Drukāt    Aizvērt
Likumprojekta

Rīgā, 2011. gada 21.jūnijā

Nr. 9/3 – 2-144-2011

 

 

                                                                                          Saeimas Prezidijam

 

 

Saeimas Juridiskā komisija, izskatījusi Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu Grozījumi Krimināllikumā (Nr. 406/Lp10), nolēma atbalstīt likumprojektu un virzīt to izskatīšanai tuvākajā Saeimas ārkārtas sesijas sēdē pirmajā lasījumā.

          Juridiskā komisija lūdz minēto likumprojektu atzīt par steidzamu.

          Pielikumā: likumprojekta anotācija uz 2 lpp.

 

 

 

 

Ar cieņu,

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja                                              I.Čepāne


Likumprojekta

„Grozījumi Krimināllikumā”

anotācija

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Kā liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sagatavotais pārskats „Par atklātajiem partiju finansēšanas pārkāpumiem Saeimas vēlēšanās 2010.gadā”, Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums nereti tiek pārkāpts lielos apmēros, tādejādi būtiski aizskarot sabiedrības intereses.

Spēkā esošās tiesību normās par partiju un to apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumiem īpaši netiek izdalīta atbildība par partiju vai to apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpšanu, izlietojot finanšu līdzekļus lielos apmēros. Veicot partiju un to apvienību 2010.gada vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju pārbaudi, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs konstatējis 10.Saeimas vēlēšanās partiju vai to apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumus, kas mērāmi vairākos desmitos tūkstošu latu. Kopumā 10.Saeimas vēlēšanu kampaņām pretlikumīgi izlietoti līdzekļi 93 000 latu apmērā. Likumā šobrīd nav nošķirta atbildība par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma pārkāpumiem – neatkarīgi no dāvinājuma (ziedojuma) apmēra ir paredzēta administratīvā atbildība. Partiju finansēšanas kultūra Latvijas politiskajā vidē un regulējuma nepilnības šobrīd pieļauj iespēju veikt būtiskus partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumus un nesaņemt adekvātu sodu. Partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumi var pārsniegt vairākus tūkstošus latu, bet personas atbildība ierobežota vien ar 500 latiem. Krimināllikuma 288.2pantā noteikta atbildība tikai par politisko partiju finansēšanu, izmantojot starpniecību, ja tā izdarīta lielā apmērā.

Par jebkāda veida spiediena izdarīšanu uz juridiskām vai fiziskām personām, ievācot ziedojumus politiskajai partijai vai to apvienībai būtu piemērojams nodarījuma smagumam atbilstošs naudas sods vai arests. Sankcijas būtu jāvērš arī pret individuāliem partiju pārstāvjiem, kandidātiem, ziedotājiem un jebkuru fizisko personu, kas iesaistīta nelikumīgos partiju darījumos.

Vienlaikus, līdzīgi kā korupcijas gadījumā, arī politisko organizāciju finansēšana ir noziedzīgs nodarījums ar lielu latentuma īpatsvaru. Lai veicinātu to atklāšanu, nepieciešams paredzēt, ka personu, kurai pieprasīta politiskās partijas vai to apvienības finansēšana vai šī finansēšana ir izspiesta, vai kura labprātīgi paziņojusi par nelikumīgu finansēšanu, atbrīvo no kriminālatbildības.

Jau 2008.gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, pamatojoties uz ekspertu pētījumiem un atzinumiem, izstrādāja likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” ar mērķi diferencēt atbildību par politisko partiju vai to apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumiem. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs norāda, ka partiju finansēšanas jomā nepieciešams nošķirt kriminālatbildību par noziedzīgiem nodarījumiem lielā apmērā, tādējādi pieļaujot arī to atklāšanā un izmeklēšanā izmantot kriminālprocesuālās un operatīvās darbības metodes. Grozījumi ir vairākkārt apspriesti gan Ministru kabinetā, gan Saeimā.

Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupa (turpmāk – GRECO), kurai Latvija pievienojās 2000.gadā, savā 2010.gada 1.oktobra atbilstības ziņojumā par partiju finansēšanas pārskatāmību Latvijā norādīja uz partiju finansēšanas pārkāpumu sarežģīto raksturu un rekomendēja rast iespēju pagarināt noilguma termiņu par minētajiem pārkāpumiem. Pārkāpuma raksturam atbilstošu izmeklēšanu nodrošinātu atbildības paredzēšana Krimināllikumā.

 

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Konsultācijas nav notikušas

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta ar jau esošo institūciju palīdzību to kompetences ietvaros.

Grozījumi pēc to pieņemšanas tiks publicēti oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

 

Izvērst Oriģinālais dokumenta saturs
Savērst Oriģinālais dokumenta saturs

anotacija_406_22.06.2011.doc - anotacija_406_22.06.2011.doc

Start time: 25.02.2020 20:04:31 After doc accessing: 25.02.2020 20:04:31 After doc copying: 25.02.2020 20:04:31 End time: 25.02.2020 20:04:31 Doc created: 22.06.2011 15:01:48 Doc last mod: 22.06.2011 15:04:15 Doc manual: