Drukāt    Aizvērt

2011.gada 22.martā

 

 9/4 -2-25-2011

 

Saeimas Prezidijam

 

                Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz iekļaut Saeimas plenārsēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” (reģ.nr.248/Lp10; atzīts par steidzamu) izskatīšanai 2. lasījumā.

 

Pielikumā: likumprojekts 2. lasījumam un priekšlikumu apkopojums.

 

 

  Cieņā

  komisijas priekšsēdētāja                                                                          Ingrīda Circene


Likumprojekts 2. lasījumam

21.03.2011.

(atzīts par steidzamu)

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

 

 

Priekšlikumi likumprojektam

„Grozījumi likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””

(reģ.nr.248/Lp10)

 

 

Spēkā esošā likuma redakcija

1. lasījuma redakcija

Nr.

p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

(16)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 2. lasījumam

 

Izdarīt likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10.nr.; 1997, 14.nr.; 1998, 15.nr.; 1999, 8.nr.; 2001, 14.nr.; 2004, 8.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Izdarīt likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10.nr.; 1997, 14.nr.; 1998, 15.nr.; 1999, 8.nr.; 2001, 14.nr.; 2004, 8.nr.) šādus grozījumus:

 

 

2.pants. (1) Par komunistiskā režīma politiski represētām personām atzīstami esošie un bijušie Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas un Polijas pilsoņi un līdz 1940.gada 17.jūnijam Latvijā legāli iebraukušie un pastāvīgi dzīvojušie iedzīvotāji, kā arī šo personu pēcnācēji (izņemot personas, kas iebraukušas Latvijā saskaņā ar Latvijas un PSRS 1939.gada 5.oktobra Savstarpējās palīdzības paktu), latvieši un lībieši (līvi), kuri tika represēti Latvijas teritorijā vai ārpus tās, kā arī Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, kuri pēc 1945.gada 8.maija tika represēti Latvijas teritorijā, ja viņi šā likuma 1.pantā minēto iemeslu dēļ laika posmā līdz 1991.gada 21.augustam:

1) nogalināti vai miruši represiju rezultātā;

2) apcietināti, ieslodzīti cietumos, koncentrācijas, PSRS filtrācijas (pārbaudes) un labošanas darbu nometnēs vai piespiedu kārtā ievietoti iestādēs, kur viņiem tika piemēroti medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts Boriss Cilevičs

 

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

Papildināt 2.panta pirmo daļu pēc vārdiem „Latvijas teritorijā” ar vārdiem „vai ārpus tās”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

3) izsūtīti, nometināti vai pārvietoti no pastāvīgās dzīvesvietas (izņemot personas, kas tika evakuētas vai pārvietotas no frontes joslām vai karadarbības apdraudētajām teritorijām, bēgļus un kara laikā darba dienestam pakļautās pilngadīgās personas), dzimuši izsūtījumā vai nometinājumā - ja viens no vecākiem vai abi vecāki bija izsūtīti vai atradās nometinājumā - pēc vecāku noņemšanas no speckomandantūras uzskaites līdz tam brīdim, kad tika saņemta atļauja atgriezties Latvijā, bet ne vēlāk kā gadu no dienas, kad vecāki tika noņemti no speckomandantūras uzskaites.

 

 

2.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts Igors Pimenovs

 

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Izslēgt 2.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus „personas, kas tika evakuētas vai pārvietotas no frontes joslām vai karadarbības apdraudētajām teritorijām””.

 

 

Neatbalstīts

 

3.pants. (2) Politiski represētās personas apliecību izsniedz, pamatojoties uz:

1) reabilitācijas apliecību, kas izsniegta saskaņā ar Latvijas Republikas 1990.gada 3.augusta likumu "Par nelikumīgi represēto pilsoņu reabilitāciju", Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidija 1989.gada 8.jūnija dekrētu "Par četrdesmitajos un piecdesmitajos gados no Latvijas PSR teritorijas izsūtīto pilsoņu reabilitāciju" un Latvijas PSR Ministru padomes 1988.gada 2.novembra lēmumu nr.350 "Par pilsoņu nepamatotu administratīvu izsūtīšanu no Latvijas PSR 1949.gadā";

2) Iekšlietu ministrijas izsniegtu dokumentu par personas administratīvu izsūtīšanu no Latvijas teritorijas vai par tās dzimšanu ieslodzījumā, izsūtījumā vai nometinājumā ārpus Latvijas teritorijas;

 

 

 

 

 

 

 

3) Latvijas Valsts arhīvu vai citu valstu arhīvu izsniegtu dokumentu par personas atrašanos PSRS filtrācijas (pārbaudes) vai labošanas darbu nometnē un Tieslietu ministrijas atzinumu;

 

1.Izslēgt 3.panta otrās daļas 3.punktā vārdus "un Tieslietu ministrijas atzinumu".

