Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr. p.k.

Priekšlikumi

(4)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Ūdens apsaimniekošanas likums

Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā

Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā

Izdarīt Ūdens apsaimniekošanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 20.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 5.nr.; 2007, 13.nr.; 2009, 11.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 59.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Ūdens apsaimniekošanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 20.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 5.nr.; 2007, 13.nr.; 2009, 11.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 59.nr.) šādus grozījumus:

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) aizsargājamās teritorijas — teritorijas, kuras paredzētas ūdens ieguvei cilvēku patēriņam, teritorijas, kuras izveidotas bioloģisko resursu aizsardzībai, ūdensobjekti, kuri atzīti par rekreācijas objektiem vai peldvietu ūdeņiem, īpaši jutīgas teritorijas, kā arī īpaši aizsargājamas dabas teritorijas;

2) apakšbaseins — zemes platība (teritorija), no kuras visi virszemes noteces ūdeņi pa strautiem, upēm un ezeriem nonāk kādā konkrētā ūdensteces vietā (parasti ezerā vai upju satekā);

3) ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes rādītāji — ūdensobjekta hidroloģiskās, bioloģiskās, fizikālās un ķīmiskās īpašības, pēc kuru kvantitatīvajām vai kvalitatīvajām vērtībām var spriest par ūdeņu kvalitāti;

4) emisijas ierobežošana — pasākumi, kas nodrošina emisijas limitēšanu, arī emisijas robežvērtības vai ierobežojumi un nosacījumi emisijas ietekmei, raksturam vai citām tās iezīmēm vai piesārņojošās darbības norises apstākļiem, kas ietekmē emisiju;

5) ezers — dabiska ūdenstilpe sauszemes padziļinājumā (ezerdobē) ar palēninātu ūdensapmaiņu;

6) iekšzemes ūdeņi — visi stāvošie un tekošie ūdeņi uz zemes virsmas, kā arī visi pazemes ūdeņi uz sauszemes pusi no bāzes līnijas (pamatlīnijas, no kuras mēra teritoriālās jūras ūdeņus) (turpmāk — teritoriālie ūdeņi);

7) mākslīgs ūdensobjekts — virszemes ūdensobjekts, kas radīts cilvēka darbības rezultātā un atbilst šā likuma nosacījumiem;

8) pazemes ūdeņu horizonts — pazemes iežu slānis vai slāņi, kā arī citas ģeoloģiskas slāņkopas ar pietiekamu porainību un ūdenscaurlaidību, lai nodrošinātu nozīmīgu ūdens plūsmu vai nozīmīga daudzuma ūdens atdevi;

9) pazemes ūdens horizontu komplekss — savstarpēji saistītu pazemes ūdens slāņu, horizontu vai struktūru sakopojums;

10) pazemes ūdensobjekts — telpiski norobežota pazemes ūdens horizonta vai ūdens horizontu kompleksa daļa;

11) prioritārās vielas — ķīmiskās vielas, kas rada būtisku risku ūdens videi, arī ūdens videi īpaši bīstamas vielas;

12) pazemes ūdeņi — visi ūdeņi, kas atrodas zem zemes virsmas ar ūdeni piesātinātajā zonā un ir tiešā saskarē ar augsni vai nogulumiežiem;

13) pārejas ūdeņi — virszemes ūdeņi upju grīvu tuvumā, kuri blakus esošu piekrastes ūdeņu ietekmē daļēji ir sālsūdeņi, bet kurus būtiski ietekmē saldūdens plūsma;

13¹) peldvieta — peldēšanai paredzēta labiekārtota vieta vai arī jebkura vieta jūras piekrastē un pie iekšzemes ūdeņiem, kurā peldēšanās ir droša un nav aizliegta un kuru iedzīvotāji izmanto atpūtai peldsezonas laikā;

1. Izteikt 1.panta 13.¹ punktu šādā redakcijā:

"13¹) peldvieta – peldēšanai paredzēta noteikta vieta jūras piekrastē vai pie iekšzemes ūdeņiem, kas ietver labiekārtotu sauszemes daļu un peldvietas ūdens daļu, ko cilvēki izmanto atpūtai peldsezonas laikā;".

1

Juridiskais birojs

Izteikt 1.panta 13.¹ punktu šādā redakcijā:

„13¹) peldvieta – peldēšanai paredzēta peldvietu higiēnas prasībām atbilstoša vieta

jūras piekrastē vai pie iekšzemes ūdeņiem, kas ietver noteiktu labiekārtotu sauszemes daļu un peldvietas ūdens daļu, ko cilvēki izmanto atpūtai peldsezonas laikā;”.

Atbalstīts

1. 1.pantā:

izteikt 13.¹ punktu šādā redakcijā:

“13¹) peldvieta — peldēšanai paredzēta peldvietu higiēnas prasībām atbilstoša vieta jūras piekrastē vai pie iekšzemes ūdeņiem, kas ietver noteiktu labiekārtotu sauszemes daļu un peldvietas ūdens daļu, ko cilvēki izmanto atpūtai peldsezonas laikā;”;

13²) peldvietas ūdens — piekrastes ūdeņu un iekšzemes ūdeņu teritorija peldvietā, kuru iedzīvotāji izmanto peldēšanai;

2. Aizstāt 1.panta 13.² punktā vārdu "iedzīvotāji" ar vārdu "cilvēki".

aizstāt 13.² punktā vārdu “iedzīvotāji” ar vārdu “cilvēki”.

13³) peldsezona — peldēšanai labvēlīga sezona, kuru nosaka attiecīgi laika apstākļi un kurā ir gaidāms liels peldētāju skaits. Latvijā peldsezona ir no 15.maija līdz 15.septembrim;

14) piekrastes ūdeņi — virszemes ūdeņi uz krasta pusi no līnijas, kas savieno visus punktus, kuri atrodas vienu jūras jūdzi uz jūras pusi no bāzes līnijas vai sniedzas līdz pārejas ūdeņu ārējai robežai;

14¹) plūdi — parasti ar ūdeni neklātas sauszemes īslaicīga applūšana, ko izraisa vētras radītie uzplūdi jūras piekrastes teritorijā vai strauja ūdens līmeņa celšanās ūdenstecēs un ūdenstilpēs palu vai ilgstošu lietavu laikā;

14²) plūdu risks — plūdu iestāšanās iespējamība un to radītā varbūtējā nelabvēlīgā ietekme uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību;

15) stipri pārveidots ūdensobjekts — virszemes ūdensobjekts, kura īpašības cilvēka darbības izraisītu fizikālu izmaiņu ietekmē ir būtiski mainījušās un kurš atbilst šā likuma nosacījumiem;

16) upe — galvenokārt pa zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne un daļa tecējuma var būt pazemē;

17) upes baseins — zemes platība (teritorija), no kuras visi virszemes noteces ūdeņi pa strautiem, upēm un ezeriem nonāk upes grīvā, grīvlīcī (estuārā) vai deltā un ietek jūrā;

18) upju baseinu apgabals — sauszemes un jūras teritorija, ko veido vienas upes vai vairāku blakus esošu upju baseini, kā arī ar tiem saistītie pazemes ūdeņi un piekrastes ūdeņi, kas saskaņā ar šo likumu ir upju baseinu apsaimniekošanas pamatvienība;

19) ūdens videi īpaši bīstamas vielas — ķīmiskās vielas vai vielu grupas, kas ir toksiskas, noturīgas vidē un spējīgas uzkrāties dzīvo organismu audos, kā arī citas vielas vai vielu grupas, kurām ir līdzīga iedarbība;

20) ūdens resursu lietošana — virszemes un pazemes ūdens resursu izmantošana fizisko vai juridisko personu vajadzībām, kā arī ūdenssaimniecības pakalpojumi un citas saimnieciskās, tai skaitā piesārņojošas, darbības, kuras būtiski ietekmē virszemes vai pazemes ūdeņu kvalitāti vai kvantitāti;

20¹) ūdenssaimniecības pakalpojumi — darbības, kas nodrošina ūdens ieguvi, uzkrāšanu, sagatavošanu lietošanai un piegādi fiziskajām vai juridiskajām personām, kā arī notekūdeņu savākšanu, attīrīšanu un novadīšanu virszemes ūdensobjektos;

21) ūdens resursu lietotājs — ikviena fiziskā vai juridiskā persona, kas iegūst ūdeņus vai lieto tos saimnieciskajā darbībā;

22) virszemes ūdensobjekts — nodalīts un nozīmīgs virszemes ūdens hidrogrāfiskā tīkla elements: ūdenstece (upe, strauts, kanāls vai to daļa), ūdenstilpe (ezers, dīķis, ūdenskrātuve vai to daļa), kā arī pārejas ūdeņi vai piekrastes ūdeņu posms;

23) virszemes ūdeņi — visi iekšzemes ūdeņi (izņemot pazemes ūdeņus), pārejas ūdeņi un piekrastes ūdeņi, bet attiecībā uz ķīmisko kvalitāti — arī teritoriālie ūdeņi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.04.2004. likumu, 31.05.2007. likumu un 23.04.2009. likumu)

7.pants. Ūdens resursu lietotāja pienākumi

Ūdens resursu lietotāja pienākumi ir šādi:

1) lietojot ūdens resursus, ievērot ūdensobjektam noteiktos izmantošanas mērķus, vides kvalitātes mērķus un kvalitātes normatīvus, atļauju nosacījumus, veselības aizsardzības, būvniecības, zivsaimniecības noteikumus un citas normatīvajos aktos ietvertās prasības;

2) nodrošināt ūdens kvalitātes un kvantitātes saglabāšanu savā īpašumā vai lietošanā esošajos ūdensobjektos un teritorijā;

3) ievērot apsaimniekošanas plānā un pasākumu programmā paredzētos nosacījumus;

4) veikt visas ar ūdens resursu lietošanu saistītās darbības tā, lai nepasliktinātu pazemes un virszemes ūdeņu stāvokli, nenodarītu kaitējumu cilvēku veselībai vai videi, arī ūdens ekosistēmām un no tām tieši atkarīgajām sauszemes ekosistēmām, kā arī neradītu apstākļus, kas veicina plūdus vai zemes izkalšanu;

5) ievērot citu ūdens resursu lietotāju un ūdensobjektiem piegulošās zemes īpašnieku tiesības;

6) saņemt normatīvajos aktos paredzētās atļaujas darbībām, kas ir saistītas ar ūdens resursu lietošanu;

7) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniegt statistikas pārskatu par ūdens resursu lietošanu atbilstoši izdotās atļaujas nosacījumiem;

8) atļaut vides aizsardzības institūciju pārstāvjiem, kuri normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic ūdeņu stāvokļa valsts kontroli vai vides monitoringu, ņemt pazemes un virszemes ūdeņu paraugus privātajos ūdeņos vai ņemt augsnes paraugus un veikt monitoringa iekārtu kontroli privātīpašuma teritorijā;

9) veikt monitoringu atļaujās vai normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un kārtībā;

10) atlīdzināt zaudējumus, kas ūdens resursu lietošanas rezultātā nodarīti videi vai ūdens bioloģiskajiem resursiem, ja atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem atzīta ūdens resursu lietotāja atbildība par šiem zaudējumiem;

11) pārtraukt ūdens resursu lietošanu, ja konstatēta pazemes ūdensobjekta un virszemes ūdensobjekta stāvokļa pasliktināšanās, nodarīts kaitējums cilvēku veselībai vai videi, it īpaši ūdens ekosistēmām un no tām tieši atkarīgajām sauszemes ekosistēmām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.04.2009. likumu

2

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt 7.pantu ar 12.punktu šādā redakcijā:

„12) ievērot ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumos noteikto ūdens objekta vai ūdens objekta hidrotehnisko būvju ekspluatācijas režīmu, lai novērstu plūdu draudus piegulošajās teritorijās;”.

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

2. Papildināt 7.pantu ar 12.punktu šādā redakcijā:

“12) ievērot ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumos paredzēto ūdens objekta vai ūdens objekta hidrotehnisko būvju ekspluatācijas režīmu, lai novērstu plūdu draudus piegulošajās teritorijās.”

3

4

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt 7.pantu ar 13.punktu šādā redakcijā:

„13) Ministru kabineta noteiktajos gadījumos nodrošināt ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumu izstrādi šajā likumā noteiktajā kārtībā. Ministru kabinets nosaka ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumu ievērošanas kontroles kārtību”. 

Atbildīgā komisija

Papildināt likumu ar 7.¹ pantu šādā redakcijā:

“7.¹ pants. Ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumi

Ūdens objektu īpašnieks Ministru kabineta noteiktajos gadījumos nodrošina ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumu izstrādi šajā likumā paredzētajā kārtībā. Ministru kabinets nosaka ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumu apstiprināšanas un ievērošanas kontroles kārtību.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 4

Atbalstīts

3. Papildināt likumu ar 7.¹ pantu šādā redakcijā:

“7.¹ pants. Ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumi

Ūdens objektu īpašnieks Ministru kabineta noteiktajos gadījumos nodrošina ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumu izstrādi šajā likumā paredzētajā kārtībā. Ministru kabinets nosaka ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumu apstiprināšanas un ievērošanas kontroles kārtību.”