I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Attiecībā uz grozījumiem saistībā ar lietām par bērna prettiesisku pārvietošanu vai aizturēšanu - 2009.gada 1.jūnija Ministru prezidenta rezolūcija Nr.45/SAN-2058, ar kuru tieslietu ministram uzdots sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos sakarā ar dienesta pārbaudes komisijas, kas izveidota ar Ministru prezidenta 2009.gada 30.aprīļa rīkojumu Nr.190 „Par dienesta pārbaudi”, izteiktajiem priekšlikumiem attiecībā uz lietām par bērnu pārrobežu prettiesiskas pārvietošanas vai aizturēšanas civiltiesiskajiem aspektiem.

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

Likumprojekts ir saistīts ar Hāgas 1980.gada 25.oktobra konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (turpmāk – Hāgas 1980.gada konvencija) un Padomes 2003.gada 27.novembra Regulu Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas Nr.1347/2000 atcelšanu (turpmāk – Regula Nr.2201/2003). Hāgas 1980.gada konvencijas un Regulas Nr.2201/2003 mērķis ir nodrošināt bērnu labāko interešu ievērošanu, nodrošinot pēc iespējas ātrāku bērna atgriešanos tā pastāvīgās dzīvesvietas valstī pēc to prettiesiskas aizvešanas vai aizturēšanas. Hāgas 1980.gada konvencijas piemērošana Latvijā ir uzsākta kopš 2002.gada 1.februāra, savukārt Regulas Nr.2201/2003 piemērošana Latvijā ir uzsākta kopš 2005.gada 1.marta. No 2004.gada līdz 2009.gada 26.jūnijam ir bijušas 52 lietas par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz ārvalsti vai aizturēšanu ārvalstī, savukārt kopš 2005.gada - 15 lietas par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz Latviju vai aizturēšanu Latvijā.

          Kaut gan Hāgas 1980.gada konvencija un Regula Nr.2201/2003 Latvijā tiek piemērota jau ilgāku laiku, šobrīd Latvijā nav atrunāta īpaša kārtība tiesas nolēmumu izpildei, kas saistīti ar bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta. Šobrīd, piemēram, saskaņā ar Civilprocesa likuma (turpmāk - CPL) 557.pantu piespiedu izpildes līdzekļi ir arī citi līdzekļi, kas norādīti spriedumā. Pie tam šiem līdzekļu veidiem CPL nav atrunāta īpaša piespiedu izpildes kārtība. Tāpēc, ja tiesa piespiedu izpildes līdzekļus būs paredzējusi nolēmumā, tiesu izpildītājam šāds nolēmums būs jāpilda, piemērojot šos piespiedu līdzekļus. Var tikt piemērots arī CPL 620.pants un tajā paredzētās sekas tajos gadījumos, ja spriedumā uzlikts pienākums parādniekam izpildīt noteiktas darbības. Pie tam tiesu izpildītājs ir tiesīgs iesniegt priekšlikumu par sprieduma izpildes veida vai kārtības grozīšanu, ja ir apstākļi, kas apgrūtina tiesas sprieduma izpildi vai padara to neiespējamu (CPL  554.pants). Arī pats lietas dalībnieks ir tiesīgs izmantot CPL paredzēto iespēju lūgt grozīt nolēmuma izpildes veidu vai kārtību. Taču kā rāda prakse, šādu nolēmumu izpilde praksē bieži vien ir apgrūtināta un neskaidra, jo tam nepastāv vienota un īpaša kārtība. Tāpēc, ņemot vērā praksē pastāvošās problēmas un neskaidrības nolēmumu izpildē, kas saistīti ar bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, radās nepieciešamība izstrādāt īpašu un skaidru kārtību šādu nolēmumu izpildes jautājumos, ņemot vērā to, ka šo nolēmumu izpilde skar bērnu un viņa labākās intereses. Izstrādājot regulējumu, tika ņemts vērā ārvalsts regulējums un tiesu prakse izpildes jautājumos attiecībā uz bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta. Lielākajā daļā valstu parādniekam tiek dota iespēja nolēmumu izpildīt labprātīgi (Slovākija, Ungārija, Vācija), taču ja tas netiek darīts, parādniekam tiek uzlikts naudas sods un tiek uzsākta nolēmuma piespiedu izpilde. Tādās valstīs kā Vācija naudas sods var tikt uzlikts līdz 25000 EUR, savukārt Ungārijā - līdz 1930 EUR. Daudzās valstīs ir paredzēta arī kriminālatbildība par ļaunprātīgu izvairīšanos no nolēmuma pildīšanas (Dānija, Slovākija, Beļģija).

Izstrādājot jaunu visaptverošu regulējumu attiecībā uz lēmumu par bērnu atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, izpildi, tika konstatēts, ka gadījumos, kad bērna vecāks vai cita persona, kas prettiesiski bērnu pārvietojusi vai aizturējusi, izvairās no lēmuma par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, labprātīgas izpildes un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav citādi iespējams nodrošināt attiecīgā nolēmuma piespiedu izpildi, var rasties nepieciešamība bērnu īslaicīgi šķirt no ģimenes, lai nodrošinātu attiecīgā nolēmuma piespiedu izpildi. Šobrīd Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir noteikti gadījumi, kad bērnu var šķirt no ģimenes, tomēr Bērnu tiesību aizsardzības likums neparedz, ka bērnu var šķirt no ģimenes, lai nodrošinātu nolēmuma par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, piespiedu izpildi. Ņemot vērā, ka bērna šķiršana, kaut arī īslaicīga, no ģimenes ir būtisks bērna tiesību ierobežojums, bērna šķiršanas no ģimenes pamati ir jānosaka likumā.

Tāpat, izstrādājot jaunu visaptverošu regulējumu attiecībā uz lēmumu par bērnu atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, izpildi, tika konstatēts, ja bērns īslaicīgi tiek šķirts no ģimenes, lai nodrošinātu nolēmuma par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, piespiedu izpildi, bērna vecākam vai citai personai (ja tā ir bērnam tuvs radinieks), kas prettiesiski bērnu pārvietojusi vai aizturējusi, saglabājas tiesības izņemt bērnu no krīzes centra vai citiem drošiem apstākļiem, kur bērns nogādāts, kā arī satikties ar bērnu, tomēr tas var negatīvi ietekmēt nolēmuma par bērnu nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, turpmāko piespiedu izpildi, jo pastāv risks, ka šis vecāks vai cita persona atkal varētu prettiesiski pārvietot vai aizturēt bērnu. Ņemot vērā, ka aizliegums, kaut arī īslaicīgs, vecākam izņemt bērnu no krīzes centra vai satikties ar bērnu ir būtisks bērna tiesību ierobežojums, šāda aizlieguma pamati ir jānosaka likumā.

3. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts papildus likumprojektam „Grozījumi Civilprocesa likumā” precizē bērna īslaicīgas šķiršanas no ģimenes kārtību, lai nodrošinātu nolēmuma par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, piespiedu izpildi.

Likumprojekts papildina Bērnu tiesību aizsardzības likumu ar 27.² pantu, kas paredz, ka:

·      bērnu var šķirt no ģimenes, ja bērna vecāki dzīvo atsevišķi un ir nepieciešams nodrošināt nolēmuma par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, piespiedu izpildi (Civilprocesa likuma 620.¹³ pants);

·     bērns šķirams no ģimenes, ja bērna vecāks vai cita persona, kas prettiesiski bērnu pārvietojusi vai aizturējusi, lēmumu par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, nav izpildījusi labprātīgi vai tiesu izpildītāja paziņojumā norādītajā termiņā un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav bijis iespējams nodrošināt attiecīgā nolēmuma piespiedu izpildi, nešķirot bērnu no ģimenes;

·     šķirot bērnu no ģimenes, bāriņtiesa nodrošina bērna personisko interešu un tiesību aizsardzību un, ja bērns tiek nodots bāriņtiesas pārstāvim turpmāku darbību veikšanai gadījumos, kad nolēmuma piespiedu izpildē nepiedalās piedzinējs, bērna nogādāšanu krīzes centrā vai citos drošos apstākļos, ja bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, nav iespējams veikt nekavējoties;

·     nogādājot bērnu krīzes centrā vai citos drošos apstākļos, bāriņtiesa var atteikties paziņot bērna vecākam vai citai personai, kas prettiesiski bērnu pārvietojusi vai aizturējusi, vai tā tuviem radiniekiem bērna atrašanās vietu vai aizliegt bērna vecākam vai citai personai, kas prettiesiski bērnu pārvietojusi vai aizturējusi, vai tā tuviem radiniekiem satikties ar bērnu un izņemt bērnu no krīzes centra vai citiem drošiem apstākļiem, ja šīs personas var radīt draudus nolēmuma par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, turpmākai piespiedu izpildei un bērna sagatavošanai, lai viņu nogādātu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta.  

Paredzēts, ka likumprojekts pēc pieņemšanas stāsies spēkā 2010.gada 1.maijā.

 4. Cita informācija

Nav attiecināms

 II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

  Nav attiecināms.

2. Ekonomiskā ietekme

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

  Nav attiecināms.

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

  Nav attiecināms.

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Likumprojekts papildus likumprojektam „Grozījumi Civilprocesa likumā” precizē bērna īslaicīgas šķiršanas no ģimenes kārtību, lai nodrošinātu nolēmuma par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, piespiedu izpildi un bāriņtiesas tiesības atteikties paziņot bērna vecākam vai citai personai, kas prettiesiski bērnu pārvietojusi vai aizturējusi, vai tā tuviem radiniekiem bērna atrašanās vietu vai aizliegt bērna vecākam vai citai personai, kas prettiesiski bērnu pārvietojusi vai aizturējusi, vai tā tuviem radiniekiem satikties ar bērnu vai izņemt bērnu no krīzes centra vai citiem drošiem apstākļiem.

