, finanšu iestādē, finanšu pārvaldītājsabiedrībā, jauktā pārvaldītājsabiedrībā vai kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrībā, pamatojoties uz citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījumu, lai pārbaudītu tās informācijas patiesumu, kuru attiecīgā dalībvalsts uzraudzības institūcija saņēmusi par attiecīgajām sabiedrībām, veicot konsolidēto uzraudzību, vai atļaut veikt šādu pārbaudi šīs dalībvalsts uzraudzības institūcijai. Ja attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcija pati neveic pārbaudi, tā var piedalīties Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veiktajā pārbaudē.

112.¹³ pants. (1) Ja Latvijas Republikā reģistrēta finanšu pārvaldītāj­sabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas ir kredītiestādes vai finanšu iestādes mātes sabiedrība, neievēro šā likuma prasības vai nesniedz kredītiestādes konsolidētajai uzraudzībai nepieciešamo informāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības veikt šā likuma 101.³ panta septītajā daļā un 113.pantā minētos uzraudzības pasākumus un piemērot šajos pantos noteiktās sankcijas vai aizliegt izmantot tās balsstiesības Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādēs un finanšu iestādēs.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas ar citas dalībvalsts uzraudzības institūcijām, lai nodrošinātu efektīvu konsolidēto uzraudzību (īpaši – ja finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītāj­sabiedrības atrašanās vieta nesakrīt ar tās vadības atrašanās vietu).

112.¹⁴ pants. (1) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija neveic tādas kredītiestādes konsolidēto uzraudzību, kuras mātes sabiedrība ir ārvalsts kredītiestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc kredītiestādes mātes sabiedrības lūguma, vai pēc citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības vai tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kura ir kredītiestādes meitas sabiedrība, lūguma konsultējas ar iesaistītajām dalībvalstu uzraudzības institūcijām un novērtē, vai kredītiestāde ir pakļauta dalībvalstīs noteiktajām prasībām līdzvērtīgai konsolidētajai uzraudzībai.

(2) Izvērtējot, vai attiecīgās ārvalsts uzraudzības institūcijas veiktā konsolidētā uzraudzība atbilst dalībvalstīs noteiktajām konsolidētās uzraudzības prasībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar Eiropas Banku uzraudzības komiteju.

(3) Ja ārvalsts uzraudzības institūcijas veiktā konsolidētā uzraudzība neatbilst dalībvalstīs noteiktajām prasībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija tādas kredītiestādes konsolidēto uzraudzību, kuras mātes sabiedrība ir ārvalsts kredītiestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, veic atbilstoši šā likuma prasībām."

113.pants. (1) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka kredītiestāde neievēro šā likuma, tieši piemērojamo Eiropas Savienības institūciju izdoto normatīvo aktu vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdoto lēmumu vai normatīvo noteikumu prasības, vai ja kredītiestādes darbība apdraud tās stabilitāti vai maksātspēju, Latvijas kredītiestāžu sektora drošību vai stabilitāti, draud nodarīt ievērojamus zaudējumus valsts tautsaimniecībai, vai ja no bankas notiek pārmērīga noguldījumu vai citu piesaistīto līdzekļu aizplūde, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pieņemot lēmumu, ir tiesīga īstenot vienu vai vairākas šādas darbības:

1) pieprasīt, lai kredītiestāde nekavējoties veic nepieciešamās darbības šādas situācijas novēršanai un iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tās noteiktajā termiņā rīcības plānu;

2) brīdināt kredītiestādi;

3) dot kredītiestādes pārvaldes institūcijām, to vadītājiem un locekļiem saistošus rakstveida norādījumus, kas nepieciešami šādas situācijas novēršanai;

4) noteikt kredītiestādes tiesību un darbības ierobežojumus, tajā skaitā pilnīgi vai daļēji apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu, kā arī noteikt saistību izpildes ierobežojumus, izņemot šīs daļas 5.punktā minētos noguldījumu saistību izpildes ierobežojumus;

5) noteikt bankai noguldījumu saistību izpildes ierobežojumus (turpmāk — lēmums par noguldījumu ierobežojumu noteikšanu);

6) iecelt kredītiestādē vienu vai vairākus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarniekus (turpmāk — lēmums par pilnvarnieka iecelšanu);

7) uzlikt kredītiestādei par pienākumu mazināt risku, kas saistīts ar tās darījumiem, pakalpojumiem un norēķinu sistēmām;

8) uzlikt šajā likumā paredzētās soda naudas.

