2011.gada 21.jūlijs
Nr.9/2 – 2 – – 2011
Saeimas Prezidijam
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz pavairot un izdalīt deputātiem komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” (Nr.444/Lp10) izskatīšanai 2.lasījumā.
Pielikumā: Komisijas apkopotie priekšlikumi uz ____ lapām.
Ar cieņu,
komisijas priekšsēdētājs J.Reirs
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija
Likumprojekts (steidzams) otrajam lasījumam
Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”
(Nr.444 /Lp10)
Spēkā esošā redakcija |
Pirmā lasījuma redakcija |
Nr. |
Priekšlikumi (10) |
Komisijas atzinums |
Komisijas atbalstītā redakcija |
|
Izdarīt likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 9., 24.nr.; 1996, 11.nr.; 1997, 24.nr.; 1999, 10., 24.nr.; 2001, 1., 7., 24.nr.; 2002, 21.nr.; 2003, 2., 15., 24.nr.; 2004, 2., 6., 8., 10., 23.nr.; 2005, 2., 14., 24.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 3.nr.; 2008, 5., 24.nr.; 2009, 2., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 178., 200.nr.; 2010, 59., 199., 206.nr.) šādus grozījumus: |
|
|
|
Izdarīt likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 9., 24.nr.; 1996, 11.nr.; 1997, 24.nr.; 1999, 10., 24.nr.; 2001, 1., 7., 24.nr.; 2002, 21.nr.; 2003, 2., 15., 24.nr.; 2004, 2., 6., 8., 10., 23.nr.; 2005, 2., 14., 24.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 3.nr.; 2008, 5., 24.nr.; 2009, 2., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 178., 200.nr.; 2010, 59., 199., 206.nr.) šādus grozījumus: |
1. pants. Likumā lietotie termini 16) nelietots nekustamais īpašums: a) jaunuzcelta ēka vai būve (arī tajā iemontētās stacionārās iekārtas), ja to pēc pieņemšanas ekspluatācijā neizmanto, b) jaunuzcelta ēka vai būve (arī tajā iemontētās stacionārās iekārtas), ja to izmanto un pārdod gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā, c) ēka vai būve, ja to pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pabeigšanas neizmanto, d) ēka vai būve, ja to pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pabeigšanas izmanto un pārdod gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā, e) nepabeigtās celtniecības objekts — ēka vai būve, ja tā nav nodota ekspluatācijā, f) ēka vai būve, ja tai veic renovāciju, rekonstrukciju vai restaurāciju, bet tā vēl nav nodota ekspluatācijā; |
1. 1. pantā izteikt 16.punktu šādā redakcijā: „16) nelietots nekustamais īpašums: a) jaunuzcelta ēka vai būve (arī tajā iemontētās stacionārās iekārtas), ja to pēc pieņemšanas ekspluatācijā neizmanto, b) jaunuzcelta ēka vai būve (arī tajā iemontētās stacionārās iekārtas), ja to izmanto un pirmo reizi pārdod gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā, c) ēka vai būve, ja to pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pabeigšanas neizmanto, d) ēka vai būve, ja to pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pabeigšanas izmanto un pirmo reizi pārdod gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā, e) nepabeigtās celtniecības objekts — ēka vai būve, ja tā nav pieņemta ekspluatācijā, f) ēka vai būve, ja tai veic renovāciju, rekonstrukciju vai restaurāciju, bet tā vēl nav pieņemta ekspluatācijā;”; |
|
|
|
1. 1. pantā izteikt 16.punktu šādā redakcijā: „16) nelietots nekustamais īpašums: a) jaunuzcelta ēka vai būve (arī tajā iemontētās stacionārās iekārtas), ja to pēc pieņemšanas ekspluatācijā neizmanto, b) jaunuzcelta ēka vai būve (arī tajā iemontētās stacionārās iekārtas), ja to izmanto un pirmo reizi pārdod gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā, c) ēka vai būve, ja to pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pabeigšanas neizmanto, d) ēka vai būve, ja to pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pabeigšanas izmanto un pirmo reizi pārdod gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā, e) nepabeigtās celtniecības objekts — ēka vai būve, ja tā nav pieņemta ekspluatācijā, f) ēka vai būve, ja tai veic renovāciju, rekonstrukciju vai restaurāciju, bet tā vēl nav pieņemta ekspluatācijā;”; |
|
papildināt pantu ar 42.punktu šādā redakcijā: „42) izsoles cena – vērtība, kas saskaņā ar Civilprocesa likumu atbilst pilnai nosolītajai cenai, augstākajai nosolītajai cenai vai izsoles sākumcenai gadījumos, kad izsole pasludināta par nenotikušu.” |
|
|
|
papildināt pantu ar 42.punktu šādā redakcijā: „42) izsoles cena – vērtība, kas saskaņā ar Civilprocesa likumu atbilst pilnai nosolītajai cenai, augstākajai nosolītajai cenai vai izsoles sākumcenai gadījumos, kad izsole pasludināta par nenotikušu.” |
2. pants. Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamie darījumi un to apliekamā vērtība (17) Ja ēkas vai būves tiek pārdotas viena gada laikā pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pieņemšanas, ar nodokli ir apliekama starpība starp ēkas vai būves pārdošanas vērtību un šīs ēkas vai būves vērtību pirms renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu uzsākšanas. |
2. 2.pantā izteikt septiņpadsmito daļu šādā redakcijā: „(17) Ar nodokli ir apliekama starpība starp ēkas vai būves pārdošanas vērtību un šīs ēkas vai būves vērtību pirms renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu uzsākšanas, ja tiek pārdots šā likuma 1.panta 16.punkta „c”, „d” un „f” apakšpunktā minētais nelietotais nekustamais īpašums.”; |
|
|
|
2. 2.pantā izteikt septiņpadsmito daļu šādā redakcijā: „(17) Ar nodokli ir apliekama starpība starp ēkas vai būves pārdošanas vērtību un šīs ēkas vai būves vērtību pirms renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu uzsākšanas, ja tiek pārdots šā likuma 1.panta 16.punkta „c”, „d” un „f” apakšpunktā minētais nelietotais nekustamais īpašums.”; |
(171) Ja tiek pārdoti nepabeigtās celtniecības objekti, ar nodokli apliekamā vērtība ir starpība starp objekta pārdošanas vērtību un tā iegādes vērtību. |
izslēgt 17.1 daļu; |
|
|
|
izslēgt 17.1 daļu; |
(214) Ja apliekamās personas mantu pārdod izsolē tiesu izpildītājs vai maksātnespējas procesa administrators, ar nodokli apliekama mantas izsoles cena (pilna nosolītā cena, augstākā nosolītā cena vai izsoles sākumcena gadījumos, kad izsole pasludināta par nenotikušu) atbilstoši likumā noteiktajai apliekamajai vērtībai. |
|
1 |
Juridiskais birojs Ierosinām papildināt likumprojekta 2.pantu ar tekstu šādā redakcijā: „izslēgt 21.4 daļā vārdus „pilna nosolītā cena, augstākā nosolītā cena vai izsoles sākumcena gadījumos, kad izsole pasludināta par nenotikušu’’. |
Atbalstīts |
izslēgt 21.4 daļā vārdus „pilna nosolītā cena, augstākā nosolītā cena vai izsoles sākumcena gadījumos, kad izsole pasludināta par nenotikušu”; |
(215) Ja apliekamās personas mantu pārdod izsolē tiesu izpildītājs, ar nodokli apliekamā vērtība tiek noteikta, balstoties uz apliekamās personas sniegto informāciju tiesu izpildītājam pirms izsoles izziņošanas. Ja apliekamā persona nav paziņojusi tiesu izpildītājam minēto informāciju, ar nodokli apliekama visa mantas izsoles cena (pilna nosolītā cena, augstākā nosolītā cena vai izsoles sākumcena gadījumos, kad izsole pasludināta par nenotikušu). |
izslēgt 21.5 daļas otro teikumu; |
|
|
|
izslēgt 21.5 daļas otro teikumu; |
|
papildināt pantu ar 21.6, 21.7, 21.8, 21.9, 21.10 un 21.11 daļu šādā redakcijā: „(216) Ja apliekamā persona nav paziņojusi tiesu izpildītājam šā panta 21.5 daļā minēto informāciju un tiesu izpildītājs konstatē, ka uz izsoles izsludināšanas dienu izsolē pārdodamā manta ir apliekamās personas kustamā manta, ar nodokli ir apliekama izsoles cena. |
2 |
Juridiskais birojs Ierosinām aizstāt likuma 2.panta 21.6daļā vārdus „apliekamās personas kustamā manta’’ ar vārdiem „kustamā manta’’. |
Atbalstīts |
papildināt pantu ar 21.6, 21.7, 21.8, 21.9, 21.10 un 21.11 daļu šādā redakcijā: „(216) Ja apliekamā persona nav paziņojusi tiesu izpildītājam šā panta 21.5 daļā minēto informāciju un tiesu izpildītājs konstatē, ka uz izsoles izsludināšanas dienu izsolē pārdodamā manta ir kustamā manta, ar nodokli ir apliekama izsoles cena. |
|
(217) Ja apliekamā persona nav paziņojusi tiesu izpildītājam šā panta 21.5 daļā minēto informāciju un tiesu izpildītājs konstatē, ka uz izsoles izsludināšanas dienu izsolē pārdodamā manta ir nekustamā manta, tiesu izpildītājs vērtē, vai minētā nekustamā manta atbilst nelietota nekustamā īpašuma statusam saskaņā ar šā likuma 1.panta 16.punktu vai apbūves zemes statusam saskaņā ar šā likuma 1.panta 39.punktu. |
|
|
|
(217) Ja apliekamā persona nav paziņojusi tiesu izpildītājam šā panta 21.5 daļā minēto informāciju un tiesu izpildītājs konstatē, ka uz izsoles izsludināšanas dienu izsolē pārdodamā manta ir nekustamā manta, tiesu izpildītājs vērtē, vai minētā nekustamā manta atbilst nelietota nekustamā īpašuma statusam saskaņā ar šā likuma 1.panta 16.punktu vai apbūves zemes statusam saskaņā ar šā likuma 1.panta 39.punktu. |
|
(218) Informāciju, ko konstatē tiesu izpildītājs un kas apliecina nekustamā īpašuma atbilstību nelietota nekustamā īpašuma vai apbūves zemes statusam nosaka Ministru kabinets. |
3 |
Juridiskais birojs ierosinām izteikt 2.panta 21.8 daļu šādā redakcijā: „(21.8) Informāciju, ko tiesu izpildītājam nepieciešams noskaidrot, lai konstatētu nekustamā īpašuma atbilstību nelietota nekustamā īpašuma vai apbūves zemes statusam nosaka Ministru kabinets.’’. |
Atbalstīts |
(21.8) Informāciju, ko tiesu izpildītājam nepieciešams noskaidrot, lai konstatētu nekustamā īpašuma atbilstību nelietota nekustamā īpašuma vai apbūves zemes statusam nosaka Ministru kabinets. |
|
(219) Ja tiesu izpildītājs, veicot šā panta 21.7 daļā noteikto vērtēšanu, konstatē, ka uz izsoles izsludināšanas dienu izsolē pārdodamā manta atbilst šā likuma 1.panta 16.punkta „a”, „b” un „e” apakšpunktā minētajam nelietota nekustamā īpašuma vai apbūves zemes statusam, ar nodokli apliek izsoles cenu. |
4 |
Juridiskais birojs Ierosinām aizstāt 2.panta 21.9 daļā tekstu „’’a’’, ‘’b’’ un ‘’e’’ apakšpunktā’’ ar tekstu „’’’a’’, ‘’b’’ vai ‘’e’’ apakšpunktā’’. |
Atbalstīts |
(219) Ja tiesu izpildītājs, veicot šā panta 21.7 daļā noteikto vērtēšanu, konstatē, ka uz izsoles izsludināšanas dienu izsolē pārdodamā manta atbilst šā likuma 1.panta 16.punkta „a”, „b” vai „e” apakšpunktā minētajam nelietota nekustamā īpašuma vai apbūves zemes statusam, ar nodokli apliek izsoles cenu. |
|
(2110) Ja tiesu izpildītājs, veicot šā panta 21.7 daļā noteikto vērtēšanu, konstatē, ka uz izsoles izsludināšanas dienu izsolē pārdodamā manta atbilst šā likuma 1.panta 16.punkta „c”, „d” un „f” apakšpunktā minētajam nelietota nekustamā īpašuma statusam, ar nodokli apliek starpību starp nekustamā īpašuma iegādes vērtību saskaņā ar Zemesgrāmatā pieejamo informāciju un šā nekustamā īpašuma izsoles cenu. |
5 |
Juridiskais birojs Ierosinām aizstāt 2.panta 21.10daļā tekstu „’’c’’, ‘’d’’ un ‘’f’’ apakšpunktā’’ ar tekstu „’’’c’’, ‘’d’’ vai ‘’f’’ apakšpunktā’’. |
Atbalstīts |
(2110) Ja tiesu izpildītājs, veicot šā panta 21.7 daļā noteikto vērtēšanu, konstatē, ka uz izsoles izsludināšanas dienu izsolē pārdodamā manta atbilst šā likuma 1.panta 16.punkta „c”, „d” vai „f” apakšpunktā minētajam nelietota nekustamā īpašuma statusam, ar nodokli apliek starpību starp nekustamā īpašuma iegādes vērtību saskaņā ar Zemesgrāmatā pieejamo informāciju un šā nekustamā īpašuma izsoles cenu. |
|
(2111) Ja tiesu izpildītājs, veicot šā panta 21.7 daļa noteikto vērtēšanu, konstatē, ka izsolē pārdodamā manta neatbilst nelietota nekustamā īpašuma statusam saskaņā ar šā likuma 1.panta 16.punktu vai apbūves zemes statusam saskaņā ar šā likuma 1.panta 39.punktu, nodokli šim darījumam nepiemēro.” |
|
|
|
(2111) Ja tiesu izpildītājs, veicot šā panta 21.7 daļa noteikto vērtēšanu, konstatē, ka izsolē pārdodamā manta neatbilst nelietota nekustamā īpašuma statusam saskaņā ar šā likuma 1.panta 16.punktu vai apbūves zemes statusam saskaņā ar šā likuma 1.panta 39.punktu, nodokli šim darījumam nepiemēro.” |
3. pants. Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas un to reģistrācija (1) Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā kā apliekamas personas reģistrē: 1) fiziskās personas; 2) juridiskās personas; 3) personālsabiedrības; 4) personu grupas pilnvaroto fizisko personu, ja personu grupa kopīgas saimnieciskās darbības veikšanai darbojas uz līguma pamata; 5) ja citas dalībvalsts persona vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona iekšzemē veic vienu vai vairākus ar nodokli apliekamus darījumus, — vienu no šādām personām: a) citas dalībvalsts jebkuru personu vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētu personu, b) tās pilnvaroto personu Latvijas Republikā; 6) PVN grupas, norādot Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā PVN grupas galveno uzņēmumu, kurš uzņemas saistības PVN grupas vārdā iesniegt nodokļa deklarācijas un pildīt citas apliekamās personas pienākumus (turpmāk — galvenais uzņēmums); 7) fiskālo pārstāvi. |
3. 3.pantā: papildināt pirmo daļu ar 8.punktu šādā redakcijā: „8) valsts vai pašvaldības iestādes vai pašvaldības, kuras ir atbildīgas par nodokļa samaksu valsts budžetā.”; |
6 |
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Izslēgt likumprojekta 3.panta otro un trešo rindkopu (grozījums likuma 3.pantā attiecībā uz pirmās daļas papildināšanu ar 8.punktu). |
Atbalstīts |
3. 3.pantā: |
(13) Apliekamo personu reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā kā fiskālo pārstāvi, piešķirot tai atsevišķu fiskālā pārstāvja reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā (turpmāk — fiskālā pārstāvja reģistrācijas numurs), ja tā atbilst visiem šajā panta daļā minētajiem nosacījumiem: 6) attiecīgā apliekamā persona iesniedz kādu no šādiem apliecinājumiem iespējamā nodokļa parāda segšanai: b) bankas vai apdrošināšanas sabiedrības izsniegtu apliecinājumu tam, ka attiecīgā institūcija sniegs fiskālā pārstāvja darbībai nepieciešamo galvojumu iespējamā nodokļa parāda segšanai, ne mazāku par 200 000 latiem; |
papildināt 1.3 daļas 6.punkta „b” apakšpunktu ar otro un trešo teikumu šādā redakcijā: „Fiskālais pārstāvis pēc katra taksācijas perioda beigām pārliecinās, ka iespējamā nodokļa parāda summa nav lielāka par šajā apakšpunktā minētā galvojuma apmēru. Ja galvojuma apmērs nav pietiekams, lai segtu iespējamo nodokļa parādu, fiskālais pārstāvis nodrošina tā palielināšanu.”; |
|
|
|
papildināt 1.3 daļas 6.punkta „b” apakšpunktu ar otro un trešo teikumu šādā redakcijā: „Fiskālais pārstāvis pēc katra taksācijas perioda beigām pārliecinās, ka iespējamā nodokļa parāda summa nav lielāka par šajā apakšpunktā minētā galvojuma apmēru. Ja galvojuma apmērs nav pietiekams, lai segtu iespējamo nodokļa parādu, fiskālais pārstāvis nodrošina tā palielināšanu.”; |
|
papildināt pantu ar 1.4 daļu šādā redakcijā: „(14) Ministru kabinets nosaka apliecinājumā noteiktā apmēra iespējamā nodokļa parāda segšanai samazināšanas kritērijus, apliecinājumā noteiktā apmēra samazināšanas kārtību un darījumus, attiecībā uz kuriem šis apliecinājums nav nepieciešams.” |
|
|
|
papildināt pantu ar 1.4 daļu šādā redakcijā: „(14) Ministru kabinets nosaka apliecinājumā noteiktā apmēra iespējamā nodokļa parāda segšanai samazināšanas kritērijus, apliecinājumā noteiktā apmēra samazināšanas kārtību un darījumus, attiecībā uz kuriem šis apliecinājums nav nepieciešams.” |
(56) Fiziskās vai juridiskās personas un šādu personu ar līgumu vai norunu saistītas grupas vai to pārstāvji var nepiemērot šā panta 5.4 daļu, ja pēc viena darījuma, ar kuru pārsniegts šā panta 5.3 daļā noteiktais reģistrācijas slieksnis, turpmāko 12 mēnešu laikā nav paredzēts veikt citus apliekamus darījumus, kuru kopējā vērtība pārsniegtu 35 000 latu. Šajā gadījumā minētā persona iemaksā nodokli valsts budžetā šā likuma 2.panta 9.1 daļā un 12.panta 1.10 daļā noteiktajā kārtībā, nereģistrējoties Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā. |
izslēgt 5.6 daļas pirmajā teikumā vārdus un skaitli „kuru kopējā vērtība pārsniegtu 35 000 latu”; |
|
|
|
izslēgt 5.6 daļas pirmajā teikumā vārdus un skaitli „kuru kopējā vērtība pārsniegtu 35 000 latu”; |
(81) Valsts ieņēmumu dienestam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesības izslēgt personu no apliekamo personu reģistra, ja: 1) notikusi attiecīgās apliekamās personas likvidācija vai reorganizācija; 2) apliekamā persona mēneša laikā pēc likumā noteiktā nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņa neiesniedz nodokļa deklarāciju vai nodokļa deklarācijā sniedz nepatiesu informāciju, vai pēc nodokļu administrācijas rakstveida pieprasījuma neiesniedz dokumentus nodokļa aprēķinu pārbaudei; 3) (izslēgts ar 20.10.2005. likumu); 4) apliekamā persona nav sasniedzama juridiskajā adresē vai deklarētajā dzīvesvietā vai arī šī adrese faktiski nepastāv; 5) PVN grupa neatbilst šā panta 2.1 daļas nosacījumiem. |
papildināt 8.1 daļu ar 6.punktu šādā redakcijā: „6) saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" ir apturēta apliekamās personas saimnieciskā darbība.”; |
|
|
|
papildināt 8.1 daļu ar 6.punktu šādā redakcijā: „6) saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" ir apturēta apliekamās personas saimnieciskā darbība.”; |
(83) Apliekamā persona, kuru Valsts ieņēmumu dienests izslēdz no apliekamo personu reģistra saskaņā ar šā panta: 2) 8.1 daļas 2. un 4.punktu, ja persona nav atjaunota vai atkārtoti reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, ne vēlāk kā 90 dienu laikā no izslēgšanas dienas iemaksā valsts budžetā nodokli, kas aprēķināts no izslēgšanas datumā uzskaitē esošo krājumu (arī avansa maksājumu) vērtības un pamatlīdzekļu atlikušās vērtības, par kuru nodoklis ir atskaitīts kā priekšnodoklis. |
aizstāt 8.3 daļas 2.punktā skaitļus un vārdus „2. un 4.punktu” ar skaitļiem un vārdiem „2., 4. vai 6.punktu”; |
|
|
|
aizstāt 8.3 daļas 2.punktā skaitļus un vārdus „2. un 4.punktu” ar skaitļiem un vārdiem „2., 4. vai 6.punktu”; |
(84) Personu, kura izslēgta no apliekamo personu reģistra saskaņā ar šā panta 8.1 daļas 2. vai 4.punktu, atkārtoti reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā: |
aizstāt 8.4 daļas ievaddaļā skaitļus un vārdus „2. vai 4.punktu” ar skaitļiem un vārdiem „2., 4. vai 6.punktu”; |
|
|
|
aizstāt 8.4 daļas ievaddaļā skaitļus un vārdus „2. vai 4.punktu” ar skaitļiem un vārdiem „2., 4. vai 6.punktu”; |
1) pēc savlaicīgi neiesniegtās nodokļa deklarācijas iesniegšanas un šajā nodokļa deklarācijā norādītās budžetā maksājamās nodokļa summas un nokavējuma naudas, kā arī par nodokļa deklarācijas savlaicīgu neiesniegšanu aprēķinātā naudas soda samaksas; 2) pēc Valsts ieņēmumu dienesta veiktajā nodokļu kontrolē konstatētās nepatiesās informācijas novēršanas nodokļa deklarācijā un budžetā maksājamās nodokļa summas un nokavējuma naudas samaksas; 3) pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasīto nodokļa aprēķinu pārbaudei nepieciešamo dokumentu iesniegšanas; 4) pēc ziņu par juridiskās adreses vai deklarētās dzīvesvietas precizēšanas. |
papildināt 8.4 daļu ar 5.punktu šādā redakcijā: „5) pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu par apliekamās personas saimnieciskās darbības atjaunošanu.”; |
|
|
|
papildināt 8.4 daļu ar 5.punktu šādā redakcijā: „5) pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu par apliekamās personas saimnieciskās darbības atjaunošanu.”; |
6. pants. Izņēmumi (1) Ar nodokli neapliek šādu preču piegādes un pakalpojumus: 23) nekustamā īpašuma pārdošanu, izņemot nelietota nekustamā īpašuma pirmo pārdošanu un apbūves zemes pārdošanu; |
4. 6.pantā: izslēgt pirmās daļas 23.punktā vārdu „pirmo”; |
|
|
|
4. 6.pantā: izslēgt pirmās daļas 23.punktā vārdu „pirmo”; |
26) pasta jomā: a) universālo pasta pakalpojumu, uz kuru saskaņā ar Pasta likumu ir rezervētas īpašās tiesības, b) pasta apmaksas zīmes, ko izdod un realizē saskaņā ar Pasta likumu; |
izteikt pirmās daļas 26.punktu šādā redakcijā: „26) pasta pakalpojumus, ko sniedz universālā pasta pakalpojuma sniedzējs: a) tādu vēstuļu korespondences sūtījumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, kuru svars nepārsniedz divus kilogramus, b) tādu pasta paku savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, kuru svars nepārsniedz 10 kilogramus;”; |
|
|
|
izteikt pirmās daļas 26.punktu šādā redakcijā: „26) pasta pakalpojumus, ko sniedz universālā pasta pakalpojuma sniedzējs: a) tādu vēstuļu korespondences sūtījumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, kuru svars nepārsniedz divus kilogramus, b) tādu pasta paku savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, kuru svars nepārsniedz 10 kilogramus;”; |
|
