Rīgā, 2003

Rīgā

2011.gada 12.maijā

Nr.9/7 – ______________

SAEIMAS PREZIDIJAM

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā"(Nr.250/Lp10) izskatīšanai otrajā lasījumā.

Pielikumā: likumprojekta priekšlikumu tabula uz ___lpp.

Ar cieņu

Komisijas priekšsēdētājs V.Staņa

Vītola 67087257

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr.250/Lp10)

Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Priekšlikumi (43)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2009, 199., 200.nr.; 2010, 12., 66., 99., 174., 206.nr.) šādus grozījumus:

2.pants. Likuma darbība

(1)...(2) Likums attiecas arī uz tām amatpersonām (darbiniekiem), kas neatkarīgi no nodarbinātības šā panta pirmajā daļā minētajās institūcijās ir:
1) (izslēgts ar 16.12.2010. likumu);
2) (izslēgts ar 16.12.2010. likumu);
3) ostu valžu locekļi;
4) ārstniecības personas, kuras nodarbinātas pašvaldību iestādēs, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās vai publiski privātās kapitālsabiedrībās, kas noslēgušas līgumu par sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu, un kuras sniedz no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, vai ārstniecības personas, kuras sniedz no pašvaldību budžetiem apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus pašvaldību izglītības iestādēs.

(3) Uz Valsts prezidentu, pedagogiem atbilstoši pedagogu amatu sarakstam, zinātnisko institūtu akadēmiskajos amatos nodarbinātajiem, ostu pārvaldniekiem un citiem ostu darbiniekiem attiecas tikai šā likuma 3.panta astotā un devītā daļa. Citas šā likuma normas minētajām amatpersonām (darbiniekiem) piemēro likumos noteiktajos gadījumos un apjomā.

(4)...(7)

1. Izteikt 2.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Uz Valsts prezidentu attiecas tikai šā likuma 3.panta astotā un devītā daļa, kā arī 19.panta ceturtā daļa un 22.pants. Uz pedagogiem atbilstoši pedagogu amatu sarakstam, zinātnisko institūtu akadēmiskajos amatos nodarbinātajiem, ostu pārvaldniekiem un citiem ostu darbiniekiem attiecas tikai šā likuma 3.panta astotā un devītā daļa. Citas šā likuma normas minētajām amatpersonām (darbiniekiem) piemēro likumos noteiktajos gadījumos un apjomā.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt 2.panta otrās daļas 4.punktā vārdus „valsts budžeta” ar vārdiem „valsts vai pašvaldības budžeta”.

Atbalstīts

1. 2.pantā:

aizstāt otrās daļas 4.punktā vārdus „valsts budžeta” ar vārdiem „valsts vai pašvaldības budžeta”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

(8) Ja amatpersona (darbinieks) valsts vai pašvaldības institūcijā (pie viena darba devēja) vienlaikus pilda arī šā panta trešajā vai piektajā daļā minēto darbinieku pienākumus, tai piemērojamas šā likuma normas, kas regulē atlīdzības izmaksas nosacījumus amatu (darbu) savienošanas vai papildu darba gadījumā, tai skaitā 4.¹ pants, 5.panta trešā un ceturtā daļa, 14.panta pirmā daļa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.01.2010., 15.04.2010., 14.10.2010. un 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

Juridiskais birojs

Papildināt 2.panta astoto daļu ar otru teikumu šādā redakcijā:

„Ja šādai amatpersonai (darbiniekam) ir tiesības uz atšķirīga ilguma ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu vai papildatvaļinājumu, tiek nodrošināta iespēja izmantot ilgāko atvaļinājumu, taču par ilgākā atvaļinājuma daļu izmaksā tikai to vidējo izpeļņu, kas nopelnīta amatā (darbā), kas dod tiesības uz ilgāku atvaļinājumu nekā noteikts šajā likumā.”

Atbalstīts

papildināt astoto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Ja šādai amatpersonai (darbiniekam) ir tiesības uz atšķirīga ilguma ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu vai papildatvaļinājumu, tiek nodrošināta iespēja izmantot ilgāko atvaļinājumu, taču par ilgākā atvaļinājuma daļu izmaksā tikai to vidējo izpeļņu, kas nopelnīta amatā (darbā), kurš dod tiesības uz ilgāku atvaļinājumu, nekā noteikts šajā likumā.”

3.pants. Atlīdzība

(1)...(3)

(4) Valsts vai pašvaldības institūcija tai piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros iekšējos normatīvajos aktos, pašvaldības saistošajos noteikumos, darba koplīgumos vai darba līgumos amatpersonām (darbiniekiem) var paredzēt tikai šādus ar papildu atlīdzību saistītus pasākumus:
1) darba dienas ilguma saīsināšanu vairāk par vienu stundu pirms svētku dienām;
2) vienu apmaksātu brīvdienu pirmajā skolas dienā sakarā ar bērna skolas gaitu uzsākšanu 1. — 4.klasē;
3) ne vairāk kā trīs apmaksātas brīvdienas sakarā ar stāšanos laulībā;
4) vienu apmaksātu brīvdienu izlaiduma dienā, amatpersonai (darbiniekam) vai tās bērnam absolvējot izglītības iestādi;
5) naudas balvu ne vairāk kā vienas minimālās mēneša darba algas apmērā sakarā ar amatpersonai (darbiniekam) vai valsts vai pašvaldības institūcijai svarīgu notikumu (sasniegumu), ņemot vērā amatpersonas (darbinieka) ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā;
6) valsts vai pašvaldības institūcijas amatpersonu (darbinieku) kolektīvo pasākumu nodrošināšanu. Ministru kabinets nosaka šādu pasākumu organizēšanas kārtību un to finansēšanas ierobežojumus.

(5) Šā panta trešā daļa neattiecas uz gadījumiem, kad:
1) Latvijas Zinātņu akadēmija, valsts dibināta augstskola vai zinātniskais institūts vai to izveidotas iestādes atlīdzību amatpersonām (darbiniekiem) izmaksā no līdzekļiem, kas iegūti par zinātniskās darbības veikšanu, vai atlīdzība (izņemot prēmijas un sociālās garantijas) netiek izmaksāta par valsts budžeta līdzekļiem;
2) valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās vai publiski privātās kapitālsabiedrībās, kas noslēgušas līgumu par sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu, nodarbinātajām ārstniecības personām, kuras sniedz no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, atlīdzība netiek izmaksāta par valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem;
3) pašvaldība izmanto tai šajā likumā paredzēto iespēju pašai lemt par attiecīgās atlīdzības daļas piešķiršanu, apmēru vai izmaksu;
4) pašvaldība vai plānošanas reģions šajā likumā minētajās institūcijās nodarbinātai amatpersonai (darbiniekam) noteikto atlīdzību nosaka mazākā apmērā vai nolemj attiecīgu atlīdzības sastāvdaļu nepiemērot. Šis punkts neattiecas uz šajā likumā noteiktajām vispārējām piemaksām, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu un atlaišanas pabalstu;
5) ievērojot šajā likumā noteiktos ierobežojumus:
a) likumā noteiktajos gadījumos izmaksā slimības naudu,
b) likumā noteiktajos gadījumos izmaksā atlīdzību par laiku, kad darbinieks neveic darbu vai nepilda amatu (dienestu) attaisnojošu iemeslu dēļ,
c) atlīdzina izdevumus, kas nepieciešami amata (dienesta, darba) veikšanai,
d) likumā noteiktajos gadījumos sedz izdevumus sakarā ar amatpersonas (darbinieka) nosūtīšanu veikt veselības pārbaudi,
e) likumā vai Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos izmaksā atlīdzību, lai varētu ievērot darba aizsardzības prasības vai veikt darba aizsardzības pasākumus,
f) likumā noteiktajos gadījumos izmaksā iepriekšējo darba samaksu vai vidējo izpeļņu saistībā ar darba līguma grozījumiem,
g) likumā noteiktajos gadījumos izmaksā atlīdzību par darba piespiedu kavējumu vai mazāk apmaksāta darba veikšanu;
6) likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos un noteiktajā apmērā nosaka atlīdzību valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvim vai atbildīgajam darbiniekam;
7) Zāļu valsts aģentūra par līdzekļiem, kas iegūti no sadarbības līgumiem ar Eiropas Savienības vai tās dalībvalsts institūcijām, maksā par to amatpersonu (darbinieku) paveikto darbu, kuras ir tieši iesaistītas attiecīgo sadarbības līgumu izpildē;
7¹) Valsts kontrole no līdzekļiem, kas iegūti no starptautiskās sadarbības līgumiem, maksā par to amatpersonu (darbinieku) paveikto darbu, kuras ir tieši iesaistītas attiecīgo sadarbības līgumu izpildē;
7²) valsts vai pašvaldības institūcija no līdzekļiem, kas iegūti no starptautiskās sadarbības līgumiem (valsts vai pašvaldības institūcijas un cita ārvalsts vai starptautiskā tiesību subjekta noslēgts līgums), maksā par to amatpersonu (darbinieku) paveikto darbu, kuras ir tieši iesaistītas attiecīgo sadarbības līgumu izpildē;
8) likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos un noteiktajā apmērā nosaka atlīdzību Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, civilajiem ekspertiem un karavīriem, kas piedalās starptautiskajās misijās un operācijās.

(6) Šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētajos gadījumos valsts vai pašvaldības institūcija pati nosaka minētās atlīdzības daļas izmaksāšanas nosacījumus un kārtību, ciktāl tas nav pretrunā ar ārējiem normatīvajiem aktiem.
(6¹) Pašvaldības domes deputāts, kurš neieņem algotu amatu domē, saņem mēnešalgu atbilstoši šā likuma 5.pantam, un viņam ir tiesības tikai uz šā likuma 29., 32. un 33.pantā noteiktajām kompensācijām un 38.pantā noteikto apdrošināšanu.

(6²)...(10)

Deputātes: L.Čigāne, R.Kārkliņa

Izslēgt 3.panta ceturtās daļas 6.punktu.

Iekšlietu ministre L.Mūrniece

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Papildināt 3.pantu ar (4)¹ daļu šādā redakcijā:

„(4)¹ Šā panta ceturtās daļas 2., 3. un 4.punktā minētajos gadījumos amatpersonai (darbiniekam) izmaksā:

1) mēnešalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, diplomātisko rangu, piemaksu par izdienu un uzturdevas kompensāciju, ja tai ir noteikta laika alga;

2) vidējo izpeļņu, ja tai ir noteikta akorda alga.””.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt 3.panta piektās daļas 2.punktā vārdus „valsts budžeta” ar vārdiem „valsts vai pašvaldības budžeta”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 3.panta 6.¹ daļā skaitli „29” ar skaitļiem „27., 29”.

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.10

Atbalstīts

2. 3.pantā:

izslēgt ceturtās daļas 6.punktu;

aizstāt piektās daļas 2.punktā vārdus „valsts budžeta” ar vārdiem „valsts vai pašvaldības budžeta”;

aizstāt 6.¹ daļā skaitli „29” ar skaitļiem „27., 29”.

3.¹ pants. Vidējā izpeļņa
(1) Visos gadījumos, kad amatpersonai (darbiniekam) izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma no darba samaksas par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem. Ja amatpersona (darbinieks) pēc iecelšanas amatā (pieņemšanas dienestā, darbā) ir pildījusi amata (dienesta, darba) pienākumus mazāk par sešiem mēnešiem, vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par periodu, kurā amatpersona (darbinieks) ir pildījusi amata (dienesta, darba) pienākumus.
(2) Stundas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto stundu skaitu.
(3) Dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu. Ja amatpersonai (darbiniekam) ir noteikts summētais darba laiks, dienas vidējo izpeļņu aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar astoņi (normālais dienas darba laiks stundās).
(4) Mēneša vidējo izpeļņu aprēķina, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar mēneša vidējo darba dienu skaitu pēdējos sešos kalendāra mēnešos (saskaitot darba dienas pēdējos sešos kalendāra mēnešos un šo kopsummu dalot ar seši).
(5) Ja pēdējo sešu mēnešu laikā amatpersona (darbinieks) nav pildījusi amata (dienesta, darba) pienākumus un tai nav izmaksāta darba samaksa, vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par amata (dienesta, darba) pienākumu izpildi sešos kalendāra mēnešos pirms šā perioda.
(6) Ja pēdējo 12 mēnešu laikā amatpersona (darbinieks) nav pildījusi amata (dienesta, darba) pienākumus un tai nav aprēķināta darba samaksa, mēneša vidējo izpeļņu pielīdzina spēkā esošajai minimālajai mēneša darba algai. Stundas vidējo izpeļņu pielīdzina minimālajai stundas tarifa likmei. Dienas vidējo izpeļņu aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar astoņi (normālais dienas darba laiks stundās).
(7) Nostrādāto dienu skaitā neietilpst pārejošas darbnespējas dienas, atvaļinājuma dienas, dienas, kad amatpersona (darbinieks) nav pildījusi amata (dienesta, darba) pienākumus šā likuma 3.panta ceturtajā daļā un 26.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos un Darba likuma 74.panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos, un citos ārējos normatīvajos aktos noteiktos attaisnotas prombūtnes gadījumos. Darba samaksā, no kuras aprēķina vidējo izpeļņu, neieskaita darba devēja izmaksāto slimības naudu, atvaļinājuma apmaksu, atlīdzību šā likuma 3.panta ceturtajā daļā un 26.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos un Darba likuma 74.panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos, un citos ārējos normatīvajos aktos noteiktos attaisnotas prombūtnes gadījumos.
(8) Izmaksājamo vidējo izpeļņu aprēķina, dienas (stundas, mēneša) vidējo izpeļņu reizinot ar to dienu (stundu, mēnešu) skaitu, par kurām amatpersonai (darbiniekam) izmaksājama vidējā izpeļņa.
(9) Par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laiku izmaksājamo samaksu aprēķina, dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā.
(10) Visos gadījumos, kad amatpersonai (darbiniekam) aprēķinātā mēneša vidējā izpeļņa par amata (dienesta, darba) pienākumu pildīšanu normāla darba laika ietvaros ir mazāka nekā spēkā esošā minimālā mēneša darba alga, aprēķināto mēneša vidējo izpeļņu pielīdzina minimālajai mēneša darba algai.

(14.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2010.)

Finanšu ministrs A.Vilks

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šāda redakcijā:

„3.^l pantā papildināt:

septītās daļas pirmo teikumu aiz vārdiem „3.panta ceturtajā daļā" ar vārdiem un simboliem „un piektās daļas 6., 7., 7.¹, 7.² punktā minētajos gadījumos".

Iekšlietu ministre L.Mūrniece

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Aizstāt likuma 3¹.panta septītajā daļā vārdus „Darba likuma 74.panta pirmajā un otrajā daļā” ar vārdiem „Darba likuma 74.panta pirmajā, otrajā un sestajā daļā.”

Finanšu ministrs A.Vilks

Papildināt septītās daļas otro teikumu aiz vārdiem „3.panta ceturtajā daļā" ar vārdiem un simboliem „un piektās daļas 6., 7., 7.¹, 7.² punktā".".

Atbalstīts

redakcionāli precizēts

Atbalstīts

redakcionāli precizēts

Atbalstīts

redakcionāli precizēts

3. 3.¹ panta septītajā daļā:

papildināt pirmo un otro teikumu pēc vārdiem „3.panta ceturtajā daļā" ar vārdiem un skaitļiem „piektās daļas 6., 7., 7.¹, 7.² punktā";

aizstāt pirmajā un otrajā teikumā vārdus „Darba likuma 74.panta pirmajā un otrajā daļā” ar vārdiem „Darba likuma 74.panta pirmajā, otrajā un sestajā daļā”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt likumu ar 3.² pantu šādā redakcijā:

„3.² pants. Papildu brīvdienu apmaksas kārtība

Ja saskaņā ar Darba likuma 74.pantu vai šā likuma 3.panta ceturto daļu amatpersonai (darbiniekam) piešķir apmaksātu papildu brīvdienu (atpūtas dienu), amatpersonai (darbiniekam) saglabā mēnešalgu un uzturdevas kompensāciju, kā arī piemaksas, izņemot šā likuma 14.panta trešajā daļā minētās piemaksas. Darbiniekam, kuram noteikta akorda alga, izmaksā vidējo izpeļņu.”

Atbalstīts

4. Papildināt likumu ar 3.² pantu šādā redakcijā:

„3.² pants. Papildu brīvdienu apmaksas kārtība

4.pants. Mēnešalgas apmēra noteikšanas vispārīgie principi sadalījumā pa amatu grupām
(1)...(5)

(6) Pašvaldību iestādēs, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās vai publiski privātās kapitālsabiedrībās, kas noslēgušas līgumu par sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu, nodarbinātajām ārstniecības personām, kuras sniedz no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, un ārstniecības personām, kuras sniedz no pašvaldību budžetiem apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus pašvaldību izglītības iestādēs, mēnešalgas apmēru nosaka atbilstoši amata novērtējumam.
(7) ...(10)

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt 4.panta sestajā daļā vārdus „valsts budžeta” ar vārdiem „valsts vai pašvaldības budžeta”.

Atbalstīts

5. Aizstāt 4.panta sestajā daļā vārdus „valsts budžeta” ar vārdiem „valsts vai pašvaldības budžeta”.

Juridiskais birojs

Papildināt likumu ar 4.² pantu šādā redakcijā:

„4.² pants. Mēnešalgas pārskatīšana

Amatpersonai (darbiniekam) mēnešalgu pārskata saskaņā šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem, ņemot vērā arī izmaiņas normatīvajos aktos, atalgojumam apstiprināto finanšu līdzekļu apmērā un individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtējumā.”

Atbalstīts

6. Papildināt likumu ar 4.² pantu šādā redakcijā:

„4.² pants. Mēnešalgas pārskatīšana

Amatpersonai (darbiniekam) mēnešalgu pārskata saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem, ņemot vērā arī izmaiņas normatīvajos aktos, atalgojumam apstiprināto finanšu līdzekļu apmērā un individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtējumā.”

8.pants. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalga
(1) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, izņemot Drošības policijas amatpersonas (darbiniekus), mēnešalgas apmēru, ņemot vērā amata kategoriju un līmeni, amata pienākumu specifiku un atbildības līmeni, izdienu un mēnešalgas noteikšanas kārtību, kā arī Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm — profesionālu sportistu — mēnešalgas apmēru un noteikšanas kārtību reglamentē Ministru kabinets.
(2) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, kura iecelta kadeta amatā un pirms mācību uzsākšanas Iekšlietu ministrijas sistēmas vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes izglītības iestādē nav ieņēmusi citu amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi amatu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādē vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē, mēnešalga atbilst valstī noteiktajai minimālajai mēneša darba algai.
(3) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, kura uz noteiktu laiku valsts interesēs iecelta valsts civildienesta ierēdņa amatā Iekšlietu ministrijā vai Tieslietu ministrijā, mēnešalgu nosaka atbilstoši attiecīgajam ierēdņa amatam, bet tās apmērs nedrīkst būt mazāks par iepriekšējās mēnešalgas apmēru.

Iekšlietu ministre L.Mūrniece

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Izslēgt 8.pantā vārdus „kā arī Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm – profesionālu sportistu – mēnešalgas apmēru un noteikšanas kārtību.”.

Atbalstīts

7. Izslēgt 8.panta pirmajā daļā vārdus „kā arī Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm – profesionālu sportistu – mēnešalgas apmēru un noteikšanas kārtību”.

11.pants. Citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) mēnešalga
(1) Centrālās vēlēšanu komisijas, Centrālās zemes komisijas, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, tiesu un prokuratūras, Tiesībsarga biroja, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, publisko nodibinājumu, zinātnisko institūtu, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Augstākās izglītības padomes, pašvaldību, plānošanas reģionu, pastarpinātās pārvaldes iestāžu amatpersonām (darbiniekiem), valsts dibinātu augstskolu vispārējam personālam, kas neieņem pedagogu amatu sarakstā noteiktos amatus, un zinātniskajos institūtos nodarbinātajiem, kas neieņem akadēmiskos amatus, mēnešalgu nosaka, ņemot vērā amata vērtību (atbildības līmeni un sarežģītību), kā arī konkrētās amatpersonas (darbinieka) individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtējumu, bet šīs mēnešalgas nedrīkst pārsniegt tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonām (darbiniekiem), kuri pilda līdzīgas atbildības un sarežģītības amatus, noteiktās mēnešalgas (šā likuma 2.pielikums). Amatus klasificē atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogam, amatu saimi un līmeni nosaka, klasificēšanas rezultātus apstiprina šo institūciju darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās amatpersonas (institūcijas).
(2) Valsts kontroles, Valsts prezidenta kancelejas, Saeimas Kancelejas un citu Saeimas struktūrvienību amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu nosaka šo institūciju darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās amatpersonas (institūcijas), ņemot vērā amata vērtību (atbildības līmeni un sarežģītību) un konkrētās amatpersonas (darbinieka) individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtējumu, kā arī tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku) līdzīgas atbildības un sarežģītības amatiem noteiktās mēnešalgas.(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010. un 14.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2010.)

Juridiskais birojs

Aizstāt 11.panta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus un skaitli „noteiktās mēnešalgas (šā likuma 2.pielikums)” ar vārdiem un skaitļiem „šā likuma 2. un 3.pielikumā noteiktās maksimālās mēnešalgas”.

Atbalstīts

8. Aizstāt 11.panta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus un skaitli „noteiktās mēnešalgas (šā likuma 2.pielikums)” ar vārdiem un skaitļiem „šā likuma 2. un 3.pielikumā noteiktās maksimālās mēnešalgas”.

12.pants. Ārstniecības personu mēnešalga
Pašvaldību iestādēs, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās vai publiski privātās kapitālsabiedrībās, kas noslēgušas līgumu par sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu, nodarbinātajām ārstniecības personām, kuras sniedz no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, un ārstniecības personām, kuras sniedz no pašvaldību budžetiem apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus pašvaldību izglītības iestādēs, zemākās mēnešalgas nosaka Ministru kabinets.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt 12.pantā vārdus „valsts budžeta” ar vārdiem „valsts vai pašvaldības budžeta”.

Atbalstīts

9. Aizstāt 12.pantā vārdus „valsts budžeta” ar vārdiem „valsts vai pašvaldības budžeta”.

14.pants. Vispārējās piemaksas
(1) Amatpersona (darbinieks) saņem piemaksu ne vairāk kā 20 procentu apmērā no tai noteiktās mēnešalgas, ja papildus saviem tiešajiem amata (darba, dienesta) pienākumiem aizvieto prombūtnē esošu amatpersonu (darbinieku), pilda vakanta amata (dienesta, darba) pienākumus vai papildus amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem pilda vēl citus pienākumus. Par prombūtnē esošas ārstniecības personas, kā arī vakanta ārstniecības personas amata pienākumu pildīšanu ārstniecības persona saņem piemaksu, kas nav lielāka par 50 procentiem no tai noteiktās mēnešalgas. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi saņem piemaksu par papildu pedagoģisko darbu izglītības iestādē, kurā attiecīgā amatpersona ieņem amatu, ja šīs amatpersonas amata pienākumos neietilpst pedagoģiskā darba veikšana, un šī piemaksa nedrīkst būt lielāka par 50 procentiem no attiecīgajam pedagoga amatam noteiktās mēnešalgas. Karavīrs saņem piemaksu par pedagoģisko darbu militārajā izglītības iestādē, ja viņa amata pienākumos neietilpst pedagoģiskā darba veikšana, un šī piemaksa nedrīkst būt lielāka par 30 procentiem no karavīram noteiktās mēnešalgas. Tiesnesis un prokurors saņem piemaksu ne vairāk kā 20 procentu apmērā no viņam noteiktās mēnešalgas, ja papildus saviem tiešajiem amata pienākumiem pilda vēl citus pienākumus. Piemaksas apmēru, tās noteikšanas pamatojumu, kā arī laikposmu, uz kuru nosakāma piemaksa, reglamentē attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas kompetentā amatpersona (institūcija).
(2) Ja amatpersonai (darbiniekam) ir noteiktas vairākas šā panta pirmajā daļā minētās piemaksas, to kopsumma nedrīkst pārsniegt 20 procentus no mēnešalgas. Ja ārstniecības personai noteiktas vairākas piemaksas par dažādiem papildus veicamajiem darbiem, piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 50 procentus no mēnešalgas. Amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, kura saskaņā ar šā panta pirmo daļu saņem piemaksu par pedagoģisko darbu un vēl citu šā panta pirmajā daļā minēto piemaksu, piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 50 procentus no amatpersonai noteiktās mēnešalgas. Karavīram, kurš saskaņā ar šā panta pirmo daļu saņem piemaksu par pedagoģisko darbu militārajā izglītības iestādē un vēl citu šā panta pirmajā daļā minēto piemaksu, piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 30 procentus no karavīram noteiktās mēnešalgas.
(3) Piemaksu par prombūtnē esošas amatpersonas (darbinieka) aizvietošanu vai vakanta amata (dienesta, darba) pienākumu pildīšanu var noteikt ne vairāk kā divām amatpersonām (darbiniekiem). Piemaksu par vakanta amata (dienesta, darba) pienākumu pildīšanu var noteikt uz laiku līdz četriem mēnešiem vakances pastāvēšanas laikā. Prokuroram, ja viņš stažējas augstāka līmeņa prokurora amatā, kas ir vakants, var noteikt piemaksu uz laiku līdz sešiem mēnešiem.
(4) Amatpersonas (darbinieki), izņemot karavīrus, saņem piemaksu par nakts darbu 50 procentu apmērā no tām noteiktās stundas algas likmes.
(5) Ārstniecības persona par darbu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā, ārstniecības persona, kas strādā dzemdību vai jaundzimušo nodaļā, kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības automobiļa vadītājs saņem piemaksu par nakts darbu 75 procentu apmērā no attiecīgajam darbiniekam noteiktās stundas algas likmes.
(6) Amatpersonas (darbinieki), izņemot karavīrus un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, saņem piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienās 100 procentu apmērā no tām noteiktās stundas algas likmes, vai arī tām kompensē virsstundu darbu, piešķirot apmaksātu atpūtas laiku atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam citā nedēļas dienā. Lai virsstundu darbu kompensētu ar atpūtas laiku citā nedēļas dienā, valsts vai pašvaldības institūcija un amatpersona (darbinieks), vienojoties par virsstundu darba veikšanu vai tam piekrītot, vienojas arī par atpūtas laika piešķiršanas nosacījumiem.
(7) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta pienākumu pildīšanu virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika kompensē, piešķirot atpūtas laiku, kura ilgums atbilst dienesta pienākumu pildīšanai virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika.
(8) Amatpersonai (darbiniekam), kam noteikts normālais nedēļas darba laiks, virsstundu darbu apmaksā par katru kalendāra mēnesi saskaņā ar darba laika uzskaites datiem.
(9) Amatpersonai (darbiniekam), kam noteikts summētais darba laiks, tā atskaites periods ir četri mēneši, ja normatīvajos aktos vai darba koplīgumā nav noteikts cits atskaites periods. Apmaksā virsstundas, kas četru kalendāra mēnešu laikā nostrādātas virs normālā darba laika stundu kopsummas. Normālā darba laika stundu kopsummā neieskaita laiku, kad darbs nav veikts attaisnojošu iemeslu dēļ.
(10) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi par dienesta pienākumu pildīšanu virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika nosaka samaksu (ņemot vērā virsstundu skaitu) atbilstoši tai noteiktajai stundas algas likmei, kā arī nosaka piemaksu 100 procentu apmērā no tai noteiktās stundas algas likmes, ja amatpersonu iesaista dienesta pienākumu pildīšanā virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika:
1) lai nodrošinātu īpaši nozīmīgus valsts pasākumus, novērstu katastrofu un dabas stihiju sekas, nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību vai veiktu citus ārkārtas uzdevumus, un šim mērķim saskaņā ar īpašu Ministru kabineta lēmumu ir piešķirti vai gadskārtējā valsts budžeta likumā ir paredzēti valsts budžeta līdzekļi;
2) lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību sabiedriski nozīmīgos publiskos sporta vai kultūras pasākumos, ja samaksu veic no iestādes ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem;
3) lai nodrošinātu Eiropas Savienības politiku instrumentu vai pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansēto vai līdzfinansēto projektu īstenošanu, ja samaksu veic no šo projektu īstenošanai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009., 14.01.2010., 15.04.2010., 14.10.2010. un 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

Iekšlietu ministre L.Mūrniece

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Papildināt 14.panta pirmās daļas trešo teikumu aiz vārda „mēnešalgas” ar vārdiem „ievērojot, ka pedagoģiskā darba apjoms gadā nedrīkst pārsniegt 50 procentus no normatīvajos aktos par pedagogu darba samaksu attiecīgajam pedagoga amatam noteiktās vienai darba likmei atbilstošās darba slodzes (stundās).””

Iekšlietu ministre L.Mūrniece

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Papildināt 14.pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

„(11) Šā panta ceturtajā, piektajā, sestajā un desmitajā daļā minēto stundas algas likmi aprēķina, dalot attiecīgajai amatpersonai (darbiniekam) noteikto mēnešalgas apmēru ar attiecīgā kalendāra gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī.”

Atbalstīts

10. 14.pantā:

papildināt pirmās daļas trešo teikumu aiz vārda „mēnešalgas” ar vārdiem „ievērojot, ka pedagoģiskā darba apjoms gadā nedrīkst pārsniegt 50 procentus no normatīvajos aktos par pedagogu darba samaksu attiecīgajam pedagoga amatam noteiktās vienai darba likmei atbilstošās darba slodzes (stundās).”;

papildināt pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

15.pants. Speciālās piemaksas
(1)...(8) Prokurors par vienu dežūras dienu saņem piemaksu ģenerālprokurora noteiktajā kārtībā un apmērā, bet ne vairāk kā trīs procentus no šā likuma 6.² panta pirmās daļas 1.punktā noteiktās prokurora mēnešalgas, vai arī prokuroram tiek piešķirts apmaksāts atpūtas laiks citā nedēļas dienā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010. un 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

Tieslietu ministra vietā– aizsardzības ministrs A. Pabriks

Papildināt likuma 15.pantu ar devīto daļu:

„(9) Tiesnesis par darbu nedēļas atpūtas laikā vai svētku dienā saskaņā ar izmeklēšanas tiesnešu darba grafiku saņem piemaksu ne vairāk kā trīs procentu apmērā no šā likuma 6.¹ panta pirmajā daļā noteiktās tiesneša mēnešalgas, vai arī tiesnesim tiek piešķirts apmaksāts atpūtas laiks citā nedēļas dienā.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 15.pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

„(9) Tiesnesis par darbu nedēļas atpūtas laikā vai svētku dienā saskaņā ar izmeklēšanas tiesnešu darba grafiku saņem piemaksu triju procentu apmērā no šā likuma 6.¹ panta pirmajā daļā noteiktās tiesneša mēnešalgas, vai arī viņam tiek piešķirts apmaksāts atpūtas laiks citā nedēļas dienā.”

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšl.nr.19

Atbalstīts

11. Papildināt 15.pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

16.pants. Prēmijas
(1) Amatpersonas (darbiniekus), izņemot šā likuma 5., 6.pantā, 6.¹ panta 12. un 15.punktā, 6.² panta 10.punktā un 13.pantā minētās amatpersonas, var prēmēt šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktajos gadījumos un kārtībā. Prēmiju izmaksai kalendāra gada laikā var izmantot ne vairāk kā 15 procentus no atalgojumam piešķirto līdzekļu apjoma.
(2) Amatpersonām (darbiniekiem), izņemot Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, saskaņā ar ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu reizi gadā var izmaksāt prēmiju, kuras apmērs nedrīkst pārsniegt 120 procentus no mēnešalgas. Valsts tiešās pārvaldes iestādēm prēmijas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets, bet citām valsts vai pašvaldības institūcijām — šo institūciju darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās amatpersonas (institūcijas).
(3) Amatpersonu (darbinieku) ne biežāk kā divas reizes gadā atbilstoši valsts vai pašvaldības institūcijā noteiktajai prēmēšanas kārtībai un kritērijiem var prēmēt par darba kvalitāti un darba ieguldījumu, pildot attiecīgās institūcijas attiecīgajam periodam plānotos uzdevumus vai neparedzētus un ārkārtējus uzdevumus, kā arī par drošsirdīgu un pašaizliedzīgu rīcību, veicot amata (darba, dienesta) pienākumus. Ikreizējās prēmijas apmērs nedrīkst pārsniegt 120 procentus no mēnešalgas.
(4) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi, pirmstiesas izmeklēšanas iestādes amatpersonu, uz kuru attiecas šis likums, kā arī pašvaldības policijas darbinieku papildus šā panta trešajā daļā noteiktajam var prēmēt par tāda nozieguma novēršanu vai atklāšanu, kas radījis vai varēja radīt būtisku kaitējumu, atbilstoši valsts institūcijā noteiktajai prēmēšanas kārtībai un kritērijiem. Ikreizējās prēmijas apmērs nedrīkst pārsniegt 120 procentus no mēnešalgas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010. un 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

Deputātes: L.Čigāne, R.Kārkliņa

Aizstāt 16.panta pirmās daļas otrajā teikumā skaitli „15” ar skaitli „10”.

Deputātes: L.Čigāne, R.Kārkliņa

Aizstāt 16.panta otrajā daļā skaitli „120” ar skaitli „50”.

Deputātes: L.Čigāne, R.Kārkliņa

Izslēgt 16.panta trešo daļu.

Deputātes: L.Čigāne, R.Kārkliņa

Izteikt 16.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Amatpersonas (darbinieku), kura amata (dienesta, darba) pienākumi ir saistīti ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku), var prēmēt par drošsirdīgu un pašaizliedzīgu rīcību, veicot amata (dienesta, darba) pienākumus, vai tāda nozieguma novēršanu vai atklāšanu, kas radījis vai varēja radīt būtisku kaitējumu, atbilstoši valsts institūcijā noteiktajai prēmēšanas kārtībai un kritērijiem. Ikreizējās prēmijas apmērs nedrīkst pārsniegt 25 procentus no mēnešalgas.”

Neatbalstīts

17.pants. Atlaišanas vai atvaļināšanas pabalsts
(1)...
(1¹) Atlaišanas pabalstu amatpersonai (darbiniekam), kuru nodarbina saskaņā ar Darba likumu, izmaksā šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā noteiktajā apmērā un ievērojot šā panta otrās un ceturtās daļas noteikumus, ja darba līgums tiek uzteikts, pamatojoties uz Darba likuma 100.panta piekto daļu, 101.panta pirmās daļas 6. vai 11.punktu.
(2) ...(12).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 17.pantu ar 1.² daļu šādā redakcijā:

„(1²) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatpersonām (darbiniekiem), izbeidzot darba tiesiskās attiecības šā panta pirmajā un 1.¹ daļā minētajos gadījumos, izmaksā atlaišanas pabalstu šā panta pirmajā daļā minētajā apmērā, ņemot vērā to laiku, kuru amatpersona (darbinieks) nepārtraukti ir nostrādājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijā.”

Atbalstīts

12. Papildināt 17.pantu ar 1.² daļu šādā redakcijā:

18.pants. Atvaļinājuma pabalsts
(1) Amatpersona (darbinieks), aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu. Atvaļinājuma pabalstu piešķir vienu reizi kalendāra gadā un izmaksā amatpersonai (darbiniekam), tai pirmo reizi konkrētajā kalendāra gadā aizejot atvaļinājumā. Atvaļinājuma pabalsts netiek pārcelts uz nākamo kalendāra gadu.
(2) Amatpersonas (darbinieki), izņemot šā likuma 5., 6., 6.¹, 6.² un 13.pantā minētās amatpersonas, karavīrus un pašvaldību amatpersonas (darbiniekus), saņem atvaļinājuma pabalstu šādā apmērā:
1) 25 procentu apmērā no mēnešalgas, ja amatpersona (darbinieks) valsts vai pašvaldības institūcijās bijusi nepārtraukti nodarbināta mazāk nekā vienu gadu;
2) 50 procentu apmērā no mēnešalgas, ja amatpersona (darbinieks) valsts vai pašvaldības institūcijās bijusi nepārtraukti nodarbināta no viena gada līdz trim gadiem;
3) 75 procentu apmērā no mēnešalgas, ja amatpersona (darbinieks) valsts vai pašvaldības institūcijās bijusi nepārtraukti nodarbināta no trim līdz pieciem gadiem;
4) 100 procentu apmērā no mēnešalgas, ja amatpersona (darbinieks) valsts vai pašvaldības institūcijās bijusi nepārtraukti nodarbināta vairāk par pieciem gadiem.
(3) Šā likuma 5., 6., 6.¹, 6.² un 13.pantā minētās amatpersonas, kā arī karavīri saņem atvaļinājuma pabalstu vienas mēnešalgas apmērā.
(4) Pašvaldības amatpersonām (darbiniekiem) šā panta pirmajā daļā minēto pabalstu, nepārsniedzot vienas mēnešalgas apmēru, izmaksā pašvaldības domes noteiktajā kārtībā un apmērā.
(5) Ja ar amatpersonu (darbinieku) tiek izbeigtas amata (dienesta, darba) attiecības un tā kārtējā gadā nav izmantojusi ikgadējo atvaļinājumu vai tā daļu un atvaļinājuma pabalstu nav saņēmusi, tai to neizmaksā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

Deputātes: L.Čigāne, R.Kārkliņa

Izteikt 18.panta otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

„(2) Amatpersonas (darbinieki), izņemot šā likuma 5., 6., 6.¹, 6.² un 13.pantā minētās amatpersonas, karavīrus un pašvaldību amatpersonas (darbiniekus), saņem atvaļinājuma pabalstu 25 procentu apmērā no mēnešalgas, ja amatpersona (darbinieks) valsts vai pašvaldības institūcijās bijusi nepārtraukti nodarbināta vismaz piecus gadus.

(3) Šā likuma 5., 6., 6.¹, 6.² un 13.pantā minētās amatpersonas, kā arī karavīri saņem atvaļinājuma pabalstu 25 procentu apmērā no mēnešalgas.

(4) Pašvaldības amatpersonām (darbiniekiem) atvaļinājuma pabalstu, ievērojot šā panta otrajā daļā noteikto maksimālo apmēru un nepārkāpjot minimālo nodarbinātības ilgumu, izmaksā pašvaldības domes noteiktajā kārtībā un apmērā.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

„18.pants. Atvaļinājuma pabalsts

(1) Amatpersona (darbinieks), aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu, ja atbilst citiem šajā pantā noteiktajiem kritērijiem.

(2) Atvaļinājuma pabalstu piešķir vienu reizi kalendāra gadā un izmaksā amatpersonai (darbiniekam), tai pirmo reizi konkrētajā kalendāra gadā aizejot atvaļinājumā. Atvaļinājuma pabalsts netiek pārcelts uz nākamo kalendāra gadu.

(3) Ja ar amatpersonu (darbinieku) tiek izbeigtas amata (dienesta, darba) attiecības un tā kārtējā gadā nav izmantojusi ikgadējo atvaļinājumu vai tā daļu un atvaļinājuma pabalstu nav saņēmusi, tai šo pabalstu neizmaksā.

(4) Amatpersona (darbinieks) saņem atvaļinājuma pabalstu šādā apmērā:

1) ne vairāk kā 30 procentu apmērā no mēnešalgas, ja amata (darba) pienākumu izpildes rezultāti atsevišķās jomās vai visās jomās pārsniedz amatam (darbam) izvirzītās prasības un valsts vai pašvaldības institūcijās tā bijusi nepārtraukti nodarbināta no trim līdz pieciem gadiem;

2) ne vairāk kā 50 procentu apmērā no mēnešalgas, ja amata (darba) pienākumu izpildes rezultāti atsevišķās jomās vai visās jomās pārsniedz amatam (darbam) izvirzītās prasības un valsts vai pašvaldības institūcijās tā bijusi nepārtraukti nodarbināta vairāk par pieciem gadiem;

3) 50 procentu apmērā, ja tās apgādībā ir bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam, ievērojot arī šā panta sestajā daļā noteiktos ierobežojumus.

(5) Šā panta ceturtās daļas 1. un 2.punktā minētajā gadījumā atvaļinājuma pabalstu izmaksā, ja atlīdzībai apstiprināto līdzekļu ietvaros attiecīgo pabalstu valsts vai pašvaldības institūcijas noteiktajā apmērā, bet nepārsniedzot attiecīgo maksimālo apmēru, vienu reizi gadā var izmaksāt visām attiecīgās institūcijas amatpersonām (darbiniekiem), kas aiziet ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā.

(6) Šā panta ceturtās daļas 3.punktā minētajā gadījumā atvaļinājuma pabalstu neizmaksā, ja amatpersonas (darbinieka) amata (darba) izpildes rezultāti pilnībā vai daļēji neatbilst amatam izvirzītajām prasībām. Ja atvaļinājuma pabalsts tiek izmaksāts saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 3.punktu, to neizmaksā atbilstoši attiecīgās daļas 1. un 2.punktam.

(7) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatpersonām (darbiniekiem) piešķir atvaļinājuma pabalstu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijā nepārtraukti nostrādāto laiku.”

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšl.nr.26

Atbalstīts

13. Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

„18.pants. Atvaļinājuma pabalsts

(1) Amatpersona (darbinieks), aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu, ja atbilst citiem šajā pantā noteiktajiem kritērijiem.

(4) Amatpersona (darbinieks) saņem atvaļinājuma pabalstu šādā apmērā:

3) 50 procentu apmērā, ja tās apgādībā ir bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam, ievērojot arī šā panta sestajā daļā noteiktos ierobežojumus.

(7) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatpersonām (darbiniekiem) piešķir atvaļinājuma pabalstu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijā nepārtraukti nostrādāto laiku.”

19.pants. Amatpersonu (darbinieku), izņemot karavīrus, ievainojuma, sakropļojuma vai citāda, pildot amata (dienesta, darba) pienākumus, gūta veselības bojājuma gadījumā vai nāves gadījumā izmaksājamais pabalsts
(1) Amatpersonu (darbinieku), izņemot karavīrus, nāves gadījumā ģimenes loceklis vai persona, kura uzņēmusies amatpersonas (darbinieka) apbedīšanu, saņem vienreizēju pabalstu amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas apmērā. Šā pabalsta piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(2) Ārvalstīs dienējoša diplomāta, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonas (darbinieka) nāves gadījumā viņa ģimene papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam pabalstam saņem vienreizēju pabalstu, kas ir vienāds ar 10 mēnešu algas pabalstiem par dienestu ārvalstīs.
(3) Amatpersonas (darbinieki), izņemot karavīrus, kuras, pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata (dienesta, darba) pienākumus, ir cietušas nelaimes gadījumā un guvušas ievainojumu vai sakropļojumu vai kuru veselībai nodarīts citāds kaitējums (izņemot arodslimību), saņem vienreizēju pabalstu. Veselības bojājumus, sakarā ar kuriem izmaksā minēto pabalstu, tā apmēru, piešķiršanas un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(4) Ja amatpersonu (darbinieku), izņemot karavīrus, amata (dienesta, darba) pienākumi ir saistīti ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) un tās gājušas bojā vai mirušas gada laikā pēc nelaimes gadījuma tajā gūto veselības bojājumu dēļ, šīs amatpersonas (darbinieki) tiek apbedītas par valsts budžeta līdzekļiem un to neatraidāmajiem mantiniekiem izmaksā vienreizēju pabalstu 50 000 latu apmērā. Šā pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību, kā arī apbedīšanas izdevumu apmēru un segšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(5) Šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētos pabalstus Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi piešķir, ja amatpersona cietusi:
1) aizsargājot citu personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības vai valsts intereses no noziedzīgiem un citādiem prettiesiskiem apdraudējumiem;
2) veicot ugunsgrēka dzēšanas darbus, glābšanas darbus vai zemūdens meklēšanas darbus;
3) veicot tiešas robežkontroles funkcijas, kā arī tieši kontrolējot ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas nosacījumu izpildi un atbilstoši tiem turot ārzemniekus apsardzībā, pavadot apsardzes uzraudzībā vai izraidot;
4) veicot ārkārtas situāciju novēršanas un to seku likvidēšanas pasākumus;
5) tieši nodrošinot drošības līdzekļa — apcietinājuma — vai kriminālsoda — brīvības atņemšanas — izpildi;
6) piedaloties speciālajā apmācībā.
(6) Attiecībā uz pašvaldības amatpersonām (darbiniekiem) šajā pantā noteikto pabalstu apmērus un piešķiršanas kārtību, kā arī apbedīšanas izdevumu apmēru un segšanas kārtību nosaka attiecīgās pašvaldības dome. Pašvaldības dome, izvērtējot pašvaldībai pieejamos finanšu līdzekļus un apsverot to izlietošanas lietderību, var noteikt, ka šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētie pabalsti tiek izmaksāti nevis no pašvaldības budžeta, bet gan kā apdrošināšanas atlīdzība. Šādā gadījumā pašvaldība veic attiecīgo pašvaldības amatpersonu (darbinieku) dzīvības apdrošināšanu vai apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009., 15.04.2010. un 14.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2010.)

2. Papildināt 19.pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

„(4¹) Šā panta ceturtajā daļā minētais attiecas arī uz amatpersonu (darbinieku), kura, pildot amata (dienesta, darba) pienākumus komandējumā starptautiskās operācijas rajonā, gājusi bojā vai guvusi ievainojumu (sakropļojumu, kontūziju) kā rezultātā gada laikā mirusi. Šī daļa neattiecas uz karavīriem. Šī daļa attiecībā uz pabalstu sakarā ar nāvi gada laikā pēc ievainojuma gūšanas piemērojama arī pēc amata (dienesta, darba) attiecību izbeigšanās.”

Juridiskais birojs

Izteikt 19.panta nosaukumu šādā redakcijā:

„Amatpersonu (darbinieku), izņemot karavīrus, ievainojuma, sakropļojuma vai citāda gūta veselības bojājuma gadījumā vai nāves gadījumā izmaksājamais pabalsts”.

