Spēkā esošā redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

p.k.

Priekšlikumi

( 10 )

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valodas speciālistu labojumiem)

Izdarīt likumā “Par tiesu varu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 8., 20.nr.; 2006, 7., 24.nr.; 2007, 24.nr.; 2008, 10., 24.nr.; 2009, 2., 12., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 199.nr.; 2010, 99.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par tiesu varu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 8., 20.nr.; 2006, 7., 24.nr.; 2007, 24.nr.; 2008, 10., 24.nr.; 2009, 2., 12., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 199.nr.; 2010, 99.nr.) šādus grozījumus:

2. pants. Likumi, kas regulē tiesu varu

(1) Tiesu iekārtu Latvijas Republikā nosaka šis likums.

(2) Tiesu lietu izskatīšanas principus un kārtību nosaka Satversme, civilprocesuālie, kriminālprocesuālie un administratīvi procesuālie likumi, kā arī likums "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu".

(3) Apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu (turpmāk — zemesgrāmatu nodaļas) darbību regulē šis likums un citi likumi, kas nosaka nekustamo īpašumu ierakstīšanu un ar tiem saistīto tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatās.

(4) Satversmes tiesas darbību regulē Satversmes tiesas likums.

(5) Karatiesu darbību regulē Karatiesu likums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994., 29.01.1997., 17.03.2005. un 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.10.2005.)

1. Aizstāt 2.panta trešajā daļā vārdu „Apgabaltiesu” ar vārdiem „Rajonu (pilsētu) tiesu”.

1. Aizstāt 2.panta trešajā daļā vārdu „Apgabaltiesu” ar vārdiem „Rajonu (pilsētu) tiesu”.

29. pants. Rajona (pilsētas) tiesas izveidošana

(1) Latvijas Republikā tiek izveidotas šādas rajona (pilsētas) tiesas:

1) Kurzemes apgabaltiesas darbības teritorijā:

a) Kuldīgas rajona tiesa,

b) Liepājas tiesa,

c) Saldus rajona tiesa,

d) Talsu rajona tiesa,

e) Ventspils tiesa;

2) Latgales apgabaltiesas darbības teritorijā:

a) Balvu rajona tiesa,

b) Daugavpils tiesa,

c) Krāslavas rajona tiesa,

d) Ludzas rajona tiesa,

e) Preiļu rajona tiesa,

f) Rēzeknes tiesa;

3) Rīgas apgabaltiesas darbības teritorijā:

a) Jūrmalas pilsētas tiesa,

b) Ogres rajona tiesa,

c) Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa,

d) Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa,

e) Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa,

f) Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa,

g) Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa,

h) Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa,

I) Rīgas rajona tiesa,

j) Siguldas tiesa;

4) Vidzemes apgabaltiesas darbības teritorijā:

a) Alūksnes rajona tiesa,

b) Cēsu rajona tiesa,

c) Gulbenes rajona tiesa,

d) Limbažu rajona tiesa,

e) Madonas rajona tiesa,

f) Valkas rajona tiesa,

g) Valmieras rajona tiesa;

5) Zemgales apgabaltiesas darbības teritorijā:

a) Aizkraukles rajona tiesa,

b) Bauskas rajona tiesa,

c) Dobeles rajona tiesa,

d) Jelgavas tiesa,

e) Jēkabpils rajona tiesa,

f) Tukuma rajona tiesa;

6) Administratīvās apgabaltiesas darbības teritorijā: administratīvā rajona tiesa.

(2) Rajona (pilsētas) tiesai var būt struktūrvienības — tiesu nami, kurus izvieto attiecīgās rajona (pilsētas) tiesas darbības teritorijā.

(3) Rajonu (pilsētu) tiesu un attiecīgo tiesu namu darbības teritorijas nosaka Ministru kabinets.

(01.10.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2003., 22.09.2005., 03.04.2008. un 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009. Trešās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2009. Sk. Pārejas noteikumus.)

2. 29.pantā:

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Rajona (pilsētas) tiesas sastāvā ir zemesgrāmatu nodaļa, kuras darbības teritorija atbilst rajonu (pilsētu) tiesu darbības teritorijām.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Rajona (pilsētas) tiesu un attiecīgo tiesu namu un zemesgrāmatu nodaļu darbības teritorijas nosaka Ministru kabinets.”

1

Juridiskā komisija

Izteikt otrajā lasījuma atbalstīto 29.panta 2.¹ daļu šādā redakcijā:

„(2¹) Rajona (pilsētas) tiesas sastāvā var būt zemesgrāmatu nodaļa, kuras darbības teritorija atbilst rajona (pilsētas) tiesas darbības teritorijai vai aptver vairāku rajonu (pilsētu) tiesu darbības teritorijas.”

