Arvils Ašeradens

Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.p.k.

Priekšlikumi

( 5 )

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Veterinārmedicīnas likums

Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā

Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā

Izdarīt Veterinārmedicīnas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 11.nr.; 2002, 2.nr.; 2003, 4., 6., 15.nr.; 2004, 9., 18., 23.nr.; 2006, 9.nr.; 2009, 3., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196.nr.; 2010, 99.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Veterinārmedicīnas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 11.nr.; 2002, 2.nr.; 2003, 4., 6., 15.nr.; 2004, 9., 18., 23.nr.; 2006, 9.nr.; 2009, 3., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196.nr.; 2010, 99.nr.) šādus grozījumus:

I nodaļa Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) dzīvnieku infekcijas slimības — slimības, kuru ierosinātāji (baktērijas, vīrusi, mikroskopiskās sēnes, vienšūņi, prioni, ektoparazīti, endoparazīti) tieši vai dažādu faktoru ietekmē var tikt pārnesti no viena dzīvnieka uz citu dzīvnieku vai cilvēku;

2) (izslēgts ar 30.03.2006. likumu);

3) epizootija — dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīga dzīvnieku masveida saslimšana un strauja izplatība un kura rada lielus sociālekonomiskos zaudējumus, ierobežo starptautisko tirdzniecību ar dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produkciju;

4) praktizējošs veterinārārsts — veterinārārsts, kas ieguvis tiesības nodarboties ar veterinārmedicīnisko praksi un nodarbojas ar to;

5) (izslēgts ar 18.12.2008. likumu);

6) veterinārā ekspertīze - svaigas gaļas iegūšanai paredzēto dzīvnieku pirmskaušanas apskate, nokauto dzīvnieku kautproduktu izpēte un nozvejoto zivju izmeklēšana, arī laboratoriskā izmeklēšana, lai sniegtu atzinumu par gaļas un zivju turpmāko izmantošanu;

1.  1.pantā:

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

"6) veterinārā ekspertīze – svaigas gaļas iegūšanai paredzēto dzīvnieku pirmskaušanas apskate, nokauto dzīvnieku kautproduktu izpēte, paraugu noņemšana, laboratoriskā izmeklēšana, testēšanas rezultātu izvērtēšana un pastāvīgā veterinārā uzraudzība, kas nepieciešama, lai sniegtu atzinumu par gaļas turpmāko izmantošanu, un ko veic saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regulā (EK) Nr.854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (turpmāk – Parlamenta un Padomes regula Nr.854/2004);";

1.  1.pantā:

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

“6) veterinārā ekspertīze — svaigas gaļas iegūšanai paredzēto dzīvnieku pirmskaušanas apskate, nokauto dzīvnieku kautproduktu izpēte, paraugu noņemšana, laboratoriskā izmeklēšana, testēšanas rezultātu izvērtēšana un pastāvīgā veterinārā uzraudzība, kas nepieciešama, lai sniegtu atzinumu par gaļas turpmāko izmantošanu, un ko veic saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regulā (EK) Nr.854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (turpmāk — Parlamenta un Padomes regula Nr.854/2004);”;

7) veterinārmedicīna — zinātnes un prakses nozare, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuri saistīti ar dzīvnieku veselību un slimībām, izstrādā veterinārās prasības, kuru izpilde veicina dzīvnieku veselību, produktivitāti un labturību, nodrošina dzīvnieku infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu, pasargā iedzīvotājus no saslimšanas ar dzīvniekiem un cilvēkiem kopīgām infekcijas slimībām, nodrošina kvalitatīvu un patērētāju veselībai nekaitīgu dzīvnieku izcelsmes produktu apriti, kā arī nodrošina vides aizsardzību;

8) veterinārmedicīniskā prakse - praktizējoša veterinārārsta profesionāla darbība dzīvnieku labturības veicināšanā, veselības nostiprināšanā un saglabāšanā, dzīvnieku slimību diagnostikā un profilaksē, saslimušu dzīvnieku ārstēšanā, ķirurģisku operāciju veikšanā, kā arī zāļu pagatavošanā un pārdošanā dzīvnieku aprūpei nepieciešamajā daudzumā;

9) akvakultūras dzīvnieks - savvaļā iegūts ūdenī dzīvojošs dzīvnieks, kuru tur dzīvnieku audzētavā vai divvāku molusku audzēšanas zonā, kā arī dzīvnieku audzētavā vai divvāku molusku audzēšanas zonā audzēts ūdenī dzīvojošs dzīvnieks jebkurā tā attīstības stadijā, tā olšūnas, sperma un gametas;

10) references laboratorija - akreditēta laboratorija, kura pilda valsts deleģētas funkcijas un strīda gadījumā izvērtē izmeklēšanas rezultātus, veic atkārtotu izmeklēšanu un sniedz galīgo atzinumu;

11) uzņēmīgs dzīvnieks — dzīvnieks, kurš var saslimt, kontaktējoties ar dzīvnieku infekcijas slimības ierosinātājiem;

12) (izslēgts ar 30.03.2006. likumu);

13) veterinārmedicīniskās aprūpes prakses darba vieta - noteiktām prasībām atbilstoša un īpaši aprīkota darba vieta, kur praktizējošais veterinārārsts veic veterinārmedicīnisko praksi;

14) (izslēgts ar 18.12.2008. likumu);

15) aprite - dzīvu dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu, blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, dzīvnieku kopšanas līdzekļu ieguve, ražošana, iepakošana, uzglabāšana, laišana tirgū, transportēšana, imports, eksports, tranzīts, izpēte un izstrāde;

izteikt 15.punktu šādā redakcijā:

"15) aprite – dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, ieguve, ražošana, iepakošana, uzglabāšana, laišana tirgū, transportēšana, imports, eksports, tranzīts, savākšana, apstrāde, pārstrāde, piegāde, izmantošana, iznīcināšana, izpēte un izstrāde;";

izteikt 15.punktu šādā redakcijā:

“15) aprite — dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, ieguve, ražošana, iepakošana, uzglabāšana, laišana tirgū, transportēšana, imports, eksports, tranzīts, savākšana, apstrāde, pārstrāde, piegāde, izmantošana, iznīcināšana, izpēte un izstrāde;”;

16) specializēta tirdzniecības vieta - vieta, kas reģistrēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku barības un barības piedevu apriti, dzīvnieku kopšanai un turēšanai lietojamo preču uzglabāšanu un izplatīšanu vai dzīvu dzīvnieku turēšanu tirdzniecības nolūkā;

17) dzīvnieku kopšanas līdzeklis - viela vai produkts, kas nonāk saskarē ar atsevišķām dzīvnieka ķermeņa ārējām daļām (piemēram, epidermu, apmatojumu, nagiem, ārējiem dzimumorgāniem), zobiem un mutes dobuma gļotādu un ko lieto tikai vai galvenokārt minēto ķermeņa daļu tīrīšanai, aizsardzībai un uzturēšanai labā stāvoklī vai ķermeņa smaržas koriģēšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2001 likumu, 12.06.2003. likumu, 01.04.2004. likumu, 30.03.2006. likumu un 18.12.2008. likumu)

papildināt pantu ar 18.punktu šādā redakcijā:

"18) dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, apritē iesaistītā persona – fiziska vai juridiska persona, kuras darbību Pārtikas un veterinārais dienests atzinis vai reģistrējis darbībām ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vai atvasinātiem produktiem, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra regulā (EK) Nr.1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ regulu (EK) Nr.1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (turpmāk – Parlamenta un Padomes regula Nr.1069/2009), un Eiropas Komisijas 2011.gada 25.februāra regulā (ES) Nr.142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr.1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (turpmāk – Komisijas regula Nr.142/2011)."