30. Papildināt 113.panta pirmo daļu ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

"9) ierobežot no darbības rezultātiem atkarīgo darba samaksas daļu procentuāli no kredītiestādes neto ieņēmumiem, lai nodrošinātu stabilai iestādes darbībai atbilstoša pašu kapitāla lieluma uzturēšanu;

10) pieprasīt kredītiestādei izmantot peļņu pašu kapitāla palielināšanai."

62

63

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 30. panta (likuma 113. panta pirmajā daļā) 9.punktā vārdu „ierobežot” ar vārdiem „noteikt ierobežojumus”, vienlaikus precizējot šā punkta tekstu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt likumprojekta 30. pantā likuma 113. panta pirmās daļas 9. un 10. punktu šādā redakcijā:

   "9) noteikt ierobežojumus (procentuāli) kredītiestādes neto ieņēmumu apmēram, kuru drīkst izmantot no darbības rezultātiem atkarīgai darba samaksai, lai nodrošinātu stabilai iestādes darbībai atbilstoša pašu kapitāla apmēra uzturēšanu;

   10) pieprasīt kredītiestādei izmantot peļņu ieguldījumiem pašu kapitāla elementos.".

Atbalstīts, iekļauts komisijas priekšliku-mā nr.63

Atbalstīts

32. Papildināt 113.panta pirmo daļu ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

"9) noteikt ierobežojumus (procentuāli) kredītiestādes neto ieņēmumu apmēram, kuru drīkst izmantot no darbības rezultātiem atkarīgai darba samaksai, lai nodrošinātu stabilai iestādes darbībai atbilstoša pašu kapitāla apmēra uzturēšanu;

   10) pieprasīt kredītiestādei izmantot peļņu ieguldījumiem pašu kapitāla elementos."

117.pants. (1) Lēmumā par pilnvarnieka iecelšanu var noteikt, ka ar tā spēkā stāšanās brīdi:

1) pilnvarnieks ir tiesīgs sasaukt kredītiestādes akcionāru vai dalībnieku sapulci, padomes un valdes sēdi un piedalīties tajā ar tiesībām ierosināt sapulcē un sēdē izskatāmos jautājumus;

2) pilnvarnieks lemj, vai atļaut vai neatļaut kredītiestādei veikt maksājumus, slēgt jaunus darījumus, kā arī grozīt vai izbeigt esošos darījumus, lai nodrošinātu kredītiestādei un bankai šā likuma 113.panta pirmās daļas 4. vai 5.punktā noteikto ierobežojumu izpildi;

3) pilnvarnieks veic kredītiestādes pārvaldīšanu.

31. Izteikt 117.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) pilnvarnieks lemj, vai atļaut vai neatļaut kredītiestādei veikt maksājumus, slēgt jaunus darījumus, kā arī grozīt vai izbeigt esošos darījumus, lai nodrošinātu kredītiestādei šā likuma 113.panta pirmās daļas 4. vai 5.punktā noteikto ierobežojumu izpildi;".

64

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 31. pantu (grozījumu likuma 117. panta pirmās daļas 2.punktā) šādā redakcijā:

 „31. Izslēgt 117. panta pirmās daļas 2.punktā vārdus ”un bankai”.

Atbalstīts

33. Izslēgt 117. panta pirmās daļas 2.punktā vārdus ”un bankai”.

196.pants. Par noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu bez Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licences (atļaujas) saņemšanas:

1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija juridiskajai personai uzliek soda naudu līdz 5 000 latu;

2) fiziskā persona tiek saukta pie administratīvās atbildības vai pie kriminālatbildības.