Atbalstīts

2. 29.pantā:

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Rajona (pilsētas) tiesas sastāvā var būt zemesgrāmatu nodaļa, kuras darbības teritorija atbilst rajona (pilsētas) tiesas darbības teritorijai vai aptver vairāku rajonu (pilsētu) tiesu darbības teritorijas.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Rajonu (pilsētu) tiesu, attiecīgo tiesu namu un zemesgrāmatu nodaļu darbības teritorijas nosaka Ministru kabinets.”

30. pants. Lietu piekritība rajona (pilsētas) tiesai

(1) Rajona (pilsētas) tiesa ir pirmā instance civillietām, krimināllietām un administratīvajām lietām.

(2) Civilprocesa, kriminālprocesa un administratīvā procesa likumi nosaka civillietu, krimināllietu un administratīvo lietu piekritību rajona (pilsētas) tiesai.

(04.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.12.2003.)

31. pants. Rajona (pilsētas) tiesas sastāvs

(1) Rajona (pilsētas) tiesā civillietas un administratīvās lietas izskata tiesnesis vienpersoniski. Sevišķi sarežģītas administratīvās lietas pēc tiesas priekšsēdētāja ieskatiem var tikt izskatītas koleģiāli — triju tiesnešu sastāvā.

(2) (Izslēgta ar 16.06.2009. likumu.)

(3) Likumā noteiktajos gadījumos krimināllietas izskata tiesnesis vienpersoniski.

(29.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2003. un 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

3. Papildināt 30.pantu ar 1.¹daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļa pārzina zemesgrāmatas, kā arī izskata pieteikumus par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā un pieteikumu par izsoles aktu apstiprināšanu izskatīšanai.”

2

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Izteikt likumprojekta 3.pantā piedāvātā 30. panta (1¹) daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļa pārzina zemesgrāmatas, kā arī izskata pieteikumus par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, pieteikumus saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā un pieteikumus par izsoles aktu apstiprināšanu.”

Atbalstīts

3. Papildināt 30.pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Zemesgrāmatu nodaļa pārzina zemesgrāmatas, kā arī izskata pieteikumus par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, pieteikumus par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā un pieteikumus par izsoles aktu apstiprināšanu.”

32. pants. Rajona (pilsētas) tiesas tiesneši

(1) Rajona (pilsētas) tiesas sastāvā ir tiesas priekšsēdētājs un tiesneši.

(2) Rajona (pilsētas) tiesā var būt tiesas priekšsēdētāja vietnieki.

(3) Tiesnešu kopskaitu rajonu (pilsētu) tiesās, kā arī Administratīvajā rajona tiesā nosaka Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. Tiesnešu skaitu katrā tiesā nosaka Tieslietu padome pēc tieslietu ministra priekšlikuma.

(4) Tiesnesi veikt izmeklēšanas tiesneša pienākumus norīko rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs uz laiku līdz trim gadiem. Izmeklēšanas tiesnesis līdztekus izmeklēšanas tiesneša pienākumu pildīšanai neskata krimināllietas. Izmeklēšanas tiesnešu darba grafiku apgabaltiesas darbības teritorijā nosaka attiecīgās apgabaltiesas priekšsēdētājs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.1998., 28.09.2005., 23.02.2006. un 03.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2010.)

4. Papildināt 32.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Tiesnesi skatīt zemesgrāmatu nodaļai piekritīgās lietas norīko rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs.”

3

Juridiskā komisija

Izslēgt likumprojekta 4.pantu.

Atbalstīts

33. pants. Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs

(1) Rajona (pilsētas) tiesas iestādes darbu līdztekus tiesneša pienākumu pildīšanai vada tiesas priekšsēdētājs.

(2) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju uz pieciem gadiem ieceļ amatā tieslietu ministrs, saskaņojot ar Tieslietu padomi. Tieslietu ministrs, saskaņojot ar Tieslietu padomi, var atbrīvot tiesas priekšsēdētāju no amata pirms termiņa pēc viņa paša vēlēšanās vai ja tiesas priekšsēdētājs amata pienākumu izpildē pieļāvis rupjus pārkāpumus vai nespēj kvalitatīvi nodrošināt tiesas administratīvā darba vadību.

(3) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs:

1) rīkojas ar tiesas iestādei nodotajiem finanšu un citiem resursiem;

2) nosaka tiesas darbinieku un tiesas priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumus;

3) nosaka tiesnešu pienākumus, kas saistīti ar tiesas iestādes efektīvu funkcionēšanu (piemēram, sadarbība ar ārvalstu tiesām un citām institūcijām, prakses apkopošana, atzinumu sniegšana, piedalīšanās normatīvo aktu projektu izstrādē, atzinumu sniegšana Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai);

4) atbild par lietu un citu pienākumu sadali starp tiesnešiem;

5) sagatavo ikgadējā tiesas iestādes finanšu pieprasījuma projektu un iesniedz to Tiesu administrācijai;

6) atbild par resursu tiesisku un lietderīgu izmantošanu;

7) organizē tiesas darbinieku ikgadējo novērtēšanu.

(4) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs var dot tiesnesim rīkojumus, kas saistīti ar organizatoriskiem jautājumiem amata pienākumu pildīšanā.

(22.09.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2010.)

4

Juridiskā komisija

Papildināt 33.panta trešo daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

„8) norīko tiesnesi pildīt pienākumus zemesgrāmatu nodaļā, ja zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis atrodas pagaidu prombūtnē, kas nepārsniedz sešus mēnešus.”

Atbalstīts

4. Papildināt 33.panta trešo daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

„8) norīko tiesnesi pildīt pienākumus zemesgrāmatu nodaļā, ja zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis atrodas pagaidu prombūtnē, kas nepārsniedz sešus mēnešus.”

5. Papildināt likumu ar 33.³ pantu šādā redakcijā:

„33.³ pants. Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks un vietnieks

(1) Zemesgrāmatu nodaļas darbu līdztekus tiesneša pienākumu pildīšanai vada zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks.

(2) Zemesgrāmatu nodaļā, kurā ir vairāk nekā 10 tiesnešu, zemesgrāmatu nodaļas priekšniekam var būt vietnieks.

(3) Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieku un vietnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata šā likuma 33.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

(4) Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks veic šā likuma 33.panta trešajā daļā noteiktās funkcijas attiecīgajā zemesgrāmatu nodaļā.”

5. Papildināt likumu ar 33.³ pantu šādā redakcijā:

„33.³ pants. Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks un vietnieks

(1) Zemesgrāmatu nodaļas darbu līdztekus tiesneša pienākumu pildīšanai vada zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks.

(2) Zemesgrāmatu nodaļā, kurā ir vairāk nekā 10 tiesnešu, zemesgrāmatu nodaļas priekšniekam var būt vietnieks.

(3) Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieku un priekšnieka vietnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata šā likuma 33.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

(4) Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks veic šā likuma 33.panta trešajā daļā noteiktās funkcijas attiecīgajā zemesgrāmatu nodaļā.”

42.¹ pants. Zemesgrāmatu nodaļas

(1) Zemesgrāmatu pārzināšanai pie apgabaltiesām pastāv zemesgrāmatu nodaļas. Zemesgrāmatu nodaļas ir tiesu iestādes.

(2) Zemesgrāmatu nodaļu tiesneši zemesgrāmatās ieraksta nekustamos īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem ir rajona (pilsētas) tiesnešiem noteiktais tiesiskais statuss.

(29.01.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.02.1997.)

6. Izslēgt 42.¹ pantu.

6. Izslēgt 42.¹ pantu.

50.² pants. Tiesu sistēmas finansēšana

(1) Tiesu sistēmu finansē no valsts budžeta.

(2) Valsts, paredzot atbilstošu finansējumu likumā par valsts budžetu kārtējam gadam, garantē tiesnešu neatkarību un efektīvu personas tiesisko aizsardzību kompetentā un neatkarīgā tiesā.

(3) Zemesgrāmatu nodaļu, rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu budžeta pieprasījumu projektu sagatavo Tiesu administrācija un iesniedz Tieslietu ministrijai. Tieslietu ministrija budžeta pieprasījumu apkopojumu iesniedz Tieslietu padomei viedokļa sniegšanai. Tieslietu ministrija pēc Tieslietu padomes viedokļa saņemšanas zemesgrāmatu nodaļu, rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu budžeta pieprasījumus, pievienojot tiem Tieslietu padomes viedokli, iesniedz Finanšu ministrijai.

(4) Augstākās tiesas budžeta pieprasījumu Augstākā tiesa iesniedz Tieslietu padomei viedokļa sniegšanai. Augstākās tiesas budžeta pieprasījumu, pievienojot tam Tieslietu padomes viedokli, Augstākā tiesa iesniedz Finanšu ministrijai.

(5) Tieslietu padomes atšķirīgais viedoklis par iesniegto budžeta pieprasījumu neaptur tā iesniegšanu Finanšu ministrijai.

5

Juridiskā komisija

Izslēgt 50.² panta trešajā daļā vārdus „zemesgrāmatu nodaļu”.

Atbalstīts

7. Izslēgt 50.² panta trešajā daļā vārdus „zemesgrāmatu nodaļu”.

71. pants. Tiesneša mantija un amata zīme

(1) Tiesnesis pilda savus pienākumus, tērpies mantijā un aplicis amata zīmi.

