Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Rīgā

2011.gada ____________

Nr.9/7 – ______________

SAEIMAS PREZIDIJAM

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut Saeimas tuvākās sēdes darba kārtībā likumprojektu „Teritorijas attīstības plānošanas likums” (Nr. 261/Lp10) izskatīšanai otrajā lasījumā.

Pielikumā: likumprojekta priekšlikumu tabula uz ___lp.

Ar cieņu

Komisijas priekšsēdētājs V.Staņa

Upeniece 67087256

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

Teritorijas attīstības plānošanas likums

(Nr. 261/Lp10)

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(107)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Teritorijas attīstības plānošanas likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

Teritorijas attīstības plānošanas likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) attīstības programma – vidēja termiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas vidējā termiņa prioritātes un pasākumu kopums plānošanas reģiona vai vietējās pašvaldības attīstības stratēģijā izvirzīto ilgtermiņa stratēģisko uzstādījumu īstenošanai;

2) attīstības stratēģija – ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kas nosaka plānošanas reģiona vai vietējās pašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējumu, mērķus, prioritātes un telpiskās attīstības perspektīvu;

3) funkcionālais zonējums – teritorijas iedalījums zonās ar atšķirīgām prasībām atļautajai teritorijas izmantošanai un apbūvei;

4) publiskā infrastruktūra – vides un transporta infrastruktūra, publisko pakalpojumu objekti un to teritorijas, kas nodrošina iedzīvotāju apkalpošanu un iedzīvotāju pārvietošanās vajadzības, valsts pārvaldes un pašvaldību funkciju izpildi;

5) tematiskais plānojums – teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā atbilstoši plānošanas līmenim risināti specifiski jautājumi, kas saistīti ar atsevišķu nozaru attīstību (piemēram, transporta infrastruktūra, veselības aprūpes iestāžu un izglītības iestāžu izvietojums) vai noteiktu tēmu (piemēram, inženiertīklu izvietojums, ainaviski vērtīgas teritorijas un riska teritorijas);

6) teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēma – strukturēts informācijas tehnoloģiju un datubāzu kopums, kuru lietojot tiek nodrošināta teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei un īstenošanai nepieciešamās informācijas radīšana, apkopošana, uzkrāšana, apstrādāšana, izmantošana un iznīcināšana;

7) valsts interešu teritorijas un objekti – teritorijas un objekti, kas ir nepieciešami sabiedrības interešu nodrošināšanai un valsts funkciju īstenošanai;

8) detālplānojuma īstenošana – detālplānojuma teritorijas izbūve (izmantošana) atbilstoši detālplānojuma risinājumam un noteiktajām prasībām. Zemes vienību sadalīšana vai apvienošana saskaņā ar detālplānojumu nav uzskatāma par detālplānojuma īstenošanu.

Deputāts S.Dolgopolovs

Izteikt 1.panta 4.punktu šādā redakcijā:

„publiskā infrastruktūra – tautsaimniecības teritoriālās struktūras sastāvdaļa, ko veido tehniskā (transporta, sakaru, enerģētikas, ūdensapgādes un vides objekti) un sociālā (izglītības, zinātnes, veselības un sociālās aprūpes, valsts pārvaldes, sabiedrisko pakalpojumu, kultūras un rekreācijas objekti) infrastruktūra.”

Juridiskais birojs

Papildināt 1.pantu ar jaunu 5., 6., 7. ,8 un 9.punktu šādā redakcijā:

„5) vietējās pašvaldības teritorijas plānojums – vietējās pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kuru izstrādā visai administratīvajai teritorijai ne mazāk kā 12 gadiem;

6) lokālplānojums – vietējās pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kuru izstrādā ne mazāk kā 12 gadiem kāda specifiska plānošanas uzdevuma (problēmas) lokālam risinājumam un teritorijas plānojuma detalizācijai administratīvās teritorijas daļai (pilsētas, ciema vai lauku teritorijas daļai);

7) detālplānojums – detalizēts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, ko izstrādā, lai noteiktu prasības konkrētu zemes vienību izmantošanai un apbūves parametriem, kā arī precizētu nekustamo īpašumu robežas un aprobežojumus.

8) aizsargjoslu plāns – dokuments, kurā atbilstoši normatīvo aktu prasībām attēlo aizsargjoslas un objektus, ap kuriem tās noteiktas;

9) jūras telpiskais plānojums – nacionālā līmeņa ilgtermiņa tematiskais plānojums, kas nosaka teritoriju izmantošanu teritoriālajos ūdeņos, kontinentālajā šelfā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā;”

attiecīgi mainīt turpmāko punktu numerāciju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

Izteikt likumprojekta 1.panta 7.punktu šādā redakcijā:

„7) valsts interešu objekti un to funkcionēšanai nepieciešamā teritorija (turpmāk — valsts interešu objekti) – objekti, kas nepieciešami sabiedrības interešu nodrošināšanai un valsts funkciju īstenošanai un šo objektu funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamā teritorija.”

Deputāte L.Čigāne

Papildināt likumprojekta 1.panta septīto punktu aiz vārdiem „un valsts” un pirms vārdiem „funkciju īstenošanai” ar vārdiem „vai pašvaldību”.

Deputāts S.Dolgopolovs

Izslēgt šā likuma 1.panta 8.punktu.

Deputāte L.Čigāne

Izslēgt likumprojekta 1.panta 8.punkta pēdējo teikumu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

Papildināt likumprojekta 1.pantu ar jauniem punktiem šādā redakcijā:

„9) teritorijas plānojums - vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā nosaka funkcionālo zonējumu, transporta un inženiertehnisko infrastruktūru, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, kā arī citus teritorijas izmantošanas nosacījumus un aprobežojumus;

10) lokālplānojums - teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kuru pašvaldība izstrādā pēc savas iniciatīvas kāda specifiska plānošanas uzdevuma (problēmas) lokālam risinājumam vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas daļai (pilsētas, ciema vai lauku teritorijas daļai);

11) detālplānojums - detalizēts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, ko izstrādā, lai noteiktu prasības konkrētu zemes vienību izmantošanai un apbūves parametriem, kā arī precizētu nekustamo īpašumu robežas un aprobežojumus.

12) lauku teritorija – šī likuma izpratnē ir teritorija ārpus pilsētām un ciemiem;

13) Teritorijas attīstības plānošana– politisku uzstādījumu un darbību kopums ar mērķi sekmēt valsts sociālo, ekonomisko un telpisko attīstību.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

„1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) attīstības programma — vidēja termiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas vidējā termiņa prioritātes un pasākumu kopums plānošanas reģiona vai vietējās pašvaldības attīstības stratēģijā izvirzīto ilgtermiņa stratēģisko uzstādījumu īstenošanai;

2) attīstības stratēģija — ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteikts plānošanas reģiona vai vietējās pašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējums, mērķi, prioritātes un telpiskās attīstības perspektīva;

3) funkcionālais zonējums — teritorijas iedalījums zonās, kurām ir atšķirīgas prasības atļautajai teritorijas izmantošanai un apbūvei;

4) publiskā infrastruktūra — tautsaimniecības teritoriālās struktūras sastāvdaļa, ko veido tehniskā (transporta, sakaru, enerģētikas, ūdensapgādes un vides objekti) un sociālā (izglītības, zinātnes, veselības un sociālās aprūpes, valsts pārvaldes, sabiedrisko pakalpojumu, kultūras un rekreācijas objekti) infrastruktūra;

5) tematiskais plānojums — teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā atbilstoši plānošanas līmenim risināti specifiski jautājumi, kas saistīti ar atsevišķu nozaru attīstību (piemēram, transporta infrastruktūra, veselības aprūpes iestāžu un izglītības iestāžu izvietojums) vai specifisku tematu (piemēram, inženiertīklu izvietojums, ainaviski vērtīgas teritorijas un riska teritorijas);

6) teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēma — strukturēts informācijas tehnoloģiju un datubāzu kopums, kuru lietojot tiek nodrošināta teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei un īstenošanai nepieciešamās informācijas radīšana, apkopošana, uzkrāšana, apstrādāšana, izmantošana un iznīcināšana;

7) nacionālo interešu objekti — teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai;

8) vietējās pašvaldības teritorijas plānojums — vietējās pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tai skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi un kuru izstrādā administratīvajai teritorijai vai tās daļai;

9) lokālplānojums — vietējās pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kuru vietējā pašvaldība izstrādā savas administratīvās teritorijas daļai (piemēram, pilsētas, ciema vai lauku teritorijas daļai) kāda plānošanas uzdevuma risināšanai vai teritorijas plānojuma detalizēšanai;

10) detālplānojums — detalizēts vietējās pašvaldības teritorijas daļas plānojums, kuru izstrādā, lai noteiktu prasības konkrētu zemes vienību izmantošanai un apbūves parametriem, kā arī precizētu nekustamo īpašumu robežas un aprobežojumus;

11) jūras plānojums — nacionālā līmeņa ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteikta jūras izmantošana, ņemot vērā funkcionāli ar jūru saistīto sauszemes daļu.”

Atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.8

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.8

Neatbalstīts

Atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.8

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.8

Atbalstīts

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

3) funkcionālais zonējums — teritorijas iedalījums zonās, kurām ir atšķirīgas prasības atļautajai teritorijas izmantošanai un apbūvei;

7) nacionālo interešu objekti — teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai;

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir efektīvas teritorijas attīstības plānošanas sistēmas izveide, lai veicinātu ilgtspējīgu un līdzsvarotu valsts attīstību.

Deputāts S.Dolgopolovs

Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

„Šā likuma mērķis ir efektīvas teritorijas attīstības plānošanas sistēmas izveide, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un līdzsvarotu valsts attīstību.”

Juridiskais birojs

Izteikt 2.panta tekstu šādā redakcijā:

„Šā likuma mērķis ir panākt, ka teritorijas attīstība tiek plānota tā, lai varētu paaugstināt dzīves vides kvalitāti, ilgtspējīgi, efektīvi un racionāli izmantot teritoriju un citus resursu, kā arī mērķtiecīgi un līdzsvaroti attīstīt ekonomiku.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 10

Atbalstīts

Redakcionāli precizēts

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir panākt, ka teritorijas attīstība tiek plānota tā, lai varētu paaugstināt dzīves vides kvalitāti, ilgtspējīgi, efektīvi un racionāli izmantot teritoriju un citus resursus, kā arī mērķtiecīgi un līdzsvaroti attīstīt ekonomiku.

3.pants. Teritorijas attīstības plānošanas principi

Teritorijas attīstības plānošanā ievēro Attīstības plānošanas sistēmas likumā nostiprinātos principus, kā arī šādus principus:

1) pēctecības princips. Saskaņā ar šo principu jaunus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus izstrādā, izvērtējot spēkā esošos attīstības plānošanas dokumentus un to īstenošanas praksi;

2) nepārtrauktības princips. Saskaņā ar šo principu teritorijas attīstības plānošana ir nepārtraukts, elastīgs un ciklisks process, kas ietver procesa uzraudzību un jaunas informācijas, zināšanu, vajadzību un risinājumu izvērtēšanu, pieņemot attiecīgus lēmumus plānošanas procesa efektivizēšanai;

3) integrētas pieejas princips. Šis princips nodrošina ekonomisko, kultūras, sociālo un vides aspektu saskaņošanu, atsevišķo nozaru interešu savstarpēju koordināciju un teritoriju attīstības prioritāšu saskaņošanu visos plānošanas līmeņos, kā arī mērķtiecīgu sadarbību, novērtējot plānoto risinājumu ietekmi uz apkārtējām teritorijām un vidi.

Deputāts S.Dolgopolovs

Izteikt 3.panta 2.punktu šādā redakcijā:

„nepārtrauktības princips. Saskaņā ar šo principu teritorijas attīstības plānošana ir nepārtraukts, elastīgs un ciklisks process, kas ietver procesa uzraudzību un jaunas informācijas, zināšanu, vajadzību un risinājumu izvērtēšanu.”

Deputāts S.Dolgopolovs

Papildināt likuma 3.panta 3.punktu šādā redakcijā:

„integrētas pieejas princips. Šis princips nodrošina ekonomisko, kultūras, sociālo un vides aspektu saskaņošanu, atsevišķo nozaru interešu savstarpēju koordināciju un teritoriju attīstības prioritāšu saskaņošanu visos plānošanas līmeņos, kā arī mērķtiecīgu sadarbību ar sabiedrību un vietējām pašvaldībām, novērtējot plānoto risinājumu ietekmi uz apkārtējām teritorijām un vidi.”

Juridiskais birojs

Izteikt 3.panta tekstu šādā redakcijā:

Teritorijas attīstības plānošanā ievēro Attīstības plānošanas sistēmas likumā nostiprinātos principus, kā arī šādus principus:

1) pēctecības princips – jaunus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus izstrādā, izvērtējot spēkā esošos attīstības plānošanas dokumentus un to īstenošanas praksi;

2) nepārtrauktības princips – teritorijas attīstību plāno nepārtraukti, elastīgi un cikliski, uzraugot šo procesu un izvērtējot jaunu informāciju, zināšanas, vajadzības un iespējamos risinājumus;

3) integrētas pieejas princips – ekonomiskās, kultūras, sociālās un vides aspekti tiek saskaņoti, atsevišķu nozaru intereses tiek koordinētas, teritoriju attīstības prioritātes tiek saskaņotas visos plānošanas līmeņos, kā arī sadarbība ir mērķtiecīga, novērtējot plānoto risinājumu ietekmi uz apkārtējām teritorijām un vidi.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.13

Redakcionāli precizēts

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.13

Atbalstīts

3.pants. Teritorijas attīstības plānošanas principi

Teritorijas attīstības plānošanā ievēro Attīstības plānošanas sistēmas likumā nostiprinātos principus, kā arī šādus principus:

1) pēctecības princips — jaunus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus izstrādā, izvērtējot spēkā esošos attīstības plānošanas dokumentus un to īstenošanas praksi;

2) nepārtrauktības princips — teritorijas attīstību plāno nepārtraukti, elastīgi un cikliski, uzraugot šo procesu un izvērtējot jaunāko informāciju, zināšanas, vajadzības un iespējamos risinājumus;

3) integrētas pieejas princips — ekonomiskie, kultūras, sociālie un vides aspekti tiek saskaņoti, atsevišķu nozaru intereses tiek koordinētas, teritoriju attīstības prioritātes tiek saskaņotas visos plānošanas līmeņos, sadarbība ir mērķtiecīga, un tiek novērtēta plānoto risinājumu ietekme uz apkārtējām teritorijām un vidi.

4.pants. Teritorijas attīstības plānošanas mērķi

Teritorijas attīstības plānošanas mērķis ir nodrošināt līdzsvarotu valsts teritorijas attīstību, lai:

1) paaugstinātu dzīves vides kvalitāti;

2) ilgtspējīgi, racionāli un efektīvi izmantotu teritoriju un citus resursus;

3) mērķtiecīgi un līdzsvaroti attīstītu ekonomiku.

Juridiskais birojs

Izslēgt 4.pantu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Atbalstīts

5.pants. Sabiedrības līdzdalība teritorijas attīstības plānošanas procesā

(1) Teritorijas attīstības plānošanu nodrošina, iesaistot sabiedrību un nodrošinot informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu.

(2) Sabiedrības līdzdalību teritorijas attīstības plānošanā atbilstoši plānošanas līmenim nodrošina attiecīgā valsts institūcija, plānošanas reģions vai vietējā pašvaldība saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuros noteiktas prasības sabiedrības līdzdalības organizēšanai.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

Izteikt likumprojekta 5.pantu šādā redakcijā:

„5.pants. Sabiedrības līdzdalība teritorijas attīstības plānošanas procesā

(1) Teritorijas attīstības plānošanu īsteno, iesaistot sabiedrību un nodrošinot informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu.

(2) Ikvienai fiziskajai un juridiskai personai ir tiesības piedalīties teritorijas attīstības plānošanā. Sabiedrības līdzdalību teritorijas attīstības plānošanas procesā nodrošina informējot sabiedrību par teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi, par sabiedriskās apspriešanas kārtību, pieņemtajiem lēmumiem un konsultējoties ar sabiedrību pirms lēmumu pieņemšanas.

(3) Sabiedrības līdzdalību teritorijas attīstības plānošanā atbilstoši plānošanas līmenim nodrošina attiecīgā valsts institūcija, plānošanas reģions vai vietējā pašvaldība saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuros noteiktas prasības sabiedrības līdzdalībai.

(4) Sabiedrības līdzdalības procesā saskaņo privātpersonu un sabiedrības intereses ar teritorijas ilgtspējīgas attīstības iespējām.

(5) Ikvienai fiziskajai un juridiskai personai ir tiesības iepazīties ar spēkā esošajiem un sabiedriskajai apspriešanai nodotajiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, piedalīties to sabiedriskajā apspriešanā, izteikt un aizstāvēt savu viedokli un noteiktā termiņā iesniegt rakstveida priekšlikumus un saņemt rakstveida atbildi par tiem.

(6) Šā panta trešajā daļā minētajām institūcijām, izstrādājot teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, ir pienākums apsvērt sabiedrības izteiktos priekšlikumus un argumentēt izdarītos apsvērumus, kā arī paziņot tos sabiedrībai.

Deputāte L.Čigāne

Papildināt likumprojekta 5. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija izstrādā metodiskos norādījumus, saskaņā ar kuriem veic sabiedriskās apspriešanas.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējo 5.pantu šādā redakcijā:

„4.pants. Sabiedrības līdzdalība teritorijas attīstības plānošanā

(1) Teritorijas attīstību plāno, iesaistot sabiedrību, nodrošinot informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu.

(2) Ikvienam ir tiesības piedalīties teritorijas attīstības plānošanā. Sabiedrības līdzdalību tajā nodrošina, informējot sabiedrību par teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi, sabiedriskās apspriešanas kārtību, pieņemtajiem lēmumiem un konsultējoties ar sabiedrību pirms lēmumu pieņemšanas.

(4) Sabiedrības līdzdalības procesā līdzsvaro privātpersonu un sabiedrības intereses ar teritorijas ilgtspējīgas attīstības iespējām.

(5) Ikvienam ir tiesības iepazīties ar spēkā esošajiem un sabiedriskajai apspriešanai nodotajiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, piedalīties to sabiedriskajā apspriešanā, izteikt un aizstāvēt savu viedokli un noteiktā termiņā iesniegt rakstveida priekšlikumus.

(6) Šā panta trešajā daļā minētajām institūcijām, izstrādājot teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, ir pienākums līdzsvaroti izvērtēt izteiktos priekšlikumus un savus lēmumus pamatot, kā arī paziņot tos sabiedrībai un priekšlikumu iesniedzējiem.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.17

Atbalstīts

4.pants. Sabiedrības līdzdalība teritorijas attīstības plānošanā

(1) Teritorijas attīstību plāno, iesaistot sabiedrību, nodrošinot informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu.

(4) Sabiedrības līdzdalības procesā līdzsvaro privātpersonu un sabiedrības intereses ar teritorijas ilgtspējīgas attīstības iespējām.

6.pants. Teritorijas attīstības plānošanas līmeņi un dokumenti

(1) Teritorijas attīstības plānošanu īsteno, izstrādājot šādus savstarpēji saskaņotus un hierarhiski pakārtotus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus:

1) nacionālajā līmenī – Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un Nacionālo attīstības plānu;

2) reģionālajā līmenī – plānošanas reģiona attīstības programmu;

3) vietējā līmenī – vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju, attīstības programmu, teritorijas plānojumu, lokālplānojumu, aizsargjoslu plānu un detālplānojumu.

(2) Visos teritorijas attīstības plānošanas līmeņos var izstrādāt tematiskos plānojumus, kuru darbības termiņu nosaka institūcija, kas izstrādā tematisko plānojumu.

(3) Visos teritorijas attīstības plānošanas līmeņos, izstrādājot teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, nodrošina stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu, ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvo aktu prasībām par ietekmes uz vidi novērtējumu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

Izteikt likumprojekta 6.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) reģionālajā līmenī – plānošanas reģiona attīstības stratēģiju un attīstības programmu”;

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējo 6.pantu šādā redakcijā:

„5.pants. Teritorijas attīstības plānošanas līmeņi un dokumenti

(1) Teritorijas attīstību plāno, izstrādājot šādus savstarpēji saskaņotus un hierarhiski pakārtotus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus:

1) nacionālajā līmenī — Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un Nacionālo attīstības plānu;

2) reģionālajā līmenī — plānošanas reģiona attīstības stratēģiju un attīstības programmu;

3) vietējā līmenī — vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju, attīstības programmu, teritorijas plānojumu, lokālplānojumu un detālplānojumu.

(2) Visos līmeņos, izstrādājot teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, nodrošina stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu, ja tas ir nepieciešams saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.”

Atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.19

Atbalstīts

5.pants. Teritorijas attīstības plānošanas līmeņi un dokumenti

(1) Teritorijas attīstību plāno, izstrādājot šādus savstarpēji saskaņotus un hierarhiski pakārtotus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus:

1) nacionālajā līmenī — Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un Nacionālo attīstības plānu;

2) reģionālajā līmenī — plānošanas reģiona attīstības stratēģiju un attīstības programmu;

3) vietējā līmenī — vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju, attīstības programmu, teritorijas plānojumu, lokālplānojumu un detālplānojumu.

7.pants. Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēma

(1) Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas mērķis ir nodrošināt visu plānošanas līmeņu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu un ar teritorijas plānošanu saistītas informācijas uzkrāšanu, apstrādi un publisku pieejamību. Citu valsts informācijas sistēmu datus, kas izmantoti teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei, teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēma neuzkrāj.

(2) Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas pārzinis ir par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija, kas nodrošina sistēmas uzturēšanu.

(3) Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā ievietotie teritorijas attīstības plānošanas dokumenti ir publiski pieejami bez maksas, izņemot datus, kuru pieejamība ir ierobežota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par komercnoslēpumu un datu aizsardzību.

(4) No teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas lejupielādētas ģeotelpisko datu kopas vai tādas ģeotelpisko datu kopas, kurām ir tieša piekļuve no citām informācijas sistēmām, izmanto atbilstoši ģeotelpisko datu kopas turētāja noteiktajiem izmantošanas noteikumiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

Svītrot vārdus likumprojekta 7.panta otrajā daļā „kas nodrošina sistēmas uzturēšanu”;

Juridiskais birojs

Izteikt līdzšinējā 7.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā ievietotie teritorijas attīstības plānošanas dokumenti ir publiski pieejami, izņemot datus, kuru pieejamība ir ierobežota saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā ievietotie teritorijas attīstības plānošanas dokumenti ir pieejami bez maksas.”

Atbalstīts

Redakcionāli precizēts

6.pants. Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēma

(1) Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas mērķis ir nodrošināt visu līmeņu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu un ar teritorijas plānošanu saistītās informācijas uzkrāšanu, apstrādi un publisku pieejamību. Citu valsts informācijas sistēmu datus, kas izmantoti teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei, teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēma neuzkrāj.

(2) Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas pārzinis ir par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija.

(3) Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā ievietotie teritorijas attīstības plānošanas dokumenti ir publiski pieejami, izņemot datus, kuru pieejamība ir ierobežota saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā ievietotie dokumenti ir pieejami bez maksas.

(4) No teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas lejupielādētas ģeotelpisko datu kopas vai tādas ģeotelpisko datu kopas, kurām ir nodrošināta tieša piekļuve no citām informācijas sistēmām, izmanto atbilstoši ģeotelpisko datu kopas turētāja reglamentētajiem noteikumiem.

II nodaļa

Publisko institūciju kompetence teritorijas attīstības plānošanas jomā

Redakcionāli precizēts

II nodaļa

Publisko institūciju kompetence teritorijas attīstības plānošanā

8.pants. Ministru kabineta kompetence

Ministru kabinets:

1) nosaka Nacionālā attīstības plāna izstrādes, ieviešanas un uzraudzības kārtību;

2) apstiprina nacionālā līmeņa tematiskos plānojumus;

3) nosaka vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu saturu, izstrādes un sabiedriskās apspriešanas kārtību, līgumā par detālplānojuma izstrādi un finansēšanu iekļaujamos nosacījumus;

4) nosaka prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma, lokālplānojuma un detālplānojuma izstrādātāja izglītībai un kvalifikācijai;

5) nosaka vispārīgās prasības vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanai, ietverot prasības vienotai funkcionālā zonējuma klasifikācijai, teritorijas izmantošanai un apbūvei;

6) nosaka teritorijas izmantošanas veidu klasifikāciju;

7) nosaka teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas izveides, darbības, tai nepieciešamās informācijas iegūšanas, apstrādes un izplatīšanas kārtību un teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas datu saturu, kā arī datu apmaiņas kārtību ar citām valsts informācijas sistēmām;

8) nosaka par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgo ministriju.

Deputāts S.Dolgopolovs

Izteikt 8.panta 1.punktu šādā redakcijā:

„nodrošina Nacionālā attīstības plāna izstrādi un nosaka tā ieviešanas un uzraudzības kārtību”.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

Papildināt likumprojekta 8.pantu ar jaunu 3.punktu, attiecīgi precizējot tālāko punktu numerāciju:

„3) nosaka reģionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu saturu, izstrādes, ieviešanas un uzraudzības kārtību;”

Deputāts S.Dolgopolovs

Izteikt 8.panta 4.punktu šādā redakcijā:

„nosaka prasības teritorijas plānošanas speciālistiem, to profesionālās kompetences izvērtējuma un atbilstības novērtēšanas kārtību”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējo 8.pantu šādā redakcijā:

„7.pants. Ministru kabineta kompetence

Ministru kabinets:

1) nodrošina Nacionālā attīstības plāna izstrādi un nosaka tā ieviešanas un uzraudzības kārtību;

2) apstiprina nacionālā līmeņa tematiskos plānojumus;

3) nosaka reģionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu saturu, izstrādes, ieviešanas un uzraudzības kārtību;

4) nosaka vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu saturu, izstrādes un sabiedriskās apspriešanas kārtību, līgumā par detālplānojuma izstrādi un finansēšanu iekļaujamos nosacījumus;

5) nosaka prasības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādātājiem;

6) nosaka vispārīgās prasības vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanai, ietverot prasības vienotai funkcionālā zonējuma klasifikācijai, teritorijas izmantošanai un apbūvei;

7) nosaka teritorijas izmantošanas veidu klasifikāciju;

8) nosaka teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas izveides, darbības, tai nepieciešamās informācijas iegūšanas, apstrādes un izplatīšanas kārtību un teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas datu saturu, kā arī kārtību, kādā veicama datu apmaiņa ar citām valsts informācijas sistēmām;

9) nosaka par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgo ministriju;

10) nosaka jūras plānojuma izstrādes kārtību un apstiprina jūras plānojumu;

11) nosaka, izveido un apstiprina nacionālo interešu objektus un to izmantošanas nosacījumus, ja citos likumos nav paredzēts citādi.”

Atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.25

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.25

Atbalstīts

7.pants. Ministru kabineta kompetence

Ministru kabinets:

1) nodrošina Nacionālā attīstības plāna izstrādi un nosaka tā ieviešanas un uzraudzības kārtību;

2) apstiprina nacionālā līmeņa tematiskos plānojumus;

3) nosaka reģionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu saturu, izstrādes, ieviešanas un uzraudzības kārtību;

5) nosaka prasības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādātājiem;

6) nosaka vispārīgās prasības vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanai, ietverot prasības vienotai funkcionālā zonējuma klasifikācijai, teritorijas izmantošanai un apbūvei;

7) nosaka teritorijas izmantošanas veidu klasifikāciju;

9) nosaka par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgo ministriju;

10) nosaka jūras plānojuma izstrādes kārtību un apstiprina jūras plānojumu;

11) nosaka, izveido un apstiprina nacionālo interešu objektus un to izmantošanas nosacījumus, ja citos likumos nav paredzēts citādi.

9.pants. Nacionālās attīstības padomes kompetence

Nacionālā attīstības padome koordinē un izvērtē nacionālā un reģionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, sekmējot to savstarpējo saskaņotību un koordināciju ar nacionālā līmeņa politikas plānošanas dokumentiem.

Juridiskais birojs

Izteikt 9.panta tekstu šādā redakcijā:

„Nacionālā attīstības padome atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam koordinē un izvērtē nacionālā un reģionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, sekmējot to savstarpējo saskaņotību un koordināciju ar nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem.”

Atbalstīts

Redakcionāli precizēts

8.pants. Nacionālās attīstības padomes kompetence

Nacionālā attīstības padome atbilstoši normatīvajiem aktiem koordinē un izvērtē nacionālā un reģionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, sekmējot to savstarpējo saskaņotību un koordināciju ar nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem.

10.pants. Par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgās ministrijas kompetence

Par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija:

1) koordinē Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un Nacionālā attīstības plāna izstrādi, izstrādā jūras telpisko plānojumu un citus tematiskos plānojumus atbilstoši savai kompetencei;

2) metodiski vada un pārrauga teritorijas attīstības plānošanu reģionālajā un vietējā līmenī;

3) sniedz atzinumus par plānošanas reģionu attīstības programmu projektu atbilstību Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, Nacionālajam attīstības plānam un normatīvo aktu prasībām;

4) izvērtē vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu un lokālplānojumu atbilstību normatīvajiem aktiem – pēc savas iniciatīvas vai gadījumā, ja tas nepieciešams šā likuma 25. un 26.pantā minēto darbību veikšanai;

5) nodrošina teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas darbību.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

Likumprojekta 10.panta 3.punktā aiz vārdiem „par plānošanas reģionu” papildināt ar vārdiem „attīstības stratēģiju un”;

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

Izteikt likumprojekta 10.panta 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

„4) izvērtē vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu un lokālplānojumu atbilstību normatīvajiem aktiem – pēc savas iniciatīvas vai šā likuma 26.pantā noteiktajā gadījumā;

5) nodrošina teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas uzturēšanu”;

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējo 10.pantu šādā redakcijā:

„9.pants. Par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgās ministrijas kompetence

Par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija:

1) izstrādā jūras plānojumu un nacionālos tematiskos plānojumus atbilstoši savai kompetencei;

2) metodiski vada un pārrauga teritorijas attīstības plānošanu reģionālajā un vietējā līmenī, tai skaitā pārrauga sabiedriskās apspriešanas organizēšanu;

3) sniedz atzinumus par plānošanas reģionu attīstības stratēģiju un attīstības programmu projektu atbilstību Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, Nacionālajam attīstības plānam un normatīvo aktu prasībām;

4) izvērtē vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu un lokālplānojumu atbilstību normatīvajiem aktiem, ja tas nepieciešams šā likuma 26.pantā minēto darbību veikšanai;

5) nodrošina teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas uzturēšanu.”

Atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumāNr.29

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumāNr.29

Atbalstīts

9.pants. Par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgās ministrijas kompetence

Par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija:

1) izstrādā jūras plānojumu un nacionālos tematiskos plānojumus atbilstoši savai kompetencei;

2) metodiski vada un pārrauga teritorijas attīstības plānošanu reģionālajā un vietējā līmenī, tai skaitā pārrauga sabiedriskās apspriešanas organizēšanu;

4) izvērtē vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu un lokālplānojumu atbilstību normatīvajiem aktiem, ja tas nepieciešams šā likuma 26.pantā minēto darbību veikšanai;

5) nodrošina teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas uzturēšanu.

11.pants. Nozaru ministriju kompetence

(1) Nozaru ministrijas sagatavo priekšlikumus valsts interešu teritoriju noteikšanai un, ja nepieciešams, izstrādā tematiskos plānojumus.

(2) Nozaru ministrijas sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām un nodrošina informācijas sniegšanu vai nosacījumu izvirzīšanu visu līmeņu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

Likumprojekta 11.panta pirmajā daļā vārdus „valsts interešu teritoriju” aizstāt ar vārdiem „valsts interešu objektu”;

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekta līdzšinējā 11.panta pirmajā daļā vārdus „valsts interešu teritoriju” aizstāt ar vārdiem „nacionālo interešu objektu”;

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.31

Atbalstīts

10.pants. Nozaru ministriju kompetence

(1) Nozaru ministrijas sagatavo priekšlikumus nacionālo interešu objektu noteikšanai un, ja nepieciešams, izstrādā tematiskos plānojumus.

12.pants. Plānošanas reģiona kompetence

Plānošanas reģions:

1) izstrādā un apstiprina plānošanas reģiona attīstības programmu, kā arī koordinē un uzrauga tās īstenošanu;

2) sniedz priekšlikumus nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu izstrādei un koordinē nacionālo un reģionālo interešu saskaņošanu ar vietējām pašvaldībām;

3) sniedz atzinumus par vietējo pašvaldību attīstības stratēģiju un attīstības programmu projektu atbilstību plānošanas reģionu teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un normatīvo aktu prasībām.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

Izteikt likumprojekta 12.pantu šādā redakcijā:

„12.pants. Plānošanas reģiona kompetence

Plānošanas reģions:

1) izstrādā un apstiprina plānošanas reģiona attīstības stratēģiju un attīstības programmu, kā arī koordinē un uzrauga to īstenošanu;

2) ja nepieciešams, izstrādā reģionālā līmeņa tematiskos plānojumus;

3) sniedz priekšlikumus nacionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei un koordinē nacionālo un reģionālo interešu saskaņošanu ar vietējām pašvaldībām;

4) metodiski vada vietējo pašvaldību attīstības stratēģiju un attīstības programmu izstrādi;

5) sniedz atzinumus par vietējo pašvaldību attīstības stratēģiju un attīstības programmu projektu atbilstību plānošanas reģionu teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un normatīvo aktu prasībām.”

Deputāts S.Dolgopolovs

Izteikt 12.panta 2.punktu šādā redakcijā:

„sniedz priekšlikumus nacionālā un vietējā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu izstrādei.”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējo 12.pantu šādā redakcijā:

„11.pants. Plānošanas reģiona kompetence

Plānošanas reģions:

1) izstrādā un apstiprina plānošanas reģiona attīstības stratēģiju un attīstības programmu, kā arī koordinē un uzrauga tās īstenošanu;

2) sniedz priekšlikumus nacionālā un vietējā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu izstrādei;

3) sniedz atzinumus par vietējo pašvaldību attīstības stratēģiju un attīstības programmu projektu atbilstību plānošanas reģiona teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un normatīvo aktu prasībām;

4) koordinē vietējo pašvaldību attīstības stratēģiju un attīstības programmu izstrādi.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumāNr.34

Atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumāNr.34

Atbalstīts

11.pants. Plānošanas reģiona kompetence

Plānošanas reģions:

1) izstrādā un apstiprina plānošanas reģiona attīstības stratēģiju un attīstības programmu, kā arī koordinē un uzrauga tās īstenošanu;

2) sniedz priekšlikumus nacionālā un vietējā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu izstrādei;

4) koordinē vietējo pašvaldību attīstības stratēģiju un attīstības programmu izstrādi.

13.pants. Vietējās pašvaldības kompetence

(1) Vietējā pašvaldība izstrādā un apstiprina vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju, attīstības programmu, teritorijas plānojumu, lokālplānojumus, detālplānojumus, tematiskos plānojumus un aizsargjoslu plānu.

(2) Vietējā pašvaldība koordinē un uzrauga vietējās pašvaldības attīstības stratēģijas, teritorijas plānojuma, lokālplānojumu, detālplānojumu, tematisko plānojumu un attīstības programmas īstenošanu.

Redakcionāli precizēts

12.pants. Vietējās pašvaldības kompetence

(2) Vietējā pašvaldība koordinē un uzrauga vietējās pašvaldības attīstības stratēģijas, attīstības programmas, teritorijas plānojuma, lokālplānojumu, detālplānojumu un tematisko plānojumu īstenošanu.

14.pants. Plānošanas reģiona un vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādes finansēšana

(1) Plānošanas reģions īsteno teritorijas attīstības plānošanas funkciju atbilstoši finansējumam, kas valsts budžetā kārtējam gadam paredzēts plānošanas reģiona atbalstam.

(2) Vietējā pašvaldība savā budžetā paredz līdzekļus teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei.

(3) Detālplānojuma izstrādi un īstenošanu finansē tā ierosinātājs, par to noslēdzot līgumu ar vietējo pašvaldību, ja detālplānojuma ierosinātājs nav pati pašvaldība. Pašvaldība var piedalīties detālplānojuma līdzfinansēšanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

Likumprojekta 14.panta pirmajā daļā aiz vārdiem „plānošanas reģiona atbalstam” papildināt ar vārdiem „un citiem finansēšanas līdzekļiem”.

Deputāte L.Čigāne

Izteikt likumprojekta 14. panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Detālplānojuma izstrādi var finansēt attīstītājs vai tā tiesību pārņēmējs, ja ar vietējo pašvaldību ir noslēgts līgums par detālplānojuma izstrādi un finansēšanu. Pašvaldība var piedalīties detālplānojuma izstrādes līdzfinansēšanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējo 14.pantu šādā redakcijā:

„13.pants. Plānošanas reģiona un vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādes finansēšana

(1) Plānošanas reģions pilda teritorijas attīstības plānošanas funkciju atbilstoši finansējumam, kas valsts budžetā kārtējam gadam paredzēts plānošanas reģiona atbalstam, un citiem līdzekļiem.

(2) Vietējā pašvaldība savā budžetā paredz līdzekļus teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei.

(3) Ja lokālplānojuma vai detālplānojuma ierosinātājs nav attiecīgā vietējā pašvaldība, to izstrādi un īstenošanu finansē ierosinātājs, par to noslēdzot līgumu ar vietējo pašvaldību. Šādā gadījumā vietējā pašvaldība var piedalīties lokālplānojuma vai detālplānojuma līdzfinansēšanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumāNr.37

Atbalstīts

13.pants. Plānošanas reģiona un vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādes finansēšana

(2) Vietējā pašvaldība savā budžetā paredz līdzekļus teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei.

15.pants. Teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei nepieciešamo datu un informācijas sniegšana

(1) Visu veidu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei valsts institūcijas un iestādes bez maksas sniedz valsts, reģiona vai vietējās pašvaldības institūcijām nepieciešamo informāciju un datus, kurus minētās valsts institūcijas un iestādes sagatavo un uztur par valsts budžeta līdzekļiem, izņemot detālplānojuma izstrādei nepieciešamo informāciju un datus, ja detālplānojuma ierosinātājs nav valsts institūcija vai vietējā pašvaldība.

(2) Ģeotelpisko datu kopas izmanto visu veidu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei atbilstoši ģeotelpisko datu kopas turētāja noteiktajiem izmantošanas noteikumiem.

(3) Ja ģeotelpisko datu kopas veidošanai un uzturēšanai nepieciešamais finansējums nav nodrošināts no valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem, šādu ģeotelpisko datu kopu izmanto (tajā skaitā nodrošinot tiešu piekļuvi) par maksu atbilstoši ģeotelpisko datu kopas turētāja maksas pakalpojumu cenrādim.

Deputāts S.Dolgopolovs

Izteikt 15.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„Visu veidu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei valsts institūcijas un iestādes bez maksas sniedz valsts, reģiona vai vietējās pašvaldības institūcijām nepieciešamo informāciju un datus, kurus minētās valsts institūcijas un iestādes sagatavo un uztur par valsts budžeta līdzekļiem.”

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

Likumprojekta 15.panta pirmajā daļā pirms vārda „reģiona” papildināt ar vārdu „plānošanas”.

Juridiskais birojs

Izslēgt 15.panta pirmajā daļā vārdus „un datus”, kā arī aizstāt vārdus „valsts institūcijas un iestādes” un ar vārdiem „valsts institūcijas”.

Deputāts S.Dolgopolovs

Izslēgt šā likuma 15.panta otro daļu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējo 15.pantu šādā redakcijā:

„14.pants. Teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei nepieciešamo datu un informācijas sniegšana

(1) Visu veidu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei valsts un pašvaldību institūcijas bez maksas sniedz nepieciešamo informāciju, kuru minētās institūcijas sagatavo un uztur par budžeta līdzekļiem.

(2) Ja ģeotelpisko datu kopas veidošanai un uzturēšanai nepieciešamais finansējums nav nodrošināts no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem, šādu ģeotelpisko datu kopu izmanto (tajā skaitā nodrošinot tiešu piekļuvi) par maksu atbilstoši ģeotelpisko datu kopas turētāja maksas pakalpojumu cenrādim.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumāNr.42

Neatbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumāNr.42

Atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumāNr.42

Atbalstīts

14.pants. Teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei nepieciešamo datu un informācijas sniegšana

III nodaļa

Teritorijas attīstības plānošana nacionālā līmenī

Redakcionāli precizēts

III nodaļa

Teritorijas attīstības plānošana nacionālajā līmenī

16.pants. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija un Nacionālais attīstības plāns

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un Nacionālo attīstības plānu izstrādā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

15.pants. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija un Nacionālais attīstības plāns

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un Nacionālo attīstības plānu izstrādā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

17.pants. Jūras telpiskais plānojums

(1) Jūras telpiskais plānojums ir nacionālā līmeņa ilgtermiņa tematiskais plānojums, kas nosaka teritoriju izmantošanu teritoriālajos ūdeņos, kontinentālajā šelfā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, ņemot vērā sauszemes daļu, kas funkcionāli ir saistīta ar teritoriālajiem ūdeņiem, saskaņojot dažādu nozaru intereses teritoriālo ūdeņu, kontinentālā šelfa un ekskluzīvās ekonomiskās zonas izmantošanā.

(2) Jūras telpiskā plānojuma izstrādi organizē par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām un vietējām pašvaldībām, kuru administratīvā teritorija robežojas ar teritoriālajiem ūdeņiem.

Juridiskais birojs

Izteikt 17.panta tekstu šādā redakcijā:

„(1) Jūras telpiskais plānojums teritoriju izmantošanu teritoriālajos ūdeņos, kontinentālajā šelfā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā nosaka, ņemot vērā sauszemes daļu, kas funkcionāli ir saistīta ar teritoriālajiem ūdeņiem, un saskaņojot dažādu nozaru intereses teritoriālo ūdeņu, kontinentālā šelfa un ekskluzīvās ekonomiskās zonas izmantošanā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

Izteikt likumprojekta 17.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Jūras telpiskā plānojuma izstrādi organizē par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām, plānošanas reģioniem un vietējām pašvaldībām, kuru administratīvā teritorija robežojas ar teritoriālajiem ūdeņiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējo 17.pantu šādā redakcijā:

16.pants. Jūras plānojums

„(1) Jūras plānojums teritorijas izmantošanu teritoriālajos ūdeņos, kontinentālajā šelfā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā nosaka, ņemot vērā funkcionāli ar teritoriālajiem ūdeņiem saistīto sauszemes daļu un saskaņojot dažādu nozaru intereses teritoriālo ūdeņu, kontinentālā šelfa un ekskluzīvās ekonomiskās zonas izmantošanā.

(2) Jūras plānojuma izstrādi organizē par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām, plānošanas reģioniem un vietējām pašvaldībām, kuru administratīvā teritorija robežojas ar teritoriālajiem ūdeņiem.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.45

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā

Nr. 45

Atbalstīts

16.pants. Jūras plānojums

(1) Jūras plānojums teritorijas izmantošanu teritoriālajos ūdeņos, kontinentālajā šelfā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā nosaka, ņemot vērā funkcionāli ar teritoriālajiem ūdeņiem saistīto sauszemes daļu un saskaņojot dažādu nozaru intereses teritoriālo ūdeņu, kontinentālā šelfa un ekskluzīvās ekonomiskās zonas izmantošanā.

18.pants. Valsts interešu teritoriju un objektu noteikšana

(1) Priekšlikumu par valsts interešu teritorijas vai objekta izvietojumu sagatavo nozares ministrija, kuras kompetencē ir konkrētā plānojamā valsts interešu objekta un tam nepieciešamās teritorijas izveidošana, sadarbībā ar vietējām pašvaldībām. Priekšlikumā ietver vietas izvēles pamatojumu un ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus, ja tāds ir nepieciešams saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

(2) Ja netiek piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, atbildīgā nozares ministrija Ministru kabineta noteiktā kārtībā organizē sabiedrības informēšanu par priekšlikumu.

(3) Ministru kabinets izdod noteikumus par valsts interešu teritorijas vai objekta izveidošanas kārtību un nosaka valsts interešu teritorijas vai objekta un tā uzturēšanai nepieciešamās teritorijas izmantošanas nosacījumus, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

Izteikt likumprojekta 18.pantu šādā redakcijā:

„18.pants. Valsts interešu objektu noteikšana

(1) Priekšlikumu par valsts interešu objektu sagatavo nozares ministrija, kuras funkciju īstenošanai nepieciešams valsts interešu objekts, sadarbībā ar vietējām pašvaldībām. Priekšlikumā ietver vietas izvēles pamatojumu un ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus, ja tāds ir nepieciešams saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

(2) Ja netiek piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, atbildīgā nozares ministrija Ministru kabineta noteiktā kārtībā organizē sabiedrības informēšanu par priekšlikumu.

(3) Ministru kabinets ir tiesīgs izdot noteikumus, ar kuriem nosaka, izveido un apstiprina valsts interešu objektus, ja citos likumos nav noteikts citādi.

(4) Izdodot šā panta trešajā daļa paredzētos noteikumus, Ministru kabinets nosaka valsts interešu objektu robežas un izmantošanas nosacījumus.”

Deputāts S.Dolgopolovs

Izteikt likuma 18.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„Ministru kabinets izdod noteikumus par valsts interešu teritorijas aizsargjoslas vai objekta izveidošanas kārtību un nosaka valsts interešu teritorijas aizsargjoslas vai objekta un tā uzturēšanai nepieciešamās teritorijas izmantošanas nosacījumus, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējo 18.pantu šādā redakcijā:

„17.pants. Nacionālo interešu objektu noteikšana

(1) Priekšlikumu par nacionālo interešu objektu sagatavo nozares ministrija, kuras funkciju pildīšanai nepieciešams nacionālo interešu objekts, sadarbībā ar vietējām pašvaldībām. Priekšlikumā ietver vietas izvēles pamatojumu un ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus, ja tāds ir nepieciešams saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

(2) Nacionālo interešu objektam nosaka tā funkcionēšanai nepieciešamo teritoriju un aizsargjoslu, ja tāda paredzēta normatīvajos aktos, kā arī šā objekta izmantošanas nosacījumus.

(3) Ja netiek piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, atbildīgā nozares ministrija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā organizē sabiedrības informēšanu par priekšlikumu.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.48

Atbalstīts

17.pants. Nacionālo interešu objektu noteikšana

(2) Nacionālo interešu objektam nosaka tā funkcionēšanai nepieciešamo teritoriju un aizsargjoslu, ja tāda paredzēta normatīvajos aktos, kā arī šā objekta izmantošanas nosacījumus.

(3) Ja netiek piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, atbildīgā nozares ministrija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā organizē sabiedrības informēšanu par priekšlikumu.

IV nodaļa

Teritorijas attīstības plānošana reģionālā līmenī

Redakcionāli precizēts

IV nodaļa

Teritorijas attīstības plānošana reģionālajā līmenī

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

Papildināt likumprojektu ar jaunu 19.pantu, attiecīgi precizējot tālāko pantu numerāciju:

„19.pants. Plānošanas reģiona attīstības stratēģija

(1) Plānošanas reģiona attīstības stratēģija ir ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā definē plānošanas reģiona ilgtermiņa attīstības redzējumu, stratēģiskus mērķus un prioritātes, ko grafiskā veidā attēlo telpiskās attīstības perspektīvā.

(2) Plānošanas reģiona attīstības stratēģiju izstrādā atbilstoši Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā noteiktajiem valsts ilgtermiņa stratēģiskajiem mērķiem, un ņemot vērā citus nacionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, pamatojoties uz katra plānošanas reģiona teritorijas attīstības tendencēm, problēmām un izaugsmes resursiem, izvērtējot blakus esošo plānošanas reģionu attīstības stratēģijas un attiecīgā plānošanas reģiona vietējo pašvaldību attīstības stratēģijas.

(3) Plānošanas reģiona attīstības stratēģiju apstiprina ar plānošanas reģiona attīstības padomes lēmumu.”

Atbalstīts

Redakcionāli precizēts

18.pants. Plānošanas reģiona attīstības stratēģija

(1) Plānošanas reģiona attīstības stratēģija ir ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā nosaka plānošanas reģiona ilgtermiņa attīstības redzējumu, stratēģiskus mērķus un prioritātes apraksta un grafiski attēlo telpiskās attīstības perspektīvu.

(2) Plānošanas reģiona attīstības stratēģiju izstrādā atbilstoši Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā noteiktajiem valsts ilgtermiņa stratēģiskajiem mērķiem un ņemot vērā citus nacionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, pamatojoties uz attiecīgā plānošanas reģiona attīstības tendencēm, problēmām un izaugsmes resursiem, izvērtējot blakus esošo plānošanas reģionu, kā arī attiecīgajā plānošanas reģionā ietilpstošo vietējo pašvaldību attīstības stratēģijas.

(3) Plānošanas reģiona attīstības stratēģiju apstiprina ar plānošanas reģiona attīstības padomes lēmumu.

19.pants. Plānošanas reģiona attīstības programma

(1) Plānošanas reģiona attīstības programmu izstrādā atbilstoši Nacionālajam attīstības plānam, izvērtējot attiecīgajā plānošanas reģionā ietilpstošo vietējo pašvaldību attīstības programmas, kā arī to plānošanas reģionu attīstības programmas, ar kuriem robežojas attiecīgais plānošanas reģions.

(2) Plānošanas reģiona attīstības programmā ietver pašreizējās situācijas analīzi, tendences un prognozes, nosaka vidēja termiņa prioritātes un pasākumu kopumu to īstenošanai, attīstības programmas īstenošanas uzraudzības kārtību un informāciju par attīstības programmas izstrādes procesu.

(3) Plānošanas reģiona attīstības programmu apstiprina ar plānošanas reģiona attīstības padomes lēmumu.

Redakcionāli precizēts

19.pants. Plānošanas reģiona attīstības programma

(1) Plānošanas reģiona attīstības programmu izstrādā atbilstoši Nacionālajam attīstības plānam, izvērtējot attiecīgajā plānošanas reģionā ietilpstošo vietējo pašvaldību, kā arī blakus esošo plānošanas reģionu attīstības programmas.

(2) Plānošanas reģiona attīstības programmā ietver pašreizējās situācijas analīzi, tendences un prognozes, kā arī informāciju par attīstības programmas izstrādes procesu un nosaka vidēja termiņa prioritātes, to īstenošanai paredzēto pasākumu kopumu un attīstības programmas īstenošanas uzraudzības kārtību.

(3) Plānošanas reģiona attīstības programmu apstiprina ar plānošanas reģiona attīstības padomes lēmumu.

V nodaļa

Teritorijas attīstības plānošana vietējās pašvaldības līmenī

Redakcionāli precizēts

V nodaļa

Teritorijas attīstības plānošana vietējā līmenī

20.pants. Vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumenti

Vietējai pašvaldībai ir šādi savstarpēji pakārtoti un saistīti teritorijas attīstības plānošanas dokumenti, kurus izstrādā, ievērojot augstāka līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentus:

1) vietējās pašvaldības attīstības stratēģija;

2) vietējās pašvaldības attīstības programma;

3) vietējās pašvaldības teritorijas plānojums;

4) aizsargjoslu plāns;

5) lokālplānojumi (ja nepieciešami);

6) detālplānojumi (ja nepieciešami);

7) tematiskie plānojumi (ja nepieciešami).

Juridiskais birojs

Izteikt 20.panta ievaddaļu šādā redakcijā:

„Vietējai pašvaldībai ir šādi savstarpēji pakārtoti un saistīti teritorijas attīstības plānošanas dokumenti, kurus izstrādā saskaņā ar normatīvajiem aktiem un ievērojot augstāka līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentus:”

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

Likumprojekta 20.pantā aiz vārdiem „ievērojot augstāka” papildināt ar vārdu „plānošanas”;

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 20.panta ievaddaļu šādā redakcijā:

„Vietējai pašvaldībai ir šādi savstarpēji saskaņoti un pakārtoti teritorijas attīstības plānošanas dokumenti, kurus izstrādā saskaņā ar normatīvajiem aktiem un ievērojot hierarhiski augstāka līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentus:”

Juridiskais birojs

Izslēgt 20.pantā vārdus iekavās „(ja nepieciešami)”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt likumprojekta 20.panta ceturto punktu, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 52

Atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.52

Atbalstīts

20.pants. Vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumenti

Vietējai pašvaldībai ir šādi savstarpēji saskaņoti un pakārtoti teritorijas attīstības plānošanas dokumenti, kurus izstrādā saskaņā ar normatīvajiem aktiem un ievērojot hierarhiski augstāka līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentus:

1) vietējās pašvaldības attīstības stratēģija;

2) vietējās pašvaldības attīstības programma;

3) vietējās pašvaldības teritorijas plānojums;

4) lokālplānojumi;

5) detālplānojumi;

6) tematiskie plānojumi.

21.pants. Vietējās pašvaldības attīstības stratēģija

(1) Vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju izstrādā visai pašvaldības teritorijai ne mazāk kā 12 gadiem, ņemot vērā nacionālā līmeņa un attiecīgā plānošanas reģiona teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, pēc iespējas saskaņojot minēto dokumentu darbības termiņu. Vietējās pašvaldības attīstības stratēģijā definē vietējās pašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējumu, mērķus un prioritātes, apraksta un grafiski attēlo telpiskās attīstības perspektīvu.

(2) Telpiskās attīstības perspektīvā nosaka un vispārīgā veidā grafiski attēlo vietējās pašvaldības telpisko struktūru (apdzīvojuma struktūru, transporta infrastruktūru, galvenos inženiertīklus, galvenās funkcionālās telpas un citus elementus).

(3) Vietējās pašvaldības attīstības stratēģijas uzdevums ir noteikt galvenās vadlīnijas teritorijas attīstībai un izmantošanai, publiskās infrastruktūras attīstībai, kā arī teritorijas plānojumu, lokālplānojumu un detālplānojumu izstrādei.

(4) Vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju apstiprina ar pašvaldības domes lēmumu.

Deputāts S.Dolgopolovs

Papildināt likuma 21.panta otro daļu šādā redakcijā:

„Telpiskās attīstības perspektīvā nosaka un vispārīgā veidā grafiski attēlo vietējās pašvaldības telpisko struktūru (apdzīvojuma struktūru, transporta infrastruktūru, galvenos inženiertīklus, galvenās funkcionālās telpas un citus elementus) un vēlamās ilgtermiņa izmaiņas tajā.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likuma 21.panta otro daļu šādā redakcijā:

„Telpiskās attīstības perspektīvā nosaka un vispārīgā veidā grafiski attēlo vietējās pašvaldības telpisko struktūru (apdzīvojuma struktūru, transporta infrastruktūru, inženierkomunikāciju tīklus, funkcionālās telpas un citus elementus) un vēlamās ilgtermiņa izmaiņas tajā.”

Daļēji atbalstīts iekļauts komisijas priekšlikumā

Nr. 56

Atbalstīts

Redakcionāli precizēts

21.pants. Vietējās pašvaldības attīstības stratēģija

(1) Vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju izstrādā visai pašvaldības teritorijai uz vismaz 12 gadiem, ņemot vērā nacionālā līmeņa un attiecīgā plānošanas reģiona teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, pēc iespējas saskaņojot minēto dokumentu darbības termiņus. Vietējās pašvaldības attīstības stratēģijā nosaka vietējās pašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējumu, mērķus un prioritātes, apraksta un grafiski attēlo telpiskās attīstības perspektīvu.

(2) Telpiskās attīstības perspektīvā nosaka un vispārīgā veidā grafiski attēlo vietējās pašvaldības telpisko struktūru (apdzīvojuma struktūru, transporta infrastruktūru, inženierkomunikāciju tīklus, funkcionālās telpas un citus elementus) un vēlamās ilgtermiņa izmaiņas tajā.

(3) Vietējās pašvaldības attīstības stratēģijas uzdevums ir noteikt teritorijas attīstības un izmantošanas, publiskās infrastruktūras attīstības, kā arī teritorijas plānojuma, lokālplānojumu un detālplānojumu izstrādes vadlīnijas.

(4) Vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju apstiprina ar pašvaldības domes lēmumu.

22.pants. Vietējās pašvaldības attīstības programma

(1) Vietējās pašvaldības attīstības programmu izstrādā saskaņā ar vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju un attiecīgā plānošanas reģiona attīstības programmu, izvērtējot to vietējo pašvaldību attīstības programmas, ar kurām robežojas attiecīgā vietējā pašvaldība.

(2) Vietējās pašvaldības attīstības programmā ietver pašreizējās situācijas analīzi, tendences un prognozes, vidēja termiņa prioritātes, rīcības plānu, attīstības programmas īstenošanas uzraudzības kārtību un informāciju par attīstības programmas izstrādes procesu.

(3) Vietējās pašvaldības attīstības programmu apstiprina ar pašvaldības domes lēmumu.

Deputāts S.Dolgopolovs

Izteikt 22.panta otro daļu šādā redakcijā:

„Vietējās pašvaldības attīstības programmā ietver pašreizējās situācijas analīzi, tendences un prognozes, kā arī informāciju par attīstības programmas izstrādes procesu un nosaka vidēja termiņa prioritātes, rīcības, investīciju plānu, programmas īstenošanai nepieciešamo resursu apjomu un programmas īstenošanas uzraudzības kārtību .”

Atbalstīts

Redakcionāli precizēts

22.pants. Vietējās pašvaldības attīstības programma

(1) Vietējās pašvaldības attīstības programmu izstrādā saskaņā ar vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju un attiecīgā plānošanas reģiona attīstības programmu, izvērtējot blakus esošo vietējo pašvaldību attīstības programmas.

(2) Vietējās pašvaldības attīstības programmā ietver pašreizējās situācijas analīzi, tendences un prognozes, kā arī informāciju par attīstības programmas izstrādes procesu un nosaka vidēja termiņa prioritātes, rīcības, investīciju plānu, attīstības programmas īstenošanai nepieciešamo resursu apjomu un attīstības programmas īstenošanas uzraudzības kārtību.

(3) Vietējās pašvaldības attīstības programmu apstiprina ar pašvaldības domes lēmumu.

23.pants. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojums

(1) Vietējās pašvaldības teritorijas plānojums ir vietējās pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, ko izstrādā vietējā pašvaldība visai administratīvajai teritorijai ne mazāk kā 12 gadiem, ievērojot augstāka līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentus un vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju.

(2) Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā nosaka funkcionālo zonējumu, transporta un inženiertehnisko infrastruktūru, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, kā arī citus teritorijas izmantošanas nosacījumus un aprobežojumus.

(3) Pašvaldības lauku teritorijai (teritorija ārpus pilsētām un ciemiem) var neizstrādāt funkcionālo zonējumu. Šādā gadījumā, pieņemot lēmumu par teritorijas izmantošanu, pašvaldība pamatojas uz augstāka līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju un aktualizētās topogrāfiskās kartes informāciju, ievērojot normatīvos aktus, kas nosaka vispārīgās prasības vietējo pašvaldību teritorijas plānošanai un apbūvei.

(4) Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzētā funkcionālā zonējuma, kā arī teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu izmaiņas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformē kā vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumus.

(5) Ja spēkā stājas jauni normatīvie akti ar augstāku juridisko spēku, kas ir saistīti ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā ietveramo informāciju, vietējā pašvaldība izvērtē nepieciešamību izdarīt grozījumus tās teritorijas plānojumā. Ja vietējā pašvaldība neizdara grozījumus tās teritorijas plānojumā, pretrunu gadījumā piemēro tā normatīvā akta prasības, kuram ir augstāks juridiskais spēks.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

Izteikt likumprojekta 23.pantu šādā redakcijā:

„24.pants. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojums

(1) Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu izstrādā vietējā pašvaldība visai administratīvajai teritorijai ne mazāk kā 12 gadiem, ievērojot augstāka plānošanas līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentus un vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var izstrādāt pa daļām – atsevišķi pilsētai, ciemam, lauku teritorijai.

(2) Pašvaldības lauku teritorijai var neizstrādāt funkcionālo zonējumu. Šādā gadījumā, pieņemot lēmumu par teritorijas izmantošanu, pašvaldība pamatojas uz augstāka līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju un aktualizētās topogrāfiskās kartes informāciju, ievērojot normatīvos aktus, kas nosaka vispārīgās prasības vietējo pašvaldību teritorijas plānošanai un apbūvei.

(3) Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzētā funkcionālā zonējuma, kā arī teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu izmaiņas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformē kā vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumus.

(4) Ja spēkā stājas jauni normatīvie akti ar augstāku juridisko spēku, kas ir saistīti ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā ietveramo informāciju, vietējā pašvaldība izvērtē nepieciešamību izdarīt grozījumus tās teritorijas plānojumā. Ja vietējā pašvaldība neizdara grozījumus tās teritorijas plānojumā, pretrunu gadījumā piemēro tā normatīvā akta prasības, kuram ir augstāks juridiskais spēks.”

Juridiskais birojs

Izteikt 23.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu izstrādā, ievērojot normatīvos aktus, augstāka līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentus un vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju.”

Deputāte L.Čigāne

Papildināt likumprojekta 23.panta pirmo daļu pēc vārdiem „visai administratīvajai teritorijai” un pirms vārdiem „ne mazāk kā 12 gadiem” ar vārdiem „tajā skaitā sadalot to atsevišķās daļās”.

Deputāts S.Dolgopolovs

Izteikt 23.panta otro daļu šādā redakcijā:

„Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā nosaka funkcionālo zonējumu, publisko infrastruktūru, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, kā arī citus teritorijas izmantošanas nosacījumus un aprobežojumus.”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

„23.pants. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojums

(1) Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu izstrādā uz vismaz 12 gadiem, ņemot vērā hierarhiski augstāka līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentus un vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju.

(2) Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā nosaka funkcionālo zonējumu, publisko infrastruktūru, reglamentē teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, kā arī citus teritorijas izmantošanas nosacījumus un aprobežojumus.

(3) Pašvaldības lauku teritorijai teritorijas izmantošanu var noteikt, pamatojoties uz hierarhiski augstāka līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju un aktualizētās topogrāfiskās kartes informāciju, ievērojot normatīvos aktus, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei.

(4) Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktā funkcionālā zonējuma vai teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu izmaiņas izstrādā kā vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumus vai kā lokālplānojumu atbilstoši šā likuma 24.panta trešajai daļai.

(5) Ja spēkā stājas jauni ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā ietveramo informāciju saistīti normatīvie akti ar augstāku juridisko spēku, vietējā pašvaldība izvērtē nepieciešamību izdarīt grozījumus tās teritorijas plānojumā. Ja vietējā pašvaldība neizdara grozījumus tās teritorijas plānojumā, pretrunu gadījumā piemēro tā normatīvā akta prasības, kuram ir augstāks juridiskais spēks.

(6) Inženierkomunikāciju tīklus un objektus atļauts ierīkot jebkurā teritorijas plānojumā noteiktajā funkcionālajā zonā, ievērojot šā likuma 7.panta 6.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu un citu normatīvo aktu prasības.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.62

Atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.62

Atbalstīts

23.pants. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojums

24.pants. Lokālplānojums

(1) Lokālplānojums ir ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kuru pašvaldība izstrādā pēc savas iniciatīvas ne mazāk kā 12 gadiem kāda specifiska plānošanas uzdevuma (problēmas) lokālam risinājumam un teritorijas plānojuma detalizācijai vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas daļai (pilsētas, ciema vai lauku teritorijas daļai). Lokālplānojumu izmanto par pamatu tālākai detalizētai plānošanai un būvprojektēšanai.

(2) Lokālplānojumu var izstrādāt lauku teritorijas daļai, kurai ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu nav noteikts funkcionālais zonējums, ievērojot vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju.

(3) Lokālplānojumā paredzētā funkcionālā zonējuma, kā arī teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu izmaiņas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformē kā grozījumus lokālplānojumā.

(4) Ja spēkā stājas jauni normatīvie akti ar augstāku juridisko spēku, kas ir saistīti ar lokālplānojumā ietveramo informāciju, vietējā pašvaldība izvērtē nepieciešamību izdarīt grozījumus lokālplānojumā. Ja vietējā pašvaldība neizdara grozījumus lokālplānojumā, pretrunu gadījumā piemēro tā normatīvā akta prasības, kuram ir augstāks juridiskais spēks.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

Izteikt likumprojekta 24.pantu šādā redakcijā:

„25.pants. Lokālplānojums

(1) Lokālplānojumu izstrādā laika periodam ne mazākam kā 12 gadiem. Lokālplānojumu izmanto par pamatu turpmākai plānošanai, kā arī būvprojektēšanai.

(2) Izstrādājot lokālplānojumu lauku teritorijai vai tās daļai, nosaka funkcionālo zonējumu, ievērojot vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju.

(3) Izstrādājot lokālplānojumu pilsētās un ciemos, nosaka funkcionālo zonējumu tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto funkcionālo zonējumu, ievērojot vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju.

(4) Lokālplānojumā paredzētā funkcionālā zonējuma, kā arī teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu izmaiņas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformē kā grozījumus lokālplānojumā.

(5) Ja spēkā stājas jauni normatīvie akti ar augstāku juridisko spēku, kas ir saistīti ar lokālplānojumā ietveramo informāciju, vietējā pašvaldība izvērtē nepieciešamību izdarīt grozījumus lokālplānojumā. Ja vietējā pašvaldība neizdara grozījumus lokālplānojumā, pretrunu gadījumā piemēro tā normatīvā akta prasības, kuram ir augstāks juridiskais spēks.”

Deputāts S.Dolgopolovs

Izteikt 24.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„Lokālplānojums ir ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kuru pašvaldība izstrādā pēc savas iniciatīvas ne mazāk kā 12 gadiem teritorijas plānojuma detalizācijai vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas daļai (pilsētas, ciema vai lauku teritorijas daļai). Lokālplānojumu izmanto par pamatu tālākai detalizētai plānošanai un būvprojektēšanai.”

Deputāts S.Dolgopolovs

Izteikt 24.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzētā funkcionālā zonējuma, kā arī teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu izmaiņas lokālplānojuma griezumā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformē kā grozījumus lokālplānojumā. Šie grozījumi ir Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma neatņemama sastāvdaļa.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

„24.pants. Lokālplānojums

(1) Lokālplānojumu vietējā pašvaldība izstrādā pēc savas iniciatīvas uz vismaz 12 gadiem. Lokālplānojumu izmanto par pamatu turpmākai plānošanai, kā arī būvprojektēšanai.

(2) Izstrādājot lokālplānojumu, nosaka teritorijas atļauto izmantošanu tiktāl, ciktāl tā nav pretrunā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto funkcionālo zonējumu, un ievēro vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju.

(3) Lokālplānojumā paredzētā funkcionālā zonējuma vai teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu izmaiņas izstrādā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā kā lokālplānojuma grozījumus.

(4) Lokālplānojumu var izstrādāt arī kā vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumus, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību. Šie grozījumi ir vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma neatņemama sastāvdaļa, un tas attiecas arī uz lokālplānojuma grozījumiem, ar kuriem groza vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu.

(5) Ja spēkā stājas jauni ar lokālplānojumā noteikto funkcionālo zonējumu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem saistīti normatīvie akti ar augstāku juridisko spēku, vietējā pašvaldība izvērtē nepieciešamību izdarīt grozījumus lokālplānojumā. Ja vietējā pašvaldība neizdara grozījumus lokālplānojumā, pretrunu gadījumā piemēro tā normatīvā akta prasības, kuram ir augstāks juridiskais spēks.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.66

Atbalstīts

24.pants. Lokālplānojums

(1) Lokālplānojumu vietējā pašvaldība izstrādā pēc savas iniciatīvas uz vismaz 12 gadiem. Lokālplānojumu izmanto par pamatu turpmākai plānošanai, kā arī būvprojektēšanai.

25.pants. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un lokālpānojuma apstiprināšanas un spēkā stāšanās kārtība

(1) Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un lokālplānojumu vietējās pašvaldības dome apstiprina ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Paziņojumu par teritorijas plānojuma un lokālplānojuma apstiprināšanu ar saistošajiem noteikumiem vietējā pašvaldība divu nedēļu laikā pēc apstiprināšanas publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", vietējā laikrakstā un ievieto pašvaldības mājaslapā internetā, kā arī nosūta vietējās pašvaldības lēmumu par saistošo noteikumu apstiprināšanu par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgajai ministrijai, kura ievieto to savā mājaslapā internetā.

(2) Triju mēnešu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā paziņojuma publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ikvienai personai ir tiesības iesniegt par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgajam ministram sūdzību par vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, lokālplānojumu vai to daļu. Ja ir saņemta sūdzība par vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, lokālplānojumu vai to daļu, par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija par sūdzību informē vietējo pašvaldību.

(3) Par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgais ministrs divu mēnešu laikā pēc šā panta otrajā daļā minētās sūdzības saņemšanas izdod rīkojumu, kas aptur to saistošo noteikumu spēkā stāšanos, ar kuriem apstiprināts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums vai lokālplānojums, vai pieņem lēmumu par atteikumu izdot minēto rīkojumu.

(4) Ja par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgais ministrs ir izdevis šā panta trešajā daļā minēto rīkojumu, vietējās pašvaldības domes priekšsēdētājs divu nedēļu laikā pēc rīkojuma spēkā stāšanās sasauc vietējās pašvaldības domes ārkārtas sēdi, kurā dome lemj par saistošo noteikumu vai to daļas atcelšanu vai par vēršanos Satversmes tiesā.

(5) Ja šā panta otrajā daļā noteiktajā termiņā par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgais ministrs nav saņēmis sūdzību par teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu, vietējā pašvaldība divu nedēļu laikā publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma spēkā stāšanos. Saistošie noteikumi, ar kuriem apstiprināts teritorijas plānojums vai lokālplānojums, stājas spēkā nākamajā dienā pēc paziņojuma publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

26.pants. Teritorijas plānojuma un lokālplānojuma darbības apturēšanas kārtība

(1) Ja konstatēti teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma izstrādes procedūras pārkāpumi vai neatbilstība normatīvo aktu prasībām, par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgais ministrs pēc šā likuma 25.panta otrajā daļā minētā termiņa notecējuma, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma spēkā stāšanās ir tiesīgs izdot rīkojumu par to saistošo noteikumu (vai to daļas) apturēšanu, ar kuriem apstiprināts teritorijas plānojums vai lokālplānojums.

(2) Ja par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgais ministrs ir izdevis šā panta pirmajā daļā minēto rīkojumu, vietējās pašvaldības domes priekšsēdētājs divu nedēļu laikā pēc rīkojuma spēkā stāšanās sasauc pašvaldības domes ārkārtas sēdi, kurā dome lemj par saistošo noteikumu vai to daļas atcelšanu vai par vēršanos Satversmes tiesā.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētais rīkojums aptur teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma darbību rīkojumā norādītajā daļā līdz dienai, kad stājas spēkā vietējās pašvaldības domes lēmums par saistošo noteikumu (vai to daļas) atcelšanu vai Satversmes tiesas spriedums.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

Izteikt likumprojekta 25. un 26. pantu šādā redakcijā:

„26.pants. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un lokālpānojuma apstiprināšanas un spēkā stāšanās kārtība

(1) Pašvaldības teritorijas plānojumu, lokālplānojumu vai to grozījumus pašvaldības dome apstiprina ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Paziņojumu par teritorijas plānojuma un lokālplānojuma apstiprināšanu ar saistošajiem noteikumiem pašvaldība divu nedēļu laikā pēc apstiprināšanas publicē vietējā laikrakstā, kā arī bezmaksas izdevumā, ja tāds ir, un ievieto pašvaldības mājas lapā internetā, un nosūta vietējās pašvaldības domes lēmumu par saistošo noteikumu apstiprināšanu par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgajai ministrijai, kura ievieto to savā mājaslapā internetā.

(2) Triju mēnešu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā paziņojuma publicēšanas vietējā laikrakstā ikvienai personai ir tiesības iesniegt par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgajai ministrijai pamatotu iesniegumu par vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, lokālplānojumu vai to grozījumiem, ja to izstrādes procesā ir pārkāptas sabiedrības tiesības uz informāciju vai līdzdalību vai tie citādi neatbilst normatīvo aktu prasībām.

(3) Ja izskatot šā panta otrajā daļā minēto iesniegumu un izvērtējot attiecīgās vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, lokālplānojumu vai to grozījumus, ir konstatēta neatbilstība normatīvo aktu prasībām, par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija ne vēlāk kā mēneša laikā no šā panta otrajā daļā noteiktā termiņa beigām nosūta pašvaldībai atzinumu.

(4) Ja saņemts šā panta trešajā daļā minētais atzinums, pašvaldības dome mēneša laikā pieņem lēmumu par teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai to grozījumu precizēšanu atbilstoši atzinumā norādītajam un sagatavo teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma galīgo redakciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ja pašvaldības dome nepiekrīt atzinumam pilnībā vai kādā tā daļā, dome mēneša laikā no atzinuma saņemšanas, pieņem lēmumu, kurā sniedz atbilstošu pamatojumu un nosūta to par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgajai ministrijai.

(5) Ja par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgās ministrijas atzinumā nav izteikti iebildumi pret teritorijas plānojumu, lokālplānojumu vai to grozījumiem vai pašvaldībai likumā noteiktajā termiņā atzinums nav nosūtīts, pašvaldība publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma vai to grozījumu spēkā stāšanos. Saistošie noteikumi, ar kuriem apstiprināts teritorijas plānojums, lokālplānojums vai to grozījumi, stājas spēkā nākamajā dienā pēc paziņojuma publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

27.pants. Teritorijas plānojuma un lokālplānojuma darbības apturēšanas kārtība

(1) Nelikumīgus domes izdotos saistošos noteikumus, ar kuriem apstiprināts teritorijas plānojums, lokālplānojums vai to grozījumi, vai to atsevišķu punktu darbību aptur par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgais ministrs, izdodot rīkojumu likumā „Par pašvaldībām” noteiktajā kārtībā, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgais ministrs šā panta pirmajā daļā minēto rīkojumu izdod ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai to grozījumu spēkā stāšanās.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 25. un 26. pantu šādā redakcijā:

„25.pants. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un lokālplānojuma pieņemšana un stāšanās spēkā

(1) Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un lokālplānojumu apstiprina ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc attiecīga paziņojuma publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(2) Paziņojumu par saistošo noteikumu pieņemšanu vietējā pašvaldība divu nedēļu laikā pēc saistošo noteikumu apstiprināšanas publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, vietējā laikrakstā un ievieto pašvaldības mājaslapā internetā.

(3) Lēmumu par saistošo noteikumu apstiprināšanu vietējā pašvaldība nosūta par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgajai ministrijai, kura to ievieto savā mājaslapā internetā.

(4) Šajā pantā minētie saistošie noteikumi nav īstenojami tikmēr, kamēr nav pabeigtas šā likuma 26.pantā minētās darbības, izņemot šā likuma 26.panta trešajā daļā minēto gadījumu.

26.pants. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un lokālplānojuma pārsūdzēšana

(1) Pirms vēršanās Satversmes tiesā ar pieteikumu par vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu, iesniedzams iesniegums saskaņā ar šo pantu.

(2) Divu mēnešu laikā pēc tam, kad stājušies spēkā saistošie noteikumi, ar kuriem apstiprināts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums vai lokālplānojums, ikviena persona, kuras intereses skar attiecīgie saistošie noteikumi, par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgajam ministram (turpmāk — ministrs) var iesniegt iesniegumu par vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, lokālplānojumu vai to daļu.

(3) Par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas informē vietējo pašvaldību par saņemtajiem iesniegumiem un norāda, ja tas iespējams, kādā apjomā vietējās pašvaldības teritorijas plānojums vai lokālplānojums var tikt īstenots līdz dienai, kad tiks izdots ministra rīkojums. Ja iesniegumi nav saņemti, par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija piecu darbdienu laikā pēc šā panta otrajā daļā noteiktā termiņa par to informē vietējo pašvaldību.

(4) Ministrs saņemto iesniegumu un ar to saistītos jautājumus izvērtē mēneša laikā no dienas, kad beidzies iesnieguma iesniegšanas termiņš. Ja, izskatot iesniegumu, tiek konstatēti teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai to daļu izstrādes procedūras pārkāpumi vai neatbilstība normatīvo aktu prasībām, ministrs izdod rīkojumu par saistošo noteikumu apturēšanu vai, ja pārkāpumi nav konstatēti, sniedz atbildi uz iesniegumu.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētais rīkojums aptur vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma darbību rīkojumā norādītajā daļā līdz dienai, kad stājas spēkā vietējās pašvaldības domes lēmums par saistošo noteikumu (vai to daļas) atcelšanu vai Satversmes tiesas spriedums.

(6) Ja ministrs ir izdevis šā panta ceturtajā daļā minēto rīkojumu, vietējās pašvaldības domes priekšsēdētājs divu nedēļu laikā pēc rīkojuma spēkā stāšanās sasauc pašvaldības domes ārkārtas sēdi, kurā dome lemj par saistošo noteikumu vai to daļas atcelšanu vai par vēršanos Satversmes tiesā.

(7) Ja uz iesniegumu tiek sniegta atbilde, tā iesniedzējs likumā noteiktajā kārtībā var vērsties Satversmes tiesā par pašvaldības saistošo noteikumu atbilstību augstāka juridiskā spēka normām. Uz iesniegumu sniegtā atbilde nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā.

(8) Ja iesniegums nav iesniegts šā panta otrajā daļā minētajā termiņā, to izskata saskaņā ar Iesniegumu likumu un uz to neattiecas šā panta trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā noteiktais. Nokavēto termiņu neatjauno.

(9) Papildus šajā pantā noteiktajam, ja nav ievēroti tajā minētie termiņi, Satversmes tiesa var izvērtēt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un lokālplānojumu arī tādā gadījumā, ja Satversmes tiesā vēršas vispārējās jurisdikcijas tiesa vai administratīvā tiesa, un arī pēc procesa dalībnieku viedokļa uzklausīšanas.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu 27.pantu šādā redakcijā:

„27.pants. Teritorijas plānojuma un lokālplānojuma darbības apturēšana pēc ministra iniciatīvas

(1) Ja konstatēti teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma izstrādes procedūras pārkāpumi vai to neatbilstība normatīvo aktu prasībām, ministrs ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma stāšanās spēkā ir tiesīgs izdot rīkojumu par to saistošo noteikumu (vai to daļas) apturēšanu, ar kuriem apstiprināts teritorijas plānojums vai lokālplānojums.

(2) Ja ministrs ir izdevis šā panta pirmajā daļā minēto rīkojumu, vietējās pašvaldības domes priekšsēdētājs divu nedēļu laikā pēc rīkojuma spēkā stāšanās sasauc pašvaldības domes ārkārtas sēdi, kurā dome lemj par saistošo noteikumu vai to daļas atcelšanu vai par vēršanos Satversmes tiesā.

attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 68

Atbalstīts

25.pants. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un lokālplānojuma pieņemšana un stāšanās spēkā

(3) Lēmumu par saistošo noteikumu apstiprināšanu vietējā pašvaldība nosūta par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgajai ministrijai, kura to ievieto savā mājaslapā internetā.

26.pants. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un lokālplānojuma pārsūdzēšana

(1) Pirms vēršanās Satversmes tiesā ar pieteikumu par vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu, iesniedzams iesniegums saskaņā ar šo pantu.

27.pants. Teritorijas plānojuma un lokālplānojuma darbības apturēšana pēc ministra iniciatīvas

27.pants. Detālplānojums

(1) Detālplānojums ir detalizēts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, ko izstrādā, lai noteiktu prasības konkrētu zemes vienību izmantošanai un apbūves parametriem, kā arī precizētu nekustamo īpašumu robežas un aprobežojumus.

(2) Atbilstoši mēroga noteiktībai detālplānojumā detalizē un konkretizē teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma funkcionālajā zonējumā noteiktos teritorijas izmantošanas veidus, aprobežojumus, nosakot prasības katras zemes vienības teritorijas izmantošanai un apbūvei.

(3) Detālplānojuma detalizācijas pakāpi, ņemot vērā izstrādes pamatojumu, nosaka vietējā pašvaldība darba uzdevumā. Ja darba uzdevums to paredz, detālplānojuma izstrādi var apvienot ar būvprojektēšanu, iekļaujot detālplānojumā būvprojektu un nodrošinot sabiedriskās apspriešanas procedūru atbilstoši normatīvajiem aktiem, kuri nosaka detālplānojuma izstrādes kārtību.

(4) Pilsētās un ciemos detālplānojumu izstrādā pirms jaunas būvniecības uzsākšanas vai zemes vienību sadalīšanas, ja tā rada nepieciešamību pēc kompleksiem risinājumiem, izņemot gadījumus, kas noteikti citos normatīvajos aktos. Lauku teritorijai detālplānojumu izstrādā normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

(5) Detālplānojumu var izstrādāt pašvaldības lauku teritorijas daļai, kurā nav noteikts funkcionālais zonējums. Šādā gadījumā vietējā pašvaldība atbilstoši vietējās pašvaldības attīstības stratēģijai izvirza detālplānojuma darba uzdevumā prasības un nosacījumus, ievērojot augstāka līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentos ietvertos nosacījumus, normatīvo aktu prasības un konkrētās situācijas specifiku.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

Likumprojekta 27.pantā svītrot pirmo daļu, attiecīgi precizējot turpmāko daļu numerāciju;

Juridiskais birojs

Izslēgt 27.panta pirmo daļu, attiecīgi mainot turpmāko panta daļu numerāciju.

Deputāts S.Dolgopolovs

Papildināt likuma 27.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„Detālplānojums ir detalizēts vietējās pašvaldības teritorijas daļas plānojums, ko izstrādā, lai noteiktu prasības konkrētu zemes vienību izmantošanai un apbūves parametriem, kā arī precizētu nekustamo īpašumu robežas un aprobežojumus.”.

Deputāts S.Dolgopolovs

Izteikt 27.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„Detālplānojuma izstrādes nepieciešamību, tā detalizācijas pakāpi, ņemot vērā izstrādes pamatojumu, nosaka vietējā pašvaldība darba uzdevumā. Detālplānojuma izstrādi var apvienot ar būvprojektēšanu, iekļaujot detālplānojumā būvprojektu un nodrošinot sabiedriskās apspriešanas procedūru atbilstoši normatīvajiem aktiem, kuri nosaka detālplānojuma izstrādes kārtību.”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējā 27.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(2) Detālplānojuma izstrādes nepieciešamību un tā detalizācijas pakāpi, ņemot vērā izstrādes pamatojumu, nosaka vietējā pašvaldība darba uzdevumā. Detālplānojuma izstrādi noteiktā apjomā var apvienot ar būvprojektēšanu, nodrošinot sabiedriskās apspriešanas procedūru atbilstoši normatīvajiem aktiem.”

Deputāts S.Dolgopolovs

Izteikt 27.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„Pilsētās un ciemos detālplānojumu izstrādā pirms rekonstrukcijas un jaunas būvniecības uzsākšanas vai zemes vienību sadalīšanas nekustamo īpašumu attīstības risinājumiem, kuri nav projekta attīstītāja kompetencē (nosakot atbildīgo personu vai institūciju), saskaņotiem risinājumiem, kuri nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem, bet ir vienošanās starp sabiedrību, projektā ieinteresētajām pusēm un būvniecību uzraugošajām institūcijām, kā arī saistībā ar risinājumiem aizsargjoslās, izņemot gadījumus, kas noteikti citos normatīvajos aktos.”

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

Izteikt likumprojekta 27.pantā ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Pilsētās un ciemos detālplānojumu izstrādā visos gadījumos pirms jaunas būvniecības uzsākšanas vai zemes vienību sadalīšanas, ja zemes vienību sadalīšana rada nepieciešamību pēc kompleksiem risinājumiem, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Lauku teritorijai detālplānojumu izstrādā normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējā 27.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(3) Pilsētām un ciemiem detālplānojumu izstrādā visos gadījumos pirms jaunas būvniecības uzsākšanas vai zemes vienību sadalīšanas, ja zemes vienību sadalīšana rada nepieciešamību pēc kompleksiem risinājumiem un ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Lauku teritorijai detālplānojumu izstrādā normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.”

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

Likumprojekta 27.panta piektajā daļā vārdu „noteikts” aizstāt ar vārdu „izstrādāts”.

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 8

Daļēji atbalstīts iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.74

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.77

Atbalstīts

28.pants. Detālplānojums

(1) Detālplānojumā atbilstoši mēroga noteiktībai detalizē un konkretizē teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā noteiktajā funkcionālajā zonējumā paredzētos teritorijas izmantošanas veidus un aprobežojumus, nosakot prasības katras zemes vienības teritorijas izmantošanai un apbūvei.

(2) Detālplānojuma izstrādes nepieciešamību un tā detalizācijas pakāpi, ņemot vērā izstrādes pamatojumu, nosaka vietējā pašvaldība darba uzdevumā. Detālplānojuma izstrādi noteiktā apjomā var apvienot ar būvprojektēšanu, nodrošinot sabiedriskās apspriešanas procedūru atbilstoši normatīvajiem aktiem.

(3) Pilsētām un ciemiem detālplānojumu izstrādā visos gadījumos pirms jaunas būvniecības uzsākšanas vai zemes vienību sadalīšanas, ja zemes vienību sadalīšana rada nepieciešamību pēc kompleksiem risinājumiem un ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Lauku teritorijai detālplānojumu izstrādā normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

(4) Detālplānojumu var izstrādāt pašvaldības lauku teritorijas daļai, kurai nav izstrādāts funkcionālais zonējums. Šādā gadījumā vietējā pašvaldība atbilstoši tās attīstības stratēģijai izvirza detālplānojuma darba uzdevumā prasības un nosacījumus, ievērojot hierarhiski augstāka līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentos ietvertos nosacījumus, normatīvo aktu prasības un konkrētās situācijas specifiku.

28.pants. Detālplānojuma īstenošanas kārtība

(1) Detālplānojumu īsteno saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp vietējo pašvaldību un detālplānojuma izstrādes ierosinātāju un ir detālplānojuma neatņemamā sastāvdaļa. Līgumā iekļauj prasības par:

1) ēku būvdarbu uzsākšanu tikai pēc ielu, ceļu un galveno inženierkomunikāciju izbūves līdz pievadiem zemes vienībām;

2) detālplānojuma teritorijas un publiskās infrastruktūras apsaimniekošanu;

3) izbūves kārtām un to secību.

(2) Vietējā pašvaldība var noteikt termiņu, ne īsāku par diviem gadiem, kurā ir jāuzsāk detālplānojuma īstenošana – detālplānojuma teritorijas izbūve (izmantošana) atbilstoši detālplānojuma risinājumam un noteiktajām prasībām. Zemes vienību sadalīšana vai apvienošana saskaņā ar detālplānojumu nav uzskatāma par detālplānojuma īstenošanu.

(3) Ja detālplānojuma īstenošana nav uzsākta vietējās pašvaldības noteiktajā termiņā, bet detālplānojuma risinājumi atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam vai citu normatīvo aktu prasībām, vietējā pašvaldība detālplānojuma īstenošanas termiņu var pagarināt.

(4) Ja vietējā pašvaldība nepagarina detālplānojuma īstenošanas uzsākšanas termiņu, detālplānojums zaudē spēku.

Deputāts S.Dolgopolovs

Izteikt 28.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„objektu būvdarbu uzsākšanas termiņu;”.

Deputāte L.Čigāne

Papildināt likumprojekta 28.panta otro daļu pēc vārdiem „ne īsāku par diviem gadiem” un pirms vārdiem „kurā ir jāuzsāk detālplānojuma īstenošana” ar vārdiem „un ne garāku par desmit gadiem”.

Deputāts S.Dolgopolovs

Izteikt 28.panta otro daļu šādā redakcijā:

„Vietējā pašvaldība var noteikt termiņu, kurā ir jāuzsāk detālplānojuma īstenošana – detālplānojuma teritorijas izbūve (izmantošana) atbilstoši detālplānojuma risinājumam un noteiktajām prasībām. Zemes vienību sadalīšana vai apvienošana saskaņā ar detālplānojumu nav uzskatāma par detālplānojuma īstenošanu.”

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

Izteikt likumprojekta 28.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

„(2) Vietējā pašvaldība var noteikt termiņu, ne īsāku par diviem gadiem, kurā ir jāuzsāk detālplānojuma īstenošana.

(3) Ja detālplānojuma īstenošana nav uzsākta vietējās pašvaldības noteiktajā termiņā, bet detālplānojuma risinājumi atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam kā arī citu normatīvo aktu prasībām, vietējā pašvaldība detālplānojuma īstenošanas termiņu pagarina.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējo 28.pantu šādā redakcijā:

„29.pants. Detālplānojuma apstiprināšana

Vietējā pašvaldība detālplānojumu apstiprina ar vispārīgu administratīvo aktu, un tas stājas spēkā pēc paziņošanas. Detālplānojums ir spēkā, līdz to atceļ vai atzīst par spēku zaudējušu. Detālplānojums zaudē spēku arī tad, ja beidzies termiņš, kurā bija jāuzsāk tā īstenošana, un gada laikā pēc šā termiņa izbeigšanās tas nav pagarināts. Paziņojumu par detālplānojuma apstiprināšanu publicē tādā pašā kārtībā kā paziņojumu par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma apstiprināšanu, izņemot termiņu, kādā publicējami pašvaldības saistošie noteikumi.”

Atbalstīts,

iekļauts komisijas priekšlikumā

Nr.89

Neatbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 89

Atbalstīts

29.pants. Detālplānojuma apstiprināšana

29.pants. Detālplānojuma apstiprināšanas un pārsūdzēšanas kārtība

(1) Vietējā pašvaldība detālplānojumu apstiprina administratīvā akta veidā. Paziņojumu par detālplānojuma apstiprināšanu vietējā pašvaldība divu nedēļu laikā publicē vietējā laikrakstā, laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un pašvaldības mājaslapā internetā, un tajā norāda, kur var iepazīties ar detālplānojumu.

(2) Detālplānojumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt administratīvajā tiesā mēneša laikā pēc tam, kad lēmums par detālplānojuma apstiprināšanu publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(3) Līdz pārsūdzēšanas termiņa beigām vietējā pašvaldība nav tiesīga pieņemt lēmumus saistībā ar detālplānojuma īstenošanu.

(4) Detālplānojuma pārsūdzēšana aptur detālplānojuma darbību līdz tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

Izteikt likumprojekta 29.pantu šādā redakcijā:

„30.pants. Detālplānojuma apstiprināšanas un pārsūdzēšanas kārtība

(1) Vietējās pašvaldības lēmums, ar kuru apstiprināts detālplānojums ir administratīvs akts. Paziņojumu par detālplānojuma apstiprināšanu pašvaldība divu nedēļu laikā publicē vietējā laikrakstā, kā arī bezmaksas izdevumā, ja tāds ir, un ievieto pašvaldības mājas lapā internetā, norādot kur var iepazīties ar detālplānojumu.

(2) Detālplānojumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā mēneša laikā pēc tam, kad lēmums par detālplānojuma apstiprināšanu publicēts vietējā laikrakstā.

(3) Līdz šā panta otrajā daļā minētā pārsūdzēšanas termiņa beigām vietējā pašvaldība nav tiesīga pieņemt lēmumus saistībā ar detālplānojuma īstenošanu.”

Juridiskais birojs

Aizstāt 29.panta pirmajā daļā vārdus „administratīvā akta” ar vārdiem „vispārīgā administratīvā akta”.

Juridiskais birojs

Izteikt 29.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Līdz pārsūdzēšanas termiņa beigām, kā arī detālplānojuma darbības apturēšanas gadījumā vietējā pašvaldība nav tiesīga pieņemt lēmumus saistībā ar detālplānojuma īstenošanu.”

Juridiskais birojs

Papildināt 29.panta ceturto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Administratīvā procesa likumā noteiktajos gadījumos var lūgt atjaunot apturētā detālplānojuma darbību.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējo 29.pantu šādā redakcijā:

„30.pants. Detālplānojuma pārsūdzēšana

(1) Detālplānojumu var Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzēt administratīvajā tiesā mēneša laikā pēc tam, kad ir publicēts lēmums par detālplānojuma apstiprināšanu, un neatkarīgi no tā, vai detālplānojumā norādīta tā pārsūdzēšanas kārtība un termiņš.

(2) Pieteikumā par detālplānojuma pārsūdzēšanu ietver arī juridisko pamatojumu un faktisko apstākļu izklāstu. Ja tas nav ietverts vai ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai, tiesnesis atsakās pieņemt pieteikumu.

(3) Līdz pārsūdzēšanas termiņa beigām, kā arī detālplānojuma darbības apturēšanas gadījumā vietējā pašvaldība nav tiesīga pieņemt ar detālplānojuma īstenošanu saistītus lēmumus.

(4) Detālplānojuma pārsūdzēšana aptur detālplānojuma darbību līdz dienai, kad stājas spēkā tiesas spriedums. Administratīvā procesa likumā noteiktajos gadījumos var lūgt atjaunot apturētā detālplānojuma darbību.”

Neatbalstīts

Atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 83

Atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.88

Atbalstīts

30.pants. Detālplānojuma pārsūdzēšana

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt likumprojektu ar 31. pantu šādā redakcijā:

„31.pants. Detālplānojuma īstenošanas kārtība

(1) Detālplānojumu īsteno saskaņā ar administratīvo līgumu, kas noslēgts starp vietējo pašvaldību un detālplānojuma izstrādes ierosinātāju un ir detālplānojuma neatņemama sastāvdaļa.

(2) Līgumā, ievērojot Administratīvā procesa likuma noteikumus, iekļauj dažādus nosacījumus, termiņus un atcelšanas atrunas, kā arī prasības attiecībā uz objektu būvdarbu uzsākšanas termiņu, detālplānojuma teritorijas un publiskās infrastruktūras apsaimniekošanu, izbūves kārtām un to secību.

(3) Vietējā pašvaldība var noteikt termiņu, kurā uzsākama detālplānojuma īstenošana — detālplānojuma teritorijas izbūve (izmantošana) atbilstoši detālplānojuma risinājumam un noteiktajām prasībām. Zemes vienību sadalīšana vai apvienošana saskaņā ar detālplānojumu nav uzskatāma par detālplānojuma īstenošanu.

(4) Ja pašvaldība, izvērtējusi attiecīgu lūgumu, to noraida, nepagarina detālplānojuma īstenošanas termiņu un savu lēmumu motivē, to var apstrīdēt un pārsūdzēt.”;

attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.

Atbalstīts

31.pants. Detālplānojuma īstenošanas kārtība

(4) Ja pašvaldība, izvērtējusi attiecīgu lūgumu, to noraida, nepagarina detālplānojuma īstenošanas termiņu un savu lēmumu motivē, to var apstrīdēt un pārsūdzēt.

30.pants. Tematiskie plānojumi

(1) Vietējā pašvaldība, ja nepieciešams, var izstrādāt tematiskos plānojumus, kurus apstiprina ar pašvaldības domes lēmumu.

(2) Vietējā līmeņa tematiskos plānojumus ņem vērā, izstrādājot lokālplānojumus, detālplānojumus un veicot būvprojektēšanu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

Izteikt likumprojekta 30.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Vietējā līmeņa tematiskos plānojumos noteikto ievēro, izstrādājot citus vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentus un veicot būvprojektēšanu”;

Deputāts S.Dolgopolovs

Papildināt likuma 30.panta otro daļu šādā redakcijā:

„Vietējā līmeņa tematiskos plānojumus ņem vērā, izstrādājot lokālplānojumus, detālplānojumus un veicot būvprojektēšanu un zemes ierīcību.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējo 30.pantu šādā redakcijā:

„32.pants. Tematiskie plānojumi

(1) Visos teritorijas attīstības plānošanas līmeņos var izstrādāt tematiskos plānojumus, kuru darbības termiņu nosaka institūcija, kas apstiprina attiecīgo tematisko plānojumu.

(2) Vietējā līmeņa tematiskos plānojumus ņem vērā, izstrādājot lokālplānojumus, detālplānojumus, veicot būvprojektēšanu un zemes ierīcību.”

Neatbalstīts

Atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr 92

Atbalstīts

32.pants. Tematiskie plānojumi

(1) Visos teritorijas attīstības plānošanas līmeņos var izstrādāt tematiskos plānojumus, kuru darbības termiņu nosaka institūcija, kas apstiprina attiecīgo tematisko plānojumu.

(2) Vietējā līmeņa tematiskos plānojumus ņem vērā, izstrādājot lokālplānojumus, detālplānojumus, veicot būvprojektēšanu un zemes ierīcību.

31.pants. Aizsargjoslu plāns

(1) Vietējā pašvaldība izstrādā aizsargjoslu plānu, kurā atbilstoši normatīvo aktu prasībām attēlo aizsargjoslas un objektus, ap kuriem tās noteiktas. To var izstrādāt vienlaikus ar teritorijas plānojumu. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu attēlo arī vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.

(2) Aizsargjoslu plānu apstiprina ar vietējās pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

Izteikt likumprojekta 31.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Vietējā pašvaldība izstrādā aizsargjoslu plānu, kurā atbilstoši normatīvo aktu prasībām attēlo aizsargjoslas un objektus, ap kuriem tās noteiktas. To var izstrādāt vienlaikus ar teritorijas plānojumu. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu un virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas, kā arī applūstošās teritorijas attēlo arī vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā. To var izstrādāt vienlaikus ar teritorijas plānojumu.”

Deputāts S.Dolgopolovs

Papildināt likuma 31.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„Vietējā pašvaldība izstrādā aizsargjoslu plānu, kurā atbilstoši normatīvo aktu prasībām un kartogrāfiskā pamata mēroga noteiktībai attēlo aizsargjoslas un objektus, ap kuriem tās noteiktas. To var izstrādāt vienlaikus ar teritorijas plānojumu. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu attēlo arī vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējo 31.pantu šādā redakcijā:

„33.pants. Aizsargjoslu attēlošana

Aizsargjoslas teritorijas plānojumā vai citā dokumentā attēlo saskaņā ar Aizsargjoslu likumu.”

Neatbalstīts

Atbalstīts

33.pants. Aizsargjoslu attēlošana

Aizsargjoslas teritorijas plānojumā vai citā dokumentā attēlo saskaņā ar Aizsargjoslu likumu.

32.pants. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma, lokālplānojuma un detālplānojuma izstrādātājs

Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, lokālplānojumu un detālplānojumu ir tiesīgas izstrādāt fiziskas personas, kuras ieguvušas atbilstošu izglītību un kuru kvalifikācija atbilst normatīvo aktu prasībām, un juridiskas personas, kuras nodarbina minētās fiziskās personas.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt likumprojekta līdzšinējo 32.pantu.

Atbalstīts

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Teritorijas plānošanas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 13.nr.; 2003, 10.nr.; 2005, 5.nr.; 2007, 10., 24.nr.; 2008, 24.nr.; 2010, 40.nr.).

2. Plānošanas reģioni īsteno tiem šajā likumā noteiktos uzdevumus teritorijas attīstības plānošanā, ievērojot Reģionālās attīstības likumā noteikto plānošanas reģionu kompetenci.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

Svītrot pārejas noteikumu 2.punktu, attiecīgi precizējot turpmāko punktu numerāciju.

Juridiskais birojs

Izslēgt pārejas noteikumu 2.punktu.

Atbalstīts

3. Ministru kabinets:

1) līdz 2012.gada 1.jūnijam izdod šā likuma 8.panta 1., 3. un 5.punktā minētos Ministru kabineta noteikumus;

2) līdz 2012.gada 30.decembrim izdod šā likuma 8.panta 4., 6. un 7.punktā minētos Ministru kabineta noteikumus;

3) reizi piecos gados izvērtē šā likuma 18.panta trešajā daļā minētajos Ministru kabineta noteikumos ietvertos nosacījumus un, ja nepieciešams, sagatavo grozījumus normatīvajā aktā.

100

Deputāte L.Čigāne

Izteikt likumprojekta Pārejas noteikumu 3. daļas 1. un 2. apakšpunktu šādā redakcijā:

„1) sešu mēnešu laikā pēc šī likuma spēkā stāšanās izdot šā likuma 8.panta 1.,3., 4. 5., 6., un 7. punktā minētos Ministru kabineta noteiktumus.”

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

Pārejas noteikumu 3.punkta 1) un 2) apakšpunktus izteikt šādā redakcijā:

„1) līdz 2012.gada 1.jūnijam izdod šā likuma 8.panta 1., 3., 4. un 5.punktā minētos Ministru kabineta noteikumus;

2) līdz 2012.gada 30.decembrim izdod šā likuma 8.panta 6., 7. un 8.punktā un 17.panta otrajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus”.

Neatbalstīts

2. Ministru kabinets:

1) līdz 2012.gada 1.jūnijam izdod šā likuma 8.panta 1., 3. un 5.punktā minētos Ministru kabineta noteikumus;

2) līdz 2012.gada 30.decembrim izdod šā likuma 8.panta 4., 6. un 7.punktā minētos Ministru kabineta noteikumus;

3) reizi piecos gados izvērtē šā likuma 18.panta trešajā daļā minētajos Ministru kabineta noteikumos ietvertos nosacījumus un, ja nepieciešams, sagatavo grozījumus normatīvajā aktā.

4. Šā likuma 17.pantā minētā Jūras telpiskā plānojuma izstrādi uzsāk ne vēlāk kā līdz 2014.gada 1.janvārim. Līdz Jūras telpiskā plānojuma spēkā stāšanās brīdim lēmumus par teritoriālo ūdeņu, kontinentālā šelfa un ekskluzīvās ekonomiskās zonas izmantošanu pieņem Ministru kabinets, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

101

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējo pārejas noteikumu 4.punktu šādā redakcijā:

„3. Jūras plānojuma izstrādi uzsāk ne vēlāk kā līdz 2014.gada 1.janvārim. Līdz jūras plānojuma spēkā stāšanās dienai lēmumus par teritoriālo ūdeņu, kontinentālā šelfa un ekskluzīvās ekonomiskās zonas izmantošanu pieņem Ministru kabinets, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.”

Atbalstīts

3. Jūras plānojuma izstrādi uzsāk ne vēlāk kā līdz 2014.gada 1.janvārim. Līdz jūras plānojuma spēkā stāšanās dienai lēmumus par teritoriālo ūdeņu, kontinentālā šelfa un ekskluzīvās ekonomiskās zonas izmantošanu pieņem Ministru kabinets, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

5. Līdz vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma apstiprināšanai, kas izstrādāts šajā likumā noteiktajā kārtībā, attiecīgajā vietējās pašvaldības teritorijas daļā paliek spēkā vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, kas apstiprināts līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim.

102

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

Pārejas noteikumu 5.punktā vārdus ”vietējās pašvaldības teritorijas daļā” aizstāt ar vārdiem „vietējās pašvaldības teritorijā vai tās daļā”.

Atbalstīts

Redakcionāli precizēts

4. Līdz šajā likumā noteiktajā kārtībā izstrādātā vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma apstiprināšanai attiecīgās vietējās pašvaldības teritorijā vai tās daļā paliek spēkā vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, kas apstiprināts līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim.

6. Uz valsts interešu teritorijām, kas izveidotas līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim un ko nepieciešams apstiprināt ar šā likuma 18.panta trešajā daļā minētajiem Ministru kabineta noteikumiem, neattiecas šā likuma 18.panta pirmajā un otrajā daļā minētie nosacījumi.

103

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt līdzšinējo pārejas noteikumu 6.punktu šādā redakcijā:

„5. Uz nacionālo interešu objektiem, kuri izveidoti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, neattiecas šajā likumā izvirzītās prasības nacionālo interešu objektu noteikšanai.”

Atbalstīts

5. Uz nacionālo interešu objektiem, kuri izveidoti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, neattiecas šajā likumā izvirzītās prasības nacionālo interešu objektu noteikšanai.

7. Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības programmu izstrādi, kas uzsākta līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim, pabeidz atbilstoši to normatīvo aktu prasībām, kas bija spēkā, uzsākot minēto attīstības programmu izstrādi.

Redakcionāli precizēts

6. Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības programmu izstrāde, kas uzsākta pirms šā likuma spēkā stāšanās, pabeidzama atbilstoši to normatīvo aktu prasībām, kuri bija spēkā, kad tika uzsākta minēto attīstības programmu izstrāde.

8. Vietējās pašvaldības un plānošanas reģioni līdz 2013.gada 1.janvārim nodrošina attīstības programmu atbilstību šā likuma prasībām.

7. Vietējās pašvaldības un plānošanas reģioni līdz 2013.gada 1.janvārim nodrošina attīstības programmu atbilstību šā likuma prasībām.

9. Ja uz šā likuma spēkā stāšanās brīdi vietējās pašvaldības teritorijas plānojums (vai grozījumi teritorijas plānojumā) ir izstrādes procesā, vietējā pašvaldība pieņem lēmumu, kurā nosaka normatīvos aktus, saskaņā ar kuriem vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma (vai grozījumu teritorijas plānojumā) izstrāde ir pabeidzama.

104

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

Pārejas noteikumu 9.punktā vārdu „nosaka” aizstāt ar vārdu „norāda”.

Atbalstīts

Redakcionāli precizēts

8. Ja līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai vietējās pašvaldības teritorijas plānojums (vai teritorijas plānojuma grozījumi) ir izstrādes procesā, vietējā pašvaldība pieņem lēmumu, kurā norāda normatīvos aktus, saskaņā ar kuriem tās teritorijas plānojuma (vai teritorijas plānojuma grozījumu) izstrāde pabeidzama.

10. Detālplānojumu izstrāde, kas uzsākta pirms šā likuma spēkā stāšanās, ir pabeidzama atbilstoši to normatīvo aktu prasībām, kas bija spēkā detālplānojumu izstrādes uzsākšanas brīdī, bet ne vēlāk kā līdz 2012.gada 1.jūnijam. Uzsāktie detālplānojumi ir apstiprināmi, ievērojot šā likuma 29.pantā minētos nosacījumus.

105

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

Pārejas noteikumu 10.punktā skaitli „29” aizstāt ar skaitli „30”.

Neatbalstīts

9. Detālplānojumu izstrāde, kas uzsākta pirms šā likuma spēkā stāšanās, pabeidzama atbilstoši to normatīvo aktu prasībām, kuri bija spēkā detālplānojumu izstrādes uzsākšanas dienā, bet ne vēlāk kā līdz 2012.gada 1.jūnijam. Uzsāktie detālplānojumi apstiprināmi, ievērojot šā likuma 29.panta nosacījumus.

11. Detālplānojumus, kuri apstiprināti ar saistošajiem noteikumiem, vietējā pašvaldība ir tiesīga atcelt, pieņemot saistošos noteikumus par detālplānojuma atcelšanu, ievērojot šā likuma 29.panta trešajā daļā minētos nosacījumus.

106

Deputāts S.Dolgopolovs

Izteikt pārejas noteikumu 11.punktu šādā redakcijā:

„Detālplānojumus, kuri apstiprināti ar saistošajiem noteikumiem, vietējā pašvaldība ir tiesīga atcelt, pieņemot saistošos noteikumus par detālplānojuma atcelšanu.”

Atbalstīts

10. Detālplānojumus, kuri apstiprināti ar saistošajiem noteikumiem, vietējā pašvaldība ir tiesīga atcelt, pieņemot saistošos noteikumus par detālplānojuma atcelšanu.

107

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

Papildināt pārejas noteikumus ar jauniem 12., 13. un 14. punktu šādā redakcijā:

„12. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2013.gada 1.janvārim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

12.1. Ministru kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumi Nr.1148 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”;

12.2. Ministru kabineta 2005.gada 5.aprīļa noteikumi Nr.236 „Plānošanas reģiona teritorijas plānošanas noteikumi”.

13. Ministru kabineta 2006.gada 14.februāra noteikumi Nr.121 „Kārtība, kādā piešķir mērķdotāciju plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu un to grozījumu izstrādei” piemērojami līdz minētajos noteikumos noteiktā piešķirtās mērķdotācijas apguves termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2013.gada 1.janvārim.

14. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumi Nr.977 „Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu, bet ne ilgāk kā līdz 2013.gada 1.jūnijam”.

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

11. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2013.gada 1.janvārim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumi Nr.1148 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”;

2) Ministru kabineta 2005.gada 5.aprīļa noteikumi Nr.236 „Plānošanas reģiona teritorijas plānošanas noteikumi”.

12. Ministru kabineta 2006.gada 14.februāra noteikumi Nr.121 „Kārtība, kādā piešķir mērķdotāciju plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu un to grozījumu izstrādei” piemērojami līdz minētajos noteikumos noteiktā piešķirtās mērķdotācijas apguves termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2013.gada 1.janvārim.

13. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumi Nr.977 „Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu, bet ne ilgāk kā līdz 2013.gada 1.jūnijam.