Spēkā esošā likuma

redakcija

Otrajā lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija

Pr.

nr

Priekšlikums

( )

Atbildīgās komisijas

atzinums

Likumprojekta redakcija, kādā to trešajā lasījumā ierosina pieņemt Ārlietu komisija

Izdarīt likumā "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7.nr.; 1996, 6.nr.; 2001, 8.nr.; 2002, 5.nr.; 2008, 3.nr.; 2009, 3.nr.) šādus grozījumus:

PRIEKŠLIKUMU NAV

Izdarīt likumā "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7.nr.; 1996, 6.nr.; 2001, 8.nr.; 2002, 5.nr.; 2008, 3.nr.; 2009, 3.nr.) šādus grozījumus:

3.pants. Kopēju militāro vienību izveidošana

Latvijas Republika var izveidot kopējas militārās vienības ar Rietumeiropas savienību un Ziemeļatlantijas līguma organizāciju, kā arī ar citām valstīm

1. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

"3.pants. Kopēju militāro vienību izveidošana

Latvijas Republika var izveidot kopējas militārās vienības ar Ziemeļatlan­tijas līguma organizāciju un Eiropas Savienību, kā arī ar atsevišķām valstīm."

1. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

"3.pants. Kopēju militāro vienību izveidošana

Latvijas Republika var izveidot kopējas militārās vienības ar Ziemeļatlan­tijas līguma organizāciju un Eiropas Savienību, kā arī ar atsevišķām valstīm."

7.pants. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu armiju vienību kopējas militārās mācības Latvijas Republikas teritorijā

(1) Saskaņā ar šā likuma 2. panta noteikumiem un pamatojoties uz kopēju militāro vienību izveidošanas dokumentiem vai atsevišķiem līgumiem, kuri apstiprināti Saeimā, Latvijas Republikas teritorijā var rīkot Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu armiju vienību kopējas militārās mācības.

   2. Aizstāt 7.panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdus „ārvalstu armiju” ar vārdiem „ārvalstu bruņoto spēku”.

        2. Aizstāt 7.panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdus „ārvalstu armiju” ar vārdiem „ārvalstu bruņoto spēku”.

9.pants. Lēmuma pieņemšana par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību kopējām militārajām mācībām Latvijas Republikas teritorijā un ārzemēs

Lēmumu par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanos kopējās militārajās mācībās Latvijas Republikas teritorijā vai ārzemēs, ievērojot šā likuma 7. panta noteikumus, pieņem Ministru kabinets. Lēmumu par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu armiju vienību kopējām militārajām mācībām Latvijas Republikas teritorijā, ja mācībās piedalās ne vairāk par 500 ārvalstu militārpersonām, pieņem aizsardzības ministrs pēc saskaņošanas ar Ārlietu ministriju un Iekšlietu ministriju.

3. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

"9.pants. Lēmuma pieņemšana par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību kopējām militārajām mācībām Latvijas Republikas teritorijā un ārzemēs

(1) Lēmumu par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanos kopējās militārajās mācībās Latvijas Republikas teritorijā, ja mācībās piedalās vairāk par 500 ārvalstu militārpersonām ievērojot šā likuma 7.panta noteikumus, pieņem Ministru kabinets.

(2) Lēmumu par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu bruņoto spēku vienību kopējām militārajām mācībām Latvijas Republikas teritorijā, ja mācībās piedalās ne vairāk par 500 ārvalstu militārpersonām, pieņem aizsardzības ministrs pēc saskaņošanas ar Ārlietu ministriju un Iekšlietu ministriju.

(3) Lēmumu par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu bruņoto spēku kopējām militārajām mācībām ārvalstīs, kuras nav Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības dalībvalstis, pieņem Ministru kabinets.

(4) Lēmumu par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu bruņoto spēku kopējām militārajām mācībām Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības valstīs pieņem aizsardzības ministrs pēc saskaņošanas ar Ārlietu ministriju."

3. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

"9.pants. Lēmuma pieņemšana par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību kopējām militārajām mācībām Latvijas Republikas teritorijā un ārzemēs

(1) Lēmumu par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanos kopējās militārajās mācībās Latvijas Republikas teritorijā, ja mācībās piedalās vairāk par 500 ārvalstu militārpersonām ievērojot šā likuma 7.panta noteikumus, pieņem Ministru kabinets.

(2) Lēmumu par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu bruņoto spēku vienību kopējām militārajām mācībām Latvijas Republikas teritorijā, ja mācībās piedalās ne vairāk par 500 ārvalstu militārpersonām, pieņem aizsardzības ministrs pēc saskaņošanas ar Ārlietu ministriju un Iekšlietu ministriju.

(3) Lēmumu par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu bruņoto spēku kopējām militārajām mācībām ārvalstīs, kuras nav Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības dalībvalstis, pieņem Ministru kabinets.

(4) Lēmumu par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu bruņoto spēku kopējām militārajām mācībām Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības valstīs pieņem aizsardzības ministrs pēc saskaņošanas ar Ārlietu ministriju."

10.¹ pants. Sociālās garantijas civilpersonām sakarā ar komandējumiem uz starptautisko operāciju rajoniem

(1) Ja Valsts prezidents, Saeimas deputāts, Ministru kabineta loceklis, parlamentārais sekretārs, ierēdnis vai cits valsts institūcijā nodarbinātais, kurš laikā, kad viņš atradās komandējumā uz starptautiskās operācijas rajonu, pildot darba (dienesta) pienākumus, ir cietis nelaimes gadījumā un guvis sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu, bet nav kļuvis par invalīdu, viņam izmaksā šādu atlīdzību par kaitējumu darbspēju zaudējuma gadījumā:

1) smaga veselības traucējuma gadījumā — piecu mēnešalgu apmērā;

2) vidēji smaga veselības traucējuma gadījumā — triju mēnešalgu apmērā;

3) viegla veselības traucējuma gadījumā — vienas mēnešalgas apmērā.

(2) Ja Valsts prezidentam, Saeimas deputātam, Ministru kabineta loceklim, parlamentārajam sekretāram, ierēdnim vai citam valsts institūcijā nodarbinātajam amata pienākumu pildīšanas laikā vai dienesta vai darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā, vai gada laikā pēc amata atstāšanas vai dienesta vai darba tiesisko attiecību izbeigšanas noteikta invaliditāte tāda ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas iegūts laikā, kad viņš atradās komandējumā uz starptautiskās operācijas rajonu, pildot darba (dienesta) pienākumus, viņam izmaksā šādu atlīdzību par kaitējumu darbspēju zaudējuma gadījumā:

1) I grupas invalīdam — 20 mēnešalgu apmērā;

2) II grupas invalīdam — 15 mēnešalgu apmērā;

3) III grupas invalīdam — 10 mēnešalgu apmērā.

(3) Veselības traucējuma smaguma pakāpi un invaliditāti nosaka Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisija.

(4) Ja Valsts prezidents, Saeimas deputāts, Ministru kabineta loceklis, parlamentārais sekretārs, ierēdnis vai cits valsts institūcijā nodarbinātais, kurš laikā, kad viņš atradās komandējumā uz starptautiskās operācijas rajonu, pildot darba (dienesta) pienākumus, gājis bojā, viņš tiek apbedīts par valsts līdzekļiem un viņa ģimenes locekļi (laulātais, bērni vai vecāki, ja viņam nav bērnu vai laulātā) saņem kompensāciju 50 000 latu apmērā.

(5) Ja Valsts prezidents, Saeimas deputāts, Ministru kabineta loceklis, parlamentārais sekretārs, ierēdnis vai cits valsts institūcijā nodarbinātais darba vai dienesta tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā vai gada laikā pēc amata atstāšanas vai dienesta vai darba attiecību izbeigšanas tāda ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas iegūts laikā, kad viņš atradās komandējumā uz starptautiskās operācijas rajonu, pildot darba (dienesta) pienākumus, gājis bojā, viņa ģimenes locekļi (laulātais, bērni vai vecāki, ja viņam nav bērnu vai laulātā) saņem kompensāciju 50 000 latu apmērā.

(6) Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto atlīdzību izmaksā papildus normatīvajos aktos noteiktajām kompensācijām vai pabalstiem sakarā ar amata pienākumu izpildes laikā gūto sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu.

(7) Šajā pantā minētās atlīdzības un kompensācijas neapliek ar likumos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem.

(8) Ministru kabinets nosaka šā panta pirmajā, otrajā, ceturtajā un piektajā daļā noteikto atlīdzību un kompensāciju izmaksas kārtību.

4.  Izslēgt 10.¹pantu.

4.  Izslēgt 10.¹pantu.

Pārejas noteikumi

1. Noteikt, ka līdz brīdim, kad stājas spēkā grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību", kas paredz Ministru kabineta tiesības lemt par Nacionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanos starptautiskajās glābšanas operācijās un starptautiskajās humānajās operācijās, lēmumu par to pieņem Saeima.

2. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.februārim izdod šā likuma 6.panta jaunajā redakcijā paredzētos noteikumus, lai noteiktu kārtību, kādā veidojamas, finansējamas un sagatavojamas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības, kas piedalās starptautiskajās operācijās vai ātrās reaģēšanas spēkos. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 2004.gada 24.februāra noteikumi Nr.96 “Kārtība, kādā veidojamas, sagatavojamas un finansējamas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības, kas piedalās starptautiskajās operācijās”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

5. Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 3.punktu šādā redakcijā:

„3. Grozījums šajā likumā par 10.¹panta izslēgšanu stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas attiecas uz sociālajām garantijām civilpersonām sakarā ar komandējumiem uz starptautisko operāciju rajoniem.””

5. Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 3.punktu šādā redakcijā:

„3. Grozījums šajā likumā par 10.¹panta izslēgšanu stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas attiecas uz sociālajām garantijām civilpersonām sakarā ar komandējumiem uz starptautisko operāciju rajoniem.””