2011. gada 12. janvārī Nr.9/3 –2-2-2011
Saeimas Prezidijam
Juridiskā komisija iesniedz izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.
Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51. pantu, Juridiskā komisija lūdz grozīt 2011. gada 13. janvāra Saeimas sēdes darba kārtību un lemt par šā likumprojekta nodošanu komisijai.
Juridiskā komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 86. panta trešo daļu, Juridiskā komisija lūdz izskatīt likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.
Juridiskā komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.
Pielikumā: 1) likumprojekts uz 1lapas;
2) anotācija uz 2 lapām.
Komisijas priekšsēdētāja I.Čepāne
Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādu grozījumu:
papildināt kodeksa pārejas noteikumus ar 18. punktu šādā redakcijā:
„18. Līdz 2011. gada 31. decembrim naudas sodus, kurus par šā kodeksa sevišķajā daļā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem uzlikusi pašvaldības institūcija, ieskaita pašvaldības budžetā.”
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
„Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”
ANOTĀCIJA
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?
2010. gada decembrī Saeimā tika iesniegta ar 2011. gada valsts budžetu saistīto likumprojektu pakete, tajā skaitā arī likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kas paredzēja atlikt spēkā stāšanās termiņu nomām, ka visi APK sevišķajā daļā paredzētie naudas sodi ieskaitāmi tikai valsts budžetā.
Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” tika izņemts no budžeta paketes, tam tika noņemta steidzamība un pagarināts priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Līdz ar to no 2011. gada 1. janvāra ir spēkā princips, ka visi APK sevišķajā daļā paredzētie naudas sodi ieskaitāmi tikai valsts budžetā. Ja pašvaldībai ir tiesības uzlikt sodus par administratīvajiem pārkāpumiem, tad jāparedz arī finansējums pašvaldībai valsts pārvaldes funkciju veikšanai. Atbilstoši Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2011. gada domstarpību un vienošanās protokola projektam, Ministru kabinets un Pašvaldību savienība vienojās, ka vēl līdz 2012. gadam 1. janvārim naudas sodi tiek ieskaitīti gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos.
Likumprojekts paredz līdz 2011. gada 31. decembrim pagarināt termiņu principam, ka naudas sodus, kas uzlikti par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa sevišķajā daļā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, ieskaita gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetā.
2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
2010. gadā pašvaldību institūcijas iekasēja apmēram 587,1 tūkstošus latu
par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa sevišķajā daļā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem.
4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Ar Tieslietu ministriju, Saeimas Juridisko biroju, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta ar jau esošo institūciju palīdzību, to kompetences ietvaros.
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs