Drukāt    Aizvērt
Iesniedz Tautsaimniecības , agrārās

10.08.2011.

9/8-

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

          Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 378/Lp10).

                  

 

         

Pielikumā: apkopoto priekšlikumu tabula likumprojekta                                              otrajam lasījumam uz .... lpp.

                                    

                                   

 

Ar cieņu,

 

 

 

 

 

Arvils Ašeradens

komisijas priekšsēdētāja biedrs

 

 

 

 

 

 

Iesniedz Tautsaimniecības , agrārās                                                                                                                    Likumprojekts otrajam  lasījumam

vides un reģionālās politikas komisija

 

Likumprojekts “Grozījumi “Enerģētikas likumā””

(reģ. Nr.378/Lp10)

 

Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

 

Nr.

Iesniegtie priekšlikumi

(32)

Komisijas

atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

      Enerģētikas likums

Grozījumi Enerģētikas likumā

 

 

 

Grozījumi Enerģētikas likumā

 

Izdarīt Enerģētikas likumā (Latvijas Vēstnesis, 1998, 273., 275.nr.; 2000, 298., 299.nr.; 2001, 83.nr.; 2005, 52., 94., 104.nr.; 2008, 96., 200.nr.; 2009, 96., 194.nr.; 2010, 82., 106.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Enerģētikas likumā (Latvijas Vēstnesis, 1998, 273., 275.nr.; 2000, 298., 299.nr.; 2001, 83.nr.; 2005, 52., 94., 104.nr.; 2008, 96., 200.nr.; 2009, 96., 194.nr.; 2010, 82., 106.nr.) šādus grozījumus:

1.pants

Likumā ir lietoti šādi termini:

 

 

 

 

 

1) enerģija - šā likuma izpratnē: prece ar noteiktu vērtību - iegūtā elektroenerģija vai siltumenerģija, kā arī gāze;

 

1

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojektu ar jaunu 1.pantu šādā redakcijā:

“1. Aizstāt 1.panta 1. un 2.punktā, 7.pantā, 20. pantā, 42.1panta otrajā daļā, 45.1panta 3.punktā, 45.2panta ceturtajā daļā un 45.3pantā vārdu “gāze” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “dabasgāze” (attiecīgā locījumā)”. 

Attiecīgi mainīt likumprojekta pantu turpmāko numerāciju.

Atbalstīts

 

1. Aizstāt 1.panta 1. un 2.punktā, 7.pantā, 20. pantā, 42.1panta otrajā daļā, 45.1panta 3.punktā, 45.2panta ceturtajā daļā un 45.3pantā vārdu “gāze” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “dabasgāze” (attiecīgā locījumā)”. 

 

2) energoapgāde - enerģētikas jomā veicama komercdarbība, kurai ir nepieciešama licence un kura ietver elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes iepirkšanu, pārveidi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali vai tirdzniecību;

1. Izteikt 1.panta 2.punktu šādā redakcijā:

"2) energoapgāde – enerģētikas jomā veicama komercdarbība, kuru ir nepieciešams licencēt vai reģistrēt un kura ietver elektroenerģijas vai siltum­enerģijas ražošanu, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dabasgāzes iepirkšanu, pārveidi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali vai tirdzniecību;".

 

 

 

 

          2. 1.pantā:

          izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

        "2) energoapgāde – enerģētikas jomā veicama komercdarbība, kuru ir nepieciešams licencēt vai reģistrēt un kura ietver elektroenerģijas vai siltum­enerģijas ražošanu, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai dabasgāzes iepirkšanu, pārveidi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali vai tirdzniecību;";

3) energoapgādes komersants - licencēts komersants, kas nodarbojas ar energoapgādi;

2. Papildināt 1.panta 3.punktu pēc vārda "licencēts" ar vārdiem "vai reģistrēts".

 

 

 

 

          papildināt 3.punktu pēc vārda "licencēts" ar vārdiem "vai reģistrēts";

 

4) energoapgādes komersanta objekts - energoapgādes komersantam piederoša vai tā lietošanā esoša manta (ēkas, būves, stacijas, iekārtas, ierīces, ietaises, tīkli, līnijas un to piederumi), kuru tieši izmanto energoapgādei;

 

 

 

 

 

5) energoefektivitāte - enerģijas izmantošanas lietderīguma pakāpe, kas izpaužas kā galaprodukta veida un kvalitātes samērs ar enerģijas patēriņu;

3. Izteikt 1.panta 5.punktu šādā redakcijā:

"5) energoefektivitāte – energoresursu izmantošanas lietderīguma pakāpe, kas izpaužas kā galaprodukta veida, kvalitātes un kvantitātes samērs ar energo­resursu patēriņu;".

 

 

 

          izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

"5) energoefektivitāte – energoresursu izmantošanas lietderīguma pakāpe, kas izpaužas kā galaprodukta veida, kvalitātes un kvantitātes samērs ar energo­resursu patēriņu;";

6) energoresursi - apzinātie kurināmā krājumi un enerģijas avoti, kurus var izmantot tiešai lietošanai vai enerģijas iegūšanai;

 

 

 

 

 

7) (izslēgts ar 17.03.2005. likumu);

 

 

 

 

 

8) sekundārie energoresursi - energoresursi, kuri rodas jebkura veida tehnoloģiskajos procesos kā blakusprodukts, arī tehnoloģiskajā procesā neizlietotā enerģija, kas ir derīga tālākai izmantošanai;

 

 

 

 

 

9) vietējie energoresursi - Latvijā apzinātie atjaunojamie energoresursi un kurināmā krājumi, kurus var izmantot tiešai lietošanai vai enerģijas iegūšanai;

 

 

 

 

 

10) enerģijas lietotājs - fiziskā vai juridiskā persona, kas no energoapgādes komersantiem pērk un savām vajadzībām patērē konkrētā veida enerģiju vai kurināmo vai lieto to energoapgādē vai cita veida komercdarbībā;

 

 

 

 

 

11) enerģijas pārvade - energoapgādes veids, kas ietver enerģijas transportēšanu pa augsta sprieguma tīkliem vai augsta spiediena vadiem, lai piegādātu to attiecīgai sadales sistēmai vai tieši lietotājiem, izņemot enerģijas tirdzniecību;

 

 

 

 

 

12) enerģijas sadale - energoapgādes veids, kas ietver energoresursu vai enerģijas transportēšanu pa vidēja un zema sprieguma tīkliem vai augsta, vidēja un zema spiediena vadiem, izņemot enerģijas tirdzniecību;

 

 

 

 

 

13) enerģijas tirdzniecība - energoapgādes veids, kas ietver enerģijas iepirkšanu pārdošanai un pārdošanu enerģijas lietotājiem;

 

 

 

 

 

14) enerģijas ražošana - energoapgādes veids, kas ietver energoresursu pārveidošanu lietošanai nepieciešamā enerģijā;

 

 

 

 

 

15) (izslēgts ar 17.03.2005. likumu);

 

 

 

 

 

 

 

 

16) kurināmais - nafta un naftas produkti, arī sašķidrinātā naftas gāze, dabasgāze, arī sašķidrinātā dabasgāze, degakmens, degakmens gāze un eļļa, ogles, kūdra, kurināmā koksne un cita biomasa, kuru sadedzina enerģijas iegūšanai;

 

2

Ekonomikas ministra vietā –

Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks

           Papildināt likuma 1.panta 16.punktu pēc vārdiem „un cita biomasa,” ar vārdiem „tostarp bioloģiski šķidrais kurināmais”.

Atbalstīts.

Redakc.

precizēts

          papildināt 16.punktu pēc vārdiem „un cita biomasa,” ar vārdiem „tostarp bioloģiskais šķidrais kurināmais”;

17) kurināmā drošības rezerve - energoapgādes komersanta īpašumā esošs noteikts kurināmā krājums, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu enerģijas lietotāju nepārtrauktu apgādi ar attiecīgā veida enerģiju;

 

 

 

 

 

171drošības rezerves — naftas produktu rezerves, ko Latvija uztur noteiktā apjomā saskaņā ar šā likuma 72.panta prasībām;

 

 

 

 

 

18) licence - saskaņā ar likumu izsniegta speciāla atļauja, kas nosaka energoapgādes komersanta tiesības un pienākumu nodarboties ar energoapgādi licences darbības zonā;

 

 

 

 

 

19) licences darbības zona - licencē noteikta teritorija, kurā ir tiesīgs darboties konkrētais energoapgādes komersants un enerģijas lietotājs;

 

 

 

 

 

20) regulators - valsts iestāde, kura saskaņā ar likumu regulē energoapgādi;

 

 

 

 

 

21) horizontālā integrācija - viens energoapgādes komersants vai koncerns veic vismaz vienu no enerģijas ražošanas, pārvades, sadales, piegādes vai dabasgāzes uzglabāšanas funkcijām un kādu darbību, kas nav saistīta ar energoapgādi;

 

 

 

 

 

22) vertikālā integrācija - viens energoapgādes komersants vai koncerns veic vismaz vienu no šādiem energoapgādes veidiem: enerģijas pārvade vai sadale vai dabasgāzes uzglabāšana un vismaz vienu no šādiem energoapgādes veidiem: enerģijas ražošana vai tirdzniecība;

 

 

 

 

 

23) sistēmas operators - energoapgādes komersants, kas pilda enerģijas pārvades, sadales vai dabasgāzes uzglabāšanas funkcijas un atbild par sistēmas ekspluatāciju, uzturēšanas nodrošināšanu un, ja vajadzīgs, — attīstību noteiktā teritorijā, kā arī par sistēmas savstarpēju savienošanu ar citām sistēmām un par sistēmas spēju ilgtermiņā nodrošināt pamatotu pieprasījumu attiecībā uz enerģijas transportēšanu un uzglabāšanu;

 

 

 

 

 

24) atjaunojamie energoresursi - vēja, saules, ģeotermālā, viļņu, paisuma-bēguma, ūdens enerģija, atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes un biogāze, biomasa [bioloģiski noārdāmā frakcija produktos, rūpniecības un sadzīves atkritumos, lauksaimniecības (ieskaitot augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī mežsaimniecības un līdzīgu nozaru ražošanas atlikumos];

 

3

Ekonomikas ministra vietā –

Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks

          Izteikt 1.panta 24.punktu šādā redakcijā:

          „24) atjaunojamie energoresursi — vēja, saules, ģeotermālā, viļņu, paisuma un bēguma, ūdens enerģija, kā arī aerotermālā enerģija, kas ir siltumenerģija, kas uzkrājas gaisā, ģeotermālā enerģija, kas ir siltumenerģija, kas atrodas zem cietzemes virsmas un hidrotermālā enerģija, kas ir siltumenerģija, kas atrodas virszemes ūdeņos, atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes un biogāze, biomasa (šā likuma izpratnē ir lauksaimniecības, mežsaimniecības un saistīto nozaru, ieskaitot zivsaimniecības un akvakultūras bioloģiskas izcelsmes produktu, atkritumu un atlieku bioloģiski noārdāmās frakcijas (tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī rūpniecības un sadzīves atkritumu bioloģiski noārdāmās frakcijas;”.

Atbalstīts

Redakc.

precizēts

izteikt 24.punktu šādā redakcijā:

“24) atjaunojamie energoresursi — vēja, saules, ģeotermālā, viļņu, paisuma un bēguma, ūdens enerģija, kā arī aerotermālā enerģija, kas ir siltumenerģija, kura uzkrājas gaisā, ģeotermālā enerģija, kas ir siltumenerģija, kura atrodas zem cietzemes virsmas, un hidrotermālā enerģija, kas ir siltumenerģija, kura atrodas virszemes ūdeņos, atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes un biogāze, biomasa [šā likuma
izpratnē — lauksaimniecības, mežsaimniecības un saistīto nozaru, arī zivsaimniecības un akvakultūras bioloģiskas izcelsmes produktu, atkritumu un atlieku bioloģiski noārdāmās frakcijas (tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas)], kā arī rūpniecības un sadzīves atkritumu bioloģiski noārdāmās frakcijas;”;

25) sistēmas lietotājs - fiziskā vai juridiskā persona, kas izmanto enerģijas pārvades vai sadales sistēmas vai dabasgāzes krātuves pakalpojumus;

 

 

 

 

 

26) savstarpēji savienota sistēma - vairākas sistēmas, kas savienotas savā starpā;

 

 

 

 

 

27) fiksēta maksājuma apjoma līgums - līgums, kurā iekļauta pircēja un pārdevēja vienošanās, ka gadījumā, ja pircējs nevēlas saņemt visu līgumā noteikto preces apjomu, tas maksā par visu līgumā noteikto preces apjomu;

 

 

 

 

 

28) tiešā līnija - dabasgāzes vads, kas papildina savstarpēji savienotas dabasgāzes pārvades sistēmas;

 

 

 

 

 

29) pārvades sistēma - enerģijas pārvades tīkls ar visiem pārvades funkciju veikšanai nepieciešamajiem energoapgādes komersanta objektiem, kurus izmanto enerģijas transportēšanai;

 

 

 

 

 

30) sadales sistēma - enerģijas sadales tīkls ar visiem sadales funkciju veikšanai nepieciešamajiem energoapgādes komersanta objektiem, kurus izmanto enerģijas transportēšanai un sadalei;

 

 

 

 

 

31) tīkls - līniju un iekārtu kopums, kas nepieciešams enerģijas transportēšanai. Ielu apgaismojuma tīkls ir atsevišķs, ar uzskaites mēraparātu tehniski nodalīts līniju vai iekārtu kopums, ko izmanto ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzētu teritoriju apgaismošanai un kas netiek izmantots elektroenerģijas transportēšanai un sadalei citiem enerģijas lietotājiem;

 

 

 

 

 

32) autonomais ražotājs — komersants, energoapgādes komersants vai fiziskā persona, kas ražo elektroenerģiju vai siltumenerģiju nolūkā patērēt to pašas vajadzībām vai lokālās siltumapgādes vajadzībām;

 

 

 

 

 

33) neatkarīgais ražotājs - energoapgādes komersants, kas ražo elektroenerģiju vai siltumenerģiju, bet neveic tās sadali vai pārvadi sistēmā, kurā ir iekļauts;

 

 

 

 

 

34) sistēma - visi pārvades un sadales tīkli un uzglabāšanas iekārtas, kas pieder dabasgāzes apgādes komersantam un ko tas ekspluatē, kā arī šim komersantam piederošās iekārtas, kas nodrošina papildpakalpojumus, un komersanti, kuru pakalpojumi nepieciešami, lai nodrošinātu pieeju pārvadei un sadalei;

 

 

 

 

 

35) papildpakalpojumi - visi pakalpojumi, kas nepieciešami, lai piekļūtu pie pārvades un sadales tīkliem un uzglabāšanas iekārtām vai ekspluatētu šos tīklus un iekārtas, tostarp balansēšana, izņemot iekārtas, kuras izmanto tikai pārvades sistēmu operatori;

 

 

 

 

 

36) balansēšana - nepārtraukts process, kas nodrošina pastāvīgu līdzsvaru starp sistēmā ievadīto enerģiju un enerģijas patēriņu;

 

 

 

 

 

37) starpvalstu savienojums - enerģijas pārvades līnija, kas saista atsevišķās valstīs izvietotas pārvades sistēmas;

 

 

 

 

 

38) galalietotājs - enerģijas lietotājs, kurš pērk enerģiju izlietošanai paša vajadzībām (galapatēriņam);

 

 

 

 

 

39) mājsaimniecības lietotājs - galalietotājs, kurš pērk un izlieto enerģiju savā mājsaimniecībā paša vajadzībām (galapatēriņam), izņemot komercdarbības vai cita veida profesionālās darbības vajadzībām;

 

 

 

 

 

40) saistītais lietotājs - enerģijas lietotājs, kurš neizmanto iespēju kļūt par tirgus dalībnieku, lai brīvi izvēlētos enerģijas tirgotāju;

 

 

 

 

 

41) tirgotājs - lietotājs, kurš pērk un pārdod (piegādā — pārdošanas nozīmē) enerģiju citam enerģijas lietotājam.

 

 

 

 

 

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2001. likumu, 17.03.2005. likumu, 26.05.2005. likumu,  05.06.2008. likumu, 12.06.2009. likumu, 13.05.2010. likumu, 17.06.2010. likumu un 17.02.2011. likumu)

 

 

 

 

 

 

 

4. Papildināt 1.pantu ar 42.punktu šādā redakcijā:

"42) vispārējā atļauja – normatīvajos aktos energoapgādes komer­santiem noteiktās tiesības un prasības, kuras var ietvert specifiskus energo­apgādes nozares noteikumus un kuras var attiecināt uz konkrētiem energo­apgādes pakalpojumu veidiem."

 

4

Ekonomikas ministra vietā –

Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks

          Izteikt likumprojekta 4.pantā paredzēto 1.panta 42.punktu šādā redakcijā:

         „42) vispārējās atļaujas noteikumi – siltumenerģijas ražotājam un siltumenerģijas tirgotājam noteiktas prasības, kuras ietver specifiskus siltumenerģijas ražošanas un tirdzniecības noteikumus.”

Atbalstīts

         papildināt pantu ar 42 un 43.punktu šādā redakcijā:

         „42) vispārējās atļaujas noteikumi – siltumenerģijas ražotājam un siltumenerģijas tirgotājam noteiktas prasības, kuras ietver specifiskus siltumenerģijas ražošanas un tirdzniecības noteikumus;

 

 

5

Ekonomikas ministra vietā –

Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks

          Papildināt likuma 1.pantu ar 43. punktu šādā redakcijā”:

         43) bioloģiski šķidrais kurināmais - no biomasas iegūta šķidrā degviela, ko izmanto elektroenerģijas, siltumenerģijas ražošanai, un ko nav paredzēts un neizmanto kā transporta degvielu.”

 

 

 

 

 

 

Daļēji

atbalstīts.

Iekļauts

priekšlik.

Nr.6

 

 

 

6

Atbildīgā komisija

Papildināt likuma 1.pantu ar 43. punktu šādā redakcijā”:

         „43) bioloģiskais šķidrais kurināmais — no biomasas iegūta šķidrā degviela, kuru izmanto elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanai un kuru neizmanto un nav paredzēts izmantot par degvielu transportlīdzekļos.”

Atbalstīts

           43) bioloģiskais šķidrais kurināmais — no biomasas iegūta šķidrā degviela, kuru izmanto elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanai un kuru neizmanto un nav paredzēts izmantot par degvielu transportlīdzekļos.”

II nodaļa. Energoapgādes komersantu licencēšana un to darbība

5. Izteikt II nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"II nodaļa. Energoapgādes komersantu licencēšana, reģistrēšana un to darbība".

 

 

 

         3. Izteikt II nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"II nodaļa. Energoapgādes komersantu licencēšana, reģistrēšana un to darbība".

5.pants

 

 

 

 

 

 (1) Energoapgādes komersanti ir regulējamie komersanti, kuri saskaņā ar licencē noteiktajām prasībām nodrošina esošo un potenciālo enerģijas lietotāju drošu, pastāvīgu un stabilu apgādi ar elektroenerģiju, siltumenerģiju, gāzi vai cita veida enerģiju un kurināmo ekonomiski pamatoti pieprasītajā daudzumā un kvalitātē atbilstoši vides aizsardzības nosacījumiem. Energoapgādes komersantu darbība tiek regulēta saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.

6. Izteikt 5.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Energoapgādes komersanti ir regulējamie komersanti, kuri nodrošina esošo un potenciālo enerģijas lietotāju drošu, pastāvīgu un stabilu apgādi ar elektroenerģiju, siltumenerģiju un dabasgāzi ekonomiski pamatoti pieprasītajā daudzumā un kvalitātē. Energoapgādes komersantu darbība tiek regulēta saskaņā ar šo likumu, likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" un Elektroenerģijas tirgus likumu."

