I. Kādēļ likums ir vajadzīgs

1.

Pamatojums

Starptautiskā Valūtas fonda 2006.gadā veiktajā Latvijas tiesību sistēmas novērtējumā (IMF Country Report No.07/189. Republic of Latvia: Detailed Assessment Report on Anti-Money Laundering and Combating the Financing of Terrorism) ir ieteikts veikt šādas izmaiņas Latvijas normatīvajos aktos (novērtējuma ziņojuma 33.rekomendācija „Juridiskās personas – piekļuve informācijai par patiesā labuma guvējiem un personām, kuras kontrolē juridisko personu”):

1.ieteikums - nodrošināt, ka informācija par uzrādītāja akciju īpašniekiem ir pieejama;

2.ieteikums - pieprasīt, lai visas juridiskās personas uztur informāciju par patiesā labuma guvējiem, to kontrolē un nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir iespēja iegūt patiesu, precīzu un savlaicīgu informāciju par juridiskās personas patiesā labuma guvējiem un personām, kuras kontrolē juridisko personu;

3.ieteikums - pieprasīt kompetentajai iestādei apliecināt to personu identitāti, kurām pieder vai kuras kontrolē juridiskās personas vai veidojumus un kuras vēlas veikt reģistrāciju;

4.ieteikums - pastiprināt kompetento iestāžu pilnvaras, lai veiktu augstākminēto prasību uzraudzību un nepieciešamības gadījumā - izmeklēšanu.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 1.panta 5.punkta a) apakšpunktu patiesais labuma guvējs ir fiziskā persona, kuras īpašumā vai tiešā vai netiešā kontrolē ir vismaz 25 procenti no komersanta pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju kopskaita vai kura citādā veidā kontrolē komersanta darbību. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums noteic pienākumu likuma subjektiem (piemēram, kredītiestādēm) veikt klienta izpēti, tajā skaitā, noskaidrot komercsabiedrības patieso labuma guvēju, t.i., fizisku personu, kura atbilst patiesā labuma guvēja definīcijai.

Atbilstoši Komerclikuma 186.panta trešajai daļai sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāla daļa dod dalībniekam tiesības piedalīties sabiedrības ar ierobežotu atbildību pārvaldē, peļņas sadalē un  mantas sadalē sabiedrības ar ierobežotu atbildību likvidācijas gadījumā, kā arī citas likumā un statūtos paredzētās tiesības. Savukārt saskaņā ar Komerclikuma 226.pantu akcija ir vērtspapīrs, kas apliecina akcionāra līdzdalību akciju sabiedrības pamatkapitālā un dod viņam tiesības atbilstoši attiecīgās akcijas kategorijai piedalīties akciju sabiedrības pārvaldē, saņemt dividendi un sabiedrības likvidācijas gadījumā – likvidācijas kvotu. Līdz ar to no Komerclikuma noteikumiem ir secināms, ka mantisku labumu no sabiedrības ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrības (dividenžu veidā un likvidācijas gadījumā – likvidācijas kvotas veidā) saņem sabiedrības dalībnieks vai akcionārs (turpmāk šajā punktā – dalībnieks). Taču Komerclikums neietver prezumpciju, ka kapitālsabiedrības dalībnieks ir uzskatāms par patieso labuma guvēju kapitālsabiedrībā.