(2) Tiesneša amata zīmi piešķir, tiesnesim stājoties amatā.

(3) Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim nav mantijas, bet ir zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata zīme, ko piešķir, tiesnesim stājoties amatā.

(4) Mantijas un amata zīmes lietošanas kārtību apstiprina Tieslietu padome.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.1997., 22.09.2005. un 03.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2010.)

7. Izslēgt 71.panta trešo daļu.

8. Izslēgt 71.panta trešo daļu.

73. pants. Tiesas un zemesgrāmatu nodaļas zīmogs

Visām tiesām, kā arī zemesgrāmatu nodaļām ir zīmogs ar valsts lielā ģerboņa attēlu un attiecīgās tiesas vai zemesgrāmatu nodaļas nosaukumu.

(29.01.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.02.1997.)

8. Izteikt 73.pantu šādā redakcijā:

„73.pants. Tiesas un zemesgrāmatu nodaļas zīmogs

(1) Augstākajai tiesai ir zīmogs ar valsts lielā ģerboņa attēlu un attiecīgās tiesas nosaukumu.

(2) Apgabaltiesām, rajonu (pilsētu) tiesām un zemesgrāmatu nodaļām ir zīmogs ar papildināto mazo valsts ģerboņa attēlu un attiecīgās tiesas un zemesgrāmatu nodaļas nosaukumu.”

9. Izteikt 73.pantu šādā redakcijā:

„73.pants. Tiesas un zemesgrāmatu nodaļas zīmogs

(1) Augstākajai tiesai ir zīmogs ar lielā valsts ģerboņa attēlu un attiecīgās tiesas nosaukumu.

(2) Apgabaltiesām, rajonu (pilsētu) tiesām un zemesgrāmatu nodaļām ir zīmogs ar papildināto mazo valsts ģerboņa attēlu un attiecīgās tiesas vai zemesgrāmatu nodaļas nosaukumu.”

73.¹ pants. Tiesneša pārcelšana uz vakanto tiesneša amatu

(1) Tieslietu padome pēc tieslietu ministra priekšlikuma, pamatojoties uz pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, lemj par tiesneša pārcelšanu citā tāda paša līmeņa tiesā vai tiesu namā, vai zemesgrāmatu nodaļā. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija pirms atzinuma sniegšanas pieņem tiesneša kvalifikācijas eksāmenu gadījumos, kad:

1) zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis pieteicies uz tiesneša amata vakanci rajona (pilsētas) tiesā vai Administratīvajā rajona tiesā;

2) rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pieteicies uz tiesneša amata vakanci zemesgrāmatu nodaļā vai Administratīvajā rajona tiesā;

3) Administratīvās rajona tiesas tiesnesis pieteicies uz tiesneša amata vakanci zemesgrāmatu nodaļā vai rajona (pilsētas) tiesā;

4) apgabaltiesas tiesnesis pieteicies uz tiesneša amata vakanci Administratīvajā apgabaltiesā;

5) Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis pieteicies uz amata vakanci citā apgabaltiesā.

(2) Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma, pamatojoties uz pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, lemj par tiesneša pārcelšanu darbā augstāka līmeņa tiesā. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija pirms atzinuma sniegšanas pieņem tiesneša kvalifikācijas eksāmenu gadījumos, kad:

1) zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis pieteicies uz tiesneša amata vakanci apgabaltiesā;

2) rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pieteicies uz tiesneša amata vakanci Administratīvajā apgabaltiesā;

3) Administratīvās rajona tiesas tiesnesis pieteicies uz tiesneša amata vakanci apgabaltiesā.

(3) Tieslietu ministrs neizvirza tiesneša kandidatūru pārcelšanai amatā, ja Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija nav sniegusi pozitīvu atzinumu. Ja uz vienu amata vakanci pretendē vairāki kandidāti, kas saņēmuši pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, tieslietu ministrs virza visus šos kandidātus un Tieslietu padome lemj par piemērotāko kandidātu. Tieslietu padomes lēmums nav pārsūdzams.

(03.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2010.)

9. 73.¹ pantā:

izslēgt pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus “vai zemesgrāmatu nodaļā”;

izslēgt pirmās daļas 1.punktu;

izslēgt pirmās daļas 2. un 3.punktā vārdus “zemesgrāmatu nodaļā vai”;

izslēgt otrās daļas 1.punktu.

10. 73.¹ pantā:

izslēgt pirmās daļas ievaddaļā vārdus “vai zemesgrāmatu nodaļā”;

izslēgt pirmās daļas 1.punktu;

izslēgt pirmās daļas 2. un 3.punktā vārdus “zemesgrāmatu nodaļā vai”;

izslēgt otrās daļas 1.punktu.

74. pants. Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja aizstāšana

(1) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja pagaidu prombūtnes laikā (slimība, atvaļinājums u. c.) viņu aizstāj rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietnieks.

(2) Ja priekšsēdētāja vietnieks attiecīgā rajona (pilsētas) tiesā nav iecelts vai arī ir iecelts, bet atrodas pagaidu prombūtnē, ar tieslietu ministra pavēli rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju aizstāt uzdod vienam no šīs tiesas tiesnešiem.

10. 74.pantā:

papildināt panta nosaukumu pēc vārda „priekšsēdētāja” ar vārdiem „un zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka”;

papildināt pantu ar 1.¹daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieku pagaidu prombūtnes laikā viņu aizstāj zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieks.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ja priekšsēdētāja vietnieks vai zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieks attiecīgā rajona (pilsētas) tiesā nav iecelts vai arī ir iecelts, bet atrodas pagaidu prombūtnē, ar tieslietu ministra rīkojumu rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju vai zemesgrāmatu nodaļas priekšnieku uzdod aizstāt vienam no šīs tiesas tiesnešiem.”

11. 74.pantā:

papildināt panta nosaukumu pēc vārda „priekšsēdētāja” ar vārdiem „un zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka”;

papildināt pantu ar 1.¹daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka pagaidu prombūtnes laikā viņu aizstāj zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieks.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja priekšsēdētāja vietnieks vai zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieks attiecīgā rajona (pilsētas) tiesā nav iecelts vai arī ir iecelts, bet atrodas pagaidu prombūtnē, ar tieslietu ministra rīkojumu rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju vai zemesgrāmatu nodaļas priekšnieku aizstāt uzdod vienam no šīs tiesas tiesnešiem.”

75. pants. Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša aizstāšana

(1) Tiesneša amata vakances vai tiesneša pagaidu prombūtnes gadījumā Tieslietu padome pēc tieslietu ministra priekšlikuma var uz laiku — ne ilgāku par diviem gadiem — uzdot pildīt rajona (pilsētas) tiesas tiesneša pienākumus cita rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim, Goda tiesnesim vai apgabaltiesas tiesnesim, ja viņš devis rakstveida piekrišanu.

(2) Tiesneša amata vakances vai tiesneša pagaidu prombūtnes gadījumā Tieslietu padome pēc tieslietu ministra priekšlikuma un pozitīva Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinuma saņemšanas var uz laiku — ne ilgāku par diviem gadiem — uzdot pildīt rajona (pilsētas) tiesas tiesneša pienākumus zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim, ja viņš devis rakstveida piekrišanu. Pirms atzinuma došanas Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija pieņem tiesneša kvalifikācijas eksāmenu.

(03.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2010.)

11. Izslēgt 75.panta otro daļu.

12. Izslēgt 75.panta otro daļu.

81. pants. Kārtība, kādā tiesnesi atbrīvo vai atceļ no amata

(1) Šā likuma 82.panta pirmās daļas 1., 2. un 4.punktā paredzētajos gadījumos rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesnesi atbrīvo no amata Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma, Augstākās tiesas tiesnesi atbrīvo no amata Saeima pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma, bet Augstākās tiesas priekšsēdētāju atbrīvo no amata Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma.

(1¹) Šā likuma 82.panta pirmās daļas 3. un 5.punktā paredzētajos gadījumos rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesnesi atbrīvo no amata Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma.

(2) Rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesnesi atceļ no amata Saeima pēc tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšlikuma, bet Augstākās tiesas priekšsēdētāju atceļ no amata Saeima pēc tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšlikuma, pamatojoties uz Augstākās tiesas plēnuma atzinumu. Ja tiesnesis notiesāts un tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā, tiesnesi no amata atceļ Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma.

(Redakcija pieņemta Saeimā 2011.gada 9.jūnijā)

(15.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.1998.

12. Papildināt 81.panta 1.¹ daļu pēc skaitļiem un vārdiem “3. un 5.punktā” ar vārdiem “un trešajā daļā”.

6

Juridiskā komisija

Izslēgt likumprojekta 12.pantu.

Atbalstīts

82. pants. Tiesneša atbrīvošana no amata

(1) Tiesnesi atbrīvo no amata:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) sakarā ar ievēlēšanu vai iecelšanu citā amatā;

3) veselības stāvokļa dēļ, ja tas neļauj turpināt tiesneša darbu;

4) sakarā ar likumā noteiktā amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu.

(2) (Izslēgta ar 15.10.1998. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 12.11.1998.)

13. Papildināt 82.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis nav kārtojis kvalifikācijas eksāmenu vai nav nokārtojis atkārtotu kvalifikācijas eksāmenu, tiesnesi atbrīvo no amata.”

7

Juridiskā komisija

Izslēgt likumprojekta 13.pantu.

Atbalstīts

89.¹¹ pants. Tieslietu padomes funkcijas

(1) Tieslietu padome sniedz viedokli par tiesu un tiesu namu darbības teritorijām un to atrašanās vietu, kā arī par tiesu un zemesgrāmatu nodaļu budžeta pieprasījumu.

(2) Pēc tiesneša iecelšanas vai apstiprināšanas amatā Tieslietu padome nosaka konkrētu tiesu, tiesu namu vai zemesgrāmatu nodaļu, kurā pildāmi tiesneša pienākumi, kā arī lemj par tiesneša pārcelšanu darbā citā tādā pašā tiesu instancē.

(3) Tieslietu padome uzklausa Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātus un sniedz Saeimai viedokli par viņiem.

(4) Tieslietu padome uzklausa Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātus un sniedz Augstākās tiesas plēnumam viedokli par viņiem.

(5) Tieslietu padome apstiprina Tiesnešu konferences nolikumu, kā arī sasauc Tiesnešu konferenci, nosakot tajā izskatāmos jautājumus.

(6) Tieslietu padome apstiprina tiesnešu specializācijas pamatprincipus un lietas slodzes rādītāju noteikšanas kārtību, kā arī izstrādā vadlīnijas citos tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darba organizācijas jautājumos.

(7) Tieslietu padome uzklausa Tiesu administrācijas ikgadējo pārskatu par darba rezultātiem.

(8) Tieslietu padome Satversmes tiesas likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā var iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā.

(9) Tieslietu padome nosaka tiesnešu profesionālo zināšanu pārbaudes saturu un kārtību, kā arī apstiprina tiesnešu profesionālo zināšanu pārbaudei nepieciešamo dokumentu paraugus. (Izteikta šādā redakcijā ar 2011.gada 9.jūnijā pieņemto Grozījumu)

(9¹) Tieslietu padome nosaka kārtību, kādā tiesnešiem piešķir papildu atlīdzību atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam. (Izslēgta ar 2011.gada 9.jūnijā pieņemto Grozījumu)

8

Juridiskā komisija

Izslēgt 89.¹¹ panta pirmajā daļā vārdus „un zemesgrāmatu nodaļu”.

Atbalstīts

13. Izslēgt 89.¹¹ panta pirmajā daļā vārdus „un zemesgrāmatu nodaļu”.

107.¹ pants. Tiesu administrācija

(1) Tiesu administrācija ir tieslietu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas organizē un nodrošina rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu administratīvo darbu.

(2) Tiesu administrācija:

1) (izslēgts ar 30.04.2009. likumu);

2) nodrošina tiesu un zemesgrāmatu nodaļu auditu, kā arī pārbaužu veikšanu;

3) kārto tiesnešu, tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbinieku personāllietas;

4) nodrošina tiesnešu amata kandidātu atlasi un organizē viņu stažēšanos;

5) sagatavo dokumentus un veic pasākumus, kas saistīti ar tiesnešu iecelšanu un apstiprināšanu amatā, kā arī viņu atstādināšanu, atbrīvošanu un atcelšanu no amata;

5¹) izdod vai sagatavo (ja nosakāma tiesneša aizstāšana šā likuma 74.pantā minētajā gadījumā) rīkojumus par tiesnešu atvaļinājumiem, komandējumiem un apmācību;

6) sagatavo tiesnešu amatu sarakstus un apstiprina tiesas un zemesgrāmatu nodaļas darbinieku amatu sarakstus;

7) apstiprina tiesas un zemesgrāmatu nodaļas darbinieku amatu aprakstus;

8) saskaņojot ar tiesas priekšsēdētāju vai zemesgrāmatu nodaļas priekšnieku, pieņem darbā un atlaiž no darba tiesas vai zemesgrāmatu nodaļas darbiniekus, izdod rīkojumus par darbinieku atvaļinājumiem, komandējumiem un apmācību;

9) plāno un nodrošina tiesnešu, tiesas un zemesgrāmatu nodaļas darbinieku apmācību; 10) pieprasa no tiesām vai zemesgrāmatu nodaļām nepieciešamās ziņas un no to darbiniekiem — paskaidrojumus;

11) sagatavo materiālus par disciplinārlietas ierosināšanu pret tiesnesi;

12) disciplināri soda tiesas darbiniekus par konstatētajiem darba disciplīnas pārkāpumiem;

13) veic valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētāja pienākumu un nodrošina valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācijas izplatīšanu;

14) apkopo tiesu un zemesgrāmatu nodaļu statistikas datus par to darbu, analizē apkopotos datus un sniedz priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām statistikas pārskatos;

15) rīkojas ar tiesu un zemesgrāmatu nodaļu budžeta līdzekļiem;