 

7

Juridiskais birojs

         Izslēgt 5.panta pirmajā daļā vārdus “esošo un potenciālo”.

Atbalstīts

Redakc.

precizēta

 

4. Izteikt 5.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Energoapgādes komersanti ir regulējamie komersanti, kuri nodrošina enerģijas lietotāju drošu, pastāvīgu un stabilu apgādi ar elektroenerģiju, siltumenerģiju un dabasgāzi ekonomiski pamatoti pieprasītajā daudzumā un kvalitātē. Energoapgādes komersantu darbību regulē šis likums, likums “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” un Elektroenerģijas tirgus likums.”

(2) (Izslēgta ar 17.03.2005. likumu).

 

 

 

 

 

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2001. likumu)

 

 

 

 

 

7.pants

 

 

 

 

 

(1) Licencēšanu veic regulators saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem

 

 

 

 

 

(2) Licenci enerģijas ražošanai, pārvadei, sadalei un gāzes uzglabāšanai izsniedz uz 20 gadiem, bet tirdzniecībai - uz pieciem gadiem.

7. Izteikt 7.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Licenci elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumenerģijas pārvadei, sadalei un dabasgāzes uzglabāšanai izsniedz uz 20 gadiem, elektroenerģijas tirdz­niecībai – Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktajos gadījumos, bet dabas­gāzes tirdzniecībai – uz pieciem gadiem."

8

Ekonomikas ministra vietā –

Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks

       Izteikt likumprojekta 7.pantā paredzēto 7.panta otro daļu šādā redakcijā:

       „(2) Licenci elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumenerģijas pārvadei, sadalei un dabasgāzes uzglabāšanai izsniedz uz 20 gadiem, bet elektroenerģijas tirdzniecībai Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktajos gadījumos un dabasgāzes tirdzniecībai – uz pieciem gadiem.”

Daļēji

atbalstīts.

Iekļauts

priekšlik.

Nr.10

 

 

 

9

Juridiskais birojs

Izteikt 7.panta otro daļu šādā redakcijā:

        “(2) Licenci elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumenerģijas pārvadei, sadalei un dabasgāzes uzglabāšanai izsniedz uz 20 gadiem, dabas­gāzes tirdzniecībai – uz pieciem gadiem. Licenci elektroenerģijas tirdz­niecībai izsniedz Elektroenerģijas tirgus likumu un likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.”

Daļēji

atbalstīts.

Iekļauts

priekšlik.

Nr.10

 

 

 

10

Atbildīgā komisija

Izteikt 7.panta otro daļu šādā redakcijā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Licenci elektroenerģijas, siltumenerģijas un dabasgāzes pārvadei, sadalei un dabasgāzes uzglabāšanai izsniedz uz 20 gadiem, dabasgāzes tirdzniecībai — uz pieciem gadiem. Licenci elektroenerģijas tirdzniecībai izsniedz uz pieciem gadiem Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktajos gadījumos.”

Atbalstīts

5. 7.pantā:             

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Licenci elektroenerģijas, siltumenerģijas un dabasgāzes pārvadei, sadalei un dabasgāzes uzglabāšanai izsniedz uz 20 gadiem, dabasgāzes tirdzniecībai — uz pieciem gadiem. Licenci elektroenerģijas tirdzniecībai izsniedz uz pieciem gadiem Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktajos gadījumos.”;

 

8. Papildināt 7.pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Elektroenerģijas ražotājs un tirgotājs, kura darbību ir nepieciešams regulēt saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", ir tiesīgs ražot vai tirgot elektroenerģiju, ja tas Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktajā kārtībā ir reģistrēts regulatora veidotajā elektroenerģijas ražotāju vai elektroenerģijas tirgotāju reģistrā.

11

Ekonomikas ministra vietā –

Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks

         Izteikt likumprojekta 8.pantā paredzēto 7.panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

         „(3) Elektroenerģijas ražotājam un tirgotājam, kura darbību nepieciešams regulēt saskaņā ar likumu „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, ir tiesības uzsākt elektroenerģijas ražošanu vai tirdzniecību, ja tas Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktajā kārtībā ir reģistrēts elektroenerģijas ražotāju vai elektroenerģijas tirgotāju reģistrā.

Daļēji

atbalstīts.

Iekļauts

priekšlik.

Nr.13

 

 

(4) Siltumenerģijas ražotājs un tirgotājs, kura darbību ir nepieciešams regulēt saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", ir tiesīgs ražot vai tirgot siltumenerģiju, ja tas šajā likumā noteiktajā kārtībā ir reģistrēts regulatora veidotajā siltumenerģijas ražotāju vai siltumenerģijas tirgotāju reģis­trā."

 

         (4) Siltumenerģijas ražotājam un tirgotājam, kura darbību nepieciešams regulēt saskaņā ar likumu „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, ir tiesības uzsākt siltumenerģijas ražošanu vai tirdzniecību, ja tas šajā likumā noteiktajā kārtībā ir reģistrēts siltumenerģijas ražotāju vai siltumenerģijas tirgotāju reģistrā.”

 

 

 

 

12

Juridiskais birojs

          Aizstāt 7.panta trešajā un ceturtajā daļā vārdus “ražotājs un tirgotājs” ar vārdiem “ražotājs vai  tirgotājs”.

Atbalstīts.

Iekļauts

priekšlik.

Nr.13

 

 

 

13

Atbildīgā komisija

         Izteikt 7.panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

         „(3) Elektroenerģijas ražotājam vai tirgotājam, kura darbību nepieciešams regulēt saskaņā ar likumu „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, ir tiesības uzsākt elektroenerģijas ražošanu vai tirdzniecību, ja tas Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktajā kārtībā ir reģistrēts elektroenerģijas ražotāju vai elektroenerģijas tirgotāju reģistrā.

Atbalstīts

 

 

 

          papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

         „(3) Elektroenerģijas ražotājam vai tirgotājam, kura darbību nepieciešams regulēt saskaņā ar likumu „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, ir tiesības uzsākt elektroenerģijas ražošanu vai tirdzniecību, ja tas Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktajā kārtībā ir reģistrēts elektroenerģijas ražotāju vai elektroenerģijas tirgotāju reģistrā.

 

 

 

         (4) Siltumenerģijas ražotājam vai tirgotājam, kura darbību nepieciešams regulēt saskaņā ar likumu „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, ir tiesības uzsākt siltumenerģijas ražošanu vai tirdzniecību, ja tas šajā likumā noteiktajā kārtībā ir reģistrēts siltumenerģijas ražotāju vai siltumenerģijas tirgotāju reģistrā.”

 

         (4) Siltumenerģijas ražotājam vai tirgotājam, kura darbību nepieciešams regulēt saskaņā ar likumu „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, ir tiesības uzsākt siltumenerģijas ražošanu vai tirdzniecību, ja tas šajā likumā noteiktajā kārtībā ir reģistrēts siltumenerģijas ražotāju vai siltumenerģijas tirgotāju reģistrā.”

 

9. Papildināt likumu ar 7.1 un 7.2  pantu šādā redakcijā:

"7.1 pants

 

 

 

6. Papildināt likumu ar 7.1 un 7.pantu šādā redakcijā:

7.pants

 

 (1) Regulators nosaka siltumenerģijas ražošanas un siltumenerģijas tirdz­niecības vispārējās atļaujas noteikumus, kas ir saistoši visiem siltumenerģijas ražotājiem un tirgotājiem, kuru darbību ir nepieciešams regulēt saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem".

 

 

Redakc.

precizēta

(1) Regulators paredz siltumenerģijas ražošanas un siltumenerģijas tirdzniecības vispārējās atļaujas noteikumus, kas ir saistoši visiem siltumenerģijas ražotājiem un tirgotājiem, kuru darbību nepieciešams regulēt saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.

 

(2) Regulators veido siltumenerģijas ražotāju reģistru un siltumenerģijas tirgotāju reģistru un nodrošina to publisku pieejamību.

 

 

 

(2) Regulators veido siltumenerģijas ražotāju reģistru un siltumenerģijas tirgotāju reģistru un nodrošina to publisku pieejamību.

 

 (3) Regulators nosaka kārtību, kādā siltumenerģijas ražotājs vai tirgotājs nosūta paziņojumu par reģistrāciju vai darbības izbeigšanu, un paziņojumā par reģistrāciju vai darbības izbeigšanu ietveramo informāciju, kā arī kārtību, kādā pārtrauc siltumenerģijas ražošanas vai siltumenerģijas tirdzniecības pakalpojuma sniegšanu, ja pārkāpti vispārējās atļaujas noteikumi.

14

Ekonomikas ministra vietā –

Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks

          Izteikt likumprojekta 9.pantā paredzēto 7.1 panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

          „(3) Regulators nosaka siltumenerģijas ražotāju un tirgotāju reģistrācijas prasības un kārtību, kādā siltumenerģijas ražotājs un tirgotājs nosūta paziņojumu par reģistrāciju vai paziņojumu par darbības izbeigšanu, paziņojumā par reģistrāciju vai darbības izbeigšanu ietveramo informāciju, kā arī kārtību, kādā siltumenerģijas ražotāju un tirgotāju izslēdz no siltumenerģijas ražotāju vai siltumenerģijas tirgotāju reģistra, ja pārkāpti siltumenerģijas ražošanas vai siltumenerģijas tirdzniecības vispārējās atļaujas noteikumi.

Atbalstīts.

Redakc.

precizēta

 

(3) Regulators nosaka siltumenerģijas ražotāju un tirgotāju reģistrācijas prasības un kārtību, kādā siltumenerģijas ražotājs un tirgotājs nosūta paziņojumu par reģistrāciju vai paziņojumu par darbības izbeigšanu, paziņojumā par reģistrāciju vai darbības izbeigšanu ietveramo informāciju, kā arī kārtību, kādā siltumenerģijas ražotāju un tirgotāju izslēdz no siltumenerģijas ražotāju vai siltumenerģijas tirgotāju reģistra, ja pārkāpti siltumenerģijas ražošanas vai siltumenerģijas tirdzniecības vispārējās atļaujas noteikumi.

 

(4) Ja vispārējās atļaujas noteikumi tiek pārkāpti atkārtoti, regulators var uz laiku līdz pieciem gadiem pārtraukt siltumenerģijas ražotāja vai tirgotāja darbību siltumenerģijas ražošanas vai siltumenerģijas tirdzniecības pakalpojuma  sniegšanā, izslēdzot attiecīgo siltumenerģijas ražotāju vai tirgotāju no siltum­enerģijas ražotāju vai siltumenerģijas tirgotāju reģistra. Pēc tam kad ir beidzies regulatora noteiktais termiņš, attiecīgajam siltumenerģijas ražotājam vai tirgotājam ir tiesības atsākt siltumenerģijas ražošanas vai siltumenerģijas tirdz­niecības pakalpojuma sniegšanu, ja tas ir nosūtījis regulatoram jaunu reģis­trācijas paziņojumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un tas šajā likumā noteiktajā kārtībā atkārtoti tiek reģistrēts regulatora veidotajā siltumenerģijas ražotāju vai siltumenerģijas tirgotāju reģistrā.

 

          (4) Ja siltumenerģijas ražošanas un siltumenerģijas tirdzniecības vispārējas atļaujas noteikumi pārkāpti atkārtoti, regulators var uz laiku līdz pieciem gadiem pārtraukt siltumenerģijas ražotāja vai tirgotāja darbību, izslēdzot šo siltumenerģijas ražotāju vai tirgotāju no siltumenerģijas ražotāju vai siltumenerģijas tirgotāju reģistra. Pēc tam, kad beidzies regulatora noteiktais termiņš, uz kuru ir pārtraukta siltumenerģijas ražotāja vai tirgotāja darbība, attiecīgajam siltumenerģijas ražotājam vai tirgotājam ir tiesības atsākt siltumenerģijas ražošanu vai tirdzniecību, ja tas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosūtījis regulatoram jaunu reģistrācijas paziņojumu un šajā likumā noteiktajā kārtībā ir atkārtoti reģistrēts siltumenerģijas ražotāju vai siltumenerģijas tirgotāju reģistrā.”

 

(4) Ja siltumenerģijas ražošanas un siltumenerģijas tirdzniecības vispārējas atļaujas noteikumi pārkāpti atkārtoti, regulators var uz laiku līdz pieciem gadiem pārtraukt siltumenerģijas ražotāja vai tirgotāja darbību, izslēdzot šo siltumenerģijas ražotāju vai tirgotāju no siltumenerģijas ražotāju vai siltumenerģijas tirgotāju reģistra. Pēc tam, kad beidzies regulatora noteiktais termiņš, uz kuru ir pārtraukta siltumenerģijas ražotāja vai tirgotāja darbība, attiecīgajam siltumenerģijas ražotājam vai tirgotājam ir tiesības atsākt siltumenerģijas ražošanu vai tirdzniecību, ja tas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosūtījis regulatoram jaunu reģistrācijas paziņojumu un šajā likumā noteiktajā kārtībā ir atkārtoti reģistrēts siltumenerģijas ražotāju vai siltumenerģijas tirgotāju reģistrā.

 

 

 

 

7.2 pants

15

Ekonomikas ministra vietā –

Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks

         Izteikt likumprojekta 9.pantā paredzēto 7.2  pantu šādā redakcijā:

„7.2 pants

Atbalstīts

 

 

 

 

7.pants

 

 

 

 (1) Ja mēneša laikā no reģistrēšanas paziņojuma saņemšanas dienas regulators nav rakstveidā paziņojis par atteikumu reģistrēt siltumenerģijas ražotāju vai tirgotāju, ir uzskatāms, ka siltumenerģijas ražotājs vai tirgotājs ir reģistrēts. Siltumenerģijas ražotāja un tirgotāja reģistrēšanai nav nepieciešams regulatora lēmums.

 

        (1) Ja viena mēneša laikā no reģistrācijas paziņojuma saņemšanas dienas regulators nav rakstveidā informējis reģistrācijas paziņojuma iesniedzēju par atteikumu to reģistrēt, uzskatāms, ka siltumenerģijas ražotājs un tirgotājs ir reģistrēts. Siltumenerģijas ražotāja un tirgotāja reģistrēšanai nav nepieciešams regulatora lēmums.

 

(1) Ja viena mēneša laikā no reģistrācijas paziņojuma saņemšanas dienas regulators nav rakstveidā informējis reģistrācijas paziņojuma iesniedzēju par atteikumu to reģistrēt, uzskatāms, ka siltumenerģijas ražotājs un tirgotājs ir reģistrēts. Siltumenerģijas ražotāja un tirgotāja reģistrēšanai nav nepieciešams regulatora lēmums.

 

(2) Ja reģistrācijas paziņojumā nav ietverta visa regulatora noteiktā informācija, regulators nosaka termiņu trūkstošās informācijas iesniegšanai. Ja regulatora noteiktajā termiņā informācija nav iesniegta, siltumenerģijas ražotājs vai siltumenerģijas tirgotājs netiek reģistrēts siltumenerģijas ražotāju vai siltumenerģijas tirgotāju reģistrā. Par atteikumu reģistrēt siltumenerģijas ražotāju vai tirgotāju regulators rakstveidā informē reģistrācijas paziņojuma iesniedzēju."

 

        (2) Reģistrācijas paziņojums tiek uzskatīts par iesniegtu dienā, kad regulators saņēmis visu tā noteikto informāciju. Ja iesniegtajos dokumentos norādītā informācija ir nepietiekama vai neprecīza, regulators ir tiesīgs pieprasīt papildinformāciju. Laiku no papildinformācijas pieprasīšanas līdz pieprasītās informācijas saņemšanai neieskaita šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā.

 

 

 

(2) Reģistrācijas paziņojums uzskatāms par iesniegtu dienā, kad regulators saņēmis visu tā noteikto informāciju. Ja iesniegtajos dokumentos norādītā informācija ir nepietiekama vai neprecīza, regulators ir tiesīgs pieprasīt papildinformāciju. Laiku no papildinformācijas pieprasīšanas līdz pieprasītās informācijas saņemšanai neieskaita šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā.

 

 

 

 

 

        (3) Siltumenerģijas ražotājs un tirgotājs var izbeigt siltumenerģijas ražošanu vai tirdzniecību, ja tas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir nosūtījis regulatoram paziņojumu par darbības izbeigšanu un ir izslēgts no siltumenerģijas ražotāju vai siltumenerģijas tirgotāju reģistra.”

 

(3) Siltumenerģijas ražotājs un tirgotājs var izbeigt siltumenerģijas ražošanu vai tirdzniecību, ja tas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir nosūtījis regulatoram paziņojumu par darbības izbeigšanu un ir izslēgts no siltumenerģijas ražotāju vai siltumenerģijas tirgotāju reģistra.”

11.pants

10. Izslēgt 11.pantu.

 

 

 

        7. Izslēgt 11.pantu.

Energoapgādes komersantu pārveidošanas un to darbības izbeigšanas kārtību nosaka likums “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.

 

 

 

 

 

12.pants

 

 

 

 

 

(1) Energoapgādes komersanti, lai nodrošinātu enerģijas iepirkšanu, ražošanu, pārvadi, sadali un realizēšanu, var darboties horizontāli vai vertikāli integrēti vai atsevišķi, saņemot licenci katram energoapgādes veidam.

11. Izteikt 12.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Energoapgādes komersanti, lai nodrošinātu enerģijas iepirkšanu, ražošanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību, var darboties, horizontāli vai vertikāli integrēti, vai atsevišķi, normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos saņemot licen­ci katram energoapgādes veidam vai reģistrējot  katru energoapgādes veidu."

 

 

 

Redakc.

precizēta

         8. 12.pantā:

         izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

        “(1) Lai nodrošinātu enerģijas iepirkšanu, ražošanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību, energoapgādes komersanti var darboties horizontāli vai vertikāli integrēti vai atsevišķi, normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos saņemot licenci katram energoapgādes veidam vai reģistrējot katru energoapgādes veidu.”;

(2) Energoapgādes komersants, kas darbojas horizontāli vai vertikāli integrēti, iekšējā grāmatvedībā sastāda bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu atsevišķi par katru licencēto energoapgādes veidu — tāpat kā tad, ja ar katru licencēto energoapgādes veidu nodarbotos atsevišķs komersants.

 

 

 

 

 

 

12. Izslēgt 12.panta otrajā daļā vārdu "licencēto".

 

 

 

 

 

 

 

          izslēgt otrajā daļā vārdu "licencēto".

 

  (3) Šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā sastādīto bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu energoapgādes komersants iesniedz regulatoram ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem” noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

(4) Regulators nosaka kārtību, kādā energoapgādes komersants nodrošina lietotājiem publisku pieejamību šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā sastādītajai bilancei, peļņas un zaudējumu aprēķiniem, naudas plūsmas pārskatam un citai finanšu informācijai.

 

 

 

 

 

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2001. likumu un 26.05.2005. likumu)

 

 

 

 

 

19.pants

 

 

 

 

 

(1) Jaunu energoapgādes komersantu objektu ierīkošanai energoapgādes komersantam ir tiesības izmantot jebkuru zemi par vienreizēju samaksu tās īpašniekam saskaņā ar šā likuma 24.pantu.

 

 

 

 

 

(11) Energoapgādes komersantam ir pienākums saskaņot ar zemes īpašnieku jaunu energoapgādes objektu ierīkošanas nosacījumus, kā arī tiesības saskaņošanas procedūru aizstāt ar zemes īpašnieka informēšanu gadījumos, ja zeme tiek izmantota jaunu energoapgādes komersanta objektu — iekārtu, ierīču, ietaišu, tīklu, līniju un to piederumu ierīkošanai, ja ir iestājies vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

 

 

 

 

 

1) energoapgādes komersanta objekta ierīkošana paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vai detālplānojumā;

 

 

 

 

 

2) energoapgādes komersanta objekts tiek ierīkots sarkanās līnijas robežās;

13. Izteikt 19.panta 1.1 daļas 2.punktu šādā redakcijā

"2) energoapgādes komersanta objekts tiek ierīkots sarkanās līnijas, publiski lietojamās ielas, ceļa, kam nav noteiktas sarkanās līnijas, vai esošās aizsargjoslas robežās;".