Saskaņā ar Komerclikuma 88.panta otro daļu pilnsabiedrības peļņa un zaudējumi tiek sadalīti biedriem proporcionāli viņu ieguldījuma (kapitāla) daļām pilnsabiedrībā. Turklāt katram pilnsabiedrības biedram aprēķināto peļņas daļu pievieno viņa ieguldījuma (kapitāla) daļai, turpretī zaudējumu gadījumā viņa ieguldījuma (kapitāla) daļu samazina par aprēķināto zaudējumu daļu. No tā izriet, ka pilnsabiedrības biedrs gūst mantisku labumu no pilnsabiedrības darbības. Līdzīgs regulējums attiecināms arī uz komandītsabiedrības biedriem atbilstoši Komerclikuma 124.panta otrajai daļai - komandītsabiedrības peļņas daļa, kas pienākas komandītam, tiek pieskaitīta viņa kapitāla daļai, līdz tā sasniedz noteiktā ieguldījuma summu. Tomēr Komerclikums arī attiecībā uz personālsabiedrības (pilnsabiedrības un komandītsabiedrības) biedriem neietver prezumpciju, ka par personālsabiedrības patiesajiem labuma guvējiem uzskatāmi attiecīgās personālsabiedrības biedri.

Atbilstoši Komerclikuma 187. un 235.panta noteikumiem komercsabiedrībai ir noteikts pienākums vest dalībnieku vai akcionāru reģistru. Saskaņā ar Komerclikuma 187.panta sesto daļu sabiedrību ar ierobežotu atbildību dalībnieku reģistrs ir iesniedzams Uzņēmumu reģistram. Savukārt saskaņā ar Komerclikuma 8.panta otrās daļas 4.punktu ziņas par personālsabiedrības personiski atbildīgajiem biedriem un komandītiem tiek ierakstītas komercreģistrā. Taču Komerclikums neparedz pienākumu ne komercsabiedrībai, ne Uzņēmumu reģistram glabāt informāciju par komercsabiedrību patiesajiem labuma guvējiem.

3.

Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Patiesā labuma guvēja definīcija

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma noteikumiem par patieso labuma guvēju tiek uzskatīta tikai fiziska persona. Ņemot vērā minēto, kā arī ievērojot to, ka tieši personālsabiedrības biedri un kapitālsabiedrības dalībnieki un akcionāri (turpmāk šajā punktā - dalībnieki) ir personas, kuras gūst mantisku labumu no komercsabiedrības, ar to apzīmējot kapitālsabiedrības un personālsabiedrības, (turpmāk - sabiedrība) darbības, likumprojektā ir ietverta prezumpcija, ka par sabiedrības patieso labuma guvēju ir uzskatāms sabiedrības dalībnieks, kurš ir fiziska persona, ja vien saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 1.panta piektās daļas a) un b) apakšpunktu par sabiedrības patiesā labuma guvēju nav uzskatāma cita persona, piemēram, par biedrības patieso labuma guvēju uzskatāma pati biedrība

Minētā prezumpcija nav absolūta un ir apstrīdama, jo likumprojekts nosaka pienākumu dalībniekam – fiziskai personai, kurai pieder vismaz 25 procenti no personālsabiedrības ieguldījuma (kapitāla) daļām vai kapitālsabiedrības pamatkapitāla daļām vai akcijām (turpmāk šajā punktā – daļas) un kura daļas tur savā vārdā, bet citas personas labā, sniegt ziņas Uzņēmumu reģistram, norādot personu, kuras labā daļas tiek turētas.

Papildus jau minētajam likumprojekts noteic, ka sabiedrības dalībniekam, kurš nav fiziska persona un kura līdzdalība kapitālsabiedrībā ir vismaz 25 procenti, un kurš nav dibināts saskaņā ar Eiropas Savienības dalībvalstu likumiem, ir pienākums iesniegt kapitālsabiedrībai paziņojumu par personām, kuras uzskatāmas par šā dalībnieka dibinātājiem, dalībniekiem vai šiem statusiem pielīdzināmām personām, kuras paziņojuma iesniegšanas brīdī gūst labumu no šā dalībnieka pastāvēšanas.

Abi augstāk minētie paziņojumi jāiesniedz sabiedrībai saskaņā ar Koncernu likuma 6.pantu. Tas paredz kapitālsabiedrības dalībnieka (akcionāra) pienākumu paziņot attiecīgajai kapitālsabiedrībai par līdzdalības iegūšanu noteiktā apmērā attiecīgajā kapitālsabiedrībā (panta pirmā un otrā daļa). Turklāt no Koncernu likuma 6.panta ceturtās daļas jau izriet pienākums paziņot par personu, kura daļas tur savā vārdā, bet citas personas labā. Līdz ar to Koncernu likuma 6.pantā noteiktā paziņojuma iesniegšana ir sasaistīta ar Komerclikumā noteikto atklāšanas pienākumu.

Jāuzsver, ka dalībnieka pienākums noskaidrot tā patiesā labuma guvēju attiecināms vienu līmeni uz leju, t.i., sabiedrības dalībniekam ir jānoskaidro sava dalībnieka patiesā labuma guvējs. Vienlaikus sabiedrības dalībniekam, piemēram, vertikāli integrēta komersanta gadījumā nav pienākums izsekot visai dalībnieku ķēdei līdz par fiziskai personai.

Papildus tam norādāms, ka 25 procentu ietekme attiecināma ne tikai uz dalībnieka pienākumu noskaidrot tā patiesā labuma guvēju vienu līmeni uz leju, bet arī uz tālākajiem līmeņiem. Citiem vārdiem sakot, ja sabiedrības A dalībnieks ar 25 procentu ietekmi ir B, tad savukārt sabiedrības B patiesā labuma guvējs varēs būt subjekts, kura ietekme sabiedrībā B sasniedz vismaz 25 procentus.

Pienākums iesniegt pieteikumu

Likumprojekts noteic gadījumus, kuros dalībniekam jāiesniedz pieteikums par sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem Uzņēmumu reģistram. Pirmkārt, ja dalībniekam pieder vismaz 25 procenti no daļām un dalībnieks ir juridiska persona, attiecīgajam dalībniekam jāiesniedz pieteikums par attiecīgās sabiedrības patiesajiem labuma guvēju. Otrkārt, gadījumā, ja dalībniekam pieder 25 procenti no daļām un dalībnieks tur šīs daļas citas personas labā, dalībniekam tiek noteikts pienākums iesniegt pieteikumu par sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem. Abos iepriekš minētajos gadījumos dalībniekam pieteikumā par sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem jānorāda persona, kura uzskatāma par sabiedrības patieso labuma guvēju (atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma  1.panta piektās daļas a) un b) apakšpunktu. Paziņojums par attiecīgo personu jāiesniedz Koncernu likumā noteiktajā kārtībā.

Ietekmes noteikšana

Likumprojekts paredz, ka, nosakot dalībniekam piederošo daļu skaitu, jāievēro Koncernu likuma 3.panta noteikumi par izšķirošās ietekmes noteikšanu uz līdzdalības pamata. Jāuzsver, ka saskaņā ar likumprojektu sabiedrības dalībniekam jāsniedz tās ziņas, kas ir viņa rīcībā. Tātad, sabiedrības dalībnieku nevar saukt pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības par tādu ziņu nesniegšanu, kuras nav viņa rīcībā.

Saskaņā ar  likumprojektu jāievēro šādi nosacījumu, nosakot, vai dalībniekam pieder vismaz 25 procentu no daļām, t.i., kuras daļas ņem vērā. Norādāms, ka, nosakot dalībnieka ietekmi sabiedrībā vismaz 25 procentu apmērā, šā ietekme rēķināma ne vien caur dalībnieka tiešo, bet arī netiešo ietekmi sabiedrībā. Piemēram, gadījumā, ja A ir kapitālsabiedrība, kurai ir vairāki dalībnieki, tostarp B un C. B pieder 15% no A pamatkapitāla, savukārt C – 10%. Savukārt C vienīgais dalībnieks ir D. Vienlaikus D vienīgais dalībnieks ir B. Tātad, nosakot, B ietekmi kapitālsabiedrībā A jāņem vērā ne tikai tam tieši piederošie 15 procenti, bet arī netieši piederošie 10 procenti. Līdz ar to 25 procentu ietekmes slieksnis attiecināms ne vien uz tiešo kontroli, t.i., vienā līmenī, bet arī uz netiešo kontroli, t.i., vairākos līmeņos. To ilustrē šāds piemērs.

 Pirmkārt, ņem vērā daļas, kuras cita persona tur savā vārdā, bet dalībnieka vai tā izšķirošajā ietekmē esošas kapitālsabiedrības labā. To ilustrē šāds piemērs: A ir kapitālsabiedrība, kurai ir vairāki dalībnieki, tostarp B un C. B pieder 15% no A pamatkapitāla, savukārt C – 10%. Vienlaikus C tur daļas A kapitālsabiedrībā B labā, līdz ar to C piederošās daļas A kapitālsabiedrībā pieskaitāmas B piederošajām daļām A kapitālsabiedrībā, nosakot B ietekmi A. No tā izriet, ka B ir pienākums sniegt pieteikumu par personu, kura uzskatāma par A patieso labuma guvēju.

 Otrkārt, daļas, kuras pieder dalībnieka izšķirošajā ietekmē esošajai kapitālsabiedrībai, arī ņem vērā, nosakot, vai dalībniekam ir jāiesniedz pieteikums par sabiedrības patieso labuma guvēju. Piemērs: konkrētajā gadījumā kapitālsabiedrībai A ir vairāki dalībnieki, t.sk., B un C (abi - kapitālsabiedrības). B pieder 15% no A pamatkapitāla, savukārt C – 10 %. Tai pat laikā B ir vienīgais dalībnieks kapitālsabiedrībā C, līdz ar to C piederošās daļas A kapitālsabiedrībā pieskaitāmas B piederošajām daļām A kapitālsabiedrībā, nosakot B ietekmi A kapitālsabiedrībā, jo C daļas pieder B, kurš ir A dalībnieks un kuram ir izšķirošā ietekme  kapitālsabiedrībā C.

                             100%

Treškārt, daļas, kuras pieder citiem dalībniekiem, ja dalībniekam, pamatojoties uz vienošanos ar citiem dalībniekiem ir tiesības vienpersoniski pieņemt lēmumu par sabiedrības ar ierobežotu atbildību valdes locekļu vairākuma ievēlēšanu vai lēmuma par akciju sabiedrības padomes locekļu vairākuma ievēlēšanu, ņem vērā, nosakot attiecīgā dalībnieka ietekmi konkrētā sabiedrībā. Piemēram, gadījumā, ja B pieder 15% no A kapitālsabiedrības pamatkapitāla un C savukārt – 10%, un ja starp abiem subjektiem ir noslēgta vienošanās, kura dod B tiesības vienpersoniski pieņemt lēmumus par sabiedrības ar ierobežotu atbildību valdes locekļu vairākuma ievēlēšanu vai lēmumu par akciju sabiedrības padomes locekļu vairākuma ievēlēšanu, tad C daļas kapitālsabiedrībā A tiek pieskaitītas B daļām kapitālsabiedrībā A, nosakot B ietekmi attiecīgajā kapitālsabiedrībā. Līdz ar to B ir pienākums iesniegt pieteikumu par A patieso labuma guvēju.

                  Dalībnieku līgums

Ceturtkārt, gadījumā, ja dalībnieks ir saņēmis daļas kā saistību nodrošinājumu, piemēram, komercķīlas veidā, un attiecīgajam dalībniekam ir piešķirtas tiesības izmantot no daļām izrietošās balsstiesības, tad attiecīgās daļas ņem vērā, nosakot, vai konkrētajam dalībniekam ir pienākums iesniegt pieteikumu par sabiedrības patiesā labuma guvēju. Piemēram, gadījumā, ja kapitālsabiedrībai A ir, cita starpā, divi dalībnieki - B (pieder 15% no A pamatkapitāla) un C (pieder 10% no A pamatkapitāla) un attiecībā uz C daļām A kapitālsabiedrībā ir nodibināta komercķīla par labu B, piešķirot arī tiesības izmantot no daļām izrietošās balsstiesības, tad šīs daļas tiek ņemtas vērā, nosakot B ietekmi kapitālsabiedrībā A.

            Komercķīla ar balsstiesībām

Piektkārt, gadījumā, ja dalībnieks dalībnieku sapulcē pārstāv citu dalībnieku un, pamatojoties uz pilnvarojuma līgumu var citam dalībniekam piederošās balsstiesības izmantot pēc saviem ieskatiem, arī šīs daļas tiek ņemtas vērā, nosakot, vai attiecīgajam dalībniekam ir pienākums sniegt pieteikumu par sabiedrības patieso labuma guvēju. Piemēram, kapitālsabiedrībai ir divi dalībnieki – B un C, kuru ietekme A kapitālsabiedrībā nav pietiekamā apmērā, lai tos atzītu par kapitālsabiedrības patiesā labuma guvējiem. Tomēr C dalībnieks izdod B dalībniekam pilnvaru pārstāvībai dalībnieku sapulcē, vienlaikus nenosakot B konkrētu balsošanas uzdevumu.

                 Pilnvarojuma līgums

Atbrīvojumi no pieteikuma iesniegšanas

Likumprojekts definē arī gadījumus, kuros dalībnieks ir atbrīvots no pienākuma iesniegt Uzņēmumu reģistrā pieteikumu par sabiedrības patiesā labuma guvējiem, t.i., gadījumus, kuros paziņojumā par sabiedrības patiesā labuma guvēju pamato iemeslus, kuru dēļ šīs ziņas nevar sniegt - ja kapitālsabiedrības dalībnieks objektīvu iemeslu dēļ nevar noskaidrot personu, kura saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 1.panta piektās daļas a) un b) apakšpunktam ir uzskatāma par kapitālsabiedrības patieso labuma guvēju, vai nevar noskaidrot atsevišķas ziņas par minēto personu, vai atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma noteikumiem šādas personas nav.

Pieteikuma saturs un iesniegšanas termiņš

Atbilstoši likumprojektam pieteikumā par patieso labuma guvēju Uzņēmumu reģistram norāda  personu, kura saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 1.panta 5.punkta a) un b) apakšpunktu uzskatāma par sabiedrības patieso labuma guvēju, norādot attiecīgo personu un to identificējošus datus, kā arī pievienojot dokumentārus pierādījumus, kas to apstiprina.

Likumprojekts arī noteic termiņu, kādā jāiesniedz pieteikums par sabiedrību patiesajiem labuma guvējiem. Sabiedrībai, pēc pieteikuma saņemšanas no attiecīgā dalībnieka, tas jāiesniedz 14 dienu laikā Uzņēmumu reģistrā. Ziņu pieejamība

Saskaņā ar likumprojektu ziņas par sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem nav publiski pieejamas. Tiesības iepazīties ar ziņām par sabiedrību patiesajiem labuma guvējiem ir tikai tiesībaizsardzības un kontroles institūcijām.

II. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

Komercsabiedrību dalībniekiem noteiktos gadījumos būs jāiesniedz pieteikums Uzņēmumu reģistram par komercsabiedrības patiesajiem labuma guvējiem.

III. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt likuma ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Likumprojekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst likumprojekts

Starptautiskā Valūtas fonda 2006.gadā veiktajā Latvijas tiesību sistēmas novērtējumā (IMF Country Report No.07/189. Republic of Latvia: Detailed Assessment Report on Anti-Money Laundering and Combating the Financing of Terrorism) ieteiktajām novērtējuma ziņojuma rekomendācijām.

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot likumprojektu

Likumprojekts tika izskatīts sēdēs, kurās piedalījās  pārstāvji no Tieslietu ministrijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju asociācijas, Ārvalstu investoru padomes, Latvijas Komercbanku asociācijas, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta, komerctiesību zinātņu eksperti.

VII. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde

Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” likums tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.