1

Juridiskais birojs

Papildināt 1.panta 18.punktu pēc vārda “direktīvai” ar teikumu šādā redakcijā:

 “Dokuments attiecas uz EEZ”.

Atbalstīts

Redakcionāli precizēts

papildināt pantu ar 18.punktu šādā redakcijā:

“18) dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, apritē iesaistītā persona — fiziskā vai juridiskā persona, kuras darbību Pārtikas un veterinārais dienests atzinis vai reģistrējis darbībām ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vai atvasinātiem produktiem, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra regulā (EK) Nr.1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ regulu (EK) Nr.1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (turpmāk — Parlamenta un Padomes regula Nr.1069/2009), un Eiropas Komisijas 2011.gada 25.februāra regulā (ES) Nr.142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr.1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Komisijas regula Nr.142/2011).”

2.¹ pants. Valsts veterinārajai uzraudzībai un kontrolei ir pakļauti šādi objekti un personas (turpmāk - valsts veterinārās uzraudzības objekti):

1) dzīvnieku novietnes;

2) dzīvnieku audzētavas;

3) savvaļas sugas dzīvnieku turēšanas vietas;

4) zooloģiskie dārzi;

5) cirki;

6) izmēģinājumu dzīvnieku audzētāji, lietotāji un piegādātāji;

7) dzīvnieku patversmes un viesnīcas;

8) specializētas tirdzniecības vietas;

9) tirgi, ja tajos notiek tirdzniecība ar dzīviem dzīvniekiem;

10) dzīvnieku savākšanas centri;

11) izsoles, izstādes un citas vietas, kur notiek pasākumi ar dzīvnieku piedalīšanos;

12) inkubatori;

13) dzīvnieku mākslīgās apsēklošanas komersanti;

14) embriju transplantācijas komersanti;

15) dzīvnieku mākslīgās apsēklošanas pakalpojumu sniedzēji;

16) veterināro pakalpojumu sniedzēji;

17) veterinārmedicīniskās aprūpes prakses darbavietas;

18) blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, savākšanas, transportēšanas, uzglabāšanas, pārstrādes un iznīcināšanas komersanti;

2. Izteikt 2.¹ panta 18.punktu šādā redakcijā:

"18) dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam (turpmāk – blakusprodukti, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam), apritē iesaistītās personas, to uzņēmumi un īpašumā vai lietošanā esošas iekārtas, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1069/2009 un Komisijas regulas Nr.142/2011 prasībām pakļautas valsts veterinārajai uzraudzībai;".

Redakcionāli precizēts

2. Izteikt 2.¹ panta 18.punktu šādā redakcijā:

“18) dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam (turpmāk — blakusprodukti, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam), apritē iesaistītās personas, to uzņēmumi un to īpašumā vai lietošanā esošas iekārtas, kas saskaņā ar Parlamenta un Padomes regulas Nr.1069/2009 un Komisijas regulas Nr.142/2011 prasībām pakļautas valsts veterinārajai uzraudzībai;”.

19) (izslēgts ar 03.06.2010. likumu);

20) dzīvnieku izcelsmes produktu apritē iesaistītās personas;

21) dzīvnieku pārvadātāji, kuri savas saimnieciskās darbības ietvaros pārvadā dzīvniekus;

22) transportlīdzekļi dzīvnieku pārvadāšanai;

23) dzīvnieku kapsētas.

(18.12.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.06.2010. likumu)

II nodaļa
Pārtikas un veterinārais dienests

4.pants. (1) Pārtikas un veterinārais dienests, pamatojoties uz valsts uzraudzības programmām un normatīvo aktu prasībām, organizē un nodrošina valsts uzraudzību un kontroli šādās jomās:

1) dzīvnieku infekcijas slimību profilakse un apkarošana;

2) dzīvnieku labturība;

3) dzīvnieku izcelsmes produktu, tai skaitā blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, aprite;

4) (izslēgts ar 01.04.2004. likumu);

5) (izslēgts ar 03.06.2010. likumu);

6) (izslēgts ar 18.12.2008. likumu);

7) dzīvnieku apzīmēšana un reģistrēšana, ganāmpulku un novietņu reģistrēšana, dzīvnieku pārvietošana;

8) gaļas liemeņu klasifikācija;

3.  4.pantā:

izteikt pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

"8) dzīvnieku liemeņu klasifikācija un cenu ziņošana kautuvē;";

3.  4.pantā:

izteikt pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

“8) dzīvnieku liemeņu klasifikācija un cenu ziņošana kautuvē;”;

9) citas normatīvajos aktos noteiktās jomas.

(2) Pārtikas un veterinārais dienests atbilstoši savai kompetencei:

1) izstrādā un apstiprina metodiskos norādījumus attiecībā uz šajā likumā noteiktajām uzraudzības darbībām;

2) izstrādā un apstiprina dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības un apkarošanas programmas;

3) (izslēgts ar 01.12.2009. likumu);

4) pārstāv Latviju starptautiskajās organizācijās un uztur starptautiskos sakarus veterinārmedicīnas nozarē;

5) sagatavo un iesniedz Zemkopības ministrijai zinātnisko pētījumu pasūtījumu pieteikumus;

6) pilnvaro veterinārārstus atsevišķu Pārtikas un veterinārā dienesta funkciju īstenošanai;

izslēgt otrās daļas 6.punktu;

izslēgt otrās daļas 6.punktu;

7) (izslēgts ar 03.06.2010. likumu);

8) izsniedz veterināros (veselības) sertifikātus un citus normatīvajos aktos par dzīvnieku veselību, labturību, dzīvnieku barības un barības piedevu apriti, pārtikas aprites drošumu un higiēnu un blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, apriti noteiktos dokumentus;

9) izsniedz atļaujas dzīvnieku patversmju, viesnīcu, dzīvnieku audzētavu un specializēto tirdzniecības vietu veidošanai un dzīvnieku kapsētu iekārtošanai.

10) reģistrē valsts veterinārās uzraudzības objektus.

papildināt otro daļu ar 11.punktu šādā redakcijā:

"11) izstrādā un apstiprina dzīvnieku izcelsmes produktu un blakus­produktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, apritē iesaistīto personu valsts uzraudzības programmas."

papildināt otro daļu ar 11.punktu šādā redakcijā:

“11) izstrādā un apstiprina dzīvnieku izcelsmes produktu un blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, apritē iesaistīto personu valsts uzraudzības programmas.”

(3) Pārtikas un veterinārais dienests izstrādā, apstiprina un uztur dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu kustības, reģistrācijas un uzskaites sistēmu, kā arī sistēmu, kuras uzdevums ir ziņot par dzīvnieku saslimšanu ar infekcijas slimībām.

(4) Pārtikas un veterinārais dienests ir kompetentā iestāde šā panta pirmajā daļā minētajās jomās. Tas uzrauga un kontrolē Eiropas Savienības normatīvo aktu prasību izpildi un sniedz informāciju Eiropas Savienības institūcijām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2001 likumu,  01.04.2004. likumu, 28.10.2004. likumu, 30.03.2006. likumu un 18.12.2008. likumu)

4. Papildināt likumu ar 4.² un 4.³ pantu šādā redakcijā:

4. Papildināt likumu ar 4.² un 4.³ pantu šādā redakcijā:

"4.² pants. Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors valsts uzraudzī­bas uzdevumu veikšanai saskaņā ar Parlamenta un Padomes regulā Nr.854/2004 noteiktajām prasībām pilnvaro:

Redakcionāli precizēts

“4.² pants. Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors valsts uzraudzības uzdevumu pildīšanai saskaņā ar Parlamenta un Padomes regulā Nr.854/2004 noteiktajām prasībām pilnvaro:

1) veterinārārstu vai praktizējošu veterinārārstu veterinārās ekspertīzes veikšanai;

1) veterinārārstu vai praktizējošu veterinārārstu veterinārās ekspertīzes veikšanai;

2) veterinārārsta palīgu veterinārās ekspertīzes veikšanai.

2) veterinārārsta palīgu veterinārās ekspertīzes veikšanai.

4.³ pants. (1) Mājputnu un trušu gaļas ieguves uzņēmumos veterinārārsta palīga funkcijas veterinārās ekspertīzes jomā var pārņemt kautuves darbinieks saskaņā ar Parlamenta un Padomes regulā Nr.854/2004 noteiktajām prasībām.

4.³ pants. (1) Mājputnu un trušu gaļas ieguves uzņēmumos veterinārārsta palīga funkcijas veterinārās ekspertīzes jomā var pārņemt kautuves darbinieks saskaņā ar Parlamenta un Padomes regulā Nr.854/2004 noteiktajām prasībām.

(2) Mājputnu un zaķveidīgo kārtas dzīvnieku gaļas iegūšanai nelielā daudzumā veterināro ekspertīzi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mājputnu un zaķveidīgo gaļas apriti nelielā daudzumā atļauts veikt personai, kura apmācīta saskaņā ar Parlamenta un Padomes regulā Nr.854/2004 noteiktajām prasībām.

(2) Mājputnu un zaķveidīgo kārtas dzīvnieku gaļas iegūšanai nelielā daudzumā veterināro ekspertīzi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mājputnu un zaķveidīgo gaļas apriti nelielā daudzumā atļauts veikt personai, kura apmācīta saskaņā ar Parlamenta un Padomes regulā Nr.854/2004 noteiktajām prasībām.

(3) Medījamo dzīvnieku vai to gaļas iegūšanai mazā daudzumā veterināro ekspertīzi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā mednieki gala­patērētājam piegādā medījamos dzīvniekus vai to gaļu mazā daudzumā, un higiēnas prasībām medījamo dzīvnieku un to gaļas apritei atļauts veikt personai, kura apmācīta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regulā (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (turpmāk – Parlamenta un Padomes regula Nr.853/2004), noteiktajām prasībām.

Redakcionāli precizēts

(3) Medījamo dzīvnieku vai to gaļas iegūšanai mazā daudzumā veterināro ekspertīzi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā mednieki galapatērētājam piegādā medījamos dzīvniekus vai to gaļu mazā daudzumā, un higiēnas prasībām attiecībā uz medījamo dzīvnieku un to gaļas apriti atļauts veikt personai, kura apmācīta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regulā (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (turpmāk — Parlamenta un Padomes regula Nr.853/2004), noteiktajām prasībām.

(4) Veterinārārsts vai praktizējošs veterinārārsts, kas pilnvarots veterinārās ekspertīzes veikšanai, uzrauga un kontrolē veterinārārsta palīga, kautuves darbi­nieka un šā panta otrajā un trešajā daļā minētās apmācītās personas darbību.

Redakcionāli precizēts

(4) Veterinārārsts vai praktizējošs veterinārārsts, kas pilnvarots veterinārās ekspertīzes veikšanai, uzrauga un kontrolē veterinārārsta palīga, kautuves darbinieka un šā panta otrajā vai trešajā daļā minētās apmācītās personas darbību.

(5) Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarots veterinārārsts un veterinār­ārsta palīgs ir apmācīts saskaņā ar Parlamenta un Padomes regulā Nr.854/2004 noteiktajām prasībām."

(5) Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarots veterinārārsts un veterinārārsta palīgs ir apmācīts saskaņā ar Parlamenta un Padomes regulā Nr.854/2004 noteiktajām prasībām.”

9.pants. Pārtikas un veterinārā dienesta valsts vecākie inspektori un valsts inspektori nedrīkst:

5. Izteikt 9.panta ievaddaļu šādā redakcijā:

"9.pants. Pārtikas un veterinārā dienesta valsts vecākie inspektori, valsts inspektori, pilnvarotie veterinārārsti un veterinārārstu palīgi nedrīkst:".

Redakcionāli precizēts

5. Izteikt 9.panta ievaddaļu šādā redakcijā:

“9.pants. Pārtikas un veterinārā dienesta valsts vecākie inspektori, valsts inspektori, pilnvaroti veterinārārsti un veterinārārstu palīgi nedrīkst:”.

1) izpaust komercnoslēpumus, kas viņiem kļuvuši zināmi, pildot dienesta pienākumus;

2) personiski vai ar trešo personu starpniecību piedalīties kontrolei pakļauto komersantu saimnieciskajā darbībā;

3) veikt veterinārmedicīnisko praksi, arī veterināro ekspertīzi, kuras rezultāts pašiem jākontrolē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2001 likumu un 12.06.2009. likumu)

III nodaļa
Dzīvnieku infekcijas slimības un to profilakse

15.pants. (1) Valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzība un kontrole notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem un valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas un uzraudzības programmām.