 

 

 

9. 19.pantā:

izteikt 1.1 daļas 2.punktu šādā redakcijā

“2) energoapgādes komersanta objekts tiek ierīkots sarkanās līnijas, publiski lietojamās ielas, tāda ceļa robežās, kam nav noteiktas sarkanās līnijas, vai esošās aizsargjoslas robežās;”;

3) vietējā pašvaldība atzinusi, ka sabiedrības interesēs jauna energoapgādes komersanta objekta ierīkošana vai esošā objekta vai tā daļas izmantošana nav iespējama bez šīs zemes izmantošanas;

 

 

 

 

 

 

14. Papildināt 19.panta 1.1 daļu ar 3.1 punktu šādā redakcijā:

"31) energoapgādes komersanta objekts tiek ierīkots pastāvošajā energo­apgādes komersanta objekta  aizsargjoslā un pēc tā ierīkošanas aizsargjoslas platums palielinās ne vairāk kā par 10 procentiem, ievērojot, ka aizsargjoslu šajā punktā noteiktajā kārtībā var palielināt ne vairāk kā vienu reizi;".

 

 

Redakc.

precizēts

papildināt 1.1 daļu ar 3.1 punktu šādā redakcijā:

“31) energoapgādes komersanta objekts tiek ierīkots pastāvošajā energoapgādes komersanta objekta aizsargjoslā un pēc tā ierīkošanas aizsargjoslas platums palielinās ne vairāk kā par 10 procentiem, ievērojot, ka šajā punktā noteiktajā kārtībā aizsargjoslu var palielināt ne vairāk kā vienu reizi;”;

4) citos likumos noteiktajos gadījumos.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(12) Energoapgādes komersantam ir tiesības veikt jebkura sava objekta rekon­strukciju vai modernizāciju, savlaicīgi par to informējot zemes īpašnieku. Zemes īpašniekam pienākas vienreizēja samaksa saskaņā ar šā likuma 24.pantu, ja rekon­strukcijas rezultātā palielinās energoapgādes komersanta objekta vai aizsargjoslas ap vai gar šo objektu aizņemtā zemes platība.

15. Papildināt 19.panta 1.2 daļu ar trešo un ceturto teikumu šādā redakcijā:

"Zemes īpašnieks nevar liegt energoapgādes komersantam šajā daļā un šā likuma 19.panta 1.1 daļā noteikto darbu veikšanu. Ja puses nevar vienoties par zemes īpašniekiem izmaksājamo vienreizējo samaksu, tad jautājums tiek risināts vispārējā civiltiesiskā kārtībā darbu veikšanas laikā vai pēc to pabeigšanas."

16

Juridiskais birojs

Izteikt 19.panta 1.2 daļas ceturto teikumu šādā redakcijā:

“Ja puses nevar vienoties par zemes īpašniekam izmaksājamo vienreizējo samaksu, tad jautājums par šo samaksu risināms tiesas ceļā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.”

 

Daļēji

atbalstīts.

Iekļauts

priekšlik.

Nr.17

 

 

 

17

Atbildīgā komisija

Papildināt 19.panta 1.2 daļu ar trešo un ceturto teikumu šādā redakcijā:

"Zemes īpašnieks nevar liegt energoapgādes komersantam šajā daļā un šā likuma 19.panta 1.1 daļā noteikto darbu veikšanu. Ja puses nevar vienoties par zemes īpašniekam izmaksājamo vienreizējo samaksu, tad jautājums par šo samaksu risināms tiesas ceļā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā darbu veikšanas laikā vai pēc to pabeigšanas."

 

Atbalstīts

 

papildināt 1.2 daļu ar tekstu šādā redakcijā:

“Zemes īpašnieks nevar liegt energoapgādes komersantam šajā daļā un šā likuma 19.panta 1.1 daļā noteikto darbu veikšanu. Ja puses nevar vienoties par zemes īpašniekam izmaksājamo vienreizējo samaksu, tad jautājums par šo samaksu risināms tiesas ceļā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā darbu veikšanas laikā vai pēc to pabeigšanas.”

 (2) Namīpašnieks nevar liegt kabeļu, armatūras, līniju un citu iekārtu un ietaišu uzstādīšanai, ierīkošanai, ekspluatācijai un attīstībai izmantot sava nama fasādi, zem nama esošo pagrabu un nama bēniņu telpas.

 

 

 

 

 

(3) Energoapgādes komersants par jauna objekta ierīkošanu vai esošā objekta paplašināšanu brīdina nekustamā īpašuma īpašnieku vismaz 30 dienas pirms darbu uzsākšanas.

 

 

 

 

 

(4) Energoapgādes komersantu objektu - ēku un būvju celtniecībai, kā arī norobežotu teritoriju ierīkošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu var atsavināt kārtībā, kādu nosaka likums "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām".

 

 

 

 

 

 (5) Energoapgādes komersantu objektu ierīkošana aizsargājamās dabas teritorijās saskaņojama ar valsts vides aizsardzības institūcijām un aizsargājamās dabas teritorijas pārvaldes institūciju, bet kultūras pieminekļos, to aizsardzības zonās vai kultūrvēsturiskās teritorijās - ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

 

 

 

 

 

(6) Ja tiek ierīkoti jauni vai paplašināti esošie energoapgādes objekti uz zemes vai dzīvojamā mājā, kas ir daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopīpašums, šāda ierīkošana vai paplašināšana saskaņojama ar daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem.

 

 

 

 

 

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005. likumu un 17.02.2011. likumu)

 

 

 

 

 

19.1 pants

16. Izteikt 19.1 pantu šādā redakcijā:

"19.1 pants

 

 

 

       10. Izteikt 19.1 pantu šādā redakcijā:

       "19.1 pants

 (1) Energoapgādes komersantam ir nekustamā īpašuma servitūta tiesības ierīkot, attīstīt un ekspluatēt energoapgādes uzņēmuma objektus.

(1) Energoapgādes komersantu objektu – elektrotīklu (izņemot ēkas) –ierīkošanai, rekonstrukcijai, renovācijai un ekspluatācijai saskaņā ar Civillikuma 1082.pantu tiek noteikti nekustamo īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumi.

18

Juridiskais birojs

Izteikt 19.1 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

          “(1) Energoapgādes komersantu objektu – elektrotīklu – ierīkošanai, rekonstrukcijai, renovācijai un ekspluatācijai nosakāmi nekustamo īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumi.”

Daļēji

atbalstīts.

Iekļauts

priekšlik.

Nr.19

 

 

 

19

Atbildīgā komisija

Izteikt 19.1 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

          “(1) Energoapgādes komersantu objektu (izņemot ēkas) ierīkošanai, rekonstrukcijai, renovācijai un ekspluatācijai nosakāmi nekustamo īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumi.”

Atbalstīts

(1) Energoapgādes komersantu objektu (izņemot ēkas) ierīkošanai, rekonstrukcijai, renovācijai un ekspluatācijai nosakāmi nekustamo īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumi

(2) Servitūta tiesības realizē, savstarpēji vienojoties ar nekustamā īpašuma īpašnieku. Ja puses nevar vienoties, servitūtu nodibina ar tiesas spriedumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Nekustamo īpašumu īpašnieku lietošanas tiesību aprobežojumu apjoms un izmantošanas kārtība noteikta šajā likumā un Aizsargjoslu likumā. Nekustamo īpašumu īpašnieku lietošanas tiesību aprobežojumi jauniem energo­apgādes komersantu objektiem ir spēkā no dienas, kad tie ierīkoti, ievērojot šā likuma 19.pantā noteikto kārtību. Ja zemes īpašnieks nesaskaņo jauna energo­apgādes komersanta objekta ierīkošanu, aprobežojumus nosaka ar tiesas sprie­dumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā."

 

 

Redakc.

precizēta

(2) Nekustamo īpašumu īpašnieku lietošanas tiesību aprobežojumu apjoms un izmantošanas kārtība noteikta šajā likumā un Aizsargjoslu likumā. Šie aprobežojumi jauniem energoapgādes komersantu objektiem ir spēkā no dienas, kad tie ierīkoti, ievērojot šā likuma 19.pantā noteikto kārtību. Ja zemes īpašnieks nesaskaņo jauna energoapgādes komersanta objekta ierīkošanu, aprobežojumus nosaka ar tiesas spriedumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

(26.05.2005. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

21.pants.

 

 

 

 

 

Ekspluatācijas un drošības aizsargjoslas ap un gar energoapgādes komersantu objektiem tiek noteiktas Aizsargjoslu likumā

17. Papildināt 21.pantu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Jaunu Energoapgādes komersantu objektu ierīkošana, kā arī to renovācija un rekonstrukcija veicama, pēc iespējas ierīkojot tos ceļa zemes nodalījuma joslās, ievērojot likuma "Par Autoceļiem" 18.pantā noteiktos nosacījumus."

 

 

 

11. Papildināt 21.pantu ar teikumu šādā redakcijā:

“Jaunu Energoapgādes komersantu objektu ierīkošana, kā arī to renovācija un rekonstrukcija veicama, pēc iespējas ierīkojot tos ceļa zemes nodalījuma joslās, ievērojot likuma “Par Autoceļiem” 18.pantā paredzētos nosacījumus.”

23.pants

 

 

 

 

 

(1) Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nedrīkst bojāt vai pārveidot energoapgādes komersanta objektus, kas izvietoti viņa nekustamajā īpašumā, vai veikt darbības, kas kavētu citu enerģijas lietotāju apgādi.

 

 

 

 

 

 

18. Papildināt 23.pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nedrīkst veikt darbības, kas energoapgādes komersantam varētu kavēt veikt tādu esošo objektu eksplu­atāciju, rekonstrukciju vai renovāciju, kas izvietoti nekustamajā īpašumā."

 

 

Redakc.

precizēta

12. 23.pantā:

papildināt pantu ar 1.daļu šādā redakcijā:

“(11) Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nedrīkst veikt darbības, kas energoapgādes komersantam varētu kavēt veikt tādu esošo objektu rekonstrukciju, renovāciju vai ekspluatāciju, kas izvietoti nekustamajā īpašumā.”;

 

 

(2) Esošo energoapgādes komersantu objektu pārvietošanu pēc pamatotas nekustamā īpašuma īpašnieka prasības veic par viņa līdzekļiem.

19. Izteikt 23.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Esošo energoapgādes komersantu objektu pārvietošanu pēc pamatotas nekustamā īpašuma īpašnieka prasības veic par nekustamā īpašuma īpašnieka līdzekļiem."

 

 

 

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Esošo energoapgādes komersantu objektu pārvietošanu pēc pamatotas nekustamā īpašuma īpašnieka prasības veic par nekustamā īpašuma īpašnieka līdzekļiem.”

(3) Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nodrošina iespēju energoapgādes komersanta personālam piekļūt pie attiecīgajā īpašumā, arī liegumzonā, slēgtā teritorijā vai ēkā esošajiem energoapgādes komersanta objektiem, lai veiktu šo objektu rekonstrukciju, renovāciju vai ar to ekspluatāciju saistītus darbus. Par remonta vai citu darbu nepieciešamību īpašnieku brīdina vismaz trīs dienas pirms šo darbu uzsākšanas, bet avārijas gadījumā tās seku novēršanu pieļaujams uzsākt bez īpašnieka iepriekšējas brīdināšanas, ja to nav iespējams izdarīt.

 

 

 

 

 

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005. likumu)

 

 

 

 

 

24.pants

 

 

 

 

 

(1) Energoapgādes komersants atlīdzina nekustamā īpašuma īpašniekam zaudējumus, kas tieši saistīti ar jaunu energoapgādes komersanta objektu ierīkošanu vai esošo objektu ekspluatācijas un remonta nodrošināšanu.

 

 

 

 

 

 

 

(11) Energoapgādes komersants atlīdzina nekustamā īpašuma īpašniekam par zemes īpašuma atsavināšanu vai lietošanas tiesību ierobežošanu, ja:

20. Izteikt 24.panta 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Energoapgādes komersants atlīdzina nekustamā īpašuma īpašniekam par zemes lietošanas tiesību ierobežošanu, ja:

 

 

 

        13. Izteikt 24.panta 1.1 daļu šādā redakcijā:

        "(11) Energoapgādes komersants atlīdzina nekustamā īpašuma īpašniekam par zemes lietošanas tiesību ierobežošanu, ja:

1) īpašumu izmanto jauna energoapgādes komersanta objekta ierīkošanai vai esošā objekta rekonstrukcijai;

1) īpašumu izmanto jauna energoapgādes komersanta objekta ierīkošanai;

 

 

 

        1) īpašumu izmanto jauna energoapgādes komersanta objekta ierīkošanai;

 2) palielinās energoapgādes komersanta objekta vai aizsargjoslas gar vai ap šo objektu aizņemtā zemes platība.

2) veicot objekta rekonstrukciju, palielinās energoapgādes komersanta objekta vai aizsargjoslas gar vai ap šo objektu aizņemtā zemes platība."

 

 

Redakc.

precizēta

     2) veicot objekta rekonstrukciju, palielinās zemes platība, ko aizņem energoapgādes komersanta objekts vai aizsargjosla gar vai ap šo objektu.” 

(12) Atlīdzības aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

 

(2) Ja energoapgādes komersanta objekts tiek likvidēts vai pārvietots, komersants sakārto nekustamo īpašumu atbilstoši tā agrākajam stāvoklim vai arī apmaksā tā sakārtošanai nepieciešamos darbus.

 

 

 

 

 

(3) Pašvaldība un energoapgādes komersants var vienoties par ielu apgaismojuma tīkla nodošanu attiecīgajai pašvaldībai valdījumā vai īpašumā.

 

 

 

 

 

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2001. likumu un 26.05.2005. likumu)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

VIII nodaļa. Gāzes apgādes sistēma

(Nodaļa 26.05.2005. likuma redakcijā)

 

20

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojektu ar jaunu 21.pantu šādā redakcijā:

“21. Izteikt VIII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“VIII nodaļa. Dabasgāzes apgādes sistēma”

Attiecīgi mainīt likumprojekta pantu turpmāko numerāciju.

Atbalstīts

14. Izteikt VIII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“VIII nodaļa. Dabasgāzes apgādes sistēma”.

 

42.1 pants

 

 

 

 

 

(1) Kārtību, kādā energoapgādes komersanti piegādā un enerģijas lietotāji lieto dabasgāzi, kā arī gadījumus, kādos energoapgādes komersants var pārtraukt energoapgādes pakalpojumu sniegšanu atsevišķiem enerģijas lietotājiem, nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

(11) Energoapgādes komersantam ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma un pārtraukt dabasgāzes piegādi enerģijas lietotājam, ja tas vairs nav gazificētā objekta īpašnieks, valdītājs vai lietotājs.

 

 

 

 

 

 

(2) Dabasgāzes apgādes sistēmā ietilpst augsta spiediena gāzes pārvades sistēmas vadi (ar darba spiedienu virs 1,6 megapaskāliem), palīgobjekti, priekšmeti un cita manta, kas nepieciešama gāzes pārvadei, gāzes krātuves un gāzes sadales sistēmas tīkli (ar darba spiedienu līdz 1,6 megapaskāliem), palīgobjekti, priekšmeti un cita manta, kas nepieciešama gāzes sadalei līdz savstarpēji noteiktai enerģijas lietotāju piederības robežai. Energoapgādes komersants līgumā var noteikt papildu tehniskās prasības norēķinu uzskaites mēraparātiem un dabasgāzes patēriņa skaitītājiem, kurus izmanto dabasgāzes sistēmā, un publiskot šīs prasības savā mājaslapā internetā.

 

 

 

 

 

(3) Dabasgāzes sadales, pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators nodrošina visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem, kuri to pieprasa, vienlīdzīgu un atklātu pieeju attiecīgajai sistēmai, sniedzot tiem dabasgāzes pārvades, sadales vai uzglabāšanas pakalpojumus

 

 

 

 

 

(4) Dabasgāzes sistēmas operatoram ir tiesības motivēti atteikt pieeju attiecīgajai sistēmai likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajā kārtībā šādos gadījumos:

 

 

 

 

 

1) sistēmas jauda nav pietiekama;

 

 

 

 

 

2) netiks izpildīti regulatora noteiktie pienākumi un saistības;

 

 

 

 

 

3) netiks izpildītas ilgtermiņa (10 gadi un vairāk) enerģijas piegādes līgumu saistības;

 

 

 

 

 

4) regulators šā likuma 45.3 pantā noteiktajos gadījumos pieņēmis lēmumu par pagaidu atkāpes piešķiršanu.

 

 

 

 

 

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.2008. likumu)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

21. Papildināt likumu ar 42.4 pantu šādā redakcijā:

"42.4 pants

 

 

 

        15. Papildināt likumu ar 42.4 pantu šādā redakcijā:

       "42.4 pants

 

Energoapgādes komersants ir tiesīgs atteikties noslēgt līgumu par dabasgāzes piegādi gazificētajā objektā, ja pakalpojuma pieprasījums var ierobežot citu dabasgāzes lietotāju tiesības saņemt drošu un kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu, kura tarifi (cenas) atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām."

 

 

 

       Energoapgādes komersants ir tiesīgs atteikties noslēgt līgumu par dabasgāzes piegādi gazificētajā objektā, ja pakalpojuma pieprasījums var ierobežot citu dabasgāzes lietotāju tiesības saņemt drošu un kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu, kura tarifi (cenas) atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām."

(05.06.2008. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

61.pants

22. Izteikt 61.pantu šādā redakcijā:

"61.pants

 

 

 

        16. Izteikt 61.pantu šādā redakcijā:

       "61.pants

Sistēmas operatoram un energoapgādes komersantam, kura licences darbības zona skar pašvaldības administratīvo teritoriju, ir pienākums informēt attiecīgo pašvaldību — republikas pilsētas vai novada domi — par enerģijas piegādes traucējumiem vai par to iespēju.

Sistēmas operatoram un energoapgādes komersantam, kurš sniedz siltumapgādes pakalpojumus, ir pienākums informēt pašvaldību – republikas pilsētas vai novada domi – par tās administratīvajā teritorijā esošo lietotāju energoapgādes traucējumiem vai par to iespēju."

 

 

 

        Sistēmas operatoram un energoapgādes komersantam, kurš sniedz siltumapgādes pakalpojumus, ir pienākums informēt pašvaldību – republikas pilsētas vai novada domi – par tās administratīvajā teritorijā esošo lietotāju energoapgādes traucējumiem vai par to iespēju."

(26.05.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008. likumu)

 

 

 

 

 

63.pants

 

 

 

 

 

Enerģētiskās krīzes laikā energoapgādes komersants, lai pēc iespējas nodrošinātu enerģijas lietotāju nepārtrauktu apgādi ar nepieciešamo veidu enerģiju, var sākt izmantot kurināmā drošības rezervi, kuras apjoms un veids noteikts licencē

23. Izslēgt 63.pantu.

 

 

 

 

        17. Izslēgt 63.pantu.

 

69.pants

 

 

 

 

 

(1) Vietējās enerģētiskās krīzes laikā attiecīgā pašvaldība nosaka kārtību, kādā enerģijas lietotāji apgādājami ar elektroenerģiju, siltumenerģiju un sašķidrināto gāzi šīs pašvaldības administratīvajā teritorijā. Šī kārtība paredz:

24. Aizstāt 69.pantā vārdus "sašķidrinātā gāze" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "sašķidrinātā naftas gāze" (attiecīgā locījumā).

