Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.p.k

Priekšlikumi

( 4 )

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valodas speciālistu labojumiem)

Izdarīt Satversmes tiesas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 14.nr.; 1997, 20.nr.; 2001, 2.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 4.nr.; 2008, 8.nr.; 2009, 2.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 194., 205.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Satversmes tiesas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 14.nr.; 1997, 20.nr.; 2001, 2.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 4.nr.; 2008, 8.nr.; 2009, 2.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 194., 205.nr.; 2010, 206.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt likuma tekstā vārdus „pašvaldības dome (padome)” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem „pašvaldības dome” (attiecīgajā locījumā)”;

1. Aizstāt visā likumā vārdus “pašvaldības dome (padome)” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “pašvaldības dome” (attiecīgā locījumā).

4.pants. Satversmes tiesas tiesneša apstiprināšana

(1) Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina Saeima. Trīs Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu priekšlikuma, divus - pēc Ministru kabineta priekšlikuma un vēl divus - pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma. Augstākās tiesas plēnums izraugās Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātus no Latvijas Republikas tiesnešu vidus.

(2) Par Satversmes tiesas tiesnesi var apstiprināt personu:

1) kura ir Latvijas Republikas pilsonis;

2) kurai ir nevainojama reputācija;

3) kura dienā, kad Saeimas Prezidijam iesniegts priekšlikums par Satversmes tiesas tiesneša apstiprināšanu, ir sasniegusi 40 gadu vecumu;

4) kura ir ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) tiesību zinātnē un arī maģistra (tostarp augstāko juridisko izglītību, kas tiesību ziņā pielīdzināma maģistra grādam) vai doktora grādu;

5) kurai ir vismaz 10 gadus ilgs darba stāžs juridiskajā specialitātē vai zinātniski pedagoģiskajā darbā tieslietu specialitātē zinātniskajā institūcijā vai augstākās izglītības iestādē pēc augstākās profesionālās vai akadēmiskās izglītības (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) tiesību zinātnē iegūšanas.

(2¹) Par Satversmes tiesas tiesnesi nedrīkst apstiprināt personu, kura nevar būt par tiesneša amata kandidātu saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 55.pantu.

(3) Iesniegumam par Satversmes tiesas tiesneša kandidatūru pievienojami šādi Satversmes tiesas tiesneša amata kandidāta parakstīti dokumenti:

1) piekrišana kandidēt Satversmes tiesas tiesneša amatam;

2) apliecinājums, ka uz viņu neattiecas likuma "Par tiesu varu" 55.pantā minētie ierobežojumi.

(4) Satversmes tiesas tiesnešu kandidatūras ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc to iesniegšanas Saeimas Prezidijam publicējamas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", norādot:

1) kandidatūru iesniedzējus;

2) šādas ziņas par katru Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātu:

a) vārds, uzvārds,

b) dzimšanas gads un vieta,

c) dzīvesvieta (rajons vai pilsēta),

d) kādas augstākās mācību iestādes beidzis (kurā gadā, kādā specialitātē),

e) darbavietas un ieņemamie amati.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.11.2000. likumu un 10.12.2009. likumu)

2. 4.pantā:

izteikt ceturtās daļas 2.punkta „c” apakšpunktu šādā redakcijā:

„c) dzīvesvieta (novads vai republikas pilsēta),”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Saeimas prezidijs par Satversmes tiesas tiesnešu kandidatūrām informē Tieslietu padomi, uzaicinot sniegt viedokli par tām.”;

2. 4.pantā:

izteikt ceturtās daļas 2.punkta “c” apakšpunktu šādā redakcijā:

“c) dzīvesvieta (novads vai republikas pilsēta),”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Saeimas Prezidijs par Satversmes tiesas tiesnešu kandidatūrām informē Tieslietu padomi, uzaicinot sniegt viedokli par tām.”

