2011. gada ____ jūnijā
Nr. 9/4_____________________
Saeimas Prezidijam
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (reģ.nr.33/Lp10) izskatīšanai 2.lasījumā.
Pielikumā: likumprojekts 2.lasījumam un priekšlikumu apkopojums uz ____lpp.
Ar cieņu
priekšsēdētāja Ingrīda Circene
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija
Likumprojekts otrajam lasījumam
Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā
(reģ.nr.33/Lp10)
Spēkā esošā likuma redakcija |
Pirmā lasījuma redakcija |
Nr. p.k. |
Priekšlikumi(7) |
Komisijas atzinums |
Komisijas atbalstītā redakcijaotrajam lasījumam |
|
Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā |
|
|
|
Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā |
|
Izdarīt Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 8., 12.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 6., 12.nr.; 2004, 12.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 22.nr.; 2007, 9.nr.; 2008, 15.nr.; 2009, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 175.nr.) šādu grozījumu: |
|
|
|
Izdarīt Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 8., 12.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 6., 12.nr.; 2004, 12.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 22.nr.; 2007, 9.nr.; 2008, 15.nr.; 2009, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 175.nr.) šādu grozījumu: |
27.pants. Bērna šķiršana no ģimenes |
Papildināt likumu ar 27.2 pantu šādā redakcijā: “27.2 pants. Bērna šķiršana no ģimenes, lai nodrošinātu nolēmuma par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, izpildi |
1. |
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 27.2 pantu kā 27.1 pantu un tā nosaukumu šādā redakcijā: “27.1 pants. Bērna šķiršana no ģimenes, lai izpildītu nolēmumu par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta”. |
Atbalstīts |
Papildināt likumu ar 27.1 pantu šādā redakcijā: “27.1 pants. Bērna šķiršana no ģimenes, lai izpildītu nolēmumu par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta |
|
(1) Bērnu var šķirt no ģimenes, ja bērna vecāki dzīvo atsevišķi un ir nepieciešams nodrošināt nolēmuma par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, piespiedu izpildi (Civilprocesa likuma 620.13 pants). |
2. |
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 27.2 panta pirmajā daļā vārdus „nepieciešams nodrošināt nolēmuma” ar vārdiem „nepieciešama nolēmuma”. |
Atbalstīts Red.prec. |
(1) Bērnu var šķirt no ģimenes, ja bērna vecāki dzīvo atsevišķi un ir nepieciešama nolēmuma par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, piespiedu izpilde (Civilprocesa likuma 620.13 pants). |
|
(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā bērns šķirams no ģimenes, ja bērna vecāks vai cita persona, kas prettiesiski bērnu pārvietojusi vai aizturējusi, lēmumu par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, nav izpildījusi labprātīgi vai tiesu izpildītāja paziņojumā norādītajā termiņā un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav bijis iespējams nodrošināt attiecīgā nolēmuma piespiedu izpildi, nešķirot bērnu no ģimenes. |
|
|
|
(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā bērns šķirams no ģimenes, ja bērna vecāks vai cita persona, kas prettiesiski bērnu pārvietojusi vai aizturējusi, lēmumu par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, nav izpildījusi labprātīgi vai tiesu izpildītāja paziņojumā norādītajā termiņā un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav bijis iespējams nodrošināt attiecīgā nolēmuma piespiedu izpildi, nešķirot bērnu no ģimenes. |
|
(3) Šķirot bērnu no ģimenes, ja bērna vecāki dzīvo atsevišķi un ir nepieciešams nodrošināt nolēmuma par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, piespiedu izpildi (Civilprocesa likuma 620.13 pants), bāriņtiesa nodrošina bērna personisko interešu, kā arī tiesību aizsardzību un, ja bērnu nodod bāriņtiesas pārstāvim turpmāku darbību veikšanai gadījumos, kad nolēmuma piespiedu izpildē nepiedalās piedzinējs, – bērna nogādāšanu krīzes centrā vai citos drošos apstākļos, ja bērnu nav iespējams nekavējoties nogādāt atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta. |
3. 4. |
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 27.2 panta trešajā daļā vārdus „nepieciešams nodrošināt nolēmuma” ar vārdiem „nepieciešama nolēmuma”. Deputāte I.Šlesere Likumprojekta 27.2 pantā: papildināt trešo daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā: „Krīzes centrā bērnu var ievietot tikai gadījumos, ja apdraudēta bērna veselība vai dzīvība.” |
Atbalstīts Red.prec. Neatbalstīts |
(3) Šķirot bērnu no ģimenes, ja bērna vecāki dzīvo atsevišķi un ir nepieciešama nolēmuma par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, piespiedu izpilde (Civilprocesa likuma 620.13 pants), bāriņtiesa nodrošina bērna personisko interešu, kā arī tiesību aizsardzību un, ja bērnu nodod bāriņtiesas pārstāvim turpmāku darbību veikšanai gadījumos, kad nolēmuma piespiedu izpildē nepiedalās piedzinējs, – bērna nogādāšanu krīzes centrā vai citos drošos apstākļos, ja bērnu nav iespējams nekavējoties nogādāt atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta. |
|
(4) Nogādājot bērnu krīzes centrā vai citos drošos apstākļos šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā, bāriņtiesa var atteikties paziņot bērna vecākam vai citai personai, kas prettiesiski bērnu pārvietojusi vai aizturējusi, vai viņa tuviem radiniekiem bērna atrašanās vietu vai aizliegt bērna vecākam vai citai personai, kas prettiesiski bērnu pārvietojusi vai aizturējusi, vai viņa tuviem radiniekiem satikties ar bērnu un izņemt bērnu no krīzes centra vai citiem drošiem apstākļiem, ja šīs personas var radīt draudus nolēmuma par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, turpmākai piespiedu izpildei un bērna sagatavošanai, lai viņu nogādātu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta.” |
5. 6. 7. |
Deputāte I.Šlesere Likumprojekta 27.2 pantā: ceturtajā daļā aiz vārdiem „un izņemt bērnu no krīzes centra” izslēgt vārdus „vai citiem drošiem apstākļiem, ja šīs personas var radīt draudus nolēmuma par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, turpmākai piespiedu izpildei un bērna sagatavošanai, lai viņu nogādātu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta.” Deputāte I.Šlesere Likumprojekta 27.2 pantā: papildināt pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā: „(5) Bāriņtiesa pieņemot lēmumu, noskaidro bērna viedokli, ja viņš spēj to formulēt.” Deputāte I.Šlesere Likumprojekta 27.2 pantā: papildināt pantu ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā: „(6) Bērna, kas ir Latvijas Republikas pilsonis vai nepilsonis, prettiesiskas pārvietošanas pāri robežai uz ārvalsti vai aizturēšanas ārvalstī (77.1 nodaļa) gadījumos un bērna prettiesiskas pārvietošanas pāri robežai uz Latviju vai aizturēšanas Latvijā gadījumos, valsts nodrošina juridisko palīdzību juridiska rakstura jautājuma risināšanai ārpus tiesas un tiesā aizskarto bērna tiesību aizsardzībai.” |
Neatbalstīts Neatbalstīts Neatbalstīts |
(4) Nogādājot bērnu krīzes centrā vai citos drošos apstākļos šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā, bāriņtiesa var atteikties paziņot bērna vecākam vai citai personai, kas prettiesiski bērnu pārvietojusi vai aizturējusi, vai viņa tuviem radiniekiem bērna atrašanās vietu vai aizliegt bērna vecākam vai citai personai, kas prettiesiski bērnu pārvietojusi vai aizturējusi, vai viņa tuviem radiniekiem satikties ar bērnu un izņemt bērnu no krīzes centra vai citiem drošiem apstākļiem, ja šīs personas var radīt draudus nolēmuma par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, turpmākai piespiedu izpildei un bērna sagatavošanai, lai viņu nogādātu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta.” |
|
Likums stājas spēkā 2010.gada 1.maijā. |
|
|
|
Likums stājas spēkā 2010.gada 1.maijā. |
Komisijas atbalstītā redakcija
otrajam lasījumam
Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā
Izdarīt Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 8., 12.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 6., 12.nr.; 2004, 12.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 22.nr.; 2007, 9.nr.; 2008, 15.nr.; 2009, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 175.nr.) šādu grozījumu:
Papildināt likumu ar 27.1 pantu šādā redakcijā:
“27.1 pants. Bērna šķiršana no ģimenes, lai izpildītu nolēmumu par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta
(1) Bērnu var šķirt no ģimenes, ja bērna vecāki dzīvo atsevišķi un ir nepieciešama nolēmuma par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, piespiedu izpilde (Civilprocesa likuma 620.13 pants).
(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā bērns šķirams no ģimenes, ja bērna vecāks vai cita persona, kas prettiesiski bērnu pārvietojusi vai aizturējusi, lēmumu par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, nav izpildījusi labprātīgi vai tiesu izpildītāja paziņojumā norādītajā termiņā un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav bijis iespējams nodrošināt attiecīgā nolēmuma piespiedu izpildi, nešķirot bērnu no ģimenes.
(3) Šķirot bērnu no ģimenes, ja bērna vecāki dzīvo atsevišķi un ir nepieciešama nolēmuma par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, piespiedu izpilde (Civilprocesa likuma 620.13 pants), bāriņtiesa nodrošina bērna personisko interešu, kā arī tiesību aizsardzību un, ja bērnu nodod bāriņtiesas pārstāvim turpmāku darbību veikšanai gadījumos, kad nolēmuma piespiedu izpildē nepiedalās piedzinējs, — bērna nogādāšanu krīzes centrā vai citos drošos apstākļos, ja bērnu nav iespējams nekavējoties nogādāt atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta.
(4) Nogādājot bērnu krīzes centrā vai citos drošos apstākļos šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā, bāriņtiesa var atteikties paziņot bērna vecākam vai citai personai, kas prettiesiski bērnu pārvietojusi vai aizturējusi, vai viņa tuviem radiniekiem bērna atrašanās vietu vai aizliegt bērna vecākam vai citai personai, kas prettiesiski bērnu pārvietojusi vai aizturējusi, vai viņa tuviem radiniekiem satikties ar bērnu un izņemt bērnu no krīzes centra vai citiem drošiem apstākļiem, ja šīs personas var radīt draudus nolēmuma par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, turpmākai piespiedu izpildei un bērna sagatavošanai, lai viņu nogādātu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta.”
Likums stājas spēkā 2010.gada 1.maijā.