Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam””

1.

Likuma teksts

2.

Likumprojekta anotācija

3.

Ministru kabineta sēdes protokola Nr.21 1.§ izraksts

4.

1.pielikums „Valsts konsolidētais budžets 2011.gadam”

5.

2.pielikums „Valsts budžeta ieņēmumi”

6.

3.pielikums „Valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta kopsavilkums”

7.

4.pielikums „Valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām”

8.

5.pielikums „Valsts speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām”

9.

6.pielikums „Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”

10.

7.pielikums „Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību speciālajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām un sanatorijas tipa internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem”

11.

8.pielikums „Valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamais apjoms”

12.

Paskaidrojumi

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Saskaņā ar Likumā par budžetu un finanšu vadību noteikto budžets ir līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm. Tas ir valdības finansiālās darbības un vadības pamatā. Budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kādi līdzekļi nepieciešami valdībai, valsts institūcijām un pašvaldībām to valsts deleģēto pienākumu izpildei, kuru finansēšana ir noteikta ar likumdošanas aktiem, nodrošinot, lai tajā laikposmā, kuram šie līdzekļi paredzēti, izdevumus segtu atbilstoši resursi.

Visi maksājumi, kas saskaņā ar likumu vai citu normatīvo aktu vai līgumu ieskaitāmi valsts budžeta ieņēmumos, ir valsts budžeta līdzekļi, kurus saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktu apropriāciju novirza valsts mērķu sasniegšanai.

Valsts budžeta izdevumus veido apropriācijas, kas noteiktas konkrētu valsts funkciju realizēšanai saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu.

Saskaņā ar Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību Valdība ir apņēmusies, pildot uzņemtās saistības pret Eiropas Komisiju (EK) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF), turpināt īstenot Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmu, nodrošināt lata kursa stabilitāti, stingru valsts budžeta disciplīnu, pakāpenisku budžeta deficīta samazināšanu līdz Māstrihtas kritērijos noteiktajiem 3 % no IKP un priekšnoteikumu izpildi Latvijas iekļaušanai eiro zonā 2014.gadā, pakāpeniski samazināt budžeta deficītu, par pamatscenāriju ņemot: 2011.gadā – 6 % no IKP, 2012.gadā – 3 % no IKP. Uzlabojoties valsts kredītreitingam, uzsākt pakāpenisku starptautiskā aizdevuma pārfinansēšanu, nodrošināt pretciklisku un ilgtspējīgu fiskālo politiku.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 28.februāra protokola Nr.12  1.§ 6.punktu Finanšu ministrijai jāsagatavo un 2011.gada 1.aprīlī jāiesniedz Ministru kabinetā likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam”” un tā paskaidrojumi.

Atbilstoši šā protokola 1.§ 7. un 8.punktam Ministru kabinetam 2011.gada 4.aprīļa ārkārtas sēdē jāapstiprina likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam”” un tā paskaidrojumi, un 5.aprīlī jāiesniedz Saeimai.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas

Ņemot vērā, ka daļa no likuma „Par valsts budžetu 2011.gadam” sagatavošanas laikā īstenotajiem fiskālās konsolidācijas pasākumiem no starptautisko aizdevēju puses netika atzīti par ilgtspējīgiem un kvalitatīviem un līdz ar to netika ieskaitīti nepieciešamajā konsolidācijas apmērā, nepieciešams sagatavot grozījumus likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam”, lai par iztrūkstošo summu veiktu vēl papildu konsolidāciju.

Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rehn 2011.gada 11.janvāra un 16.februāra vēstulē norādīja, ka pozitīvi ir vērtējama 2011.gada valsts budžetā paredzētā fiskālā konsolidācija. Tomēr, lai nodrošinātu sekmīgu Starptautiskā aizdevuma programmas mērķu sasniegšanu, ir būtiski 2011.gada budžetā veikt papildus fiskālo konsolidāciju 50 milj. latu apmērā.

3.

Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi

Nav

4.

Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.pantu valsts budžeta apropriācijas nosaka gadskārtējais valsts budžeta likums. Saskaņā ar šā likuma 21.panta ceturto daļu Ministru kabinets iesniedz Saeimai pieņemšanai grozījumus gadskārtējā valsts budžeta likumā kārtējam saimnieciskajam gadam, priekšlikumus par grozījumiem likumos, lai tie atbilstu grozījumiem gadskārtējā valsts budžeta likumā un grozījumu valsts budžeta likumā paskaidrojumu. Atbilstoši šā likuma 26.pantam valsts budžeta apropriācijas, arī to apjomus, mērķus un termiņus, var grozīt tikai tad, ja tas noteikts gadskārtējā valsts budžeta likumā un šā likuma 9. un 9.¹ pantā noteiktajos gadījumos. Izdevumus mērķiem, kas nav iekļauti pieņemtajā apropriācijā, var izdarīt vienīgi tad, ja tiek pieņemts likums par apropriācijas grozīšanu. Priekšlikumi par apropriāciju grozīšanu šādiem mērķiem iesniedzami un izskatāmi kārtībā, kāda noteikta budžeta pieprasījumiem.

5.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam”” izstrādē iesaistītas ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, sagatavojot priekšlikumus grozījumiem un paskaidrojumus.

6.

Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība

Likumprojekts sagatavots steidzamības kārtībā, izpildot Ministru kabineta 2011.gada 28.februāra un 1.marta sēdē nolemto.

7.

Cita informācija

Nav

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

1.

Sabiedrības mērķgrupa

Sabiedrības grupas, kas tieši vai pastarpināti saņem finansējumu no valsts budžeta, kā arī veic obligātos maksājumus budžetā saskaņā ar likumdošanā noteikto.

2.

Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt

Ņemot vērā budžeta grozījumu likuma projektu paketē iekļauto likumprojektu ietekmi, tieši vai pastarpināti var ietekmēt lielāko daļu sabiedrības.

3.

Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme

Likumprojekts nodrošina atbilstošas valsts fiskālās politikas īstenošanu un valsts budžeta izdevumus atbilstoši reālajai sociāli ekonomiskajai situācijai valstī un pasaulē. Ministrijas un centrālās valsts iestādes nodrošina rūpīgu esošās apropriācijas analīzi ar mērķi noteikt prioritātes savas darbības nodrošināšanai un veicamo uzdevumu efektivitātes paaugstināšanai.

Valsts konsolidētā budžeta (valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta summa, izslēdzot no ieņēmumu un izdevumu daļas savstarpējos pārskaitījumus starp šiem budžetiem) ieņēmumi prognozēti 4256,1 milj. latu, bet izdevumi – 4747,7 milj. latu.

Salīdzinājumā ar 2011.gada apstiprināto plānu likumprojektā paredzēts ieņēmumu palielinājums 102,0 milj. latu apmērā un izdevumu palielinājums 19,9 milj. latu apmērā.

Valsts konsolidētajā budžetā paredzēti šādi grozījumi:

Ÿ  precizētas valsts budžeta ieņēmumu prognozes,  izvērtējot nodokļu un nenodokļu ieņēmumu plāna izpildes tendences 2011. gada divos mēnešos, izmaiņas ekonomiskajā situācijā un prognozēs, plānotos budžeta konsolidācijas pasākumus;

Ÿ  veikts izdevumu samazinājums saskaņā ar atbalstītajiem fiskālās konsolidācijas pasākumiem;

Ÿ  Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammā 21.06.00 „Atbalsts biodegvielas ražošanas veicināšanai” tiek paredzēts papildus finansējums 16 675 743 latu apmērā, lai pilnībā izmaksātu valsts atbalstu biodegvielas ražotājiem par 2010.gadā saražoto biodegvielu;

Ÿ  samazināti valsts speciālā budžeta izdevumi, ņemot vērā atsevišķu pabalstu saņēmēju skaita vai pabalsta apmēra prognozēto samazinājumu;

Ÿ  veikta līdzekļu pārdale starp ministrijām, programmām (apakšprogrammām), kā arī starp atsevišķiem izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām;

Ÿ  atbilstoši sagaidāmajām prognozēm precizēti ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības un tiem atbilstoši izdevumi;

Ÿ  izdevumu segšanai novirzīti ārvalstu finanšu palīdzības naudas līdzekļu atlikumi uz 2011.gada 1.janvāri;

Ÿ  atbilstoši sagaidāmajām prognozēm precizēti ieņēmumi par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem un tiem atbilstoši izdevumi;

Ÿ  neatliekamu izdevumu segšanai novirzīti maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu naudas līdzekļu atlikumi uz 2011.gada 1.janvāri;

Ÿ  precizēti ministriju savstarpējie transferti.

Likumprojektā precizēts apmērs, kādā atļaut finanšu ministram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā dzēst valsts aizdevumus likvidētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) vai komercsabiedrībām.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2011.gadā prognozēti 3053,4  milj. latu un izdevumi plānoti 3339,6 milj. latu apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2011.gada apstiprināto plānu ir 31,6 milj. latu jeb 1,0%.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 1217,8 milj. latu un 1423,3  milj. latu apmērā. Valsts speciālā budžeta izdevumu samazinājums pret 2011.gada apstiprināto plānu ir 11,6 milj. latu jeb 0,8%.

ES  fondu apguve pozitīvi ietekmēs tautsaimniecības attīstību, tai skaitā eksporta apjoma pieaugumu, sekmēs Latvijas ekonomikas konkurētspējas paaugstināšanu.

Valdība ir koncentrējusi ES finansējumu, kas piešķirts valstij 2007.-2013. gadu periodam, lai palielinātu atbalstu eksportspējīgām nozarēm un infrastruktūras projektiem, kas atļauj optimizēt izmaksas tautsaimniecībai. Vienlaicīgi tiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai vienkāršotu ES fondu administrēšanas procedūras, veicinot efektīvāku  resursu izmantošanu un ātrāku  finanšu līdzekļu apriti.

Latvijai kā ES dalībvalstij ir pieejami Eiropas Savienības politiku instrumentu – ES struktūrfondu, Kohēzijas fonda, kopējās lauksaimniecības politikas un citi ES  finanšu līdzekļi, kas paredz sākotnēji valsts ieguldījumu, kas vēlāk, atbilstoši EK  noteiktajām prasībām un pamatprincipiem tiek atmaksāti valsts budžetam.

Pieejamais finansējums veicina tautsaimniecības attīstību, uzņēmējdarbības vides uzlabošanos, kā arī sekmē uzņēmumu konkurētspējas celšanu starptautiskā mērogā un administratīvo kapacitāti saistībā ar ES  procedūrām, izmantojot ES  politiku instrumentu sniegto finansiālo atbalstu.

Valsts budžetā tiek paredzēti līdzekļi sociālajām vajadzībām, tai skaitā tiek nodrošināti līdzekļi pensiju un pabalstu izmaksai.

2011.gada budžeta grozījumu fiskālās konsolidācijas pasākumi:

Palielināti ieņēmumi 21 170 601 lata apmērā, tai skaitā:

Ÿ   PVN samazinātās likmes atcelšana dabasgāzei no 12% uz 22% (samazinātā likme tiek piemērota tikai mājsaimniecībām, siltuma ražotājus tas neietekmē) ar 2011.gada 1.jūliju - 1 595 688 lati;

Ÿ   Akcīzes nodokļa atvieglojumu atcelšana dabasgāzei, kas tiek izmantota elektroenerģijas ražošanai ar 2011.gada 1.jūliju, un samazināta likme no 15,6 latiem uz 12 latiem par 1000 m3. (Dabasgāze, kuru izmanto siltumnīcās un rūpnieciskās ražošanas tehnoloģisko iekārtu darbināšanai un tehnoloģiski nepieciešamā klimata nodrošināšanai rūpnieciskās ražošanas telpās, tiks aplikta ar AN sākot ar 2014.g.1.janvāri) - 2 496 000 latu (t.sk. PVN 450 098 latu);

Ÿ   Valsts nodeva par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai un tās pārreģistrāciju. 2011.gadā fiskālajā ietekmē tiek ietverts vienreizējs pasākums - nodeva licences saņemšanai (50 tūkst. latu), kam nav ietekme uz 2012.gadu, un ilgtspējīgs pasākums - nodeva licences pārreģistrēšanai (10 tūkst. latu) – 2 550 000 latu;

Ÿ   Akcīzes nodokļa likmes pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem paaugstināšana no 890 uz 940 latiem par 100 litriem absolūtā spirta ar 2011.gada 1.jūniju – 2 250 000 latu (t.sk. PVN 410 000 latu);

Ÿ   Akcīzes nodokļa cigaretēm paaugstināšana no min. līm. 48 uz 52 latiem par 1000 cigaretēm, akcīzes nodokļa cigaretēm specifiskās likmes paaugstināšana no Ls 22,5 uz Ls 25 par 1000 cigaretēm, akcīzes nodokļa cigaretēm procentuālās likmes samazināšana no 34,5% uz 34% un akcīzes nodokļa smēķējamai tabakai paaugstināšana no 29 uz 34 latiem par 1 kg ar 2011.gada 1.jūliju -3 660 000 latu (t.sk. PVN 660 000 latu);

Ÿ   Akcīzes nodokļa degvielai (benzīnam) paaugstināšana par 2 santīmiem par litru (no 269 uz 289 latiem par 1000 litriem) pie pieņēmuma par patēriņa samazinājuma par 0,5% ar 2011.gada 1.jūniju - 4 350 000 latu (t.sk. PVN 784 426 latu);

Ÿ   Azartspēļu nodokļa likmes paaugstināšana no Ls 9600 uz Ls 10 560 par ruletes (cilindriskā spēle) — par katru ruletes rotējošajai iekārtai pievienoto spēļu galdu, un kāršu un kauliņu spēles — par katru galdu gadā, likmes paaugstināšana videospēlēm un mehāniskiem automātiem, par katra automāta katru spēles vietu — Ls 1680 uz Ls 1920 gadā ar 2011.gada 1.jūniju. No 2011.gada 1.julija atcelta marķēšanas nodeva - 804 750 latu (t.sk. pašvaldību budžetā 262 500 latu);

Ÿ   PVN samazinātās likmes medicīnisko ierīču piegādēm piemērošanas ierobežošana atbilstoši ES direktīvai (samazināto likmi piemēros tikai invalīdiem paredzētām ierīcēm) ar 2011.gada 1.jūniju - 1 500 000 latu;

Ÿ   VAS „Latvijas Valsts meži” papildus maksājums valsts budžetā par valsts kapitāla izmantošanu - 193 449 latu;

Ÿ   Akcīzes nodokļa atvieglojuma samazināšana lauksaimniecībā izmantojamai dīzeļdegvielai - tiek noteikts maksimālais litru apmērs, kas tiek izmantots lauksaimniecībā un kas tiek atbrīvots no akcīzes nodokļa saimnieciskajā gadā -– 85 495 240 litri dīzeļdegvielas ar 2011.gada 1.jūliju (Ja noteiktais maksimālais dīzeļdegvielas apmērs saimnieciskajā gadā tiek pārsniegts, tad proporcionāli samazina dīzeļdegvielas apjomu uz hektāru) –           1 745 714 lati;

Ÿ   Akcīzes nodokļa likmes cigarellām paaugstināšana līdz 50% no cigarešu minimālās akcīzes no 24 uz 26 latiem ar 2011.gada 1.jūliju - 25 000 latu (t.sk. PVN 4 508 latu).

Samazināti izdevumi 6 781 135 latu apmērā, tai skaitā:

Ministru kabinetam - 38 451 lats izdevumiem atlīdzībai Valsts kancelejai;

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam - 40 173 lati izdevumiem atlīdzībai;

Aizsardzības ministrijai - 612 232 lati, tai skaitā:

347 198 lati izdevumiem precēm un pakalpojumiem gaisa telpas novērošanas radaru tehniskā atbalsta pasākumiem, munīcijas resursu atjaunošanai un Nacionālo bruņoto spēku vienību uzturēšanas izdevumiem;

89 639 lati izdevumiem atlīdzībai;

107 558 lati izdevumiem pamatkapitāla veidošanai, atliekot plānoto Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecības mācību korpusa renovācijas darbu pabeigšanu;

67 837 lati izdevumiem precēm un pakalpojumiem, samazinot pārstāvjiem ārvalstīs noteiktos izdevumu limitus, līdz ar to samazinot dzīvokļu īres, komunālo pakalpojumu un bērnu skolas izdevumu kompensāciju;

Ārlietu ministrijai - 31 971 lats izdevumiem precēm un pakalpojumiem (sakaru pakalpojumi);

Ekonomikas ministrijai - 183 785 lati, tai skaitā:

113 153 lati izdevumiem atlīdzībai;

66 132 lati izdevumiem precēm un pakalpojumiem: administratīvajiem izdevumiem, komandējumu izdevumiem, telpu apkopei, izdevumiem kursu un semināru organizēšanai;

4500 latu kapitālajiem izdevumiem darba vietu aprīkošanai Patērētāju tiesību aizsardzības centram;

Finanšu ministrijai – 407 537 lati, tai skaitā:

107 537 lati izdevumiem atlīdzībai;

150 000 latu izdevumiem precēm un pakalpojumiem;

150 000 latu procentu izdevumiem saistībā ar Tieslietu ministrijas alternatīvo priekšlikumu par zvērinātu tiesu izpildītāju piedzīto naudas līdzekļu uzglabāšanu atsevišķā depozīta kontā Valsts kasē;

Iekšlietu ministrijai - 470 928 lati, tai skaitā:

300 000 latu izdevumiem bērna piedzimšanas pabalsta izmaksām Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm saistībā ar normatīvā regulējuma izmaiņām;

110 000 latu ar izglītības nodrošināšanu saistītiem izdevumiem – netiks veikti plānotie klašu aprīkošanas darbi Valsts policijas koledžā (Rīgā, Ezermalas ielā 8) un  Valsts policijas  koledžas reģionālajās klasēs, kā arī samazināti izdevumi inventāra iegādei klašu aprīkošanai, datortehnikas un citas biroja tehnikas uzlabošanai, telpu remonta materiālu iegādei un ar pārcelšanos saistītiem izdevumiem (izdevumi precēm un pakalpojumiem);

60 928 lati izdevumiem atlīdzībai;

Izglītības un zinātnes ministrijai - 394 037 lati, tai skaitā:

118 902 lati izdevumiem atlīdzībai ministrijā un tās padotības iestādēs;

232 210 latu izglītības inovācijas projektu īstenošanai;

42 925 lati izdevumiem atlīdzībai Valsts izglītības attīstības aģentūras darbības nodrošināšanai - ES izglītības programmu atbalstam;

Zemkopības ministrijai - 151 321 lats izdevumiem atlīdzībai;

Satiksmes ministrijai - 3 035 003 lati, tai skaitā:

35 003 lati izdevumiem atlīdzībai;

3 000 000 latu dotācijai pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu;

Labklājības ministrijai – 188 639 lati, tai skaitā:

valsts pamatbudžetā – 158 129 lati, tai skaitā:

89 718 lati izdevumi atlīdzībai, tai skaitā izdevumi atalgojumam 64 589 latu;

68 411 latu apmērā izdevumi precēm un pakalpojumiem, tai skaitā saimniecības un biroja preču iegādei, transportlīdzekļu un sakaru pakalpojumu nodrošināšanai u.c. pasākumiem;

valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā – 30 510 latu, tai skaitā:

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) izdevumiem precēm un pakalpojumiem, samazinot izdevumus darba krēslu un arhīva iegādei (8 960 latu), VSAA darbinieku apmācībai, (3 000 latu), konsultantu pakalpojumiem sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmas izstrādei (10 000 latu), tulkošanas pakalpojumiem (1 550 latu), telpu nomai (5 310 latu), VSAA telpu uzturēšanai (1 690 latu);

Tieslietu ministrijai - 138 827 lati, tai skaitā:

38 827 lati izdevumiem atlīdzībai;

100 000 latu izdevumiem sociālajiem pabalstiem, samazinot no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru;

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai – 155 377 lati, tai skaitā:

61 180 lati izdevumiem atlīdzībai;

80 324 lati izdevumiem precēm un pakalpojumiem: komandējuma izdevumiem, telpu īres izdevumiem, kancelejas preču un degvielas iegādei;

13 873 lati izdevumiem plānošanas reģionu darbības nodrošināšanai;

Kultūras ministrijai - 86  042 lati, tai skaitā:

36 042 lati izdevumiem atlīdzībai, tai skaitā 12 995 lati atlīdzības samazinājums Sabiedrības integrācijas fondam;

50 000 latu izdevumiem profesionālās mākslas pieejamībai;

Veselības ministrijai – 146 812 lati izdevumiem atlīdzībai; Mērķdotācijām pašvaldībām - 700 000 latu mērķdotācijas apjoma korekcija, saistībā ar skolēnu skaita un plūsmas izmaiņām. Ietekmes aprēķins no 2011.gada 1.septembra.

4.

Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme

Nav

5.

Administratīvās procedūras raksturojums

Nav

6.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Nav

7.

Cita informācija

Nav

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

2011. gads

Turpmākie trīs gadi (tūkst. latu)

n+1

n+2

n+3

Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

1

2

3

4

5

6

1. Budžeta ieņēmumi:

4 154 070,4

102 049,5

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpo-jumiem un citi pašu ieņēmumi (bruto)

2 971 620,8

81 807,6

1.2. valsts speciālais budžets (bruto)

1 197 571,2

20 271,8

1.3. pašvaldību budžets

2. Budžeta izdevumi:

4 727 829,3

19 903,3

2.1. valsts pamatbudžets (bruto)

3 308 004,0

31 558,9

2.2. valsts speciālais budžets (bruto)

1 434 946,8

-11 625,8

2.3. pašvaldību budžets

3. Finansiālā ietekme:

-573 758,9

82 146,2

3.1. valsts pamatbudžets

-336 383,3

50 248,7

3.2. speciālais budžets

-237 375,6

31 897,5

3.3. pašvaldību budžets

4. Finanšu līdzekļi papildu izde­vumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

X

5. Precizēta finansiālā ietekme:

X

5.1. valsts pamatbudžets

5.2. speciālais budžets

5.3. pašvaldību budžets

6. Detalizēts ieņēmumu un izdevu­mu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā):

6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins

6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

7. Cita informācija

* 2.ailē parādīti likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam” apstiprinātie dati, 3.ailē izmaiņas - salīdzinot 2011.gada grozījumu projektu ar 2011.gada sākotnējo plānu.

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam”” likumu projektu paketē ir iekļauti un jāpieņem šādi likumprojekti:

1.      Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam””

2.      Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””

3.      Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””

4.      Likumprojekts „Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”

5.      Likumprojekts „Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””

6.      Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””

7.      Likumprojekts „Grozījums Dzelzceļa likumā”

8.      Likumprojekts „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”

9.      Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””  

2.

Cita informācija

Nav

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

1.

Saistības pret Eiropas Savienību

Grozījumos finansējums Latvijas iemaksu Eiropas Savienības budžetā veikšanai saglabāts sākotnējā apmērā (130 milj. latu).

Eiropas Savienības dalībvalstu saistības veikt iemaksas nosaka Līgums par Eiropas Savienības darbību, kā arī 2003.gada maijā parakstītais Pievienošanās Eiropas Savienībai līgums, kas paredz visu pilntiesīgas dalībvalsts saistību, pienākumu un tiesību pārņemšanu līdz ar iestāšanās brīdi Eiropas Savienībā, kā rezultātā šādas dalībvalsts iemaksas veicamas katru gadu – ik mēnesi.

Iemaksu kārtību nosaka Padomes 2007.gada 7.jūnija Lēmums par Kopienu pašu resursu sistēmu (2007/436/EC, Euratom), Padomes 2000.gada 22.maija Regula (EK, Euratom) Nr. 1150/2000, ar ko īsteno Lēmumu 94/728/EC, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu,  kā arī tās grozījumi (Nr.2028/2004 ar 16.11.2004. un Nr.105/2009 ar 26.01.2009.).

2.

Citas starptautiskās saistības

Institūcijām, kurām ir noslēgti līgumi par dalību starptautiskajās organizācijās, likumprojektā ir paredzēts nepieciešamais finansējums dalības maksai.

3.

Cita informācija

Budžeta grozījumu likumprojektu paketē iekļauto likumprojektu atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām norādītas tiem pievienotajās anotācijās.

1.tabula
Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, numurs un nosaukums

Budžeta likumprojektu paketē iekļauto likumprojektu atbilstība ES tiesību aktiem norādītas tiem pievienotajās anotācijās.

A

B

C

D

Attiecīgā ES tiesību akta panta numurs (uzskaitot katru tiesību akta
vienību - pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Nav

Nav

Nav

Iekļauj informāciju atbilstoši instrukcijas 56.1.apakšpunktā noteiktajam

Nav

Nav

Nav

Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas.

Kādēļ?

Nav

Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem

Nav

Cita informācija

Nav

2.tabula
Ar tiesību akta projektu uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem
Pasākumi šo saistību izpildei

Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk - starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums

Ar budžeta grozījumu likumprojektu paketē iekļauto likumprojektu uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem, norādītas tiem pievienotajās anotācijās.

A

B

C

Starptautiskās saistības (pēc būtības), kas izriet no norādītā starptautiskā dokumenta.

Konkrēti veicamie pasākumi vai uzdevumi, kas nepieciešami šo starptautisko saistību izpildei

Nav

Nav

Iekļauj informāciju atbilstoši instrukcijas 58.1.apakšpunktā noteiktajam

Nav

Nav

Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Nav

Cita informācija

Nav

VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

1.

Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu

Ar masu mediju starpniecību sabiedrība ir informēta par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam”” izstrādes gaitu, svarīgākajiem prognozējamiem makroekonomiskajiem un fiskālajiem rādītājiem, un izmaiņām likumos.

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Nav

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Nav

4.

Saeimas un ekspertu līdzdalība

Ir notikušas diskusijas Saeimas komisijās.

Ir uzklausīts Starptautiskā valūtas fonda, Eiropas Komisijas, Pasaules Bankas un Latvijas Bankas ekspertu viedoklis.

Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (turpmāk – NTSP) 2011.gada 10.marta sēdē Finanšu ministrija ziņoja par 2011.gada budžetā papildus īstenojamiem fiskālās konsolidācijas pasākumiem, kurā savu viedokli izteica arī NTSP pārstāvji.

5.