 Likumprojekts attiecas uz jebkurām personām, kuras ir iesaistītas tiesvedībā Latvijā, ja vien šo tiesvedības procesu ietvaros ir izlemjami jautājumi par bērna prettiesisku aizturēšanu vai aizvešanu.

 Likumprojekts nodrošina gan personas, gan tiesību piemērotājus ar skaidrāku regulējumu lietās par bērna prettiesisku aizturēšanu vai aizvešanu. 

Likumprojekts nepalielinās administratīvo slogu fiziskām personām, bet papildus likumprojektam „Grozījumi Civilprocesa likumā” un likumprojektam „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” radīs skaidru mehānismu, kādā tiek nodrošināta nolēmuma par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, piespiedu izpilde, līdz ar to veicinot personu, kuru labā minētais nolēmums pieņemts, tiesību aizsardzību un realizāciju. 

5. Sociālā ietekme:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

Nav attiecināms.

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē 

  Nav attiecināms.

7. Cita ietekme

  Nav.

 III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

 Rādītāji

 2010. gads

 Turpmākie trīs gadi

2011.

2012.

 2013.

 1

 2

 3

 4

 5

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

 4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

 5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

  Nav attiecināms.

 6. Cita informācija 

  Nav attiecināms.

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Likumprojekts tiek virzīts vienlaicīgi ar likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”, lai precizētu likumprojektā „Grozījumi Civilprocesa likumā” noteikto. Vienlaikus tiek virzīti arī grozījumi Bāriņtiesu likumā. Lai varētu uzsākt kriminālprocesu pret parādnieku sakarā ar viņa ļaunprātīgu izvairīšanos no nolēmuma par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, piespiedu izpildes, paredzēts arī Saeimā likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” izskatīšanas laikā iesniegt priekšlikumus grozījumiem Krimināllikuma 168.pantā.  

 2. Cita informācija

  Nav.

 V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts veicinās Latvijas saistību izpildi pret Eiropas Savienību, jo nodrošinās pārskatāmāku un efektīvāku Eiropas Savienības instrumentu piemērošanu.

 2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Likumprojekts zināmā mērā veicinās Latvijas saistību izpildi pret Hāgas Starptautisko privāttiesību konferenci, veicinot efektīvāku Hāgas 1980.gada konvencijas piemērošanu, kā arī Eiropas Padomi un Apvienoto Nāciju Organizāciju.

 3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

Saistības, kas izriet no Hāgas 1980.gada konvencijas,  Eiropas cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (8.pants) un no tās izrietošās Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras, kā arī ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (17.pants) un ANO Konvencijas par bērna tiesībām (3.pants).

 4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

Nav attiecināms.

2.tabula

 Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

 Komentāri

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

 5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms.

 6. Cita informācija

Nav attiecināms.

 VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

Likumprojekts saskaņots ar Latvijas Pašvaldību savienību.

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Nav attiecināms.

Likumprojekts saskaņots ar Latvijas Pašvaldību savienību.

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav notikuši.

 4. Konsultācijas ar ekspertiem

Likumprojekts ir izstrādāts Tieslietu ministrijas speciāli izveidotajā darba grupā (Tieslietu ministrijas 2009.gada 6.aprīļa rīkojums Nr.1-1/98 „Par darba grupas izveidi grozījumu Civilprocesa likumā un citos tiesību aktos izstrādei saistībā ar tiesas nolēmumu piespiedu izpildi, kas saistīti ar aizgādības, saskarsmes tiesību nodrošināšanu vai bērna atgriešanos ārvalstī”), kuras sastāvā bez Tieslietu ministrijas un Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas pārstāvjiem piedalījās gan rajona (pilsētas) tiesas tiesneši, Tiesu izpildītāju padomes pārstāvji, Tiesībsarga biroja pārstāvis, Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs, Valsts policijas pārstāvji.

Kopumā minētajā darba grupā ir panākta vienošanās par likumprojekta noteikumiem, lielā mērā ņemot vērā dažādu juridisko profesiju pārstāvju izteiktos viedokļus par likumprojekta noteikumiem.

 5. Cita informācija

Nav.

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunu valsts institūciju veidošana nav nepieciešama, bāriņtiesas funkcijas tiks precizētas, bāriņtiesu paredzamie izdevumi, kas saistīti ar bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kur ir bērna dzīvesvieta, tiks segti no piedzinēja iemaksām (skat., likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”).

Normatīvā akta izpilde iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Saskaņā ar likumu „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

Normatīvais akts tiks publicēts izdevumā „Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs”, kā arī ievietots normatīvo aktu informācijas sistēmā „NAIS” un bezmaksas datu bāzē www.likumi.lv.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Bāriņtiesas lēmumus un faktisko rīcību saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 49.panta otro daļu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

  Nav.