 

 

 

 

        18. Aizstāt 69.pantā vārdus "sašķidrinātā gāze" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "sašķidrinātā naftas gāze" (attiecīgā locījumā).

 

1) elektroenerģijas, siltumenerģijas un sašķidrinātās gāzes patēriņa ierobežojumus un prioritātes atsevišķām enerģijas lietotāju grupām attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā;

2) kurināmā drošības rezerves izmantošanas kārtību energoapgādes komersantos, kuru pienākums ir apgādāt enerģijas lietotājus ar nepieciešamo siltumenerģiju un sašķidrināto gāzi attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

 

 

 

 

 

(2) Pašvaldības noteikto kārtību, kādā enerģijas lietotāji apgādājami ar siltumenerģiju un sašķidrināto gāzi pēc vietējās enerģētiskās krīzes izsludināšanas, realizē attiecīgais sistēmas operators un attiecīgās pašvaldības enerģētiskās krīzes centrs sadarbībā ar regulatoru attiecībā uz visiem energoapgādes komersantiem, kā arī komersantiem, kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences komercdarbībai ar degvielu, ja tie veic šo komercdarbību attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

 

 

 

 

 

(3) Vietējās enerģētiskās krīzes pārvarēšanas un novēršanas pasākumus pašvaldība veic par sava budžeta līdzekļiem.

 

 

 

 

 

76.pants

 

 

 

 

 

 (1) Enerģētikas pārvaldi veic Ministru kabinets, un to īsteno Ekonomikas ministrija un par enerģētiku atbildīgais ministrs.

 

 

 

 

 

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ierīkojami jauni energoapgādes komersantu objekti, un izdod energoapgādes komersantu objektu ekspluatācijas noteikumus.

 

21

Ekonomikas ministra vietā –

Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks

         Izteikt 76.panta otro daļu šādā redakcijā:

         „(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ierīkojami jauni energoapgādes komersantu objekti.”

Atbalstīts

        19. 76.pantā:

         izteikt otro daļu šādā redakcijā:

         „(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ierīkojami jauni energoapgādes komersantu objekti.”;

 

 

 

22

Ekonomikas ministra vietā –

Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks

          Papildināt 76.pantu ar 3. daļu šādā redakcijā:

         „(3) Prasības, kas reglamentē energoapgādes objektu  ekspluatācijas organizatoriskās, tehniskās  un drošības prasībās nosaka energostandartos. Obligāti piemērojamos energostandartus apstiprina Ministru kabinets.”

Atbalstīts.

Redakc.

precizēta

       

 

  papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

         “(3) Energoapgādes objektu ekspluatācijas organizatoriskās, tehniskās un drošību reglamentējošās prasības nosaka energostandartos. Obligāti piemērojamos energostandartus apstiprina Ministru kabinets.”

 

25. Aizstāt visā likumā, izņemot 1.panta 16. un 24.punktu, 18., 64. un 69.pantu, vārdu "gāze" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "dabasgāze" (attiecīgā locījumā).

23

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 25. un 26. pantu.

Attiecīgi mainīt pantu turpmāko numerāciju

 

Atbalstīts

 

 

26. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 3.punktu šādā redakcijā:

"3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija direktīvas 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par direktīvas 2003/55/EK atcelšanu."

 

 

 

 

Pārejas noteikumi

 

 

 

 

 

1. Ministru kabinets:

 

 

 

 

 

1) līdz 2001.gada 1.decembrim nosaka šā likuma 40.panta ceturtajā daļā paredzēto apjomu un teritoriālo izvietojumu, bet līdz 2001.gada 31.decembrim — šā likuma 41.pantā paredzēto kārtību un prasības koģenerācijas stacijām;

 

 

 

 

 

2) līdz 2003.gada 1.janvārim nosaka kārtību, kādā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences uzņēmējdarbībai ar naftas produktiem (degvielu), izveido un uzglabā naftas un naftas produktu rezerves;

 

 

 

 

 

3) līdz 1999.gada 30.jūnijam nosaka kvalificēto elektroenerģijas lietotāju definēšanas kritērijus un kārtību, kādā kvalificētie elektroenerģijas lietotāji iepērk elektroenerģiju ārpus pārvades sistēmas, kā arī izstrādā ar to saistītos nepieciešamos normatīvos aktus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2001. likumu)

 

 

 

 

 

2. Energoapgādes uzņēmumu licences, kas izsniegtas pirms šā likuma spēkā stāšanās, ir spēkā līdz attiecīgās licences noteiktā darbības termiņa beigām, un nepieciešamos grozījumus energoapgādes uzņēmumu licences nosacījumos var izdarīt vienīgi likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

3. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995., 21.nr.; 1997., 1., 14.nr.).

 

 

 

 

 

 4. Likums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā, un Ministru kabinets izslēdz akciju sabiedrību "Latvenergo" no privatizējamo uzņēmumu saraksta.

(2000.gada 3.augusta likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

5. Energoapgādi valsts regulējamās nozarēs regulē Energoapgādes regulēšanas padome līdz 2001.gada 1.oktobrim, kad tās funkcijas pārņem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem".

(2001.gada 10.maija likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

6. Energoapgādi pašvaldību regulējamās nozarēs regulē Energoapgādes regulēšanas padome līdz 2001.gada 1.septembrim, kad tās funkcijas pārņem pašvaldību regulatori saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem".

(2001.gada 10.maija likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

7. Energoapgādes regulēšanas padomes saistību pārņēmēja ar 2001.gada 1.oktobri ir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

(2001.gada 10.maija likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

8. Energoapgādes regulēšanas padomes Licenču birojs līdz 2001.gada 1.oktobrim tiek reorganizēts par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpildinstitūcijas attiecīgām struktūrvienībām saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem".

(2001.gada 10.maija likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

9. Šā likuma grozījumi, kas attiecas uz vārda “reģeneratīvie” aizstāšanu ar vārdu “atjaunojamie”; grozījumi attiecībā uz 1.panta 7. un 15.punkta, 5.panta otrās daļas, IV, V, VI, VII nodaļas, 77.panta pirmās daļas 2. un 3.punkta, 79. un 80.panta izslēgšanu, kā arī 1.panta 11. un 12.punkta jaunā redakcija (par terminiem “enerģijas pārvade” un “enerģijas sadale”) un grozījums attiecībā uz 1.panta papildināšanu ar 24.punktu stājas spēkā vienlaikus ar elektroenerģijas tirgus likuma spēkā stāšanos.

(2005.gada 17.marta likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

10. Ministru kabinets izdod šā likuma 24.panta 1.2 daļā, 42.1 panta pirmajā daļā, 43.1 panta otrajā daļā un 46.panta pirmajā daļā paredzētos noteikumus līdz 2006.gada 1.janvārim.

(2005.gada 26.maija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.2008. likumu)

 

 

 

 

 

11. Regulators izdod šā likuma 12.panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus līdz 2006.gada 1.janvārim.

(2005.gada 26.maija likuma redakcijā

 

 

 

 

 

12. Regulators izdod šā likuma 42.2 panta otrajā daļā paredzētos noteikumus sešu mēnešu laikā no šā panta spēkā stāšanās dienas.

 (2005.gada 26.maija likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

13. Šā likuma 84.1 panta pirmajā daļā minētie pieslēguma noteikumi iesniedzami regulatoram apstiprināšanai piecu mēnešu laikā no šā panta spēkā stāšanās dienas.

(2005.gada 26.maija likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

14. Šā likuma 15.panta septītajā daļā minētie sistēmas lietošanas noteikumi un dabasgāzes krātuves lietošanas noteikumi, 45.2 panta trešajā un sestajā daļā minētie balansēšanas aprēķinu noteikumi un garantiju pieprasīšanas kritēriji un kārtība iesniedzami regulatoram apstiprināšanai piecu mēnešu laikā no attiecīgo tiesību normu spēkā stāšanās dienas.

(2005.gada 26.maija likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

15. Šā likuma 15.panta piektās un septītās daļas, 42.panta, 42.1 panta trešās un ceturtās daļas, 42.2 panta, 43.panta otrās un trešās daļas, 45.panta otrās, trešās un ceturtās daļas, 45.1 panta, 45.2 panta otrās, trešās, ceturtās, piektās un sestās daļas, 45.3 panta spēkā stāšanās laiku un kārtību nosaka ar īpašu likumu.

(2005.gada 26.maija likuma redakcijā

 

 

 

 

 

16. Ministru kabinets:

 

 

 

 

 

1) līdz 2008.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 46.panta pirmajā daļā un 46.panta trešajā daļā paredzētos noteikumus;

 

 

 

 

 

2) līdz 2008.gada 30.decembrim izdod šā likuma 42.panta pirmajā daļā, 42.3 panta pirmajā un otrajā daļā, 72.1 panta pirmajā un otrajā daļā  un 72.2 pantā paredzētos noteikumus.

(2008.gada 5.jūnija likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

17. Līdz jaunu šā likuma 46.panta pirmajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.oktobrim piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 30.novembra noteikumi Nr.971 “Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(2008.gada 5.jūnija likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

18. Līdz jaunu šā likuma 42.panta pirmajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 30.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2008.gada 12.februāra noteikumi Nr.99 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(2008.gada 5.jūnija likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

19. Administratīvās lietas, kuras par maksājuma dokumentiem, energoapgādes komersantu aktiem un citiem dokumentiem, kas sastādīti, lai sagatavotu un pamatotu maksājuma dokumentus, administratīvajā tiesā ierosinātas līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma 6.panta ceturtā daļa, administratīvā tiesa pabeidz izskatīt saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.

(2008.gada 5.jūnija likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

20. Grozījums šā likuma 1.panta 20.punktā attiecībā uz vārdu "vai pašvaldības" izslēgšanu stājas spēkā 2009.gada 1.novembrī.

(2009.gada 12.jūnija likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

 21. Ministru kabinets līdz 2010.gada 1.septembrim izdod šā likuma 76.panta otrajā daļā minētos noteikumus, kas paredz kārtību, kādā ierīkojami jauni energoapgādes komersantu objekti. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.oktobrim piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 8.novembra noteikumi Nr.841 "Elektroapgādes būvju būvniecības kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(13.05.2010. likuma redakcijā)

 

24

Ekonomikas ministra vietā –

Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks

           Izteikt pārejas noteikumu 21.punktu šādā redakcijā:

          „21. Ministru kabinets līdz 2012.gada 1.februārim izdod šā likuma 76.panta otrajā daļā minētos noteikumus, kas paredz kārtību, kādā ierīkojami jauni energoapgādes komersantu objekti. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 1.martam piemērojami Ministru kabineta 2010.gada 1.novembra noteikumi Nr.1024 “Elektroenerģijas pārvades un sadales būvju būvniecības kārtība”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

Atbalstīts

         20. pārejas noteikumos:

         izteikt 21.punktu šādā redakcijā:

          „21. Ministru kabinets līdz 2012.gada 1.februārim izdod šā likuma 76.panta otrajā daļā minētos noteikumus, kas paredz kārtību, kādā ierīkojami jauni energoapgādes komersantu objekti. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 1.martam piemērojami Ministru kabineta 2010.gada 1.novembra noteikumi Nr.1024 “Elektroenerģijas pārvades un sadales būvju būvniecības kārtība”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”;

22. Ministru kabinets līdz 2010.gada 1.septembrim izdod šā likuma 76.panta otrajā daļā minētos energoapgādes komersantu objektu ekspluatācijas noteikumus.

(13.05.2010. likuma redakcijā)

 

25

Ekonomikas ministra vietā –

Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks

          Izslēgt pārejas noteikumu 22.punktu.

 

Atbalstīts

        izslēgt 22.punktu;

 

 

23. Centrālā krājumu uzturēšanas struktūra (CKUS) sāk pildīt savas funkcijas no 2010.gada 1.augusta. Ekonomikas ministrija 2010.gadā izsludina atklātu iepirkuma konkursu par šā likuma 72.panta pirmajā daļā minēto tiesību ieguves veidu. Lai nodrošinātu valsts naftas produktu rezervju izveides nepārtrauktību, katrai naftas produktu (degvielas) kategorijai konkursu izsludina līdz 2010.gada 1.septembrim.

(17.06.2010. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

24. Drošības rezervju pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar šo pārejas noteikumu 23.punktā minētā konkursa rezultātiem komersanti nodrošina, sākot ar 2010.gada 1.septembri.

(17.06.2010. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

 25. Līdz 2010.gada 31.augustam drošības rezerves tiek uzturētas saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumiem Nr.541 “Naftas produktu rezerves izveidošanas un uzglabāšanas kārtība”.

(17.06.2010. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

27. Papildināt pārejas noteikumus ar 26., 27., 28. un 29.punktu šādā redakcijā:

"26. Šā likuma 7.panta otrās daļas, 12.panta pirmās un otrās daļas grozījumi stājas spēkā dienā, kad stājas spēkā grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā attiecībā uz energoapgādes komersantu reģistrēšanu.

26

Ekonomikas ministra vietā –

Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks

          Izteikt likumprojekta 27.pantā paredzēto pārejas noteikumu 26.un 27. punktu šādā redakcijā:

          „26. Šā likuma 7.panta otrās daļas, 12.panta pirmās un otrās daļas grozījumi stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

Atbalstīts.

Redakc.

precizējot.

iekļauts

priekšlik.

Nr.27

 

 

27. Šā likuma 1.panta 42.punkts, 7.panta trešā un ceturtā daļa, 7.1 pants, 7.2 pants stājas spēkā dienā, kad stājas spēkā grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā attiecībā uz energoapgādes komersantu reģistrēšanu.

 

           27. Šā likuma 1.panta 42.punkts, 7.panta trešā un ceturtā daļa, 7.1pants un 7.2 pants stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.”

 

 

 

 

 

27

Juridiskais birojs

Izteikt pārejas noteikumu

26. un 27.punktu šādā redakcijā:

“26. Grozījumi šā likuma 7.panta otrajā daļā, 12.panta pirmajā un otrajā daļā  stājas spēkā  2012.gada 1.janvārī.

Atbalstīts.

 

papildināt pārejas noteikumus ar 26., 27., 28. un 29.punktu šādā redakcijā:

“26. Grozījumi šā likuma 7.panta otrajā daļā, 12.panta pirmajā un otrajā daļā stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

 

 

 

           27. Šā likuma 1.panta 42.punkts, 7.panta trešā un ceturtā daļa, 7.1 pants, 7.2 pants stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.”

 

27. Šā likuma 1.panta 42.punkts, 7.panta trešā un ceturtā daļa, 7.1 pants, 7.2 pants stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

 

28. Ministru kabinets līdz 2011.gada 1.novembrim izstrādā grozījumus Ministru kabineta 2009.gada 27.oktobra noteikumos Nr.1227 "Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem", izslēdzot no regulējamo sabiedrisko pakalpojumu veidiem sašķidrinātās naftas gāzes sadali no virszemes un pazemes tvertnēm pa cauruļvadiem līdz ievadam daudzdzīvokļu ēkā.

 

 

 

 

Redakc.

precizēts

28. Ministru kabinets līdz 2011.gada 1.novembrim izstrādā grozījumus Ministru kabineta 2009.gada 27.oktobra noteikumos Nr.1227 “Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem”, izslēdzot no regulējamo sabiedrisko pakalpojumu veidiem tādu veidu kā sašķidrinātās naftas gāzes sadali no virszemes un pazemes tvertnēm pa cauruļvadiem līdz ievadam daudzdzīvokļu ēkā.

 

29. Regulators līdz 2012.gada 1.janvārim izdod šā likuma 7.1 panta pirmajā un trešajā daļā minētos normatīvos aktus. Siltumenerģijas ražotājiem un tirgotājiem, kuriem šā likuma 7.1 panta spēkā stāšanās dienā ir spēkā licences siltumenerģijas ražošanai vai tirdzniecībai, nav nepieciešams iesniegt reģistrē­šanās paziņojumu. Šādus siltumenerģijas ražotājus un tirgotājus regulators pēc savas iniciatīvas reģistrē attiecīgajā reģistrā."

28

Ekonomikas ministra vietā –

Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks

          Izteikt likumprojekta 27.pantā paredzēto pārejas noteikumu 29. punktu šādā redakcijā:

          „29. Regulators līdz 2012.gada 1.janvārim izdod šā likuma 7.1 panta pirmajā un trešajā daļā minētos normatīvos aktus. Siltumenerģijas ražotājiem un tirgotājiem, kuriem 2012.gada 1.janvārī ir spēkā licences siltumenerģijas ražošanai un tirdzniecībai, nav jāiesniedz paziņojums par reģistrāciju. Šādus siltumenerģijas ražotājus un tirgotājus regulators pēc savas iniciatīvas reģistrē attiecīgajā reģistrā.”

Daļēji

atbalstīts.

Iekļauts

priekšlik.

Nr.30

 

 

 

29

Juridiskais birojs

Izteikt pārejas noteikumu

29.punkta otro teikumu šādā redakcijā:

“Siltumenerģijas ražotāji vai  tirgotāji, kuriem 2012.gada 1.janvārī ir spēkā licences siltumenerģijas ražošanai vai tirdzniecībai reģistrēšanās paziņojumu neiesniedz”.

 

 

 

 

Atbalstīts.

Iekļauts

priekšlik.

Nr.30

 

 

 

30

Atbildīgā komisija

          Izteikt pārejas noteikumu 29. punktu šādā redakcijā:

          „29. Regulators līdz 2012.gada 1.janvārim izdod šā likuma 7.1 panta pirmajā un trešajā daļā minētos normatīvos aktus. Siltumenerģijas ražotāji vai  tirgotāji, kuriem 2012.gada 1.janvārī ir spēkā licences siltumenerģijas ražošanai vai tirdzniecībai, reģistrēšanās paziņojumu neiesniedz. Šādus siltumenerģijas ražotājus un tirgotājus regulators pēc savas iniciatīvas reģistrē attiecīgajā reģistrā.”

Atbalstīts

 

29. Regulators līdz 2012.gada 1.janvārim izdod šā likuma 7.panta pirmajā un trešajā daļā minētos normatīvos aktus. Siltumenerģijas ražotāji vai tirgotāji, kuriem 2012.gada 1.janvārī ir spēkā licences siltumenerģijas ražošanai vai tirdzniecībai, reģistrēšanās paziņojumu neiesniedz. Šādus siltumenerģijas ražotājus un tirgotājus regulators pēc savas iniciatīvas reģistrē attiecīgajā reģistrā.”

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
(Atsauce 17.06.2010. likuma redakcijā)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

 

 

 

 

 

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.jūnija direktīvas 2003/55 EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par direktīvas  98/30 EK atcelšanu;

 

 

 

 

 

2) Padomes 2009.gada 14.septembra direktīvas 2009/119 EK, ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

31

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojektu ar 28.pantu šādā redakcijā:

“28. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija direktīvas 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par direktīvas 2003/55/EK atcelšanu.”

Atbalstīts

 

 

 

 

21. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

           “3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija direktīvas 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par direktīvas 2003/55/EK atcelšanu.

 

 

32

Ekonomikas ministra vietā –

Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks

           Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar jaunu punktu šādā redakcijā:

          „4) Eiropas Parlamenta un Padomes  2009.gada 23.aprīļa direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK.

Atbalstīts

 

          4) Eiropas Parlamenta un Padomes  2009.gada 23.aprīļa direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK.

 

Izvērst Oriģinālais dokumenta saturs
Savērst Oriģinālais dokumenta saturs

378-3.doc - 378-3.doc

Start time: 25.02.2020 19:58:35 After doc accessing: 25.02.2020 19:58:35 After doc copying: 25.02.2020 19:58:35 End time: 25.02.2020 19:58:35 Doc created: 17.08.2011 15:09:57 Doc last mod: 06.09.2011 14:13:52 Doc manual: