Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Rīgā

2011.gada 6.oktobrī

Nr.9/7 – ______________

SAEIMAS PREZIDIJAM

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir sagatavojusi un iesniedz izskatīšanai Saeimas sēdē likumprojektu "Teritorijas attīstības plānošanas likums"(Nr.261/Lp10) trešajā lasījumā.

Pielikumā: likumprojekta priekšlikumu tabula uz ___lpp.

Ar cieņu

Komisijas priekšsēdētājs V.Staņa

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Likumprojekts trešajam lasījumam

Teritorijas attīstības plānošanas likums

(Nr. 261/Lp10)

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(72)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Teritorijas attīstības plānošanas likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

Teritorijas attīstības plānošanas

likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) attīstības programma — vidēja termiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas vidējā termiņa prioritātes un pasākumu kopums plānošanas reģiona vai vietējās pašvaldības attīstības stratēģijā izvirzīto ilgtermiņa stratēģisko uzstādījumu īstenošanai;

2) attīstības stratēģija — ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteikts plānošanas reģiona vai vietējās pašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējums, mērķi, prioritātes un telpiskās attīstības perspektīva;

3) funkcionālais zonējums — teritorijas iedalījums zonās, kurām ir atšķirīgas prasības atļautajai teritorijas izmantošanai un apbūvei;

4) publiskā infrastruktūra — tautsaimniecības teritoriālās struktūras sastāvdaļa, ko veido tehniskā (transporta, sakaru, enerģētikas, ūdensapgādes un vides objekti) un sociālā (izglītības, zinātnes, veselības un sociālās aprūpes, valsts pārvaldes, sabiedrisko pakalpojumu, kultūras un rekreācijas objekti) infrastruktūra;

5) tematiskais plānojums — teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā atbilstoši plānošanas līmenim risināti specifiski jautājumi, kas saistīti ar atsevišķu nozaru attīstību (piemēram, transporta infrastruktūra, veselības aprūpes iestāžu un izglītības iestāžu izvietojums) vai specifisku tematu (piemēram, inženiertīklu izvietojums, ainaviski vērtīgas teritorijas un riska teritorijas);

6) teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēma — strukturēts informācijas tehnoloģiju un datubāzu kopums, kuru lietojot tiek nodrošināta teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei un īstenošanai nepieciešamās informācijas radīšana, apkopošana, uzkrāšana, apstrādāšana, izmantošana un iznīcināšana;

7) nacionālo interešu objekti — teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai;

8) vietējās pašvaldības teritorijas plānojums — vietējās pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tai skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi un kuru izstrādā administratīvajai teritorijai vai tās daļai;

9) lokālplānojums — vietējās pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kuru vietējā pašvaldība izstrādā savas administratīvās teritorijas daļai (piemēram, pilsētas, ciema vai lauku teritorijas daļai) kāda plānošanas uzdevuma risināšanai vai teritorijas plānojuma detalizēšanai;

10) detālplānojums — detalizēts vietējās pašvaldības teritorijas daļas plānojums, kuru izstrādā, lai noteiktu prasības konkrētu zemes vienību izmantošanai un apbūves parametriem, kā arī precizētu nekustamo īpašumu robežas un aprobežojumus;

11) jūras plānojums — nacionālā līmeņa ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteikta jūras izmantošana, ņemot vērā funkcionāli ar jūru saistīto sauszemes daļu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt likumprojekta 1.panta otro punktu pirms vārdiem „attīstības stratēģija” ar vārdu „ilgtspējīgas”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

1.panta astotajā punktā pēc vārdiem „vietējās pašvaldības” izslēgt vārdu „ilgtermiņa”.

Deputāte I.Čepāne

1.panta 9. apakšpunktā aiz vārdiem „vietējā pašvaldība” pievienot vārdus „saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu”, tālāk kā tekstā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 1.panta devīto punktu pēc vārdiem „teritorijas plānojuma detalizēšanai” ar vārdiem „vai grozīšanai”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekta 1.panta 10.punktā aizstāt vārdus „nekustamo īpašumu” ar vārdiem „zemes vienību”.

Atbalstīts

Neatbalstīts

Atbalstīts

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) attīstības programma — vidēja termiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas vidēja termiņa prioritātes un pasākumu kopums plānošanas reģiona vai vietējās pašvaldības attīstības stratēģijā izvirzīto ilgtermiņa stratēģisko uzstādījumu īstenošanai;

2) ilgtspējīgas attīstības stratēģija — ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteikts plānošanas reģiona vai vietējās pašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējums, mērķi, prioritātes un telpiskās attīstības perspektīva;

3) funkcionālais zonējums — teritorijas iedalījums zonās, kurām ir atšķirīgas prasības atļautajai teritorijas izmantošanai un apbūvei;

7) nacionālo interešu objekti — teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai;

8) vietējās pašvaldības teritorijas plānojums — vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi, un kuru izstrādā administratīvajai teritorijai vai tās daļai;

10) detālplānojums — detalizēts vietējās pašvaldības teritorijas daļas plānojums, kuru izstrādā, lai noteiktu prasības konkrētu zemes vienību izmantošanai un apbūves parametriem, kā arī precizētu zemes vienību robežas un aprobežojumus;

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir panākt, ka teritorijas attīstība tiek plānota tā, lai varētu paaugstināt dzīves vides kvalitāti, ilgtspējīgi, efektīvi un racionāli izmantot teritoriju un citus resursus, kā arī mērķtiecīgi un līdzsvaroti attīstīt ekonomiku.

2.pants. Likuma mērķis

3.pants. Teritorijas attīstības plānošanas principi

Teritorijas attīstības plānošanā ievēro Attīstības plānošanas sistēmas likumā nostiprinātos principus, kā arī šādus principus:

1) pēctecības princips — jaunus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus izstrādā, izvērtējot spēkā esošos attīstības plānošanas dokumentus un to īstenošanas praksi;

2) nepārtrauktības princips — teritorijas attīstību plāno nepārtraukti, elastīgi un cikliski, uzraugot šo procesu un izvērtējot jaunāko informāciju, zināšanas, vajadzības un iespējamos risinājumus;

3) integrētas pieejas princips — ekonomiskie, kultūras, sociālie un vides aspekti tiek saskaņoti, atsevišķu nozaru intereses tiek koordinētas, teritoriju attīstības prioritātes tiek saskaņotas visos plānošanas līmeņos, sadarbība ir mērķtiecīga, un tiek novērtēta plānoto risinājumu ietekme uz apkārtējām teritorijām un vidi.

Deputāte R.Kārkliņa

Izteikt 3.panta tekstu šādā redakcijā:

„3.pants. Teritorijas attīstības plānošanas principi

Teritorijas attīstības plānošanā ievēro Attīstības plānošanas sistēmas likumā nostiprinātos principus, kā arī šādus principus:

1) ilgtspējības princips – teritorijas attīstību plāno, lai saglabātu esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, dabas un kultūras mantojuma attīstību;

2) pēctecības princips – jaunus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus izstrādā, izvērtējot spēkā esošos attīstības plānošanas dokumentus un to īstenošanas praksi;

3) konkurences princips – jaunus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus izstrādā ņemot vērā vienlīdzīgus priekšnoteikumus uzņēmējdarbībai;

4) nepārtrauktības princips – teritorijas attīstību plāno nepārtraukti, elastīgi un cikliski, uzraugot šo procesu un izvērtējot jaunāko informāciju, zināšanas, vajadzības un iespējamos risinājumus;

5) atklātības princips – teritorijas attīstības plānošanā un dokumentu izstrādē iesaista sabiedrību un nodrošina informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu;

6) integrētas pieejas princips – ekonomiskie, kultūras, sociālie un vides aspekti tiek saskaņoti, atsevišķu nozaru intereses tiek koordinētas, teritoriju attīstības prioritātes tiek saskaņotas visos plānošanas līmeņos, sadarbība ir mērķtiecīga, un tiek novērtēta plānoto risinājumu ietekme uz apkārtējām teritorijām un vidi;

7) daudzveidības princips – teritorijas attīstību plāno, ņemot vērā dabas, kultūrvides, cilvēku un materiālo resursu un saimnieciskās darbības daudzveidību.”

Deputāts S.Dolgopolovs

Izteikt 3.panta trešo punktu sekojošā redakcijā:

„3) integrētas pieejas princips — nozaru un teritoriālās, kā arī privātpersonu un sabiedrības intereses tiek vērtētas kopsakarībā ar mērķi veicināt attiecīgās teritorijas (ilgtspējīgu) attīstību;”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 3.panta tekstu šādā redakcijā:

„3.pants. Teritorijas attīstības plānošanas principi

Teritorijas attīstības plānošanā ievēro Attīstības plānošanas sistēmas likumā nostiprinātos principus, kā arī šādus principus:

1) ilgtspējības princips – teritorijas attīstību plāno, lai saglabātu un veidotu esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, dabas un kultūras mantojuma attīstību;

2) pēctecības princips – jaunus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus izstrādā, izvērtējot spēkā esošos attīstības plānošanas dokumentus un to īstenošanas praksi;

3) vienlīdzīgu iespēju princips – nozaru un teritoriālās, kā arī privātpersonu un sabiedrības intereses tiek vērtētas kopsakarībā ar mērķi veicināt attiecīgās teritorijas ilgtspējīgu attīstību;

5) atklātības princips – teritorijas attīstības plānošanā un dokumentu izstrādē iesaista sabiedrību un nodrošina informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu;

7) daudzveidības princips – teritorijas attīstību plāno, ņemot vērā dabas, kultūrvides, cilvēku un materiālo resursu un saimnieciskās darbības daudzveidību;

8) savstarpējās saskaņotības princips — teritorijas attīstības plānošanas dokumentus izstrādā, tos savstarpēji saskaņojot un izvērtējot citos teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteikto.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 8

Atbalstīts

3.pants. Teritorijas attīstības plānošanas principi

Teritorijas attīstības plānošanā ievēro Attīstības plānošanas sistēmas likumā nostiprinātos principus, kā arī šādus principus:

1) ilgtspējības princips — teritorijas attīstību plāno, lai saglabātu un veidotu esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, dabas un kultūras mantojuma attīstību;

2) pēctecības princips — jaunus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus izstrādā, izvērtējot spēkā esošos attīstības plānošanas dokumentus un to īstenošanas praksi;

3) vienlīdzīgu iespēju princips — nozaru un teritoriālās, kā arī privātpersonu un sabiedrības intereses tiek vērtētas kopsakarībā ar mērķi veicināt attiecīgās teritorijas ilgtspējīgu attīstību;

4) nepārtrauktības princips — teritorijas attīstību plāno nepārtraukti, elastīgi un cikliski, uzraugot šo procesu un izvērtējot jaunāko informāciju, zināšanas, vajadzības un iespējamos risinājumus;

5) atklātības princips — teritorijas attīstības plānošanā un dokumentu izstrādē iesaista sabiedrību un nodrošina informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu;

6) integrētas pieejas princips — ekonomiskie, kultūras, sociālie un vides aspekti tiek saskaņoti, atsevišķu nozaru intereses tiek koordinētas, teritoriju attīstības prioritātes tiek saskaņotas visos plānošanas līmeņos, sadarbība ir mērķtiecīga, un tiek novērtēta plānoto risinājumu ietekme uz apkārtējām teritorijām un vidi;

7) daudzveidības princips — teritorijas attīstību plāno, ņemot vērā dabas, kultūrvides, cilvēku un materiālo resursu un saimnieciskās darbības daudzveidību;

4.pants. Sabiedrības līdzdalība teritorijas attīstības plānošanā

(1) Teritorijas attīstību plāno, iesaistot sabiedrību, nodrošinot informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu.

(2) Ikvienam ir tiesības piedalīties teritorijas attīstības plānošanā. Sabiedrības līdzdalību tajā nodrošina, informējot sabiedrību par teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi, sabiedriskās apspriešanas kārtību, pieņemtajiem lēmumiem un konsultējoties ar sabiedrību pirms lēmumu pieņemšanas.

(3) Sabiedrības līdzdalību teritorijas attīstības plānošanā atbilstoši plānošanas līmenim nodrošina attiecīgā valsts institūcija, plānošanas reģions vai vietējā pašvaldība saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuros noteiktas prasības sabiedrības līdzdalībai.

(4) Sabiedrības līdzdalības procesā līdzsvaro privātpersonu un sabiedrības intereses ar teritorijas ilgtspējīgas attīstības iespējām.

(5) Ikvienam ir tiesības iepazīties ar spēkā esošajiem un sabiedriskajai apspriešanai nodotajiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, piedalīties to sabiedriskajā apspriešanā, izteikt un aizstāvēt savu viedokli un noteiktā termiņā iesniegt rakstveida priekšlikumus.

(6) Šā panta trešajā daļā minētajām institūcijām, izstrādājot teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, ir pienākums līdzsvaroti izvērtēt izteiktos priekšlikumus un savus lēmumus pamatot, kā arī paziņot tos sabiedrībai un priekšlikumu iesniedzējiem.

Deputāts S.Dolgopolovs

Izteikt likumprojekta 4.panta 3.,4.,5. un 6. daļu sekojošā redakcijā:

(3) Sabiedrības līdzdalību teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādē nodrošina attiecīgā valsts institūcija vai vietējā pašvaldība saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuros noteiktas prasības sabiedrības līdzdalībai.

(4) Sabiedrības līdzdalības procesā privātpersonām ir tiesības paust un argumentēt savas intereses attiecīgās teritorijas attīstības kontekstā.

(5) Ikvienam ir tiesības iepazīties ar spēkā esošajiem un sabiedriskajai apspriešanai nodotajiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektiem, piedalīties to sabiedriskajā apspriešanā, izteikt un aizstāvēt savu viedokli un noteiktā termiņā iesniegt rakstveida priekšlikumus.

(6) Valsts institūcijām un vietējām pašvaldībām, izstrādājot teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, ir pienākums izvērtēt saņemtos priekšlikumus un savus lēmumus pamatot, kā arī paziņot tos sabiedrībai un priekšlikumu iesniedzējiem.

Deputāte R.Kārkliņa

Izteikt 4. pantu šādā redakcijā:

„4.pants. Sabiedrības līdzdalība teritorijas attīstības plānošanā

(1) Teritorijas attīstību plāno, iesaistot sabiedrību. Plānošanas līmenim atbilstošai institūcijai ir pienākums nodrošināt informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu, kā arī noskaidrot sabiedrības viedokli un organizēt sabiedrības līdzdalību šīs teritorijas plānošanas procesā, sniedzot pēc iespējas plašu un saprotamu informāciju.

(2) Sabiedrības līdzdalību teritorijas attīstības plānošanā atbilstoši plānošanas līmenim nodrošina attiecīgā valsts institūcija, plānošanas reģions vai vietējā pašvaldība saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuros noteiktas prasības sabiedrības līdzdalībai.

(3) Lai nodrošinātu teritorijas plānojuma sabiedrisko apspriešanu, attiecīgā institūcija konsultējas ar sabiedrību pirms lēmumu pieņemšanas. Institūcija publicē savā mājas lapā internetā teritorijas plānojuma un tā grozījumu izstrādes uzsākšanu, sabiedriskās apspriešanas kārtību, vietu un termiņus, kur un kad var iepazīties ar šīs teritorijas plānojumu un tā grozījumiem un kā var iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes.

(4) Sabiedrības līdzdalības procesā līdzsvaro privātpersonu un sabiedrības intereses ar teritorijas ilgtspējīgas attīstības iespējām.

(6) Šā panta otrajā daļā minētajām institūcijām, izstrādājot teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, ir pienākums līdzsvaroti izvērtēt izteiktos priekšlikumus un savus lēmumus pamatot, kā arī paziņot tos sabiedrībai un priekšlikumu iesniedzējiem.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 10

Atbalstīts

Redakcionāli precizēts

4.pants. Sabiedrības līdzdalība teritorijas attīstības plānošanā

(1) Teritorijas attīstību plāno, iesaistot sabiedrību. Plānošanas līmenim atbilstošai institūcijai ir pienākums nodrošināt informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu, kā arī noskaidrot sabiedrības viedokli un organizēt sabiedrības līdzdalību attiecīgās teritorijas attīstības plānošanā, sniedzot pēc iespējas plašu un saprotamu informāciju.

(3) Lai nodrošinātu teritorijas plānojuma sabiedrisko apspriešanu, attiecīgā institūcija konsultējas ar sabiedrību pirms lēmumu pieņemšanas. Institūcija savā mājaslapā internetā publicē informāciju par teritorijas plānojuma un tā grozījumu izstrādes uzsākšanu, sabiedriskās apspriešanas kārtību, vietu un termiņiem, par to, kur un kad var iepazīties ar attiecīgās teritorijas plānojumu un tā grozījumiem un kā iesniedzami rakstveida priekšlikumi un atsauksmes.

(4) Sabiedrības līdzdalības procesā līdzsvaro privātpersonu un sabiedrības intereses ar teritorijas ilgtspējīgas attīstības iespējām.

5.pants. Teritorijas attīstības plānošanas līmeņi un dokumenti

(1) Teritorijas attīstību plāno, izstrādājot šādus savstarpēji saskaņotus un hierarhiski pakārtotus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus:

1) nacionālajā līmenī — Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un Nacionālo attīstības plānu;

2) reģionālajā līmenī — plānošanas reģiona attīstības stratēģiju un attīstības programmu;

3) vietējā līmenī — vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju, attīstības programmu, teritorijas plānojumu, lokālplānojumu un detālplānojumu.

(2) Visos līmeņos, izstrādājot teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, nodrošina stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu, ja tas ir nepieciešams saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 5.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

5.pants. Teritorijas attīstības plānošanas līmeņi un dokumenti

(1) Teritorijas attīstību plāno, izstrādājot šādus savstarpēji saskaņotus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus:

1) nacionālajā līmenī — Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un Nacionālo attīstības plānu;

2) reģionālajā līmenī — plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un attīstības programmu;

3) vietējā līmenī — vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, attīstības programmu, teritorijas plānojumu, lokālplānojumu un detālplānojumu.

Atbalstīts

5.pants. Teritorijas attīstības plānošanas līmeņi un dokumenti

(1) Teritorijas attīstību plāno, izstrādājot šādus savstarpēji saskaņotus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus:

1) nacionālajā līmenī — Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un Nacionālo attīstības plānu;

2) reģionālajā līmenī — plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un attīstības programmu;

3) vietējā līmenī — vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, attīstības programmu, teritorijas plānojumu, lokālplānojumu un detālplānojumu.

6.pants. Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēma

(1) Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas mērķis ir nodrošināt visu līmeņu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu un ar teritorijas plānošanu saistītās informācijas uzkrāšanu, apstrādi un publisku pieejamību. Citu valsts informācijas sistēmu datus, kas izmantoti teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei, teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēma neuzkrāj.

(2) Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas pārzinis ir par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija.

(3) Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā ievietotie teritorijas attīstības plānošanas dokumenti ir publiski pieejami, izņemot datus, kuru pieejamība ir ierobežota saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā ievietotie dokumenti ir pieejami bez maksas.

(4) No teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas lejupielādētas ģeotelpisko datu kopas vai tādas ģeotelpisko datu kopas, kurām ir nodrošināta tieša piekļuve no citām informācijas sistēmām, izmanto atbilstoši ģeotelpisko datu kopas turētāja reglamentētajiem noteikumiem.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 6. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas mērķis ir nodrošināt visu līmeņu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu un ar teritorijas plānošanu saistītās informācijas uzkrāšanu, apstrādi un publisku pieejamību. Citu valsts informācijas sistēmu datus, kas izmantoti teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei, teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēma neuzkrāj, bet nodrošina piekļuvi tiem.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 6. panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā ievietotie teritorijas attīstības plānošanas dokumenti un dati ir publiski pieejami bez maksas, izņemot datus, kuru pieejamība ir ierobežota saskaņā ar normatīvajiem aktiem.”

Atbalstīts

6.pants. Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēma

(2) Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas pārzinis ir par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija.

(3) Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā ievietotie teritorijas attīstības plānošanas dokumenti un dati ir publiski pieejami bez maksas, izņemot datus, kuru pieejamība ir ierobežota saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

II nodaļa

Publisko institūciju kompetence teritorijas attīstības plānošanā

II nodaļa

Publisko institūciju kompetence teritorijas attīstības plānošanā

7.pants. Ministru kabineta kompetence

Ministru kabinets:

1) nodrošina Nacionālā attīstības plāna izstrādi un nosaka tā ieviešanas un uzraudzības kārtību;

2) apstiprina nacionālā līmeņa tematiskos plānojumus;

3) nosaka reģionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu saturu, izstrādes, ieviešanas un uzraudzības kārtību;

4) nosaka vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu saturu, izstrādes un sabiedriskās apspriešanas kārtību, līgumā par detālplānojuma izstrādi un finansēšanu iekļaujamos nosacījumus;

5) nosaka prasības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādātājiem;

6) nosaka vispārīgās prasības vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanai, ietverot prasības vienotai funkcionālā zonējuma klasifikācijai, teritorijas izmantošanai un apbūvei;

7) nosaka teritorijas izmantošanas veidu klasifikāciju;

8) nosaka teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas izveides, darbības, tai nepieciešamās informācijas iegūšanas, apstrādes un izplatīšanas kārtību un teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas datu saturu, kā arī kārtību, kādā veicama datu apmaiņa ar citām valsts informācijas sistēmām;

9) nosaka par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgo ministriju;

10) nosaka jūras plānojuma izstrādes kārtību un apstiprina jūras plānojumu;

11) nosaka, izveido un apstiprina nacionālo interešu objektus un to izmantošanas nosacījumus, ja citos likumos nav paredzēts citādi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 7.panta ceturto punktu šādā redakcijā:

„4) nosaka vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu saturu, izstrādes un sabiedriskās apspriešanas kārtību, līgumā par lokālplānojuma vai detālplānojuma izstrādi un finansēšanu iekļaujamos nosacījumus;”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt 7.panta sestajā punktā vārdus „ietverot prasības vienotai funkcionālā zonējuma klasifikācijai.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

7. panta 10.punktā aiz vārda „izstrādes” papildināt ar vārdiem „ieviešanas un uzraudzības”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 7.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ministru kabinets valsts budžetā kārtējam gadam paredz finansējumu nacionālā un reģionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei un aktualizācijai.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

Atbalstīts

7.pants. Ministru kabineta kompetence

(1) Ministru kabinets:

1) nodrošina Nacionālā attīstības plāna izstrādi un nosaka tā ieviešanas un uzraudzības kārtību;

2) apstiprina nacionālā līmeņa tematiskos plānojumus;

3) nosaka reģionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu saturu, izstrādes, ieviešanas un uzraudzības kārtību;

4) nosaka vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu saturu, izstrādes un sabiedriskās apspriešanas kārtību, līgumā par lokālplānojuma vai detālplānojuma izstrādi un finansēšanu iekļaujamos nosacījumus;

5) nosaka prasības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādātājiem;

6) nosaka vispārīgās prasības vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanai, teritorijas izmantošanai un apbūvei;

7) nosaka teritorijas izmantošanas veidu klasifikāciju;

9) nosaka par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgo ministriju;

10) nosaka jūras plānojuma izstrādes ieviešanas un uzraudzības kārtību un apstiprina jūras plānojumu;

11) nosaka, izveido un apstiprina nacionālo interešu objektus un to izmantošanas nosacījumus, ja citos likumos nav paredzēts citādi.

(2) Ministru kabinets valsts budžetā kārtējam gadam paredz finansējumu nacionālā un reģionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei un aktualizācijai.

8.pants. Nacionālās attīstības padomes kompetence

Nacionālā attīstības padome atbilstoši normatīvajiem aktiem koordinē un izvērtē nacionālā un reģionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, sekmējot to savstarpējo saskaņotību un koordināciju ar nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem.

8.pants. Nacionālās attīstības padomes kompetence

9.pants. Par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgās ministrijas kompetence

Par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija:

1) izstrādā jūras plānojumu un nacionālos tematiskos plānojumus atbilstoši savai kompetencei;

2) metodiski vada un pārrauga teritorijas attīstības plānošanu reģionālajā un vietējā līmenī, tai skaitā pārrauga sabiedriskās apspriešanas organizēšanu;

3) sniedz atzinumus par plānošanas reģionu attīstības stratēģiju un attīstības programmu projektu atbilstību Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, Nacionālajam attīstības plānam un normatīvo aktu prasībām;

4) izvērtē vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu un lokālplānojumu atbilstību normatīvajiem aktiem, ja tas nepieciešams šā likuma 26.pantā minēto darbību veikšanai;

5) nodrošina teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas uzturēšanu.

Deputāts S.Dolgopolovs

Izteikt 9.panta trešo punktu šādā redakcijā:

„3) sniedz atzinumus par plānošanas reģionu attīstības stratēģiju un attīstības programmu projektu atbilstību nacionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un normatīvo aktu prasībām;”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 9.panta ceturto daļu pēc vārdiem „26.pantā” ar vārdiem „un 27.pantā”.

Atbalstīts

9.pants. Par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgās ministrijas kompetence

Par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija:

1) izstrādā jūras plānojumu un nacionālos tematiskos plānojumus atbilstoši savai kompetencei;

2) metodiski vada un pārrauga teritorijas attīstības plānošanu reģionālajā un vietējā līmenī, tajā skaitā pārrauga sabiedriskās apspriešanas organizēšanu;

3) sniedz atzinumus par plānošanas reģionu attīstības stratēģiju un attīstības programmu projektu atbilstību nacionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un normatīvo aktu prasībām;

4) izvērtē vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu un lokālplānojumu atbilstību normatīvajiem aktiem, ja tas nepieciešams šā likuma 26. un 27.pantā minēto darbību veikšanai;

5) nodrošina teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas uzturēšanu.

10.pants. Nozaru ministriju kompetence

(1) Nozaru ministrijas sagatavo priekšlikumus nacionālo interešu objektu noteikšanai un, ja nepieciešams, izstrādā tematiskos plānojumus.

(2) Nozaru ministrijas sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām un nodrošina informācijas sniegšanu vai nosacījumu izvirzīšanu visu līmeņu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei.

10.pants. Nozaru ministriju kompetence

(1) Nozaru ministrijas sagatavo priekšlikumus nacionālo interešu objektu noteikšanai un, ja nepieciešams, izstrādā tematiskos plānojumus.

11.pants. Plānošanas reģiona kompetence

Plānošanas reģions:

1) izstrādā un apstiprina plānošanas reģiona attīstības stratēģiju un attīstības programmu, kā arī koordinē un uzrauga tās īstenošanu;

2) sniedz priekšlikumus nacionālā un vietējā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu izstrādei;

3) sniedz atzinumus par vietējo pašvaldību attīstības stratēģiju un attīstības programmu projektu atbilstību plānošanas reģiona teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un normatīvo aktu prasībām;

4) koordinē vietējo pašvaldību attīstības stratēģiju un attīstības programmu izstrādi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 11.panta pirmo punktu šādā redakcijā:

„1) izstrādā un apstiprina plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un attīstības programmu, kā arī koordinē un uzrauga tās īstenošanu.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 11.panta ceturto punktu šādā redakcijā:

„4) koordinē un pārrauga vietējo pašvaldību ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, attīstības programmu, teritorijas plānojumu un lokālplānojumu izstrādi.”

Atbalstīts

11.pants. Plānošanas reģiona kompetence

Plānošanas reģions:

1) izstrādā un apstiprina plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un attīstības programmu, kā arī koordinē un uzrauga tās īstenošanu;

2) sniedz priekšlikumus nacionālā un vietējā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu izstrādei;

4) koordinē un pārrauga vietējo pašvaldību ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, attīstības programmu, teritorijas plānojumu un lokālplānojumu izstrādi.

12.pants. Vietējās pašvaldības kompetence

(1) Vietējā pašvaldība izstrādā un apstiprina vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju, attīstības programmu, teritorijas plānojumu, lokālplānojumus, detālplānojumus, tematiskos plānojumus un aizsargjoslu plānu.

(2) Vietējā pašvaldība koordinē un uzrauga vietējās pašvaldības attīstības stratēģijas, attīstības programmas, teritorijas plānojuma, lokālplānojumu, detālplānojumu un tematisko plānojumu īstenošanu.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Izteikt 12.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Vietējā pašvaldība izstrādā un apstiprina vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju, attīstības programmu, teritorijas plānojumu, lokālplānojumus, detālplānojumus un tematiskos plānojumus.”

Deputāte I.Čepāne

12.panta pirmajā daļā svītrot vārdus „un aizsargjoslu plānu”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 12.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Vietējā pašvaldība sniedz priekšlikumus nacionālā un reģionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu izstrādei.”;

uzskatīt līdzšinējo panta otro daļu par trešo daļu.

Atbalstīts

12.pants. Vietējās pašvaldības kompetence

(2) Vietējā pašvaldība sniedz priekšlikumus nacionālā un reģionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu izstrādei.

(3) Vietējā pašvaldība koordinē un uzrauga vietējās pašvaldības attīstības stratēģijas, attīstības programmas, teritorijas plānojuma, lokālplānojumu, detālplānojumu un tematisko plānojumu īstenošanu.

13.pants. Plānošanas reģiona un vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādes finansēšana

(1) Plānošanas reģions pilda teritorijas attīstības plānošanas funkciju atbilstoši finansējumam, kas valsts budžetā kārtējam gadam paredzēts plānošanas reģiona atbalstam, un citiem līdzekļiem.

(2) Vietējā pašvaldība savā budžetā paredz līdzekļus teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei.

(3) Ja lokālplānojuma vai detālplānojuma ierosinātājs nav attiecīgā vietējā pašvaldība, to izstrādi un īstenošanu finansē ierosinātājs, par to noslēdzot līgumu ar vietējo pašvaldību. Šādā gadījumā vietējā pašvaldība var piedalīties lokālplānojuma vai detālplānojuma līdzfinansēšanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Deputāts S.Dolgopolovs

Izteikt 13.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

(1) Ministru kabinets valsts budžetā kārtējam gadam paredz finansējumu nacionālā un reģionālā līmeņu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei un aktualizācijai.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 13.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Plānošanas reģiona funkciju izpildi nodrošina finansējums no valsts budžetā kārtējam gadam plānošanas reģiona atbalstam paredzētajiem līdzekļiem un no citiem līdzekļiem.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 17

Atbalstīts

13.pants. Plānošanas reģiona un vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādes finansēšana

(1) Plānošanas reģiona funkciju izpildi nodrošina finansējums no valsts budžetā kārtējam gadam plānošanas reģiona atbalstam paredzētajiem līdzekļiem un no citiem līdzekļiem.

(2) Vietējā pašvaldība savā budžetā paredz līdzekļus teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei.

14.pants. Teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei nepieciešamo datu un informācijas sniegšana

(1) Visu veidu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei valsts un pašvaldību institūcijas bez maksas sniedz nepieciešamo informāciju, kuru minētās institūcijas sagatavo un uztur par budžeta līdzekļiem.

(2) Ja ģeotelpisko datu kopas veidošanai un uzturēšanai nepieciešamais finansējums nav nodrošināts no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem, šādu ģeotelpisko datu kopu izmanto (tajā skaitā nodrošinot tiešu piekļuvi) par maksu atbilstoši ģeotelpisko datu kopas turētāja maksas pakalpojumu cenrādim.

14.pants. Teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei nepieciešamo datu un informācijas sniegšana

III nodaļa

Teritorijas attīstības plānošana nacionālajā līmenī

III nodaļa

Teritorijas attīstības plānošana nacionālajā līmenī

15.pants. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija un Nacionālais attīstības plāns

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un Nacionālo attīstības plānu izstrādā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

15.pants. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija un Nacionālais attīstības plāns

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un Nacionālo attīstības plānu izstrādā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

16.pants. Jūras plānojums

(1) Jūras plānojums teritorijas izmantošanu teritoriālajos ūdeņos, kontinentālajā šelfā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā nosaka, ņemot vērā funkcionāli ar teritoriālajiem ūdeņiem saistīto sauszemes daļu un saskaņojot dažādu nozaru intereses teritoriālo ūdeņu, kontinentālā šelfa un ekskluzīvās ekonomiskās zonas izmantošanā.

(2) Jūras plānojuma izstrādi organizē par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām, plānošanas reģioniem un vietējām pašvaldībām, kuru administratīvā teritorija robežojas ar teritoriālajiem ūdeņiem.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 16.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Jūras plānojums teritorijas izmantošanu teritoriālajos ūdeņos, kontinentālajā šelfā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā nosaka, ņemot vērā funkcionāli ar teritoriālajiem ūdeņiem saistīto sauszemes daļu un saskaņojot dažādu nozaru un pašvaldību intereses teritoriālo ūdeņu, kontinentālā šelfa un ekskluzīvās ekonomiskās zonas izmantošanā.”

Atbalstīts

16.pants. Jūras plānojums

(1) Jūras plānojums teritorijas izmantošanu teritoriālajos ūdeņos, kontinentālajā šelfā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā nosaka, ņemot vērā funkcionāli ar teritoriālajiem ūdeņiem saistīto sauszemes daļu un saskaņojot dažādu nozaru un pašvaldību intereses teritoriālo ūdeņu, kontinentālā šelfa un ekskluzīvās ekonomiskās zonas izmantošanā.

17.pants. Nacionālo interešu objektu noteikšana

(1) Priekšlikumu par nacionālo interešu objektu sagatavo nozares ministrija, kuras funkciju pildīšanai nepieciešams nacionālo interešu objekts, sadarbībā ar vietējām pašvaldībām. Priekšlikumā ietver vietas izvēles pamatojumu un ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus, ja tāds ir nepieciešams saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

(2) Nacionālo interešu objektam nosaka tā funkcionēšanai nepieciešamo teritoriju un aizsargjoslu, ja tāda paredzēta normatīvajos aktos, kā arī šā objekta izmantošanas nosacījumus.

(3) Ja netiek piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, atbildīgā nozares ministrija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā organizē sabiedrības informēšanu par priekšlikumu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 17.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Priekšlikumus par nacionālo interešu objektiem sagatavo nozaru ministrijas sadarbībā ar vietējām pašvaldībām. Priekšlikumus apkopo un nodod Ministru kabinetam apstiprināšanai par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija. Priekšlikumā ietver vietas izvēles pamatojumu un ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus, ja tāds ir nepieciešams saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 17.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja netiek piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā organizē sabiedrības informēšanu par priekšlikumu.”

Atbalstīts

17.pants. Nacionālo interešu objektu noteikšana

(1) Priekšlikumus par nacionālo interešu objektiem sagatavo nozaru ministrijas sadarbībā ar vietējām pašvaldībām. Priekšlikumus apkopo un nodod Ministru kabinetam apstiprināšanai par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija. Priekšlikumā ietver vietas izvēles pamatojumu un ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus, ja tāds ir nepieciešams saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

(2) Nacionālo interešu objektam nosaka tā funkcionēšanai nepieciešamo teritoriju un aizsargjoslu, ja tāda paredzēta normatīvajos aktos, kā arī šā objekta izmantošanas nosacījumus.

(3) Ja netiek piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā organizē sabiedrības informēšanu par priekšlikumu.

IV nodaļa

Teritorijas attīstības plānošana reģionālajā līmenī

IV nodaļa

Teritorijas attīstības plānošana reģionālajā līmenī

18.pants. Plānošanas reģiona attīstības stratēģija

(1) Plānošanas reģiona attīstības stratēģija ir ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā nosaka plānošanas reģiona ilgtermiņa attīstības redzējumu, stratēģiskus mērķus un prioritātes apraksta un grafiski attēlo telpiskās attīstības perspektīvu.

(2) Plānošanas reģiona attīstības stratēģiju izstrādā atbilstoši Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā noteiktajiem valsts ilgtermiņa stratēģiskajiem mērķiem un ņemot vērā citus nacionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, pamatojoties uz attiecīgā plānošanas reģiona attīstības tendencēm, problēmām un izaugsmes resursiem, izvērtējot blakus esošo plānošanas reģionu, kā arī attiecīgajā plānošanas reģionā ietilpstošo vietējo pašvaldību attīstības stratēģijas.

(3) Plānošanas reģiona attīstības stratēģiju apstiprina ar plānošanas reģiona attīstības padomes lēmumu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 18.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģija ir ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā nosaka plānošanas reģiona ilgtermiņa attīstības redzējumu, stratēģiskos mērķus, prioritātes un telpiskās attīstības perspektīvu rakstveidā un grafiskā veidā.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 18.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģiju izstrādā atbilstoši Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā noteiktajiem valsts ilgtermiņa stratēģiskajiem mērķiem un ņemot vērā citus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus.”

Atbalstīts

18.pants. Plānošanas reģiona attīstības stratēģija

(1) Plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģija ir ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā nosaka plānošanas reģiona ilgtermiņa attīstības redzējumu, stratēģiskos mērķus, prioritātes un telpiskās attīstības perspektīvu rakstveidā un grafiskā veidā.

(2) Plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģiju izstrādā atbilstoši Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā noteiktajiem valsts ilgtermiņa stratēģiskajiem mērķiem un ņemot vērā citus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus.

(3) Plānošanas reģiona attīstības stratēģiju apstiprina ar plānošanas reģiona attīstības padomes lēmumu.

19.pants. Plānošanas reģiona attīstības programma

(1) Plānošanas reģiona attīstības programmu izstrādā atbilstoši Nacionālajam attīstības plānam, izvērtējot attiecīgajā plānošanas reģionā ietilpstošo vietējo pašvaldību, kā arī blakus esošo plānošanas reģionu attīstības programmas.

(2) Plānošanas reģiona attīstības programmā ietver pašreizējās situācijas analīzi, tendences un prognozes, kā arī informāciju par attīstības programmas izstrādes procesu un nosaka vidēja termiņa prioritātes, to īstenošanai paredzēto pasākumu kopumu un attīstības programmas īstenošanas uzraudzības kārtību.

(3) Plānošanas reģiona attīstības programmu apstiprina ar plānošanas reģiona attīstības padomes lēmumu.

Deputāts S.Dolgopolovs

Izteikt 19.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Plānošanas reģiona attīstības programmu izstrādā atbilstoši Nacionālajam attīstības plānam, saskaņā ar Plānošanas reģiona attīstības stratēģiju, pamatojoties uz attiecīgajā plānošanas reģionā ietilpstošo vietējo pašvaldību attīstības programmām, kā arī ņemot vērā blakus esošo plānošanas reģionu attīstības programmas.”

Atbalstīts

Redakcionāli precizēts

19.pants. Plānošanas reģiona attīstības programma

(1) Plānošanas reģiona attīstības programmu izstrādā atbilstoši Nacionālajam attīstības plānam un plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, pamatojoties uz attiecīgajā plānošanas reģionā ietilpstošo vietējo pašvaldību attīstības programmām, kā arī ņemot vērā blakus esošo plānošanas reģionu attīstības programmas.

(3) Plānošanas reģiona attīstības programmu apstiprina ar plānošanas reģiona attīstības padomes lēmumu.

V nodaļa

Teritorijas attīstības plānošana vietējā līmenī

V nodaļa

Teritorijas attīstības plānošana vietējā līmenī

20.pants. Vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumenti

Vietējai pašvaldībai ir šādi savstarpēji saskaņoti un pakārtoti teritorijas attīstības plānošanas dokumenti, kurus izstrādā saskaņā ar normatīvajiem aktiem un ievērojot hierarhiski augstāka līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentus:

1) vietējās pašvaldības attīstības stratēģija;

2) vietējās pašvaldības attīstības programma;

3) vietējās pašvaldības teritorijas plānojums;

4) lokālplānojumi;

5) detālplānojumi;

6) tematiskie plānojumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

„20.pants. Vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumenti

Vietējai pašvaldībai ir šādi savstarpēji saskaņoti attīstības plānošanas dokumenti:

1) vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģija;

2) vietējās pašvaldības attīstības programma;

3) vietējās pašvaldības teritorijas plānojums;

4) lokālplānojumi;

5) detālplānojumi;

6) tematiskie plānojumi.”

Atbalstīts

20.pants. Vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumenti

Vietējai pašvaldībai ir šādi savstarpēji saskaņoti attīstības plānošanas dokumenti:

1) vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģija;

2) vietējās pašvaldības attīstības programma;

3) vietējās pašvaldības teritorijas plānojums;

4) lokālplānojumi;

5) detālplānojumi;

6) tematiskie plānojumi.

21.pants. Vietējās pašvaldības attīstības stratēģija

(1) Vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju izstrādā visai pašvaldības teritorijai uz vismaz 12 gadiem, ņemot vērā nacionālā līmeņa un attiecīgā plānošanas reģiona teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, pēc iespējas saskaņojot minēto dokumentu darbības termiņus. Vietējās pašvaldības attīstības stratēģijā nosaka vietējās pašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējumu, mērķus un prioritātes, apraksta un grafiski attēlo telpiskās attīstības perspektīvu.

(2) Telpiskās attīstības perspektīvā nosaka un vispārīgā veidā grafiski attēlo vietējās pašvaldības telpisko struktūru (apdzīvojuma struktūru, transporta infrastruktūru, inženierkomunikāciju tīklus, funkcionālās telpas un citus elementus) un vēlamās ilgtermiņa izmaiņas tajā.

(3) Vietējās pašvaldības attīstības stratēģijas uzdevums ir noteikt teritorijas attīstības un izmantošanas, publiskās infrastruktūras attīstības, kā arī teritorijas plānojuma, lokālplānojumu un detālplānojumu izstrādes vadlīnijas.

(4) Vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju apstiprina ar pašvaldības domes lēmumu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

„21.pants. Vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģija

(1) Vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģija ir ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā nosaka vietējās pašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējumu, stratēģiskos mērķus, attīstības prioritātes un telpiskās attīstības perspektīvu rakstveidā un grafiskā veidā.

(2) Telpiskās attīstības perspektīvā nosaka teritoriju attīstības vadlīnijas, kā arī nosaka un shematiski attēlo vietējās pašvaldības nozīmīgākās telpiskās struktūras, attīstības prioritātes un vēlamās ilgtermiņa izmaiņas.

(3) Vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju apstiprina ar pašvaldības domes lēmumu.

Atbalstīts

21.pants. Vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģija

(3) Vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju apstiprina ar pašvaldības domes lēmumu.

22.pants. Vietējās pašvaldības attīstības programma

(1) Vietējās pašvaldības attīstības programmu izstrādā saskaņā ar vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju un attiecīgā plānošanas reģiona attīstības programmu, izvērtējot blakus esošo vietējo pašvaldību attīstības programmas.

(2) Vietējās pašvaldības attīstības programmā ietver pašreizējās situācijas analīzi, tendences un prognozes, kā arī informāciju par attīstības programmas izstrādes procesu un nosaka vidēja termiņa prioritātes, rīcības, investīciju plānu, attīstības programmas īstenošanai nepieciešamo resursu apjomu un attīstības programmas īstenošanas uzraudzības kārtību.

(3) Vietējās pašvaldības attīstības programmu apstiprina ar pašvaldības domes lēmumu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 22.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Vietējās pašvaldības attīstības programmu izstrādā saskaņā ar vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju un izvērtējot citus nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentus.”

Atbalstīts

22.pants. Vietējās pašvaldības attīstības programma

(1) Vietējās pašvaldības attīstības programmu izstrādā saskaņā ar vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju un izvērtējot citus nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentus.

(2) Vietējās pašvaldības attīstības programmā ietver pašreizējās situācijas analīzi, tendences un prognozes, kā arī informāciju par attīstības programmas izstrādes procesu un nosaka vidēja termiņa prioritātes, rīcības un investīciju plānu, attīstības programmas īstenošanai nepieciešamo resursu apjomu un attīstības programmas īstenošanas uzraudzības kārtību.

(3) Vietējās pašvaldības attīstības programmu apstiprina ar pašvaldības domes lēmumu.

23.pants. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojums

(1) Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu izstrādā uz vismaz 12 gadiem, ņemot vērā hierarhiski augstāka līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentus un vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju.

(2) Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā nosaka funkcionālo zonējumu, publisko infrastruktūru, reglamentē teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, kā arī citus teritorijas izmantošanas nosacījumus un aprobežojumus.

(3) Pašvaldības lauku teritorijai teritorijas izmantošanu var noteikt, pamatojoties uz hierarhiski augstāka līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju un aktualizētās topogrāfiskās kartes informāciju, ievērojot normatīvos aktus, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei.

(4) Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktā funkcionālā zonējuma vai teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu izmaiņas izstrādā kā vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumus vai kā lokālplānojumu atbilstoši šā likuma 24.panta trešajai daļai.

(5) Ja spēkā stājas jauni ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā ietveramo informāciju saistīti normatīvie akti ar augstāku juridisko spēku, vietējā pašvaldība izvērtē nepieciešamību izdarīt grozījumus tās teritorijas plānojumā. Ja vietējā pašvaldība neizdara grozījumus tās teritorijas plānojumā, pretrunu gadījumā piemēro tā normatīvā akta prasības, kuram ir augstāks juridiskais spēks.

(6) Inženierkomunikāciju tīklus un objektus atļauts ierīkot jebkurā teritorijas plānojumā noteiktajā funkcionālajā zonā, ievērojot šā likuma 7.panta 6.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu un citu normatīvo aktu prasības.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 23.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu izstrādā atbilstoši vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijai un ievērojot citus nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentus.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 23.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Pašvaldības lauku teritorijai ievērojot normatīvos aktus, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei, teritorijas izmantošanu var noteikt, pamatojoties uz plānošanas reģiona teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un aktualizētās topogrāfiskās kartes informāciju.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 23. pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Ja spēkā stājas jauns augstāka līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, vietējā pašvaldība izvērtē tās teritorijas plānojumu un lemj par nepieciešamību izdarīt grozījumus tajā.”

Atbalstīts

23.pants. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojums

(1) Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu izstrādā atbilstoši vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijai un ievērojot citus nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentus.

(3) Pašvaldības lauku teritorijai ievērojot normatīvos aktus, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei, teritorijas izmantošanu var noteikt, pamatojoties uz plānošanas reģiona teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un aktualizētās topogrāfiskās kartes informāciju.

(7) Ja spēkā stājas jauns augstāka līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, vietējā pašvaldība izvērtē tās teritorijas plānojumu un lemj par nepieciešamību izdarīt grozījumus tajā.

24.pants. Lokālplānojums

(1) Lokālplānojumu vietējā pašvaldība izstrādā pēc savas iniciatīvas uz vismaz 12 gadiem. Lokālplānojumu izmanto par pamatu turpmākai plānošanai, kā arī būvprojektēšanai.

(2) Izstrādājot lokālplānojumu, nosaka teritorijas atļauto izmantošanu tiktāl, ciktāl tā nav pretrunā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto funkcionālo zonējumu, un ievēro vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju.

(3) Lokālplānojumā paredzētā funkcionālā zonējuma vai teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu izmaiņas izstrādā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā kā lokālplānojuma grozījumus.

(4) Lokālplānojumu var izstrādāt arī kā vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumus, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību. Šie grozījumi ir vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma neatņemama sastāvdaļa, un tas attiecas arī uz lokālplānojuma grozījumiem, ar kuriem groza vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu.

(5) Ja spēkā stājas jauni ar lokālplānojumā noteikto funkcionālo zonējumu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem saistīti normatīvie akti ar augstāku juridisko spēku, vietējā pašvaldība izvērtē nepieciešamību izdarīt grozījumus lokālplānojumā. Ja vietējā pašvaldība neizdara grozījumus lokālplānojumā, pretrunu gadījumā piemēro tā normatīvā akta prasības, kuram ir augstāks juridiskais spēks.

Deputāte I.Čepāne

24.panta pirmajā daļā svītrot vārdus „kā arī būvprojektēšanai”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

(1) Lokālplānojumu vietējā pašvaldība izstrādā pēc savas iniciatīvas un izmanto par pamatu turpmākai plānošanai, kā arī būvprojektēšanai.

(2) Lokālplānojumā var detalizēt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu. Pēc vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijas spēkā stāšanās lokālplānojumā var grozīt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, ciktāl lokālplānojums nav pretrunā ar vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju.

(4) Lokālplānojuma teritorijā ir spēkā lokālplānojumā noteiktais funkcionālais zonējums un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi. Ja spēkā stājas jauni ar lokālplānojumā noteikto funkcionālo zonējumu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem saistīti normatīvie akti ar augstāku juridisko spēku, vietējā pašvaldība izvērtē nepieciešamību izdarīt grozījumus lokālplānojumā.

Neatbalstīts

Atbalstīts

24.pants. Lokālplānojums

(1) Lokālplānojumu vietējā pašvaldība izstrādā pēc savas iniciatīvas un izmanto par pamatu turpmākai plānošanai, kā arī būvprojektēšanai.

25.pants. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un lokālplānojuma pieņemšana un stāšanās spēkā

(1) Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un lokālplānojumu apstiprina ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc attiecīga paziņojuma publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(3) Lēmumu par saistošo noteikumu apstiprināšanu vietējā pašvaldība nosūta par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgajai ministrijai, kura to ievieto savā mājaslapā internetā.

(4) Šajā pantā minētie saistošie noteikumi nav īstenojami tikmēr, kamēr nav pabeigtas šā likuma 26.pantā minētās darbības, izņemot šā likuma 26.panta trešajā daļā minēto gadījumu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:

25.pants. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un lokālplānojuma pieņemšana un stāšanās spēkā

„(1) Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un lokālplānojumu apstiprina ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc attiecīga paziņojuma publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(2) Paziņojumu par saistošo noteikumu pieņemšanu vietējā pašvaldība divu nedēļu laikā pēc saistošo noteikumu apstiprināšanas publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, vietējā laikrakstā un ievieto pašvaldības mājaslapā internetā. Lēmumu par saistošo noteikumu apstiprināšanu un tam pievienotos dokumentus vietējā pašvaldība ievieto savā mājaslapā internetā.

(3) Lēmumu par saistošo noteikumu apstiprināšanu un tam pievienotos dokumentus vietējā pašvaldība nosūta par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgajai ministrijai.

(4) Šajā pantā minētie saistošie noteikumi nav īstenojami tikmēr, kamēr nav pabeigtas šā likuma 27.panta trešajā daļā minētās darbības.”

Atbalstīts

25.pants. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un lokālplānojuma pieņemšana un stāšanās spēkā

(3) Lēmumu par saistošo noteikumu apstiprināšanu un tam pievienotos dokumentus vietējā pašvaldība nosūta par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgajai ministrijai.

(4) Šajā pantā minētie saistošie noteikumi nav īstenojami tikmēr, kamēr nav pabeigtas šā likuma 27.panta trešajā daļā minētās darbības.

26.pants. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un lokālplānojuma pārsūdzēšana

(1) Pirms vēršanās Satversmes tiesā ar pieteikumu par vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu, iesniedzams iesniegums saskaņā ar šo pantu.

(2) Divu mēnešu laikā pēc tam, kad stājušies spēkā saistošie noteikumi, ar kuriem apstiprināts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums vai lokālplānojums, ikviena persona, kuras intereses skar attiecīgie saistošie noteikumi, par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgajam ministram (turpmāk — ministrs) var iesniegt iesniegumu par vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, lokālplānojumu vai to daļu.

(3) Par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas informē vietējo pašvaldību par saņemtajiem iesniegumiem un norāda, ja tas iespējams, kādā apjomā vietējās pašvaldības teritorijas plānojums vai lokālplānojums var tikt īstenots līdz dienai, kad tiks izdots ministra rīkojums. Ja iesniegumi nav saņemti, par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija piecu darbdienu laikā pēc šā panta otrajā daļā noteiktā termiņa par to informē vietējo pašvaldību.

(4) Ministrs saņemto iesniegumu un ar to saistītos jautājumus izvērtē mēneša laikā no dienas, kad beidzies iesnieguma iesniegšanas termiņš. Ja, izskatot iesniegumu, tiek konstatēti teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai to daļu izstrādes procedūras pārkāpumi vai neatbilstība normatīvo aktu prasībām, ministrs izdod rīkojumu par saistošo noteikumu apturēšanu vai, ja pārkāpumi nav konstatēti, sniedz atbildi uz iesniegumu.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētais rīkojums aptur vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma darbību rīkojumā norādītajā daļā līdz dienai, kad stājas spēkā vietējās pašvaldības domes lēmums par saistošo noteikumu (vai to daļas) atcelšanu vai Satversmes tiesas spriedums.

(6) Ja ministrs ir izdevis šā panta ceturtajā daļā minēto rīkojumu, vietējās pašvaldības domes priekšsēdētājs divu nedēļu laikā pēc rīkojuma spēkā stāšanās sasauc pašvaldības domes ārkārtas sēdi, kurā dome lemj par saistošo noteikumu vai to daļas atcelšanu vai par vēršanos Satversmes tiesā.

(7) Ja uz iesniegumu tiek sniegta atbilde, tā iesniedzējs likumā noteiktajā kārtībā var vērsties Satversmes tiesā par pašvaldības saistošo noteikumu atbilstību augstāka juridiskā spēka normām. Uz iesniegumu sniegtā atbilde nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā.

(8) Ja iesniegums nav iesniegts šā panta otrajā daļā minētajā termiņā, to izskata saskaņā ar Iesniegumu likumu un uz to neattiecas šā panta trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā noteiktais. Nokavēto termiņu neatjauno.

(9) Papildus šajā pantā noteiktajam, ja nav ievēroti tajā minētie termiņi, Satversmes tiesa var izvērtēt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un lokālplānojumu arī tādā gadījumā, ja Satversmes tiesā vēršas vispārējās jurisdikcijas tiesa vai administratīvā tiesa, un arī pēc procesa dalībnieku viedokļa uzklausīšanas.

Deputāte L.Čigāne

Aizstāt likumprojekta 26.panta otrajā daļā vārdus „divu mēnešu” ar vārdiem „trīs mēnešu”.

Deputāte L.Čigāne

Izslēgt 26.panta otrajā daļā vārdus „kuras intereses skar attiecīgie saistošie noteikumi”.

Deputāte I.Čepāne

26.panta otrajā daļā aiz vārdiem ”ikviena persona” svītrot vārdus „kuras intereses skar attiecīgie saistošie noteikumi”.

Deputāte L.Čigāne

Aizstāt likumprojekta 26.panta trešajā daļā vārdus „atbildīgā ministrija piecu darbdienu laikā pēc šā panta otrajā daļā noteiktā termiņa” ar vārdiem „atbildīgā ministrija septiņu darbdienu laikā pēc šā panta otrajā daļā noteiktā termiņa”.

Deputāte L.Čigāne

Aizstāt likumprojekta 26.panta devītajā daļā vārdus „un arī pēc procesa dalībnieku viedokļu uzklausīšanas” ar vārdiem „tajā skaitā procesa dalībnieku viedokļu uzklausīšanas”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējo 27. pantu kā 26.pantu šādā redakcijā:

„26.pants. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un lokālplānojuma darbības apturēšana pēc ministra iniciatīvas

(1) Ja konstatēti vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma izstrādes procedūras pārkāpumi vai neatbilstība normatīvo aktu prasībām, par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgais ministrs (turpmāk — ministrs) ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma stāšanās spēkā izdod rīkojumu apturēt saistošos noteikumus, ar kuriem apstiprināts teritorijas plānojums vai lokālplānojums, vai šo saistošo noteikumu daļu. Ministrs izdod rīkojumu apturēt saistošos noteikumus arī tad, ja, izskatot šā likuma 27.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā personas iesniegto iesniegumu par vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu, konstatē vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma izstrādes procedūras pārkāpumus vai neatbilstību normatīvo aktu prasībām.

(2) Ja ministrs ir izdevis šā panta pirmajā daļā minēto rīkojumu, vietējās pašvaldības domes priekšsēdētājs divu nedēļu laikā pēc rīkojuma spēkā stāšanās sasauc pašvaldības domes ārkārtas sēdi, kurā dome lemj par saistošo noteikumu vai to daļas atcelšanu vai par pieteikuma iesniegšanu Satversmes tiesā.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētais rīkojums aptur vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma darbību rīkojumā norādītajā daļā līdz dienai, kad stājas spēkā vietējās pašvaldības domes lēmums par saistošo noteikumu vai to daļas atcelšanu vai Satversmes tiesas spriedums.

Neatbalstīts

Atbalstīts,

iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 47

Atbalstīts,

iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 47

Atbalstīts,

iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 47

Neatbalstīts

Atbalstīts

26.pants. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un lokālplānojuma darbības apturēšana pēc ministra iniciatīvas

27.pants. Teritorijas plānojuma un lokālplānojuma darbības apturēšana pēc ministra iniciatīvas

(1) Ja konstatēti teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma izstrādes procedūras pārkāpumi vai to neatbilstība normatīvo aktu prasībām, ministrs ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma stāšanās spēkā ir tiesīgs izdot rīkojumu par to saistošo noteikumu (vai to daļas) apturēšanu, ar kuriem apstiprināts teritorijas plānojums vai lokālplānojums.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētais rīkojums aptur teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma darbību rīkojumā norādītajā daļā līdz dienai, kad stājas spēkā vietējās pašvaldības domes lēmums par saistošo noteikumu (vai to daļas) atcelšanu vai Satversmes tiesas spriedums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējo 26. pantu kā 27.pantu šādā redakcijā:

„27.pants. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un lokālplānojuma pārsūdzēšana

(1) Divu mēnešu laikā pēc tam, kad stājušies spēkā saistošie noteikumi, ar kuriem apstiprināts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums vai lokālplānojums, persona ministram var iesniegt iesniegumu par vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu.

(2) Desmit dienu laikā pēc tam, kad beidzies šā panta pirmajā daļā noteiktais iesniegumu iesniegšanas termiņš, ministrs informē vietējo pašvaldību par saņemtajiem iesniegumiem un, ja iespējams, norāda, kādā apjomā vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu vai lokālplānojumus var īstenot līdz dienai, kad tiks izdots ministra rīkojums vai, ja iesniegumi nav saņemti, informē par to vietējo pašvaldību, norādot dienu, kad pašvaldība var uzsākt attiecīgo saistošo noteikumu īstenošanu.

(3) Mēneša laikā no dienas, kad beidzies iesniegumu iesniegšanas termiņš, ministrs izvērtē šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā iesniegtos iesniegumus. Ja, izskatot iesniegumu, tiek konstatēti teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai to daļas izstrādes procedūras pārkāpumi vai neatbilstība normatīvo aktu prasībām, ministrs izdod rīkojumu apturēt saistošos noteikumus, informējot par to iesnieguma iesniedzēju. Ja pārkāpumi nav konstatēti, ministrs sniedz atbildi uz iesniegumu. Uz iesniegumu dotā atbilde nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā. Par to, ka pārkāpumi nav konstatēti, ministrs informē arī vietējo pašvaldību un vienlaikus nosaka dienu, kad var uzsākt attiecīgo saistošo noteikumu īstenošanu.

(4) Persona ir tiesīga likumā noteiktajā kārtībā iesniegt Satversmes tiesā konstitucionālo sūdzību par pašvaldības saistošo noteikumu atbilstību augstāka juridiskā spēka normām, ja pirms tam tā iesniegusi iesniegumu saskaņā ar šā panta pirmo daļu.

(5) Ja iesniegums nav iesniegts šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā, to izskata saskaņā ar Iesniegumu likumu un uz to neattiecas šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktais. Nokavēto termiņu neatjauno.

(6) Papildus šajā pantā noteiktajam, ja nav ievēroti tajā minētie termiņi, Satversmes tiesa likumā noteiktajā kārtībā var izvērtēt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un lokālplānojumu arī tādā gadījumā, ja Satversmes tiesā vēršas vispārējās jurisdikcijas tiesa vai administratīvā tiesa, tajā skaitā arī pēc procesa dalībnieku viedokļu uzklausīšanas.”

Atbalstīts

27.pants. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un lokālplānojuma pārsūdzēšana

28.pants. Detālplānojums

(1) Detālplānojumā atbilstoši mēroga noteiktībai detalizē un konkretizē teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā noteiktajā funkcionālajā zonējumā paredzētos teritorijas izmantošanas veidus un aprobežojumus, nosakot prasības katras zemes vienības teritorijas izmantošanai un apbūvei.

(2) Detālplānojuma izstrādes nepieciešamību un tā detalizācijas pakāpi, ņemot vērā izstrādes pamatojumu, nosaka vietējā pašvaldība darba uzdevumā. Detālplānojuma izstrādi noteiktā apjomā var apvienot ar būvprojektēšanu, nodrošinot sabiedriskās apspriešanas procedūru atbilstoši normatīvajiem aktiem.

(3) Pilsētām un ciemiem detālplānojumu izstrādā visos gadījumos pirms jaunas būvniecības uzsākšanas vai zemes vienību sadalīšanas, ja zemes vienību sadalīšana rada nepieciešamību pēc kompleksiem risinājumiem un ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Lauku teritorijai detālplānojumu izstrādā normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

(4) Detālplānojumu var izstrādāt pašvaldības lauku teritorijas daļai, kurai nav izstrādāts funkcionālais zonējums. Šādā gadījumā vietējā pašvaldība atbilstoši tās attīstības stratēģijai izvirza detālplānojuma darba uzdevumā prasības un nosacījumus, ievērojot hierarhiski augstāka līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentos ietvertos nosacījumus, normatīvo aktu prasības un konkrētās situācijas specifiku.

Deputāte I.Čepāne

28.panta trešās daļas pēdējo teikumu izteikt šādā redakcijā:

„Lauku teritorijai detālplānojumu izstrādā Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 28.pantu šādā redakcijā:

(2) Vietējās pašvaldības lauku teritorijas daļai, kurai nav izstrādāts funkcionālais zonējums, detālplānojumu izstrādā atbilstoši vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijai. Detālplānojuma darba uzdevumā izvirza prasības un nosacījumus, ievērojot normatīvajos aktos un augstāka līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteikto, kā arī konkrētās situācijas specifiku.

(3) Detālplānojumu izstrādā pirms jaunas būvniecības uzsākšanas vai zemes vienību sadalīšanas, ja tas rada nepieciešamību pēc kompleksiem risinājumiem un ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(4) Detālplānojuma izstrādes nepieciešamību un tā detalizācijas pakāpi, ņemot vērā izstrādes pamatojumu, nosaka vietējā pašvaldība darba uzdevumā. Detālplānojuma izstrādi noteiktā apjomā var apvienot ar būvprojektēšanu, nodrošinot sabiedrisko apspriešanu atbilstoši normatīvajiem aktiem.

Neatbalstīts

Atbalstīts

28.pants. Detālplānojums

29.pants. Detālplānojuma apstiprināšana

Vietējā pašvaldība detālplānojumu apstiprina ar vispārīgu administratīvo aktu, un tas stājas spēkā pēc paziņošanas. Detālplānojums ir spēkā, līdz to atceļ vai atzīst par spēku zaudējušu. Detālplānojums zaudē spēku arī tad, ja beidzies termiņš, kurā bija jāuzsāk tā īstenošana, un gada laikā pēc šā termiņa izbeigšanās tas nav pagarināts. Paziņojumu par detālplānojuma apstiprināšanu publicē tādā pašā kārtībā kā paziņojumu par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma apstiprināšanu, izņemot termiņu, kādā publicējami pašvaldības saistošie noteikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt likumprojekta 29.pantu pēc vārdiem „administratīvo aktu” ar vārdiem „attiecinot to uz zemes vienību”.

Atbalstīts

29.pants. Detālplānojuma apstiprināšana

Vietējā pašvaldība detālplānojumu apstiprina ar vispārīgu administratīvo aktu, attiecinot to uz zemes vienību, un tas stājas spēkā pēc paziņošanas. Detālplānojums ir spēkā, līdz to atceļ vai atzīst par spēku zaudējušu. Detālplānojums zaudē spēku arī tad, ja ir beidzies termiņš, kurā bija jāuzsāk tā īstenošana, un gada laikā pēc šā termiņa izbeigšanās tas nav pagarināts. Paziņojumu par detālplānojuma apstiprināšanu publicē tādā pašā kārtībā kā paziņojumu par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma apstiprināšanu, izņemot termiņu, kādā publicējami pašvaldības saistošie noteikumi.

30.pants. Detālplānojuma pārsūdzēšana

(1) Detālplānojumu var Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzēt administratīvajā tiesā mēneša laikā pēc tam, kad ir publicēts lēmums par detālplānojuma apstiprināšanu, un neatkarīgi no tā, vai detālplānojumā norādīta tā pārsūdzēšanas kārtība un termiņš.

(2) Pieteikumā par detālplānojuma pārsūdzēšanu ietver arī juridisko pamatojumu un faktisko apstākļu izklāstu. Ja tas nav ietverts vai ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai, tiesnesis atsakās pieņemt pieteikumu.

(3) Līdz pārsūdzēšanas termiņa beigām, kā arī detālplānojuma darbības apturēšanas gadījumā vietējā pašvaldība nav tiesīga pieņemt ar detālplānojuma īstenošanu saistītus lēmumus.

(4) Detālplānojuma pārsūdzēšana aptur detālplānojuma darbību līdz dienai, kad stājas spēkā tiesas spriedums. Administratīvā procesa likumā noteiktajos gadījumos var lūgt atjaunot apturētā detālplānojuma darbību.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt 30.panta otro daļu;

attiecīgi mainīt turpmāko daļu numerāciju.

Atbalstīts

30.pants. Detālplānojuma pārsūdzēšana

(2) Līdz pārsūdzēšanas termiņa beigām, kā arī detālplānojuma darbības apturēšanas gadījumā vietējā pašvaldība nav tiesīga pieņemt ar detālplānojuma īstenošanu saistītus lēmumus.

(3) Detālplānojuma pārsūdzēšana aptur detālplānojuma darbību līdz dienai, kad stājas spēkā tiesas spriedums. Administratīvā procesa likumā noteiktajos gadījumos var lūgt atjaunot apturētā detālplānojuma darbību.

31.pants. Detālplānojuma īstenošanas kārtība

(1) Detālplānojumu īsteno saskaņā ar administratīvo līgumu, kas noslēgts starp vietējo pašvaldību un detālplānojuma izstrādes ierosinātāju un ir detālplānojuma neatņemama sastāvdaļa.

(2) Līgumā, ievērojot Administratīvā procesa likuma noteikumus, iekļauj dažādus nosacījumus, termiņus un atcelšanas atrunas, kā arī prasības attiecībā uz objektu būvdarbu uzsākšanas termiņu, detālplānojuma teritorijas un publiskās infrastruktūras apsaimniekošanu, izbūves kārtām un to secību.

(3) Vietējā pašvaldība var noteikt termiņu, kurā uzsākama detālplānojuma īstenošana — detālplānojuma teritorijas izbūve (izmantošana) atbilstoši detālplānojuma risinājumam un noteiktajām prasībām. Zemes vienību sadalīšana vai apvienošana saskaņā ar detālplānojumu nav uzskatāma par detālplānojuma īstenošanu.

(4) Ja pašvaldība, izvērtējusi attiecīgu lūgumu, to noraida, nepagarina detālplānojuma īstenošanas termiņu un savu lēmumu motivē, to var apstrīdēt un pārsūdzēt.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 31.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Detālplānojumu īsteno saskaņā ar administratīvo līgumu, kas noslēgts starp vietējo pašvaldību un detālplānojuma izstrādes īstenotāju.”

Deputāte I.Čepāne

31.panta trešajā daļā aizstāt vārdus „Vietējā pašvaldība var noteikt termiņu” ar vārdiem „vietējai pašvaldībai ir jānoteic termiņš”.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Izslēgt 31.panta trešās daļas otro teikumu.

Atbalstīts

Neatbalstīts

31.pants. Detālplānojuma īstenošanas kārtība

(1) Detālplānojumu īsteno saskaņā ar administratīvo līgumu, kas noslēgts starp vietējo pašvaldību un detālplānojuma izstrādes īstenotāju.

(4) Ja pašvaldība, izvērtējusi attiecīgu lūgumu, to noraida, nepagarina detālplānojuma īstenošanas termiņu un savu lēmumu motivē, to var apstrīdēt un pārsūdzēt.

32.pants. Tematiskie plānojumi

(1) Visos teritorijas attīstības plānošanas līmeņos var izstrādāt tematiskos plānojumus, kuru darbības termiņu nosaka institūcija, kas apstiprina attiecīgo tematisko plānojumu.

(2) Vietējā līmeņa tematiskos plānojumus ņem vērā, izstrādājot lokālplānojumus, detālplānojumus, veicot būvprojektēšanu un zemes ierīcību.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 32.panta otro daļu sekojošā redakcijā:

„(2) Tematiskos plānojumus ievēro, izstrādājot citus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus.”

Atbalstīts

32.pants. Tematiskie plānojumi

(1) Visos teritorijas attīstības plānošanas līmeņos var izstrādāt tematiskos plānojumus, kuru darbības termiņu nosaka institūcija, kas apstiprina attiecīgo tematisko plānojumu.

(2) Tematiskos plānojumus ievēro, izstrādājot citus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus.

33.pants. Aizsargjoslu attēlošana

Aizsargjoslas teritorijas plānojumā vai citā dokumentā attēlo saskaņā ar Aizsargjoslu likumu.

Tieslietu ministrs A.Štokenbergs

Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

„33.pants. Apgrūtināto teritoriju attēlošana

Apgrūtināto teritoriju objektus un to robežas teritorijas attīstības plānošanas dokumentos attēlo Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā noteiktajā kārtībā.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

„33.pants. Apgrūtināto teritoriju, objektu un tiem noteikto aizsargjoslu attēlošana

Apgrūtinātās teritorijas, kā arī objektus un tiem noteiktās aizsargjoslas teritorijas attīstības plānošanas dokumentos attēlo Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā noteiktajā kārtībā.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 58

Atbalstīts

33.pants. Apgrūtināto teritoriju, objektu un tiem noteikto aizsargjoslu attēlošana

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Teritorijas plānošanas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 13.nr.; 2003, 10.nr.; 2005, 5.nr.; 2007, 10., 24.nr.; 2008, 24.nr.; 2010, 40.nr.).

2. Ministru kabinets:

1) līdz 2012.gada 1.jūnijam izdod šā likuma 8.panta 1., 3. un 5.punktā minētos Ministru kabineta noteikumus;

2) līdz 2012.gada 30.decembrim izdod šā likuma 8.panta 4., 6. un 7.punktā minētos Ministru kabineta noteikumus;

3) reizi piecos gados izvērtē šā likuma 18.panta trešajā daļā minētajos Ministru kabineta noteikumos ietvertos nosacījumus un, ja nepieciešams, sagatavo grozījumus normatīvajā aktā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

Izteikt likumprojekta Pārejas noteikumu 2.punktu šādā redakcijā:

„2. Ministru kabinets:

1) līdz 2012.gada 30.jūnijam izdod šā likuma 7.panta 1., 3., 4., 6. un 7.punktā minētos Ministru kabineta noteikumus;

2) līdz 2012.gada 30.decembrim izdod šā likuma 7.panta 5., 8. un 10.punktā minētos Ministru kabineta noteikumus.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt pārejas noteikumu 2.punktu šādā redakcijā:

„2.Ministru kabinets:

1) līdz 2012.gada 31.maijam izdod šā likuma 7.panta pirmās daļas 1., 3. , 4., 5., 6. un 7.punktā minētos Ministru kabineta noteikumus;

2) līdz 2012.gada 31.decembrim izdod šā likuma 7.panta pirmās daļas 8. un 10.punktā minētos Ministru kabineta noteikumus.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 60

Atbalstīts

2.Ministru kabinets:

1) līdz 2012.gada 31.maijam izdod šā likuma 7.panta pirmās daļas 1., 3. , 4., 5., 6. un 7.punktā minētos Ministru kabineta noteikumus;

2) līdz 2012.gada 31.decembrim izdod šā likuma 7.panta pirmās daļas 8. un 10.punktā minētos Ministru kabineta noteikumus.

3. Jūras plānojuma izstrādi uzsāk ne vēlāk kā līdz 2014.gada 1.janvārim. Līdz jūras plānojuma spēkā stāšanās dienai lēmumus par teritoriālo ūdeņu, kontinentālā šelfa un ekskluzīvās ekonomiskās zonas izmantošanu pieņem Ministru kabinets, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

4. Līdz šajā likumā noteiktajā kārtībā izstrādātā vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma apstiprināšanai attiecīgās vietējās pašvaldības teritorijā vai tās daļā paliek spēkā vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, kas apstiprināts līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt pārejas noteikumu 4.punktu šādā redakcijā:

„4.Līdz šajā likumā noteiktajā kārtībā izstrādātā vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma apstiprināšanai attiecīgās vietējās pašvaldības teritorijā vai lokālplānojuma apstiprināšanai tās daļā, paliek spēkā vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, kas apstiprināts līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim.”

Atbalstīts

5. Uz nacionālo interešu objektiem, kuri izveidoti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, neattiecas šajā likumā izvirzītās prasības nacionālo interešu objektu noteikšanai.

6. Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības programmu izstrāde, kas uzsākta pirms šā likuma spēkā stāšanās, pabeidzama atbilstoši to normatīvo aktu prasībām, kuri bija spēkā, kad tika uzsākta minēto attīstības programmu izstrāde.

7. Vietējās pašvaldības un plānošanas reģioni līdz 2013.gada 1.janvārim nodrošina attīstības programmu atbilstību šā likuma prasībām.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt pārejas noteikumu 7.punktu šādā redakcijā:

„7. Vietējās pašvaldības un plānošanas reģioni līdz 2013.gada 31.decembrim nodrošina ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un attīstības programmu izstrādi vai aktualizāciju saskaņā ar šo likumu.”

Atbalstīts

7. Vietējās pašvaldības un plānošanas reģioni līdz 2013.gada 31.decembrim nodrošina ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un attīstības programmu izstrādi vai aktualizāciju saskaņā ar šo likumu.

8. Ja līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai vietējās pašvaldības teritorijas plānojums (vai teritorijas plānojuma grozījumi) ir izstrādes procesā, vietējā pašvaldība pieņem lēmumu, kurā norāda normatīvos aktus, saskaņā ar kuriem tās teritorijas plānojuma (vai teritorijas plānojuma grozījumu) izstrāde pabeidzama.

9. Detālplānojumu izstrāde, kas uzsākta pirms šā likuma spēkā stāšanās, pabeidzama atbilstoši to normatīvo aktu prasībām, kuri bija spēkā detālplānojumu izstrādes uzsākšanas dienā, bet ne vēlāk kā līdz 2012.gada 1.jūnijam. Uzsāktie detālplānojumi apstiprināmi, ievērojot šā likuma 29.panta nosacījumus.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt pārejas noteikumu 9.punktu šādā redakcijā:

„9. Detālplānojumi, kuru izstrāde uzsākta pirms šā likuma spēkā stāšanās, pabeidzami atbilstoši to normatīvo aktu prasībām, kuri bija spēkā detālplānojumu izstrādes uzsākšanas dienā, bet ne vēlāk kā līdz 2012.gada 31.decembrim.”

Atbalstīts

9. Detālplānojumi, kuru izstrāde uzsākta pirms šā likuma spēkā stāšanās, pabeidzami atbilstoši to normatīvo aktu prasībām, kuri bija spēkā detālplānojumu izstrādes uzsākšanas dienā, bet ne vēlāk kā līdz 2012.gada 31.decembrim.

10. Detālplānojumus, kuri apstiprināti ar saistošajiem noteikumiem, vietējā pašvaldība ir tiesīga atcelt, pieņemot saistošos noteikumus par detālplānojuma atcelšanu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt pārejas noteikumu 10.punktu šādā redakcijā:

„10. Pēc šā likuma spēkā stāšanās spēkā ir detālplānojumi, kas:

1) apstiprināti ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem;

2) izstrādāti šā likuma pārejas noteikumu 9.punktā noteiktajā kārtībā.”

Atbalstīts

10. Pēc šā likuma spēkā stāšanās spēkā ir detālplānojumi, kas:

1) apstiprināti ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem;

2) izstrādāti šā likuma pārejas noteikumu 9.punktā noteiktajā kārtībā.

11. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2013.gada 1.janvārim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumi Nr.1148 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”;

2) Ministru kabineta 2005.gada 5.aprīļa noteikumi Nr.236 „Plānošanas reģiona teritorijas plānošanas noteikumi”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt pārejas noteikumu 11.punktu šādā redakcijā:

„11. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 31.decembrim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumi Nr.1148 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”;

2) Ministru kabineta 2005.gada 5.aprīļa noteikumi Nr.236 „Plānošanas reģiona teritorijas plānošanas noteikumi.”

Atbalstīts

11. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 31.decembrim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumi Nr.1148 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”;

2) Ministru kabineta 2005.gada 5.aprīļa noteikumi Nr.236 „Plānošanas reģiona teritorijas plānošanas noteikumi.

12. Ministru kabineta 2006.gada 14.februāra noteikumi Nr.121 „Kārtība, kādā piešķir mērķdotāciju plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu un to grozījumu izstrādei” piemērojami līdz minētajos noteikumos noteiktā piešķirtās mērķdotācijas apguves termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2013.gada 1.janvārim.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt pārejas noteikumu divpadsmitajā punktā skaitļus un vārdus „2013.gada 1.janvārim” ar skaitļiem un vārdiem „2012.gada 31.decembrim.”

Atbalstīts

12. Ministru kabineta 2006.gada 14.februāra noteikumi Nr.121 “Kārtība, kādā piešķir mērķdotāciju plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu un to grozījumu izstrādei” piemērojami līdz minētajos noteikumos noteiktā piešķirtās mērķdotācijas apguves termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 31.decembrim.

13. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumi Nr.977 „Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu, bet ne ilgāk kā līdz 2013.gada 1.jūnijam.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt pārejas noteikumu divpadsmitajā punktā skaitļus un vārdus „2013.gada 1.jūnijam” ar skaitļiem un vārdiem „2013.gada 31. maijam.”

Atbalstīts

13. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumi Nr.977 “Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu, bet ne ilgāk kā līdz 2013.gada 31. maijam.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

Papildināt likumprojekta Pārejas noteikumus ar jaunu 14.punktu šādā redakcijā:

„14. Vietējās pašvaldības līdz 2015.gada 1.janvārim spēkā esošos teritorijas plānojumus, lokālplānojumus un to grozījumus ievieto teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā, ievērojot šā likuma 7.panta 7. un 8.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu prasības”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 14.punktu šādā redakcijā:

„14. Līdz 2014.gada 31.decembrim spēkā esošos teritorijas attīstības plānošanas dokumentus vietējās pašvaldības ievieto teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.69

Atbalstīts

14. Līdz 2014.gada 31.decembrim spēkā esošos teritorijas attīstības plānošanas dokumentus vietējās pašvaldības ievieto teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 15. punktu šādā redakcijā:

„15. Līdz dienai, kad spēkā stājas grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likuma 12.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā, kā arī grozījums par minētā panta piektās daļas izslēgšanu, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un Nacionālā attīstības plāna izstrādi koordinē par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija.”

Atbalstīts

15. Līdz dienai, kad spēkā stājas grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likuma 12.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā, kā arī grozījums par minētā panta piektās daļas izslēgšanu, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un Nacionālā attīstības plāna izstrādi koordinē par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 16. punktu šādā redakcijā:

„16. Šā likuma 27. pants stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Satversmes tiesas likumā.”

Atbalstīts

16.Šā likuma 27. pants stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Satversmes tiesas likumā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt likumprojektu ar noteikumu par likuma spēkā stāšanās laiku šādā redakcijā:.

„Likums stājas spēkā 2011. gada. 1.decembrī.”

Atbalstīts

Likums stājas spēkā 2011. gada. 1.decembrī.