32. Aizstāt 196.panta 1.punktā vārdu un skaitli "līdz 5 000" ar vārdiem un skaitļiem "no 5 000 līdz 100 000".

34. Aizstāt 196.panta 1.punktā vārdu un skaitli "līdz 5 000" ar vārdiem un skaitļiem "no 5 000 līdz 100 000".

198.pants. (1) Ja kredītiestāde nepilda šā likuma 8.panta prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Latvijas Banka ir tiesīgas uzlikt kredītiestādei soda naudu līdz 1000 latiem.

(2) Ja kredītiestāde nepilda šā likuma 32., 90., 91., 95. un 96.panta prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga uzlikt kredītiestādei soda naudu līdz 1000 latiem.

33. 198.pantā:

aizstāt pirmajā un otrajā daļā vārdu un skaitli "līdz 1 000" ar vārdiem un skaitļiem "no 1 000 līdz 10 000";

35. 198.pantā:

aizstāt pirmajā un otrajā daļā vārdu un skaitli "līdz 1 000" ar vārdiem un skaitļiem "no 1 000 līdz 10 000";

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Ja persona ir ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību kredītiestādē pirms šā likuma 29.panta pirmajā vai otrajā daļā minētā paziņojuma iesniegšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vai tā izskatīšanas laikā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga uzlikt personai soda naudu no 10 000 līdz 100 000 latu.";

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Ja persona ir ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību kredītiestādē pirms šā likuma 29.panta pirmajā vai otrajā daļā minētā paziņojuma iesniegšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vai tā izskatīšanas laikā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga uzlikt personai soda naudu no 10 000 līdz 100 000 latu.";

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Ja kredītiestāde nepilda šā likuma 34.¹ panta prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga uzlikt kredītiestādei soda naudu no 5 000 līdz 100 000 latu."

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Ja kredītiestāde nepilda šā likuma 34.¹ panta prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga uzlikt kredītiestādei soda naudu no 5 000 līdz 100 000 latu."

Pārejas noteikumi

34. Papildināt pārejas noteikumus ar 39., 40., 41., 42., 43., 44., 45., 46., 47., 48. un 49.punktu šādā redakcijā:

65

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 34.panta (Pārejas noteikumu) ievaddaļu, ja tiek atbalstīts priekšlikums par 41.un 42.punkta izslēgšanu, šādā redakcijā:

„34. Papildināt pārejas noteikumus ar 39., 40., 41., 42., 43., 44., 45., 46.un 47.punktu šādā redakcijā:”

Atbalstīts

36. Papildināt pārejas noteikumus ar 39., 40., 41., 42., 43., 44., 45. un 46.punktu šādā redakcijā:

"39. Grozījumi šā likuma 1., 3., 6., 9., 11., 11.¹, 12.⁵, 21., 35.², 37., 44., 72.¹, 112.¹ un 117.pantā attiecībā uz elektronisko naudu un elektroniskās naudas institūciju stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Maksājumu pakalpojumu likumā.

66

67

Juridiskais birojs

Izteikt grozījumu likumprojekta 34.pantā (Pārejas noteikumu) 39.punktā šādā redakcijā :

 „39. Grozījumi likuma 1., 3., 6., 9., 11., 11.¹, 12.⁵, 21., 35.², 37., 44., 72.¹, 112.¹ pantā par šo pantu vai tā atsevišķu daļu izslēgšanu attiecībā uz elektroniskās naudas institūcijām un elektronisko naudu, kā arī grozījums likuma 117.pantā stājas spēkā vienlaikus ar elektronisko institūciju darbību regulējošiem grozījumiem Maksājumu pakalpojumu likumā.”

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt likumprojekta 34. pantā likuma pārejas noteikumu 39. punktu šādā redakcijā:

"39. Grozījumi likumā attiecībā uz vārda "banka" aizstāšanu ar vārdu "kredītiestāde" un grozījumi likuma 1., 3., 6., 9., 11., 11.¹, 12.⁵, 21., 35.², 37., 44., 72.¹, 112.¹ pantā par šo pantu vai tā atsevišķu daļu izslēgšanu attiecībā uz elektronisko naudu un elektroniskās naudas institūcijām, kā arī grozījums 117. pantā stājas spēkā vienlaikus ar elektronisko naudas institūciju darbību regulējošiem grozījumiem Maksājumu pakalpojumu likumā.".

