Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.p.k

Priekšlikumi

( 2 )

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valodas speciālistu labojumiem)

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

41.³ pants. Darbinieku informēšanas un konsultēšanas noteikumu pārkāpšana Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrībās, Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupās un darbinieku iesaistīšanas noteikumu pārkāpšana, dibinot Eiropas komercsabiedrību vai Eiropas kooperatīvo sabiedrību vai veicot kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanu
Par tādas komercnoslēpumu saturošas informācijas atklāšanu trešajām personām, kura iegūta, darbojoties Eiropas Darbinieku padomē, speciālajā sarunu grupā vai citas darbinieku informēšanas un konsultēšanas kārtības ietvaros, vai par tādas komercnoslēpumu saturošas informācijas atklāšanu trešajām personām, kura iegūta saistībā ar Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības dibināšanu vai kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanu, darbojoties speciālajā sarunu grupā, pārstāvības komitejā vai citas darbinieku iesaistīšanas kārtības ietvaros, —
uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par informācijas nesniegšanu darbiniekiem vai viņu pārstāvjiem par:

1) darbinieku skaitu Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrībā, Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupā, Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības dibinātajās sabiedrībās un tās atkarīgajās sabiedrībās vai pārrobežu apvienošanā iesaistītajās kapitālsabiedrībās;

2) Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības dibinātajām sabiedrībām un to atkarīgajām sabiedrībām vai pārrobežu apvienošanā iesaistītajām kapitālsabiedrībām;

3) Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības dibināšanas noteikumu projekta vai pārrobežu apvienošanā iesaistīto kapitālsabiedrību reorganizācijas līguma projekta noteikumiem un to īstenošanas gaitu —

uzliek naudas sodu darba devējam līdz piectūkstoš latiem.

Par Eiropas Darbinieku padomes vai speciālās sarunu grupas izveidošanas vai darbības izdevumu nesegšanu Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrībā vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupā vai par speciālās sarunu grupas izveidošanas vai darbības izdevumu nesegšanu, dibinot Eiropas komercsabiedrību vai Eiropas kooperatīvo sabiedrību vai veicot kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanu, vai par pārstāvības komitejas izveidošanas vai darbības izdevumu nesegšanu Eiropas komercsabiedrībā vai Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā —

uzliek naudas sodu darba devējam līdz piectūkstoš latiem.

Par ziņojuma nesniegšanu vismaz reizi gadā Eiropas Darbinieku padomei par Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrības vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupas komercdarbības attīstību un perspektīvām vai par pārskata nesniegšanu vismaz reizi gadā pārstāvības komitejai par Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības darbību un turpmāko attīstību —

uzliek naudas sodu darba devējam līdz piectūkstoš latiem.

Par Eiropas Darbinieku padomes komitejas vai — ja tādas nav — Eiropas Darbinieku padomes neinformēšanu par īpašiem apstākļiem, kas būtiski skar darbinieku intereses Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrībā vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupā, vai par pārstāvības komitejas neinformēšanu par īpašiem apstākļiem, kas būtiski skar darbinieku intereses Eiropas komercsabiedrībā vai Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā, —

uzliek naudas sodu darba devējam līdz piectūkstoš latiem.

(04.02.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.03.2010.)

1. Izteikt 41.³ panta otrās daļas dispozīcijas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrības vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupas struktūru, darbiniekiem, to skaitu un izvietojumu dalībvalstīs Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrībā vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupā, kā arī par darbinieku skaitu Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības dibinātajās sabiedrībās un tās atkarīgajās sabiedrībās vai pārrobežu apvienošanā iesaistītajās kapitālsabiedrībās;".

1. Izteikt 41.³ panta otrās daļas dispozīcijas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrības vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupas struktūru, darbiniekiem, to skaitu un izvietojumu dalībvalstīs Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrībā vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupā, kā arī par darbinieku skaitu Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības dibinātajās sabiedrībās un tās atkarīgajās sabiedrībās vai pārrobežu apvienošanā iesaistītajās kapitālsabiedrībās;".

41.⁴ pants. Darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana

Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, izņemot šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētos pārkāpumus, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai — no simt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

2.  41.⁴ pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

"izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no piecdesmit līdz piecsimt latiem.";

2.  41.⁴ pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

"izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no piecdesmit līdz piecsimt latiem.";

Par darba vides riska novērtējuma neveikšanu un darba aizsardzības pasākumu plāna neizstrādāšanu vai tā neatbilstību darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām —

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai — no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

"izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no simt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.";

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

"izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no simt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.";

Par drošības zīmju nelietošanu un to atbilstošu neizvietošanu darba vidē —

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai
personai — no divsimt piecdesmit līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

izteikt trešās daļas sankciju šādā redakcijā:

"izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no simt līdz piecsimt latiem.";

izteikt trešās daļas sankciju šādā redakcijā:

"izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no simt līdz piecsimt latiem.";

Par nodarbināto nenosūtīšanu veikt obligātās veselības pārbaudes, ja normatīvajos aktos tās paredzētas, —

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai — no piecsimt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

izteikt ceturtās daļas sankciju šādā redakcijā:

"izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no simt līdz piecsimt latiem.";

izteikt ceturtās daļas sankciju šādā redakcijā:

"izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai – no simt līdz piecsimt latiem.";

Par darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšanu —

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no simt līdz trīssimt piecdesmit latiem, juridiskajai
personai — no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par tāda darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšanu, kura rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai iestājusies viņa nāve, —

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no tūkstoš piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.

papildināt piektās un sestās daļas sankciju pēc vārdiem "darba devējam" ar vārdiem "vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam";

papildināt piektās un sestās daļas sankciju pēc vārdiem "darba devējam" ar vārdiem "vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam";

Par šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem.

izteikt septītās daļas sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.";

izteikt septītās daļas sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai – no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.";

Par šā panta sestajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no četrsimt līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no četrtūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

(17.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.05.2008.)

papildināt astotās daļas sankciju pēc vārdiem "darba devējam" ar vārdiem "vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam".

papildināt astotās daļas sankciju pēc vārdiem "darba devējam" ar vārdiem "vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam".

41.⁵ pants. Darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai

Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, izņemot šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētos pārkāpumus, —

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.

Par nodarbināto nenodrošināšanu ar darbam nepieciešamajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem —

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.

Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām neatbilstoša darba aprīkojuma lietošanu vai drošības prasību neievērošanu —

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.

Par nodarbināto neinstruēšanu vai apmācības neveikšanu jautājumos par nodarbinātā drošību un veselību darbā —

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.

Par šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no četrsimt līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no trīstūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

(17.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.05.2008.

3.  41.⁵ pantā:

papildināt pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas sankciju pēc vārdiem "darba devējam" ar vārdiem "vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam".

3.  41.⁵ pantā:

papildināt pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas sankciju pēc vārdiem "darba devējam" ar vārdiem "vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam".

175.² pants. Kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšana

Par kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgo prasību savlaicīgu neizpildīšanu —

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(17.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.05.2008.)

4. Izteikt 175.² panta sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu fiziskajai personai vai amatpersonai no divdesmit pieciem līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajai personai – no piecdesmit līdz piecsimt latiem."

4. Izteikt 175.² panta sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu fiziskajai personai vai amatpersonai no divdesmit pieciem līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajai personai – no piecdesmit līdz piecsimt latiem."

189.pants. Nodarbināšana bez pases vai darba atļaujas

Par personas pieņemšanu darbā, ja tai nav derīgas pases vai dzimšanas apliecības (ja persona ir jaunāka par 16 gadiem), -

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem.

Par vienas personas vai vairāku personu (skaitā līdz piecām) nodarbināšanu, ja personai vai personām nav darba atļaujas, kuras nepieciešamību nosaka normatīvie akti, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz divtūkstoš piecsimt latiem.