5.pants. Satversmes tiesas tiesneša zvērests

(1) Pēc apstiprināšanas Satversmes tiesas tiesnesis dod likumā "Par tiesu varu" paredzēto tiesneša zvērestu, ko pieņem Valsts prezidents.

(2) Satversmes tiesas tiesnesis sāk pildīt amata pienākumus pēc zvēresta nodošanas.

(3) Ja par Satversmes tiesas tiesnesi ir apstiprināts citas tiesas tiesnesis, kas jau devis minēto zvērestu, viņš zvērestu atkārtoti nedod un sāk pildīt amata pienākumus tūdaļ pēc apstiprināšanas.

3. Papildināt 5.pantā aiz vārda „zvērests” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem iekavās „svinīgais solījums” (attiecīgajā locījumā);

3. Papildināt 5.pantu pēc vārda “zvērests” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “(svinīgais solījums)” (attiecīgā locījumā).

11.pants. Kārtība, kādā apstiprināms jauns Satversmes tiesas tiesnesis, ja ir izbeigušās iepriekšējā tiesneša pilnvaras

(1) Satversmes tiesas tiesneša pilnvarām izbeidzoties, Saeima pēc tās pašas institūcijas priekšlikuma, pēc kuras priekšlikuma bija apstiprināts tiesnesis, kura pilnvaras izbeigušās, apstiprina citu tiesnesi.

(2) Par Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru izbeigšanos Satversmes tiesa rakstveidā paziņo institūcijai, pēc kuras priekšlikuma bija apstiprināts tiesnesis, kura pilnvaras izbeigušās, bet gadījumos, kad tiesnesis apstiprināts pēc priekšlikuma, ko iesnieguši ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu, — Saeimai. Par Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru izbeigšanos sakarā ar pilnvaru termiņa notecējumu vai šā likuma 8.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanu Satversmes tiesa paziņo vismaz trīs mēnešus iepriekš.

(3) Ja Saeima nav apstiprinājusi citu tiesnesi tāda Satversmes tiesas tiesneša vietā, kura pilnvaras izbeidzas sakarā ar pilnvaru termiņa notecējumu vai šā likuma 8.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanu, šāda Satversmes tiesas tiesneša pilnvaras uzskatāmas par pagarinātām līdz brīdim, kad Saeima viņa vietā ir apstiprinājusi citu tiesnesi un tas nodevis tiesneša zvērestu.

(4) Satversmes tiesas tiesnesis, kura pilnvaras izbeidzas sakarā ar pilnvaru termiņa notecējumu vai šā likuma 8.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanu, turpina veikt Satversmes tiesas tiesneša pienākumus līdz sprieduma pasludināšanai Satversmes tiesas lietās, kuru izskatīšana tiesas sēdē uzsākta ar viņa piedalīšanos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.11.2000. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2001.)

4. Papildināt 11.panta trešajā daļā aiz vārda „zvērestu” ar vārdiem iekavās „svinīgo solījumu”;

4. Papildināt 11.panta trešo daļu pēc vārda “zvērestu” ar vārdiem “(svinīgo solījumu)”.

17. pants. Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu

(1) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par likumu un Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu (arī līdz attiecīgo līgumu apstiprināšanai Saeimā) atbilstību Satversmei, citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (aktiem) (16.panta 1.–3.punkts), kā arī Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi (16.panta 6.punkts) ir:

1) Valsts prezidentam;

2) Saeimai;

3) ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātiem;

4) Ministru kabinetam;

5) ģenerālprokuroram;

6) Valsts kontroles padomei;

7) pašvaldības domei (padomei);

8) tiesībsargam, ja institūcija vai amatpersona, kas izdevusi apstrīdēto aktu, nav tiesībsarga norādītajā termiņā novērsusi konstatētos trūkumus;

9) tiesai, izskatot civillietu, krimināllietu vai administratīvo lietu;

10) zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim, veicot nekustamā īpašuma ierakstīšanu vai ar to saistīto tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā;

11) personai Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā.