papildināt pirmo daļu ar 26.1 punktu šādā redakcijā: „261) pasta apmaksas zīmes, ko laiž apgrozībā un piegādā saskaņā ar Pasta likumu;”. |
|
|
|
papildināt pirmo daļu ar 26.1 punktu šādā redakcijā: „261) pasta apmaksas zīmes, ko laiž apgrozībā un piegādā saskaņā ar Pasta likumu;”. |
6.2 pants. Nodokļa samazinātās likmes piemērošana |
|
7 |
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Papildināt 6.2 pantu ar 6.1 punktu šādā redakcijā: „61) avīzēm, žurnāliem, biļeteniem un citiem periodiskajiem izdevumiem, kuri iznāk ne retāk kā reizi trijos mēnešos un kuru vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplārus un to abonentmaksai, izņemot erotiska un pornogrāfiska rakstura izdevumus, kā arī tādus izdevumus, kuru saturiskā ievirze un uzdevums ir reklāmas vai komercsludinājumu publicēšana”. |
Atbalstīts |
5. Papildināt 6.2 pantu ar 6.1 punktu šādā redakcijā: „61) avīzēm, žurnāliem, biļeteniem un citiem periodiskajiem izdevumiem, kuri iznāk ne retāk kā reizi trijos mēnešos un kuru vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplārus un to abonentmaksai, izņemot erotiska un pornogrāfiska rakstura izdevumus, kā arī tādus izdevumus, kuru saturiskā ievirze un uzdevums ir reklāmas vai komercsludinājumu publicēšana”. |
7. pants. Nodokļa 0 procentu likmes piemērošana (1) Nodokļa 0 procentu likme tiek piemērota: 6) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā — preču piegādēm un pakalpojumiem, kas tiek sniegti: e) Eiropas Savienības institūcijām vai to pārstāvniecībām Eiropas Savienības teritorijā, Eiropas Atomenerģijas kopienai, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Investīciju bankai vai Eiropas Savienības institūciju izveidotajām organizācijām, kurām piemēro 1965.gada 8.aprīļa Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, saskaņā ar šajā protokolā un tā īstenošanas līgumos paredzētajiem nosacījumiem, |
5. 7.pantā: papildināt pirmās daļas 6.punkta „e” apakšpunktu pēc vārdiem „tā īstenošanas līgumos” ar vārdiem „vai mītnes līgumos”; |
|
|
|
6. 7.pantā: papildināt pirmās daļas 6.punkta „e” apakšpunktu pēc vārdiem „tā īstenošanas līgumos” ar vārdiem „vai mītnes līgumos”; |
g) Latvijas Republikā vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētām starptautiskajām organizācijām, kas nav minētas šā punkta "e" apakšpunktā, vai šādu organizāciju pārstāvniecībām vai to darbiniekiem, kuriem Eiropas Savienības teritorijā ir diplomātiskais statuss, saskaņā ar starptautiskajās konvencijās, ar kurām šīs organizācijas izveidotas, paredzētajiem nosacījumiem; |
papildināt pirmās daļas 6.punkta „g” apakšpunktu pēc vārdiem „šīs organizācijas izveidotas,” ar vārdiem „vai mītnes līgumos”. |
|
|
|
papildināt pirmās daļas 6.punkta „g” apakšpunktu pēc vārdiem „šīs organizācijas izveidotas,” ar vārdiem „vai mītnes līgumos”. |
8. pants. Pievienotās vērtības nodokļa rēķins (51) Par nodokļa rēķinu uzskata dokumentu, kurā ietverta šāda informācija: 161) ja preču piegādei vai sniegtajam pakalpojumam tiek piemēroti šā likuma 13.1, 13.2, 13.3, 32. un 34.pantā paredzētie īpašie noteikumi, - atsauce uz likuma pantu, saskaņā ar kuru nodoklis tiek piemērots; |
6. 8.pantā: papildināt 5.1 daļas 16.1 punktu pēc skaitļa „13.3” ar skaitli „13.5”; |
|
|
|
7. 8.pantā: papildināt 5.1 daļas 16.1 punktu pēc skaitļa „13.3” ar skaitli „13.5”; |
|
papildināt pantu ar 5.4 daļu šādā redakcijā: „(54) Ja preču piegādei vai sniegtajam pakalpojumam tiek piemērots kāds no šā likuma 13.2 vai 13.5 pantā paredzētajiem īpašiem noteikumiem, nodokļa rēķinā nenorāda šā panta 5.1 daļas 11. un 12.punktā minēto informāciju.” |
|
|
|
papildināt pantu ar 5.4 daļu šādā redakcijā: „(54) Ja preču piegādei vai sniegtajam pakalpojumam tiek piemērots kāds no šā likuma 13.2 vai 13.5 pantā paredzētajiem īpašiem noteikumiem, nodokļa rēķinā nenorāda šā panta 5.1 daļas 11. un 12.punktā minēto informāciju.” |
10. pants. Priekšnodokļa atskaitīšana un budžetā maksājamā nodokļa aprēķināšana (1) Tikai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētai apliekamai personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt: 1) no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, kā arī tādu ārvalstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē; 2) samaksāto nodokļa summu par iekšzemē ievestajām precēm savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai; 21) saskaņā ar īpašo nodokļa režīmu preču importa darījumos aprēķināto nodokļa summu par iekšzemē ievestajām precēm atbilstoši muitas deklarācijai; 3) aprēķināto nodokļa summu, kas apliekamajai personai taksācijas periodā jāmaksā kā pakalpojuma saņēmējai savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, kā arī tādu ārvalstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē; 4) muitas deklarācijā norādīto, bet nesamaksāto nodokli par ievestajiem pamatlīdzekļiem, kurus paredzēts pilnībā vai daļēji izmantot apliekamu darījumu nodrošināšanai; 5) (izslēgts ar 11.03.2004. likumu); 6) nodokļa summas, kas norādītas no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem tādu pakalpojumu nodrošināšanai, kuri minēti: a) šā likuma 6.panta pirmās daļas 13. un 17.punktā, ja pakalpojumu saņēmējs ir Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona, b) šā likuma 6.panta pirmās daļas 13.punktā, ja veiktie darījumi ir tieši saistīti ar preču eksportu; 7) aprēķināto nodokļa summu par Eiropas Savienības teritorijā iegādātajām precēm savu apliekamo darījumu nodrošināšanai; 8) nodokļa summas, kuras norādītas rēķinos, kas izrakstīti saskaņā ar šā likuma 8.panta 5.2 daļu. |
7. Papildināt 10.panta pirmo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā: „9) aprēķināto nodokļa summu par precēm, kas iegādātas saskaņā ar šā likuma 13.2 vai 13.5 pantu savu apliekamo darījumu nodrošināšanai.” |
|
|
|
8. Papildināt 10.panta pirmo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā: „9) aprēķināto nodokļa summu par precēm, kas iegādātas saskaņā ar šā likuma 13.2 vai 13.5 pantu savu apliekamo darījumu nodrošināšanai.” |
11.pants. Nodokļa deklarācija (2) Ja apliekamā persona nodokļa deklarāciju un tās pielikumus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam papīra formā, deklarācijas iesniegšanas termiņš ir 15 dienas pēc taksācijas perioda beigām. |
8. 11.pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: „(2) Ja apliekamā persona, izmantojot likumā ‘”Par nodokļiem un nodevām” paredzētās tiesības, nodokļa deklarāciju un tās pielikumus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam papīra formā, deklarācijas iesniegšanas termiņš ir 15 dienas pēc taksācijas perioda beigām.”; |
|
|
|
9. 11.pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: „(2) Ja apliekamā persona, izmantojot likumā ‘”Par nodokļiem un nodevām” paredzētās tiesības, nodokļa deklarāciju un tās pielikumus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam papīra formā, deklarācijas iesniegšanas termiņš ir 15 dienas pēc taksācijas perioda beigām.”; |
(3) Ja nodokļa deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam nosūta pa pastu, par iesniegšanas dienu uzskata dienu, kad nodokļa deklarācija nodota pastā (pasta zīmogs). |
papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā: „(31) Persona, kura ir izslēgta no apliekamo personu reģistra, 20 dienu laikā pēc izslēgšanas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam nodokļa deklarāciju un tās pielikumus par taksācijas periodu, kurā šī persona ir izslēgta no apliekamo personu reģistra.”; |
|
|
|
papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā: „(31) Persona, kura ir izslēgta no apliekamo personu reģistra, 20 dienu laikā pēc izslēgšanas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam nodokļa deklarāciju un tās pielikumus par taksācijas periodu, kurā šī persona ir izslēgta no apliekamo personu reģistra.”; |
(5) Nodokļa deklarācijai ir šādi pielikumi: 1) pārskats par priekšnodokļa un nodokļa summām, kas iekļautas nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu; 2) pārskats par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā; 3) labojumu pārskats par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā; 4) pārskats par piegādāto preču vērtību sadalījumā pa brīvostām un speciālajām ekonomiskajām zonām; 5) deklarācija par taksācijas gadu; 6) pielikums par kokmateriālu piegādēm un pakalpojumiem darījumos ar kokmateriāliem. |
izslēgt piektās daļas 6.punktu; |
|
|
|
izslēgt piektās daļas 6.punktu; |
|
papildināt piekto daļu ar 7.punktu šādā redakcijā: „7) pārskats par fiskālā pārstāvja veiktajiem darījumiem.” |
|
|
|
papildināt piekto daļu ar 7.punktu šādā redakcijā: „7) pārskats par fiskālā pārstāvja veiktajiem darījumiem.” |
12. pants. Nodokļa iemaksāšanas kārtība |
9. 12.pantā: papildināt pantu ar 1.21 un 1.22 daļu šādā redakcijā: „(121) Nodokli par precēm, kas iegādātas, un pakalpojumiem, kas saņemti saskaņā ar šā likuma 13.2 vai 13.5 pantu, maksā valsts budžetā tajā taksācijas periodā, kad ir saņemtas preces vai pakalpojums un saņemts nodokļa rēķins vai samaksa veikta avansā saskaņā ar rēķinu. (122) Persona, kura ir izslēgta no apliekamo personu reģistra, nodokli, kas aprēķināms saskaņā ar šā likuma 11.panta 3.1 daļu, iemaksā valsts budžetā |
|
|
|
10. 12.pantā: papildināt pantu ar 1.21 un 1.22 daļu šādā redakcijā: „(121) Nodokli par precēm, kas iegādātas, un pakalpojumiem, kas saņemti saskaņā ar šā likuma 13.2 vai 13.5 pantu, maksā valsts budžetā tajā taksācijas periodā, kad ir saņemtas preces vai pakalpojums un saņemts nodokļa rēķins vai samaksa veikta avansā saskaņā ar rēķinu. (122) Persona, kura ir izslēgta no apliekamo personu reģistra, nodokli, kas aprēķināms saskaņā ar šā likuma 11.panta 3.1 daļu, iemaksā valsts budžetā |
(127) Pārmaksāto nodokļa summu, kas izveidojusies taksācijas periodā, Valsts ieņēmumu dienests atmaksā šīs personas norādītajā bankas kontā, ievērojot šā panta 12.3 daļā noteikto termiņu, ja īstenojas kāds no šādiem nosacījumiem: 4) pārmaksātā nodokļa summa pārsniedz 1000 latu un izveidojusies par precēm, kas iegādātas, un pakalpojumiem, kuri saņemti, lai nodrošinātu darījumus ar kokmateriāliem; |
izteikt 12.7 daļas 4.punktu šādā redakcijā: „4) pārmaksātā nodokļa summa pārsniedz |
|
|
|
izteikt 12.7 daļas 4.punktu šādā redakcijā: „4) pārmaksātā nodokļa summa pārsniedz |
13.2 pants. Nodokļa piemērošana ar kokmateriālu piegādi saistītajiem darījumiem (1) Pievienotās vērtības nodokli par šā panta otrajā daļā minēto kokmateriālu piegādi, ja kokmateriālu piegādātājs un kokmateriālu saņēmējs ir reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas, budžetā maksā kokmateriālu saņēmējs, ievērojot šādus nosacījumus: 1) ar nodokli apliekamā persona no aprēķinātā budžetā maksājamā nodokļa kā priekšnodokli par iegādātajiem kokmateriāliem atskaita tikai to nodokli, kas norādīts kokmateriālu piegādātāja izrakstītajā nodokļa rēķinā, ja visi taksācijas periodā iegādātie kokmateriāli paredzēti savu apliekamo darījumu veikšanai. Šajā gadījumā pievienotās vērtības nodoklim par iegādātajiem kokmateriāliem nav jābūt samaksātam; 2) kokmateriālu piegādātājs un kokmateriālu saņēmējs, likumā noteiktajā kārtībā iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu, iesniedz arī nodokļa deklarācijas pielikumu. (2) Šā panta pirmajā daļā minētā kārtība piemērojama darījumiem ar šādiem kokmateriāliem: 1) nocirstiem un atzarotiem, sagarumotiem vai nesagarumotiem, mizotiem vai nemizotiem, garenvirzienā sašķeltiem vai nesašķeltiem apaļkokiem, kuri sastāv no viena elementa bez mākslīgiem savienojumiem un kuru garums ir lielāks par vienu metru, bet tievgaļa diametrs — vismaz trīs centimetri; 2) jebkurā garumā sazāģētiem, ēvelētiem vai neēvelētiem zāģmateriāliem, kuri sastāv no viena elementa bez mākslīgiem savienojumiem un ir biezāki par sešiem milimetriem. (3) Pievienotās vērtības nodokli par pakalpojumiem, kas sniegti darījumos ar šā panta otrajā daļā minētajiem kokmateriāliem, kā arī par ciršanas tiesību piešķiršanu budžetā maksā pakalpojumu saņēmējs, ja pakalpojumu sniedzējs un pakalpojumu saņēmējs ir reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas. (4) Šā panta noteikumu piemērošanai Ministru kabinets nosaka: 1) kārtību, kādā nodokli budžetā maksā kokmateriālu saņēmējs; 2) kokmateriālu piegādātāja un kokmateriālu saņēmēja savstarpējo norēķinu kārtību; 3) nodokļa deklarācijas pielikuma veidlapas paraugu un ar kokmateriāliem veikto darījumu uzskaites reģistru veidlapu paraugus, kā arī to aizpildīšanas kārtību; 4) šā panta trešajā daļā minēto pakalpojumu veidus un nodokļa piemērošanas kārtību. |
10. Izteikt 13.2 pantu šādā redakcijā: „13.2 pants. Nodokļa piemērošana kokmateriālu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem (1) Nodokli par šā panta trešajā daļā minēto kokmateriālu piegādi, kas veikta iekšzemē, valsts budžetā maksā kokmateriālu saņēmējs, ja kokmateriālu piegādātājs un kokmateriālu saņēmējs ir apliekamās personas. (2) Nodokli par šā panta ceturtajā daļā minētajiem pakalpojumiem, kas iekšzemē sniegti darījumos, kas saistīti ar šā panta trešajā daļā minēto kokmateriālu piegādi, valsts budžetā maksā pakalpojumu saņēmējs, ja pakalpojumu sniedzējs un pakalpojumu saņēmējs ir apliekamās personas. (3) Šā panta pirmajā daļā minēto kārtību piemēro šādu kokmateriālu piegādei: 1) nocirstiem un atzarotiem, sagarumotiem vai nesagarumotiem, mizotiem vai nemizotiem, garenvirzienā sašķeltiem vai nesašķeltiem apaļkokiem, kuri sastāv no viena elementa bez mākslīgiem savienojumiem un kuru garums ir lielāks par vienu metru, bet tievgaļa diametrs nav mazāks par trim centimetriem; 2) jebkurā garumā sazāģētiem, ēvelētiem vai neēvelētiem zāģmateriāliem, kuri sastāv no viena elementa bez mākslīgiem savienojumiem un ir biezāki par sešiem milimetriem. (4) Šā panta otrajā daļā minēto kārtību piemēro šādiem pakalpojumiem: 1) ar