Atbalstīts

14. 19.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

„Amatpersonu (darbinieku), izņemot karavīrus, ievainojuma, sakropļojuma vai citāda veselības bojājuma gadījumā vai nāves gadījumā izmaksājamais pabalsts”;

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

„(4¹) Šā panta ceturtajā daļā minētais attiecas arī uz amatpersonu (darbinieku), kura, pildot amata (dienesta, darba) pienākumus komandējumā starptautiskas operācijas rajonā, gājusi bojā vai guvusi ievainojumu (sakropļojumu, kontūziju), kura rezultātā gada laikā mirusi. Šī daļa neattiecas uz karavīriem. Šī daļa attiecībā uz pabalstu sakarā ar nāvi gada laikā pēc ievainojuma gūšanas piemērojama arī pēc amata (dienesta, darba) attiecību izbeigšanās.”

22.pants. Amatpersonas (darbinieka) ievainojuma, sakropļojuma vai citāda ar dalību starptautiskajā operācijā saistīta vai komandējumā uz starptautiskās operācijas rajonu gūta veselības bojājuma gadījumā izmaksājamais pabalsts
(1) Amatpersonai (darbiniekam), kura piedalās starptautiskajā operācijā vai nosūtīta komandējumā uz starptautiskās operācijas rajonu un, pildot amata (dienesta, darba) pienākumus, cietusi nelaimes gadījumā un guvusi sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu, bet kurai nav noteikta invaliditāte, izmaksā vienreizēju pabalstu:
1) smaga veselības bojājuma gadījumā — piecu mēnešalgu apmērā;
2) vidēji smaga veselības bojājuma gadījumā — triju mēnešalgu apmērā;
3) viegla veselības bojājuma gadījumā — vienas mēnešalgas apmērā.
(2) Amatpersonai (darbiniekam), kura piedalās starptautiskajā operācijā vai nosūtīta komandējumā uz starptautiskās operācijas rajonu, pildot amata (dienesta, darba) pienākumus, cietusi nelaimes gadījumā un guvusi sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu un kurai noteikta invaliditāte, izmaksā vienreizēju pabalstu:
1) I grupas invalīdam — 20 mēnešalgu apmērā, bet ne vairāk kā 30 000 latu;
2) II grupas invalīdam — 15 mēnešalgu apmērā, bet ne vairāk kā 20 000 latu;
3) III grupas invalīdam — 10 mēnešalgu apmērā, bet ne vairāk kā 10 000 latu.

3. Papildināt 22.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Šā panta otrā daļa piemērojama arī tad, ja invaliditāte tiek noteikta gada laikā no nelaimes gadījuma un amata (dienesta, darba) attiecības jau ir izbeigušās.”

15. Papildināt 22.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Šā panta otrā daļa piemērojama arī tad, ja invaliditāte tiek noteikta gada laikā no nelaimes gadījuma un amata (dienesta, darba) attiecības jau ir izbeigušās.”

33.pants. Zaudējumu vai kaitējuma kompensācija
Ministru kabinets nosaka sakarā ar amatpersonas (darbinieka) dienesta pienākumu izpildi amatpersonas (darbinieka) mantai vai tās ģimenes locekļu (vecāku, vecvecāku, bērna, mazbērna, adoptētā vai adoptētāja, brāļa, māsas vai laulātā) mantai nodarīto zaudējumu vai veselībai nodarītā kaitējuma apmēru un atlīdzināšanas kārtību.

Iekšlietu ministre L.Mūrniece

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:
"Papildināt 33.pantu aiz vārdiem "(vecāku, vecvecāku, bērna, mazbērna, adoptētā vai adoptētāja, brāļa, māsas vai laulātā) mantai" ar vārdiem „tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā””.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 33.pantu ar teikumu šādā redakcijā:

„Šo kompensāciju izmaksā, ja zaudējumi vai kaitējums radies citas personas rīcības rezultātā.”

Neatbalstīts

Atbalstīts

16. Papildināt 33.pantu ar teikumu šādā redakcijā:

„Šo kompensāciju izmaksā, ja zaudējumi vai kaitējums radies citas personas rīcības rezultātā.”

37.pants. Veselības apdrošināšana un apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem
(1) Valsts vai pašvaldības institūcija var apdrošināt amatpersonu (darbinieku) veselību atbilstoši tai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem, bet obligāti apdrošina amatpersonu (darbinieku) veselību vai amatpersonas (darbiniekus) apdrošina pret nelaimes gadījumiem šajā likumā noteiktajos gadījumos. Valsts un pašvaldību institūcijas neapdrošina to amatpersonu (darbinieku) veselību, kurām šajā likumā noteikta apmaksāta veselības aprūpe.
(2) Amatpersonas (darbinieka) veselības apdrošināšanas polises cena nedrīkst pārsniegt normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteikto apmēru. Ja apdrošināšanas polises cena pārsniedz minēto apmēru, amatpersona (darbinieks) sedz cenu starpību.
(3) Valsts un pašvaldību institūcijas apdrošina to amatpersonu (darbinieku) veselību, kuras, veicot amata (dienesta, darba) pienākumus, ir pakļautas reālam dzīvības vai veselības apdraudējumam (riskam). Valsts institūcija apdrošina tiesnešu, prokuroru veselību un to Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu veselību, kuras veic izmeklēšanu un operatīvo darbību, kā arī to tiesu ekspertu, Valsts meža dienesta amatpersonu (darbinieku), Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes valsts vides inspektoru, Valsts probācijas dienesta amatpersonu (darbinieku) veselību, kuras ir pakļautas riskam:
1) piedaloties izmeklēšanas darbībās;
2) uzraugot meža ugunsdrošību, atklājot, ierobežojot un likvidējot meža ugunsgrēkus, kā arī uzraugot medības un meža izmantošanu reglamentējošu normatīvo aktu ievērošanu;
3) veicot zvejas kontroli, vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas valsts kontroli, valsts nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, īpaši aizsargājamo sugu un biotopu, mikroliegumu aizsardzības un izmantošanas kontroli, kā arī radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzību un kontroli;
4) veicot sociālās uzvedības korekcijas pasākumus soda izciešanas vietās, apmeklējot notiesātos brīvības atņemšanas iestādēs;
5) veicot nosacīti notiesāto personu, pirms termiņa no soda atbrīvoto personu, kā arī to personu uzraudzību, pret kurām izbeigts kriminālprocess, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, un īstenojot probācijas programmas;
6) organizējot un vadot kriminālsoda — piespiedu darba — izpildi;
7) organizējot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — sabiedriskā darba — izpildi.
(4) Pašvaldības dome nosaka amatus, kurus ieņemošās amatpersonas (darbinieki) ir pakļautas reālam dzīvības vai veselības apdraudējumam (riskam).
(5) Ārlietu ministrija apdrošina visu diplomātu, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonu (darbinieku) veselību, kā arī apdrošina visus diplomātus, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonas (darbiniekus) pret nelaimes gadījumiem, ja to dienesta vieta ir ārvalstī. Turklāt Ārlietu ministrija apdrošina to diplomātu, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonu (darbinieku) ģimenes locekļu veselību, kuri pārceļas uz attiecīgo dienesta vietu ārvalstī. Apdrošināšanas apmēru nosaka Ārlietu ministrija atbilstoši tai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem.
(6) Specializēto atašeju veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem nodrošina tā valsts institūcija, kura viņus norīkojusi, atbilstoši tai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem.(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009., 14.10.2010. un 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

Deputātes: L.Čigāne, R.Kārkliņa

Izteikt 37.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Amatpersonas (darbinieka) veselības apdrošināšanas polises cena nedrīkst pārsniegt normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteikto apmēru. Amatpersonas (darbinieka), kas nav minēts šā panta trešajā, ceturtajā, piektajā vai sestajā daļā, veselības apdrošināšanas polises cena nedrīkst pārsniegt trešdaļu no normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteiktā apmēra. Ja apdrošināšanas polises cena pārsniedz minēto apmēru, amatpersona (darbinieks) sedz cenu starpību.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 37.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Amatpersonas (darbinieka) veselības apdrošināšanas polises cena nedrīkst pārsniegt normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteikto apmēru. Šā panta trešajā, ceturtajā, piektajā vai sestajā daļā neminētas amatpersonas (darbinieka) veselības apdrošināšanas polises cena nedrīkst pārsniegt pusi no normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteiktā apmēra. Ja apdrošināšanas polises cena pārsniedz minēto apmēru, amatpersona (darbinieks) sedz cenu starpību.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšl.nr.31

Atbalstīts

17. Izteikt 37.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Amatpersonas (darbinieka) veselības apdrošināšanas polises cena nedrīkst pārsniegt normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteikto apmēru. Šā panta trešajā, ceturtajā, piektajā vai sestajā daļā neminētas amatpersonas (darbinieka) veselības apdrošināšanas polises cena nedrīkst pārsniegt pusi no normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteiktā apmēra.Ja apdrošināšanas polises cena pārsniedz minēto apmēru, amatpersona (darbinieks) sedz cenu starpību.”

41.pants. Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums
(1) Amatpersonām (darbiniekiem), izņemot šā panta turpmākajās daļās minētās amatpersonas (darbiniekus), piešķir četras kalendāra nedēļas ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neskaitot svētku dienas. Ja amatpersonai (darbiniekam) noteikta piecu dienu darba nedēļa, tad ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgums ir 20 darba dienas, neskaitot svētku dienas. Ja amatpersonai (darbiniekam) noteikta sešu dienu darba nedēļa, tad ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgums ir 24 darba dienas, neskaitot svētku dienas.