Cita informācija

Nav

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Budžeta finansētu institūciju – budžeta iestāžu, pilnīgi vai daļēji no budžeta finansētu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un organizāciju vadītāji (budžeta izpildītāji) var izdarīt valsts budžeta izdevumus vai uzņemties saistības tikai likumā “Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam”” noteikto apropriāciju ietvaros saskaņā ar finansēšanas plānos noteiktajiem asignējumu apjomiem.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām

Labklājības ministrijā un tās padotības institūcijās atbilstoši strukturālo reformu īstenošanas plānam ar 2011.gada 1.jūliju plānots ieviest vienoto datu pārraides tīkla pakalpojumu sistēmu un Informācijas tehnoloģijas atbalsta funkciju centralizāciju. Līdz ar to Labklājības ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā 01.01.00 „Nozares vadība” palielināti kopējie izdevumi par 84 310 latiem, veicot iekšējo līdzekļu pārdali no citām Labklājības ministrijas apakšprogrammām. Informācijas tehnoloģijas atbalsta funkciju īstenošanu nodrošinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā rezultātā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārņems 9 amata vietas (no Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas 3 amata vietas, no Nodarbinātības valsts aģentūras 3 amata vietas un no Valsts darba inspekcijas 3 amata vietas) un finansējums 9 amata vietām tiks pārskaitīts Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai kā transferts no Labklājības ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammas 01.01.00 „Nozares vadība”.

3.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide

Nav

4.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju likvidācija

Ar 2011.gada 1.septembri tiek likvidētas Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošās valsts izglītības iestādes – Rīgas Purvciema amatu skola un Rīgas Tūrisma un tirdzniecības skola – un deleģēti to uzdevumi valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rīgas pārtikas ražotāju vidusskola".

5.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju reorganizācija

Ar 2011.gada 1.septembri tiek reorganizētas šādas Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošās valsts profesionālās izglītības iestādes:

·        apvienojot Valmieras Pārtikas ražotāju vidusskolu un Valmieras 36.arodvidusskolu, plānots izveidot Valmieras Profesionālo vidusskolu;

·        apvienojot Preiļu arodvidusskolu, Višķu Profesionālo vidusskolu, Dagdas arodvidusskolu un Jaunaglonas arodvidusskolu, plānots izveidot Viduslatgales Profesionālo vidusskolu;

·        apvienojot Latgales Transporta un sakaru tehnisko skolu  un Daugavpils 1.arodvidusskolu, plānots izveidot Daugavpils Valsts tehnikumu;

·        apvienojot 14.arodvidusskolu, Rēzeknes Profesionālo vidusskolu, Lūznavas Profesionālo vidusskolu, Zilupes arodvidusskolu, Viļānu 41.arodvidusskolu un Latgales Amatniecības meistaru skolu, plānots izveidot Austrumlatgales Profesionālo vidusskolu;

·        apvienojot Smiltenes Profesionālo vidusskolu un Smiltenes tehnikumu, plānots izveidot Smiltenes Valsts tehnikumu – profesionālo vidusskolu;

·        apvienojot Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikumu un Jāņmuižas Profesionālo vidusskolu, plānots izveidot Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikumu;

·        apvienojot Aizkraukles arodvidusskolu un Viesītes arodvidusskolu, plānots izveidot Aizkraukles Profesionālo vidusskolu;

·        apvienojot Ogres Amatniecības vidusskolu, Ogres Meža tehnikumu un Ogres Profesionālo vidusskolu, plānots izveidot Ogres Valsts tehnikumu.

No 2011.gada 1.aprīļa Tieslietu ministrija nodod un Kultūras ministrija pārņem šādas sabiedrības integrācijas funkcijas kompetences:

·        Imigrantu integrācijas politikas izstrāde un īstenošana;

·        Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda vadošās iestādes funkcijas īstenošana.

Šo uzdevumu veikšanai no Tieslietu ministrijas uz Kultūras ministriju tiek pārdalīta arī viena amata vieta.

6.

Cita informācija

Likums „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam”” tiks publicēts Latvijas Vēstnesī, kā arī pēc izsludināšanas tas tiks ievietots Finanšu ministrijas interneta mājas lapā.

Likumprojekts ir izstrādāts, ņemot vērā indivīda intereses.

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Latvijas Republikas Satversmē un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Rīgā

Nr.21

2011.gada 4.aprīlī

Ministru prezidents

V.Dombrovskis

Valsts kancelejas direktore

E.Dreimane