16) plāno tiesu un zemesgrāmatu nodaļu budžeta ieņēmumu un izdevumu resursus, kā arī analizē ekonomiskos rādītājus;

17) sagatavo budžeta pieprasījuma projektu tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darba nodrošināšanai;

18) veic tiesu un zemesgrāmatu nodaļu saimnieciskās darbības un finanšu revīziju;

19) nodrošina mērķtiecīgu un efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu;

20) nodrošina tiesas un zemesgrāmatu nodaļas ar materiāliem un tehniskajiem līdzekļiem;

21) sadarbībā ar valsts akciju sabiedrību "Tiesu namu aģentūra" nodrošina tiesas un zemesgrāmatu nodaļas ar darba telpām un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūru;

22) reizi gadā sniedz Tieslietu padomei ziņojumu par savu darbu.

(22.09.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2009., 16.06.2009. un 03.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2010.)

9

Juridiskā komisija

Izslēgt 107.¹ panta otrās daļas 15., 16. un 17. punktā vārdus „un zemesgrāmatu nodaļu”.

Atbalstīts

14. Izslēgt 107.¹ panta otrās daļas 15., 16. un 17. punktā vārdus „un zemesgrāmatu nodaļu”.

15.¹ nodaļa
ZEMESGRĀMATU NODAĻAS UN ZEMESGRĀMATU NODAĻU TIESNEŠI

(Nodaļa 29.01.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.02.1997.)

98.¹ pants. Zemesgrāmatu nodaļu statuss

(1) Zemesgrāmatu nodaļas ietilpst tiesu sistēmā un tiek izveidotas nekustamo īpašumu ierakstīšanai, kā arī ar tiem saistīto tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatās.

(2) Zemesgrāmatu nodaļas pārzina apgabaltiesas, bet to organizatorisko vadību veic Tieslietu ministrija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.09.2005. un 03.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2010.)

98.² pants. Zemesgrāmatu nodaļas sastāvs

(1) Zemesgrāmatu nodaļa sastāv no zemesgrāmatu nodaļas tiesnešiem.

(1¹) Pamatojoties uz Saeimas lēmumu par tiesneša iecelšanu zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amatā, Tieslietu padome nosaka konkrētu zemesgrāmatu nodaļu, kurā pildāmi tiesneša pienākumi.

(1²) Tiesnešu kopskaitu zemesgrāmatu nodaļās nosaka Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. Tiesnešu skaitu katrā zemesgrāmatu nodaļā nosaka Tieslietu padome pēc tieslietu ministra priekšlikuma.

(2) Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieku un, ja nepieciešams, viņa vietnieku uz pieciem gadiem ieceļ amatā tieslietu ministrs, saskaņojot ar Tieslietu padomi. Tieslietu ministrs, saskaņojot ar Tieslietu padomi, var atbrīvot zemesgrāmatu nodaļas priekšnieku un viņa vietnieku no amata pirms termiņa pēc viņu pašu vēlēšanās vai ja minētās personas amata pienākumu izpildē pieļāvušas rupjus pārkāpumus vai nespēj kvalitatīvi nodrošināt zemesgrāmatu nodaļas administratīvā darba vadību.

(3) Ja nepieciešams, tieslietu ministrs zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi ar viņa piekrišanu uz laiku var pārcelt uz citu zemesgrāmatu nodaļu.

(4) Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks vada un kontrolē nodaļas organizatorisko darbu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.09.2005. un 03.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2010.)

98.³ pants. Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša aizstāšana

(1) Vakances vai tiesneša pagaidu prombūtnes gadījumā tieslietu ministrs var uz laiku — ne ilgāku par diviem gadiem — uzdot pildīt zemesgrāmatu nodaļas tiesneša pienākumus citas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim, ja šī persona devusi rakstveida piekrišanu.

(2) (Izslēgta ar 16.12.2010. likumu)

(03.04.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

14. Izslēgt 15.¹ nodaļu.

15. Izslēgt 15.¹ nodaļu.

Pārejas noteikumi

(1-48)

15. Papildināt pārejas noteikumus ar 49., 50., 51., 52., 53. un 54.punktu šādā redakcijā:

“49. Zemesgrāmatu nodaļu tiesneši, kuri iecelti vai apstiprināti amatā līdz brīdim, kad stājas spēkā grozījumi, kas paredz zemesgrāmatu nodaļu iekļaušanu rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā, pilda šā likuma 30.² panta pirmajā daļā paredzētos pienākumus zemesgrāmatu nodaļās atbilstoši to darbības teritorijām.

50. Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem, kuri iecelti vai apstiprināti amatā līdz brīdim, kad stājas spēkā grozījumi, kas paredz zemesgrāmatu nodaļu iekļaušanu rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā, divu gadu laikā no grozījumu spēkā stāšanās brīža jānokārto tiesnešu kvalifikācijas eksāmens. Zemesgrāmatu nodaļu tiesneši, kuri kvalifikācijas eksāmenā saņēmuši negatīvu vērtējumu, divu gadu laikā no kvalifikācijas eksāmena kārtošanas dienas kārto atkārtotu kvalifikācijas eksāmenu. Minētajos termiņos netiek ieskaitīts laiks, kad tiesnesis attaisnojošu iemeslu dēļ atrodas nepārtrauktā prombūtnē, kas pārsniedz sešus mēnešus.

51. Pēc tam, kad zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis nokārtojis tiesnešu kvalifikācijas eksāmenu, viņš pilda rajona (pilsētas) tiesas tiesneša pienākumus, ja tiesas priekšsēdētājs tiesnesi nav norīkojis skatīt zemesgrāmatu nodaļai piekritīgās lietas.

52. Pēc tam, kad zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis nokārtojis tiesnešu kvalifikācijas eksāmenu, Tieslietu padomes priekšsēdētājs tuvākajā Tieslietu padomes sēdē tiesnesim piešķir amata zīmi.

53. Zemesgrāmatu nodaļu priekšnieki un vietnieki, kuri iecelti amatā līdz brīdim, kad stājas spēkā grozījumi, kas paredz zemesgrāmatu nodaļu iekļaušanu rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā, turpina pildīt pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām.

54. Ministru kabinets līdz 2012.gada 1.janvārim izdod šā likuma 29.panta trešajā daļā paredzētos noteikumus, kuros nosaka rajona (pilsētas) tiesu un attiecīgo tiesu namu un zemesgrāmatu nodaļu darbības teritorijas.”

10

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta

15.pantu šādā redakcijā:

„15. Papildināt pārejas noteikumus ar 49., 50., 51., 52. un 53.punktu šādā redakcijā:

„49. Zemesgrāmatu nodaļu tiesneši, kuri iecelti vai apstiprināti amatā līdz brīdim, kad stājas spēkā grozījumi, kas paredz zemesgrāmatu nodaļu iekļaušanu rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā, pilda šā likuma 30. panta 1¹.daļā paredzētos pienākumus zemesgrāmatu nodaļās atbilstoši to darbības teritorijām.

50. Tiesnesim, kurš pilda savus amata pienākumus zemesgrāmatu nodaļā, tiek piešķirta mantija un amata zīme.

51. Zemesgrāmatu nodaļu priekšnieki un vietnieki, kuri iecelti amatā līdz brīdim, kad stājas spēkā grozījumi, kas paredz zemesgrāmatu nodaļu iekļaušanu rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā, turpina pildīt pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām.

52. Ministru kabinets līdz 2012.gada 1.janvārim izdod šā likuma 29.panta trešajā daļā paredzētos noteikumus, kuros nosaka rajona (pilsētas) tiesu un attiecīgo tiesu namu un zemesgrāmatu nodaļu darbības teritorijas.

53. Rajonu (pilsētu) tiesu zemesgrāmatu nodaļas izskata pieteikumus par izsoles aktu apstiprināšanu pēc attiecīgo grozījumu Civilprocesa likumā spēkā stāšanās.”

Atbalstīts

16. Papildināt pārejas noteikumus ar 49., 50., 51., 52. un 53.punktu šādā redakcijā:

“49. Zemesgrāmatu nodaļu tiesneši, kuri iecelti vai apstiprināti amatā līdz brīdim, kad stājas spēkā grozījumi, kas paredz zemesgrāmatu nodaļu iekļaušanu rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā, pilda šā likuma 30.panta 1.¹ daļā paredzētos pienākumus zemesgrāmatu nodaļās atbilstoši to darbības teritorijām.

50. Tiesnesim, kurš pilda savus amata pienākumus zemesgrāmatu nodaļā, tiek piešķirta mantija un amata zīme.

51. Zemesgrāmatu nodaļu priekšnieki un viņu vietnieki, kuri iecelti amatā līdz brīdim, kad stājas spēkā grozījumi, kas paredz zemesgrāmatu nodaļu iekļaušanu rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā, turpina pildīt attiecīgos pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām.

52. Ministru kabinets līdz 2012.gada 1.janvārim izdod šā likuma 29.panta trešajā daļā paredzētos noteikumus, kuros nosaka rajonu (pilsētu) tiesu, attiecīgo tiesu namu un zemesgrāmatu nodaļu darbības teritorijas.

53. Rajonu (pilsētu) tiesu zemesgrāmatu nodaļas izskata pieteikumus par izsoles aktu apstiprināšanu pēc attiecīgo Civilprocesa likuma grozījumu spēkā stāšanās.”

Likums stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

Likums stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.