(2) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par citu Saeimas, Ministru kabineta, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu, izņemot administratīvos aktus, atbilstību likumam (16.panta 4.punkts) ir:

1) Valsts prezidentam;

2) Saeimai;

3) ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātiem;

4) Ministru kabinetam.

(3) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ir apturējis pašvaldības domes (padomes) pieņemto lēmumu (16.panta 5.punkts), ir attiecīgajai domei (padomei).

(2000.gada 30.novembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.03.2008. likumu)

5. 17.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 12.punktu šādā redakcijā:

„12) Tieslietu padomei likumā noteiktās kompetences ietvaros.”;

papildināt otro daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

„5) Tieslietu padomei likumā noteiktās kompetences ietvaros.”;

5. 17.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 12.punktu šādā redakcijā:

“12) Tieslietu padomei likumā noteiktās kompetences ietvaros.”;

papildināt otro daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) Tieslietu padomei likumā noteiktās kompetences ietvaros.”

19.² pants. Konstitucionālā sūdzība (pieteikums)

(1) Konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai.

(2) Konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) var iesniegt tikai tad, ja ir izmantotas visas iespējas aizstāvēt minētās tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem (sūdzība augstākai institūcijai vai augstākai amatpersonai, sūdzība vai prasības pieteikums vispārējās jurisdikcijas tiesai u.c.) vai arī tādu nav.

(3) Ja konstitucionālās sūdzības (pieteikuma) izskatīšana ir vispārsvarīga vai ja tiesību aizsardzība ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem nevar novērst būtisku kaitējumu sūdzības iesniedzējam, Satversmes tiesa var lemt par sūdzības (pieteikuma) izskatīšanu, pirms ir izmantoti visi vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi. Lietas ierosināšana Satversmes tiesā liedz attiecīgās civillietas, krimināllietas vai administratīvās lietas izskatīšanu vispārējās jurisdikcijas tiesā līdz Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanas brīdim.

(4) Konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt sešu mēnešu laikā pēc pēdējās institūcijas nolēmuma spēkā stāšanās.

(5) Konstitucionālās sūdzības (pieteikuma) iesniegšana neaptur tiesas nolēmuma izpildi, izņemot gadījumus, kad Satversmes tiesa lēmusi citādi.

(6) Papildus šī likuma 18.panta pirmajā daļā noteiktajam pieteikuma saturam konstitucionālajā sūdzībā jāpamato, ka:

1) ir aizskartas Satversmē noteiktās pieteikuma iesniedzēja pamattiesības;

2) ir izmantoti visi vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi vai arī tādu nav.

(7) Konstitucionālajai sūdzībai (pieteikumam) pievieno:

1) paskaidrojumus un dokumentus, kas nepieciešami lietas apstākļu noskaidrošanai;

2) dokumentus, kas apliecina, ka izmantoti visi vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi gadījumos, kad tādi ir.

(2000.gada 30.novembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.01.2001.)

1

Juridiskā komisija

Papildināt 19.² panta ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Ja iespēju aizstāvēt Satversmē noteiktās pamattiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem nav, konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt sešu mēnešu laikā no pamattiesību aizskāruma brīža.”

Atbalstīts

6. Papildināt 19.² panta ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja nav iespēju Satversmē noteiktās pamattiesības aizstāvēt ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt sešu mēnešu laikā no pamattiesību aizskāruma brīža.”

20.pants. Lietas ierosināšana vai atteikšanās ierosināt lietu

(1) Pieteikumu izskata un par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu lemj kolēģija triju tiesnešu sastāvā, izņemot šā panta 7.¹ daļā noteikto gadījumu.

(2) Kolēģijas izveido Satversmes tiesa ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu uz vienu gadu. Kolēģiju, kuras sastāvā ir Satversmes tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, vada attiecīgi Satversmes tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. Kolēģiju, kuras sastāvā nav ne Satversmes tiesas priekšsēdētāja, ne viņa vietnieka, vada kolēģijas priekšsēdētājs, ko kolēģija ievēlē no sava vidus.

(3) Kārtību, kādā Satversmes tiesas priekšsēdētājs norīko kolēģijas izskatīt pieteikumus un kādā tiek aizstāts tiesnesis, kuru veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi kavē piedalīties kolēģijas sēdē, kolēģijas sēžu protokolēšanu, kā arī citus ar kolēģijas darba organizāciju saistītus jautājumus nosaka Satversmes tiesas reglaments.

(4) Kolēģijas sēdes ir slēgtas. Tajās piedalās tikai attiecīgās kolēģijas locekļi. Ja nepieciešams, kolēģijas locekļi var uzaicināt sēdē piedalīties pieteikuma iesniedzēju, Satversmes tiesas darbiniekus, kā arī citas personas.

(5) Izskatot pieteikumus, kolēģija ir tiesīga atteikties ierosināt lietu, ja:

1) lieta nav piekritīga Satversmes tiesai;

2) iesniedzējs nav tiesīgs iesniegt pieteikumu;

3) pieteikums neatbilst šā likuma 18. vai 19.–19.² panta prasībām;

4) pieteikums iesniegts par jau izspriestu prasījumu.

(6) Izskatot konstitucionālo sūdzību (pieteikumu), kolēģija var atteikties ierosināt lietu arī gadījumos, kad sūdzībā ietvertais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.

(7) Lēmumu par lietas ierosināšanu vai par atteikšanos ierosināt lietu pieņem mēneša laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas. Sarežģītās lietās Satversmes tiesa šo termiņu var pagarināt līdz diviem mēnešiem.

(7¹) Ja kolēģija lemj par atteikšanos ierosināt lietu un tiesnesis - kolēģijas loceklis - balso pret šādu kolēģijas nolēmumu, turklāt viņam ir motivēti iebildumi, pieteikuma izskatīšanu un lēmuma pieņemšanu nodod rīcības sēdei pilnā tiesas sastāvā.

(8) Lēmums par lietas ierosināšanu vai par atteikšanos ierosināt lietu nav pārsūdzams.

(9) Ja pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu, triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas:

1) nosūta lēmuma norakstu lietas dalībniekiem;

2) nosūta pieteikuma norakstu institūcijai vai amatpersonai, kas izdevusi apstrīdēto aktu;

3) uzaicina institūciju vai amatpersonu, kas izdevusi apstrīdēto aktu, lēmumā par lietas ierosināšanu noteiktajā laikā, kas nav īsāks par diviem mēnešiem, iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisku pamatojumu;

4) nosūta publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par lietas ierosināšanu, kurā norāda kolēģiju, kas lietu ierosinājusi, pieteikuma iesniedzēju un lietas nosaukumu.

(10) Ja pieņemts lēmums par atteikšanos ierosināt lietu, triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas lēmuma norakstu nosūta pieteikuma iesniedzējam, bet gadījumos, kad pieteikumu iesniedz ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātu, - viņu pilnvarotajam pārstāvim.

(2000.gada 30.novembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.03.2008. likumu un 10.12.2009. likumu)

6. Aizstāt 20.panta piektās daļas 3.punktā vārdus un skaitļus „19.²panta” ar vārdiem un skaitļiem „19.³panta”;

2

Juridiskā komisija

Papildināt 20.panta piekto daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

„5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības nav mainījies, salīdzinot ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.”

Atbalstīts

7. 20.panta piektajā daļā:

aizstāt 3.punktā skaitli un vārdu “19.² panta” ar skaitli un vārdu “19.³ panta”;

papildināt daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības nav mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.”

22.pants. Lietas sagatavošana izskatīšanai

(1) Kad lieta ierosināta, Satversmes tiesas priekšsēdētājs uzdod vienam no tiesnešiem to sagatavot izskatīšanai.

(2) Lietu sagatavojot, tiesnesis, ja nepieciešams:

1) lemj par atbildes raksta iesniegšanas termiņa pagarināšanu, pieprasa papildu paskaidrojumus un dokumentus no pieteikuma iesniedzēja, no institūcijas vai amatpersonas, kas izdevusi apstrīdēto aktu, kā arī no jebkuras valsts vai pašvaldības institūcijas, iestādes vai amatpersonas;

2) nosaka pieaicinātās personas un pieprasa, lai tās izsaka savu viedokli;

3) lemj par ekspertīzes noteikšanu lietā.

(3) Par pieaicināto personu ar tiesneša lēmumu var atzīt ikvienu personu, kuras viedokļa uzklausīšana var sekmēt vispusīgu un objektīvu lietas izskatīšanu.

(4) Pieaicinātās personas viedoklis, lietpratēja (eksperta) atzinums, pieprasītie paskaidrojumi un citi dokumenti iesniedzami tiesneša noteiktajā termiņā.

(5) Par lietas dalībnieku lūgumiem, kas pieteikti, sagatavojot lietu izskatīšanai, lemj tiesnesis. Ja tiesnesis lūgumu daļēji vai pilnībā noraida, viņš par to pieņem lēmumu. Lēmuma norakstu nosūta lietas dalībniekam, kas lūgumu pieteicis. Lēmums par lūguma pilnīgu vai daļēju noraidīšanu nav pārsūdzams.

(6) Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, pieļaujama divu vai vairāku lietu apvienošana vienā lietā, kā arī vienas lietas sadalīšana divās vai vairākās lietās.

(7) Lieta sagatavojama ne ilgāk kā piecu mēnešu laikā. Īpaši sarežģītās lietās Satversmes tiesa rīcības sēdē triju tiesnešu sastāvā ir tiesīga ar lēmumu šo termiņu pagarināt, bet ne ilgāk kā par diviem mēnešiem.

(8) Tiesnesis lietas sagatavošanu pabeidz, sagatavojot atzinumu. Ja tiesnesis uzskata, ka lieta izskatāma rakstveida procesā, viņš atzinumā ietver priekšlikumu par to.

(9) Lietas sagatavošana noslēdzama ar Satversmes tiesas priekšsēdētāja lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai, tiesas sastāvu un rīcības sēdes laiku un vietu.

(10) Rīcības sēdē tiesa lemj par:

1) rakstveida procesa noteikšanu, ja attiecīgu priekšlikumu izteicis tiesnesis, kas sagatavojis lietu izskatīšanai;

2) tiesas sēdes laiku un vietu;

3) citiem jautājumiem, kas saistīti ar lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

(11) Tiesas sēde nosakāma ne agrāk kā 15 dienas un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad pieņemts lēmums par tiesas sēdes laiku un vietu.

(12) Ja lietu izskata tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos, ne vēlāk kā 15 dienas pirms sēdes:

1) paziņo lietas dalībniekiem sēdes laiku un vietu;

2) nosūta publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par sēdes laiku un vietu.

(13) Ja lietā noteikts rakstveida process, par to paziņo lietas dalībniekiem.

(2000.gada 30.novembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.03.2008. likumu un 10.12.2009. likumu)

3

Juridiskā komisija

Aizstāt 22.panta vienpadsmitajā daļā vārdus „trīs” ar vārdiem „piecus”.

Atbalstīts

8. Aizstāt 22.panta vienpadsmitajā daļā vārdu “trīs” ar vārdu “piecus”.

Pārejas noteikumi

6. (Izslēgts ar 16.12.2010. likumu).

7. Izslēgt pārejas noteikumu 6.punktu.

4

Juridiskā komisija

Izslēgt likumprojekta 7.pantu.

Atbalstīts