(1¹) Amatpersonai (darbiniekam) un valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Ja amatpersonai (darbiniekam) noteikta piecu dienu darba nedēļa, tad viena no ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par 10 darba dienām pēc kārtas. Ja amatpersonai (darbiniekam) noteikta sešu dienu darba nedēļa, tad viena no ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par 12 darba dienām pēc kārtas.
(1²) Šā panta pirmajā un 1.¹ daļā minētā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanas kārtību reglamentē attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas kompetentā amatpersona (institūcija).
(2) (Izslēgta ar 15.04.2010. likumu)
(3) Karavīram piešķir apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu — 30 kalendāra dienas, neskaitot svētku dienas. Lidotājam, gaisakuģa apkalpē dienošam karavīram, kuģa apkalpē dienošam jūrniekam un sapierim spridzinātājam, kurš veic spridzināšanas darbus, piešķir 40 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu. Pēc katriem pieciem aktīvajā dienestā nepārtraukti nodienētiem gadiem ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pagarina par trim dienām, bet ne vairāk kā par 15 kalendāra dienām kopumā. Nav atļauts ikgadējo atvaļinājumu kompensēt naudā, izņemot gadījumu, kad no profesionālā dienesta atvaļina karavīru, kas nav izmantojis ikgadējo atvaļinājumu. Kompensējot atvaļinājumu naudā, neizmaksā atvaļinājuma pabalstu, nepiešķir uzturdevu natūrā un neizmaksā tās vērtību naudā. Karavīram atvaļināšanas gadā atvaļinājuma kompensāciju aprēķina par laikposmu no gada sākuma līdz atvaļināšanas dienai (par katru nodienēto mēnesi — proporcionāli nodienētajam laikam, ievērojot šīs daļas pirmā un otrā teikuma nosacījumus), ja Militārā dienesta likumā nav noteikts citādi.
(4) Karavīram pirmajā dienesta gadā ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu aprēķina par laikposmu no dienas, kad viņš pieņemts profesionālajā dienestā, līdz kalendāra gada beigām (par katru nodienēto mēnesi — 2,5 dienas). Izņēmuma gadījumā ikgadējo atvaļinājumu var pārcelt uz nākamo gadu, bet ne vairāk kā divus gadus pēc kārtas.
(5) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu — 30 kalendāra dienas, neskaitot svētku dienas, un par šo laiku izmaksā vidējo izpeļņu un uzturdevas kompensāciju. Pēc katriem pieciem izdienas gadiem Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pagarina par trim kalendāra dienām, bet ne vairāk kā par 15 kalendāra dienām kopumā.
(6) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi pirmajā dienesta gadā ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu aprēķina par laikposmu no dienas, kad tā pieņemta dienestā, līdz kalendāra gada beigām un piešķir pēc nepārtraukti nodienētiem vismaz sešiem mēnešiem vai arī pārceļ uz nākamo gadu.
(7) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un karavīriem ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu var piešķirt pa daļām. Viena no atvaļinājuma daļām nedrīkst būt īsāka par 14 kalendāra dienām. Nav pieļaujams ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu sadalīt vairāk kā trijās daļās.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 41.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Amatpersonām (darbiniekiem), izņemot šā panta turpmākajās daļās minētās amatpersonas (darbiniekus), piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šā atvaļinājuma piešķiršanai piemēro Darba likuma normas. Ja ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu izmanto pa daļām, viena no atvaļinājuma daļām nedrīkst būt īsāka par Darba likumā noteikto, bet, atlikušo daļu piešķirot pa daļām, ievēro šādus noteikumus:

1) aizliegts palielināt apmaksājamo darbdienu skaitu, izņemot likumā noteiktos gadījumus, kad atvaļinājums ir pagarināms;

2) katra daļa nedrīkst būt īsāka par vienu kalendāra nedēļu, izņemot gadījumus, kad institūcija vai amatpersona, kas piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, atļāvusi ikgadējā atvaļinājuma attiecīgo daļu izmantot pa dienām, nepalielinot saskaņā ar likumu apmaksājamo darbdienu skaitu.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt 41.panta 1.¹ un 1.² daļu.

Atbalstīts

18. 41.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

1) aizliegts palielināt apmaksājamo darbdienu skaitu, izņemot likumā noteiktos gadījumus, kad atvaļinājums ir pagarināms;

izslēgt 1.¹ un 1.² daļu;

(8) Tiesnesim un prokuroram piešķir ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu — piecas kalendāra nedēļas.
(9) Tiesnesim un prokuroram pēc katriem pieciem tiesneša vai prokurora amatā nostrādātiem gadiem ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pagarina par trim kalendāra dienām, bet ne vairāk kā par 15 kalendāra dienām kopumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010., 14.10.2010. un 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

Tieslietu ministra vietā– aizsardzības ministrs A. Pabriks

Izteikt 41.panta astoto daļu šādā redakcijā:

„(8) Tiesnesim un prokuroram piešķir ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu – piecas kalendāra nedēļas, neskaitot svētku dienas.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 41.panta astoto daļu šādā redakcijā:

„(8) Tiesnesim un prokuroram piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu – piecas kalendāra nedēļas, neskaitot svētku dienas. Atvaļinājuma dalīšanai piemēro šā panta pirmajā daļā ietvertos nosacījumus.”

Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšl.nr.35

Atbalstīts

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

42.pants. Apmaksātais papildatvaļinājums
(1) Amatpersonai (darbiniekam) piešķir Darba likumā noteikto obligāti piešķiramo papildatvaļinājumu. Papildus tam amatpersonai (darbiniekam), izņemot tiesnešus, prokurorus, kā arī šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā minētās amatpersonas (darbiniekus), var piešķirt apmaksātu papildatvaļinājumu līdz 10 darba dienām pēc pilna ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanas. Papildatvaļinājumu var izmantot laikposmā līdz nākamajam ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam. Papildatvaļinājuma piešķiršanas kritērijus, tiem atbilstošo papildatvaļinājuma dienu skaitu un papildatvaļinājuma piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(2) Karavīram papildatvaļinājumu piešķir šā panta trešajā, ceturtajā, piektajā un astotajā daļā noteiktajos gadījumos.
(3) Karavīram ambulatorās ārstēšanās un atveseļošanās nolūkam piešķir papildatvaļinājumu uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja viņš, dienesta pienākumus pildot, guvis ievainojumu (traumu, kontūziju) vai smagu slimību. Papildatvaļinājumu piešķir, pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinumu.
(4) Karavīram var piešķirt apmaksātu papildatvaļinājumu starptautiskās operācijas laikā, ja viņš tajā piedalās ilgāk par četriem mēnešiem. Papildatvaļinājums nedrīkst pārsniegt 30 kalendāra dienas, rēķinot 2,5 dienas par mēnesi, un tā laikā karavīrs saņem mēnešalgu un 50 procentus no viņam noteiktās piemaksas par piedalīšanos starptautiskajā operācijā proporcionāli papildatvaļinājuma ilgumam. Karavīram tiek segti ceļa izdevumi, viņam dodoties uz Latviju vai dienesta vietu ārvalstī un atpakaļ uz starptautiskās operācijas rajonu, kā arī viesnīcas (naktsmītnes) izdevumi, ja tādi ceļošanas laikā radušies. Ceļa un viesnīcas (naktsmītnes) izdevumi tiek segti atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi.
(5) Karavīram piešķir 20 kalendāra dienas ilgu apmaksātu papildatvaļinājumu pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas pastāvīgajā dienesta vietā. Šajā laikā karavīrs saņem arī mēnešalgu. Papildatvaļinājumu karavīram piešķir ne vēlāk kā mēneša laikā pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas. Papildatvaļinājumā neieskaita laiku, kas pavadīts, ārstējoties no starptautiskajā operācijā gūtajiem ievainojumiem vai slimības, kā arī rehabilitācijas periodu.
(6) Diplomātam, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonai (darbiniekam) var piešķirt apmaksātu papildatvaļinājumu, kura ilgumu atkarībā no dienesta apstākļiem nosaka Ārlietu ministrija.
(7) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, ja tai ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 18 gadiem vai bērns invalīds, kalendāra gada laikā pēc pašas vēlēšanās piešķir trīs darba dienas ilgu papildatvaļinājumu, izmaksājot vidējo izpeļņu un uzturdevas kompensāciju.
(8) Karavīram, kā arī Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi likumā noteiktajos gadījumos papildatvaļinājumu var piešķirt arī kā apbalvojumu. Šāda papildatvaļinājuma ilgums nedrīkst pārsniegt 10 dienas.
(9) Pašvaldības amatpersonai (darbiniekam), ievērojot šā panta pirmās daļas pirmo, otro un trešo teikumu, apmaksāta papildatvaļinājuma piešķiršanas kritērijus, tiem atbilstošo papildatvaļinājuma dienu skaitu un papildatvaļinājuma piešķiršanas kārtību nosaka attiecīgās pašvaldības dome.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010., 14.10.2010. un 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā

01.01.2011.)

Iekšlietu ministre L.Mūrniece

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Papildināt 42.pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

„(10) Piešķirtā papildatvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad darba (dienesta) tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un amatpersona (darbinieks) piešķirto papildatvaļinājumu nav izmantojis.””.