Par vairāk nekā piecu personu nodarbināšanu, ja tām nav darba atļaujas, kuras nepieciešamību nosaka normatīvie akti, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no divtūkstoš piecsimt līdz desmittūkstoš latiem.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

5. Izteikt 189.pantu šādā redakcijā:

"189.pants. Nodarbināšana bez derīga personu apliecinoša dokumenta

Par personas pieņemšanu darbā, ja tai nav derīga personu apliecinoša dokumenta (ja persona ir jaunāka par 15 gadiem), –

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem."

5. Izteikt 189.pantu šādā redakcijā:

"189.pants. Nodarbināšana bez derīga personu apliecinoša dokumenta

Par personas pieņemšanu darbā, ja tai nav derīga personu apliecinoša dokumenta (ja persona ir jaunāka par 15 gadiem), –

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem."

6. Papildināt kodeksu ar 189.² pantu šādā redakcijā:

"189.² pants. Ārzemnieka nodarbināšanas aizlieguma pārkāpums

Par vienas personas vai vairāku personu (līdz piecām personām) nodarbināšanu, ja personai vai personām nav darba atļaujas, kuras nepieciešamību nosaka normatīvie akti, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz divtūkstoš piecsimt latiem.

Par vairāk nekā piecu personu nodarbināšanu, ja tām nav darba atļaujas, kuras nepieciešamību nosaka normatīvie akti, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divtūkstoš piecsimt līdz desmit tūkstoš latiem.

Par vienas vai vairāku tādu personu (līdz piecām personām) nodarbināšanu, kuras nav tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz trīssimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no septiņsimt piecdesmit līdz trīstūkstoš latiem."

6. Papildināt kodeksu ar 189.² pantu šādā redakcijā:

"189.² pants. Ārzemnieka nodarbināšanas aizlieguma pārkāpums

Par vienas personas vai vairāku personu (līdz piecām personām) nodarbināšanu, ja personai vai personām nav darba atļaujas, kuras nepieciešamību nosaka normatīvie akti, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz divtūkstoš piecsimt latiem.

Par vairāk nekā piecu personu nodarbināšanu, ja tām nav darba atļaujas, kuras nepieciešamību nosaka normatīvie akti, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divtūkstoš piecsimt līdz desmittūkstoš latiem.

Par vienas vai vairāku tādu personu (līdz piecām personām) nodarbināšanu, kuras nav tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz trīssimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no septiņsimt piecdesmit līdz trīstūkstoš latiem."

226.¹ pants. Valsts robežsardze

Valsts robežsardze izskata šā kodeksa 114.² un 114.³ pantā, 115., 115.¹, 116., 116.¹ pantā (izņemot pārkāpumus, ko Latvijas kuģis vai uz tā esoša persona izdarījusi ārpus Latvijas Republikas teritorijas), 117.¹—117. ¹¹ pantā, 149.⁴ panta pirmajā, trešajā — piektajā un astotajā daļā, 149.⁵ panta pirmajā — trešajā daļā, 149.¹⁰ pantā, 149.¹⁶ panta otrajā un trešajā daļā, 149.¹⁷, 149.¹⁸ pantā, 149.²⁴ panta pirmajā — divpadsmitajā un piecpadsmitajā — septiņpadsmitajā daļā, 149.²⁵ panta pirmajā — piektajā daļā, 149.²⁶ panta otrajā daļā, 149.²⁷— 149.³¹, 186.pantā, 187.panta ceturtajā daļā, 189., 189.¹, 190.¹³, 190.¹⁴, 194., 194.¹ un 194.² pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts robežsardzes vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts robežsardzes priekšnieks un Valsts robežsardzes priekšnieka pilnvaroti Valsts robežsardzes struktūrvienību priekšnieki un viņu vietnieki — par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā;

2) citas Valsts robežsardzes priekšnieka pilnvarotas amatpersonas — par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā (izņemot administratīvos pārkāpumus, kas paredzēti šā kodeksa 114.² un 114.³ pantā un 189.panta otrajā un trešajā daļā).

Valsts robežsardzes amatpersonas ir tiesīgas sastādīt protokolu par administratīvo pārkāpumu, ja izdarīti administratīvie pārkāpumi, kuru izskatīšana ir Valsts robežsardzes kompetencē, kā arī citi administratīvie pārkāpumi, kurus, veicot savus dienesta pienākumus, konstatējuši robežsargi.

(16.10.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005., 22.06.2006., 17.05.2007., 03.07.2008., 30.04.2009. un 03.09.2009. likumu, kas stājas spēkā 07.10.2009.)

7.  226.¹ pantā:

papildināt pirmo daļu pēc skaitļa "189.¹" ar skaitli "189.²";

izslēgt otrās daļas 2.punktā vārdus un skaitli "un 189.panta otrajā un trešajā daļā".

7.  226.¹ pantā:

papildināt pirmo daļu pēc skaitļa "189.¹" ar skaitli "189.²";

izslēgt otrās daļas 2.punktā vārdus un skaitli "un 189.panta otrajā un trešajā daļā".

299.pants. Lēmuma par naudas soda uzlikšanu izpildes termiņš un kārtība

Pārkāpējam naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad viņam izsniegts lēmums par naudas soda uzlikšanu, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, - ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts.

Ja personai vecumā no četrpadsmit līdz astoņpadsmit gadiem nav patstāvīgas izpeļņas, naudas sodu piedzen no vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj.

Naudas sodu, kas uzlikts par administratīvo pārkāpumu, persona iemaksā kredītiestādē vai valsts institūcijā, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem veic naudas soda izpildes kontroli, ja attiecīgā valsts institūcija šādu pakalpojumu sniedz. Iekasējot naudas sodu, maksātājam izsniedz dokumentu, kurā papildus normatīvajos aktos obligāti norādāmajai informācijai norāda lēmuma par naudas soda uzlikšanu numuru. Iekasēto naudas sodu ne vēlāk kā triju darbdienu laikā kredītiestāde vai valsts institūcija iemaksā noteiktā valsts budžeta vai pašvaldības budžeta kontā. Naudas soda iekasēšanas izdevumus sedz naudas soda maksātājs.

Naudas sodus, kas uzlikti par šā kodeksa sevišķajā daļā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, ieskaita valsts budžetā, ja likumā nav paredzēts citādi. Naudas sodus, kas uzlikti par pašvaldību saistošajos noteikumos paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, ieskaita pašvaldību budžetos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.05.1989. dekrētu, 11.07.1992., 03.11.1992., 28.05.1997., 23.03.2000., 16.10.2003. un 10.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2010. Ceturtā daļa stājas spēkā 01.01.2011. Sk. Pārejas noteikumu 16.punktu)

1

Deputāts E.Zalāns

299.pantā:

papildināt ceturto daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

„Naudas sodus, kurus par šā kodeksa sevišķajā daļā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem uzlikusi pašvaldības institūcija, ieskaita attiecīgās pašvaldības budžetā.”;

uzskatīt līdzšinējo ceturtās daļas otro teikumu par ceturtās daļas trešo teikumu.

Neatbalstīts

Pārejas noteikumi

18. Naudas sodus, kurus par šā kodeksa sevišķajā daļā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem pašvaldības institūcija uzlikusi līdz 2011.gada 31.decembrim, ieskaita pašvaldības budžetā.

(20.01.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.01.2011.)

2

Deputāts E.Zalāns

Pārejas noteikumos:

izslēgt likuma pārejas noteikumu 18.punktu.

Neatbalstīts

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

(17.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007., 03.07.2008., 08.04.2009., 30.04.2009. un 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

8. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 19. un 20.punktu šādā redakcijā:

"19) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 18.jūnija direktīvas 2009/52/EK, ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi;

20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra direktīvas 2008/104/EK par pagaidu darba aģentūrām."

8. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 19. un 20.punktu šādā redakcijā:

"19) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 18.jūnija direktīvas 2009/52/EK, ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi;

20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra direktīvas 2008/104/EK par pagaidu darba aģentūrām."