Rīgā, 2011. gada 26. maijā
Nr. 9/3 – ______________
SAEIMAS PREZIDIJAM
Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu „Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā (Nr.302/Lp10) izskatīšanai otrajā lasījumā.
Pielikumā: likumprojekta tabula uz .lpp.
Ar cieņu
Juridiskās komisijas priekšsēdētāja I.Čepāne
Juridiskā komisija Likumprojekts otrajam lasījumam
Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā
(Nr.302/Lp10)
Spēkā esošā redakcija |
Pirmā lasījuma redakcija |
Nr.p.k |
Priekšlikumi ( 15 ) |
Komisijas atzinums |
Komisijas atbalstītā redakcija (ar valodas speciālistu labojumiem) |
|
Izdarīt Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 96.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 206.nr.) šādus grozījumus: |
|
|
|
Izdarīt Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 96.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 206.nr.) šādus grozījumus: |
2.pants. Likuma darbība (1) Likums paredz: 1) zaudējuma atlīdzinājuma pamata un apmēra noteikšanas nosacījumus; 2) kārtību, kādā iestāde: a) izvērtē zaudējuma atlīdzinājuma gadījumus, b) pieņem lēmumu par zaudējuma atlīdzinājumu, c) nodrošina uz naudas maksājumu vērsta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma par zaudējuma atlīdzinājumu izpildi. (2) Likums neattiecas uz kārtību, kādā atlīdzinājumu par privātpersonai nodarīto zaudējumu izmaksā saskaņā ar citiem likumiem. (3) Zaudējums šā likuma izpratnē ietver mantisko zaudējumu, personisko kaitējumu un morālo kaitējumu. |
|
1 |
Juridiskais birojs Aizstāt 2.panta trešajā daļā vārdus “personisko kaitējumu un morālo kaitējumu” ar vārdiem “un personisko kaitējumu, tai skaitā morālo kaitējumu.”. |
Atbalstīts |
1. Aizstāt 2.panta trešajā daļā vārdus “personisko kaitējumu un morālo kaitējumu” ar vārdiem “un personisko kaitējumu, tai skaitā morālo kaitējumu”. |
7.pants. Mantiskais zaudējums (1) Mantiskais zaudējums šā likuma izpratnē ir katrs mantiski novērtējams pametums, kas cietušajam radies ar iestādes prettiesiska administratīvā akta vai prettiesiskas faktiskās rīcības dēļ. (2) Aprēķinot mantisko zaudējumu, ņem vērā arī neiegūto peļņu, ja cietušais spēj pierādīt, ka notikumu parastās attīstības gaitā peļņa tiktu gūta. (3) Mantiskais zaudējums ir arī zaudējums, kas saistīts ar administratīvā akta atcelšanu, iestādes faktiskās rīcības novēršanu vai tās seku likvidēšanu, zaudējuma samazināšanu vai likvidēšanu. Mantiskais zaudējums aptver arī izmaksas, kas saistītas ar juridisko palīdzību. Šīs izmaksas atlīdzina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, nepārsniedzot Ministru kabineta noteikumos paredzēto apmēru. (4) Par mantisko zaudējumu neuzskata laiku un pūles, ko privātpersona veltījusi konkrētās lietas risināšanai. |
1. Izteikt 7.panta trešās daļas trešo teikumu šādā redakcijā: "Šo izmaksu maksimālo apmēru nosaka Ministru kabinets." |
|
|
|
2. Izteikt 7.panta trešās daļas trešo teikumu šādā redakcijā: “Šo izmaksu maksimālo apmēru nosaka Ministru kabinets.” |
9.pants. Morālais kaitējums Morālais kaitējums šā likuma izpratnē ir fiziskās personas ciešanas, kuras tai izraisījis būtisks šīs personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums. |
|
2 |
Juridiskais birojs Papildināt 9.pantu aiz vārdiem “šā likuma izpratnē ir” ar vārdiem “personiskais kaitējums, kas izpaužas kā”; |
Atbalstīts |
3. Papildināt 9.pantu pēc vārdiem “šā likuma izpratnē ir” ar vārdiem “personiskais kaitējums, kas izpaužas kā”. |
12.pants. Mantiskā zaudējuma apmēra noteikšana (1) Zaudējuma apmēru nosaka, izmantojot pierādīšanas līdzekļus (11.pants). (2) Ja iestāde vai tiesa, nosakot zaudējuma apmēru, konstatē cietušā līdzatbildību (10.pants), zaudējuma apmērs tiek attiecīgi samazināts. (3) Nosakot neiegūtās peļņas apmēru, iestāde vai tiesa ņem vērā vispārējos riskus un konkrētā gadījuma apstākļus, kas ietekmē neiegūtās peļņas varbūtību. (4) Ja nav iespējams noteikt precīzu zaudējuma apmēru, iestāde vai tiesa novērtē zaudējumu kopumā vai atsevišķas tā sastāvdaļas. Novērtējot zaudējumu, iestāde vai tiesa saprātīgi ievēro vispārējo pieredzi un konkrētā gadījuma apstākļus. |
2. Papildināt 12.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Ja privātpersonai izmaksājamais zaudējuma atlīdzinājums sastāv no nesaņemtās darba samaksas, tad iestādes vai tiesas noteiktā zaudējuma atlīdzības summa ietver nodokļus, kas tiek aprēķināti normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā." |
|
|
|
4. Papildināt 12.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Ja privātpersonai izmaksājamais zaudējuma atlīdzinājums sastāv no nesaņemtās darba samaksas, tad iestādes vai tiesas noteiktā zaudējuma atlīdzinājuma summa ietver nodokļus, kas tiek aprēķināti normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.” |
14.pants. Personiskā un morālā kaitējuma atlīdzinājuma noteikšana (1) Personisko un morālo kaitējumu nosaka atbilstoši aizskarto tiesību un ar likumu aizsargāto interešu nozīmīgumam un konkrētā aizskāruma smagumam, ņemot vērā iestādes rīcības tiesisko un faktisko pamatojumu un motīvus, cietušā rīcību un līdzatbildību, kā arī citus konkrētajā gadījumā būtiskus apstākļus. (2) Personiskā kaitējuma atlīdzinājumu nosaka apmērā līdz 5000 latiem. Ja nodarīts smags personiskais kaitējums, atlīdzinājumu var noteikt apmērā līdz 7000 latiem, bet, ja nodarīts kaitējums dzīvībai vai sevišķi smags kaitējums veselībai, maksimālais atlīdzinājuma apmērs var būt līdz 20 000 latiem. (3) Morālā kaitējuma atlīdzinājumu nosaka apmērā līdz 3000 latiem. Ja nodarīts smags morālais kaitējums, atlīdzinājumu var noteikt apmērā līdz 5000 latiem, bet, ja nodarīts kaitējums dzīvībai vai sevišķi smags kaitējums veselībai, maksimālais atlīdzinājuma apmērs var būt līdz 20000 latiem. (4) Ja iestāde vai tiesa, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus, konstatē, ka privātpersonas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags, morālā kaitējuma patstāvīgs vai papildu atlīdzinājums var būt iestādes rakstveida vai publiska atvainošanās. |
|
3 |
Juridiskais birojs Aizstāt 14.panta ceturtajā daļā vārdus “morālā kaitējuma” ar vārdiem “personiskā kaitējuma, tai skaitā morālā kaitējuma”. |
Atbalstīts |
5. Aizstāt 14.panta ceturtajā daļā vārdus “morālā kaitējuma” ar vārdiem “personiskā kaitējuma, tai skaitā morālā kaitējuma”. |
19.pants. Kārtība, kādā izskatāms iesniegums par pašvaldības iestādes nodarīta zaudējuma atlīdzinājumu (1) Ja privātpersonas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu saņem pašvaldības iestāde, kas ar savu rīcību, pildot tiešās pārvaldes funkcijas vai uzdevumus, nodarījusi zaudējumu, tā nekavējoties pārsūta iesniegumu funkcionāli augstākai vai citai normatīvajos aktos noteiktajai tiešās pārvaldes iestādei (lēmējiestādei), bet iesnieguma kopiju nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. (2) Ja privātpersonas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu saņem pašvaldības iestāde, kas ar savu rīcību, pildot pašvaldības autonomās funkcijas vai uzdevumus, vai īstenojot savu brīvprātīgo iniciatīvu, nodarījusi zaudējumu, tā nekavējoties pārsūta iesniegumu attiecīgās pašvaldības domei (padomei), bet iesnieguma kopiju nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. (3) Ja privātpersonas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu saņem pašvaldības iestāde, kas ar savu rīcību, pildot citas pašvaldības autonomās funkcijas vai uzdevumus, nodarījusi zaudējumu, tā nekavējoties pārsūta iesniegumu piekritīgās pašvaldības domei (padomei), bet iesnieguma kopiju nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. (4) Ja iesniegums pārsūtīts iestādei, kura nav piekritīga, tā iesniegumu nekavējoties pārsūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Ministrija mēneša laikā nosaka piekritīgo iestādi šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minētā zaudējuma atlīdzināšanai. Lēmumu paziņo visām ieinteresētajām personām. Laiks līdz ministrijas lēmuma pieņemšanai netiek ieskaitīts šā panta piektajā un sestajā daļā minētajā termiņā. (5) Lēmējiestāde mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē zaudējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu un pieņem lēmumu par zaudējuma atlīdzinājuma piešķiršanu un atlīdzinājuma apmēru vai arī par iesnieguma noraidīšanu. (6) Ja objektīvu iemeslu dēļ mēneša laikā to nav iespējams izdarīt, lēmējiestāde, pieņemot motivētu lēmumu, termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem, par to rakstveidā informējot iesniedzēju. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams. (7) Zaudējumu atlīdzina no valsts pamatbudžeta, ja to radījusi pašvaldības iestādes rīcība, pildot tiešās pārvaldes funkcijas vai uzdevumus. Zaudējumu atlīdzina no attiecīgās pašvaldības budžeta, ja to radījusi pašvaldības iestādes rīcība, pildot attiecīgās pašvaldības autonomās funkcijas vai uzdevumus, vai īstenojot savu brīvprātīgo iniciatīvu. Zaudējumu atlīdzina no citas publisko tiesību juridiskās personas budžeta, ja to radījusi pašvaldības iestādes rīcība, pildot šīs citas publisko tiesību juridiskās personas autonomās funkcijas vai uzdevumus. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.) |
|
4 |
Juridiskais birojs Izslēgt 19.panta otrajā un trešajā daļā vārdu “(padomei)”; |
Atbalstīts |
6. Izslēgt 19.panta otrajā un trešajā daļā vārdu “(padomei)”. |
21.pants. Kārtība, kādā izskatāms iesniegums par publiskās aģentūras patstāvīgā budžeta ietvaros nodarīta zaudējuma atlīdzinājumu (1) Publiskā aģentūra, kas saņem privātpersonas iesniegumu par šīs aģentūras patstāvīgā budžeta (3.panta 4.punkts) ietvaros nodarītā zaudējuma atlīdzinājumu, nekavējoties pārsūta šo iesniegumu iestādei, kuras padotībā tā atrodas, vai citai normatīvajos aktos noteiktajai iestādei (lēmējiestādei). (2) Lēmējiestāde mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē zaudējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu un pieņem lēmumu par iesnieguma noraidīšanu vai par zaudējuma atlīdzinājumu no attiecīgās publiskās aģentūras patstāvīgā budžeta līdzekļiem vai publisko tiesību juridiskās personas budžeta un atlīdzinājuma apmēru. (3) Ja objektīvu iemeslu dēļ mēneša laikā to nav iespējams izdarīt, lēmējiestāde, pieņemot motivētu lēmumu, termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem, par to rakstveidā informējot iesniedzēju. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams. |
3. Papildināt likumu ar 21.1 pantu šādā redakcijā: "21.1 pants. Lēmējiestādes lēmums par zaudējuma (nesaņemtās darba samaksas) atlīdzinājumu Ja privātpersonai izmaksājamais zaudējuma atlīdzinājums sastāv no nesaņemtās darba samaksas, tad to apliek ar nodokļiem atbilstoši normatīvajiem aktiem. Šajā gadījumā lēmējiestādei ir pienākums lēmumā par zaudējuma atlīdzinājumu norādīt: 1) laikposmu, par kuru izmaksājama darba samaksa un aprēķināti normatīvajos aktos noteiktie nodokļi; 2) darba samaksu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu; 3) darba ņēmēja (privātpersonas) obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas; 4) darba devēja obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas; 5) iedzīvotāju ienākuma nodokli; 6) privātpersonai izmaksājamo zaudējuma atlīdzinājuma (nesaņemtās darba samaksas) summu pēc nodokļu samaksas." |
5 6 |
Juridiskais birojs Izteikt 1.lasījumā atbalstītā 21.1 panta pirmo teikumu šādā redakcijā: “Ja privātpersonai izmaksājamais zaudējuma atlīdzinājums sastāv no nesaņemtās darba samaksas, tad to apliek ar nodokļiem normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un apmērā.” Juridiskais birojs Papildināt 1.lasījumā atbalstīto 21.1 pantu ar otro daļu, attiecīgi uzskatot līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu, šādā redakcijā: “(2) Uz personām, uz kurām attiecas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, ar šajā likumā lietoto terminu “darba samaksa” saprot terminu “atlīdzība” Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma izpratnē.” |
Atbalstīts Atbalstīts |
7. Papildināt likumu ar 21.1 pantu šādā redakcijā: “21.1 pants. Lēmējiestādes lēmums par zaudējuma (nesaņemtās darba samaksas) atlīdzinājumu (1) Ja privātpersonai izmaksājamais zaudējuma atlīdzinājums sastāv no nesaņemtās darba samaksas, tad to apliek ar nodokļiem normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un apmērā. Šajā gadījumā lēmējiestādei ir pienākums lēmumā par zaudējuma atlīdzinājumu norādīt: 1) laikposmu, par kuru izmaksājama darba samaksa un aprēķināti normatīvajos aktos noteiktie nodokļi; 2) darba samaksu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu; 3) darba ņēmēja (privātpersonas) obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas; 4) darba devēja obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas; 5) iedzīvotāju ienākuma nodokli; 6) privātpersonai izmaksājamo zaudējuma atlīdzinājuma (nesaņemtās darba samaksas) summu pēc nodokļu samaksas. (2) Ar šajā likumā lietoto terminu “darba samaksa”, ja runa ir par personām, uz kurām attiecas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, saprot terminu “atlīdzība” Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma izpratnē.” |
24.pants. Zaudējuma atlīdzinājums no valsts pamatbudžeta (1) Ja iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu ir vērsts pret Latvijas Republiku, tajā noteikto summu izmaksā Finanšu ministrija. |
4. Izteikt 24.pantu šādā redakcijā: "24.pants. Zaudējuma atlīdzinājums no valsts pamatbudžeta (1) Ja iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu ir vērsts pret Latvijas Republiku, tajā noteikto summu izmaksā Finanšu ministrija. |
|
|
|
8. Izteikt 24.pantu šādā redakcijā: “24.pants. Zaudējuma atlīdzinājums no valsts pamatbudžeta (1) Ja iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu ir vērsts pret Latvijas Republiku, tajā noteikto summu izmaksā Finanšu ministrija. |
(2) Pēc tam, kad stājies spēkā iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu, lēmējiestāde vai tiešās pārvaldes iestāde (amatpersona), kas piedalījās tiesas procesā, nekavējoties nosūta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu Finanšu ministrijai, kas mēneša laikā pēc tā saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz privātpersonas norādīto bankas kontu. |
(2) Pēc tam, kad stājies spēkā iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu, lēmējiestāde vai tiešās pārvaldes iestāde (amatpersona), kas piedalījās tiesas procesā, mēneša laikā nosūta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu Finanšu ministrijai. Finanšu ministrija mēneša laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz privātpersonas personīgo bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu. |
7 |
Juridiskais birojs Izteikt 2.lasījumā atbalstītā 24.panta otrās daļas otro teikumu kā jaunu piekto daļu, attiecīgi uzskatot līdzšinējo piekto un sesto daļu kā sesto un septīto daļu. |
Atbalstīts |
(2) Pēc tam, kad stājies spēkā iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu, lēmējiestāde vai tiešās pārvaldes iestāde (amatpersona), kas piedalījās tiesas procesā, mēneša laikā nosūta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu Finanšu ministrijai. |
(3) Finanšu ministrija ar motivētu lēmumu var zaudējuma atlīdzinājumu izmaksāt pa daļām. Izmaksa veicama ne ilgāk kā gada laikā no iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma noraksta saņemšanas dienas. Finanšu ministrija par savu lēmumu rakstveidā informē privātpersonu. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams. |
(3) Lēmējiestāde vai tiešās pārvaldes iestāde (amatpersona), kas piedalījās tiesas procesā, kopā ar šā panta otrajā daļā minēto lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu nosūta Finanšu ministrijai arī informāciju par attiecīgās privātpersonas bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu, personas datiem un dzīvesvietas adresi. |
8 |
Juridiskais birojs Aizstāt 2.lasījumā atbalstītā 24.panta trešajā daļā vārdus “bankas kontu” ar vārdiem “personīgo bankas kontu”; |
Atbalstīts |
(3) Lēmējiestāde vai tiešās pārvaldes iestāde (amatpersona), kas piedalījās tiesas procesā, kopā ar šā panta otrajā daļā minēto iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu nosūta Finanšu ministrijai arī informāciju par attiecīgās privātpersonas personīgo bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu, personas datiem un dzīvesvietas adresi. |
(4) Ja nepieciešams, Finanšu ministrija sagatavo priekšlikumus par grozījumiem gadskārtējā valsts budžeta likumā. |
(4) Ja privātpersonai izmaksājamais zaudējuma atlīdzinājums sastāv no nesaņemtās darba samaksas, iestāde, nosūtot tiesas nolēmuma norakstu Finanšu ministrijai, pavadvēstulē norāda: 1) laikposmu, par kuru izmaksājama darba samaksa un aprēķināti normatīvajos aktos noteiktie nodokļi; 2) darba samaksu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu; 3) darba ņēmēja (privātpersonas) obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas; 4) darba devēja obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas; 5) iedzīvotāju ienākuma nodokli; 6) privātpersonai izmaksājamo zaudējuma atlīdzinājuma (nesaņemtās darba samaksas) summu pēc nodokļu samaksas. |
9 |
Juridiskais birojs Aizstāt 2.lasījumā atbalstītā 24.panta ceturtās daļas ievaddaļā vārdu “iestāde” ar vārdiem “iestāde (amatpersona)”; |
Atbalstīts |
(4) Ja privātpersonai izmaksājamais zaudējuma atlīdzinājums sastāv no nesaņemtās darba samaksas, iestāde (amatpersona), nosūtot tiesas nolēmuma norakstu Finanšu ministrijai, pavadvēstulē norāda: 1) laikposmu, par kuru izmaksājama darba samaksa un aprēķināti normatīvajos aktos noteiktie nodokļi; 2) darba samaksu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu; 3) darba ņēmēja (privātpersonas) obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas; 4) darba devēja obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas; 5) iedzīvotāju ienākuma nodokli; 6) privātpersonai izmaksājamo zaudējuma atlīdzinājuma (nesaņemtās darba samaksas) summu pēc nodokļu samaksas. |
|
|
|
|
|
(5) Finanšu ministrija mēneša laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz privātpersonas personīgo bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu. |
|
(5) Finanšu ministrija saskaņā ar pamatotu lēmumu zaudējuma atlīdzinājumu var izmaksāt pa daļām. Izmaksu veic gada laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas dienas. Finanšu ministrija par savu lēmumu rakstveidā informē privātpersonu. Šis lēmums nav apstrīdams un pārsūdzams. |
10 |
Juridiskais birojs Aizstāt 2.lasījumā atbalstītajā 24.panta līdzšinējā piektajā daļā vārdu “pamatotu” ar vārdu “motivētu”; |
Atbalstīts |
(6) Finanšu ministrija saskaņā ar motivētu lēmumu zaudējuma atlīdzinājumu var izmaksāt pa daļām. Izmaksu veic gada laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas. Finanšu ministrija par savu lēmumu rakstveidā informē privātpersonu. Šis lēmums nav apstrīdams un pārsūdzams. |
|
|
|
|
(7) Ja nepieciešams, Finanšu ministrija sagatavo priekšlikumus par grozījumiem kārtējā gada valsts budžeta likumā.” |
|
25.pants. Zaudējuma atlīdzinājums no pašvaldības budžeta (1) Ja iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu ir vērsts pret pašvaldību, tajā noteikto summu izmaksā no pašvaldības budžeta. (2) Pēc tam, kad stājies spēkā iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu, lēmējiestāde vai pašvaldības iestāde (amatpersona), kas piedalījās tiesas procesā, nekavējoties nosūta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu piekritīgajai pašvaldības iestādei, kas mēneša laikā pēc tā saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz privātpersonas norādīto bankas kontu. (3) Attiecīgā pašvaldības iestāde ar motivētu lēmumu var zaudējuma atlīdzinājumu izmaksāt pa daļām. Izmaksa veicama ne ilgāk kā gada laikā no iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma noraksta saņemšanas dienas. Attiecīgā pašvaldības iestāde par savu lēmumu rakstveidā informē privātpersonu. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams. (4) Ja nepieciešams un ja tas atbilst tiesību normām, pašvaldības dome (padome) pieņem lēmumu par grozījumiem pašvaldības budžetā kārtējam gadam. |
|
11 |
Juridiskais birojs Izteikt 25.pantu šādā redakcijā: "25.pants. Zaudējuma atlīdzinājums no pašvaldības budžeta (1) Ja iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu ir vērsts pret pašvaldību, tajā noteikto summu izmaksā no pašvaldības budžeta. (2) Pēc tam, kad stājies spēkā iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu, lēmējiestāde vai pašvaldības iestāde (amatpersona), kas piedalījās tiesas procesā, mēneša laikā nosūta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu piekritīgajai pašvaldības iestādei. (3) Lēmējiestāde vai pašvaldības iestāde (amatpersona), kas piedalījās tiesas procesā, kopā ar šā panta otrajā daļā minēto lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu nosūta piekritīgajai pašvaldības iestādei arī informāciju par attiecīgās privātpersonas personīgo bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu, personas datiem un dzīvesvietas adresi. (4) Ja privātpersonai izmaksājamais zaudējuma atlīdzinājums sastāv no nesaņemtās darba samaksas (21.pants), iestāde (amatpersona), nosūtot tiesas nolēmuma norakstu piekritīgajai pašvaldības iestādei, pavadvēstulē norāda: 1) laikposmu, par kuru izmaksājama darba samaksa un aprēķināti normatīvajos aktos noteiktie nodokļi; 2) darba samaksu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu; 3) darba ņēmēja (privātpersonas) obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas; 4) darba devēja obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas; 5) iedzīvotāju ienākuma nodokli; 6) privātpersonai izmaksājamo zaudējuma atlīdzinājuma (nesaņemtās darba samaksas) summu pēc nodokļu samaksas. (5) Piekritīgā pašvaldības iestāde mēneša laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz privātpersonas personīgo bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu. (6) Piekritīgā pašvaldības iestāde ar motivētu lēmumu zaudējuma atlīdzinājumu var izmaksāt pa daļām. Izmaksu veic gada laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas dienas. Piekritīgā pašvaldības iestāde par savu lēmumu rakstveidā informē privātpersonu. Šis lēmums nav apstrīdams un pārsūdzams. (7) Ja nepieciešams, un ja tas atbilst tiesību normām, pašvaldības dome pieņem grozījumus pašvaldības budžetā kārtējam gadam." |
Atbalstīts |
9. Izteikt 25.pantu šādā redakcijā: “25.pants. Zaudējuma atlīdzinājums no pašvaldības budžeta (1) Ja iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu ir vērsts pret pašvaldību, tajā noteikto summu izmaksā no pašvaldības budžeta. (2) Pēc tam, kad stājies spēkā iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu, lēmējiestāde vai pašvaldības iestāde (amatpersona), kas piedalījās tiesas procesā, mēneša laikā nosūta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu piekritīgajai pašvaldības iestādei. (3) Lēmējiestāde vai pašvaldības iestāde (amatpersona), kas piedalījās tiesas procesā, kopā ar šā panta otrajā daļā minēto iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu nosūta piekritīgajai pašvaldības iestādei arī informāciju par attiecīgās privātpersonas personīgo bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu, personas datiem un dzīvesvietas adresi. (4) Ja privātpersonai izmaksājamais zaudējuma atlīdzinājums sastāv no nesaņemtās darba samaksas (21.pants), iestāde (amatpersona), nosūtot tiesas nolēmuma norakstu piekritīgajai pašvaldības iestādei, pavadvēstulē norāda: 1) laikposmu, par kuru izmaksājama darba samaksa un aprēķināti normatīvajos aktos noteiktie nodokļi; 2) darba samaksu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu; 3) darba ņēmēja (privātpersonas) obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas; 4) darba devēja obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas; 5) iedzīvotāju ienākuma nodokli; 6) privātpersonai izmaksājamo zaudējuma atlīdzinājuma (nesaņemtās darba samaksas) summu pēc nodokļu samaksas. (5) Piekritīgā pašvaldības iestāde mēneša laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz privātpersonas personīgo bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu. (6) Piekritīgā pašvaldības iestāde saskaņā ar motivētu lēmumu zaudējuma atlīdzinājumu var izmaksāt pa daļām. Izmaksu veic gada laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas. Piekritīgā pašvaldības iestāde par savu lēmumu rakstveidā informē privātpersonu. Šis lēmums nav apstrīdams un pārsūdzams. (7) Ja nepieciešams un ja tas atbilst tiesību normām, pašvaldības dome pieņem grozījumus pašvaldības budžetā kārtējam gadam.” |
26.pants. Zaudējuma atlīdzinājums no atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas budžeta (1) Pēc tam, kad stājies spēkā iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu, lēmējiestāde vai pastarpinātās pārvaldes iestāde (amatpersona), kas piedalījās tiesas procesā, nekavējoties nosūta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu attiecīgās publisko tiesību juridiskās personas orgānam, kas mēneša laikā pēc tā saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz privātpersonas norādīto bankas kontu. (2) Atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgāns ar motivētu lēmumu var zaudējuma atlīdzinājumu izmaksāt pa daļām. Izmaksa veicama ne ilgāk kā gada laikā no iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma noraksta saņemšanas dienas. Attiecīgās publisko tiesību juridiskās personas orgāns par savu lēmumu rakstveidā informē privātpersonu. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams. (3) Ja nepieciešams un ja tas atbilst tiesību normām, atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgāns pieņem lēmumu par grozījumiem budžetā kārtējam gadam. |
|
12 |
Juridiskais birojs Izteikt 26.pantu šādā redakcijā: "26.pants. Zaudējuma atlīdzinājums no citas atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas budžeta (1) Ja iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu ir vērsts pret tādu atvasinātu publisko tiesību juridisko personu, kas nav pašvaldība, tajā noteikto summu izmaksā no attiecīgās atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas budžeta. (2) Pēc tam, kad stājies spēkā iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu, lēmējiestāde vai pastarpinātās pārvaldes iestāde (amatpersona), kas piedalījās tiesas procesā, mēneša laikā nosūta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu attiecīgās atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgānam. (3) Lēmējiestāde vai pastarpinātās pārvaldes iestāde (amatpersona), kas piedalījās tiesas procesā, kopā ar šā panta otrajā daļā minēto lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu nosūta atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgānam arī informāciju par attiecīgās privātpersonas personīgo bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu, personas datiem un dzīvesvietas adresi. (4) Ja privātpersonai izmaksājamais zaudējuma atlīdzinājums sastāv no nesaņemtās darba samaksas (21.pants), iestāde (amatpersona) nosūtot tiesas nolēmuma norakstu atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgānam, pavadvēstulē norāda: 1) laikposmu, par kuru izmaksājama darba samaksa un aprēķināti normatīvajos aktos noteiktie nodokļi; 2) darba samaksu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu; 3) darba ņēmēja (privātpersonas) obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas; 4) darba devēja obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas; 5) iedzīvotāju ienākuma nodokli; 6) privātpersonai izmaksājamo zaudējuma atlīdzinājuma (nesaņemtās darba samaksas) summu pēc nodokļu samaksas. (5) Atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgāns mēneša laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz privātpersonas personīgo bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu. (6) Atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgāns ar motivētu lēmumu zaudējuma atlīdzinājumu var izmaksāt pa daļām. Izmaksu veic gada laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas dienas. Atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgāns par savu lēmumu rakstveidā informē privātpersonu. Šis lēmums nav apstrīdams un pārsūdzams. (7) Ja nepieciešams, un ja tas atbilst tiesību normām, atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgāns pieņem grozījumus atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas budžetā kārtējam gadam." |
Atbalstīts |
10. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā: “26.pants. Zaudējuma atlīdzinājums no citas atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas budžeta (1) Ja iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu ir vērsts pret tādu atvasinātu publisko tiesību juridisko personu, kas nav pašvaldība, tajā noteikto summu izmaksā no attiecīgās atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas budžeta. (2) Pēc tam, kad stājies spēkā iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu, lēmējiestāde vai pastarpinātās pārvaldes iestāde (amatpersona), kas piedalījās tiesas procesā, mēneša laikā nosūta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu attiecīgās atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgānam. (3) Lēmējiestāde vai pastarpinātās pārvaldes iestāde (amatpersona), kas piedalījās tiesas procesā, kopā ar šā panta otrajā daļā minēto iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu nosūta atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgānam arī informāciju par attiecīgās privātpersonas personīgo bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu, personas datiem un dzīvesvietas adresi. (4) Ja privātpersonai izmaksājamais zaudējuma atlīdzinājums sastāv no nesaņemtās darba samaksas (21.pants), iestāde (amatpersona), nosūtot tiesas nolēmuma norakstu atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgānam, pavadvēstulē norāda: 1) laikposmu, par kuru izmaksājama darba samaksa un aprēķināti normatīvajos aktos noteiktie nodokļi; 2) darba samaksu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu; 3) darba ņēmēja (privātpersonas) obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas; 4) darba devēja obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas; 5) iedzīvotāju ienākuma nodokli; 6) privātpersonai izmaksājamo zaudējuma atlīdzinājuma (nesaņemtās darba samaksas) summu pēc nodokļu samaksas. (5) Atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgāns mēneša laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz privātpersonas personīgo bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu. (6) Atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgāns saskaņā ar motivētu lēmumu zaudējuma atlīdzinājumu var izmaksāt pa daļām. Izmaksu veic gada laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas. Atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgāns par savu lēmumu rakstveidā informē privātpersonu. Šis lēmums nav apstrīdams un pārsūdzams. (7) Ja nepieciešams un ja tas atbilst tiesību normām, atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgāns pieņem grozījumus atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas budžetā kārtējam gadam.” |
27.pants. Zaudējuma atlīdzinājums no publiskās aģentūras patstāvīgā budžeta (1) Ja iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu ir vērsts pret publisko aģentūru, tajā noteikto summu izmaksā no šīs publiskās aģentūras patstāvīgā budžeta (3.panta 4.punkts). (2) Pēc tam, kad stājies spēkā iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu, lēmējiestāde vai amatpersona, kas piedalījās tiesas procesā, nekavējoties nosūta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu attiecīgajai publiskajai aģentūrai, kas mēneša laikā pēc tā saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz privātpersonas norādīto bankas kontu. (3) Attiecīgā publiskā aģentūra ar motivētu lēmumu var zaudējuma atlīdzinājumu izmaksāt pa daļām. Izmaksa veicama ne ilgāk kā gada laikā no iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma noraksta saņemšanas dienas. Attiecīgā publiskā aģentūra par savu lēmumu rakstveidā informē privātpersonu. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams. (4) Ja publiskā aģentūra nevar izpildīt iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu līdzekļu trūkuma dēļ, tā nekavējoties informē iestādi, kurai ir padota, un zaudējuma atlīdzinājumu izmaksā no tās publisko tiesību juridiskās personas budžeta, uz kuru attiecināma publiskās aģentūras atbildība. Par to rakstveidā paziņo privātpersonai. (5) Ja nepieciešams un ja tas atbilst tiesību normām, publisko tiesību juridiskās personas orgāns pieņem lēmumu par grozījumiem budžetā kārtējam gadam. |
|
13 |
Juridiskais birojs Izteikt 27.pantu šādā redakcijā: "27.pants. Zaudējuma atlīdzinājums no publiskās aģentūras patstāvīgā budžeta (1) Ja iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu ir vērsts pret publisko aģentūru, tajā noteikto summu izmaksā no attiecīgās publiskās aģentūras patstāvīgā budžeta (3.panta 4.punkts). (2) Pēc tam, kad stājies spēkā iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu, lēmējiestāde vai iestāde (amatpersona), kas piedalījās tiesas procesā, mēneša laikā nosūta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu attiecīgajai publiskajai aģentūrai. (3) Lēmējiestāde vai iestāde (amatpersona), kas piedalījās tiesas procesā, kopā ar šā panta otrajā daļā minēto lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu nosūta publiskajai aģentūrai arī informāciju par attiecīgās privātpersonas personīgo bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu, personas datiem un dzīvesvietas adresi. (4) Ja privātpersonai izmaksājamais zaudējuma atlīdzinājums sastāv no nesaņemtās darba samaksas (21.pants), iestāde (amatpersona), nosūtot tiesas nolēmuma norakstu publiskajai aģentūrai pavadvēstulē norāda: 1) laikposmu, par kuru izmaksājama darba samaksa un aprēķināti normatīvajos aktos noteiktie nodokļi; 2) darba samaksu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu; 3) darba ņēmēja (privātpersonas) obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas; 4) darba devēja obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas; 5) iedzīvotāju ienākuma nodokli; 6) privātpersonai izmaksājamo zaudējuma atlīdzinājuma (nesaņemtās darba samaksas) summu pēc nodokļu samaksas. (5) Publiskā aģentūra mēneša laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz privātpersonas personīgo bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu. (6) Publiskā aģentūra ar motivētu lēmumu zaudējuma atlīdzinājumu var izmaksāt pa daļām. Izmaksu veic gada laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas dienas. Publiskā aģentūra par savu lēmumu rakstveidā informē privātpersonu. Šis lēmums nav apstrīdams un pārsūdzams. (7) Ja publiskā aģentūra nevar izpildīt iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu līdzekļu trūkuma dēļ, tā nekavējoties informē iestādi, kurai ir padota, un zaudējuma atlīdzinājumu izmaksā no tās publisko tiesību juridiskās personas budžeta, uz kuru attiecināma publiskās aģentūras atbildība. Par to rakstveidā paziņo privātpersonai. (8) Ja nepieciešams, un ja tas atbilst tiesību normām, tās publisko tiesību juridiskās personas orgāns, uz kuru attiecināma publiskās aģentūras atbildība. pieņem grozījumus publiskās aģentūras budžetā kārtējam gadam." |
Atbalstīts |
11. Izteikt 27.pantu šādā redakcijā: “27.pants. Zaudējuma atlīdzinājums no publiskās aģentūras patstāvīgā budžeta (1) Ja iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu ir vērsts pret publisko aģentūru, tajā noteikto summu izmaksā no attiecīgās publiskās aģentūras patstāvīgā budžeta (3.panta 4.punkts). (2) Pēc tam, kad stājies spēkā iestādes lēmums vai tiesas nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu, lēmējiestāde vai iestāde (amatpersona), kas piedalījās tiesas procesā, mēneša laikā nosūta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu attiecīgajai publiskajai aģentūrai. (3) Lēmējiestāde vai iestāde (amatpersona), kas piedalījās tiesas procesā, kopā ar šā panta otrajā daļā minēto iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu nosūta publiskajai aģentūrai arī informāciju par attiecīgās privātpersonas personīgo bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu, personas datiem un dzīvesvietas adresi. (4) Ja privātpersonai izmaksājamais zaudējuma atlīdzinājums sastāv no nesaņemtās darba samaksas (21.pants), iestāde (amatpersona), nosūtot tiesas nolēmuma norakstu publiskajai aģentūrai, pavadvēstulē norāda: 1) laikposmu, par kuru izmaksājama darba samaksa un aprēķināti normatīvajos aktos noteiktie nodokļi; 2) darba samaksu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu; 3) darba ņēmēja (privātpersonas) obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas; 4) darba devēja obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas; 5) iedzīvotāju ienākuma nodokli; 6) privātpersonai izmaksājamo zaudējuma atlīdzinājuma (nesaņemtās darba samaksas) summu pēc nodokļu samaksas. (5) Publiskā aģentūra mēneša laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz privātpersonas personīgo bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu. (6) Publiskā aģentūra ar motivētu lēmumu zaudējuma atlīdzinājumu var izmaksāt pa daļām. Izmaksu veic gada laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas. Publiskā aģentūra par savu lēmumu rakstveidā informē privātpersonu. Šis lēmums nav apstrīdams un pārsūdzams. (7) Ja publiskā aģentūra nevar izpildīt iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu līdzekļu trūkuma dēļ, tā nekavējoties informē iestādi, kurai ir padota, un zaudējuma atlīdzinājumu izmaksā no tās publisko tiesību juridiskās personas budžeta, uz kuru attiecināma publiskās aģentūras atbildība. Par to rakstveidā paziņo privātpersonai. (8) Ja nepieciešams un ja tas atbilst tiesību normām, tās publisko tiesību juridiskās personas orgāns, uz kuru attiecināma publiskās aģentūras atbildība, pieņem grozījumus publiskās aģentūras budžetā kārtējam gadam.” |
28.pants. Subsidiārs zaudējuma atlīdzinājums no valsts pamatbudžeta (1) Ja atvasināta publisko tiesību juridiskā persona vai valsts aģentūra nevar atbilstoši šā likuma 25., 26. vai 27.pantam izpildīt iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu līdzekļu trūkuma dēļ, zaudējuma atlīdzinājumu izmaksā no valsts pamatbudžeta saskaņā ar šā panta noteikumiem. (2) Ja pašvaldības vai citas atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgāns konstatē, ka iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu nav iespējams izpildīt līdzekļu trūkuma dēļ, tas vēršas Finanšu ministrijā ar lūgumu izmaksāt zaudējuma atlīdzinājumu no valsts pamatbudžeta. Lūgumam pievieno iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu, kā arī dokumentus, kas apliecina, ka izmaksu nav iespējams veikt no attiecīgā budžeta. Par Finanšu ministrijai iesniegto lūgumu rakstveidā paziņo privātpersonai. (3) Finanšu ministrija mēneša laikā no lūguma saņemšanas dienas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu no valsts pamatbudžeta, attiecīgi piemērojot šā likuma 24.pantu. |
|
14 |
Juridiskais birojs Izteikt 28.pantu šādā redakcijā: “28.pants. Subsidiārs zaudējuma atlīdzinājums no valsts pamatbudžeta (1) Ja atvasināta publisko tiesību juridiskā persona vai valsts aģentūra nevar atbilstoši šā likuma 25., 26. vai 27.pantam izpildīt iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu līdzekļu trūkuma dēļ, zaudējuma atlīdzinājumu izmaksā no valsts pamatbudžeta saskaņā ar šā panta noteikumiem. (2) Ja pašvaldības vai citas atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgāns, vai valsts aģentūra konstatē, ka iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu nav iespējams izpildīt līdzekļu trūkuma dēļ, atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgāns vai iestāde, kurai valsts aģentūra padota, vēršas Finanšu ministrijā ar lūgumu izmaksāt zaudējuma atlīdzinājumu no valsts pamatbudžeta. Lūgumam pievieno iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu, kā arī dokumentus, kas apliecina, ka izmaksu nav iespējams veikt no attiecīgā budžeta. Par Finanšu ministrijai iesniegto lūgumu rakstveidā paziņo privātpersonai. (3) Nosūtot šā panta otrajā daļā minēto lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu Finanšu ministrijai, tiem pievieno arī informāciju par attiecīgās privātpersonas personīgo bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu, personas datiem un dzīvesvietas adresi. (4) Ja privātpersonai izmaksājamais zaudējuma atlīdzinājums sastāv no nesaņemtās darba samaksas (21.pants), nosūtot tiesas nolēmuma norakstu Finanšu ministrijai arī norāda: 1) laikposmu, par kuru izmaksājama darba samaksa un aprēķināti normatīvajos aktos noteiktie nodokļi; 2) darba samaksu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu; 3) darba ņēmēja (privātpersonas) obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas; 4) darba devēja obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas; 5) iedzīvotāju ienākuma nodokli; 6) privātpersonai izmaksājamo zaudējuma atlīdzinājuma (nesaņemtās darba samaksas) summu pēc nodokļu samaksas. (5) Finanšu ministrija izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu no valsts pamatbudžeta, attiecīgi piemērojot šā likuma 24.panta piekto un sesto daļu.” |
Atbalstīts |
12. Izteikt 28.pantu šādā redakcijā: “28.pants. Subsidiārs zaudējuma atlīdzinājums no valsts pamatbudžeta (1) Ja atvasināta publisko tiesību juridiskā persona vai valsts aģentūra nevar atbilstoši šā likuma 25., 26. vai 27.pantam izpildīt iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu līdzekļu trūkuma dēļ, zaudējuma atlīdzinājumu izmaksā no valsts pamatbudžeta saskaņā ar šā panta noteikumiem. (2) Ja pašvaldības vai citas atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgāns vai valsts aģentūra konstatē, ka iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu nav iespējams izpildīt līdzekļu trūkuma dēļ, atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas orgāns vai iestāde, kurai valsts aģentūra padota, vēršas Finanšu ministrijā ar lūgumu izmaksāt zaudējuma atlīdzinājumu no valsts pamatbudžeta. Lūgumam pievieno iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu, kā arī dokumentus, kas apliecina, ka izmaksu nav iespējams veikt no attiecīgā budžeta. Par Finanšu ministrijai iesniegto lūgumu rakstveidā paziņo privātpersonai. (3) Nosūtot šā panta otrajā daļā minēto iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu Finanšu ministrijai, tam pievieno arī informāciju par attiecīgās privātpersonas personīgo bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu, personas datiem un dzīvesvietas adresi. (4) Ja privātpersonai izmaksājamais zaudējuma atlīdzinājums sastāv no nesaņemtās darba samaksas (21.pants), nosūtot tiesas nolēmuma norakstu Finanšu ministrijai, norāda arī: 1) laikposmu, par kuru izmaksājama darba samaksa un aprēķināti normatīvajos aktos noteiktie nodokļi; 2) darba samaksu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu; 3) darba ņēmēja (privātpersonas) obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas; 4) darba devēja obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas; 5) iedzīvotāju ienākuma nodokli; 6) privātpersonai izmaksājamo zaudējuma atlīdzinājuma (nesaņemtās darba samaksas) summu pēc nodokļu samaksas. (5) Finanšu ministrija izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu no valsts pamatbudžeta, attiecīgi piemērojot šā likuma 24.panta piekto un sesto daļu.” |
29.pants. Nokavējuma procenti (1) Par zaudējuma atlīdzinājuma izmaksas nokavējumu ir maksājami likumiskie procenti. (2) Ja zaudējuma atlīdzinājumu nosaka tiesas nolēmums, tad nokavējuma procentus sāk skaitīt pēc diviem mēnešiem no tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas. (3) Ja zaudējuma atlīdzinājumu nosaka valsts pārvaldes iestādes vai publisko tiesību juridiskās personas orgāna lēmums, tad nokavējuma procentus sāk skaitīt: 1) gadījumā, kad iesniegums izskatāms mēneša laikā (18.panta otrā daļa, 19.panta piektā daļa, 20.panta piektā daļa, 21.panta otrā daļa), — pēc diviem mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas; 2) gadījumā, kad iesniegums izskatāms četru mēnešu laikā (18.panta trešā daļa, 19.panta sestā daļa, 20.panta sestā daļa, 21.panta trešā daļa), — pēc pieciem mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas; 3) gadījumā, kad iesniegums izskatāms mēneša laikā, bet pastāv 19.panta ceturtajā daļā, 20.panta ceturtajā daļā, 27.panta ceturtajā daļā vai 28.pantā minētie apstākļi, — pēc trim mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas; 4) gadījumā, kad iesniegums izskatāms četru mēnešu laikā, bet pastāv 19.panta ceturtajā daļā, 20.panta ceturtajā daļā, 27.panta ceturtajā daļā vai 28.pantā minētie apstākļi, — pēc sešiem mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas. |
|
15 |
Juridiskais birojs Aizstāt 29.panta trešās daļas 3. un 4.punktā skaitli un vārdus “27.panta ceturtajā daļā” ar skaitli un vārdiem “27.panta septītajā daļā”; |
Atbalstīts |
13. Aizstāt 29.panta trešās daļas 3. un 4.punktā skaitli un vārdus “27.panta ceturtajā daļā” ar skaitli un vārdiem “27.panta septītajā daļā”. |
|
Likums stājas spēkā 2011.gada 1.oktobrī. |
|
|
|
Likums stājas spēkā 2011.gada 1.oktobrī. |
Juridiskās komisijas konsultante
Ieva Ķibilde