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšliku-mā nr.67

Atbalstīts

"39. Grozījumi likumā attiecībā uz vārda "banka" aizstāšanu ar vārdu "kredītiestāde" un grozījumi likuma 1., 3., 6., 9., 11., 11.¹, 12.⁵, 21., 35.², 37., 44., 72.¹, 112.¹ pantā par šo pantu vai tā atsevišķu daļu izslēgšanu attiecībā uz elektronisko naudu un elektroniskās naudas institūcijām, kā arī grozījums 117. pantā stājas spēkā vienlaikus ar elektronisko naudas institūciju darbību regulējošiem grozījumiem Maksājumu pakalpojumu likumā.

40. Tiesību akti, kas stājušies spēkā līdz šo pārejas noteikumu 39.punktā minētajam termiņam un regulē banku darbību, pēc šo pārejas noteikumu 39.punktā minētā termiņa iestāšanās piemērojami attiecībā uz kredītiestāžu darbības regulāciju.

68

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izslēgt likumprojekta 34. pantā likuma pārejas noteikumu 40. punktu.

Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju

41. Grozījumi šā likuma 1.panta 18.punktā, grozījumi attiecībā uz šā likuma 40.panta izslēgšanu un grozījumi šā likuma 42. un 43.pantā stājas spēkā 2010.gada 31.decembrī. 

42. Grozījumi par šā likuma papildināšanu ar 59.⁸pantu, 113.panta pirmās daļas 9. un 10.punktu un 198.panta devīto daļu stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

69

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt Pārejas noteikumu 41.un 42. punktu, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju. 

Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju

43. Līdz 2012.gada 31.decembrim šā likuma 112.⁴ panta otrajā un desmitajā daļā noteiktais termiņš ir seši mēneši.

70

Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojekta 34.panta (Pārejas noteikumu) 43.punktā vārdus „noteiktais termiņš ir seši mēneši” ar vārdiem „minētā lēmuma pieņemšanai piemēro sešu mēnešu termiņu.”

Atbalstīts

40. Līdz 2012.gada 31.decembrim šā likuma 112.⁴ panta otrajā un desmitajā daļā minētā lēmuma pieņemšanai piemēro sešu mēnešu termiņu.

44. Kredītiestādes, kas riska svērto vērtību aprēķinam piemēro uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, no šā punkta spēkā stāšanās dienas līdz 2011.gada 31.decembrim nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par šā likuma pārejas noteikumu 48.punktā norādītajām summām vai vienāds ar tām.

71

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 34.panta (Pārejas noteikumu) 44.punktu šādā redakcijā:

„42. Kredītiestādes, kas riska svērto vērtību aprēķinam izmanto uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, līdz 2011.gada 31.decembrim nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par šā likuma pārejas noteikumu 46.punktā norādīto pašu kapitāla apmēru vai vienāds ar to.”

Atbalstīts

41. Kredītiestādes, kas riska svērto vērtību aprēķinam izmanto uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, līdz 2011.gada 31.decembrim nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par šā likuma pārejas noteikumu 45.punktā norādīto pašu kapitāla apmēru vai vienāds ar to.

45. Kredītiestādes, kas ir saņēmušas atļauju piemērot uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju riska svērto vērtību aprēķinam pēc 2010.gada 1.janvāra, nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par šā likuma pārejas noteikumu 48.punktā norādīto summu vai vienāds ar to, lietojot pārejas noteikumu 48. vai 49.punktā noteikto aprēķināšanas kārtību.

72

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 34.panta (Pārejas noteikumu) 45.punktu šādā redakcijā:

„43. Kredītiestādes, kas pēc 2010.gada 1.janvāra ir saņēmušas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju izmantot uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju riska svērto vērtību aprēķinam, nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par šā likuma pārejas noteikumu 46.punktā noteikto pašu kapitāla apmēru vai vienāds ar to. Pašu kapitāla aprēķināšanā izmantojama pārejas noteikumu 46. vai 47.punktā noteiktā aprēķināšanas kārtību.”

Atbalstīts

42. Kredītiestādes, kas pēc 2010.gada 1.janvāra ir saņēmušas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju izmantot uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju riska svērto vērtību aprēķinam, nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par šā likuma pārejas noteikumu 45.punktā noteikto pašu kapitāla apmēru vai vienāds ar to. Pašu kapitāla aprēķināšanā izmantojama pārejas noteikumu 45. vai 46.punktā noteiktā aprēķināšanas kārtību.

46. Kredītiestādes, kas operacionālā riska kapitāla prasību aprēķinam izmanto attīstīto mērīšanas pieeju, no šā punkta spēkā stāšanās dienas līdz 2011.gada 31.decembrim nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par šā likuma pārejas noteikumu 48.punktā norādīto summu vai vienāds ar to.

73

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 34.panta (Pārejas noteikumu) 46.punktu šādā redakcijā:

„44. Kredītiestādes, kas operacionālā riska kapitāla prasību aprēķinam izmanto attīstīto mērīšanas pieeju, līdz 2011.gada 31.decembrim nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par šā likuma pārejas noteikumu 46.punktā noteikto pašu kapitāla apmēru vai vienāds ar to.”

Atbalstīts

43. Kredītiestādes, kas operacionālā riska kapitāla prasību aprēķinam izmanto attīstīto mērīšanas pieeju, līdz 2011.gada 31.decembrim nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par šā likuma pārejas noteikumu 45.punktā noteikto pašu kapitāla apmēru vai vienāds ar to.

47. Kredītiestādes, kas ir saņēmušas atļauju operacionālā riska kapitāla prasību aprēķinam izmantot attīstīto mērīšanas pieeju pēc 2010.gada 1.janvāra, nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par šā likuma pārejas noteikumu 48.punktā norādīto summu vai vienāds ar to, lietojot 48. vai 49.punktā noteikto aprēķināšanas kārtību.

74

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 34.panta (Pārejas noteikumu) 47.punktu šādā redakcijā:

„45. Kredītiestādes, kas pēc 2010.gada 1.janvāra ir saņēmušas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju operacionālā riska kapitāla prasību aprēķinam izmantot attīstīto mērīšanas pieeju, nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par šā likuma pārejas noteikumu 46.punktā noteikto pašu kapitāla apmēru vai vienāds ar to. Pašu kapitāla aprēķināšanā izmantojama pārejas noteikumu 46. vai 47.punktā noteiktā aprēķināšanas kārtība.”     

Atbalstīts

44. Kredītiestādes, kas pēc 2010.gada 1.janvāra ir saņēmušas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju operacionālā riska kapitāla prasību aprēķinam izmantot attīstīto mērīšanas pieeju, nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par šā likuma pārejas noteikumu 45.punktā noteikto pašu kapitāla apmēru vai vienāds ar to. Pašu kapitāla aprēķināšanā izmantojama pārejas noteikumu 45. vai 46.punktā noteiktā aprēķināšanas kārtība.

48. No šā punkta spēkā stāšanās dienas līdz 2011.gada 31.decembrim kredītiestādes pašu kapitāls ir vismaz 80 procenti no minimālā pašu kapitāla, kas aprēķināts saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikto kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību.

75

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 34.panta (Pārejas noteikumu) 48.punktā vārdus „ No šā punkta spēkā stāšanās dienas”.

Atbalstīts

45. Līdz 2011.gada 31.decembrim kredītiestādes pašu kapitāls ir vismaz 80 procenti no minimālā pašu kapitāla, kas aprēķināts saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikto kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību.

49. Finanšu un kapitāla tirgus komisija var atļaut kredītiestādēm, kas saņēmušas atļauju riska svērto vērtību aprēķinam piemērot uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju vai operacionālā riska kapitāla prasību aprēķinam piemērot attīstīto mērīšanas pieeju pēc 2010.gada 1.janvāra, rēķināt šā likuma pārejas noteikumu 48.punktā minēto minimālo pašu kapitāla slieksni, lietojot piemērotas vienkāršākas pieejas kredītriska un operacionālā riska kapitāla prasību noteikšanai saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikto minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas kārtību."