(2) To dzīvnieku infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu, kuras nav valsts uzraudzībā, veic dzīvnieku īpašnieks kopā ar praktizējošu veterinārārstu.

 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2001 likumu un 01.04.2004. likumu)

6. Papildināt 15.pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Laboratoriskos izmeklējumus par valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām veic Latvijas vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu nacionā­lajās akreditācijas institūcijās akreditētajās laboratorijās un references labora­torijās saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem veterinārmedicīnas jomā. Ja laboratoriskie izmeklējumi tiek veikti citas Eiropas Savienības dalībvalsts laboratorijā, dzīvnieku īpašnieks/turētājs nodrošina šo izmeklējumu testēšanas pārskatu sagatavošanu valsts valodā.

2

Juridiskais birojs

Aizstāt 15.panta trešajā daļā vārdus “īpašnieks/turētājs” ar vārdiem “īpašnieks vai turētājs”;

Atbalstīts

Redakcionāli precizēts

6. Papildināt 15.pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Laboratoriskos izmeklējumus attiecībā uz valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām veic Latvijas vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālajās akreditācijas institūcijās akreditētajās laboratorijās un references laboratorijās saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem veterinārmedicīnas jomā. Ja laboratoriskie izmeklējumi tiek veikti citas Eiropas Savienības dalībvalsts laboratorijā, dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nodrošina šo izmeklējumu testēšanas pārskatu sagatavošanu valsts valodā.

(4) Pārtikas un veterinārais dienests, izvērtējot laboratorisko izmeklējumu rezultātus, piešķir novietnēm un akvakultūras dzīvnieku audzētavām statusu attiecībā uz dzīvnieku veselības stāvokli par valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību esību vai neesību tajās saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzību, kontroli, profilaksi un apkarošanu."

3

Juridiskais birojs

Izteikt 15.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pārtikas un veterinārais dienests pēc laboratorisko izmeklējumu rezultātu un dzīvnieku veselības stāvokļa izvērtēšanas, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzību, kontroli, profilaksi un apkarošanu piešķir no dzīvnieku infekcijas slimībām brīvas vai šo slimību skartas novietnes vai akvakultūras dzīvnieku audzētavas statusu”.

Atbalstīts

(4) Pārtikas un veterinārais dienests pēc laboratorisko izmeklējumu rezultātu un dzīvnieku veselības stāvokļa izvērtēšanas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzību, kontroli, profilaksi un apkarošanu piešķir no dzīvnieku infekcijas slimībām brīvas vai šo slimību skartas novietnes vai akvakultūras dzīvnieku audzētavas statusu.”

18.pants. (1) Valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas un uzraudzības programmas īstenošanai Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgās teritoriālās struktūrvienības vadītājs konkursa kārtībā pilnvaro praktizējošus veterinārārstus. Konkursa noteikumus un pilnvarojuma līguma veidlapas paraugu apstiprina Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors.

7. Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

"18.pants. Valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību uzrau­dzības un apkarošanas programmas īstenošanai Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā pilnvaro praktizējošus veterinārārstus."

7. Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

“18.pants. Valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības un apkarošanas programmas īstenošanai Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā pilnvaro praktizējošus veterinārārstus.”

(2) (Izslēgta ar 18.12.2008. likumu).

 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.04.2004. likumu)

25.pants. Ministru kabinets nosaka:

1) veterinārās prasības attiecībā uz dzīvnieku, dzīvnieku spermas, olšūnu, embriju un dzīvnieku izcelsmes produktu apriti;

2) (izslēgts ar 28.10.2004. likumu);

3) dzīvnieku kapsētu iekārtošanas, uzturēšanas, darbības izbeigšanas un likvidēšanas kārtību;

4) kārtību, kādā valstī veic to infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki;

5) dzīvnieku, dzīvnieku spermas, olšūnu, embriju un dzīvnieku izcelsmes produktu kontroles un uzraudzības kārtību tirdzniecībā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm;

6) dzīvnieku reģistrācijas kārtību;

7) kārtību, kādā izsniedz dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu veterināros (veselības) sertifikātus;

8) kārtību, kādā veic salmonelozes un citu ar pārtikas produktiem pārnēsājamu infekcijas slimību kontroli mājputnu ganāmpulkos, kas paredzēti pārtikas produktu iegūšanai nelielā apjomā un tiešajai piegādei galapatērētājam;

9) kārtību, kādā veic uzraudzību un informācijas apmaiņu par infekcijas slimībām, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki, par šo slimību ierosinātājiem, kā arī par šo ierosinātāju antimikrobo rezistenci;

10) veterinārās prasības attiecībā uz akvakultūras dzīvniekiem un no tiem iegūtajiem produktiem, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu;

11) valsts veterinārās uzraudzības objektu reģistrācijas kārtību;

12) prasības veterinārmedicīnas un dzīvnieku izcelsmes pārtikas nekaitīguma jomā atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem;

13) (izslēgts ar 03.06.2010. likumu);

14) govju, cūku, aitu un kazu mākslīgās apsēklošanas pakalpojumu sniedzēja minimālo aprīkojumu;

15) (izslēgts ar 03.06.2010. likumu);

16) reģistrēto dzīvnieku datubāzēs esošās informācijas izmantošanas kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2001 likumu, 12.06.2003. likumu, 01.04.2004. likumu, 28.10.2004. likumu, 30.03.2006. likumu  un 18.12.2008. likumu)

8. Papildināt 25.pantu ar 17. un 18.punktu šādā redakcijā:

"17) valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības, kontroles un apkarošanas kārtību;

8. Papildināt 25.pantu ar 17. un 18.punktu šādā redakcijā:

“17) valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības, kontroles un apkarošanas kārtību;

18) ziņojamo, reģistrējamo un valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību sarakstu un kārtību, kādā dzīvnieku īpašnieks/turētājs, juridiskā persona, kuras uzņēmumā tiek veikti laboratoriskie izmeklējumi, vai tās pilnvarota persona, praktizējošs veterinārārsts vai jebkura cita persona, kuras rīcībā ir attiecīga informācija, ziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam par ziņojamām, reģistrējamām un valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām."

4

Juridiskais birojs

Aizstāt 25.panta 18.punktā vārdus “īpašnieks/turētājs” ar vārdiem “īpašnieks vai turētājs”.

Atbalstīts

18) ziņojamo, reģistrējamo un valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību sarakstu un kārtību, kādā dzīvnieku īpašnieks vai turētājs, juridiskā persona, kuras uzņēmumā tiek veikti laboratoriskie izmeklējumi, vai tās pilnvarota persona, praktizējošs veterinārārsts vai jebkura cita persona, kuras rīcībā ir attiecīga informācija, ziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam par ziņojamām, reģistrējamām un valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām.”

V nodaļa
Valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību (izņemot epizootijas) apkarošana

38.pants. (1) Dzīvnieku īpašniekam ir tiesības saņemt zaudējumu kompensāciju par:

1) govju tuberkulozes, govju un kazu brucelozes un govju enzootiskās leikozes apkarošanas laikā radītajiem zaudējumiem - līdz 50 procentiem no kautproduktu vidējās vērtības;

9. Izslēgt 38.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus "un govju enzootiskās leikozes".

9. Izslēgt 38.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus “un govju enzootiskās leikozes”.

2) transmisīvo sūkļveida encefalopātiju uzliesmojuma apkarošanas laikā nokautajiem vai nogalinātajiem dzīvniekiem, kā arī dzīvniekiem, kuri, pastāvot aizdomām par saslimšanu, tiek nogalināti diagnozes noskaidrošanai, iznīcinātajiem kautķermeņiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem, embrijiem un olšūnām;

3) salmonelozes uzliesmojuma apkarošanas laikā iznīcinātajiem cāļiem, jaunputniem vai pieaugušajiem putniem, iznīcinātajām olām, kas paredzētas patēriņam cilvēku uzturā un inkubēšanai, produktiem, kas paredzēti patēriņam cilvēku uzturā, kā arī par dzīvnieku barību;

4) akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas laikā veikto akvakultūras dzīvnieku iznīcināšanu, infekcijas slimību apkarošanas procesā radītajiem zaudējumiem akvakultūras dzīvnieku audzētavas materiāltehniskajā aprīkojumā, kā arī akvakultūras dzīvnieku audzētavā veiktās dezinfekcijas izmaksām.

(2) Ministru kabinets nosaka dzīvnieku infekcijas slimības, kuru gadījumā tiek izmaksāta šā panta pirmajā daļā paredzētā kompensācija, un kārtību, kādā šo kompensāciju piešķir un saņem.

(3) (Izslēgta ar 18.12.2008. likumu).

(4) (Izslēgta ar 18.12.2008. likumu).

(01.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.2006. likumu un 18.12.2008. likumu)

VI nodaļa
Dzīvnieku izcelsmes produktu aprites valsts uzraudzība

40.pants. (1) Personu, kura ir iesaistīta:

1) dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apritē, atzīst vai reģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā, ja tā atbilst prasībām, kas noteiktas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regulā (EK) Nr.852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (turpmāk - Parlamenta un Padomes regula Nr.852/2004), Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regulā (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (turpmāk - Parlamenta un Padomes regula Nr.853/2004), un Pārtikas aprites uzraudzības likumā;

10. Svītrot 40.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus un skaitļus "ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (turpmāk – Parla­menta un Padomes regula Nr.853/2004)".

10. 40.pantā:

izslēgt pirmās daļas 1.punktā vārdus un skaitļus “ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (turpmāk — Parlamenta un Padomes regula Nr.853/2004)”;

2) blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, apritē, atzīst vai reģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā. Šī persona darbojas Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā saskaņā ar Parlamenta un Padomes 2002.gada 3.oktobra regulu (EK) Nr.1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam.

11. Izteikt 40.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, apritē, atzīst un reģistrē, kā arī atļaujas darbībām, kas noteiktas Parlamenta un Padomes regulā Nr.1069/2009 un Komisijas regulā Nr.142/2011, izsniedz Pārtikas un veterinārais dienests. Blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, apritē iesaistītā persona, kura saņēmusi atļauju, darbojas Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā saskaņā ar Parlamenta un Padomes regulu Nr.1069/2009 un Komisijas regulu Nr.142/2011."

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, apritē, atzīst un reģistrē, kā arī atļaujas darbībām, kas noteiktas Parlamenta un Padomes regulā Nr.1069/2009 un Komisijas regulā Nr.142/2011, izsniedz Pārtikas un veterinārais dienests. Blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, apritē iesaistītā persona, kura saņēmusi atļauju, darbojas Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā saskaņā ar Parlamenta un Padomes regulu Nr.1069/2009 un Komisijas regulu Nr.142/2011.”;

(2) Valsts veterinārā uzraudzība ietver:

1) šā panta pirmajā daļā noteiktās personas plānveida un ārpuskārtas kontroli atbilstoši veterinārmedicīnas jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām;

2) šīs uzraudzības ietvaros veicamās laboratoriskās pārbaudes;

3) atliekvielu kontroles programmas izpildi;

4) tādas personas kontroli, kura nodarbojas ar dzīvnieku turēšanu, kaušanu, nomedīto savvaļas dzīvnieku vai ierobežotās platībās turētu savvaļas sugu dzīvnieku gaļas iegūšanu, gaļas sadalīšanu, gaļas sasaldēšanu vai uzglabāšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku veselību, labturību, dzīvnieku barības apriti, pārtikas aprites drošumu un higiēnu un blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, apriti.

(3) Dzīvnieku izcelsmes produktu aprites valsts uzraudzību finansē no valsts budžeta.

12. Izteikt 40.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Šā panta pirmajā daļā noteiktās personas valsts veterināro uzraudzību finansē no valsts budžeta."

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā panta pirmajā daļā noteiktās personas valsts veterināro uzraudzību finansē no valsts budžeta.”

(4) Blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, savākšana, transportēšana, uzglabāšana, pārstrāde un iznīcināšana notiek saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem. Pārtikas un veterinārais dienests ir kompetentā iestāde, kurai ir tiesības noteikt izņēmumu saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.

(5) Blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, īpašnieks nodrošina to savākšanu, uzglabāšanu, transportēšanu, pārstrādi un iznīcināšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2001 likumu, 12.06.2003. likumu, 01.04.2004. likumu, 28.10.2004. likumu, 30.03.2006. likumu un 18.12.2008. likumu)

13. Papildināt VI nodaļu ar 42.¹ pantu šādā redakcijā:

"42.¹ pants. (1) Ministru kabinets blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, aprites valsts uzraudzības jomā nosaka:

1) blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, apritē iesaistītās personas reģistrācijas un reģistrācijas anulēšanas kārtību;

2) uzņēmumu un iekārtu atzīšanas un atzīšanas anulēšanas kārtību;

3) Parlamenta un Padomes regulā Nr.1069/2009 un Komisijas regulā Nr.142/2011 noteikto darbību ar blakusproduktiem, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, atļaušanas un aizliegšanas kārtību.

(2) Ministru kabinets nosaka veselības aizsardzības un veterinārās prasības blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, apritei."

Redakcionāli precizēts

11. Papildināt VI nodaļu ar 42.¹ pantu šādā redakcijā:

“42.¹ pants. (1) Ministru kabinets blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, aprites valsts uzraudzības jomā nosaka:

1) blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, apritē iesaistīto personu reģistrācijas un reģistrācijas anulēšanas kārtību;

2) uzņēmumu un iekārtu atzīšanas un atzīšanas anulēšanas kārtību;

3) Parlamenta un Padomes regulā Nr.1069/2009 un Komisijas regulā Nr.142/2011 noteikto darbību ar blakusproduktiem, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, atļaušanas un aizliegšanas kārtību.

(2) Ministru kabinets nosaka veselības aizsardzības un veterinārās prasības attiecībā uz blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, apriti.”

VII nodaļa
Veterinārā ekspertīze
(Nodaļas nosaukums 18.12.2008. likuma redakcijā)

43.pants. Pārtikas un veterinārais dienests veic dzīvnieku pirmskaušanas apskati un pēckaušanas veterināro ekspertīzi saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regulā (EK) Nr.854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (turpmāk - Parlamenta un Padomes regula Nr.854/2004).

(18.12.2008. likuma redakcijā)

14. Svītrot 43.pantā vārdus un skaitļus "ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (turpmāk – Parlamenta un Padomes regula Nr.854/2004)."

12. Izslēgt 43.pantā vārdus un skaitļus “ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (turpmāk — Parlamenta un Padomes regula Nr.854/2004)”.

47.pants. (1) Pārtikas un veterinārais dienests veterinārās ekspertīzes, veterinārās uzraudzības un zvejas produktu pārbaudes veikšanai konkursa kārtībā izvēlas un pilnvaro personas, kuras Pārtikas un veterinārā dienesta noteiktajā kārtībā saņēmušas apliecību par tiesībām veikt kontroli atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku veselību, labturību, dzīvnieku barības apriti, pārtikas aprites drošumu, higiēnu un blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, apriti.

15. Svītrot 47.pantu.

13. Izslēgt 47.pantu.

(2) Veterinārārstam var būt palīgi, kuri ir apmācīti saskaņā ar prasībām, kas noteiktas regulā (EK) Nr.854/2004, un kuriem ir Pārtikas un veterinārā dienesta izsniegta apliecība.

(3) (Izslēgta ar 30.03.2006. likumu).

(4) (Izslēgta ar 18.12.2008. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, 01.04.2004. likumu, 30.03.2006. likumu un 18.12.2008. likumu)

VIII nodaļa
Veterinārā kontrole uz valsts robežas un muitas noliktavās

52.pants. (1) (1) Veterināro kontroli uz valsts robežas, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās veic Pārtikas un veterinārais dienests.

(2) Personu bagāžu un privātus sūtījumus, kas satur dzīvnieku izcelsmes produktus, kā arī mājas (istabas) dzīvniekus valsts robežas muitas kontroles punktos kontrolē Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar Komisijas 2004.gada 16.aprīļa regulu Nr.745/2004, ar ko nosaka pasākumus attiecībā uz pašu patēriņam paredzēto dzīvnieku izcelsmes produktu ievedumiem, un Parlamenta un Padomes (EK) 2003.gada 26.maija regulu Nr.998/2003 par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas mājas (istabas) dzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, un ar kuru groza Padomes direktīvu 92/65/EEK.

16. Aizstāt 52.panta otrajā daļā vārdus un skaitļus "Komisijas 2004.gada 16.aprīļa regulu Nr.745/2004, ar ko nosaka pasākumus attiecībā uz pašu patēriņam paredzēto dzīvnieku izcelsmes produktu ievedumiem" ar vārdiem un skaitļiem "Komisijas 2009.gada 5.marta regulu (EK) Nr.206/2009 par dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Kopienā personīgam patēriņam un regulas (EK) Nr.136/2004 grozīšanu".

5

Juridiskais birojs

Likumprojekta 16.pantā (attiecībā uz likuma 52.panta otro daļu) papildināt tekstu pēc vārda “grozīšanu” ar teikumu šādā redakcijā:

“(Dokuments attiecas uz EEZ)”.

Atbalstīts

14. Aizstāt 52.panta otrajā daļā vārdus un skaitļus “Komisijas 2004.gada 16.aprīļa regulu Nr.745/2004, ar ko nosaka pasākumus attiecībā uz pašu patēriņam paredzēto dzīvnieku izcelsmes produktu ievedumiem” ar vārdiem un skaitļiem “Komisijas 2009.gada 5.marta regulu (EK) Nr.206/2009 par dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Kopienā personīgam patēriņam un regulas (EK) Nr.136/2004 grozīšanu (Dokuments attiecas uz EEZ)”.

(30.03.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. likumu)

X nodaļa
Praktizējoša veterinārārsta tiesības un pienākumi

55.pants. Praktizējošam veterinārārstam ir tiesības:

1) konkursa kārtībā noslēgt līgumu ar Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgās teritoriālās struktūrvienības vadītāju par dzīvnieku infekcijas slimību profilaktiskās uzraudzības programmā noteikto pasākumu veikšanu, paredzot apmaksu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

17. Aizstāt 55.panta 1. un 2.punktā vārdus "attiecīgās teritoriālās struktūr­vienības vadītāju" ar vārdu "ģenerāldirektoru".

15. Aizstāt 55.panta 1. un 2.punktā vārdus “attiecīgās teritoriālās struktūrvienības vadītāju” ar vārdu “ģenerāldirektoru”.

2) konkursa kārtībā noslēgt līgumu ar Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgās teritoriālās struktūrvienības vadītāju par veterinārās ekspertīzes veikšanu un saņemt darba algu attiecīgajā Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajā struktūrvienībā;

3) pēc vienošanās ar dzīvnieku īpašnieku vai darba devēju saņemt samaksu vai darba algu par dzīvnieku veterinārmedicīnisko aprūpi;

4) pārdot dzīvnieka īpašniekam vai turētājam dzīvnieka ārstēšanas kursam nepieciešamās zāles;

5) izrakstīt recepti dzīvnieka īpašniekam vai turētājam zāļu iegādei aptiekās;

6) iegādāties zāles veterinārmedicīniskās prakses vajadzībām no komersantiem, kas veic farmaceitisko vai veterinārfarmaceitisko darbību;

7) atteikties veikt veterinārmedicīnisko praksi, ja veicamais darbs neatbilst veterinārārsta profesionālajai kvalifikācijai, ir pretrunā ar šo likumu, citiem veterinārmedicīnas normatīvajiem aktiem vai veterinārā darba ētiku, kā arī tad, ja dzīvnieka īpašnieks neievēro veterinārārsta norādījumus vai nenodrošina veterinārārsta veselībai un dzīvībai nekaitīgus darba apstākļus;

8) veikt uzraudzību pār savvaļas dzīvnieku medībām karantīnas apstākļos.

 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.04.2004. likum, 28.10.2004. likumu un 18.12.2008. likumu)

56.pants. Praktizējošam veterinārārstam ir pienākums:

1) pirms prakses uzsākšanas rakstveidā informē Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgās teritoriālās struktūrvienības vadītāju;

2) sniegt neatliekamo ārstniecisko palīdzību dzīvniekiem, par kuru infekcijas slimību profilaktisko uzraudzību ir noslēgts līgums ar Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgās teritoriālās struktūrvienības vadītāju;

18. Izslēgt 56.panta 2.punktu.

16. Izslēgt 56.panta 2.punktu.

3) nekavējoties ziņot Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgās teritoriālās struktūrvienības vadītājam par valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību uzliesmojumiem vai aizdomām par tiem un rīkoties saskaņā ar dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas programmām līdz turpmākajiem valsts vecākā inspektora veterinārajā jomā rīkojumiem;

4) piedalīties valsts uzraudzībā esošo epizootiju apkarošanā pēc Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgās teritoriālās struktūrvienības vadītāja uzaicinājuma un saņemt par to samaksu;

5) rakstveidā informēt dzīvnieku īpašnieku par ierobežojumiem dzīvnieku, kā arī dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu izmantošanā pēc šo dzīvnieku medikamentozas ārstēšanas;

6) veikt veterinārā darba uzskaiti un iesniegt Pārtikas un veterinārajam dienestam tā noteiktos pārskatus;

7) ievērot veterinārmedicīniskās prakses standartus un profesionālo ētiku;

8) paaugstināt profesionālo kvalifikāciju.

 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2001 likumu, 01.04.2004. likumu un 12.06.2009. likumu)

57.pants. (1) Veterinārmedicīniskajā praksē drīkst lietot tikai valstī atļautās zāles.

(2) Prasības dzīvnieku veterinārmedicīniskās aprūpes prakses darba vietām nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.04.2004. likumu un 18.12.2008. likumu)

19. Papildināt 57.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Veterināro zāļu recepšu veidlapu izgatavošanas un uzglabāšanas, kā arī recepšu noformēšanas, izrakstīšanas un uzglabāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

17. Papildināt 57.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Veterināro zāļu recepšu veidlapu izgatavošanas un uzglabāšanas, kā arī recepšu noformēšanas, izrakstīšanas un uzglabāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

XI nodaļa
Dzīvnieku īpašnieku vai turētāju tiesības un pienākumi
(Nodaļas nosaukums 18.12.2008. likuma redakcijā)

58.pants. Dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem ir tiesības:

1) saņemt dzīvnieku veterinārmedicīnisko aprūpi;

2) saņemt atzinumu par dzīvnieku veselības stāvokli vai nobeigšanās cēloni;

3) pieprasīt praktizējoša veterinārārsta rakstveida apliecinājumu par dzīvniekiem izdarītajām veterinārmedicīniskajām darbībām un to rezultātiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2008. likumu)

20. Papildināt 58.pantu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) saņemt veterinārās ekspertīzes rezultātus par kautuvē nokautajiem dzīvniekiem."

Redakcionāli precizēts

18. Papildināt 58.pantu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) saņemt veterinārās ekspertīzes rezultātus attiecībā uz kautuvē nokautajiem dzīvniekiem.”

59.pants. Dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem ir pienākums:

1) sadarbībā ar praktizējošiem veterinārārstiem organizēt dzīvnieku infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu, izņemot valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu;

2) nodrošināt dzīvnieku labturībai nepieciešamos apstākļus, bet saslimušajiem dzīvniekiem — savlaicīgu veterinārmedicīnisko aprūpi, kā arī nodrošināt praktizējošam veterinārārstam nepieciešamos darba apstākļus un dzīvnieku fiksēšanu veterinārmedicīnisko procedūru laikā;

3) pārvadājot dzīvniekus, ievērot normatīvajos aktos noteikto kārtību;

4) uzrādīt un nodot nākamajam dzīvnieku īpašniekam dokumentus par dzīvnieku identifikāciju, reģistrāciju, veselības stāvokli un veiktajiem dzīvnieku infekcijas slimību profilaktiskajiem pasākumiem (piemēram, dzīvnieka pasi, dzīvnieka pārvietošanas deklarāciju, vakcinācijas apliecību, veterināro apliecību);

5) nodrošināt dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

6) ierobežot nepiederošu personu saskarsmi ar dzīvniekiem;

7) nodrošināt ar valsts uzraudzībā esošajām dzīvnieku infekcijas slimībām saistīto profilaktisko pasākumu izpildi noteiktajos termiņos;

8) nekavējoties ziņot:

a) praktizējošam veterinārārstam par dzīvnieka nobeigšanos, abortiem, vairāku dzīvnieku vienlaicīgas saslimšanas gadījumiem un jebkuru gadījumu, kas rada aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar infekcijas slimību;

b) komersantiem, kuri nodarbojas ar blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, savākšanu, par dzīvnieku nobeigšanās gadījumiem;

9) nokaut dzīvniekus kautuvēs saskaņā ar prasībām, kas noteiktas regulā (EK) Nr.853/2004.

10) nodrošināt dzīvnieku līķu savākšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

11) valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas gadījumos pēc Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas vai praktizējoša veterinārārsta pieprasījuma:

a) uzrādīt dzīvniekus, kā arī dzīvnieku mītnes un veterināro dokumentāciju (diagnostisko izmeklējumu un vakcinācijas aktus, diagnostiski izmeklēto un vakcinēto dzīvnieku sarakstus, laboratorisko izmeklējumu rezultātus),

b) pakļaut dzīvniekus infekcijas slimību diagnosticēšanai, ārstēšanai un profilakses pasākumiem,

c) nodrošināt dzīvnieku mītņu un iekārtu dezinfekciju,

d) nodrošināt dzīvnieku karantinēšanu un ārstēšanu, kā arī dzīvnieku likvidāciju;

12) ievērot ierobežojumus dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu izmantošanā pēc dzīvnieku medikamentozas ārstēšanas, ja tādi paredzēti apstiprinātā lietošanas pamācībā vai tos nosaka praktizējošs veterinārārsts;

13) ievērot ierobežojumus dzīvnieku barības izēdināšanā, glabāšanā un pārvadāšanā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

14) ne vēlāk kā no triju mēnešu vecuma un turpmāk vienu reizi gadā nodrošināt suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku vakcināciju pret trakumsērgu un saņemt Eiropas Savienības mājas (istabas) dzīvnieka pasi vai vakcinācijas apliecību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.01.2003. likumu, 01.04.2004. likumu, 28.10.2004. likumu, 18.12.2008. likumu un 12.06.2009. likumu)

21. Papildināt 59.pantu ar 15. un 16.punktu šādā redakcijā:

"15) nodrošināt novietnē un akvakultūras dzīvnieku audzētavā esošo dzīvnieku kustību uz citām novietnēm un akvakultūras dzīvnieku audzētavām atbilstoši piešķirtajam veselības statusam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzību, kontroli, profilaksi un apkarošanu;

Redakcionāli precizēts

19. Papildināt 59.pantu ar 15. un 16.punktu šādā redakcijā:

“15) nodrošināt novietnē un akvakultūras dzīvnieku audzētavā esošo dzīvnieku pārvietošanu uz citām novietnēm un akvakultūras dzīvnieku audzētavām atbilstoši piešķirtajam veselības statusam un saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzību, kontroli, profilaksi un apkarošanu;

16) testēšanas pārskatus par ziņojamo, reģistrējamo un valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību laboratoriskajiem izmeklējumiem glabāt trīs gadus."

Redakcionāli precizēts

16) trīs gadus glabāt testēšanas pārskatus par laboratoriskajiem izmeklējumiem attiecībā uz ziņojamām, reģistrējamām un valsts uzraudzībā esošajām dzīvnieku infekcijas slimībām.”

Pārejas noteikumi

1. Veterinārmedicīniskās prakses licences, kas izsniegtas pirms šā likuma spēkā stāšanās, paliek spēkā līdz licencē noteiktajam termiņam.

2. Veterinārfeldšeri, kuri ieguvuši vidējo speciālo izglītību līdz 1992.gadam un kuriem ir veterinārmedicīniskās prakses licence, pēc Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektora priekšlikuma teritorijās, kur nav pietiekams praktizējošu veterinārārstu skaits, var pildīt praktizējoša veterinārārsta funkcijas pēc tam, kad ir saņēmuši tiesības nodarboties ar veterinārmedicīnisko praksi.

3.  (Izslēgts ar 13.12.2001 likumu)

4. (Izslēgts ar 30.03.2006. likumu).

5. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) 1997.gada 27.marta noteikumi nr.109 "Dzīvnieku kaušanas noteikumi";

2) (izslēgts ar 01.04.2004. likumu);

3) 1998.gada 14.jūlija noteikumi nr.251 "Noteikumi par akvakultūras dzīvnieku audzētavu reģistrāciju, upju baseina zonu apstiprināšanu, akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību kontroli audzētavās un upju baseina zonās un prasībām, kas piemērojamas akvakultūras dzīvnieku piedāvājumam tirgū";

4) 1998.gada 25.augusta noteikumi nr.320 "Kārtība, kādā Latvijā ievedams piens un piena produkti";

5) 1998.gada 25.augusta noteikumi nr.323 "Dzīvnieku lipīgo slimību saraksts";

6) (izslēgts ar 01.04.2004. likumu);

7) 1999.gada 11.maija noteikumi nr.174 "Kārtība, kādā Latvijā ievedama gaļa".

6. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par veterinārmedicīnu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 29./31.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 4.nr.; 1995, 3.nr.; 1996, 24.nr.; 1997, 16.nr.).

7. Šā likuma 3.panta otrā daļa attiecībā uz sanitāro robežinspekciju un 52.pants stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

8. Līdz šā likuma 54.panta ceturtajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai Latvijas Veterinārārstu biedrība izsniedz un anulē veterinārmedicīniskās prakses licences.

9. Noteikt, ka Pārtikas un veterinārais dienests ir Valsts veterinārā dienesta tiesību un saistību pārņēmējs.

10. Šā likuma 52.pants un 53.panta 4.punkts attiecībā uz valsts uzraudzību un kontroli brīvajās noliktavās stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

(2001.gada 13.decembra likuma redakcijā)

11. Līdz 2004.gada 1.maijam Ministru kabinets izdod noteikumus, kas nosaka prasības dzīvnieku veterinārmedicīniskās aprūpes uzņēmumiem.

(2003.gada 12.jūnija likuma redakcijā)

12. Grozījumi likuma 20.panta trešajā daļā attiecībā uz veterinārā (veselības) sertifikāta nepieciešamību dzīvnieku, dzīvnieku spermas, olšūnu un embriju ievešanai un tā formas noteikšanu ar Eiropas Komisijas lēmumu un šā panta sestā un septītā daļa, likuma 25.panta 5.punkts, grozījumi likuma 41.panta otrajā daļā attiecībā uz veterinārā (veselības) sertifikāta nepieciešamību dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanai un tā formas noteikšanu ar Eiropas Komisijas lēmumu un šā panta ceturtā daļa, kā arī likuma 53.panta otrā daļa stājas spēkā ar īpašu likumu.

(2003.gada 12.jūnija likuma redakcijā)

13. Šā likuma 21.panta otrā daļa stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

(01.04.2004. likuma redakcijā)

14. Šā likuma 20.panta otrajā daļā un 25.panta 3.punktā paredzētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2004.gada 1.jūlijam.

(01.04.2004. likuma redakcijā)

15. Šā likuma normas, kurās lietots termins "komersants", piemērojamas arī attiecībā uz individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kā arī citiem uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām).

(01.04.2004. likuma redakcijā)

16. Šā likuma 21.panta trešajā daļā paredzētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2006.gada 1.janvārim.

(28.10.2004. likuma redakcijā)

17. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.janvārim izdod šā likuma 11.¹ pantā, 42.panta 2.punktā un 53.panta pirmās daļas 7.punktā paredzētos noteikumus.

(30.03.2006. likuma redakcijā)

18. Šā likuma 25.panta 9.punktā paredzētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2006.gada 1.jūlijam.

(30.03.2006. likuma redakcijā)

19. Šā likuma 25.panta 8., 10., 11. un 12.punktā paredzētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2008.gada 1.janvārim.

(30.03.2006. likuma redakcijā)

20. Ministru kabinets līdz 2009.gada 31.decembrim izdod šā likuma 25.panta 3.punktā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 31.decembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2004.gada 27.jūlija noteikumi Nr.632 "Dzīvnieku kapsētu iekārtošanas un uzturēšanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(18.12.2008. likuma redakcijā)

21. Ministru kabinets līdz 2010.gada 31.decembrim izdod šā likuma 54.panta septītajā daļā, 54.² un 54.⁷ pantā minētos noteikumus.

(03.06.2010. likuma redakcijā)

22. Līdz šā likuma 54.panta septītajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 31.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 2.septembra noteikumi Nr.493 “Kārtība, kādā izsniedz un anulē veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu.

(03.06.2010. likuma redakcijā)

22. Papildināt pārejas noteikumus ar 23.punktu šādā redakcijā:

"23. Ministru kabinets līdz 2011.gada 31.decembrim izdod šā likuma 25.panta 17. un 18.punktā, 42.¹ panta pirmajā un otrajā daļā un 57.panta trešajā daļā minētos noteikumus."

20. Papildināt pārejas noteikumus ar 23.punktu šādā redakcijā:

“23. Ministru kabinets līdz 2011.gada 31.decembrim izdod šā likuma 25.panta 17. un 18.punktā, 42.¹ panta pirmajā un otrajā daļā un 57.panta trešajā daļā minētos noteikumus.”