Atbalstīts

19. Papildināt 42.pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

44.pants. Mācību atvaļinājums
(1) Amatpersonai (darbiniekam), kas, nepārtraucot amata (dienesta, darba) pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās valsts akreditētā izglītības iestādē vai ārvalsts mācību iestādē, kuras izdotie diplomi tiek atzīti Latvijā, lai iegūtu amata (dienesta, darba) pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, studiju gala pārbaudījumu un valsts pārbaudījumu kārtošanai (arī tādēļ, lai varētu sagatavoties šiem pārbaudījumiem, izstrādāt un aizstāvēt bakalaura, maģistra, kvalifikācijas, promocijas darbu vai diplomdarbu) piešķir mācību atvaļinājumu līdz 20 darba dienām gadā, saglabājot mēnešalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, diplomātisko rangu, piemaksu par izdienu un uzturdevas kompensāciju. Darbiniekam, kuram noteikta akorda alga, mācību atvaļinājumu piešķir, izmaksājot vidējo izpeļņu. Par vienu un to pašu studiju gala pārbaudījumu vai valsts pārbaudījumu kārtošanu nav pieļaujama atkārtota mācību atvaļinājuma piešķiršana.
(2) Ja amatpersonai (darbiniekam), kas, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās valsts akreditētā izglītības iestādē vai ārvalsts mācību iestādē, kuras izdotie diplomi tiek atzīti Latvijā, lai iegūtu amata (dienesta, darba) pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, tas ir nepieciešams un amata (dienesta, darba) apstākļi to pieļauj, tai var piešķirt apmaksātu mācību atvaļinājumu līdz 10 darba dienām semestra pārbaudījumu kārtošanai vai promocijas darba izstrādei, saglabājot mēnešalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, diplomātisko rangu, piemaksu par izdienu un uzturdevas kompensāciju. Darbiniekam, kuram noteikta akorda alga, mācību atvaļinājumu piešķir, izmaksājot vidējo izpeļņu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.2010. likumu, kas stājas spēkā 28.04.2010.)

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 44. pantu ar trešodaļu šādā redakcijā:

"(3) Ja amatpersonai (darbiniekam), kas, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās starptautiski atzītos profesionālās sertifikācijas kursos, kuru profesionālo kvalifikāciju apliecinošie sertifikāti tiek atzīti arī Latvijā, lai iegūtu amata (dienesta, darba) pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, tas ir nepieciešams un amata (dienesta, darba) apstākļi to pieļauj, tai var piešķirt apmaksātu mācību atvaļinājumu līdz 10 darba dienām gadā kvalifikācijas līmeņa vai kursa gala pārbaudījumu kārtošanai, saglabājot mēnešalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, diplomātisko rangu, piemaksu par izdienu un uzturdevas kompensāciju. Darbiniekam, kuram noteikta akorda alga, mācību atvaļinājumu piešķir, izmaksājot vidējo izpeļņu. Par vienu un to pašu kvalifikācijas līmeņa vai kursa gala pārbaudījumu kārtošanu nav pieļaujama atkārtota mācību atvaļinājuma piešķiršana."

Atbalstīts

20. Papildināt 44. pantu ar trešodaļu šādā redakcijā:

Pārejas noteikumi

1...2.².

2.³ Ministru kabinets līdz 2011.gada 1.martam izstrādā likumprojektu un sāk nepieciešamās konsultācijas par Latvijas Bankas amatpersonu (darbinieku) atlīdzības regulējuma iekļaušanu likumā, risinot svarīgākos atlīdzības jautājumus (piemēram, solidaritātes princips un tā piemērošanas noteikumi, atklātības princips un tā piemērošanas noteikumi, padomes locekļu mēnešalga, citu šīs institūcijas darbinieku mēnešalgas noteikšanas galvenie principi, likumā noteikto atlīdzības veidu kataloga piemērošana ar detalizētiem nosacījumiem vai bez tiem) un nodrošinot Latvijas Bankai pietiekamas patstāvības garantijas. Likumprojekts Saeimai iesniedzams līdz 2011.gada 1.jūnijam.

(16.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

Finanšu ministrs A.Vilks

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šāda redakcijā:

„Aizstāt pārejas noteikumu 2³.punktā ciparu un vārdu „l.jūnijam" ar
ciparu un vārdu „1.septembrim".

Neatbalstīts

8.³ 2011.gadā valsts un pašvaldību institūciju vadītāji nolūkā nodrošināt kompetentāko amatpersonu (darbinieku), izņemot šā likuma 5., 5.¹, 6., 6.¹ pantā, 6.² panta pirmās daļas 10.punktā un 13.pantā minētās amatpersonas (darbiniekus) motivēšanu, var amatpersonai (darbiniekam) noteikt piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti ne vairāk kā 30 procentu apmērā no mēnešalgas. Amatpersonu (darbinieku) skaits, kurām var noteikt piemaksu, nedrīkst pārsniegt 10 procentus no to attiecīgās institūcijas amatpersonu (darbinieku) kopējā skaita, uz kurām attiecas šis likums.

(14.10.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

8.⁴ 2011.gadā Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai tieslietu ministrs nolūkā nodrošināt kompetentāko un smagāk noslogoto tiesnešu motivēšanu var atbilstoši Tieslietu padomes noteiktajām vadlīnijām un kārtībai noteikt tiesnesim piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti ne vairāk kā 30 procentu apmērā no mēnešalgas. To tiesnešu skaits, kuriem var noteikt piemaksu, nedrīkst pārsniegt 10 procentus no attiecīgajā tiesu līmenī strādājošo tiesnešu skaita. Šis punkts neattiecas uz Satversmes tiesu un Augstākās tiesas priekšsēdētāju.

(16.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

Deputātes: L.Čigāne, R.Kārkliņa

Izslēgt pārejas noteikumu 8.³un 8.⁴ punktu.

Atbalstīts

21. Izslēgt pārejas noteikumu 8.³un 8.⁴ punktu.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un
darbinieku atlīdzības likuma
1.pielikums

39. Sociālais darbs
Šajā saimē ietilpst amati, kas saistīti ar sociālo aprūpi un rehabilitāciju noteiktās sabiedrības grupās.

Deputāte L.Liepiņa

Izteikt likuma 1. pielikuma 39. punktu šādā redakcijā:

39. Sociālais darbs

Šajā saimē ietilpst amati saistīti ar sociālo darbu ar indivīdiem, grupām, organizācijām un kopienām un palīdz risināt sociālās problēmas, mazināt sociālo grupu izslēgtību un uzlabot sociālo pakalpojumu kvalitāti sociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes jomā.

Atbalstīts

redakcionāli precizēts

22. Izteikt 1.pielikuma 39.punktu šādā redakcijā:

„39. Sociālais darbs

Šajā saimē ietilpst amati, kas saistīti ar sociālo darbu ar indivīdiem, grupām, organizācijām un kopienām un palīdz risināt sociālās problēmas, mazināt sociālo grupu izslēgtību un uzlabot sociālo pakalpojumu kvalitāti sociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes jomā.”

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un
darbinieku atlīdzības likuma
2.pielikums

Amatu saimei (apakšsaimei) atbilstošā minimālā un maksimālā mēnešalgu grupa

Amatu saimes (apakšsaimes) numurs	Minimālā mēnešalgu grupa	Maksimālā mēnešalgu grupa
1	11	16
2	5	12
3	1	12
4	4	12
5.1	8	15
5.2	5	12
5.3	4	12
5.4	7	15
6	5	11
7	8	14
8	6	9
9	6	12
10	7	13
11.1	8	13
11.2	8	11
11.3	10	13
11.4	5	12
12.1	7	13
12.2	8	15
13	1	9
14	5	13
15	6	13
16	9	11
17	7	10
18.1	7	12
18.2	6	12
18.3	4	11
18.4	4	9
18.5	6	12
18.6	5	12
19.1	7	9
19.2	8	10
19.3	9	15
19.4	7	13
19.5	6	12
19.6	6	10
20	7	14
21	6	16
22.1	7	13
22.2	5	10
23	4	12
24	7	11
25	8	16
26.1	6	13
26.2	5	11
26.3	5	14
27	6	10
28.1	9	13
28.2	6	13
28.3	8	11
28.4	6	14
29	10	11
30	6	13
31	6	11
32	8	13
33	6	10
34	4	11
35	7	13
36	7	14
37	6	13
38	3	7
39	3	10
40	7	12
41	5	7
42.1	7	8
42.2	8	9
42.3	8	9
43	6	11
44	7	15
45	7	11
46	7	10
47	8	14
48	6	10
49	6	12
50	6	13
51	7	13
52	9	11
53.1	7	13
53.2	7	14
53.3	6	8
54	9	15
55	8	12

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Svītrot likuma 2.pielikuma aili "Minimālā mēnešalgu grupa".

Deputāte L.Liepiņa

Izteikt 2.pielikuma tabulas aili sadaļai Amatu saimes (apakšsaimes) numurs 39 šādā redakcijā: Amatu saimei (apakšsaimei) atbilstošā minimālā un maksimālā mēnešalgu grupa

Amatu saimes (apakš-saimes) numurs	Minimālā mēnešalgu grupa	Maksimālā mēnešalgu grupa
39	7	11

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 2.pielikuma tabulas ailes „Amatu saimes (apakšsaimes) numurs” 39.pozīciju šādā redakcijā:

Neatbalstīts

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšl.nr.43

Atbalstīts

23. Izteikt 2.pielikuma tabulas ailes „Amatu saimes (apakšsaimes) numurs” 39.pozīciju šādā redakcijā:

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.