kokmateriālu sagatavošanu saistītie pakalpojumi (tajā skaitā ciršanas tiesību piešķiršana, platību stigošana meža zemēs un cirsmu parauglaukuma ierīkošana, augoša koka un apaļkoka uzmērīšana, vērtēšana, nozāģēšana, atzarošana un krautņu veidošana); 2) kokmateriālu apstrādes un pārstrādes pakalpojumi (tajā skaitā zāģēšana, garināšana, mizošana, frēzēšana, ēvelēšana, virpošana, slīpēšana, žāvēšana, līmēšana, lakošana un šķeldošana); 3) kokmateriālu marķēšana, brāķēšana, šķirošana, pakošana; 4) kokmateriālu ķīmiskās apstrādes pakalpojumi (tajā skaitā kokmateriālu antiseptēšana); 5) kokmateriālu transportēšana, iekraušana, izkraušana, pārkraušana un glabāšana; 6) ar kokmateriālu piegādi saistītie tirgus izpētes (mārketinga) un starpniecības pakalpojumi. (5) Kokmateriālu piegādātājs izraksta kokmateriālu saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā piegādāto kokmateriālu vērtību norāda bez nodokļa. (6) Kokmateriālu saņēmējs samaksā kokmateriālu piegādātājam nodokļa rēķinā norādīto kokmateriālu vērtību. (7) Ar kokmateriālu piegādi saistīto pakalpojumu sniedzējs izraksta pakalpojuma saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā sniegto pakalpojumu vērtību norāda bez nodokļa. (8) Ar kokmateriālu piegādi saistīto pakalpojumu saņēmējs samaksā pakalpojuma sniedzējam nodokļa rēķinā norādīto pakalpojuma vērtību. (9) Kokmateriālu saņēmējs vai ar kokmateriālu piegādi saistīto pakalpojumu saņēmējs par iegādātajiem kokmateriāliem vai saņemtajiem pakalpojumiem maksā, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus, izņemot šādus gadījumus: 1) ja kokmateriālu vai ar kokmateriālu piegādi saistīto pakalpojumu saņēmējs ir fiziskā persona, kura nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, un tā iemaksā naudu kokmateriālu piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja kontā kredītiestādē; 2) ja vienai fiziskajai personai sniegto ar kokmateriālu piegādi saistīto pakalpojumu vērtība nepārsniedz (10) Šā panta normas neattiecas uz kokmateriālu piegādēm (iegādēm) mazumtirdzniecībā.” |
8 |
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Izslēgt likumprojekta 10.panta (likuma 13.2 pants) devīto un desmito daļu. |
Atbalstīts |
11. Izteikt 13.2 pantu šādā redakcijā: „13.2 pants. Nodokļa piemērošana kokmateriālu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem (1) Nodokli par šā panta trešajā daļā minēto kokmateriālu piegādi, kas veikta iekšzemē, valsts budžetā maksā kokmateriālu saņēmējs, ja kokmateriālu piegādātājs un kokmateriālu saņēmējs ir apliekamās personas. (2) Nodokli par šā panta ceturtajā daļā minētajiem pakalpojumiem, kas iekšzemē sniegti darījumos, kas saistīti ar šā panta trešajā daļā minēto kokmateriālu piegādi, valsts budžetā maksā pakalpojumu saņēmējs, ja pakalpojumu sniedzējs un pakalpojumu saņēmējs ir apliekamās personas. (3) Šā panta pirmajā daļā minēto kārtību piemēro šādu kokmateriālu piegādei: 1) nocirstiem un atzarotiem, sagarumotiem vai nesagarumotiem, mizotiem vai nemizotiem, garenvirzienā sašķeltiem vai nesašķeltiem apaļkokiem, kuri sastāv no viena elementa bez mākslīgiem savienojumiem un kuru garums ir lielāks par vienu metru, bet tievgaļa diametrs nav mazāks par trim centimetriem; 2) jebkurā garumā sazāģētiem, ēvelētiem vai neēvelētiem zāģmateriāliem, kuri sastāv no viena elementa bez mākslīgiem savienojumiem un ir biezāki par sešiem milimetriem. (4) Šā panta otrajā daļā minēto kārtību piemēro šādiem pakalpojumiem: 1) ar kokmateriālu sagatavošanu saistītie pakalpojumi (tajā skaitā ciršanas tiesību piešķiršana, platību stigošana meža zemēs un cirsmu parauglaukuma ierīkošana, augoša koka un apaļkoka uzmērīšana, vērtēšana, nozāģēšana, atzarošana un krautņu veidošana); 2) kokmateriālu apstrādes un pārstrādes pakalpojumi (tajā skaitā zāģēšana, garināšana, mizošana, frēzēšana, ēvelēšana, virpošana, slīpēšana, žāvēšana, līmēšana, lakošana un šķeldošana); 3) kokmateriālu marķēšana, brāķēšana, šķirošana, pakošana; 4) kokmateriālu ķīmiskās apstrādes pakalpojumi (tajā skaitā kokmateriālu antiseptēšana); 5) kokmateriālu transportēšana, iekraušana, izkraušana, pārkraušana un glabāšana; 6) ar kokmateriālu piegādi saistītie tirgus izpētes (mārketinga) un starpniecības pakalpojumi. (5) Kokmateriālu piegādātājs izraksta kokmateriālu saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā piegādāto kokmateriālu vērtību norāda bez nodokļa. (6) Kokmateriālu saņēmējs samaksā kokmateriālu piegādātājam nodokļa rēķinā norādīto kokmateriālu vērtību. (7) Ar kokmateriālu piegādi saistīto pakalpojumu sniedzējs izraksta pakalpojuma saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā sniegto pakalpojumu vērtību norāda bez nodokļa. (8) Ar kokmateriālu piegādi saistīto pakalpojumu saņēmējs samaksā pakalpojuma sniedzējam nodokļa rēķinā norādīto pakalpojuma vērtību. |
13.4 pants. Īpašā nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtība (2) Šajā pantā noteikto nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību ir tiesības piemērot apliekamajai personai, kurai iepriekšējā taksācijas gadā ar nodokli apliekamo darījumu vērtība ir sasniegusi vai pārsniegusi 70 000 latu un kura ir lauksaimniecības produkcijas ražotājs vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, attiecībā uz šādu lauksaimniecības produktu piegādi: 1) dzīvi dzīvnieki; 2) piens un piena pārstrādes produkti; 3) putnu olas; 4) dabīgais medus; 5) dārzeņi, sakņaugi, bumbuļaugi; 6) graudaugu produkti; 7) eļļas augu sēklas un augļi, dažādi graudi, sēklas un augļi. |
11. 13.4 pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: „(2) Šajā pantā noteikto nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību ir tiesības piemērot apliekamajai personai, kurai iepriekšējā taksācijas gadā ar nodokli apliekamo darījumu vērtība ir sasniegusi vai pārsniegusi 70 1) apliekamā persona, kas darbojas zivsaimniecības nozarē, attiecībā uz svaigu, saldētu vai atdzesētu zivju un vēžveidīgo piegādēm; 2) lauksaimniecības produkcijas ražotājs vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, attiecībā uz šādu lauksaimniecības produktu piegādi: a) dzīvi dzīvnieki, b) piens un piena pārstrādes produkti, c) putnu olas, d) dabīgais medus, e) dārzeņi, sakņaugi, bumbuļaugi, f) graudaugu produkti, g) eļļas augu sēklas un augļi, dažādi graudi, sēklas un augļi."; |
|
|
|
12. 13.4 pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: „(2) Šajā pantā noteikto nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību ir tiesības piemērot apliekamajai personai, kurai iepriekšējā taksācijas gadā ar nodokli apliekamo darījumu vērtība ir sasniegusi vai pārsniegusi 70 1)apliekamā persona, kas darbojas zivsaimniecības nozarē, attiecībā uz svaigu, saldētu vai atdzesētu zivju un vēžveidīgo piegādēm; 2) lauksaimniecības produkcijas ražotājs vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, attiecībā uz šādu lauksaimniecības produktu piegādi: a) dzīvi dzīvnieki, b) piens un piena pārstrādes produkti, c) putnu olas, d) dabīgais medus, e) dārzeņi, sakņaugi, bumbuļaugi, f) graudaugu produkti, g) eļļas augu sēklas un augļi, dažādi graudi, sēklas un augļi.”; |
(9) Apliekamās personas, kuras taksācijas gadā ir piemērojušas šajā pantā noteikto nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību, bet pēctaksācijas gadā to nevēlas piemērot, nodokli par pirmstaksācijas gadā veiktajiem darījumiem deklarē un iemaksā valsts budžetā ne vēlāk kā iesniedzot pēctaksācijas gada jūnija, otrā ceturkšņa vai pirmā pusgada deklarāciju, vienlaikus šajā deklarācijā uzrādot atskaitāmo priekšnodokli par pirmstaksācijas gadā saņemtajos nodokļa rēķinos norādītajām nodokļa summām. |
aizstāt devītajā daļā vārdus "pirmstaksācijas gadā" ar vārdiem "taksācijas gadā"; |
|
|
|
aizstāt devītajā daļā vārdus „pirmstaksācijas gadā” ar vārdiem „taksācijas gadā”; |
|
papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā: „(10) Personas, kuras ir izslēgtas no apliekamo personu reģistra un kuras līdz izslēgšanai piemēroja šajā pantā noteikto īpašo nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību, iepriekšējos taksācijas periodos veiktos darījumus, kas netika uzrādīti nodokļa deklarācijās, izmantojot šajā pantā noteikto kārtību, uzrāda nodokļa deklarācijā un iemaksā valsts budžetā nodokli 20 dienu laikā pēc to izslēgšanas no apliekamo personu reģistra. Vienlaikus šajā nodokļa deklarācijā uzrāda atskaitāmo priekšnodokli par iepriekšējos taksācijas periodos saņemtajos nodokļa rēķinos norādītajām nesamaksātajām nodokļa summām.” |
|
|
|
papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā: „(10) Personas, kuras ir izslēgtas no apliekamo personu reģistra un kuras līdz izslēgšanai piemēroja šajā pantā noteikto īpašo nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību, iepriekšējos taksācijas periodos veiktos darījumus, kas netika uzrādīti nodokļa deklarācijās, izmantojot šajā pantā noteikto kārtību, uzrāda nodokļa deklarācijā un iemaksā valsts budžetā nodokli 20 dienu laikā pēc to izslēgšanas no apliekamo personu reģistra. Vienlaikus šajā nodokļa deklarācijā uzrāda atskaitāmo priekšnodokli par iepriekšējos taksācijas periodos saņemtajos nodokļa rēķinos norādītajām nesamaksātajām nodokļa summām.” |
|
12. Papildināt likumu ar 13.5 pantu šādā redakcijā: „13 5 pants. Nodokļa piemērošana metāllūžņu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem (1) Nodokli par šā panta trešajā daļā minēto metāllūžņu piegādi, kas veikta iekšzemē, valsts budžetā maksā metāllūžņu saņēmējs, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 1) metāllūžņu piegādātājs un metāllūžņu saņēmējs ir apliekamās personas; 2) metāllūžņu saņēmējam ir licence metālu atgriezumu un metālu lūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā. (2) Nodokli par šā panta ceturtajā daļā minētajiem ar metāllūžņu piegādi saistītajiem pakalpojumiem, kas sniegti iekšzemē, valsts budžetā maksā pakalpojumu saņēmējs, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 1) pakalpojumu sniedzējs un pakalpojumu saņēmējs ir apliekamās personas; 2) pakalpojumu saņēmējam ir licence metālu atgriezumu un metāllūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā. (3) Šā panta pirmajā daļā noteikto kārtību piemēro šādu metāllūžņu piegādei: 1) melno un krāsaino metālu un to sakausējumu atgriezumi un lūžņi, kas radušies saimnieciskās darbības rezultātā rūpniecībā, celtniecībā, lauksaimniecībā vai citās jomās, kā arī sadzīvē; 2) metāla izstrādājumi vai to daļas, kas nav izmantojamas paredzētajam mērķim lūzumu, griezumu, nodiluma vai citu iemeslu dēļ; 3) dažādu veidu nolietoti un atkārtoti neizmantojami transportlīdzekļi vai to daļas, tai skaitā automašīnu vraki; 4) elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, svina akumulatori. (4) Šā panta otrajā daļā noteikto kārtību piemēro šādu ar metāllūžņu piegādi saistīto pakalpojumu sniegšanai: 1) melno un krāsaino metālu un to sakausējumu atkritumu atšķirošana no rūpniecisko un sadzīves atkritumu plūsmām; 2) melno un krāsaino metālu un to sakausējumu atgriezumu un lūžņu šķirošana, sadalīšana, griešana, saspiešana, presēšana, liešana lietņos; 3) nolietotu melno vai krāsaino metālu un to sakausējumu izstrādājumu un citu atkārtoti neizmantojamu materiālu salaušana, sadalīšana, griešana, saspiešana, presēšana; 4) atkārtoti neizmantojamu ēku, inženierbūvju vai citu infrastruktūras objektu vai to daļu metāla konstrukciju salaušana, sadalīšana un šķirošana. (5) Metāllūžņu piegādātājs izraksta metāllūžņu saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā piegādāto metāllūžņu vērtību norāda bez nodokļa. (6) Metāllūžņu saņēmējs samaksā metāllūžņu piegādātājam nodokļa rēķinā norādīto metāllūžņu vērtību. (7) Ar metāllūžņu piegādi saistīto pakalpojumu sniedzējs izraksta pakalpojuma saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā sniegto pakalpojumu vērtību norāda bez nodokļa. (8) Ar metāllūžņu piegādi saistīto pakalpojumu saņēmējs samaksā pakalpojuma sniedzējam nodokļa rēķinā norādīto pakalpojuma vērtību.” |
|
|
|
13. Papildināt likumu ar 13.5 pantu šādā redakcijā: „13 5 pants. Nodokļa piemērošana metāllūžņu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem (1) Nodokli par šā panta trešajā daļā minēto metāllūžņu piegādi, kas veikta iekšzemē, valsts budžetā maksā metāllūžņu saņēmējs, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 1) metāllūžņu piegādātājs un metāllūžņu saņēmējs ir apliekamās personas; 2) metāllūžņu saņēmējam ir licence metālu atgriezumu un metālu lūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā. (2) Nodokli par šā panta ceturtajā daļā minētajiem ar metāllūžņu piegādi saistītajiem pakalpojumiem, kas sniegti iekšzemē, valsts budžetā maksā pakalpojumu saņēmējs, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 1) pakalpojumu sniedzējs un pakalpojumu saņēmējs ir apliekamās personas; 2) pakalpojumu saņēmējam ir licence metālu atgriezumu un metāllūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā. (3) Šā panta pirmajā daļā noteikto kārtību piemēro šādu metāllūžņu piegādei: 1) melno un krāsaino metālu un to sakausējumu atgriezumi un lūžņi, kas radušies saimnieciskās darbības rezultātā rūpniecībā, celtniecībā, lauksaimniecībā vai citās jomās, kā arī sadzīvē; 2) metāla izstrādājumi vai to daļas, kas nav izmantojamas paredzētajam mērķim lūzumu, griezumu, nodiluma vai citu iemeslu dēļ; 3) dažādu veidu nolietoti un atkārtoti neizmantojami transportlīdzekļi vai to daļas, tai skaitā automašīnu vraki; 4) elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, svina akumulatori. (4) Šā panta otrajā daļā noteikto kārtību piemēro šādu ar metāllūžņu piegādi saistīto pakalpojumu sniegšanai: 1) melno un krāsaino metālu un to sakausējumu atkritumu atšķirošana no rūpniecisko un sadzīves atkritumu plūsmām; 2) melno un krāsaino metālu un to sakausējumu atgriezumu un lūžņu šķirošana, sadalīšana, griešana, saspiešana, presēšana, liešana lietņos; 3) nolietotu melno vai krāsaino metālu un to sakausējumu izstrādājumu un citu atkārtoti neizmantojamu materiālu salaušana, sadalīšana, griešana, saspiešana, presēšana; 4) atkārtoti neizmantojamu ēku, inženierbūvju vai citu infrastruktūras objektu vai to daļu metāla konstrukciju salaušana, sadalīšana un šķirošana. (5) Metāllūžņu piegādātājs izraksta metāllūžņu saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā piegādāto metāllūžņu vērtību norāda bez nodokļa. (6) Metāllūžņu saņēmējs samaksā metāllūžņu piegādātājam nodokļa rēķinā norādīto metāllūžņu vērtību. (7) Ar metāllūžņu piegādi saistīto pakalpojumu sniedzējs izraksta pakalpojuma saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā sniegto pakalpojumu vērtību norāda bez nodokļa. (8) Ar metāllūžņu piegādi saistīto pakalpojumu saņēmējs samaksā pakalpojuma sniedzējam nodokļa rēķinā norādīto pakalpojuma vērtību.” |
14. pants. Komercsabiedrības dalībnieku maiņa, reorganizācija, komersanta (uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības) likvidācija (4) Ja apliekamās personas īpašumu pārdod tiesu izpildītājs, maksātnespējas procesa administrators vai likvidators, ar nodokli apliekama īpašuma tirgus vērtība (cena) vai izsoles cena (pilna nosolītā cena, augstākā nosolītā cena vai izsoles sākumcena gadījumos, kad izsole pasludināta par nenotikušu). |
13. Izslēgt 14.panta ceturtajā daļā vārdus „pilna nosolītā cena, augstākā nosolītā cena vai izsoles sākumcena gadījumos, kad izsole pasludināta par nenotikušu”. |
|
|
|
14. Izslēgt 14.panta ceturtajā daļā vārdus „pilna nosolītā cena, augstākā nosolītā cena vai izsoles sākumcena gadījumos, kad izsole pasludināta par nenotikušu”. |
35.pants. Atbildība par šā likuma pārkāpumiem (1) Atbildību par šā likuma pārkāpumiem nosaka šis likums un citi Latvijas Republikas normatīvie akti. (2) Ja persona nelikumīgi izsniedz nodokļa rēķinu, saņem nodokli, ko tai nav tiesību saņemt, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības nelikumīgi saņemtās nodokļa summas bezstrīdus kārtībā piedzīt valsts budžetā un iekasēt soda naudu 100 procentu apmērā no nelikumīgi saņemtās nodokļa summas. (3) Ja apliekamā persona, ievedot preces, kas paredzētas apliekamo darījumu nodrošināšanai, piemēro īpašo nodokļa režīmu preču importa darījumos, bet, izlaižot preces brīvam apgrozījumam, nav uzrādījusi nodokļa summu atbilstošā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, tā maksā soda naudu 10 procentu apmērā no nodokļa deklarācijā nenorādītās nodokļa summas. (4) (Izslēgta ar 22.10.2009. likumu.) (5) Ja apliekamā persona nav aprēķinājusi un nav maksājusi nodokli valsts budžetā saskaņā ar šā likuma 12.panta 1.14, 1.16, 1.17 daļu un 30.pantu, tā maksā soda naudu 10 procentu apmērā no nesamaksātās nodokļa summas. Soda naudas samaksa neatbrīvo apliekamo personu no nodokļa iemaksāšanas valsts budžetā šajā likumā noteiktajā kārtībā un apmērā. (6) PVN grupas dalībnieki par šā likuma pārkāpumiem atbild solidāri. (7) Par nodokļa saistībām, kuras radušās PVN grupas darbības laikā un kuru izpildes termiņš iestājies triju gadu laikā pēc PVN grupas vai tās dalībnieka izslēgšanas no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra, PVN grupas dalībnieki atbild solidāri. (8) Fiskālais pārstāvis atbild par nodokļa saistībām, kas rodas tā pārstāvēto darījumu rezultātā, kā arī par visu darījumu apliecinošo dokumentu uzrādīšanu saistībā ar pārstāvētajiem darījumiem. |
14. Papildināt 35.pantu ar devīto daļu šādā redakcijā: „(9) Apliekamā persona, kuras mantu pārdod izsolē tiesu izpildītājs, ir atbildīga par šī darījuma atspoguļošanu nodokļa deklarācijā un par valsts budžetā iemaksājamās nodokļa summas samazināšanu vai no valsts budžeta atmaksājamās nodokļa summas nepamatotu palielināšanu, ja apliekamā persona nav sniegusi informāciju tiesu izpildītājam par nodokļa piemērošanu šim darījumam vai sniegusi nepatiesu informāciju par izsolē pārdodamās mantas ar nodokli apliekamo vērtību.” |
|
|
|
15. Papildināt 35.pantu ar devīto daļu šādā redakcijā: „(9) Apliekamā persona, kuras mantu pārdod izsolē tiesu izpildītājs, ir atbildīga par šī darījuma atspoguļošanu nodokļa deklarācijā un par valsts budžetā iemaksājamās nodokļa summas samazināšanu vai no valsts budžeta atmaksājamās nodokļa summas nepamatotu palielināšanu, ja apliekamā persona nav sniegusi informāciju tiesu izpildītājam par nodokļa piemērošanu šim darījumam vai sniegusi nepatiesu informāciju par izsolē pārdodamās mantas ar nodokli apliekamo vērtību.” |
Pārejas noteikumi |
15. Papildināt pārejas noteikumus ar 74. un 75.punktu šādā redakcijā: „74. Grozījumi likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 13.4 panta otrās daļas 1.punktā attiecībā uz apliekamo personu, kas darbojas zivsaimniecības nozarē, stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī. |
|
|
|
16. Papildināt pārejas noteikumus ar 74., 75. un 76.punktu šādā redakcijā: „74. Grozījumi likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 13.4 panta otrās daļas 1.punktā attiecībā uz apliekamo personu, kas darbojas zivsaimniecības nozarē, stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī. |
|
75. Attiecībā uz apliekamās personas mantas izsolēm, kuras izsludinātas līdz 2011.gada 30.septembrim, tiek piemērotas tās likuma normas, kas bija spēkā līdz 2011.gada 30.septembrim.” |
9 |
Juridiskais birojs Ierosinām izteikt pārejas noteikumu 75.punktu šādā redakcijā: „75. Attiecībā uz apliekamās personas mantas izsolēm, kuras izsludinātas līdz 2011.gada 30.septembrim, tiek piemērotas tās šā likuma normas, kas bija spēkā attiecīgās izsoles izsludināšanas dienā.”. |
Atbalstīts |
75. Attiecībā uz apliekamās personas mantas izsolēm, kuras izsludinātas līdz 2011.gada 30.septembrim, tiek piemērotas tās šā likuma normas, kas bija spēkā attiecīgās izsoles izsludināšanas dienā. |
|
|
10 |
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā: „Šā likuma 6.2 panta 6.1 punkts stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.”. |
Atbalstīts |
76. Šā likuma 6.2 panta 6.1 punkts stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.”. |
16. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 13.punktu šādā redakcijā: „13) Padomes 2010.gada 7.decembra direktīvas 2010/88/ES, ar ko direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz minimālās pamatlikmes ievērošanas pienākuma ilgumu.” |
|
|
|
17. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 13.punktu šādā redakcijā: „13) Padomes 2010.gada 7.decembra direktīvas 2010/88/ES, ar ko direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz minimālās pamatlikmes ievērošanas pienākuma ilgumu.” |
|
|
Likums stājas spēkā 2011.gada 1.oktobrī. |
|
|
|
Likums stājas spēkā 2011.gada 1.oktobrī. |