76

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 34.panta (Pārejas noteikumu) 49.punktu šādā redakcijā:

„47. Finanšu un kapitāla tirgus komisija var atļaut kredītiestādēm, kas pēc 2010.gada 1.janvāra saņēmušas tās atļauju riska svērto vērtību aprēķinam izmantot uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju vai operacionālā riska kapitāla prasību aprēķinam piemērot attīstīto mērīšanas pieeju, rēķināt šā likuma pārejas noteikumu 46.punktā minēto minimālo pašu kapitāla apmēru, izmantojot piemērotas vienkāršākas pieejas kredītriska un operacionālā riska kapitāla prasību noteikšanai saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikto minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas kārtību.”

Atbalstīts

46. Finanšu un kapitāla tirgus komisija var atļaut kredītiestādēm, kas pēc 2010.gada 1.janvāra saņēmušas tās atļauju riska svērto vērtību aprēķinam izmantot uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju vai operacionālā riska kapitāla prasību aprēķinam piemērot attīstīto mērīšanas pieeju, rēķināt šā likuma pārejas noteikumu 45.punktā minēto minimālo pašu kapitāla apmēru, izmantojot piemērotas vienkāršākas pieejas kredītriska un operacionālā riska kapitāla prasību noteikšanai saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikto minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas kārtību."

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 18.septembra direktīvas 2000/46/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību;

35. Informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām:

izslēgt 3.punktu;

38. Informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām:

izslēgt 3.punktu;

papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 15. un 16.punktu šādā redakcijā:

77

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 35.panta (Informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām) otro daļu šādā redakcijā:

 „papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 15. 16. un 17.punktu šādā redakcijā:”

Atbalstīts

papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 15. 16. un 17.punktu šādā redakcijā:

"15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra direktīvas 2009/110/EK par elektroniskas naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem direktīvā 2005/60/EK un direktīvā 2006/48/EK un par direktīvas 2000/46/EK atcelšanu;

16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra direktīvas 2009/111/EK, ar ko groza direktīvu 2006/48/EK, direktīvu 2006/49/EK un direktīvu 2007/64/EK attiecībā uz bankām, kuras saistītas ar galvenajām iestādēm, dažiem pašu kapitāla posteņiem, lielajiem riska darījumiem, uzraudzības pasākumiem un krīzes pārvaldību."

"15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra direktīvas 2009/110/EK par elektroniskas naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem direktīvā 2005/60/EK un direktīvā 2006/48/EK un par direktīvas 2000/46/EK atcelšanu;

16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra direktīvas 2009/111/EK, ar ko groza direktīvu 2006/48/EK, direktīvu 2006/49/EK un direktīvu 2007/64/EK attiecībā uz bankām, kuras saistītas ar galvenajām iestādēm, dažiem pašu kapitāla posteņiem, lielajiem riska darījumiem, uzraudzības pasākumiem un krīzes pārvaldību;

78

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojekta 35.pantu (Informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām) ar 17.punktu šādā redakcijā:

„17) Eiropas Parlamenta un padomes 2010.gada 24. novembra direktīvas 2010/76/ES, ar ko groza Direktīvu 2006/48/EK un Direktīvu 2006/49/EK attiecībā uz kapitāla prasībām, kas piemērojamas tirdzniecības portfelim un atkārtotai vērtspapirizācijai, un attiecībā uz atalgojuma politikas uzraudzības pārbaudi.”

Atbalstīts

17) Eiropas Parlamenta un padomes 2010.gada 24. novembra direktīvas 2010/76/ES, ar ko groza Direktīvu 2006/48/EK un Direktīvu 2006/49/EK attiecībā uz kapitāla prasībām, kas piemērojamas tirdzniecības portfelim un atkārtotai vērtspapirizācijai, un attiecībā uz atalgojuma politikas uzraudzības pārbaudi.”