 

3.

Saeimas Juridiskais birojs

 

Izteikt likumprojekta 1.pantu šādā redakcijā:

“1.Izteikt 3.panta otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) Latvijas Nacionālā arhīva vai citu valstu arhīvu izsniegtu dokumentu par personas atrašanos PSRS filtrācijas (pārbaudes) vai labošanas darbu nometnē;”.

 

 

Atbalstīts

1. 3.panta otrajā daļā:

izteikt  3.punktu šādā redakcijā:

“3) Latvijas Nacionālā arhīva vai citu valstu arhīvu izsniegtu dokumentu par personas atrašanos PSRS filtrācijas (pārbaudes) vai labošanas darbu nometnē;”;

4) prokuratūras izsniegtu dokumentu par personas nāvi politisko represiju rezultātā;

 

 

 

 

 

 

5) Latvijas Republikas tiesas spriedumu par politiskās represijas fakta konstatēšanu un reabilitāciju gadījumos, kad Latvijas Valsts arhīvos vai citu valstu arhīvos dokumenti par politiskās represijas faktu nav saglabājušies vai vispār gājuši zudumā.

 

 

4.

Saeimas Juridiskais birojs

 

Aizstāt likuma 3.panta otrās daļas 5.punktā vārdus “Latvijas Valsts arhīvos” ar vārdiem “Latvijas Nacionālajā arhīvā”.

 

 

Atbalstīts

aizstāt  5.punktā vārdus “Latvijas Valsts arhīvos” ar vārdiem “Latvijas Nacionālajā arhīvā”.

 

 

4.pants. (1) Par nacistiskā režīma politiski represētām personām atzīstami Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilsoņi un līdz 1940.gada 17.jūnijam Latvijā legāli iebraukušie un pastāvīgi dzīvojušie iedzīvotāji, kā arī šo personu pēcnācēji (izņemot personas, kas iebraukušas Latvijā saskaņā ar Latvijas un PSRS 1939.gada 5.oktobra Savstarpējās palīdzības paktu), ja viņi šā likuma 1.pantā minēto iemeslu dēļ laika posmā no 1941.gada 22.jūnija līdz 1945.gada 8.maijam Latvijas teritorijā vai ārpus tās:

1) nogalināti vai miruši represiju rezultātā;

2) ieslodzīti cietumos, geto, koncentrācijas un labošanas darbu nometnēs;

 

 

5.

Deputāts Boriss Cilevičs

 

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

 

Papildināt 4.panta pirmo daļu pēc teksta iekavās ar vārdiem „un Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji”.

 

Neatbalstīts

 

3) nometināti vai pārvietoti no pastāvīgās dzīvesvietas (izņemot personas, kas tika evakuētas vai pārvietotas no frontes joslām vai karadarbības apdraudētajām teritorijām, bēgļus un kara laikā darba dienestam pakļautās pilngadīgās personas), dzimuši nometinājumā, ja viens no vecākiem vai abi vecāki atradās nometinājumā;

 

 

6.

Deputāts Igors Pimenovs

 

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Izslēgt 4.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus „personas, kas tika evakuētas vai pārvietotas no frontes joslām vai karadarbības apdraudētajām teritorijām”.”

 

 

Neatbalstīts

 

4) izsūtīti piespiedu darbos uz Vāciju nacistiskā režīma 1942. un 1943.gada akciju laikā.

 

 

7.

Deputāts Boriss Cilevičs

 

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

Izslēgt 4.panta pirmās daļas „4.punktā skaitļus un vārdus „1942. un 1943.gada akciju”.

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

5.pants.

(2) Politiski represētās personas apliecību izsniedz, pamatojoties uz:

 

 

 

 

 

 

1) Latvijas Valsts arhīvu vai citu valstu arhīvu vai oficiālu valsts iestāžu dokumentu un Tieslietu ministrijas atzinumu;

 

2.Izslēgt 5.panta otrās daļas 1.punktā vārdus "un Tieslietu ministrijas atzinumu".

 

8.

 

 

 

 

 

 

 

9.

Saeimas Juridiskais birojs

 

Aizstāt likuma 5.panta otrās daļas 1.punktā vārdus “Latvijas Valsts arhīvu” ar vārdiem “Latvijas Nacionālā arhīva”.

 

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt likumprojekta 2.pantu šādā redakcijā:

„2. Izteikt 5.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„1) Latvijas Nacionālā arhīva, citu valstu arhīvu vai oficiālu valsts iestāžu dokumentu;””.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts, iekļauts komisijas pr.nr.9

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2. 5.panta otrajā daļā:

izteikt  1.punktu šādā redakcijā:

„1) Latvijas Nacionālā arhīva, citu valstu arhīvu vai oficiālu valsts iestāžu dokumentu;”;

2) Latvijas Republikas tiesas spriedumu par politiskās represijas fakta konstatēšanu gadījumos, kad Latvijas Valsts arhīvos vai citu valstu arhīvos dokumenti par politiskās represijas faktu nav saglabājušies vai vispār gājuši zudumā.

 

 

 

10.

Saeimas Juridiskais birojs

 

Aizstāt likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā vārdus “Latvijas Valsts arhīvos” ar vārdiem “Latvijas Nacionālajā arhīvā”.

 

Atbalstīts

aizstāt 2.punktā vārdus “Latvijas Valsts arhīvos” ar vārdiem “Latvijas Nacionālajā arhīvā”.

 

11.pants. (1) Politiski represētās personas statusu piešķir vietējā pašvaldība, kas veikusi attiecīgās personas reģistrāciju dzīvesvietā.

(2) Latvijas pilsoņiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstīs, politiski represētās personas statusu piešķir Tieslietu ministrija.

(3) Iesniegto materiālu iepriekšējai izskatīšanai izveidojama komisija, kurā iekļaujami politiski represēto personu sabiedrisko organizāciju pārstāvji.

3.Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

11.pants. (1) Politiski represētās personas statusu piešķir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersona. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersonas lēmumu var apstrīdēt pārvaldes priekšniekam. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

11.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece

 

Papildināt likuma 11.panta pirmo daļu pēc vārdiem „Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersona” ar vārdiem  trīs mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.”

Neatbalstīts

3.Izteikt 11. un 12.pantu šādā redakcijā:

11.pants. (1) Politiski represētās personas statusu piešķir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersona. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersonas lēmumu var apstrīdēt pārvaldes priekšniekam. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

  (2) Pirms lēmuma pieņemšanas par politiski represētās personas statusa piešķiršanu vai atņemšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pieprasa konsultatīvās padomes viedokli. Konsultatīvās padomes nolikumu izdod un personālsastāvu apstiprina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks. Konsultatīvajā padomē iekļaujami politiski represēto personu biedrību pārstāvji. Konsultatīvās padomes viedoklim ir ieteikuma raksturs.”

 

12.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece

 

Izteikt 11.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Nepieciešamības gadījumā Latvijas Politiski represēto apvienība sniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei konsultācijas un priekšlikumus politisko represiju jautājumos.”

 

Red.prec.

 

 

Neatbalstīts

  (2) Pirms pieņemt lēmumu par politiski represētās personas statusa piešķiršanu vai atņemšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pieprasa konsultatīvās padomes viedokli. Konsultatīvās padomes nolikumu izdod un personālsastāvu apstiprina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks. Konsultatīvajā padomē iekļaujami politiski represēto personu biedrību pārstāvji. Konsultatīvās padomes viedoklim ir ieteikuma raksturs.

 

12.pants. Šā likuma izpildei Ministru kabinets izdod noteikumus, nosakot politiski represēto personu apliecību uzskaiti, izsniegšanas un izmantošanas kārtību, kā arī politiski represēto personu uzskaites kārtību pašvaldībās un valsts mērogā.

 

4.Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

12.pants. Ministru kabinets nosaka politiski represēto personu apliecību izsniegšanas, uzskaites un izmantošanas kārtību.”

 

 

13.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece

 

Izteikt likumprojekta 4.pantu šādā redakcijā:

 

„4. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

12.pants. Ministru kabinets nosaka politiski represēto personu statusa piešķiršanas kārtību, kā arī apliecību izsniegšanas, uzskaites un izmantošanas kārtību.””

 

Neatbalstīts

 12.pants. Ministru kabinets nosaka politiski represēto personu apliecību izsniegšanas, uzskaites un izmantošanas kārtību.”

 

 

Pārejas noteikumi

 

 

5.Papildināt pārejas noteikumus ar 7.punktu šādā redakcijā:

 „7. Administratīvajās lietās, kas pašvaldībā vai Tieslietu ministrijā ir uzsāktas līdz  2011.gada 31.decembrim, lēmumu par politiski represētās personas statusa piešķiršanu pieņem vietējā pašvaldība, kas veikusi attiecīgās personas reģistrāciju dzīvesvietā, vai Tieslietu ministrija, ja Latvijas pilsoņu pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstīs.”

 

14.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

15.

Saeimas Juridiskais birojs

 

Izteikt pirmajā lasījumā atbalstīto pārejas noteikumu 7.punktu šādā redakcijā:

“7. Administratīvās lietas par politiski represētās personas statusa piešķiršanu (tai skaitā lietas par lēmuma par politiski represētās personas statusa piešķiršanu atcelšanu), kas pašvaldībā vai Tieslietu ministrijā uzsāktas līdz 2011.gada 31.decembrim, izskata attiecīgā pašvaldība vai attiecīgi Tieslietu ministrija.”

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt pirmajā lasījumā atbalstīto pārejas noteikumu 7.punktu šādā redakcijā:

“7. Administratīvās lietas par politiski represētās personas statusa piešķiršanu (tai skaitā lietas par lēmuma par politiski represētās personas statusa piešķiršanu atcelšanu), kas pašvaldībā vai Tieslietu ministrijā uzsāktas līdz 2011.gada 30.jūnijam, izskata attiecīgā pašvaldība vai attiecīgi Tieslietu ministrija.”

 

 

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas pr.nr.15

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

4.Papildināt pārejas noteikumus ar 7.punktu šādā redakcijā:

„7. Administratīvās lietas par politiski represētās personas statusa piešķiršanu (tai skaitā lietas par lēmuma par politiski represētās personas statusa piešķiršanu atcelšanu), kas pašvaldībā vai Tieslietu ministrijā uzsāktas līdz 2011.gada 30.jūnijam, izskata attiecīgā pašvaldība vai attiecīgi Tieslietu ministrija.”

 

Likums stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

 

 

16.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt norādi par likumprojekta spēkā stāšanos šādā redakcijā:

„Likums stājas spēkā 2011.gada 1.jūlijā”.

Atbalstīts

Likums stājas spēkā 2011.gada 1.jūlijā.


 

 

Likumprojekts 2.lasījumam

21.03.2011.

(atzīts par steidzamu)

 

 

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

 

 

Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”

 

 

Izdarīt likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10.nr.; 1997, 14.nr.; 1998, 15.nr.; 1999, 8.nr.; 2001, 14.nr.; 2004, 8.nr.) šādus grozījumus:

 

1. 3.panta otrajā daļā:

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3) Latvijas Nacionālā arhīva vai citu valstu arhīvu izsniegtu dokumentu par personas atrašanos PSRS filtrācijas (pārbaudes) vai labošanas darbu nometnē;”;

aizstāt 5.punktā vārdus “Latvijas Valsts arhīvos” ar vārdiem “Latvijas Nacionālajā arhīvā”.

 

2. 5.panta otrajā daļā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1) Latvijas Nacionālā arhīva, citu valstu arhīvu vai oficiālu valsts iestāžu dokumentu;”;

aizstāt 2.punktā vārdus “Latvijas Valsts arhīvos” ar vārdiem “Latvijas Nacionālajā arhīvā”.

 

3. Izteikt 11. un 12.pantu šādā redakcijā:

11.pants. (1) Politiski represētās personas statusu piešķir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersona. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersonas lēmumu var apstrīdēt pārvaldes priekšniekam. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Pirms pieņemt lēmumu par politiski represētās personas statusa piešķiršanu vai atņemšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pieprasa konsultatīvās padomes viedokli. Konsultatīvās padomes nolikumu izdod un personālsastāvu apstiprina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks. Konsultatīvajā padomē iekļaujami politiski represēto personu biedrību pārstāvji. Konsultatīvās padomes viedoklim ir ieteikuma raksturs.

12.pants. Ministru kabinets nosaka politiski represēto personu apliecību izsniegšanas, uzskaites un izmantošanas kārtību.”

 

4. Papildināt pārejas noteikumus ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7. Administratīvās lietas par politiski represētās personas statusa piešķiršanu (tai skaitā lietas par lēmuma par politiski represētās personas statusa piešķiršanu atcelšanu), kas pašvaldībā vai Tieslietu ministrijā uzsāktas līdz 2011.gada 30.jūnijam, izskata attiecīgā pašvaldība vai attiecīgi Tieslietu ministrija.”

 

Likums stājas spēkā 2011.gada 1.jūlijā.

Izvērst Oriģinālais dokumenta saturs
Savērst Oriģinālais dokumenta saturs

2.las.Par politiski.doc - 2.las.Par politiski.doc

Start time: 25.02.2020 20:01:29 After doc accessing: 25.02.2020 20:01:29 After doc copying: 25.02.2020 20:01:29 End time: 25.02.2020 20:01:29 Doc created: 22.03.2011 15:17:26 Doc last mod: 22.03.2011 15:24:49 Doc manual: